1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Augšdaugavas novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) palīdzību dzīvojamās telpas (Pašvaldības īpašumā, valdījumā esošas dzīvojamās telpas) jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību.

2. Pašvaldības palīdzība personām tiek sniegta ar nosacījumu, ja personas dzīvesvieta pēdējo piecu gadu laikā nepārtraukti deklarēta Pašvaldības administratīvajā teritorijā, ieskaitot laika periodu, kurā personas ir paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstīs Fizisko personu reģistra likumā noteiktajā kārtībā, izņemot bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatriantiem un speciālistiem, kuri nodrošināmi ar dzīvojamo telpu, kā arī personām, kuras ir minētas šo Noteikumu 9.6. apakšpunktā.

3. Iesniegumus reģistrācijas secībā likumā noteiktajā termiņā izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un iekļaušanu dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrā, par atteikumu personu reģistrēt dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrā, par personas izslēgšanu no dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistra, pieņem Pašvaldības dzīvokļa jautājumu komisija (turpmāk – Komisija).

4. Lēmumu par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa un sociālā dzīvokļa statusa (kurš neatrodas sociālajā dzīvojamā māja) noteikšanu vai atcelšanu Pašvaldības dzīvojamai telpai pieņem Pašvaldības dome.

5. Lēmumu par šajos Noteikumos minēto vienreizēja pabalsta dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam piešķiršanu pieņem Pašvaldības dome.

6. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantu.

7. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iekārtojot attiecīgos reģistrus:

7.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs);

7.2. dzīvojamās telpas izīrēšana personām vispārējā kārtībā (2. reģistrs);

7.3. īrētās Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu (3. reģistrs);

7.4. speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (4. reģistrs);

7.5. sociālās dzīvojamās telpas izīrēšana (5. reģistrs).

8. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. pantā noteiktajām personām, tiesības uz palīdzību pirmām kārtām (1. reģistrs) ir:

8.1. maznodrošinātai personai, kuras īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī;

8.2. maznodrošinātai personai, kuras īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un šī persona iesniegumu ir iesniegusi ne vēlāk kā mēneša laikā pēc stihiskas nelaimes vai avārijas.

9. Pašvaldības 2. reģistrā – dzīvojamās telpas izīrēšana vispārējā kārtībā – tiek reģistrētas:

9.1. personas, kuras īrē atsevišķu istabu sociālajā dzīvoklī, sakarā ar dzīves apstākļu uzlabošanos, ko apliecina Sociālā dienesta atzinums, ja šīs personas regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus;

9.2. maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes, kuras audzina trīs vai vairāk nepilngadīgus bērnus un īrē tādu dzīvojamo telpu, kuras dzīvojamā platība ir mazāka par 6 m² uz vienu cilvēku;

9.3. ģimenes, kuras noslēgušas laulību pēdējo sešu gadu laikā, un kuras ienākums uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 272,00 euro;

9.4. maznodrošinātas personas, kuras mājas īpašnieks, izņemot pašvaldību, nepagarina dzīvojamās telpas īres līgumu, kaut gan persona pildījusi īres līgumā ietvertās saistības un tā ir:

9.4.1. atsevišķi dzīvojoša persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir darbnespējīga invaliditātes dēļ un, kurai nav likumīgo apgādnieku vai likumīgie apgādnieki ir deklarējuši savu dzīvesvietu ārpus Latvijas teritorijas;

9.4.2. persona, kuras kā vecāka apgādībā ir bērns un šī persona audzina bērnu bez otra vecāka līdzdalības;

9.5. atsevišķi dzīvojoša persona, kurai mājas īpašnieks, izņemot Pašvaldību, nepagarina dzīvojamās telpas īres līgumu, kaut gan persona pildījusi īres līgumā ietvertās saistības un tai ir piešķirta invaliditāte, un kuras ienākumi mēnesī nepārsniedz 260,00 euro;

9.6. maksātspējīgas personas, kuras izteikušas vēlmi īrēt dzīvojamo telpu Pašvaldības administratīvajā teritorijā (izņemot Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu, Naujenes pagastu un Kalkūnes pagastu), kura ir ilgstoši neizīrēta un/vai, uz kuru nav pieprasījuma palīdzības reģistros iekļautajām personām.

10. Pašvaldības 3. reģistrā – Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu – tiek reģistrētas personas kuras:

10.1. vēlas īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu ar mazāku platību vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

10.2. lielāku platību vai augstāku labiekārtojuma līmeni;

10.3. veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama dzīvojamā telpa ēkas zemākajā stāvā vai ar labāku tehnisko stāvokli;

10.4. personai nav tiesību īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret 10.2., 10.3. apakšpunktā minētajām dzīvojamām telpām, ja:

10.4.1. tā ir parādā par dzīvojamās telpas īri vai komunālajiem pakalpojumiem un nav noslēgusi atsevišķu vienošanos par parāda dzēšanu vai nepilda vienošanās nosacījumus;

10.4.2. Pašvaldība, apsekojot telpu, konstatē, ka dzīvojamā telpa nav uzturēta pienācīgā kārtībā atbilstoši īres līgumā noteiktajam.

11. Pašvaldības 4. reģistrā – speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu – reģistrē personas (turpmāk – speciālists) saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.¹ pantu:

11.1. kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo vai augstāko izglītību Pašvaldības attīstības programmā ietvertās attīstāmajās nozarēs, kas ir nepieciešami uzņēmējdarbības veicināšanai Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā:

11.1.1. vieglās un smagās rūpniecības nozarē,

11.1.2. radošās industrijas nozarē,

11.1.3. tūrisma nozarē,

11.1.4. pakalpojumu sniegšanas nozarē,

11.1.5. lauksaimniecības nozarē,

11.1.6. meža nozarē;

11.2. kvalificētiem speciālistiem valsts vai Pašvaldības funkciju nodrošināšanai:

11.2.1. inženierzinātņu nozarē,

11.2.2. izglītības un sporta nozarē,

11.2.3. kultūras nozarē,

11.2.4. veselības un sociālo pakalpojumu nozarē,

11.2.5. pārvaldības organizēšanas un nodrošināšanas jomā,

11.2.6. tiesībsargājošo institūciju un glābšanas dienestu darbiniekiem.

12. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁶ panta pirmajā daļā noteiktajām personām, tiesības īrēt sociālo dzīvokli (5. reģistrs) ir:

12.1. trūcīgai personai, kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta – Augšdaugavas novada administratīvā teritorija un kurai nav noteiktas dzīvesvietas;

12.2. trūcīgai personai, kura nonākusi krīzes situācijā.

13. Persona, kura vēlas saņemt Pašvaldības palīdzību, iesniedz Pašvaldībai iesniegumu, kuru paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi vai to pilnvarotās personas un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību. Iesniegumā persona ar savu parakstu apliecina, to:

13.1. ka tās, kā arī ģimenes locekļu īpašumā (arī kopīpašumā) vai lietošanā nav citas dzīvojamās platības vai arī nekustamā īpašuma, ko var izmantot peļņas gūšanai;

13.2. ka tā pēdējo piecu gadu laikā nav devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts/ pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai nav devusi piekrišanu atsavināt dzīvokli un darījuma rezultātā zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

14. Persona iesniedz iesniegumu, pievienojot šādus dokumentus:

14.1. uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ja dokumenti tiek iesniegti klātienē;

14.2. personas, kuras tiek izliktas no dzīvokļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu – arī spēkā stājušos tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvokļa kopiju, uzrādot oriģinālu;

14.3. personas ar nepilngadīgiem bērniem – bāriņtiesas lēmuma par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu kopiju vai bāriņtiesas lēmuma par aizgādņa iecelšanu kopiju, uzrādot oriģinālus;

14.4. repatrianti – repatrianta izziņu, uzrādot oriģinālu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas, ja šādas informācijas nav pašvaldības rīcībā un pašvaldība objektīvu iemeslu dēļ nevar to iegūt pati;

14.5. personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas – atbrīvojuma izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

14.6. atzinumu, ka persona, kura vēlas saņemt palīdzību, īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī vai cietusi stihiskas nelaimes rezultātā, Pašvaldības atbildīgais darbinieks pieprasa Būvvaldei;

14.7. noslēgtā īres līguma kopiju un brīdinājuma par izlikšanu kopiju;

14.8. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par ģimenes locekļu ienākumiem, ja šādas informācijas nav pašvaldības rīcībā un pašvaldība objektīvu iemeslu dēļ nevar to iegūt pati.

15. Lēmumu par bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē vai nodošanu aizbildnībā, par aizbildnības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu Pašvaldības atbildīgais darbinieks pieprasa bāriņtiesai.

16. Speciālistiem jāiesniedz darba devēja pamatots lūgums par dzīvojamās telpas nepieciešamību un darba līguma kopiju, uzrādot oriģinālu.

17. Persona, kura vēlas apmainīt dzīvojamo telpu, ja tam piekrīt visi pilngadīgie ģimenes locekļi vai to pilnvarotās personas, iesniedz Pašvaldībā iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

17.1. esošā īres līguma kopiju, ja šādas informācijas nav pašvaldības rīcībā un pašvaldība objektīvu iemeslu dēļ nevar to iegūt pati;

17.2. ārsta izziņu par veselības stāvokli, ja apmaiņas iemesls ir īrējamās dzīvojamās telpas stāvokļa ietekme uz veselību;

17.3. izziņu par īres un saņemto pakalpojumu maksājumu parādu neesamību. Gadījumā, ja personai ir parāds, tad iesniedz vienošanās par parāda segšanu kopiju.

18. Sociālā dienesta atzinumu par krīzes situācijas esamību, Pašvaldības atbildīgais darbinieks pieprasa Sociālajam dienestam.

19. Persona tiek iekļauta Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanas palīdzības sniegšanas reģistrā, pamatojoties uz Komisijas lēmumu.

20. Ne retāk kā reizi gadā tiek pārbaudīti reģistrā iekļautie dati, vai personas ir saglabājušas tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā tiek lūgts personas sniegt aktuālo informāciju. Reizi mēnesī tiek aktualizēti reģistrēto personu rindas kārtas numuri.

21. Pēc Komisijas lēmuma par dzīvojamās telpas izīrēšanu spēkā stāšanās, persona tiek izslēgta no attiecīgā Pašvaldības reģistra.

22. Ikvienu neizīrētu Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt personām, kurām palīdzība dzīvojamās telpas izīrēšanā sniedzama neatliekami, ja tādas ir. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, vai nav sniegušas noteiktajā termiņā atbildes uz saņemtajiem piedāvājumiem, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības sniegšanas reģistrā to personu grupā, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām. Ja šādas personas nav reģistrētas vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, vai nav sniegušas noteiktajā termiņā atbildes uz saņemtajiem piedāvājumiem, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības sniegšanas reģistrā to personu grupā, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā.

23. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība tiek ievērota viena kalendārā gada ietvaros: vispirms tā tiek piedāvāta personām, kuras jānodrošina ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām, tad to piedāvā personām, kuras nodrošināmas ar dzīvojamo telpu vispārējā kārtībā un reģistrētas tajā pašā kalendārajā gadā. Ja visas minētās personas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, vai nav sniegušas noteiktajā termiņā atbildes uz saņemtajiem piedāvājumiem, to piedāvā īrēt personām, kuras palīdzības reģistrā reģistrētas nākamajā kalendārajā gadā tādā pašā secībā. Šis punkts neattiecas uz personām, kurām palīdzība dzīvojamās telpas izīrēšanā sniedzama neatliekami.

24. Personām, kuras reģistrētas reģistrā uz sociālo dzīvokli, tiek piedāvāta dzīvojamā telpa, kurai noteikts sociālā dzīvokļa statuss.

25. Pamatojoties uz Komisijas pieņemto lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu, starp Pašvaldības attiecīgo iestādi vai Pašvaldības kapitālsabiedrību un personu tiek noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums.

26. Dzīvojamā telpa tiek nodota īrniekam ar dzīvojamās telpas nodošanas-pieņemšanas aktu, kuru paraksta izīrētāja pārstāvis un īrnieks.

27. Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt:

27.1. neizīrētiem Pašvaldības īpašumā esošiem vai Pašvaldības nomātiem dzīvokļiem;

27.2. Pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, kurus īrē maznodrošinātas personas, ja tās ir rakstveidā izteikušas vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli, un, ja no Sociālā dienesta tiek saņemts attiecīgs atzinums par nepieciešamību noteikt sociālā dzīvokļa statusu.

28. Neizīrētos sociālos dzīvokļus izīrē un atkārtoti noslēdz sociālā dzīvokļa īres līgumu personai vai ģimenei, pamatojoties uz personas pamatotu iesniegumu un iesniegtajiem dokumentiem.

29. Sociālā dzīvokļa īres līgums ar īrnieku tiek slēgts, pamatojoties uz Komisijas lēmumu.

30. Sociālo dzīvokli īrniekam nodod Pašvaldības iestāde vai Pašvaldības kapitālsabiedrība, kur atrodas sociālais dzīvoklis, ar pieņemšanas-nodošanas aktu, iepazīstina ar sociālā dzīvokļa lietošanas noteikumiem.

31. Komisijai ir tiesības atteikt noslēgt jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu ar personu, kura pārkāpj sociālā dzīvokļa lietošanas noteikumus vai kurai sociālā dzīvokļa īres laikā iestājušies apstākļi, kas ir par pamatu sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšanai.

32. Pamatojoties uz noslēgto sociālā dzīvokļa īres līgumu, īrnieks noslēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem par attiecīgā pakalpojuma saņemšanu.

33. Laika periodā no sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa izbeigšanās līdz jauna sociālā dzīvokļa īres līguma noslēgšanai, ja tas tiek noslēgts, īrnieks maksā par sociālā dzīvokļa īri un izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem 100 % apmērā. Gadījumā, ja jauns sociālā dzīvokļa īres līgums netiek noslēgts, īrnieks maksā par sociālā dzīvokļa īri un izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem 100 % apmērā par faktiski nodzīvoto laiku līdz sociālā dzīvokļa atbrīvošanas dienai.

34. Sociālo dzīvokļu uzturēšanu un apsaimniekošanu veic Pašvaldības iestāde vai Pašvaldības kapitālsabiedrība, kur atrodas sociālais dzīvoklis.

35. Sociālo dzīvokļu īres maksa tiek noteikta par 75 % zemāka par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem.

36. Īrnieka ģimenes locekļi, kas iemitināti viņa īrētajā dzīvojamajā telpā un ierakstīti īres līgumā līdz Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās brīdim saglabā savu ģimenes locekļa statusu un ģimenes locekļa dzīvokļa lietošanas tiesības.

37. Pilngadīgajiem īrnieka ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

38. Īrnieka nāves gadījumā vai dzīvesvietas maiņas gadījumā (iepriekšējais īrnieks izbeidzis īres līgumu un deklarējis dzīvesvietu citā adresē) īrnieka pilngadīgais ģimenes loceklis triju mēnešu laikā ir tiesīgs prasīt, lai ar to tiek noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums iepriekšējā īrnieka vietā, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie īrnieka ģimenes locekļi.

39. Pēc īres līguma termiņa izbeigšanās īrnieka, īrnieka ģimenes locekļu un citu dzīvojamā telpā iemitināto personu pienākums ir to atbrīvot, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns īres līgums.

40. Īrniekam ir tiesības apmainīt īrēto dzīvojamo telpu ar citu īrnieku, ja tam rakstveidā piekrituši kopā ar viņu dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi un izīrētājs, ja nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem un nevienai no darījumā iesaistītajām pusēm nav iebildumu pret apmaiņas dzīvojamo telpu tehnisko stāvokli.

41. Noteikumu 40. punkts nav piemērojams sociālo dzīvokļu un speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īrniekiem.

42. Pašvaldības dome piešķir maznodrošinātām personām vienreizēju pabalstu līdz 700,00 euro:

42.1. dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un nav iespējams nodrošināt šo personu ar dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai pagaidu dzīvojamo telpu, ja attiecīgajā brīdī nav neizīrētu dzīvojamo telpu;

42.2. dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas lokālās apkures sistēmas remontam vai jaunās apkures krāsns ierīkošanai, ja personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir sagruvusi krāsns un nav iespējams nodrošināt telpu apkuri.

43. Persona, kura vēlas saņemt vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, iesniedz komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

43.1. nepieciešamo remontdarbu izdevumu tāmi;

43.2. kompetentas institūcijas atzinumu par to, ka dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja gājusi bojā vai daļēji sagruvusi;

43.3. kompetentas institūcijas atzinumu par to, ka dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir nepieciešams krāsns remonts vai jaunas apkures krāsns ierīkošana.

44. Komisijas lēmumu var pārsūdzēt Pašvaldības domē Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

45. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

46. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi tiek atzīti par spēku zaudējušiem Augšdaugavas novada pašvaldības domes 2022. gada 31. marta saistošie noteikumi Nr. 41 "Par Augšdaugavas novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".