1. Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir:

1.1. radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un Ministru kabineta saskaņotai darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību;

1.2. nodrošināt valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un koordināciju;

1.3. veidot un īstenot valsts pārvaldes attīstības politiku, valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku un valsts pārvaldes komunikācijas politiku, kā arī valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības politiku;

1.4. sekmēt labas pārvaldības ievērošanu un sabiedrības līdzdalības iespējas valsts pārvaldē.

2. Valsts kanceleja ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā.

3. Valsts kanceleja veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Attīstības plānošanas sistēmas likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī:

3.1. saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta un Ministru kabineta darbu;

3.2. izstrādā nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentus, uzrauga un koordinē to īstenošanu;

3.3. izstrādā, organizē un koordinē valsts pārvaldes attīstības politiku, valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku, valsts pārvaldes komunikācijas politiku, tostarp stratēģiskās komunikācijas politiku, un valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības politiku;

3.4. nodrošina ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas koordināciju un ieviešanas uzraudzību valsts attīstības plānošanā;

3.5. pilda Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos koordinācijas institūcijas uzdevumus;

3.6. veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību un analīzi;

3.7. nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību starptautiskajos ieguldījumu strīdos;

3.8. nodrošina Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības programmu un pasākumu vadību, kā arī minēto programmu un attiecīgo projektu ieviešanu valsts pārvaldes attīstības un valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības jomās;

3.9. veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un sabiedrības līdzdalību, tai skaitā pilsonisko un sociālo dialogu.

4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3. punktā minēto funkciju izpildi, Valsts kanceleja:

4.1. nodrošina Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta komitejas sēžu, Valsts sekretāru sanāksmju, Ministru prezidenta noteikto sanāksmju, kā arī citu tiesību aktos noteikto sanāksmju sagatavošanu un norisi;

4.2. koordinē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izstrādi un izpildi;

4.3. koordinē vienotu valsts attīstības plānošanu un īstenošanu;

4.4. veic valsts attīstības mērķu, prioritāšu un sasniedzamo rezultātu īstenošanas uzraudzību;

4.5. atbilstoši kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentus, tiesību aktu projektus un vadlīnijas, kā arī sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktu projektiem;

4.6. īsteno publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību atbilstoši normatīvajiem aktiem;

4.7. koordinē valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību darbu;

4.8. nodrošina valsts pārvaldei centralizētas informatīvās telpas monitoringa un analīzes spējas;

4.9. pilda uzdevumus, kas noteikti valsts pārvaldes kontaktpunktam sadarbībai ar sociālo mediju platformām;

4.10. nodrošina iestāžu vadītāju – valsts civildienesta ierēdņu – atlasi (izņemot Valsts civildienesta likuma 37. pantā minēto gadījumu), kā arī citu augstākā līmeņa vadītāju atlasi atbilstoši normatīvajiem aktiem;

4.11. organizē valsts pasūtījuma izstrādi ierēdņu un valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku mācību programmām;

4.12. koordinē un pārrauga sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības sistēmas piemērošanu;

4.13. veicina inovāciju ieviešanu un attīstību valsts pārvaldē, kā arī sniedz metodoloģisko palīdzību inovācijas iniciatīvu izstrādē un testēšanā;

4.14. pilda Atvērtās pārvaldības partnerības nacionālā kontaktpunkta uzdevumus, kā arī nodrošina atvērtās pārvaldības nacionālo rīcības plānu izstrādi, koordinē un pārrauga to ieviešanu;

4.15. sniedz analītisko un administratīvo atbalstu Ministru kabinetam un Ministru prezidentam, kā arī nodrošina konsultatīvu atbalstu citām institūcijām;

4.16. sagatavo un sniedz Ministru kabinetam, Saeimai un starptautiskajām organizācijām pārskatus, priekšlikumus un ieteikumus par valsts attīstību un valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, kā arī organizē sadarbību ar biedrībām un nodibinājumiem;

4.17. sniedz citām valsts pārvaldes iestādēm metodoloģisku palīdzību starptautisko ieguldījumu aizsardzības jomā;

4.18. plāno, vada un uzrauga Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētās programmas, pasākumus un projektus;

4.19. koordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbību labas pārvaldības un klientorientētas darbības kultūras nodrošināšanā valsts pārvaldē un administratīvā sloga mazināšanā iedzīvotājiem;

4.20. koordinē sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī sekmē izpratni un izglīto par demokrātiskas valsts pamatiem un vērtībām;

4.21. organizē žurnālistu darbu Ministru kabinetā, kā arī Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra rīkotajos pasākumos;

4.22. koordinē un kontrolē likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru kabineta, Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra doto uzdevumu izpildi, kā arī Valsts sekretāru sanāksmēs doto uzdevumu izpildi;

4.23. koordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, lai nodrošinātu juridiskās tehnikas un valsts valodas normu ievērošanu un vienotas, precīzas terminoloģijas lietošanu Ministru kabineta tiesību aktos un likumprojektos;

4.24. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina Ministru kabinetam un Ministru prezidentam adresēto iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu un personu pieņemšanu;

4.25. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

4.26. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, lai nodrošinātu iestādes darbību;

4.27. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar ārvalstu valsts pārvaldes institūcijām, starptautiskajām organizācijām un ārvalstu tehniskās palīdzības programmu un projektu pārstāvjiem un ekspertiem;

4.28. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

5. Valsts kancelejas tiesības:

5.1. iesaistīt valsts pārvaldes jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, izveidot darba grupas un organizēt starpinstitūciju sanāksmes;

5.2. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

5.3. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

6. Valsts kancelejas sastāvā ir Ministru prezidenta birojs, Ministru prezidenta biedra birojs un Valsts kancelejas direktora noteiktās struktūrvienības.

7. Valsts kanceleju vada direktors. Valsts kancelejas direktors ir tieši pakļauts Ministru prezidentam.

8. Valsts kancelejas direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī:

8.1. organizē un vada Valsts sekretāru sanāksmes;

8.2. ir tiesīgs dot rīkojumus valsts sekretāram;

8.3. ir tiesīgs dot rīkojumus padotībā esošās tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām;

8.4. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

9. Ministru prezidenta birojs sniedz Ministru prezidentam priekšlikumus Ministru kabineta politikas izstrādē un īstenošanā un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbību.

10. Ministru prezidenta birojs ir tieši pakļauts Ministru prezidentam. Ministru prezidenta birojs ir politiski atbildīgs par savu darbību un noteikto funkciju izpildi. Ministru prezidenta biroja sastāvā ir Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta konsultatīvās amatpersonas, Ministru prezidenta palīgi un Ministru prezidenta preses sekretārs.

11. Ministru prezidenta biroja struktūru un darba organizāciju nosaka Ministru prezidents Ministru prezidenta biroja reglamentā.

12. Ministru prezidenta biroju vada biroja vadītājs. Ministru prezidenta biroja vadītājs ir tieši pakļauts Ministru prezidentam. Ministru prezidenta biroja vadītāju ar rīkojumu ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents.

13. Ministru prezidenta biroja darbinieki ir tieši pakļauti Ministru prezidenta biroja vadītājam.

14. Ministru prezidenta birojam ir šādi uzdevumi:

14.1. analizēt valdības politiku un veicināt tās īstenošanu (arī sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem) atbilstoši Deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību;

14.2. izteikt viedokli par jebkuru Ministru prezidentu interesējošu politikas jautājumu;

14.3. sadarboties ar ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, kā arī ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām atbilstoši Ministru prezidenta norādījumiem;

14.4. organizēt Ministru prezidenta saraksti ar privātpersonām, ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām, kā arī Ministru prezidenta uzdevumā veikt šo saraksti, ja Ministru prezidents nav lēmis citādi;

14.5. nodrošināt Ministru prezidenta vizītēm un sarunām nepieciešamo informāciju un tikšanās laikā iegūtās informācijas vai doto uzdevumu operatīvu paziņošanu adresātiem;

14.6. ar Ministru prezidenta pilnvarojumu pārstāvēt Ministru kabineta locekļa viedokli citās institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs, kā arī sanāksmēs, kur tiek saskaņoti viedokļi;

14.7. sadarbībā ar Komunikācijas departamentu sniegt sabiedrībai informāciju par Ministru kabineta un Ministru prezidenta pieņemtajiem lēmumiem, organizēt tikšanos ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī informēt Ministru prezidentu par plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem valdības rīcībpolitikas jautājumiem;

14.8. sniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par Ministru prezidenta Pateicības raksta un Ministru prezidenta Goda diploma piešķiršanu;

14.9. veikt citus Ministru prezidenta noteiktos uzdevumus.

15. Ministru prezidenta biedra birojs sniedz Ministru prezidenta biedram priekšlikumus Ministru prezidenta biedra kompetencē esošas politikas izstrādē un īstenošanā.

16. Ministru prezidenta biedra birojs ir tieši pakļauts Ministru prezidenta biedram. Ministru prezidenta biedra birojs ir politiski atbildīgs par savu darbību un noteikto funkciju izpildi. Ministru prezidenta biedra biroja sastāvā ir Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, Ministru prezidenta biedra konsultatīvās amatpersonas un Ministru prezidenta biedra palīgi.

17. Ministru prezidenta biedra biroja struktūru un darba organizāciju nosaka Ministru prezidenta biedrs Ministru prezidenta biedra biroja reglamentā.

18. Ministru prezidenta biedra biroju vada biroja vadītājs. Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs ir tieši pakļauts Ministru prezidenta biedram. Ministru prezidenta biedra biroja vadītāju pieņem darbā Ministru prezidenta biedrs.

19. Ministru prezidenta biedra biroja darbinieki ir tieši pakļauti Ministru prezidenta biedra biroja vadītājam.

20. Ministru prezidenta biedra birojam ir šādi uzdevumi:

20.1. analizēt Ministru prezidenta biedra kompetencē esošo politiku un veicināt tās īstenošanu;

20.2. izteikt viedokli par jebkuru Ministru prezidenta biedru interesējošu politikas jautājumu;

20.3. sadarboties ar ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, kā arī ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām atbilstoši Ministru prezidenta biedra norādījumiem;

20.4. organizēt Ministru prezidenta biedra saraksti ar privātpersonām, ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām, kā arī Ministru prezidenta biedra uzdevumā veikt šo saraksti;

20.5. nodrošināt Ministru prezidenta biedra vizītēm un sarunām nepieciešamo informāciju un tikšanās laikā iegūtās informācijas vai doto uzdevumu operatīvu paziņošanu adresātiem;

20.6. nodrošināt Ministru prezidenta biedra organizēto sanāksmju sagatavošanu un norisi;

20.7. sadarbībā ar Komunikācijas departamentu sniegt sabiedrībai informāciju par Ministru prezidenta biedra pieņemtajiem lēmumiem, organizēt tikšanos ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī informēt Ministru prezidenta biedru par plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem valdības rīcībpolitikas jautājumiem.

21. Valsts kancelejas direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

22. Valsts kancelejas direktoram ir tiesības atcelt pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

23. Valsts kancelejas direktors pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto Valsts kancelejas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību.

24. Valsts kancelejas direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

25. Valsts kancelejas direktors ne retāk kā reizi gadā sniedz Ministru prezidentam pārskatu par Valsts kancelejas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

26. Ministru prezidentam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par Valsts kancelejas funkciju izpildi, kā arī par Valsts kancelejas padotībā esošās tiešās valsts pārvaldes iestādes darbību.

27. Valsts kancelejas padotībā ir Valsts administrācijas skola.

28. Atzīt par spēku zaudējušiem:

28.1. Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumus Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 77. nr.; 2004, 4., 156., 159. nr.; 2005, 39., 99. nr.; 2006, 17., 201. nr.; 2007, 45. nr.; 2009, 78., 150. nr.; 2012, 74. nr.; 2014, 88., 155. nr.; 2016, 49. nr.; 2018, 96. nr.);

28.2. Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumus Nr. 815 "Pārresoru koordinācijas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 170. nr.; 2014, 16. nr.; 2015, 102. nr.).

29. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2015. gada 26. maija rīkojumu Nr. 273 "Par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūciju" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 102. nr.).