| Nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi | Saistošo noteikumu 4. un 6. punkts nosaka peldvietas "Centrs" un nūdistu pludmales atrašanās vietu un robežas. Vēsturiski peldvietas "Centrs" un nūdistu pludmales robežas bija noteiktas Saulkrastu novada domes 2015. gada 29. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 6/2015 "Par Saulkrastu novada pašvaldības pludmales un peldvietu lietošanu". Saistošie noteikumi ir zaudējuši spēku. Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punktam saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu ir jāizstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim. Teritorijas plānojuma izstrādes process ir laikietilpīgs un pašvaldība nevar uz doto brīdi noteikt robežas, taču robežu noteikšana ir ļoti aktuāla. lai nodrošinātu atbilstību Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 15. punktam, pēc Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās tiks veikti grozījumi, paredzot, ka peldvietas "Centrs" un nūdistu pludmales robežas un zonējums ir noteikts Pašvaldības teritorijas plānojumā. Vietējai pašvaldībai ir tiesības noteikt speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem. Ņemot vērā, ka teritorijas plānojums ir izstrādes stadijā, noteikumu paredz, ka līdz brīdim, kad tas stāsies spēkā šādas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem tiek noteiktas ar domes lēmumu. Minētais regulējums iekļaujams, jo Saulkrastu novada pludmales ir ļoti intensīvi apmeklētas. Lai mazinātu iespējamo traumu risku personām, kas izmanto pludmali, teritorijas plānojama Saulkrastu novada publiskās ārtelpas attīstības un ainavu plānā tiks norādītas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem, kā arī atsevišķas teritorijas kaitošanai un sērfošanai. Saistošie noteikumi paredz ierobežojumus zirgu un poniju vešanai izjādēs pludmalē un kāpu zonā. Attiecībā uz peldvietu ierobežojošs regulējums ir ietverts Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumu Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība" 13. punkts jau paredz, ka peldvietas apsaimniekotājs nodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu (piemēram, lai peldvietā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā vai peldināti dzīvnieki), taču lai aizsargātu krasta kāpu aizsargjoslu, ierobežojums attiecināms arī uz pludmali un kāpām. Pašvaldība ir konstatējusi, ka kaitējums kāpai no zirgu izjādēm tiek radīts līdzvērtīgs kā ar mehanizētajiem transporta līdzekļiem. Tādēļ, lai aizsargātu kāpu teritoriju un tās dabisko zemsedzi, kā arī novērstu iespējamo biotopu bojāšanu, aizliegums ir nostiprināts pašvaldības saistošajos noteikumos. Saistošie noteikumi paredz aizliegumu naktsmītņu ierīkošanai, telšu celšanai, ugunskuru kurināšanai pludmalē bez pašvaldības saskaņojuma. Aizsargjoslu likums noteic, ka teltis un ugunskurs ir aizliegti krasta kāpu aizsargjoslā. Nav noteikts, ka aizliegts pludmalē, bet tie ir dažādi jēdzieni – pludmale – jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Līdz ar to minētais regulējums ietverts gan ar mērķi novērst piesārņojumu, gan ugunsdrošības nolūkos. Pašvaldību likums uzdod pašvaldībai gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī veicināt dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, noteikt publiskā lietošanā esoša pašvaldības īpašuma izmantošanas kārtību. Rīgas jūras līča pludmale Saulkrastu administratīvajā teritorijā atrodas blīvi apdzīvotā zonā, to intensīvi apmeklē novada iedzīvotāji un viesi. Lai visas apmeklētāju grupas varētu ērti, droši un veselīgi atpūsties, nepieciešams izveidot saprotamu tiesisko regulējumu, lai izvairītos no konfliktsituācijām apmeklētāju vidū. Jau gadiem kailsauļošanās piekritēji pludmali, kas atrodas aiz tūrisma objekta "Baltā kāpa" dienvidrietumu virzienā, ir uzskatījuši un izmanto kā nūdistu pludmali. Zemes pārvaldības likuma 15. panta piektā daļa noteic, ka vietējā pašvaldība gādā par tās valdījumā esošo jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas labiekārtošanu un nodrošina to sanitāro tīrību, tostarp veic teritorijas plānošanu. Ņemot vērā jautājuma jūtīgumu un atšķirīgo apmeklētāju attieksmi un izpratni, Pašvaldība, ir noteikusi zonu, kurā kailsauļošanās ir atļauta (tai pat laikā, atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15. panta septītajai daļai, neierobežojot nevienam brīvu šīs teritorijas lietošanu). Lai noteiktu šo zonu, ir nepieciešams noteikt tās atrašanās vietu. Arī citu Latvijā esošu nūdistu pludmaļu atrašanās vieta (zonējums) ir noteikti pašvaldību saistošajos noteikumos, kā piemēram Liepājā. Pašvaldība ir izskatījusi iespēju "nūdistu pludmales" zonējumu noteikt teritorijas plānojumā, taču atbilstoši teritorijas plānošanas normatīvajiem aktiem, teritorijas plānojumā nenosaka teritorijas ar īpašiem uzvedības noteikumiem. Pašvaldību likuma 45. panta septītā daļa ietver pilnvarojumus izdot saistošos noteikumus par pašvaldības īpašumā esošu un publiskā lietošanā nodotu mežu un ūdeņu un pašvaldības īpaši aizsargājamo dabas un vietējo kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu. Saistošo noteikumu projekts īpaši akcentē pludmales kā publiskā lietošanā esošas teritorijas, tostarp ūdeņu aizsardzību. Cigarešu filtrs ir izgatavots no celulozes acetāta, tas bioloģiski nenoārdās. Lai arī cigarešu filtri apkārtējā saules gaismā pakāpeniski sadalās ļoti sīkās daļiņās, tomēr tās nepazūd – mikroplastmasas daļiņas nokļūst augsnē vai aizskalojas ūdenī, veidojot ūdens piesārņojumu, kas apdraud visu dzīvo dabu: gan ūdens iemītniekus, gan putnus un dzīvniekus, gan arī ietekmē cilvēka veselību. Saulkrastu novada pludmales īpatnība ir tās irdeno smilšu tekstūra, kas padara neiespējamu tās izsijāšanu un atbrīvošanu no sīkiem atkritumiem. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centrā pieejamajai informācijai no tabakas dūmiem brīvas vides nodrošināšana un smēķēšanas radītā kaitējuma mazināšana ir viena no prioritātēm sabiedrības veselības jomā. Peldsezonas laikā pludmalē visvairāk apmeklētāju ir tieši ģimenes ar maziem bērniem. Diemžēl, atsevišķu apmeklētāju neizpratne, ka, īpaši karstajā laikā, cigarešu un smēķēšanas ierīču dūmi izplatās plašā teritorijā un ne tikai traucē citiem apmeklētājiem, bet arī apdraud to veselību, nepieciešams ierādīt speciālas vietas smēķēšanai. Tāpēc aicinām ikvienu iedzīvotāju rūpēties par savu veselību un veselīgu vidi sev apkārt! Tādēļ šo saistošo noteikuma projekta izpratnē smēķēšanas ierobežojumi netiek uzskatīti vien kā sabiedriskās kārtības noteikumu, bet arī kā pašvaldības lietošanā nodotu ūdeņu aizsardzība un uzturēšana. Līdzīgi skatāma arī problemātika ar stikla taras lietošanu. Stikla lauskām nonākot smiltīs, tās rada nozīmīgu risku veselībai. Tiesības pašvaldības saistošajos noteikumos regulēt administratīvās sodīšanas jautājumus ir pakārtotas Pašvaldību likuma regulējumam. Pašvaldību likuma 45. panta pirmā un otrā daļa noteic jautājumu loku, kuros dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja likumos nav noteikts citādi, tostarp, par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju, piemēram, parku, skvēru, bērnu rotaļu laukumu, stadionu, peldvietu un kapsētu, izmantošanu. Zemes pārvaldības likuma 15. panta otrā daļa noteic, ka "Vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktu darbību veikšanai ir nepieciešams īpašnieka saskaņojums, vietējā pašvaldība īpašnieka vārdā saskaņo tās valdījumā esošajos publiskajos ūdeņos veicamās darbības.", līdz ar to pašvaldība atbilstoši Pašvaldību likuma 45. panta pirmajai daļai ir tiesīga noteikt saistošajos noteikumos administratīvo atbildību par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju. |