1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 5.1.1.5. pasākumu "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumus.

2. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Pasākuma atbalsts tiek sniegts granta veidā.

4. Pasākumā tiek veikti ieguldījumi pilsētu funkcionālajās teritorijās, kas noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās. 

5. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Kultūras ministrijas kā par kultūras jomas politiku atbildīgās nozares ministrijas saskaņotie plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētie pasākuma projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.

6. Pasākuma īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

8. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

9. Pasākuma mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt unikālus valsts nozīmes kultūras pieminekļus, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā, veicinot piekļūstamību objektiem un paplašinot objektu kā ilgtspējīgu resursu inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā.

10. Pasākuma mērķa grupa ir iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi, kultūras mantojuma objektu apmeklētāji un saistīto pakalpojumu sniedzēji.

11. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

11.1. līdz 2024. gada 31. decembrim iznākuma rādītājs: noslēgto līgumu par projekta īstenošanu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos – 10 procenti;

11.2. līdz 2029. gada 31. decembrim:

11.2.1. iznākuma rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – pieci (tai skaitā divi objekti par valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu);

11.2.2. rezultāta rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji gadā – 827 000.

(Grozīts ar MK 23.07.2024. noteikumiem Nr. 497)

12. Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 36 684 790 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 31 182 ​​​​​​​071 euro (tai skaitā 2 ​​​​​​​972 ​​​​​​​290 euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) un nacionālais finansējums – 5 ​​​​​​​502 ​​​​​​​719 euro (valsts budžeta līdzfinansējums – 4 ​​​​​​​620 ​​​​​​​366 ​​​​​​​euro un pašvaldības līdzfinansējums – 882 353 euro).

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

13. (Svītrots ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 737)

14. (Svītrots ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 737)

15. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

16. Projektam, kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 36., 38. un 39. punktā norādītajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.

17. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var saņemt publisko finansējumu šādā apmērā:

17.1. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai pašvaldībai publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

17.2. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai pašvaldībai publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 16. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.

18. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:

18.1. ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām līdzfinansēto projektu īstenošanai Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

18.2. ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Finansējuma saņēmējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

19. Pasākuma ietvaros tiek īstenoti stratēģiski svarīgi projekti šādu kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un publiskās ārtelpas attīstībai Rīgā:

19.1. Lielā ģilde (Amatu ielā 6, Rīgā);

19.2. Izstāžu zāle Arsenāls (Torņa ielā 1, Rīgā);

19.3. Vecrīgas publiskā ārtelpa;

19.4. Daugavas gātes labiekārtošana;

19.5. Rīgas pils ekspozīcijas izveide.

(Grozīts ar MK 23.07.2024. noteikumiem Nr. 497)

20. Pasākuma ietvaros šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.4. apakšpunktā minēto objektu atjaunošanai projekta finansējuma saņēmējam – valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" – pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir ne vairāk kā 25 351 243 euro (tai skaitā 1 695 ​​​​​​​618 ​​​​​​​euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu), šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minētās Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstībai projekta finansējuma saņēmējam – Rīgas valstspilsētas pašvaldībai – pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir ne vairāk kā 5 000 000 euro un šo noteikumu 19.5. apakšpunktā minētās Rīgas pils ekspozīcijas izveidei projekta finansējuma saņēmējam – Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam – pieejamais valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, ir ne vairāk kā 1 276 672 euro.

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

21. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas un rakstiska avansa pieprasījuma saņemšanas var piešķirt  avansu, izvērtējot plānotā avansa apmēru un nepieciešamības pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma kopsummas. 

22. Projekta iesniedzējs, kurš pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, pasākuma ietvaros ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā, nomā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

23. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – valsts kapitālsabiedrību, pašvaldību, pašvaldības iestādi vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.

24. Projekta iesniedzējs ar katru sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

25. Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem objektiem nemaina un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots sadarbības partnera vai projekta iesniedzēja pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā). 

26. Ja atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu un sadarbības partneris nevar tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja:

26.1. tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju;

26.2. pašvaldībā atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" ir uzsākts finanšu stabilizācijas process.

27. Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma un projektā plānotās investīcijas sniedz ieguldījumu programmā noteikto rīcības virzienu īstenošanā.

28. Finansējuma saņēmējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

29. Projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta šo noteikumu 19. punktā minēto objektu darbības stratēģija vai publiskās ārtelpas apraksts:

29.1. objektu darbības stratēģija izstrādāta, ievērojot pilsētvides attīstības izaicinājumus un pašvaldības attīstības programmā noteiktās tūrisma attīstības prioritātes, objekta attīstībai plānojot piesaistīt dažādus finansējuma avotus;

29.2. objektu darbības stratēģija pamato, kā objekta attīstība uzlabos kultūras objekta darbību nacionālas vai starptautiskas nozīmes kultūras pasākumā;

29.3. objektu darbības stratēģija pamato objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā;

29.4. objekta darbības stratēģija vai publiskās ārtelpas apraksts pamato, kā tiks veicināta vietējo iedzīvotāju sociālā iekļaušana, izpildot vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:

29.4.1. tiks pilnveidoti esošie pakalpojumi vai izveidoti jauni, integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu;

29.4.2. tiks iesaistītas vietējās iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku;

29.4.3. tiks sekmēta vienlīdzīga piekļuve kultūras objektiem un publiskai ārtelpai, veicinot līdztiesību un kultūras norišu piekļūstamību neatkarīgi no personas dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riska.

30. Pasākums tiek īstenots, ievērojot:

30.1. Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētiku, ilgtspēju, iekļautību, tai skaitā iekļaujot publiskās ārtelpas attīstības risinājumus apkārtējā ainavā, nodrošinot dabā balstīto risinājumu un  universālā dizaina principu ievērošanu;

30.2. Starptautiskās kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu.

31. Finansējuma saņēmējs:

31.1. nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

31.2. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc tam, kad sadarbības iestāde ir veikusi noslēguma maksājumu;

31.3. nodrošina projekta īstenošanas komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;

31.4. izstrādā stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plānu, kas paredz nodrošināt vismaz viena plašāka mēroga publicitātes pasākumu mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai, un iesniedz to informācijai atbildīgajā iestādē;

31.5. stratēģiski svarīga projekta komunikācijas aktivitātes īsteno sadarbībā ar atbildīgo iestādi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

32. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:

32.1. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 11.2.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja vērtībām;

32.2. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 11.2.2. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja vērtībām;

32.3. ievēro principu "vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms), tai skaitā par objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;

32.4. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms) un ievēro šādus principus:

32.4.1. klimatdrošināšana;

32.4.2. energoefektivitāte pirmajā vietā;

32.4.3. nenodarīt būtisku kaitējumu;

32.5. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 32.3. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem;

32.6. projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru;

32.7. izvērtē iespēju īstenot sociāli atbildīgu un inovatīvu iepirkumu  un vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu  iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums);

32.8. nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī ar parakstu apliecina, ka nepastāv interešu konflikts.

33. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 9. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 11. punktā  un 32.3. apakšpunktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

33.1. valsts nozīmes arhitektūras, arheoloģijas, vēstures, kā arī pilsētbūvniecības pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;

33.2. Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstīšana;

33.3. ar kultūras mantojumu saistītās infrastruktūras būvju atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija vai jaunu infrastruktūras būvju būvniecība un publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē, kas ir vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;

33.4. jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu;

33.5. projekta vadības nodrošināšana;

33.6. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

34. Izmaksas ir attiecināmas no 2022. gada 2. novembra.

35. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no šo noteikumu 36. punktā ​​​​​minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar regulas  2021/1060 54. panta "a" apakšpunktu.

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

36. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 33. punktā minētās atbalstāmās darbības, ir:

36.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tieši saistītas ar projektu īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma (pakalpojuma līguma) pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām:

36.1.1. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām virs 5 000 000 euro tiešo projekta vadības personāla izmaksu maksimālais ierobežojums Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļai nepārsniedz 84 787 euro kalendāra gadā;

36.1.2. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz 5 000 000 euro (ieskaitot) projekta vadības personāla izmaksu ierobežojums tiek aprēķināts, pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendāra gadā pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnos kalendāra gados, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta mēnešu skaitam.

36.2. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

36.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

36.2.2. kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;

36.2.3. ar kultūras mantojuma objektu saistītās ekspozīcijas (tai skaitā iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas) un tās tehniskā projekta izstrādes izmaksas;

36.2.4. audita, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;

36.2.5. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;

36.2.6. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

36.2.7. ekspertu izmaksas, kas tieši saistītas ar investīcijām infrastruktūrā, būvuzraudzības, autoruzraudzības un arheoloģiskās uzraudzības izmaksas;

36.3. būvdarbu izmaksas:

36.3.1. esošas būves, tai skaitā kultūras mantojuma objekta sasniedzamību un piekļūstamību nodrošinošās infrastruktūras (satiksmes pārvadi, ielas un ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi ar segumu, kāpnes, apgaismojums), atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;

36.3.2. jaunas būves, tai skaitā kultūras mantojuma objekta sasniedzamību un piekļūstamību nodrošinošās infrastruktūras (satiksmes pārvadi, ielas un ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi ar segumu, kāpnes, apgaismojums, ārtelpas elementi), būvniecība un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;

36.3.3. pasākuma ietvaros atjaunoto, konservēto, pārbūvēto, restaurēto vai uzbūvēto būvju funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu, tai skaitā ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, elektrības, elektronisko sakaru, siltumapgādes, ventilācijas, klimata kontroles un ugunsdzēsības sistēmas, atjaunošana, pārbūve vai būvniecība;

36.3.4. inženierinfrastruktūras pārbūve vai funkcionāls savienojums, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai pārbūve (piegulošo inženiertīklu pārbūves izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera atzinums, kurā konstatēts, ka, projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves, un ieguldījumi inženiertīklu pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem);

36.4. telpu aprīkošana un pielāgošana pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā;

36.5. ar kultūras mantojumu saistītās iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas un kultūras pakalpojuma izveides izmaksas, aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

36.6. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

36.7. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas saskaņā ar regulas Nr.  2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Ja projektam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, publicitātes izmaksas var būt attiecināmas projekta ietvaros, taču publiskā finansējuma piešķiršana tam nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un publicitātes izmaksas nevar segt saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu;

36.8. stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plāna izstrādes izmaksas; 

36.9. izmaksas horizontālā principa "vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību vides un informācijas piekļūstamības prasībām, tai skaitā:

36.9.1. zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas un subtitru nodrošināšanas  izmaksas;

36.9.2. ekspertu konsultāciju izmaksas par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citas piederības pamattiesību jautājumiem.

(Grozīts ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 737; MK 23.07.2024. noteikumiem Nr. 497)

37. Plānojot projekta tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta vadības personāls un projekta īstenošanas personāls tiek piesaistīts uz normālu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, finansējuma saņēmējs veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām.

38. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos par projekta īstenošanu.

39. Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši regulas Nr.  2021/1060 64. panta 1.punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

40. Šo noteikumu 36., 38. un 39. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā noteikts regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā, vai nemateriālajos aktīvos, kā noteikts regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā, un ir saistītas ar pamatlīdzekļa vērtību, izņemot šo noteikumu 36.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ja projekta iesniegumam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

41. Ja projekta izmaksas ir pieaugušas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem. Ja atbalsta sniegšana pasākuma ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris privāto finansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

42. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu.

43. Projektam netiek piemēroti regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu šādos gadījumos:

43.1. projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;

43.2. ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko vērtē atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:

43.2.1. no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem vai  atbalstītā objekta apmeklētājiem gadā 85 procenti vai vairāk ir Latvijas iedzīvotāji;

43.2.2. īstenotie kultūras pasākumi pārsvarā notiek latviešu valodā;

43.2.3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā.

44. Projekta pārskata periodā Kultūras ministrija atbilstoši Kultūras ministrijas izstrādātajai komercdarbības atbalsta piemērošanas metodikai specifiskā atbalsta ietvaros reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūnijam izvērtē, vai kultūras nozares projekts atbilst šo noteikumu 43. punktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

45. Komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam piešķir saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, ja ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:

45.1. atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta "a", "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ir ievēroti regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 3. punktā un 4. punkta "a" apakšpunktā minētie nosacījumi;

45.2. attiecībā uz komercdarbības atbalstu, kurš tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem 53. panta 2. punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi:

45.2.1. atbalstu nesniedz regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm;

45.2.2. ir ievērots nosacījums, ka vismaz 80 procentu no infrastruktūras gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķim;

45.2.3. šo noteikumu 45.2.2. apakšpunkta nosacījums neattiecas uz kultūras mantojuma izmaksām, kas noteiktas regulas Nr. 651/2014 53. panta 4. punkta "c" apakšpunktā;

45.3. komercdarbības atbalsts netiek sniegts finansējuma saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, atbilstoši regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumiem;

45.4. ir ievēroti regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana tādējādi, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014.

46. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteiktajam termiņam.

47. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

48. Atbalstītajā objektā šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

49. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros drīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 16. punktā minēto starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī citā valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta summu un atbalsta intensitāti. Šo noteikumu ietvaros pamatdarbības peļņas definīcija atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 39. punktam.

50. Sadarbības iestāde nodrošina:

50.1. regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības;

50.2. regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktā noteikto nosacījumu izpildi;

50.3. projekta uzraudzību visā projekta pārskata periodā.

51. Finansējuma saņēmējs ar komercdarbības atbalstu saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu, sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem.

52. Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda beigās veic šo noteikumu 28. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

53. Ja projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, tiek piemēroti regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi. Ja regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts un atbalsta sniedzējs piemēro šo noteikumu 55. punktā minētās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas.

54. Ja sadarbības iestāde atbalstītajā objektā konstatē komercdarbības atbalstu, tā par to informē finansējuma saņēmēju. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā no informācijas pieprasījuma nosūtīšanas brīža sniedz sadarbības iestādei informāciju, norādot, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots piešķirt atbalstu vai, ja tas jau ir piešķirts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti.

55. Ja ir pārkāptas regulas Nr. 651/2014 prasības vai ir konstatēts, ka projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā neatbilst šo noteikumu 43. punktā minētajiem gadījumiem un tam nav iespējams piemērot regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.