Ludzas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 8/2023

Ludzā 2023. gada 27. aprīlī

Par Ludzas novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

APSTIPRINĀTI
ar Ludzas novada pašvaldības domes
2023. gada 27. aprīļa sēdes lēmumu Nr. 328 (prot. Nr. 4, 38. §)

PRECIZĒTI
ar Ludzas novada pašvaldības domes
2023. gada 29. jūnija sēdes lēmumu Nr. 496 (prot. Nr. 6, 45. §)

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6. panta otro daļu, 7. panta piekto daļu, 11. panta ceturto daļu,
15. pantu, 17. panta otro daļu, 21.¹ panta otro daļu,
21.² panta otro daļu, 24. panta pirmo daļu, 21.⁶ panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt Ludzas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk saistošo noteikumu tekstā – palīdzība), kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību.

2. Šie saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

2.1. personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību pirmām kārtām, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;

2.2. maznodrošinātu personu kategorijas, kuras pašvaldība ar dzīvojamo telpu nodrošina pirmām kārtām;

2.3. personu kategorijas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā;

2.4. iesniedzamos dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā;

2.5. dzīvojamo telpu piedāvāšanas secību reģistrācijas grupu ietvaros;

2.6. gadījumus, kuros pašvaldība atsaka personai pašvaldībai piederošas vai uz likumīga pamata pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja pirms palīdzības pieprasīšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīves apstākļus;

2.7. sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtību;

2.8. nosacījumus dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

3. Lēmumu par pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas un sociālo dzīvokļu izīrēšanu konkrētai personai, lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai, izslēgšanu no palīdzības reģistra, lēmumu par īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu, kā arī par palīdzības sniegšanas secību, ņemot vērā konkrētos apstākļus, pieņem Ludzas novada pašvaldības dzīvokļu komisija (turpmāk tekstā – Komisija).

II. Personas, kurām ir tiesības saņemt pašvaldības palīdzību un iesniedzamie dokumenti personas reģistrācijai

4. Persona tiek reģistrēta pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā, ja tā pašvaldībā ir iesniegusi rakstveida iesniegumu (1. pielikums), kurā norādāmi iespējamie personai vēlamie palīdzības veidi, un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību.

5. Komisija atsevišķi katrai pašvaldības pilsētas vai pagasta administratīvajai teritorijai un katram palīdzības veidam kārto sekojošus palīdzības reģistrus:

5.1. pirmās kārtas reģistrs;

5.2. vispārējais reģistrs;

5.3. sociālo dzīvokļu piešķiršanas reģistrs;

5.4. maiņas reģistrs.

6. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas personas, ar kurām Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā tiek izbeigts īres līgums, ja šīs personas ir:

6.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai ir personas ar invaliditāti;

6.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

6.3. politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

6.4. ģimenes un personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai personas ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.

7. Šo Noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. punktos minētās personas iesniedz sekojošus dokumentus vai to atvasinājumus:

7.1. tiesas nolēmumu par dzīvojamām telpu atbrīvošanu;

7.2. dzīvojamās telpas īpašnieka (izīrētāja) lēmumu par dzīvojamās mājas nojaukšanu vai pārbūvi.

8. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas personas, kuras tiek izliktas no tām piederošā dzīvokļa, ja uz šo dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tā ir:

8.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

8.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti;

8.3. politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

9. Šo Noteikumu 8.1., 8.2., 8.3. punktos minētās personas iesniedz sekojošus dokumentus vai to atvasinājumus:

9.1. tiesas nolēmumu, ar ko uz dzīvokļa īpašniekam piederošo dzīvokli tiek vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, pārvaldīšanu un remonta izdevumiem;

9.2. tiesu izpildītāju paziņojumu par dzīvokļa īpašnieka izlikšanu no dzīvokļa, uz kuru vērsta piedziņa;

9.3. politiski represētas personas apliecību.

10. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmi bez vecāku gādības palikuši bērni-pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe.

11. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmi repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990. gada 4. maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990. gada 4. maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi.

12. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Ludzas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un, ja viņi vai attiecīgās iestādes pieprasa pašvaldībai dzīvojamo telpu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad personas tiek atbrīvotas no ieslodzījuma vietas.

Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

13. Šo noteikumu 12. punktā minētās personas Komisijā iesniedz pieteikumu no ieslodzījuma vietas.

14. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas maznodrošinātas politiski represētās personas.

15. Šo noteikumu 14. punktā minētās personas Komisijā iesniedz politiski represētās personas apliecību.

16. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas persona, kura, pamatojoties uz Ludzas novada sociālā dienesta sociālās situācijas izvērtējumu, ir nonākusi krīzes situācijā.

17. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas trūcīgas vai maznodrošinātas personām, kuras ir izveidojušas vairākas ģimenes, bet dzīvo un ir deklarētas vienistabas dzīvoklī uz viena īres līguma pamata.

18. Ja Komisijai nepieciešama vēl papildus informācija, lai pieņemtu šo Noteikumu 3. punktā minēto lēmumu, tā var ieskatīties tai pieejamajās datubāzēs un pieprasīt personai precizēt iesniegumu, pievienojot nepieciešamos dokumentus. To informāciju, kuru Komisija var iegūt patstāvīgi, tā nepieprasa iesniegt personai.

19. Vispārējā kārtībā ar dzīvojamo telpu nodrošina:

19.1. jaunā ģimene, kura atbilst visiem trim zemākminētajiem priekšnoteikumiem:

19.1.1. abi bērna vecāki ir savstarpēji laulāti;

19.1.2. vismaz viens no bērna vecākiem (aizbildņiem) uz iesnieguma iesniegšana brīdi ir persona vecumā līdz 30 gadiem;

19.1.3. visu ģimenes locekļu dzīves vieta ir deklarēta Ludzas novadā;

19.2. vientuļā māmiņa līdz 30 gadiem (ja bērna dzimšanas apliecībā nav norādīts tētis vai tētim ir atņemtas/pārtrauktas apgādības tiesības, vai bērna tēvs ir miris), ja bērns un bērna māte ir deklarēti Ludzas novadā;

19.3. vientuļais tētis līdz 30 gadiem (ja bērna mātei ir atņemtas/pārtrauktas apgādības tiesības vai bērna māte ir mirusi), ja bērns un bērna tēvs ir deklarēti Ludzas novadā;

19.4. persona, kuras ikdienas aizgādībā ir bērns ar invaliditāti;

19.5. persona, kuras ikdienas apgādībā ir 3 vai vairāk bērni;

19.6. kvalificēts speciālists, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificēto speciālistu nodrošinājums;

19.7. pārējās maznodrošinātās personas.

20. Ja visas reģistrētās personas, kurām pirmām kārtām sniedzama palīdzība, atsakās no piedāvātā dzīvokļa īrēšanas, pašvaldība vērtē, kurām pārējos palīdzības reģistros reģistrētajām personām sniedzama palīdzība.

III. Palīdzības reģistrs

21. Personu, kurām ir tiesības saņemt pašvaldības palīdzību, reģistrēšanu attiecīgā palīdzības veida reģistrā veic Komisija atbilstoši šiem noteikumiem un likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

22. Komisijai ir tiesības pārbaudīt palīdzības reģistrā iekļauto ziņu atbilstību patiesībai un pieprasīt vai patstāvīgi iegūt citas nepieciešamās ziņas.

23. Lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību un reģistrēšanu personas iesniegumā norādītā veida palīdzības saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību pieņem Komisija. Par lēmuma pieņemšanu Komisija iesniedzējam uz tā norādīto adresi nosūta rakstveida paziņojumu.

24. Ja pēc personas reģistrēšanas palīdzības reģistrā zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas atzīšanai par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai, personas pienākums ir nekavējoties par to paziņot Komisijai.

25. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" 7. panta piektajā daļā minētajam, Komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3. panta 1. punktā minēto palīdzību arī tad, ja:

25.1. persona ir deklarējusi savu dzīves vietu citā administratīvajā teritorijā;

25.2. ir īres un pamatpakalpojumu maksas parāds par iepriekš īrēto pašvaldībai piederošo vai nomāto telpu, ja Persona lūdz palīdzību uz lielāku vai labiekārtotāku telpu;

25.3. personas laulātajam (vienas mājsaimniecības locekļiem) jau ir sniegta palīdzība;

25.4. ģimenes (vienas mājsaimniecības) īpašumā vai valdījumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa.

26. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" 10. pantā minētajos gadījumos.

27. Lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Dzīvokļu komisija.

28. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no palīdzības reģistra šai personai uz tās norādīto adresi nosūtāms rakstveida paziņojums.

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

29. Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt šo Noteikumu 5.1. punktā minētajām personām, ja tādas ir. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt šo Noteikumu 19. punktā minētajām personām, kuras ir reģistrētas šo Noteikumu noteiktajā kārtībā.

30. Personai tiek piedāvāts īrēt dzīvojamo telpu tajā Ludzas novada administratīvajā teritorijā, kurā tā bija deklarējusi savu dzīvesvietu reģistrācijas brīdī, bet, ja tajā nav brīvu izīrējamu dzīvokļu – apdzīvotā vietā, kurā persona izteikusi vēlmi dzīvot, ja tur ir brīvas dzīvojamās telpas.

V. Sociālā dzīvokļa izīrēšana

31. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁶ panta pirmajā daļā minētajām maznodrošinātajām personām pašvaldība izīrē sociālo dzīvokli:

31.1. neizvērtējot ienākumus – bez vecāku gādības palikušiem bērniem – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe.

31.2. personai, kura, pamatojoties uz Ludzas novada sociālā dienesta sociālās situācijas izvērtējumu, ir nonākusi krīzes situācijā.

33. Komisijai pēc sociālās dzīvojamās telpas īrnieka lūguma ir tiesības ģimeni ar nepilngadīgu bērnu pārvietot no sociālās dzīvojamās telpas uz lielākām sociālajām dzīvojamām telpām, ja ģimenei par sociālo dzīvojamo telpu nav parāda.

34. Noteikumu 5.2. punktā norādītās personas iesniedz sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu un izziņu par to, ka nav īres un komunālo maksājumu parāda par esošo dzīvojamo telpu.

35. Pēc rakstveida iesnieguma un visu saistošo noteikumu 5.3. punktā minēto dokumentu saņemšanas Komisija ne vēlāk kā viena mēneša laikā izskata un pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un par personas iekļaušanu sociālā dzīvokļa izīrēšanas reģistrā.

36. Sociālos dzīvokļus personām piedāvā īrēt reģistrācijas secībā.

37. Komisija nepieprasa iesniedzējam tos dokumentus, kurus tai ir iespēja iegūt patstāvīgi no pieejamajiem reģistriem un datu bāzēm.

VI. Palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

38. Dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamo telpu reģistrē personas, kuras īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošo dzīvojamo telpu un vēlas to mainīt pret citu.

39. Palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu Komisija sniedz iesniegumu reģistrācijas secībā.

40. Pirmām kārtām palīdzība sniedzama maznodrošinātām personām:

40.1. invalīdiem, kam nepieciešama dzīvojamo telpu maiņa telpas pielāgošanai un dzīves apstākļu uzlabošanai;

40.2. daudzbērnu ģimenēm, kam nepieciešama dzīvojamās platības palielināšana, ja par iepriekšējo dzīves vietu nav īres un komunālo maksājumu parāda.

41. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu iesniedz Komisijai rakstveida iesniegumu, kuram pievieno sekojošus dokumentus vai to atvasinājumus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt šo palīdzību:

41.1. dzīvojamās telpas īres līgumu;

42.2. izziņu par to, ka nav īres un komunālo maksājumu parāda par esošo dzīvojamo telpu.

43. Komisija nepieprasa iesniedzējam tos dokumentus, kurus tai ir iespēja iegūt patstāvīgi no pieejamajiem reģistriem un datu bāzēm.

VII. Dzīvokļa izīrēšana kvalificētam speciālistam

44. Ludzas novada dome ar atsevišķu lēmumu ir tiesīga pašvaldībai piederošai vai valdījumā esošai neizīrētai dzīvojamai telpai noteikt kvalificētam speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu.

45. Pašvaldībai piederošu vai valdījumā esošu dzīvojamo telpu, kurai Ludzas novada dome ir noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, pašvaldība ar domes lēmumu ir tiesīga izīrēt šādiem speciālistiem:

45.1. veselības, izglītības, būvniecības (arhitektam, būvinženierim), jomā nodarbinātam kvalificētam speciālistam;

45.2. Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošās tiešās pārvaldes iestādes kvalificētam speciālistam, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu trūkums;

45.3. Ludzas novada pašvaldības attīstības programmā norādīto nozaru speciālistiem, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu profesijā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu trūkums: kultūras, sporta, informācijas tehnoloģiju, tūrisma, sabiedriskās kārtības un drošības, vides, enerģētikas un transporta jomā.

46. Pašvaldība nav tiesīga izīrēt dzīvojamo telpu speciālistam, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodas šim speciālistam piederoša dzīvojamā telpa.

47. Speciālistam izīrētu pašvaldības dzīvojamo telpu šis speciālists nav tiesīgs nodot apakšīrē, iegūt īpašumā, bet pašvaldība nav tiesīga to nodot privatizācijai vai atsavināt.

48. Ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā slēdz sadarbības līgumu ar speciālista darba devēju.

49. Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

50. Izbeidzoties dzīvojamās telpas īres līguma termiņam, pašvaldībai ir tiesības lemt par īres līguma pagarināšanu, ja speciālists joprojām ir nodarbināts un ir spēkā sadarbības līgums ar speciālista darba devēju.

VIII. Dzīvojamo telpu īres līguma termiņš

51. Īres līguma termiņš:

51.1. maznodrošinātajām personām, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, kā arī personām, kurām palīdzība sniedzama neatliekami, nepārsniedz 1 (vienu) gadu, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu uz laiku līdz 10 gadiem;

51.2. sociālā dzīvokļa īres līgumu uz laiku līdz 2 gadiem;

51.3. pārējām personām, kurām pašvaldības dzīvojamā telpa izīrēta atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanai" un šiem saistošajiem noteikumiem, uz laiku līdz 10 gadiem.

52. Pašvaldības dzīvojamās telpas un sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanas pamatotību vērtē Komisija.

53. Ja dzīvojamās telpas īres līgums ir noslēgts līdz 2021. gada 30. aprīlim un tā darbība turpinās pēc Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās, bet šajā līgumā nav norādīts termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta, Komisija to nosaka pēc sava ieskata uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus, bet ne ilgāku kā līdz 2036. gada 31. decembrim. Tādu dzīvojamās telpas īres līgumu termiņš, kuri līdz 2026. gada 31. decembrim nav grozīti, ir 2036. gada 31. decembris.

54. Iesniegumu ar lūgumu pagarināt īres līgumu persona iesniedz, ja nav zaudējusi tiesības īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pirms īres līguma termiņa beigām.

IX. Noslēguma jautājumi

55. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas šo Noteikumu 5. punktā minētajos palīdzības reģistros, no tiem netiek izslēgtas un tām ir tiesības Noteikumos noteiktajā kārtībā saņemt palīdzību.

56. Personām, kurām noslēgti īres līgumi līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdim, īres līgumu termiņi pagarināmi atbilstoši šiem Noteikumiem.

57. Ar Noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem Ludzas novada pašvaldības 2022. gada 27. janvāra saistošos noteikumus Nr. 2/2022 "Par Ludzas novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 1. vietniece I. Silicka