1. Saistošie noteikumi nosaka Jēkabpils novada pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu veidus, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. Atbalsta (pašpalīdzības) grupa – cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija vai dzīves apstākļi, kura, darbojoties kopā, pārvar grūtības, iegūst zināšanas, sociālās prasmes un atbalstu;

2.2. Atbalsta sistēma – savstarpēji saistīto cilvēku grupu, resursu un institūciju kopa, kas nodrošina indivīdam emocionālu un materiālu atbalstu, kā arī atbalstu krīzes situācijās un kas var veidoties kā dabiskie palīdzības tīklojumi (piemēram, ģimene, draugi, kaimiņi u.tml.), vai arī tā var būt profesionāli plānota un organizēta (piemēram, aprūpes centri, atbalsta (pašpalīdzības) grupas, sabiedriskās organizācijas u.tml.);

2.3. Katastrofa – notikums, kas nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus (plūdi, vētra, ugunsgrēks, radioaktīvo vai bioloģisko vielu noplūdes, u.c.);

2.4. Sociālās vajadzības – sociālo prasību kopums, kas nepieciešams indivīda, ģimenes, sociālās grupas, visas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai;

2.5. Vientuļa persona – atsevišķi dzīvojoša persona, kurai nav laulātā, bērnu, mazbērnu.

3. Sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālā atbalsta pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā vai kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā.

5. Sociālo pakalpojumu veidi:

5.1. aprūpes mājās pakalpojums;

5.2. drošības pogas pakalpojums;

5.3. pansijas pakalpojums;

5.4. grupu mājas pakalpojums;

5.5. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.6. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.7. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.8. dienas centra pakalpojums;

5.9. naktspatversmes pakalpojums;

5.10. krīzes centra pakalpojums;

5.11. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām;

5.12. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām;

5.13. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā bērniem;

5.14. īslaicīgās sociālās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojums (turpmāk – "atelpas brīža" pakalpojums);

5.15. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.16. sociālā darba pakalpojums;

5.17. ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojums;

5.18. silto smilšu nodarbības;

5.19. multisensorās istabas pakalpojums;

5.20. mūzikas terapijas pakalpojums;

5.21. ergoterapijas pakalpojums;

5.22. fizioterapijas pakalpojums;

5.23. atkarību profilakses pakalpojums;

5.24. psihologa pakalpojums;

5.25. atbalsta (pašpalīdzības) grupu pakalpojums.

6. Sociālā atbalsta pakalpojumu veidi:

6.1. transporta pakalpojums;

6.2. mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums.

7. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē.

8. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir pilngadīgai personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi un uzraudzību.

9. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz Jēkabpils novada Sociālajā dienestā (turpmāk – Dienests) Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr.138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" (turpmāk – MK noteikumi) noteiktos dokumentus.

10. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 9. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

11. Lai novērtētu personas un tās mājsaimniecības locekļu, kā arī apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" noteiktās iztikas līdzekļu deklarācijas (turpmāk – deklarācija) daļu par ienākumiem. Persona un apgādnieks Dienestā iesniedz:

11.1. pirmreizējo deklarāciju;

11.2. ceturkšņa deklarāciju.

12. Pirmreizējā deklarācijā norādāmas ziņas par personas un visu tās mājsaimniecības locekļu, kā arī apgādnieka visu mājsaimniecības locekļu ienākumiem par pēdējiem trīs kalendāra mēnešiem pirms personas iesnieguma par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu saņemšanas, bet ceturkšņa deklarācijā – par katriem iepriekšējiem trīs kalendāra mēnešiem. Kopā ar deklarāciju persona un apgādnieks iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus par visiem mājsaimniecības locekļiem.

13. Apgādnieks pirmreizējo deklarāciju iesniedz 10 dienu laikā pēc Dienesta pieprasījuma saņemšanas, ik ceturkšņa deklarāciju – līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 20. datumam.

14. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp aprūpes mājās pakalpojuma maksu un aprūpējamās personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus.

15. Atkarībā no personas pašaprūpes spējām, aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros aprūpes līmeņos:

15.1. pirmais aprūpes līmenis 4 stundas nedēļā;

15.2. otrais aprūpes līmenis 8 stundas nedēļā;

15.3. trešais aprūpes līmenis 12 stundas nedēļā;

15.4. ceturtais aprūpes līmenis 16 stundas nedēļā.

16. Nodrošinot pirmā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti šādi pakalpojumi:

16.1. ārstniecības personas izsaukšana;

16.2. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegāde (kopējais svars līdz 5 kg);

16.3. dzīvojamo (dzīvojamā istaba, guļamistaba) un palīgtelpu (gaitenis, virtuve, sanitārtehniskās telpas) mitrā uzkopšana 1 reizi nedēļā kopplatībā līdz 40 m²;

16.4. logu siltināšana (aizlīmēšana) un mazgāšana 1 reizi gadā (tikai vientuļām personām);

16.5. aprūpējamās personas veļas mazgāšana automātiskajā veļas mazgājamajā mašīnā vai veļas nodošana un saņemšana no veļas mazgātavas;

16.6. palīdzība īres vai apsaimniekošanas maksas un ar dzīvojamās platības lietošanu saistīto komunālo maksājumu veikšanā;

16.7. palīdzība dokumentu noformēšanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanai;

16.8. aprūpējamās personas apmeklēšana Jēkabpils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās stacionārajās ārstniecības iestādēs 1 reizi nedēļā;

16.9. sadzīves atkritumu iznešana.

17. Nodrošinot otrā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti pirmā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

17.1. kurināmā ienešana;

17.2. ūdens ienešana un izlietotā (netīrā) ūdens iznešana;

17.3. palīdzība aprūpējamās personas personiskās higiēnas nodrošināšanā (mazgāšanās, ķemmēšanās, nagu griešana, skūšanās);

17.4. palīdzība ēdiena gatavošanā.

18. Nodrošinot trešā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti pirmā un otrā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

18.1. krāsns, plīts kurināšana;

18.2. ēdiena gatavošana aprūpējamajai personai;

18.3. trauku mazgāšana;

18.4. palīdzība gultas klāšanā;

18.5. aprūpējamās personas pavadīšana uz ārstniecības iestādi Jēkabpils novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežās un no tās (tikai vientuļām personām).

19. Nodrošinot ceturtā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti pirmā, otrā un trešā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

19.1. palīdzība iekļūšanā gultā un izkļūšanā no tās, pozicionēšana un pārvietošanās;

19.2. palīdzība tualetes apmeklēšanā, mutes dobuma higiēnas nodrošināšanā un protēžu kopšana, palīdzība apģērbties un noģērbties;

19.3. veļas un inkontinences līdzekļu nomaiņa;

19.4. barošana.

20. Ja aprūpes mājās pakalpojums piešķirts vairākiem mājsaimniecības locekļiem, aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas ilgums stundās mājsaimniecībai netiek summēts un atbilst augstākajam aprūpes līmenim, kas noteikts kādam no mājsaimniecības locekļiem.

21. Aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķir, ja:

21.1. personai ir smagi garīga rakstura traucējumi;

21.2. persona noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

21.3. persona ar funkcionāliem traucējumiem, kurai noteikts trešais vai ceturtais aprūpes mājās līmenis un kura vienlaicīgi atbilst šādiem kritērijiem:

21.3.1. personas speciālām vajadzībām atbilstošu sociālās aprūpes apjomu (regulārs atbalsts vai diennakts aprūpe un uzraudzība) nav iespējams pilnā apmērā nodrošināt ar aprūpes mājās pakalpojumu;

21.3.2. personai ārpus šo noteikumu 30. punktā noteiktā aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas laika nav iespējas savai aprūpei un uzraudzībai piesaistīt privātos resursus (ģimenes locekļi, kaimiņi, u.c.).

22. Aprūpes mājās pakalpojumu nesniedz, ja aprūpējamā persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai liek šķēršļus pakalpojuma sniegšanai (piemēram, bez objektīva iemesla neielaiž dzīvesvietā aprūpētāju).

23. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pārtrauc uz laiku, kas nav īsāks par vienu kalendāra nedēļu uz personas iesnieguma pamata, kurā norādīts pārtraukšanas iemesls un laika periods. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma pārtraukšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

24. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma izbeigšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

24.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un aprūpes mājās pakalpojums vairs nav nepieciešams;

24.2. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt aprūpes mājas pakalpojuma sniegšanas kārtību;

24.3. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

24.4. persona pakalpojuma saņemšanas laikā noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

24.5. iestājoties kādam no šo noteikumu 21. punktā minētajiem kritērijiem;

24.6. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

25. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts par maksu, kuru nosaka Jēkabpils novada dome. Aprūpes mājās pakalpojuma maksu nosaka par kalendāro mēnesi. Ja aprūpējamā persona aprūpes mājās pakalpojumu saņēma nepilnu mēnesi, maksa tiek aprēķināta proporcionāli dienu skaitam.

26. Samaksa par aprūpes mājās pakalpojumu tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumos Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" (turpmāk – samaksas noteikumi) noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 14. punktā noteikto gadījumu.

27. Aprūpes mājās pakalpojumu bez maksas papildus samaksas noteikumos noteiktajām personām ir tiesības saņemt vientuļai personai, kura ir vecāka par 80 gadiem.

28. Apgādniekam ir pienākums:

28.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamā aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā;

28.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu aprūpējamajai personai vai, mainoties maksai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu.

29. Aprūpes mājās pakalpojumu sniedz Dienesta Aprūpes mājās biroja aprūpētāji. Nepieciešamības gadījumā aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt sociālo pakalpojumu sniedzēju, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir aprūpes mājās pakalpojuma sniegšana un ar kuru Jēkabpils novada pašvaldība vai Dienests noslēdzis attiecīgu līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

30. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts darba dienās, ievērojot Darba likumā noteikto normālo darba laiku.

31. Drošības pogas pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzības sniegšanu personas dzīvesvietā 24 stundas diennaktī personai, kuras funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai personas vecuma vai veselības stāvokļa dēļ pastāv iespēja nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī.

32. Tiesības saņemt drošības pogas pakalpojumu ir:

32.1. personai, kurai ar Dienesta lēmumu piešķirts otrā, trešā vai ceturtā līmeņa aprūpes mājās pakalpojums;

32.2. atsevišķi dzīvojošai personai, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte un kurai atbilstoši MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

32.3. mājsaimniecībai, ja visiem tās locekļiem ir noteikta I vai II grupas invaliditāte un tiem atbilstoši MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

32.4. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka atzinuma.

33. Lai saņemtu drošības pogas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

34. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 33. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un:

34.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

34.1.1. lēmumu par drošības pogas pakalpojuma piešķiršanu;

34.1.2. lēmumu par personas uzņemšanu rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai;

34.1.3. lēmumu par atteikumu piešķirt drošības pogas pakalpojumu;

34.2. reģistrē personu sociālo pakalpojumu saņemšanas reģistrā (turpmāk – reģistrs) tādā secībā, kādā Dienestam iesniegti iesniegumi drošības pogas pakalpojuma saņemšanai un visi dokumenti, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo pakalpojumu;

34.3. rakstiski informē personu vai tās likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu.

35. Par katru personu reģistrā iekļauj šādas ziņas:

35.1. personas kārtas numurs reģistrā;

35.2. reģistrētās personas vārds, uzvārds, personas kods;

35.3. datums, kad reģistrēts iesniegums un iesnieguma reģistrācijas numurs;

35.4. lēmuma par personas uzņemšanu rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai pieņemšanas datums un numurs.

36. Ja pēc personas reģistrēšanas reģistrā zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas uzņemšanai rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai un reģistrēšanai reģistrā, personas vai tās likumiskā pārstāvja pienākums ir nekavējoties par to rakstveidā paziņot Dienestam.

37. Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

37.1. pieprasot drošības pogas pakalpojumu sniegtas nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu tās reģistrēšanai reģistrā;

37.2. zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai reģistrā;

37.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis atsakās no drošības pogas pakalpojuma saņemšanas, iesniedzot Dienestā attiecīgu iesniegumu;

37.4. persona ir mirusi.

38. Par personas izslēgšanu no reģistra Dienests pieņem lēmumu un trīs darbdienu laikā paziņo par to personai vai tās likumiskajam pārstāvim.

39. Dienests šo noteikumu 34.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi drošības pogas pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa MK noteikumos noteikto ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atkārtoti izvērtē personas fiziskās un garīgās spējas, ja kopš personas reģistrēšanas reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši, un pieņem lēmumu par drošības pogas pakalpojuma piešķišanu un viedās uzraudzības sistēmas un sensoru nodošanu lietošanā vai par atteikumu piešķirt drošības pogas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai MK noteikumos minētās prasības. Dienests informē personu vai tās likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu trīs darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

40. Drošības pogas pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz 12 mēnešiem, nododot personai lietošanā Dienesta īpašumā esošo viedo uzraudzības sistēmu un sensorus tiklīdz persona vai tās likumiskais pārstāvis ir noslēdzis ar Dienestu līgumu par drošības pogas pakalpojumu vai viedās uzraudzības sistēmas un sensoru patapinājuma līgumu, ja pakalpojums saskaņa ar šo noteikumu 45. punktu tiek sniegts bez maksas. Beidzoties piešķirtajam drošības pogas pakalpojuma periodam, personai, pēc šo noteikumu 33. punktā minēto dokumentu iesniegšanas, var pagarināt piešķirtā pakalpojuma termiņu uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem.

41. Personai vai tās likumiskajam pārstāvim ir pienākums:

41.1. nodrošināt viedās uzraudzības sistēmas un sensoru lietošanu atbilstoši to funkcijām un ar pienācīgu rūpību;

41.2. nodrošināt Dienesta darbiniekiem iespēju iekļūt dzīvesvietā viedās uzraudzības sistēmas un sensoru montāžas, tehniskās apkopes un demontāžas darbu veikšanai.

42. Drošības pogas pakalpojumu nepiešķir personai ar vidēji smagiem, smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, demenci, ierobežotu rīcībspēju, kā arī personai, kurai piešķirts grupu mājas vai pansijas pakalpojums.

43. Lēmumu par drošības pogas pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par drošības pogas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

43.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un drošības pogas pakalpojums vairs nav nepieciešams;

43.2. personai sākotnēji piešķirtais aprūpes mājās līmenis mainīts uz pirmo aprūpes līmeni;

43.3. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā, grupu mājas vai pansijas pakalpojums;

43.4. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

43.5. personai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas drošības pogas pakalpojuma saņemšanai;

43.6. drošības pogas pakalpojuma saņemšanas laikā iestājies kāds no šo noteikumu 42. punktā minētajiem apstākļiem.

44. Maksu par drošības pogas pakalpojumu nosaka Jēkabpils novada dome.

45. Drošības pogas pakalpojumu bez maksas papildus samaksas noteikumos noteiktajām personām ir tiesības saņemt:

45.1. personai ar I grupas invaliditāti;

45.2. vientuļai personai, kura ir vecāka par 80 gadiem.

46. Pansijas pakalpojums nodrošina mājokli, uzraudzību, atbalstu pašaprūpē un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, ja nepieciešams, saglabājot patstāvīgas dzīves principus.

47. Tiesības saņemt pansijas pakalpojumu ir personai, kurai ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ un personai nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms atbilst pirmajam vai otrajam aprūpes līmenim, un tai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi un uzraudzību, un tā saņem valsts vecuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un ir motivēta patstāvīgai dzīvei.

48. Lai saņemtu pansijas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

49. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 48. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un:

49.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

49.1.1. lēmumu par pansijas pakalpojuma piešķiršanu;

49.1.2. lēmumu par personas uzņemšanu rindā pansijas pakalpojuma saņemšanai;

49.1.3. lēmumu par atteikumu piešķirt pansijas pakalpojumu;

49.2. reģistrē personu reģistrā pansijas pakalpojuma saņemšanai tādā secībā, kādā iesniegti Dienestam iesniegumi pansijas pakalpojuma saņemšanai un visi dokumenti, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo pakalpojumu;

49.3. rakstiski informē personu vai tās likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu.

50. Par katru personu reģistrā iekļauj šādas ziņas:

50.1. personas kārtas numurs reģistrā;

50.2. reģistrētās personas vārds, uzvārds, personas kods;

50.3. datums, kad reģistrēts iesniegums un iesnieguma reģistrācijas numurs;

50.4. lēmuma par personas uzņemšanu rindā pansijas pakalpojuma saņemšanai pieņemšanas datums un numurs.

51. Ja pēc personas reģistrēšanas reģistrā zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas uzņemšanai rindā pansijas pakalpojuma saņemšanai un reģistrēšanai reģistrā, personas vai tās likumiskā pārstāvja pienākums ir nekavējoties par to rakstveidā paziņot Dienestam.

52. Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

52.1. pieprasot pansijas pakalpojumu sniegtas nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu tās reģistrēšanai reģistrā;

52.2. zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai reģistrā;

52.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis atsakās no pansijas pakalpojuma saņemšanas, iesniedzot Dienestā attiecīgu iesniegumu;

52.4. persona ir mirusi.

53. Par personas izslēgšanu no reģistra Dienests pieņem lēmumu un trīs darbdienu laikā paziņo par to personai vai tās likumiskajam pārstāvim.

54. Dienests šo noteikumu 49.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi pansijas pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa MK noteikumos noteikto ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atkārtoti izvērtē personas fiziskās un garīgās spējas, ja kopš personas reģistrēšanas reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši, un pieņem lēmumu par pansijas pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pansijas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai MK noteikumos minētās prasības. Dienests pieņemto lēmumu trīs darbdienu laikā nosūta personai vai tās likumiskajam pārstāvim.

55. Pansijas pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam pansijas pakalpojuma periodam, personai, pēc šo noteikumu 48. punktā minēto dokumentu iesniegšanas, var pagarināt piešķirtā pakalpojuma termiņu uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem.

56. Lai novērtētu personas un tās apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā šo noteikumu 11. punktā minēto deklarāciju, ievērojot šo noteikumu 12. un 13. punktā noteikto.

57. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp pansijas pakalpojuma maksu un aprūpējamās personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus.

58. Pansijas pakalpojumu nepiešķir, ja:

58.1. personai ir vidēji smagi, smagi vai ļoti smagi garīga rakstura traucējumi;

58.2. persona noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums.

59. Lēmumu par pansijas pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par pansijas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

59.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un pansijas pakalpojums vairs nav nepieciešams;

59.2. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt pansijas pakalpojuma sniegšanas kārtību;

59.3. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

59.4. persona pakalpojuma saņemšanas laikā noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

59.5. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

60. Maksu par pansijas pakalpojumu un pansijas nodrošināto ēdināšanas pakalpojumu nosaka Jēkabpils novada dome.

61. Samaksa par pansijas pakalpojumu tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un MK noteikumos noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 57. punktā noteikto gadījumu.

62. Samaksu par pansijas nodrošināto ēdināšanas pakalpojumu persona veic pilnā apmērā no saviem finanšu līdzekļiem. Ja persona ir garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēja vai tā nav garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēja un tās ienākumi nepārsniedz valstī noteikto garantētā minimālā ienākuma slieksni, pēc pansijas nodrošinātā ēdināšanas pakalpojuma samaksas, personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par 50 % no valstī noteiktā garantētā minimālā ienākumu sliekšņa apmēra. Ja šajā punktā noteiktajā kārtībā persona nevar samaksāt pilnu pansijas nodrošinātā ēdināšanas pakalpojuma maksu, pārējo ēdināšanas pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.

63. Apgādniekam ir pienākums:

63.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamā pansijas pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā;

63.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par pansijas pakalpojuma sniegšanu aprūpējamajai personai vai, mainoties maksai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu.

64. Grupu mājas pakalpojums nodrošina mājokli, diennakts uzraudzību, personas pašaprūpes un sociālo prasmju korekciju un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu pēc iespējas neatkarīgi funkcionēt grupu mājā.

65. Tiesības saņemt grupu mājas pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem un noteiktu I vai II grupas invaliditāti, kurai:

65.1. ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

65.2. beidzies sociālās rehabilitācijas kurss pusceļa mājā un persona ir piemērota dzīvei grupu mājā.

66. Lai saņemtu grupu mājas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ja personai, kuras deklarētā dzīvesvieta pirms ievietošanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā vai tās pēdējā konstatējamā atrašanās vieta bija Jēkabpils novada pašvaldība un viņai ir iespēja nomainīt pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pret grupu mājas pakalpojumu, iesniedz Dienestā MK noteikumos noteiktos dokumentus.

67. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 66. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un:

67.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

67.1.1. lēmumu par grupu mājas pakalpojuma piešķiršanu;

67.1.2. lēmumu par personas uzņemšanu rindā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai;

67.1.3. lēmumu par atteikumu piešķirt grupu mājas pakalpojumu;

67.2. reģistrē personu reģistrā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai tādā secībā, kādā iesniegti Dienestam iesniegumi grupu mājas pakalpojuma saņemšanai un visi dokumenti, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo pakalpojumu;

67.3. rakstiski informē personu, tās likumisko vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju par pieņemto lēmumu.

68. Par katru personu reģistrā iekļauj šādas ziņas:

68.1. personas kārtas numurs reģistrā;

68.2. reģistrētās personas vārds, uzvārds, personas kods;

68.3. datums, kad reģistrēts iesniegums un iesnieguma reģistrācijas numurs;

68.4. lēmuma par personas uzņemšanu rindā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai pieņemšanas datums un numurs.

69. Ja pēc personas reģistrēšanas reģistrā zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas uzņemšanai rindā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai un reģistrēšanai reģistrā, personas, tās likumiskā pārstāvja vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijas vadītāja pienākums ir nekavējoties par to rakstveidā paziņot Dienestam.

70. Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

70.1. pieprasot grupu mājas pakalpojumu sniegtas nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu tās reģistrēšanai reģistrā;

70.2. zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai reģistrā;

70.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis atsakās no grupu mājas pakalpojuma saņemšanas, iesniedzot Dienestā attiecīgu iesniegumu;

70.4. persona ir mirusi.

71. Par personas izslēgšanu no reģistra Dienests pieņem lēmumu un trīs darbdienu laikā paziņo par to personai, tās likumiskajam pārstāvim vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijas vadītājam.

72. Dienests šo noteikumu 67.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi grupu mājas pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa MK noteikumos noteikto ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atkārtoti novērtē personas fiziskās un garīgās spējas, ja kopš personas reģistrēšanas reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši, un pieņem lēmumu par grupu mājas pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt grupu mājas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai MK noteikumos minētās prasības. Dienests pieņemto lēmumu trīs darbdienu laikā nosūta personai, tās likumiskajam pārstāvim vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijas vadītājam.

73. Personai, kura vēlas saņemt grupu mājas pakalpojumu un Dienestā ir iesniegti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti saskaņā ar MK noteikumos noteikto kārtību, ir pienākums pirms grupu mājas pakalpojuma piešķiršanas apmeklēt grupu māju, lai iepazītos ar tās vidi.

74. Grupu mājas pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam grupu mājas pakalpojuma periodam, personai, pēc šo noteikumu 66. punktā minēto dokumentu iesniegšanas, var pagarināt piešķirtā pakalpojuma termiņu uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem.

75. Lēmumu par grupu mājas pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par grupu mājas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

75.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un grupu mājas pakalpojums vairs nav nepieciešams;

75.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

75.3. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

75.4. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

75.5. persona ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par grupu mājas pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

75.6. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt grupu mājas pakalpojuma sniegšanas kārtību;

75.7. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumu, ja laulātais ir persona ar garīga rakstura traucējumiem un tai ar Dienesta lēmumu ir piešķirts grupu mājas pakalpojums);

75.8. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par diviem mēnešiem nedzīvo grupu mājā.

76. Ja Dienests pieņēmis lēmumu par grupu mājas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu sakarā ar kāda no šo noteikumu 75.1., 75.4., 75.5., 75.6., 75.7. un 75.8. apakšpunktā noteiktā apstākļa iestāšanos, persona var uzturēties grupu mājā līdz personas vajadzībām atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanai vai jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par grupu mājas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu stāšanās spēkā. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā aktīvi iesaistās personas sociālo problēmu un dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī nodrošina personas uzraudzību.

77. Ja persona, kurai piešķirts grupu mājas pakalpojums ir nodibinājusi ģimeni, kuras abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem un atbilst šo noteikumu 65. punktā noteiktajiem kritērijiem, sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina ģimenei grupu mājā dzīvojamo telpu vienā dzīvojamā istabā.

78. Grupu mājas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

79. Personai ir pienākums samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, koplietošanas telpu, t.sk. virtuves, ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai).

80. Ja personai izveidojies šo noteikumu 79. punktā minēto maksājumu parāds, personai nav tiesību mainīt grupu mājas pakalpojuma sniedzēju līdz parāda samaksai.

81. Dienas aprūpes centra pakalpojums nodrošina dienas laikā personas sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanu, kā arī atbalstu personai un tās likumiskajam pārstāvim sociālo problēmu risināšanā.

82. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem un noteiktu I vai II grupas invaliditāti.

83. Lai saņemtu dienas aprūpes centra pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

84. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 83. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

85. Dienas aprūpes centra pakalpojumu piešķir uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam dienas aprūpes centra pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 83. punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

86. Dienas aprūpes centra pakalpojumu nepiešķir, ja nav iespējams nodrošināt personas speciālās vajadzības.

87. Lēmumu par dienas aprūpes centra pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par dienas aprūpes centra pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

87.1. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanas kārtību;

87.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

87.3. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

88. Dienas aprūpes centra pakalpojums (izņemot ēdināšanas pakalpojumu) tiek sniegts bez maksas. Dienas aprūpes centra nodrošinātā ēdināšanas pakalpojuma maksu nosaka Jēkabpils novada dome.

89. Dienas aprūpes centra pakalpojums tiek sniegts darba dienās.

90. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem nodrošina dienas laikā sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

91. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuram ir noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē.

92. Lai saņemtu dienas aprūpes centra pakalpojumu, bērna ar funkcionāliem traucējumiem likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

93. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 92. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

94. Dienas aprūpes centra pakalpojumu piešķir līdz trīs stundām dienā un uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem, nepārsniedzot periodu, uz kuru noteikta invaliditāte. Beidzoties piešķirtajam dienas aprūpes centra pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 92. punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

95. Dienas aprūpes centra pakalpojumu nepiešķir, ja nav iespējams nodrošināt personas speciālās vajadzības.

96. Lēmumu par dienas aprūpes centra pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par dienas aprūpes centra pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no bērna ar funkcionāliem traucējumiem likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

96.1. personas veselības stāvoklis pasliktinājies tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanas kārtību;

96.2. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

97. Dienas aprūpes centra pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

98. Dienas aprūpes centra pakalpojums tiek sniegts darba dienās.

99. Specializētās darbnīcas pakalpojums nodrošina prasmes veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu, un sevī ietver personas nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu, darba iemaņu apguvi ēdienu gatavošanā, galdniecībā, keramikā, rokdarbos un zīmēšanā individuāli vai grupā, sociālā darbinieka individuālās konsultācijas, personu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai, brīvā laika pasākumus un ēdināšanu.

100. Tiesības saņemt specializētās darbnīcas pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem garīga rakstura traucējumiem un noteiktu I vai II grupas invaliditāti.

101. Lai saņemtu specializētās darbnīcas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

102. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 101. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

103. Specializētās darbnīcas pakalpojumu piešķir uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam specializētās darbnīcas pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 101. punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

104. Specializētās darbnīcas pakalpojumu nepiešķir, ja nav iespējams nodrošināt personas speciālās vajadzības.

105. Lēmumu par specializētās darbnīcas pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par specializētās darbnīcas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

105.1. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt specializētās darbnīcas pakalpojuma sniegšanas kārtību;

105.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

105.3. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

106. Specializētās darbnīcas pakalpojums (izņemot ēdināšanas pakalpojumu) tiek sniegts bez maksas. Ēdināšanas pakalpojuma maksu nosaka Jēkabpils novada dome.

107. Specializētās darbnīcas pakalpojums tiek sniegts darba dienās.

108. Dienas centra pakalpojums nodrošina sociālu atbalstu personai, kura, izmantojot pieejamos resursus, vēlas uzlabot savu dzīves kvalitāti un pilnīgāk integrēties sabiedrībā.

109. Dienas centra pakalpojumu sniedz Dienesta izveidots Dienas centrs (turpmāk – Centrs) un sociālo pakalpojumu sniedzējs, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir dienas centra pakalpojuma sniegšana un ar kuru Jēkabpils novada pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par dienas centra pakalpojuma sniegšanu (turpmāk – ārpakalpojuma sniedzējs).

110. Tiesības saņemt Centra sniegto dienas centra pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar invaliditāti, riska ģimenei, pensijas vecuma personai, jaunietim darbspējīgā vecumā, kurš neiegūst izglītību un nekur nestrādā.

111. Tiesības saņemt dienas centra pakalpojumu pie ārpakalpojuma sniedzēja ir pensijas vecuma personai.

112. Dienas centra pakalpojums sevī ietver psiholoģiskas atbalsta grupas, praktiskās nodarbības, izglītojošas lekcijas, individuālas konsultācijas, domubiedru tikšanās u.c.

113. Dienas centra pakalpojums tiek nodrošināts darba dienās atbilstoši sociālo pakalpojumu sniedzēja dibinātāja noteiktajam darba laikam.

114. Lai saņemtu dienas centra pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

115. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 114. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un dienas centra pakalpojuma saņemšanai pie ārpakalpojuma sniedzēja izsniedz norīkojumu. Norīkojumā norāda:

115.1. norīkojuma numuru un sastādīšanas datumu;

115.2. personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni;

115.3. periodu, uz kādu piešķirts dienas centra pakalpojums;

115.4. dienas centra pakalpojuma sniegšanas ilgumu stundās pakalpojuma sniegšanas dienā, nepārsniedzot četras stundas dienā;

115.5. norīkotāja amatu, vārdu, uzvārdu, parakstu.

116. Dienas centra pakalpojumu piešķir uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam dienas centra pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 114. punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

117. Dienas centra pakalpojumu nepiešķir, ja:

117.1. personai ir smagi vai ļoti smagi garīga rakstura traucējumi;

117.2. nav iespējams nodrošināt personas speciālās vajadzības.

118. Lēmumu par dienas centra pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par dienas centra pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

118.1. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt dienas centra pakalpojuma sniegšanas kārtību;

118.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

118.3. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

119. Dienas centra pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

120. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina drošu naktsmītni, bezmaksas vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.

121. Naktspatversmes pakalpojumu sniedz Dienesta izveidota Naktspatversme (turpmāk – Naktspatversme).

122. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir pilngadīgai personai bez noteiktas dzīvesvietas, vai kura nonākusi krīzes situācijā un nespēj sevi nodrošināt ar pajumti.

123. Lai saņemtu naktspatversmes pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Naktspatversmē, iesniedzot iesniegumu.

124. Ja persona uzturas Naktspatversmē ilgāk par trim darba dienām, tās pienākums ir papildus šo noteikumu 123. punktā minētajam iesniegumam iesniegt ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli, kurā norādīti funkcionālo traucējumu veidi un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt naktspatversmes pakalpojuma sniegšanas kārtību.

125. Naktspatversme pēc 123. punktā minētā iesnieguma saņemšanas nekavējoties pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu un Dienests, pamatojoties uz Naktspatversmes lēmumu, trīs darbdienu laikā rakstveidā noformē lēmumu par naktspatversmes pakalpojuma piešķiršanu.

126. Naktspatversmes pakalpojumu nenodrošina personai, kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

127. Naktspatversmes pakalpojumu piešķir uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam naktspatversmes pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 123. un 124. punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

128. Trūcīgai personai, izņemot 130. punktā minēto personu, naktspatversmes pakalpojums tiek sniegts bez maksas 60 secīgas dienas kalendārā gada laikā. Sākot ar 61. kalendāro dienu persona veic līdzmaksājumu par katru Naktspatversmē pavadīto nakti Jēkabpils novada domes noteiktajā apmērā.

129. Naktspatversmē tiek nodrošināta iespēja par papildus samaksu saņemt brokastis. Maksu par brokastīm nosaka Jēkabpils novada dome.

130. Personai, kuras pamata dzīvesvieta vai pēdējā deklarēta dzīvesvieta bija deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, Naktspatversmes pakalpojums tiek sniegts par maksu. Maksu par Naktspatversmes pakalpojumu nosaka Jēkabpils novada dome.

131. Krīzes centra pakalpojums nodrošina krīzes situācijā nonākušai personai psihosociālu atbalstu, drošu naktsmītni un diennakts aprūpi.

132. Krīzes centra pakalpojumu sniedz Dienesta izveidots Ģimenes atbalsta centrs bērniem no 2 gadu vecuma un pilngadīgām personām.

133. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu ir:

133.1. bērnam, kura dzīvība, veselība, attīstība, pašcieņa ir vai var tikt apdraudēta vardarbības (visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība vai cita veida prettiesiskas darbības) dēļ;

133.2. bērnam, kurš patvaļīgi aizgājis no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes, atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī, nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes, bērnu aprūpes iestādes vadītāja vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas klātbūtnes nakts laikā (no plkst. 22.00 līdz 6.00), ja policija četru stundu laikā nav spējusi noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, aizbildnim, audžuģimenei, bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai;

133.3. bērnam pēc vecāku lūguma, ja viņi veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt;

133.4. jaundzimušam bērnam kopā ar vienu no vecākiem, ja nav iztikas līdzekļu, pajumtes vai trūkst iemaņu bērna aprūpē;

133.5. grūtniecei;

133.6. ģimenei ar bērniem, ja katastrofas rezultātā nav iespējams uzturēties mājoklī;

133.7. bērnam ar vienu no ģimenes locekļiem, ja vardarbības dēļ ģimenē ir vai var tikt apdraudēta viņu dzīvība vai veselība;

133.8. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka atzinuma.

134. Krīzes centra pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

135. Lai saņemtu krīzes centra pakalpojumu, pilngadīga persona, bērns vai tā likumiskais pārstāvis, aizbildnis vai audžuģimene vai kompetentas iestādes pārstāvis, kurš nogādājis bērnu uz Ģimenes atbalsta centru, vēršas Ģimenes atbalsta centrā, iesniedzot iesniegumu.

136. Ģimenes atbalsta centrs pēc 135. punktā minētā iesnieguma saņemšanas nekavējoties pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu un Dienests, pamatojoties uz Ģimenes atbalsta centra lēmumu, trīs darbdienu laikā rakstveidā noformē lēmumu par krīzes centra pakalpojuma piešķiršanu un informē par pieņemto lēmumu pilngadīgo personu, bērna likumisko pārstāvi, aizbildni vai audžuģimeni.

137. Lēmumu par krīzes centra pakalpojuma izbeigšanu Dienests pieņem, ja:

137.1. novērsti apstākļi, kas bija par pamatu pakalpojuma piešķiršanai;

137.2. saņemts pilngadīgās personas, bērna likumiskā pārstāvja, aizbildņa vai audžuģimenes vai kompetentas iestādes rakstisks iesniegums par pakalpojuma izbeigšanu;

137.3. saņemts bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, audžuģimenē, aizbildnības nodibināšanu vai atgriešanu bioloģiskajā ģimenē.

138. Maksu par krīzes centra pakalpojumu nosaka Jēkabpils novada dome. Jēkabpils novada pašvaldībā deklarētas personas krīzes centra pakalpojumu saņem bez maksas.

139. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – īslaicīgas aprūpes pakalpojumi institūcijā) nodrošina mājokli, atbalstu problēmu risināšanā, sociālo rehabilitāciju un diennakts aprūpi.

140. Tiesības saņemt īslaicīgas aprūpes pakalpojumus institūcijā ir pensijas vecuma personai un personai ar I un II grupas invaliditāti, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās, dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, grupu mājas, pansijas noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu, un personai bez noteiktas dzīvesvietas (pēdējā deklarētā dzīvesvieta – Jēkabpils novadā), kurai pašvaldība nevar nodrošināt dzīvojamo telpu, bet ir nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums.

141. Lai saņemtu īslaicīgas aprūpes pakalpojumus institūcijā, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

142. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 141. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

143. Lai novērtētu personas un tās mājsaimniecības locekļu, kā arī apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā šo noteikumu 11. punktā minēto deklarāciju, ievērojot šo noteikumu 12. un 13. punktā noteikto.

144. Pirmreizējā deklarācija iesniedzama 10 dienu laikā pēc Dienesta pieprasījuma saņemšanas un atkārtoti gadījumā, ja saskaņā ar šo noteikumu 146. punktu tiek pagarināts personai piešķirto īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā termiņš.

145. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā maksu un personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus.

146. Īslaicīgas aprūpes pakalpojumus institūcijā piešķir līdz trīs mēnešiem. Atsevišķos gadījumos Dienestam ir tiesības pagarināt minētā pakalpojuma saņemšanas termiņu, ja to nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā vai institūcijā.

147. Lēmumu par īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

147.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un īslaicīgas aprūpes pakalpojumi institūcijā vairs nav nepieciešami;

147.2. personai piešķirts cits sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā.

148. Samaksa par īslaicīgas aprūpes pakalpojumiem institūcijā tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un samaksas noteikumos noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 145. punktā noteikto gadījumu.

149. Apgādniekam ir pienākums:

149.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamā īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā piešķiršanas un nodrošināšanas procesā;

149.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā sniegšanu personai vai, mainoties maksai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu.

150. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – ilgstošas aprūpes pakalpojumi institūcijā) nodrošina mājokli, atbalstu problēmu risināšanā, sociālo rehabilitāciju un diennakts aprūpi.

151. Tiesības saņemt pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā ir pensijas vecuma personai un personai ar I un II grupas invaliditāti (izņemot personai ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un neredzīgai personai), ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās, dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, grupu mājas, pansijas noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu.

152. Lai saņemtu ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

153. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 152. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

154. Lai novērtētu personas un viņas mājsaimniecības locekļu, kā arī tās apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā šo noteikumu 11. punktā minēto deklarāciju, ievērojot šo noteikumu 12. un 13. punktā noteikto.

155. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā maksu un personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus.

156. Samaksa par ilgstošas aprūpes pakalpojumiem institūcijā tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un samaksas noteikumos noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 155. punktā noteikto gadījumu.

157. Apgādniekam ir pienākums:

157.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamo ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā piešķiršanas un nodrošināšanas procesā;

157.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā sniegšanu personai un mainoties pakalpojuma maksai vai apgādnieka līdzmaksājuma daļai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu.

158. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā bērniem (turpmāk – ilgstošas aprūpes pakalpojumi institūcijā bērniem) nodrošina mājokli, diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu vai, ja tas nav iespējams, sagatavo bērnu patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

159. Tiesības saņemt pašvaldības finansētus ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā bērniem ir bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

160. Dienests nodrošina ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā bērniem, pamatojoties uz Jēkabpils novada bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā bērniem un Dienesta lēmumu par minētā pakalpojuma piešķiršanu.

161. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu izmitināšanu, uzraudzību, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pasākumu kompleksu, apmierinot personas pamatvajadzības atbilstoši funkcionēšanas spēju līmenim un aizstājot mājsaimniecības locekļus aprūpes procesā.

162. Tiesības saņemt atelpas brīža pakalpojumu ir:

162.1. bērna ar funkcionāliem traucējumiem, kurš dzīvo ģimenē un kuram noteikta invaliditāte, kā arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – VDEĀVK) izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenei no bērna 5 gadu vecuma;

162.2. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem un noteiktu I vai II grupas invaliditāti.

163. Lai saņemtu atelpas brīža pakalpojumu, persona, tās likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

164. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 163. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

165. Atelpas brīža pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz 30 diennaktīm kalendārajā gadā.

166. Atelpas brīža pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

167. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai (turpmāk – mājsaimniecība) atbalstu un palīdzību mājokļa, nodarbinātības, izglītības, atkarības, veselības problēmu risināšanā, sociālo un sadzīves prasmju attīstīšanā, kā arī bērnu aprūpē un audzināšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

168. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir:

168.1. bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, kuram nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai, līdz 6 stundām nedēļā;

168.2. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē un kura ir Dienesta sociālo darbinieku darbam ar ģimeni un bērniem redzeslokā, līdz 10 stundām nedēļā;

168.3. personai ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā, kuras mājsaimniecības locekļi sava vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo palīdzību sociālo un sadzīves prasmju apgūšanai un nodarbinātības jautājumu risināšanai, līdz 6 stundām nedēļā.

169. Lai saņemtu ģimenes asistenta pakalpojumu, mājsaimniecība vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

170. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 169. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

171. Ģimenes asistenta pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Pamatojoties uz sociālā darbinieka, kurš vada mājsaimniecības sociālo gadījumu, atzinumu, piešķirtā ģimenes asistenta pakalpojuma periodu var pagarināt.

172. Ģimenes asistenta pakalpojumu sniedz Dienesta sociālais mentors. Nepieciešamības gadījumā ģimenes asistenta pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt citu sociālo pakalpojumu sniedzēju, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir ģimenes asistenta pakalpojuma sniegšana un ar kuru Jēkabpils novada pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par ģimenes asistenta pakalpojuma sniegšanu, un kurš spēj nodrošināt, ka pakalpojumu sniedz speciālisti, kuriem ir augstākā izglītība sociālajā darbā, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, pedagoģijā vai psiholoģijā.

173. Ģimenes asistenta pakalpojumu nesniedz, ja pakalpojuma saņemšanas laikā kāds no mājsaimniecības locekļiem ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, uzvedas agresīvi.

174. Lēmumu par ģimenes asistenta pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par ģimenes asistenta pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no mājsaimniecības iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

174.1. mājsaimniecībai saskaņā ar sociālā darbinieka, kurš vada mājsaimniecības sociālo gadījumu, atzinumu ģimenes asistenta pakalpojums vairs nav nepieciešams;

174.2. kādam no mājsaimniecības locekļiem konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt ģimenes asistenta pakalpojuma sniegšanas kārtību;

174.3. kāds no mājsaimniecības locekļiem apdraud vai izsaka draudus pakalpojuma sniedzējam;

174.4. mājsaimniecība mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

175. Sociālā darba pakalpojums nodrošina palīdzību personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās.

176. Tiesības saņemt sociālā darba pakalpojumu ir ikvienam pašvaldības iedzīvotājam, kuram savu sociālo vajadzību realizēšanai ir nepieciešama sociālā darbinieka palīdzība.

177. Sociālā darba pakalpojums sevī ietver:

177.1. personas sociālo problēmu identificēšanu un to risināšanas gaitas vadīšanu, piesaistot nepieciešamos resursus un koordinējot dažādu jomu speciālistu palīdzību;

177.2. personas individuālo vajadzību, materiālo un personisko resursu izvērtēšanu, veicot personas apsekošanu dzīvesvietā (apsekošanu var veikt bez iepriekšējas saskaņošanas);

177.3. personas sociālās rehabilitācijas plāna izstrādāšanu, vienojoties ar personu par viņas līdzdarbību plāna īstenošanā;

177.4. personas patstāvības un spēju pašam risināt savas problēmas veicināšanu;

177.5. starpprofesionāļu un starpinstitucionālās sadarbības nodrošināšanu, lai risinātu personas sociālo situāciju;

177.6. personas interešu un tiesību pārstāvēšanu citās institūcijās;

177.7. atbalsta, izglītojošu un citu grupu organizēšanu un vadīšanu;

177.8. iedzīvotāju informēšanu par viņu tiesībām un iespējām saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus;

177.9. sociālo problēmu cēloņu analizēšanu.

178. Sociālā darba pakalpojumu, izvērtējot mājsaimniecības sociālo situāciju, pēc savas iniciatīvas, mājsaimniecības vai kompetentas valsts vai pašvaldību iestādes lūguma sniedz sociālie darbinieki Dienestā un tā izveidotajās sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās.

179. Ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojums nodrošina bērna ar funkcionāliem traucējumiem attīstību, palīdz apgūt sadzīves un pašaprūpes iemaņas, trenēt pašdisciplīnu, koncentrēšanos un gribasspēku, iepazīstot bērna iedzimtās dotības, apgūto valodu un matemātiski loģisko domāšanu.

180. Tiesības saņemt ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem līdz 6 gadu (ieskaitot) vecumam, kuram ir noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē.

181. Lai saņemtu ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

182. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 181. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

183. Ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojumu piešķir līdz 25 nodarbībām kalendārajā gadā.

184. Ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

185. Silto smilšu nodarbības nodrošina personas ķermeņa un sīkās muskulatūras stimulāciju, organisma pašregulācijas attīstīšanu, uzvedības traucējumu, tajā skaitā nedrošības un baiļu sajūtas mazināšanu, kognitīvo (izziņas) procesu un koncentrēšanās spēju sekmēšanu, jaunu prasmju veidošanu un esošo prasmju nostiprināšanu bērnam ar funkcionāliem traucējumiem.

186. Tiesības saņemt silto smilšu nodarbības ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem līdz 18 gadu vecumam, kuram ir noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē.

187. Lai saņemtu silto smilšu nodarbības, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

188. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 187. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

189. Silto smilšu nodarbības piešķir līdz 12 nodarbībām kalendārajā gadā. Nepieciešamības gadījumā, atbilstoši smilšu nodarbību speciālista atzinumam, var piešķirt ne vairāk kā septiņas papildu nodarbības.

190. Silto smilšu nodarbības tiek sniegtas bez maksas.

191. Multisensorās istabas pakalpojums nodrošina bērna ar funkcionāliem traucējumiem kustību prasmju attīstīšanu, maņu pieredzes dažādošanu, komunikācijas un pašregulācijas prasmju uzlabošanu un mācīšanos caur spēli veicināšanu ar mērķi atvieglot nervu sistēmas spēju normāli apstrādāt jušanas datus un attīstīt adekvātas reakcijas uz kairinātājiem.

192. Tiesības saņemt multisensorās istabas pakalpojumu ir ģimenē dzīvojošam bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram ir noteikta invaliditāte un diagnoze saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Starptautisko slimību klasifikāciju (SSK – 10) F (0 – 99), no 5 gadu vecuma.

193. Lai saņemtu multisensorās istabas pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus un ārstniecības personas, psihologa vai sociālā darba speciālista atzinumu par multisensorās istabas pakalpojuma nepieciešamību.

194. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 193. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

195. Multisensorās istabas pakalpojumu piešķir līdz 24 nodarbībām kalendārajā gadā.

196. Multisensorās istabas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

197. Mūzikas terapijas pakalpojums nodrošina personas veselības un sociālo problēmu risināšanu un pārvarēšanu, komunikācijas prasmju attīstīšanu un emocionālas labsajūtas uzlabošanu.

198. Tiesības saņemt mūzikas terapijas pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē.

199. Lai saņemtu mūzikas terapijas pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

200. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 199. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

201. Mūzikas terapijas pakalpojumu piešķir līdz 10 nodarbībām kalendārajā gadā.

202. Mūzikas terapijas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

203. Ergoterapijas pakalpojums nodrošina prasmju apgūšanu un atgūšanu, funkcionālo spēju atjaunošanu, uzlabošanu, saglabāšanu, kavējot slimības progresēšanu, invaliditātes attīstīšanos un veicinot personas neatkarību ikdienas aktivitātēs.

204. Tiesības saņemt ergoterapijas pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē.

205. Lai saņemtu ergaterapijas pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

206. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 205. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

207. Ergoterapijas pakalpojumu piešķir līdz 10 individuālajām nodarbībām kalendārajā gadā.

208. Ergoterapijas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

209. Fizioterapijas pakalpojums nodrošina personai iespēju atgūt zaudēto funkciju vai mazināt tās trūkumu.

210. Tiesības saņemt fizioterapijas pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē.

211. Lai saņemtu fizioterapijas pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

212. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 211. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

213. Fizioterapijas pakalpojumu piešķir līdz 10 individuālajām nodarbībām kalendārajā gadā.

214. Fizioterapijas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

215. Atkarību profilakses pakalpojums nodrošina atkarīgām un līdzatkarīgām personām psihosociālu atbalstu un palīdzību sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanā, sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanā.

216. Tiesības saņemt atkarību profilakses pakalpojumu ir ikvienai personai, kurai ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu, smēķēšanas, azartspēļu un datorspēļu atkarība, vai tās tuviniekiem.

217. Atkarību profilakses pakalpojums sevī ietver:

217.1. psiholoģisku un emocionālu atbalstu gan atkarīgai personai, gan tās tuviniekiem;

217.2. skaidrojumu par atkarības un līdzatkarības veidošanās procesu;

217.3. motivēšanu dzīvei bez atkarību izraisošām vielām, azartspēlēm u.c.;

217.4. līdzatkarīgas uzvedības atpazīšanu un kā to mainīt;

217.5. atbalstu personai remisijas (simptomu pierimšana un samazināšanās vai pilnīgs zudums) laikā;

217.6. informācijas sniegšanu par Latvijā pieejamām ārstēšanās un rehabilitācijas iespējām un saņemšanas kārtību;

217.7. dažādu sociālo pakalpojumu (grupu nodarbības, sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā, psihologa pakalpojums u.c.) piesaisti, ņemot vērā personas individuālās vajadzības;

217.8. HIV, HCV Hepatitis (C hepatīts), HBsAg (B hepatīts) un sifilisa eksprestestu veikšanu;

217.9. šļirču un adatu maiņu;

217.10. preventīvo darbu ar jauniešiem atkarību jautājumos;

217.11. sociālās rehabilitācijas plāna izveidošanu un realizēšanu sadarbībā ar sociālā darba speciālistiem.

218. Atkarību profilakses pakalpojumu Dienests nodrošina pēc savas iniciatīvas vai personas lūguma.

219. Psihologa pakalpojums nodrošina personas vai ģimenes sociālo funkcionēšanu, sociālā un psiholoģiskā statusa atjaunošanu sabiedrībā.

220. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir:

220.1. ģimenei ar bērniem, kura nonākusi krīzes situācijā un nespēj saviem spēkiem pārvarēt psiholoģiskās problēmas, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka darbam ar ģimeni un bērniem veiktu ģimenes individuālo vajadzību un resursu novērtējumu;

220.2. bērnam, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai, un bērna vecāki, aizbildnis vai audžuģimene nepiekrīt konsultācijas saņemšanai, pamatojoties uz Jēkabpils novada bāriņtiesas pieprasījumu vai nolēmumu;

220.3. atkarīgai un līdzatkarīgai personai saskaņā ar Dienesta sociālā darbinieka vai sociālā rehabilitētāja izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

221. Psihologa pakalpojumu bez maksas sniedz Dienesta psihologs Dienesta telpās. Nepieciešamības gadījumā psihologa pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt citu psihologu, kurš atbilst Psihologu likumā noteiktajām psihologa profesionālās darbības prasībām, ir ieguvis psihologa sertifikātu klīniskajā un veselības psiholoģijā, konsultatīvajā psiholoģijā un ar kuru Jēkabpils novada pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par psihologa pakalpojuma sniegšanu.

222. Atbalsta (pašpalīdzības) grupu pakalpojums nodrošina personai iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt sociālās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanā, lai uzlabotu savu sociālo funkcionēšanu un dzīves kvalitāti.

223. Tiesības saņemt atbalsta (pašpalīdzības) grupu pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura ir Dienesta sociālo darbinieku darbam ar ģimeni un bērniem redzeslokā vai uzturas Dienesta izveidotā Ģimenes atbalsta centrā.

224. Atbalsta (pašpalīdzības) grupu pakalpojums ietver nodarbības profesionāla grupas vadītāja klātbūtnē saskaņā ar mērķa grupas vajadzībām atbilstošu programmu.

225. Atbalsta (pašpalīdzības) grupas pakalpojumu Dienests nodrošina pēc savas iniciatīvas.

226. Atbalsta (pašpalīdzības) grupas pakalpojumu nodrošina Dienesta izveidots Ģimenes atbalsta centrs vai Sociālā darba un sociālo pakalpojumu nodaļa. Nepieciešamības gadījumā atbalsta grupu pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt sociālo pakalpojumu sniedzēju, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un ar kuru Jēkabpils novada pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par atbalsta (pašpalīdzības) grupas pakalpojuma sniegšanu.

227. Transporta pakalpojums nodrošina personai pārvietošanās iespēju Latvijas Republikas robežās, lai nokļūtu uz dzīvesvietu, ārstniecības iestādi, sociālās rehabilitācijas institūciju, īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojuma saņemšanas uzsākšanai.

228. Tiesības saņemt transporta pakalpojumu ir:

228.1. trūcīgai un maznodrošinātai personai, kurai noteikta invaliditāte, VDEĀVK izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai (turpmāk – atzinums) un nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu;

228.2. personai, kura objektīvu iemeslu dēļ nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu un VDEĀVK nav izsniegusi atzinumu;

228.3. personai, kurai ar Dienesta lēmumu piešķirts īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā.

229. Lai saņemtu transporta pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot iesniegumu vismaz trīs darbdienas pirms dienas, kad nepieciešams transporta pakalpojums.

230. Dienests divu darbdienu laikā no šo noteikumu 229. punktā minētā iesnieguma saņemšanas veic šādas darbības:

230.1. Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās, vai VDEĀVK personai ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu;

230.2. izvērtē personas sociālo situāciju un mājsaimniecības un apgādnieku līdzdarbības iespējas, ja transporta pakalpojumu pieprasa šo noteikumu 228.2. apakšpunktā minētā persona;

230.3. pieņem lēmumu par transporta pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt transporta pakalpojumu.

231. Transporta pakalpojums tiek piešķirts līdz pieciem braucieniem (nogādāšana no sākuma galapunkta līdz beigu galapunktam, ieskaitot gaidīšanas laiku) kalendārā gada laikā, no kuriem ne vairāk kā divi braucieni var būt ārpus Jēkabpils novada pašvaldības administratīvās teritorijas.

232. Transporta pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

233. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums nodrošina personai izkļūšanu no dzīvesvietas Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā un iekļūšanu tajā, ja ēka nav aprīkota ar stacionāru pacēlāju vai pandusu.

234. Tiesības saņemt mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu ir personai ar kustību funkcionāliem traucējumiem, kura pārvietojas ratiņkrēslā.

235. Lai saņemtu mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot iesniegumu vismaz trīs darbdienas pirms dienas, kad nepieciešams mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums.

236. Dienests divu darbdienu laikā no šo noteikumu 235. punktā minētā iesnieguma saņemšanas veic šādas darbības:

236.1. Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās, vai VDEĀVK personai noteikusi invaliditāti;

236.2. noskaidro, vai dzīvojamās ēkas plānojums un inženiertehniskie risinājumi ir savietojami ar mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojuma sniegšanu, nepieciešamības gadījumā, veicot ēkas vai tās attiecīgās daļas apskati dabā;

236.3. pieņem lēmumu par mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu.

237. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums tiek sniegts darba dienās, ievērojot Dienestam noteikto darba laiku.

238. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojuma maksu, ieskaitot mobilā kāpurķēžu pacēlāja piegādāšanu līdz personas dzīvesvietai un atpakaļ līdz Dienestam, nosaka Jēkabpils novada dome.

239. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu bez maksas divas reizes (viena reize – izkļūšana no dzīvesvietas un iekļūšana tajā) kalendārajā mēnesī ir tiesības saņemt trūcīgai, maznodrošinātai personai un personai ar I un II grupas invaliditāti.

240. Dienesta lēmumu var apstrīdēt Jēkabpils novada domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

241. Jēkabpils novada domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

242. Atzīt par spēku zaudējušiem Jēkabpils novada domes 2022. gada 28. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 20 (protokols Nr. 9, 16. §) "Saistošie noteikumi par sociālo un cita sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Jēkabpils novadā" (Latvijas Vēstnesis, 2022., 103. nr.).