1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.6. pasākumu "Tūrisma produktu attīstības programma" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus;

1.5. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un finansējuma saņēmējiem;

1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.7. projektu iesniegumu vērtēšanas un projektu iesniegumu atlases nosacījumus;

1.8. projekta īstenošanas nosacījumus;

1.9. ar atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. dabas tūrisms, kultūras un radošo industriju tūrisms, veselības tūrisms – tūrisma veidi, kuri atbilst Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 2., 7. un 27. punktā lietotajiem terminiem;

2.2. darījumu tūrisms – tūrisma veids, kura mērķis ir dienesta darījumu kārtošana, komercdarbības jautājumu risināšana, piedalīšanās konferencēs, sanāksmēs un izstādēs, konferenču, kongresu, semināru, samitu, izstāžu organizēšana un uzņemšana, kā arī citu korporatīvo pasākumu rīkošana un koordinēšana, tai skaitā motivācijas, lojalitātes, apbalvojuma, komandas saliedēšanas, korporatīvie atpūtas un izklaides pasākumi klientiem;

2.3. pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija – subjekts, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;

2.4. sadarbības partneri – pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, komersanti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, plānošanas reģioni, pašvaldības un to iestādes, biedrības, nodibinājumi, publiskie un akreditētie privātie muzeji un citas institūcijas, kas iesaistās sadarbības tīkla mērķa sasniegšanā, ir noslēguši sadarbības līgumu ar sadarbības tīklu, bet nav biedrības biedri vai nodibinājuma dibinātāji;

2.5. sadarbības tīkla dalībnieki – sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kas sniedz pakalpojumus vienā reģionā atbilstoši šo noteikumu 28.1. apakšpunktam vai vienā tūrisma pakalpojuma grupā, vai tūrisma nozares jomā atbilstoši šo noteikumu 28.2. apakšpunktam un ir iesaistījušies biedrībā kā biedri vai ir nodibinājuma dibinātāji;

2.6. sadarbības tīkls – biedrība vai nodibinājums, kas apvieno sadarbības tīkla dalībniekus – sīkos (mikro), mazos un vidējos komersantus, kas iesaistījušies biedrībā kā biedri vai ir nodibinājuma dibinātāji un iesaistās biedrības vai nodibinājuma mērķa sasniegšanā, – un sadarbības partnerus – pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, komersantus, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, plānošanas reģionus, pašvaldības un to iestādes, biedrības, nodibinājumus, publiskos un akreditētos privātos muzejus un citas institūcijas, kas ar biedrību vai nodibinājumu ir noslēgušas sadarbības līgumu un iesaistās biedrības vai nodibinājuma mērķa sasniegšanā;

2.7. saistītās personas – personas, kuras atbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai saistīto uzņēmumu definīcijai;

2.8. sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti – komersanti, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 2. panta 1. punkta nosacījumiem;

2.9. viens vienots uzņēmums – uzņēmums, kas atbilst Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831) 2. panta 2. punktam, minētais nosacījums attiecas arī uz biedrībām un nodibinājumiem;

2.10. jauns tūrisma produkts, kas atbilst kādai no šādām prasībām:

2.10.1. komplekss produkts – preču un pakalpojumu kombinācija, kas ir taustāmu un netaustāmu tūrisma piedāvājuma elementu kopums, kam piemīt reāla patēriņa vērtība un ko sadarbības tīkls izstrādā vai pielāgo tūristu piesaistei Latvijā, patērētāju interešu un vajadzību apmierināšanai;

2.10.2. inovatīvs tūrisma produkts – jauns tūrisma pakalpojums, kas atbilst noteiktam tūrisma veidam, kam nav vietēja mēroga analoga saskaņā ar prioritārajiem tūrisma veidiem Latvijā (kultūra un radošās industrijas, daba, veselība, darījumi), vai pilnveidots esošs tūrisma pakalpojums atbilstoši ceļošanas motivācijai noteiktajam tūrisma tirgus segmentam (piemēram, ģeogrāfiskam, demogrāfiskam, sociāli ekonomiskam, dzīvesstila); 

2.10.3. komplekss tūrisma pakalpojums, kas atbilstoši Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 5. punktam pēc būtības ir ceļojums, ko drīkst organizēt tūrisma operators, kurš saskaņā ar Tūrisma likuma 16. pantu ir saņēmis speciālo atļauju (licenci).

(Grozīts ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 216)

3. Pasākuma mērķis ir nodrošināt atbalstu Latvijas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem, lai izstrādātu jaunus tūrisma produktus vai pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi veicinot tūrisma nozares eksportspējas pieaugumu un paaugstinot tās konkurētspēju starptautiskā mērogā.

4. Pasākuma ieviešanas veids ir grants un nefinanšu atbalsts.

5. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes pienākumus pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

6. Sadarbības iestāde veic projektu iesniegumu atlasi pieejamā finansējuma apmērā šādos veidos:

6.1. pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu – ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā;

6.2. otro projektu iesniegumu atlases kārtu – atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

7. Pasākuma mērķa grupa un gala labuma guvēji ir sadarbības tīkla dalībnieki.

8. Pasākuma ietvaros kopējais plānotais finansējums ir 6 439 834 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 015 725 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 5 473 858 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 863 366 euro), valsts budžeta finansējums 673 593 euro (tai skaitā elastības finansējums 106 243 euro) un minimālais privātais līdzfinansējums 292 383 euro (tai skaitā elastības finansējums 46 116 euro), kas sadalās kārtās šādi:

8.1. pirmās kārtas ietvaros 592 169 euro (tai skaitā elastības finansējums 93 400 euro), tai skaitā ERAF finansējums 503 343 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 79 390 euro) un valsts budžeta finansējums 88 826 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 14 010 euro);

8.2. otrās kārtas ietvaros 5 847 665 euro (tai skaitā elastības finansējums 922 325 euro), tai skaitā ERAF finansējums 4 970 515 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 783 976 euro), valsts budžeta finansējums 584 767 euro (tai skaitā elastības finansējums 92 233 euro) un minimālais privātais finansējums 292 383 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 46 116 euro).

9. Pasākuma ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 5 424 109 euro, tai skaitā ERAF finansējums 4 610 492 euro, valsts budžeta finansējums 567 350 euro un minimālais privātais finansējums 246 267 euro, kas sadalās šādi:

9.1. pirmās kārtas ietvaros 498 769 euro, tai skaitā ERAF finansējums 423 953 euro un valsts budžeta finansējums 74 816 euro;

9.2. otrās kārtas ietvaros 4 925 340 euro, tai skaitā ERAF finansējums 4 186 539 euro, valsts budžeta finansējums 492 534 euro un minimālais privātais finansējums 246 267 euro.

10. Otrās kārtas ietvaros viena sadarbības tīkla projekta iesnieguma maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 615 668 euro, tai skaitā ERAF finansējums 523 317 euro, valsts budžeta finansējums 61 567 euro un minimālais privātais finansējums 30 784 euro.

11. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt pasākumam kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam plānotajam maksimālajam apmēram, paredzot jaunu projekta iesnieguma atlases kārtu.

12. Pasākuma maksimālā publiskā finansējuma intensitāte no projekta kopējā attiecināmā finansējuma:

12.1. pirmās kārtas ietvaros ir 100 % (ko veido 85 % ERAF finansējums un 15 % valsts budžeta finansējums);

12.2. otrās kārtas ietvaros ir 95 % (ko veido 85 % ERAF finansējums un 10 % valsts budžeta finansējums). Minimālā privātā līdzfinansējuma intensitāte ir 5 %.

13. Pirmās kārtas ietvaros sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:

13.1. līdz 2024. gada 31. decembrim sniegti vismaz 10 atzinumi par potenciālo projekta iesniedzēju sadarbības tīkla stratēģiju;

13.2. līdz 2029. gada 31. decembrim šī pasākuma ietvaros Latvijas Investīciju un attīstību aģentūras (turpmāk – aģentūra) organizētajās apmācībās iesaistīto cilvēku skaits ir ne mazāks kā 50;

13.3. līdz 2029. gada 31. decembrim šī pasākuma ietvaros organizēti vismaz pieci tīklošanās pasākumi;

13.4. līdz 2029. gada 31. decembrim šī pasākuma ietvaros organizēta viena noslēguma konference;

13.5. līdz 2029. gada 31. decembrim Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas aktivitātēs iekļauti vismaz astoņi jauni tūrisma produkti.

14. Otrās kārtas ietvaros noteikti šādi sasniedzamie rādītāji:

14.1. iznākuma rādītāji:

14.1.1. līdz 2029. gada 31. decembrim atbalstītie komersanti (tai skaitā sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti) – 120 (bez elastības finansējuma – 102);

14.1.2. līdz 2024. gada 31. decembrim ar grantiem atbalstītie komersanti – 12 (bez elastības finansējuma – 10);

14.1.3. līdz 2029. gada 31. decembrim ar grantiem atbalstītie komersanti – 120 (bez elastības finansējuma – 102). Katra projekta ietvaros ar grantiem atbalstīto komersantu skaits nav mazāks par 15 (bez elastības finansējuma – 13);

14.2. rezultāta rādītājs – līdz 2029. gada 31. decembrim publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā granti, finanšu instrumenti) ir ne mazākas kā 311 842 euro (bez elastības finansējuma – 265 065 euro);

14.3. nacionālie rādītāji:

14.3.1. līdz 2029. gada 31. decembrim no visos darbības plānos iekļautajām darbībām īstenotas darbības 75 % apmērā;

14.3.2. projekta īstenošanas pēdējā pilnajā finanšu gadā savstarpēji nesaistītu sadarbības tīklu dalībnieku, skaitot tikai projekta iesniegumā norādītos dalībniekus, kopējais neto apgrozījuma palielinājums, salīdzinot ar šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto rādītāju, – 10 %.

15. Aģentūrai un sadarbības tīklam ir jāuzkrāj dati par Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomā atbalstītajiem komersantiem, ievadot tos Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma).

16. Ja projekta īstenošanas laikā kāds no sadarbības tīkla dalībniekiem izstājas no sadarbības tīkla, ievērojot šo noteikumu 63. punktā noteikto prasību, tad atbilstoši šo noteikumu 14.3.2. apakšpunktam veiktajā aprēķinā tiek iekļauti tikai palikušo sadarbības tīkla dalībnieku dati.

17. Atbildīgā iestāde ir atbildīga par šo noteikumu 13. punktā un 14.3. apakšpunktā minēto rādītāju uzraudzību.

18. Projekta ietvaros informācijas apmaiņa notiek informācijas sistēmā. Projekta iesniedzēji sagatavo projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām un iesniedz to informācijas sistēmā.

19. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

20. Pirmās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir aģentūra.

21. Otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir sadarbības tīkls, kas atbilst šādām prasībām:

21.1. tas ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vai komercreģistrā;

21.2. uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu projekta iesniedzējs projekta ietvaros pārstāv ne mazāk kā 25 savstarpēji nesaistītus sadarbības tīkla dalībniekus, no kuriem ne mazāk kā 15 dalībnieki pārstāv tūrisma un ar tūrismu saistītās nozares (saskaņā ar NACE 2. redakcijas I sadaļu "Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi", N sadaļas "Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība" 79. kodu "Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi", R sadaļas "Māksla, izklaide un atpūta" 91. kodu "Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība", 90. kodu "Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības" un 93. kodu "Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība", Q sadaļas "Veselība un sociāla aprūpe" 86. kodu "Veselības aizsardzība", H sadaļas "Transports un uzglabāšana" 50.1. apakškodu "Pasažieru jūras un piekrastes ūdens transports", 50.2. apakškodu "Pasažieru pārvadājumi piekrastes ūdeņos", 51.1. apakškodu "Pasažieru aviopārvadājumi", 49.1.apakškodu "Pasažieru dzelzceļa transports" un 49.3. apakškodu "Pārējais pasažieru sauszemes transports");

21.3. savstarpēji nesaistītu sadarbības tīkla dalībnieku kopējais neto apgrozījums vidēji pēdējo triju gadu laikā ir ne mazāks kā 2,5 miljoni euro gadā vai 2,5 miljoni euro 2019. gadā;

21.4. ne vairāk kā 10 % no sadarbības tīkla dalībnieku kopējā neto apgrozījuma veido mazumtirdzniecība (saskaņā ar NACE 2. redakcijas G sadaļas "Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; Automobiļu un motociklu remonts" 47. kodu "Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus");

21.5. kā sadarbības partneris piesaistīta vismaz viena pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija, kura tiks iesaistīta tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē.

22. Otrās kārtas ietvaros pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē projekta iesniedzējam ir jāsaņem aģentūras atzinums par sadarbības tīkla stratēģijas atbilstību šo noteikumu 53. punktā minētajiem kritērijiem. Ja pēc aģentūras atzinuma saņemšanas tiek konceptuāli mainīta sadarbības tīkla stratēģija vai tiek konceptuāli mainīti tūrisma produkti un piesaistīti jauni sadarbības tīkla dalībnieki, projekta iesniedzējam jāsaņem jauns aģentūras atzinums.

23. Otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projektu iesniegumu.

24. Otrās kārtas ietvaros sadarbības tīkla dalībnieks var iesaistīties vairākos sadarbības tīklos.

25. Otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz:

25.1. sadarbības tīkla stratēģiju atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

25.2. aģentūras atzinumu par sadarbības tīkla stratēģiju un darbības plānu, kā arī citus aģentūras atzinumus, ja attiecināms;

25.3. sadarbības tīklu projekta iesniegumā norādīto dalībnieku apliecinājumu par dalību projektā;

25.4. projekta dalībnieku sarakstu, norādot nosaukumu, reģistrācijas numuru un šo noteikumu 21.3. un 21.4. apakšpunktā minētos finanšu rādītājus;

25.5. datni, kurā norādīta sadarbības tīkla dalībnieku nodarbināto vidējā mēneša bruto darba samaksa 2022. gadā;

25.6. sadarbības tīkla iekšējo kārtību par de minimis atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekiem;

25.7. apliecinājumu atbilstoši šo noteikumu 72. punktam.

26. Otrās kārtas ietvaros sadarbības iestāde projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no atbildīgās iestādes un aģentūras. Iesniegtās sadarbības tīklu stratēģijas projektu iesniegumu vērtēšanas ietvaros vērtē atbildīgās iestādes un aģentūras pārstāvji.

27. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā nevar piedalīties pārstāvji, kam ir konstatēts interešu konflikta risks šo noteikumu 73. punkta izpratnē.

28. Otrās kārtas ietvaros finansējumu piešķir šādiem sadarbības tīklu veidiem:

28.1. ģeogrāfiskie (reģionālie) sadarbības tīkli, kas izveidoti, lai noteiktā reģionā veidotu jaunu kompleksu produktu, inovatīvu tūrisma produktu un kompleksu tūrisma pakalpojumu:

28.1.1. ģeogrāfiskie (reģionālie) sadarbības tīkli aptver ne mazāk kā četras Latvijas Republikas administratīvās teritorijas (novadu un valstspilsētu pašvaldību teritorijas);

28.1.2. ģeogrāfisko (reģionālo) sadarbības tīklu teritoriju nosaka pēc izstrādāto tūrisma produktu sniegšanas teritorijas;

28.2. tematiskie sadarbības tīkli, kas izveidoti, lai visā Latvijas teritorijā veidotu jaunu kompleksu produktu, inovatīvu tūrisma produktu un kompleksu tūrisma pakalpojumu, kas saistīts ar kādu no augsti prioritārajiem tūrisma veidiem:

28.2.1. darījumu tūrismu;

28.2.2. veselības tūrismu;

28.2.3. kultūras un radošo industriju tūrismu;

28.2.4. dabas tūrismu.

29. Otrās kārtas ietvaros šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minēto ģeogrāfisko (reģionālo) sadarbības tīklu projektu iesniegumos norādītās teritorijas pēc projektu iesniegumu atlases savā starpā nedrīkst pārklāties.

30. Ja otrās kārtas ietvaros šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minēto ģeogrāfisko (reģionālo) sadarbības tīklu projektu iesniegumos norādītās tūrisma produktu un pakalpojumu sniegšanas teritorijas savā starpā pārklājas, tad tiek apstiprināts projekta iesniegums, kas ieguvis augstāko punktu skaitu projektu iesniegumu vērtēšanas procesā.

31. Otrās kārtas ietvaros katrā šo noteikumu 28.2.1., 28.2.2., 28.2.3. un 28.2.4. apakšpunktā minētajā tūrisma veidā tiek atbalstīts ne vairāk kā viens sadarbības tīkls.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)

32. Ja otrās kārtas ietvaros kādā no šo noteikumu 28.2.1., 28.2.2., 28.2.3. un 28.2.4. apakšpunktā minētajiem tūrisma veidiem tiek iesniegti vairāki projektu iesniegumi, tad tiek apstiprināts projekta iesniegums, kas projektu iesniegumu atlasē ieguvis augstāko punktu skaitu.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)

33. Pirmās kārtas ietvaros tiek atbalstītas šādas darbības:

33.1. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošana, tai skaitā obligāto publicitātes pasākumu nodrošināšana;

33.2. konsultatīva atbalsta sniegšana potenciālajiem projektu iesniedzējiem par sadarbības tīklu stratēģiju un darbības plānu izstrādi;

33.3. dalība sadarbības tīkla sanāksmēs;

33.4. informatīva atbalsta sniegšana sadarbības tīklam par tūrisma produktu izstrādi un virzīšanu tirgū, tai skaitā sadarbības partneru piesaistē un iespējamo eksporta tirgu izpētē;

33.5. pārbaužu veikšana otrās kārtas ietvaros par dubultā finansējuma situāciju, korupcijas, krāpšanas riska un interešu konflikta pazīmēm;

33.6. apmācību nodrošināšana sadarbības tīklu vadītājiem, mārketinga veidotājiem vai personālam vai sadarbības tīklu dalībniekiem par sadarbības tīklu veidošanu, vadīšanu un jaunu, inovatīvu tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanu;

33.7. tīklošanās pasākumu un noslēguma konferences organizēšana.

34. Pirmās kārtas ietvaros aģentūrai šo noteikumu 33. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai paredzētas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:

34.1. personāla atlīdzības izmaksas, tai skaitā darba alga, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un atvaļinājuma nauda;

34.2. apmācību nodrošināšanas pakalpojuma izmaksas;

34.3. tīklošanās pasākumu un noslēguma konferences organizēšanas pakalpojuma izmaksas;

34.4. izmaksas komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošanai, tai skaitā obligāto publicitātes pasākumu nodrošināšanai;

34.5. pievienotās vērtības nodoklis, ja tas nav atgūstams saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 848 redakcijā)

35. Pirmās kārtas ietvaros piemērojama netiešo izmaksu vienotā likme septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 54. panta "a" apakšpunktu.

36. Šo noteikumu 34.1. apakšpunktā minēto izmaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 364 800 euro. Papildus projekta vadības personālam tiek noteikts ierobežojums ERAF daļai, kas tiek aprēķināts, pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendāra gadā pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas) un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnus kalendāra gadus, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta mēnešu skaitam.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 848 redakcijā)

36.¹ Šo noteikumu 34.1. apakšpunktā minētajās izmaksās iekļauj to darbinieku personāla izmaksas, kuri noteiktā laikposmā katru mēnesi ne mazāk kā 30 % no normālā darba laika veic pienākumus, kas saistīti ar projektu, un tas ir pamatots ar atbilstošiem izmaksas apliecinošiem dokumentiem.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 848 redakcijā)

37. Pirmās kārtas ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas:

37.1. izmaksas, kas šo noteikumu 34. punktā nav noteiktas kā attiecināmās izmaksas;

37.2. procentu maksājumi, līgumsods, nokavējuma procenti, maksa par finanšu darījumiem;

37.3. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 34.1. un 34.5 apakšpunktā minētos maksājumus un tūrisma nodevas;

37.4. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros plānotajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un attiecībā uz kurām nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;

37.5. izmaksas, kas radušās valūtas kursa svārstību rezultātā;

37.6. būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, tai skaitā infrastruktūras iegādes un izveides izmaksas;

37.7. laboratorijas aprīkojuma iegādes izmaksas.

38. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā 2023. gada 1. janvārī.

39. Aģentūra pasākuma ietvaros noteikto atbalstāmo darbību finansēšanai nedrīkst papildus piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības vai citiem publiskajiem līdzekļiem, tai skaitā valsts un pašvaldību līdzekļiem par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

40. Otrās kārtas ietvaros tiek atbalstītas šādas darbības:

40.1. darbības, kas saistītas ar projekta vadību;

40.2. obligāto publicitātes pasākumu nodrošināšana;

40.3. sadarbības tīkla un sadarbības tīkla dalībnieku vietējās un starptautiskās sadarbības sekmēšanas pasākumi:

40.3.1. vizītes pie ārvalstu partneriem;

40.3.2. komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumi, tai skaitā dalība starptautiskajās konferencēs un izstādēs;

40.3.3. pieredzes apmaiņas un zināšanu pārneses pasākumi Latvijā un ārvalstīs;

40.3.4. dalība starptautiskos konkursos, kuru mērķis ir sadarbības tīkla un tā dalībnieku, sadarbības tīkla produktu un pakalpojumu, tūrisma veida vai Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšana;

40.3.5. sadarbības tīkla un tā dalībnieku, sadarbības tīkla produktu un pakalpojumu, tūrisma veida vai Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamības sekmēšanas, mārketinga un publicitātes aktivitātes;

40.3.6. iesaiste starptautiskās sadarbības platformās un organizācijās;

40.4. ar jaunu tūrisma produktu izstrādi saistītie pasākumi:

40.4.1. ar tūrisma produktu izstrādi, attīstību vai tūrisma veida attīstību saistīto pētījumu vai izpētes veikšana;

40.4.2. produktu izstrāde, tai skaitā testēšana, izmēģināšana un sertificēšana;

40.4.3. pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju pakalpojuma iegāde, kas saistīts ar tūrisma produktu izstrādi;

40.4.4. nozarei specifisku praktisko un tematisko apmācību organizēšana.

41. Otrās kārtas ietvaros sadarbības tīkls savās aktivitātēs var iesaistīt sadarbības partnerus, ja šīs darbības ir saistītas ar šo noteikumu 3. punktā minētā mērķa sasniegšanu. Sadarbības partneriem netiek sniegts komercdarbības atbalsts. Par sadarbības partnera tiesībām un pienākumiem sadarbības tīkls un sadarbības partneris vienojas savstarpējā sadarbības līgumā. 

42. Otrās kārtas ietvaros sadarbības tīklam un sadarbības tīkla dalībniekiem šo noteikumu 40. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā paredzētas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:

42.1. sadarbības tīkla projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas:

42.1.1. piesaistot projekta vadības un projekta īstenošanas personālu uz darba līguma pamata, tai skaitā darba alga, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un atvaļinājuma nauda;

42.1.2. piesaistot projekta vadības un projekta īstenošanas personālu uz uzņēmuma līguma pamata;

42.2. ar tūrisma produktu izstrādi, attīstību vai tūrisma veida attīstību saistīto pētījumu vai izpētes veikšanas izmaksas;

42.3. tūrisma produktu izstrādes izmaksas, tai skaitā produktu izveidei, testēšanai un izmēģināšanai nepieciešamie pamatlīdzekļi;

42.4. sadarbības tīkla projekta vadītāja un projekta īstenošanas personāla iekšzemes komandējumu izmaksas, tai skaitā transporta, naktsmītnes un dienas naudas izmaksas;

42.5. sadarbības tīkla projekta vadītāja un projekta īstenošanas personāla ārvalstu komandējumu izmaksas, tai skaitā transporta, naktsmītnes un dienas naudas izmaksas;

42.6. sadarbības tīkla dalībnieku ārvalstu komandējumu izmaksas, kas saistītas ar tūrisma produktu pārdošanu ārvalstu tirgos, tai skaitā transporta, naktsmītnes un dienas naudas izmaksas;

42.7. izmaksas, kas saistītas ar dalību izstādēs vai konferencēs:

42.7.1. stenda dizaina izstrādes, stenda izgatavošanas, nomas, uzstādīšanas un stenda darbības nodrošināšanas izmaksas;

42.7.2. materiālu transportēšanas izmaksas līdz izstādes, konferenču vai semināru norises vietai un atpakaļ, iekraušanas, izkraušanas un uzglabāšanas izmaksas;

42.7.3. starptautiskās izstādes vai konferences organizatora noteiktās izmaksas par piedalīšanos izstādē vai konferencē, kā arī ar izstādi vai konferenci saistīto papildpakalpojumu izmaksas, tai skaitā dalības maksa, ekspozīcijas laukuma, stenda nomas, tehniskā aprīkojuma, elektrības, stenda uzkopšanas izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar informācijas ievietošanu izstādes katalogā;

42.8. mārketinga un atpazīstamības veicināšanas izmaksas, tai skaitā teksta sagatavošanas, tulkošanas, materiālu transportēšanas un maketa sagatavošanas izmaksas; 

42.9. nozarei specifisku praktisko un tematisko apmācību izmaksas;

42.10. telpu un tehniskā aprīkojuma nomas izmaksas, kas saistītas ar sadarbības tīkla aktivitāšu organizēšanu;

42.11. The European Secretariat for Cluster Analysis (ESCA) noteiktās izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu 59. punktā minēto Eiropas Klasteru izcilības iniciatīvas novērtējuma saņemšanu (www.cluster-analysis.org);

42.12. izmaksas, kas saistītas ar dalību starptautiskos konkursos, tai skaitā dalības maksa, materiālu sagatavošanu, starptautiskās žūrijas (inspekcijas) vizīšu izmaksas, konkursa dalībnieku komandējumu izmaksas;

42.13. izmaksas, kas saistītas ar starptautiskās sertifikācijas iegūšanu, kas uzlabo tūrisma produktu eksportspēju, to pamatojot;

42.14. dalības maksas starptautiskās sadarbības platformās un organizācijās; 

42.15. izmaksas obligāto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanai;

42.16. pievienotās vērtības nodoklis, ja tas nav atgūstams saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

(Grozīts ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 216)

43. Šo noteikumu 42.7. apakšpunktā minētās izmaksas nav attiecināmas uz izstādēm, kurās aģentūra organizē Latvijas nacionālo stendu.

44. Attiecībā uz šo noteikumu 42. punktā minētajām iekšzemes komandējumu izmaksām finansējuma saņēmējs piemēro vadošās iestādes izstrādātās metodikas "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai".

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 848 redakcijā)

45. Otrās kārtas ietvaros noteikti šādi izmaksu ierobežojumi no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

45.1. šo noteikumu 42.1. apakšpunktā noteiktajām izmaksām – ne vairāk kā 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām;

45.2. šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minēto produktu izveidei, testēšanai un izmēģināšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu izmaksām – ne vairāk kā 20 % no kopējām attiecināmajām izmaksām;

45.3. šo noteikumu 42.4., 42.5. un 42.6. apakšpunktā noteiktajām izmaksām – ne vairāk kā 7 % no kopējām attiecināmajām izmaksām;

45.4. šo noteikumu 42.8. un 42.12. apakšpunktā noteiktajām izmaksām – ne vairāk kā 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.

46. Otrās kārtas ietvaros piemērojama netiešo izmaksu vienotā likme septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 54. panta "a" apakšpunktu.

46.¹ Šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minēto izmaksu attiecināmības nosacījumi:

46.¹1. projekta vadības izmaksu ierobežojums ERAF daļai tiek aprēķināts, pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendāra gadā pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas) un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnus kalendāra gadus, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta mēnešu skaitam;

46.¹2. izmaksās iekļauj to darbinieku personāla izmaksas, kuri noteiktā laikposmā katru mēnesi ne mazāk kā 30 % no normālā darba laika veic pienākumus, kas saistīti ar projektu, un tas ir pamatots ar atbilstošiem izmaksas apliecinošiem dokumentiem.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 848 redakcijā)

47. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 848)

48. Otrās kārtas ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas:

48.1. izmaksas, kas šo noteikumu 42. punktā nav noteiktas kā attiecināmās izmaksas vai pārsniedz izmaksu ierobežojumus, kas noteikti šo noteikumu 10., 45. un 89. punktā;

48.2. procentu maksājumi, līgumsods, nokavējuma procenti, maksa par finanšu darījumiem;

48.3. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 42.1.1. apakšpunktā minēto gadījumu un tūrisma nodevas;

48.4. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros plānotajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un attiecībā uz kurām nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;

48.5. izmaksas, kas radušās valūtas kursa svārstību rezultātā;

48.6. būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, tai skaitā infrastruktūras iegādes un izveides izmaksas, izņemot gadījumu, ja izmaksas saistītas ar šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētajām izmaksām; 

48.7. laboratorijas aprīkojuma iegādes izmaksas.

49. Pasākuma otrās kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk par brīdi, kad projekta iesniedzējs iesniedzis projekta iesniegumu informācijas sistēmā.

50. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir aģentūra.

51. Sadarbības iestāde pirmās kārtas ietvaros aģentūrai izmaksājamo finansējuma apjomu nosaka, pamatojoties uz attiecināmās izmaksas apliecinošiem dokumentiem, ievērojot normatīvo aktu prasības maksājumu un darījumu apliecinošo dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā.

52. Aģentūrai ir šādi pienākumi:

52.1. izstrādāt un kopā ar projekta iesniegumu iesniegt iekšējo kārtību de minimis atbalsta piešķiršanai sadarbības tīklam un sadarbības tīkla dalībniekiem;

52.2. izplatīt informāciju par pasākuma nosacījumiem, veicinot potenciālo projekta iesniedzēju interesi piedalīties pasākumā;

52.3. sniegt informāciju un konsultācijas potenciālajiem projekta iesniedzējiem par sadarbības tīkla stratēģijas un darbības plāna sagatavošanu;

52.4. pirms otrās kārtas projektu iesniegumu atlases sniegt šo noteikumu 22. punktā minēto atzinumu potenciālajiem projekta iesniedzējiem par katra sadarbības tīkla sagatavoto stratēģiju, sniedzot konceptuālus priekšlikumus stratēģijas pilnveidošanai, ja tādi ir;

52.5. piesaistīt nozares ekspertus, lai sniegtu neatkarīgu sadarbības tīkla stratēģijas vērtējumu, ievērojot šo noteikumu 53. punktā minētās pazīmes;

52.6. katru gadu līdz 15. decembrim izvērtēt sadarbības tīkla iesniegtā darbības plāna atbilstību sadarbības tīkla stratēģijai un sniegt atzinumu;

52.7. piedalīties otrās kārtas projektu iesniegumu vērtēšanā;

52.8. ne retāk kā reizi gadā piedalīties sadarbības tīkla dalībnieku sanāksmēs;

52.9. iesaistīt sadarbības tīkla izstrādātos tūrisma produktus valsts tūrisma mārketinga aktivitātēs un sniegt atbalstu sadarbības tīkliem vienotu mārketinga aktivitāšu organizēšanā;

52.10. iekļaut vismaz astoņus tūrisma produktus aģentūras Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas aktivitātēs;

52.11. pirms sadarbības tīklu darbības plāna apstiprināšanas un pirms de minimis atbalsta piešķiršanas sadarbības tīklam vai tā dalībniekiem pārbaudīt, vai ERAF ietvaros projekta īstenošanā nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu dubultā finansējuma situāciju pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", tai skaitā pārbaudīt demarkāciju arī starp citiem publiskā finansējuma avotiem, kā arī pārbaudīt, vai nav konstatējamas korupcijas, krāpšanas riska un interešu konflikta pazīmes, un, ja nepieciešams, veikt darbības to novēršanai un labošanai;

52.12. līdz projekta iesnieguma iesniegšanai izstrādāt un saskaņot ar atbildīgo iestādi iekšējo kārtību šo noteikumu 52.11. apakšpunktā minēto pārbaužu veikšanai un iesniegt to sadarbības iestādē līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam;

52.13. nodrošināt apmācības sadarbības tīklu vadītājiem, mārketinga veidotājiem vai personālam vai sadarbības tīklu dalībniekiem, nodrošinot klātienes vai tiešsaistes vietējo vai ārvalstu ekspertu lekcijas vai seminārus par sadarbības tīklu veidošanu, sadarbības tīklu vadību un iekšējās koordinācijas nodrošināšanu, jaunu, inovatīvu un piekļūstamu tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanu, mārketinga pasākumu veikšanu vai citām tēmām, balstoties uz sadarbības tīklu pieprasījumu vai ekspertu viedokli;

52.14. uzraudzīt sadarbības tīkla projekta iesniegumā norādīto rādītāju sasniegšanu;

52.15. uzraudzīt sadarbības tīkla darba plānā iekļauto darbību īstenošanu;

52.16. reizi gadā iesniegt atbildīgajai iestādei izvērtējumu par sadarbības tīklu darbības plāna izpildi un stratēģijas mērķu sasniegšanas progresu, kā arī informāciju par pasākuma rādītāju sasniegšanu un šo noteikumu 58. punktā apkopoto informāciju; 

52.17. noorganizēt ne mazāk kā vienu tīklošanās pasākumu un vienu noslēguma konferenci, kurā tiek prezentēti pasākuma rezultāti;

52.18. pēc pieprasījuma iesniegt atbildīgajai iestādei izvērtējumu par pasākuma efektivitāti un risinājumiem pasākumā sasniegto rezultātu ilgtspējas veicināšanai;

52.19. izstrādāt sadarbības tīkla dalībnieku un sadarbības partneru apmierinātības anketu par sadarbības tīkla sniegto pakalpojumu kvalitāti, nosūtīt anketu sadarbības tīkliem, apkopot rezultātus un nosūtīt atbildīgajai iestādei un sadarbības tīkliem lietošanai;

52.20. ne retāk kā reizi pusgadā aģentūras tīmekļvietnē izplatīt informāciju par pasākuma ietvaros sasniegtajiem rezultātiem;

52.21. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbaudīt, vai saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē sadarbības tīklam vai sadarbības tīkla dalībniekam nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos;

52.22. nodrošināt principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu atbalsta sniegšanā, lai sadarbības tīkla un sadarbības tīkla dalībnieka atbalstāmajai darbībai ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā;

52.23. nodrošināt, ka projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta lēmumu objektivitāte, konfidencialitāte un interešu konflikta neesība.

53. Sniedzot šo noteikumu 52.4. apakšpunktā minēto atzinumu par sadarbības tīkla stratēģiju un konceptuālus priekšlikumus, aģentūra vērtē šādus kritērijus:

53.1. stratēģijā ir aprakstīti jaunā tūrisma produkta (vai produktu) konkurētspējas priekšnosacījumi (tai skaitā piedāvātā tūrisma produkta unikalitāte un novitāte, skaidri definētas un objektīvi novērtējamas priekšrocības salīdzinājumā ar līdzīgiem tūrisma produktiem, salīdzināmā priekšrocība, ko rada jaunais tūrisma produkts reģionālā un valsts mērogā, priekšrocības, kas saistītas ar sezonalitātes mazināšanas un tūrisma produkta pieejamības aspektiem, apzināti būtiskākie konkurenti);

53.2. stratēģijā ir pietiekama jaunā tūrisma produkta idejas gatavība (izstrādāta skaidra, uz attīstību vērsta tūrisma produkta koncepcija, pamatots idejas gatavības līmenis (raksturots, kādi procesi vēl veicami līdz tūrisma produkta ieviešanai tirgū, kādi ir nepieciešamie, pieejamie resursi un infrastruktūra tūrisma produkta izveidošanai);

53.3. stratēģijā ir pamatots tūrisma produkta komercializācijas potenciāls – definēts potenciālais mērķa tirgus (mērķa valstis, sociālās grupas, tirgus nišas), raksturoti faktori, kas apliecina, ka mērķa grupas interese par jauno tūrisma produktu tiks saglabāta ilgtermiņā, skaidrota jaunā tūrisma produkta pievienotā vērtība, pamatotas metodes tūrisma produkta atpazīstamības un eksportspējas veicināšanai, raksturota sadarbības attīstība (tiek plānotas dažādas sadarbības formas un sadarbība ar citām nozarēm);

53.4. stratēģijā ir raksturoti riski, kas var apdraudēt tūrisma produkta komercializāciju, sniegta informācija par pasākumiem risku novēršanai vai to seku mazināšanai.

54. Šo noteikumu 52.5. apakšpunktā minēto vietējo vai ārvalstu nozares ekspertu piesaisti aģentūra veic atklātā un caurskatāmā atlases procedūrā, nodrošinot, ka tiek izslēgtas korupcijas, krāpšanas riska un interešu konflikta pazīmes, ja nepieciešams, veicot darbības to novēršanai un labošanai, un šo ekspertu piesaistei izmanto pirmās kārtas ietvaros aģentūras personāla atlīdzības izmaksām plānoto finansējumu, kas nav lielāks par 50 % no kopējām personāla atlīdzības izmaksām.

55. Pasākuma otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir sadarbības tīkls.

56. Otrās kārtas ietvaros sadarbības tīkls izstrādā sadarbības tīkla darbības plānus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam:

56.1. pirmā kalendāra gada darbības plānu:

56.1.1. viena mēneša laikā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas iesniedz izvērtēšanai aģentūrā;

56.1.2. pēc aģentūras atzinuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas iesniedz informācijas sistēmā, pievienojot aģentūras atzinumu;

56.2. katra nākamā kalendāra gada darbības plānu:

56.2.1. līdz 1. novembrim iesniedz izvērtēšanai aģentūrā;

56.2.2. pēc aģentūras atzinuma saņemšanas līdz 31. decembrim iesniedz informācijas sistēmā nākamā kalendāra gada darbības plānu, pievienojot aģentūras atzinumu.

57. Projekta īstenošanas laikā sadarbības tīkls pēc saskaņošanas ar aģentūru drīkst veikt grozījumus darbības plānā.

58. Sadarbības tīkls uzkrāj un reizi gadā iesniedz aģentūrā šādu informāciju:

58.1. sadarbības tīkla dalībnieku neto apgrozījums, izdalot neto apgrozījumu pa tūrisma produktiem un pakalpojumiem;

58.2. sadarbības tīkla dalībnieku gada ieņēmumi no ārvalstu ceļotājiem dalījumā pa ārvalstu ceļotāju pārstāvētajām valstīm;

58.3. sadarbības tīklu ietvaros izstrādāto tūrisma produktu skaits un apraksts;

58.4. vietējās un starptautiskās sadarbības veicināšanas darbību skaits un apraksts;

58.5. sadarbības tīkla ietvaros veikto mārketinga aktivitāšu skaits, raksturojums un efektivitātes izvērtējums;

58.6. apraksts par sadarbību ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, informācija par inovatīviem risinājumiem tūrisma produktu radīšanā un piedāvāšanā;

58.7. sadarbības tīkla dalībnieku darbinieku skaits, kas saņēmuši apmācības pasākuma ietvaros.

59. Otrās kārtas ietvaros sadarbības tīkls projekta īstenošanas laikā var saņemt Eiropas Klasteru izcilības iniciatīvas novērtējumu atbilstoši bronzas, sudraba vai zelta līmeņa kritērijiem, ja finansējuma saņēmējam šāds novērtējums nav veikts vai iepriekš saņemtajai kvalitātes zīmei ir beidzies derīguma termiņš. Atbildīgajai iestādei, aģentūrai un sadarbības iestādei ir tiesības iepazīties ar novērtējuma ziņojumu.

60. Otrās kārtas ietvaros sadarbības tīkls var saņemt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 30 % no projekta Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta finansējuma kopsummas, vienlaikus nodrošinot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta finansējuma kopsummas, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

60.1. avansa maksājums ir pieejams, ja finansējuma saņēmējs ir atvēris kontu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā kredītiestādē un iesniedzis šīs kredītiestādes garantiju vai atvēris kontu Valsts kasē;

60.2. lai saņemtu avansa maksājumu, sadarbības tīkls iesniedz informācijas sistēmā avansa pieprasījumu un plānotā avansa apmēra pamatojumu;

60.3. sadarbības tīkls var dalīt avansa maksājumus un saņemt vairākus avansus, bet nākamo avansu var saņemt pēc tam, kad iepriekšējais apgūts pilnā apmērā.

(Grozīts ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 216)

61. Ja otrās kārtas ietvaros projekta īstenošanas laikā rodas izdevumi, kas nav attiecināmi, vai sadārdzinās izmaksas, sadarbības tīkls apņemas tos segt no tā rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu.

62. Sadarbības iestāde otrās kārtas ietvaros sadarbības tīklam izmaksājamo finansējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz attiecināmās izmaksas apliecinošiem dokumentiem, ievērojot normatīvo aktu prasības maksājumu un darījumu apliecinošo dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā.

63. Otrās kārtas ietvaros sadarbības tīkla dalībnieki var mainīties, nodrošinot šo noteikumu 65.4. apakšpunktā minētā nosacījuma izpildi, bet projekta īstenošanas laikā sadarbības tīkla dalībnieku izstāšanās skaits nedrīkst būt lielāks par 50 % no projekta iesniegumā norādītajiem sadarbības tīkla dalībniekiem. Otrās kārtas ietvaros sadarbības partneri var mainīties.  

64. Sadarbības tīkli un sadarbības tīkla dalībnieki nodrošina principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu atbalsta sniegšanā, lai gala labuma guvēja pieteikumā iekļautajai atbalstāmajai darbībai ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā.

65. Sadarbības tīkla pienākumi:

65.1. ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē iesniegt izvērtēšanai aģentūrā sadarbības tīkla stratēģiju, ņemot vērā vismaz 50 % no aģentūras atzinumā norādītajiem priekšlikumiem, ja tādi ir;

65.2. saskaņot ar aģentūru darbības plānus;

65.3. nodrošināt projekta iesniegumā norādīto rādītāju sasniegšanu;

65.4. nodrošināt, ka visu projekta īstenošanas laiku savstarpēji nesaistītu sadarbības tīkla dalībnieku (sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu) skaits nav mazāks par 25;

65.5. nodrošināt, ka visu projekta īstenošanas laiku savstarpēji nesaistītu sadarbības tīkla dalībnieku kopējais neto apgrozījums ir ne mazāks kā 2,5 miljoni euro gadā;

65.6. uzraudzīt un kontrolēt sadarbības tīkla dalībnieku tūrisma produktu izstrādes procesu;

65.7. uzkrāt datus par atbalstu saņēmušajiem sadarbības tīkla dalībniekiem sadalījumā pa dzimumiem;

65.8. pēc aģentūras pieprasījuma nosūtīt sadarbības tīkla dalībniekiem un sadarbības partneriem anketu par sadarbības tīkla sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošināt, ka aptauja tiek aizpildīta aģentūras noteiktajā laikā;

65.9. ne retāk kā reizi gadā noorganizēt sadarbības tīkla dalībnieku sanāksmi, pieaicinot aģentūras pārstāvi;

65.10. ne retāk kā reizi ceturksnī tīmekļvietnē nodrošināt aktuālās informācijas ievietošanu par projekta īstenošanas gaitu;

65.11. pēc aģentūras pieprasījuma sniegt informāciju par nacionālo rādītāju izpildi;

65.12. reģistrēt visus sadarbības tīkla dalībnieku pieteikumus atbalsta saņemšanai;

65.13. protokolēt lēmuma pieņemšanu par atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekam;

65.14. iesniegt informācijas sistēmā starp sadarbības tīklu un sadarbības tīkla dalībnieku noslēgtā līguma kopiju vai līguma izrakstu par projekta īstenošanu;

65.15. piešķirt un aprēķināt komercdarbības atbalstu sadarbības tīkla dalībniekiem un veikt tā uzskaiti, nodrošinot, ka tiek ievērota dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgu iespēju princips;

65.16. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam pārbaudīt, vai nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu dubultā finansējuma situāciju pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", tai skaitā pārbaudīt demarkāciju arī starp citiem publiskā finansējuma avotiem, kā arī pārbaudīt, vai nav konstatējamas korupcijas, krāpšanas riska un interešu konflikta pazīmes, un, ja nepieciešams, veikt darbības to novēršanai un labošanai;

65.17. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbaudīt, vai saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē sadarbības tīkla dalībniekam nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos;

65.18. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbaudīt, vai atbalsta apmērs triju gadu periodā, skaitot no lēmuma par de minimis atbalsta piešķiršanu pieņemšanas dienas, sadarbības tīkla dalībniekam nepārsniedz regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Ja sadarbības tīkla dalībnieks neatbilst minētajiem nosacījumiem, sadarbības tīkls atbalstu nepiešķir;

65.19. uzkrāt un ne retāk kā reizi sešos mēnešos nodrošināt šo noteikumu 14. punktā minēto rādītāju ievadi informācijas sistēmā;

65.20. nodrošināt principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu atbalsta sniegšanā, lai sadarbības tīkla dalībnieka atbalstāmajai darbībai ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā;

65.21. nodrošināt, ka projekta īstenošanas laikā tiek nodrošināta lēmumu objektivitāte, konfidencialitāte un interešu konflikta neesība;

65.22. izstrādāt vadlīnijas par de minimis atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekiem un iesniegt tās sadarbības iestādē pārbaudei.

(Grozīts ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 216)

66. Sadarbības tīkla dalībnieku pienākumi:

66.1. sniegt sadarbības tīklam informāciju, kas nepieciešama tā pienākumu izpildei projekta ietvaros;

66.2. pēc aģentūras pieprasījuma noteiktā laikā aizpildīt šo noteikumu 65.8. apakšpunktā minēto anketu par sadarbības tīkla sniegto pakalpojumu kvalitāti; 

66.3. nodrošināt sadarbības tīklam piekļuvi dokumentu oriģināliem un projekta īstenošanas vietai, ja tas nepieciešams projekta īstenošanai;

66.4. nodrošināt principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu projekta īstenošanā, lai atbalstāmajai darbībai ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā; 

66.5. projekta īstenošanas laikā nodrošināt lēmumu objektivitāti, konfidencialitāti un interešu konflikta neesību.

67. Sadarbības partneriem pēc aģentūras pieprasījuma ir pienākums noteiktā laikā aizpildīt šo noteikumu 65.8. apakšpunktā minēto anketu par sadarbības tīkla sniegto pakalpojumu kvalitāti. 

67.¹ Sadarbības tīkls uzkrāj un vismaz divas reizes gadā kopā ar maksājuma pieprasījumu informācijas sistēmā par katru sadarbības tīkla dalībnieku vai pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā iesniedz atbildīgajai iestādei šādu informāciju:

67.¹1. par visiem sadarbības tīkla dalībniekiem:

67.¹1.1. nosaukums;

67.¹1.2. reģistrācijas numurs;

67.¹1.3. statuss (sīkais (mikro) komersants, mazais komersants, vidējais komersants, lielais komersants, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija);

67.¹1.4. pārstāvētā nozare atbilstoši NACE 2. redakcijai, ja attiecināms, norādot visus saimnieciskās darbības kodus;

67.¹1.5. iepriekšējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums (euro), izņemot pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas;

67.¹1.6. iepriekšējā noslēgtā finanšu gada eksporta apjoms (euro), izņemot pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas;

67.¹1.7. iepriekšējā noslēgtā finanšu gada ieguldījums pētniecībā un attīstībā (euro), izņemot pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas;

67.¹1.8. aktivitāšu uzskaitījums, kurās iesaistījies sadarbības tīkla dalībnieks;

67.¹1.9. ar viedo specializāciju saistītā joma, kurā tika īstenots projekts;

67.¹1.10. ieguldītā ERAF finansējuma un privātā finansējuma apjoms;

67.¹1.11. jaunradīto tehnoloģiju skaits;

67.¹1.12. jaunradīto produktu (preces un pakalpojumi, kas nav tehnoloģijas) skaits;

67.¹1.13. patentu un patentu pieteikumu skaits;

67.¹1.14. licenču un licenču līgumu skaits;

67.¹1.15. preču zīmju (ieskaitot kolektīvās zīmes) un sertifikācijas zīmju skaits;

67.¹1.16. reģistrētu dizainparaugu skaits;

67.¹2. par sadarbības tīklu:

67.¹2.1. sadarbības tīkla dalībnieku skaits un to izmaiņas;

67.¹2.2. neto apgrozījuma izmaiņas salīdzinājumā ar pirmo projekta īstenošanas gadu (euro), izņemot pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas;

67.¹2.3. eksporta apjoma izmaiņas salīdzinājumā ar pirmo projekta īstenošanas gadu (euro), izņemot pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas;

67.¹2.4. sadarbības tīkla dalībnieku noslēgtās vienošanās (skaits) projekta īstenoto aktivitāšu ietvaros, norādot sadarbības valsti;

67.¹2.5. iesaiste starptautiskajās tīklošanās platformās un organizācijās (skaits);

67.¹2.6. starptautisko projektu pieteikumu skaits.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 848)

68. Pirmās un otrās kārtas ietvaros projektu var īstenot līdz 2029. gada 31. decembrim.

69. Finansējuma saņēmējs pasākuma īstenošanā attiecībā uz šo noteikumu 33. un 40. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām piemēro vadošās un atbildīgās iestādes sagatavotās 2021.–2027. gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodikas, tiklīdz minētās metodikas stājas spēkā.

70. Atbildīgā iestāde sadarbībā ar aģentūru ne retāk kā reizi gadā pārskata sadarbības tīklu darbības plānus un sasniegtos rezultātus, tādējādi nodrošinot sadarbības tīklu darbību atbilstību pasākuma mērķim.

71. Projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi aģentūra pirmās kārtas ietvaros un sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieki otrās kārtas ietvaros veic atklātā, pārredzamā, konkurenci nodrošinošā, sociāli atbildīgā veidā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā un ievērojot nediskriminācijas principus.

72. Aģentūra pirmās kārtas ietvaros un sadarbības tīkli otrās kārtas ietvaros apliecina, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī:

72.1. ir informēti par Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – regula Nr. 2024/2509), Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un apņemas tos ievērot;

72.2. tiem ir izveidota iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, kura sevī ietver: 

72.2.1. preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, tai skaitā paziņošanas procedūru un labošanas pasākumus; 

72.2.2. pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei;

72.2.3. krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismus;

72.2.4. dubultā finansējuma novēršanas mehānismu;

72.2.5. iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;

72.3. ir ieviests ētikas kodekss un procedūras disciplināratbildības piemērošanai;

72.4. ir izveidots ziņošanas mehānisms kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvo atbildību vai kriminālatbildību;

72.5. ir izveidota trauksmes celšanas sistēma;

72.6. publiskas personas institūcijā iekšējā kontroles sistēma atbilst Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasībām.

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 848)

73. Aģentūra, sadarbības tīkli un sadarbības tīkla dalībnieki projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta nepieļaujamību saskaņā ar regulas Nr. 2024/2509 61. panta prasībām.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 848 redakcijā)

74. Aģentūras eksperti, kas sniedz atzinumu par sadarbības tīkla stratēģiju, paraksta šo noteikumu 3. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesības apliecinājumu, ka nepiedalīsies sadarbības tīklu projektu iesniegumu izvērtēšanā interešu konflikta situācijā un vērtēšanas komisijas sēdēs, kurās tiks apstiprināti sadarbības tīklu projektu iesniegumi. Apliecinājumu paraksta pirms sadarbības tīkla pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas. Apliecinājumu aģentūra glabā atbilstoši regulas Nr. 2024/2509 133. pantam un šo noteikumu 92. punktam.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 848 redakcijā)

75. Sadarbības tīkla administratīvais vadītājs, darbinieki un iesaistītie vērtēšanas eksperti, kuri pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekam, pirms vērtēšanas procesa uzsākšanas, pirms līguma noslēgšanas un atbalsta sniegšanas sadarbības tīkla dalībniekiem paraksta objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesības apliecinājumu (3. pielikums). Apliecinājumu sadarbības tīkls glabā atbilstoši regulas Nr. 2024/2509 133. pantam un šo noteikumu 92. punktam.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 848 redakcijā)

76. Pirmās un otrās kārtas finansējuma saņēmēji un sadarbības tīkla dalībnieki nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvo aktu par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

77. Uz finansējumu nevar pretendēt, ja:

77.1. projekta iesniedzējs un sadarbības tīkla dalībnieks atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;

77.2. projekta iesniedzējs un sadarbības tīkla dalībnieks atbilst Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.² panta pirmajā daļā noteiktajām pazīmēm;

77.3. (svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 848).

78. Atbalsts sadarbības tīklam un sadarbības tīkla dalībniekiem netiek sniegts, ja de minimis atbalsts ir saistīts ar šādām nozarēm un darbībām:

78.1. sadarbības tīkla vai sadarbības tīkla dalībnieka darbība tiek veikta regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punktā noteiktajās nozarēs un darbībās;

78.2. sadarbības tīkls vai sadarbības tīkla dalībnieks darbojas ieroču un munīcijas tirdzniecības nozarē saskaņā ar NACE 2. redakcijas grupu 47.78 "Citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos";

78.3. darbībām saskaņā ar NACE 2. redakcijas 92. nodaļu "Azartspēles un derības";

78.4. darbībām saskaņā ar NACE 2. redakcijas C sadaļas "Apstrādes rūpniecība" 25.4. apakškodu "Ieroču un munīcijas ražošana";

78.5. tabakas izstrādājumu ražošanai un tirdzniecībai (NACE 2. red. 12. nodaļa "Tabakas izstrādājumu ražošana", grupa 46.35 "Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība" un grupa 47.26 "Tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos");

78.6. finanšu un apdrošināšanas darbību (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības");

78.7. operācijām ar nekustamo īpašumu (NACE 2. red. L sadaļa "Operācijas ar nekustamo īpašumu", grupa 68.1 "Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana" un grupa 68.31 "Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu");

78.8. darbībām saistībā ar fosilo kurināmo, tostarp tā pārkārtoto izmantošanu, tai skaitā projektiem elektroenerģijas vai siltuma ražošanā, kā arī saistībā ar pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi;

78.9. darbībām saskaņā ar kvotu tirdzniecības sistēmu, lai sasniegtu prognozētās CO₂ emisijas, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;

78.10. atkritumu savākšanai, apstrādei un izvietošanai, materiālu pārstrādei (NACE 2. red. grupa 38.21 "Atkritumu apstrāde un izvietošana (izņemot bīstamos atkritumus)" un grupa 38.22 "Bīstamo atkritumu apstrāde un izvietošana").

(Grozīts ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 216)

79. Ja sadarbības tīkls vai sadarbības tīkla dalībnieks darbojas kādā no šo noteikumu 78. punktā minētajām neatbalstāmajām nozarēm, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek skaidri nodalītas darbības un finanšu plūsmas atbalstāmajās nozarēs, nodrošinot, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)

80. Pirmās atlases kārtas ietvaros aģentūra izvērtē sadarbības tīklu un sadarbības tīkla dalībnieku, otrās atlases kārtas ietvaros sadarbības iestāde izvērtē sadarbības tīklu, bet sadarbības tīkls izvērtē sadarbības tīkla dalībnieku atbilstību regulai Nr. 2023/2831. Datums, kad aģentūra, sadarbības iestāde un sadarbības tīkls pieņēmis lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniedzis atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, uzskatāms par komercdarbības atbalsta piešķiršanas datumu. Sadarbības iestāde un aģentūra lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīklam un sadarbības tīkla lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekam pieņem regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punktā un 8. pantā noteiktajā termiņā.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)

81. Aģentūras lēmums un sadarbības tīkla lēmums par komercdarbības atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 ir finansējuma saņēmēja lēmums par atbilstību komercdarbības atbalsta normām.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)

82. Pirmās kārtas ietvaros aģentūra atbalstu sadarbības tīklam un sadarbības tīkla dalībniekiem sniedz un uzskaita saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 848 redakcijā)

83. Otrās kārtas ietvaros sadarbības iestāde sadarbības tīklam un sadarbības tīkls sadarbības tīkla dalībniekiem finansējumu šo noteikumu 42. punktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 848 redakcijā)

84. Pirms jauna atbalsta piešķiršanas tiek pārbaudīts, vai sadarbības tīklam un katram sadarbības tīkla dalībniekam plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komercdarbības atbalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un uzskaiti sadarbības tīklam veic sadarbības iestāde, sadarbības tīkla dalībniekam – sadarbības tīkls vai pirmās kārtas ietvaros – aģentūra.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 848 redakcijā)

85. Sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieki de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu komercdarbības atbalstu tā paša riska finansējuma investīcijai, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek sniegts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros, sadarbības tīkla dalībnieks sadarbības tīklam un sadarbības tīkls aģentūrai un sadarbības iestādei iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)

86. Sadarbības tīklu un sadarbības tīklu dalībnieku apvienošanās, iegādes vai sadalīšanas gadījumā ņem vērā regulas Nr. 2023/2831 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)

87. Sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieks, pirmās kārtas ietvaros iesniedzot aģentūrai un otrās kārtas ietvaros iesniedzot sadarbības iestādei pieteikumu de minimis atbalsta saņemšanai, pieteikumā norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās pretendenta veidlapas identifikācijas numuru.

88. Otrās kārtas ietvaros sadarbības tīkla dalībnieks, iesniedzot sadarbības tīklam pieteikumu de minimis atbalsta saņemšanai, pieteikumā norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās pretendenta veidlapas identifikācijas numuru.

89. Otrās kārtas ietvaros viens sadarbības tīkla dalībnieks viena vienota uzņēmuma līmenī no sadarbības tīkla var saņemt de minimis atbalstu ne vairāk kā 50 000 euro apmērā.

90. Uz sadarbības tīkla de minimis atbalstu attiecina šo noteikumu 34.2., 34.3., 34.5., 42.1., 42.4., 42.5., 42.10. un 42.11. apakšpunktā minētās izmaksas un 42.2., 42.3., 42.7., 42.8., 42.9., 42.12., 42.13., 42.14. un 42.15. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās attiecas uz paša sadarbības tīkla darbību.

91. Uz sadarbības tīkla dalībnieka de minimis atbalstu attiecina šo noteikumu 34.2., 34.3., 34.5., 42.2., 42.3., 42.6., 42.7., 42.8., 42.9., 42.12., 42.13., 42.14. un 42.15. apakšpunktā minētās izmaksas, ja atbalsts tiek sniegts konkrēta sadarbības tīkla dalībnieka darbībai.

92. Pasākuma ietvaros informācijas pieejamību atbilstoši regulas Nr. 2023/2831 6. pantam nodrošina šādos termiņos:

92.1. sadarbības iestāde, aģentūra un sadarbības tīkls nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu;

92.2. sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieki pirmās un otrās kārtas ietvaros nodrošina ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistīto dokumentu glabāšanu 10 fiskālos gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šo noteikumu projektu piešķirts komercdarbības atbalsts.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)

93. Ja pirmās kārtas ietvaros tiek pārkāpti regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi, sadarbības tīklam, ja nelikumīgo komercdarbības atbalstu saņēmis sadarbības tīkls, vai sadarbības tīkla dalībniekam, ja nelikumīgo komercdarbības atbalstu saņēmis sadarbības tīkla dalībnieks, ir pienākums atmaksāt aģentūrai projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. 

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)

94. Ja otrās kārtas ietvaros tiek pārkāpti regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi, sadarbības tīklam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)

95. Ja attiecībā uz sadarbības tīkla dalībniekam otrās kārtas ietvaros piešķirto atbalstu ir pārkāpti regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi, sadarbības tīkla dalībniekam ir pienākums atmaksāt sadarbības tīklam projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma ​​​​​​​IV vai V nodaļas nosacījumiem. Sadarbības tīkls nelikumīgo atbalstu, kuru atguvis no sadarbības tīkla dalībnieka, atmaksā sadarbības iestādei. 

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)

96. Sadarbības tīkla dalībnieks sadarbības tīkla pieņemto lēmumu par neatbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem var apstrīdēt atbildīgajā iestādē. Aģentūras pieņemto lēmumu sadarbības tīkla dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

97. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu sadarbības tīklam un sadarbības tīkla dalībniekam pieņem saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punkta un 8. panta nosacījumiem.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 216 redakcijā)