Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/6284

Rīgā 2023. gada 23. augustā

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Villa Guna" (valsts aizsardzības Nr. 9361) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa (turpmāk tekstā - Kultūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Kultūras pieminekļa īpašnieks.

Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas.

Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir ierakstītas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv/cultural-objects).

Kultūras piemineklim noteiktā aizsardzības zona norādīta informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv, sadaļā "Režīmi un ĢEO").

Kultūras pieminekļa aizsardzības numurs un adrese:

1. Norādījumi Kultūras pieminekļa uzturēšanai un saglabāšanai:

1.1. Kultūras pieminekļa uzturēšanas režīms:

1.1.1. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.

1.1.2. Informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies Arhitektūras piemineklim un apdraud tā saglabājamās vērtības.

1.1.3. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašnieks uztur Arhitektūras pieminekli atbilstoši Kultūras pieminekļa autoru iecerei.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās tā vērtība.

1.2.2. Ja paredzēti Kultūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas Kultūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes izdotu Kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas, rekonstrukcijas darbu atļauju.

1.2.3. Kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas, rekonstrukcijas darbu atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē.

1.2.4. Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra, tās ārējais veidols un citas saglabājamās vērtības, veicama pēc konsultēšanās ar Pārvaldi.

1.3. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja Kultūras pieminekļa kopšana, ar uzturēšanu saistīti remonta darbi un citai saimnieciskā darbība tiek veikta izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģijas, kā arī nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.

2. Uzturēšanas režīms aizsardzības zonā:

2.1. Kultūras piemineklim pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto Kultūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi ap valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, kā arī negatīvi ietekme Kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

2.2.2. Kultūras pieminekļa teritorijā eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas jāglabā tiem atbilstošos apstākļos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības precizē Pārvalde:

3.1.1. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: aktualizēta vērtību apzināšana; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

3.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Kārtību, kādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieņem attiecīgo lēmumu, kā arī valsts nozīmes kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

3.4. Ja, atsavinot valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.

3.5. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

3.6. Par Kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam (publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevējā "Latvijas Vēstnesis").

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu var saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@mantojums.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta