Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta rīkojums Nr. 414

Rīgā 2023. gada 4. jūlijā (prot. Nr. 34 59. §)
Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–2027. gadam

1. Apstiprināt Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānu "Viena veselība" 2023.–2027. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo un Zemkopības ministriju par līdzatbildīgo institūciju plāna īstenošanā, uzdevumu izpildes koordinēšanā un pārraudzībā. Veselības ministrijai izveidot ekspertu darba grupu, kas izvērtē plānā iekļauto uzdevumu izpildes gaitu.

3. Veselības ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavot un veselības ministram līdz 2028. gada 1. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plāna īstenošanas ietekmes izvērtējumu.

4. Veselības ministrijai un Zemkopības ministrijai plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2023. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2024. gadā plānā paredzēto pasākumu īstenošanai un turpmāk katru gadu izskatīt Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre L. Meņģelsone
(Ministru kabineta
2023. gada 4. jūlija
rīkojums Nr. 414)
Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023. –2027. gadam

ZIŅOJUMĀ LIETOTO TERMINU UN SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

ABantibiotikas
AKKārējā kvalitātes kontrole
ALantibakteriālie līdzekļi
AMLantimikrobiālie līdzekļi
AMRantimikrobiālā rezistence / mikrobu rezistence
AMR datubāzeAMR izmeklējumu rezultātu un izolātu datubāze
APPantibakteriālo līdzekļu lietošanas pārraudzības programma
ARHAIES uzraudzības tīkls "Antimicrobial Resistance and Healthcare-Associated Infections"
ARPECpētījums par antibiotiku rezistenci un antibiotiku izrakstīšanu bērniem Eiropā (Antibiotic Resistance and Prescribing in European Children)
ATĶanatomiski-terapeitiski ķīmisko vielu kodi
ĀPAārstu profesionālās asociācijas
BARNBaltijas Antibiotiku rezistences sadarbības tīkls (Baltic Antibiotic Resistance Collaborative Network)
BIORPārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", valsts zinātniskais institūts
CDCASV Slimību kontroles un profilakses centrs (Centers for Disease Control and Prevention)
CLSIKlīnisko un laboratorisko standartu institūts (Clinical and Laboratory Standards Institute)
CIAcilvēku ārstēšanai būtiski nozīmīgas AB
DDDdienas definētā deva
DIDDDD uz 1000 iedzīvotājiem dienā
DOTStiešās uzraudzības terapija
DVdalībvalstis
EARS-NetECDC Eiropas Antimikrobiālās rezistences uzraudzības tīkls
ECDCEiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (European Centre for Disease Prevention and Control)
EFSAEiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
EKEiropas Komisija
EMAEiropas Zāļu aģentūra
ESAC-NetECDC Eiropas Antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzības tīkls (European Surveillance of Antimicrobial Consumption Network)
ESAOEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
ESBLspaplašināta spektra beta-laktamāzes (extended-spectrum beta-lactamases)
ESVACEiropas Veterināro antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzība (European Surveillance of Veterinary Antimicrobial Consumption)
EUCASTEiropas Antimikrobiālās jutības noteikšanas komisija (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing)
Euro-GASPEiropas Gonokoku antimikrobiālās uzraudzības programma
FAOPārtikas un lauksaimniecības organizācija (Food and Agriculture Organization)
GLASSGlobālā antimikrobiālās rezistences uzraudzības sistēma (Global Antimicrobial Resistance Surveillance System)
HALTECDC projekts par Eiropas ilgstošas aprūpes iestādēs iegūtām ar veselības aprūpi saistītām infekcām (Healthcare-Associated Infections in European Long-Term Care Facilities Project)
IZMIzglītības un zinātnes ministrija
KZSkompensējamo zāļu saraksts
LBIALatvijas Bērnu infektologu asociācija
LDC"Lauksaimniecības datu centrs", valsts aģentūra
LĢĀALatvijas Ģimenes ārstu asociācija
LLĢĀALatvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija
LLKCSIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"
LLSBLatvijas Laboratoriju speciālistu biedrība
LBTULatvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
LBTU LFLBTU Lauksaimniecības fakultāte
LBTU VMFLBTU Veterinārmedicīnas fakultāte
LMMALatvijas Medicīnas mikrobiologu asociācija
LPALatvijas Pediatru asociācija
LSBLatvijas Slimnīcu biedrība
LOSILatvijas Organiskās sintēzes institūts
LVBLatvijas Veterinārārstu biedrība
LZPLatvijas Zinātnes padome
MICminimālās inhibīcijas koncentrācija
MKMinistru kabinets
MRSApret meticilīnu rezistents Staphylococcus aureus
MR-TBmultirezistenta TB
NRLNacionālā references laboratorija
NVDNacionālais veselības dienests
WOAHPasaules Dzīvnieku veselības organizācija (World Organisation for Animal Health)
PamatnostādnesSabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam
PCUpopulācijas korekcijas vienības
PlānsAntimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–2027. gadam
PSKUSPaula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
PVDPārtikas un veterinārais dienests
PVD VZRISPVD Veterināro zāļu reģistrācijas informācijas sistēma
PVOPasaules Veselības organizācija
RAKUSRīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
RIVMNīderlandes Sabiedrības veselības un apkārtējās vides nacionālais institūts
RSURīgas Stradiņa universitāte
SPKCSlimību profilakses un kontroles centrs
STRAMAZviedrijas stratēģiskā programma racionālai antimikrobiālo vielu lietošanai un rezistences uzraudzībai
SVANPVO Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi
TBtuberkuloze
TESSyECDC Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības datorsistēma (European Surveillance System)
VAPar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija (ventilator associated pneumonia)
VARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VASIar veselības aprūpi saistītas infekcijas
VIVeselības inspekcija
VISUMSValsts infekcijas slimību uzraudzības un monitoringa sistēma
VMVeselības ministrija
VREpret vankomicīnu rezistenti enterokoki
WHONETPVO izstrādāta informācijas sistēma un programmatūra antimikrobiālās rezistences uzraudzībai (WHO Collaborating Centre for Surveillance of Antimicrobial Resistance)
ZMZemkopības ministrija
ZVAZāļu valsts aģentūra

SATURS

I. Kopsavilkums

II. Plāna mērķis

III. Situācijas izpēte un problēmu identifikācija

1. rīcības virziens: AMR monitoringa pilnveidošana

2. rīcības virziens: Antimikrobiālo līdzekļu izplatīšanas, patēriņa, pieejamības, uzraudzības / uzskaites pilnveidošana, atbildīgas un piesardzīgas antimikrobiālo līdzekļu lietošanas veicināšana

3. rīcības virziens: Infekcijas slimību uzraudzība, kontrole un profilakses pilnveidošana

4. rīcības virziens: MR-TB izplatības ierobežošana sabiedrības veselībā

5. rīcības virziens: Institūciju sadarbības stiprināšana AMR jomā

6. rīcības virziens: Zinātnes un pētījumu veicināšana AMR jomā

7. rīcības virziens: Laboratoriju kapacitātes stiprināšana

8. rīcības virziens: Speciālistu izglītošanas, apmācības un sabiedrības informēšanas pilnveidošana par AMR jautājumiem sabiedrības veselības jomā.

9. rīcības virziens: Praktizējošu veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku apmācība un sabiedrības informētība par AMR jautājumiem dzīvnieku veselības jomā.

IV. AMR ierobežošanas un piesardzīgas AB lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–2027. gadam.

I. KOPSAVILKUMS

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) iezīmē antimikrobiālās rezistences izplatības risku mazināšanu kā vienu no svarīgiem nosacījumiem Pamatnostādnēs definētā apakšmērķa "Mazināt infekcijas slimību izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību" sasniegšanai. Pamatnostādnēs iekļauts uzdevums "2.4. Mazināt antimikrobiālās rezistences izplatības riskus", kas ietver vairākus apakšuzdevumus:

1) Izstrādāt un īstenot cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un vides sektoram vienotu attīstības plānošanas dokumentu 2023.-2027. gadam antimikrobiālās rezistences izplatības ierobežošanai, lai nodrošinātu uzsāktās politikas ieviešanu un ilgtspējību, veicinātu principa "Viena veselība" ieviešanu antimikrobiālās rezistences ierobežošanā;

2) Palielināt sabiedrības izpratni par antimikrobiālo rezistenci, organizējot informēšanas kampaņas;

3) Izglītot ārstniecības personas par atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu;

4) Veicināt pētniecību antimikrobiālās rezistences jomā, lai apzinātu efektīvākās intervences un uzraudzības metodes;

5) Izglītot praktizējošus veterinārārstus un dzīvnieku turētājus par antimikrobiālo līdzekļu atbildīgu un piesardzīgu lietošanu.

"Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.-2027. gadam" (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts, pamatojoties uz MK 2022. gada 5. aprīļa sēdes protokola Nr. 19 40. § 2. punktu, ar kuru Veselības ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir uzdots līdz 2023. gada 30. martam iesniegt MK Plānu, iekļaujot tajā arī aktuālos pasākumus, kuri bija paredzēti, bet netika izpildīti 2019.-2020. gada periodā. Tādējādi šis pasākumu plāns ir turpinājums 2019. gadā MK apstiprinātajam politikas plānošanas dokumentam "Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2019.-2020. gadam", kurā ietvertie pasākumi netika īstenoti gan Covid-19 pandēmijas ietekmes, gan nepietiekamo resursu dēļ.

Plānošanas dokuments tapis saskaņā ar EK izstrādāto Eiropas "Vienas veselības" pasākumu plānu antimikrobiālās rezistences (turpmāk – AMR) ierobežošanai un ietver visas starptautiski rekomendētās pamatnostādnes: veidot izpratni par antimikrobiālo rezistenci izglītošanas un apmācību veidā, veicināt uzraudzību un pētniecību, samazināt infekciju slimību incidenci, nodrošinot efektīvus higiēnas un infekciju uzraudzības pasākumus, optimizēt antimikrobiālo līdzekļu (turpmāk – AML) lietošanu cilvēku un veterinārajā medicīnā.[1] Jaunā Plāna versija izstrādāta, ņemot vērā arī Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) Strukturālo reformu tehniskā atbalsta programmas "Vienas veselības" pasākumus AMR ierobežošanai Latvijā – saskaņā ar LATOHOP ("Support to the implementation of the One Health action plan for containing antimicrobial resistance in Latvia") ietvaros veidotās darba grupas priekšlikumiem par pasākumu prioritizāciju un pieejamajiem resursiem.1

Plāna izstrādē tika iesaistīta AMR ierobežošanas komisija, kurā piedalās visas vadošās institūcijas, kas ir iesaistītas AMR jautājumu risināšanā gan sabiedrības veselības, gan dzīvnieku veselības, gan vides aizsardzības jomās – VM, SPKC, NVD, ZVA, VI, Latvijas ģimenes ārstu asociācija, Latvijas lauku ģimenes ārstu āsociācija, PSKUS, RAKUS, BKUS, NRL, BIOR, Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācija, ZM, PVD. Tāpat plāna izstrādē iesaistītas dzīvnieku veselības jomu pārstāvošas organizācijas un iestādes: LBTU VMF, LLKC, LDC, LVB.

Plānā ir ietvertas arī LATOHOP ekspertu sniegtās rekomendācijas.

Ņemot vērā to, ka AMR jomā situācijas izmaiņas notiek lēni, Plāna pasākumi ir balstīti uz "Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāna "Viena veselība" 2019.-2020. gadam" ietvaros veikto situācijas analīzi un MK 2022. gada 5. aprīlī pieņemto informatīvo ziņojumu "Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāna "Viena veselība" 2019.-2020. gadam izpilde".

II. PLĀNA MĒRĶIS

Veicināt mērķtiecīgu un efektīvu AMR attīstības un izplatības ierobežošanu un apkarošanu, nodrošināt koordinētas iesaistīto iestāžu un organizāciju darbības.

Plāns ir izstrādāts, lai izmainītu antimikrobiālo līdzekļu lietošanas paradumus, panākot atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu sabiedrībā, veselības aprūpē un dzīvnieku veselībā.

III. SITUĀCIJAS IZPĒTE UN PROBLĒMU IDENTIFIKĀCIJA

1. rīcības virziens:

AMR MONITORINGA PILNVEIDOŠANA

SABIEDRĪBAS VESELĪBAS JOMĀ

AMR uzraudzībai ik gadu tiek sniegti dati no European Antimicrobial Resistance Surveillance Network (EARS-net) tīklā esošajām laboratorijām par izolētajām baktērijām un to noteikto antibiotiku jutību.

Patlaban EARS-net apkopo datus no laboratorijām, kas izmanto European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing (EUCAST) standartu. Pēc EARS-net adaptētiem datiem 2018.-2020. gadam redzams, ka Latvijā AMR rādītāji saglabājas samērā vienmērīgi (piemēram, pret karbapenēmiem rezistentie Acinetobacter spp. 2018. gadā konstatēti 78,4 %, 2020. gadā – 82,7 %, pret vankomicīnu rezistenti Enterococcus faecium 2018. gadā – 35,4%, 2020. gadā – 29,0 %, pret karbapenēmiem rezistentas Pseudomonas aeruginosa 2018. gadā – 28,2 %, 2020. gadā – 25,6 %), taču datu objektivitāte atkarīga no tīklā iesaistīto laboratoriju skaita un uzsējumu skaita, kas tiek izmeklēti.

MK 2016. gada 16. februāra noteikumi Nr. 104. "Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē" nosaka pienākumu ārstniecības iestādēm ziņot SPKC par epidemioloģiski nozīmīgu baktēriju konstatēšanas gadījumiem iestādē. Tomēr minētā ziņošanas sistēma nenodrošina pilnvērtīgu, visaptverošu un objektīvu informāciju par AMR izplatību valstī.

AMR uzraudzību būtiski ietekmē zemais mikrobioloģisko izmeklējumu apjoms Latvijā (skat. 1. attēlu). Kā liecina ECDC2 dati, asins uzsējumu rādītājs uz 1 000 pacientu dienām Latvijā ir tikai 13,8, vēl zemāks rādītājs ir tikai Lietuvā un Bulgārijā, kamēr, piemēram, Igaunijā tas ir 35,8.

1.attēls. Mikrobioloģisko izmeklējumu apjoms AMR noteikšanai Eiropas reģionā, 2020. gads 3

Pilnvērtīga AMR monitoringa nodrošināšanai sabiedrības veselības jomā ir identificētas šādas problēmas:

1. Ne vienmēr SPKC tiek iesniegti dati par AMR gadījumiem un ne vienmēr iesniegtie dati ir pietiekami kvalitatīvi, tādēļ nepieciešams:

1.1. paaugstināt ārstniecības iestāžu kompetenci ziņošanai par AMR gadījumiem;

1.2. paplašināt ziņošanai pakļaujamo mikroorganismu klāstu;

1.3. rast mehānismus, kas motivētu ārstniecības iestādes apkopot un sniegt SPKC informāciju par AMR gadījumiem iestādē;

2. Zems mikrobioloģisko izmeklējumu apjoms, tādēļ nepieciešams:

2.1. uzlabot ārstniecības personu izpratni par mikrobioloģiskās izmeklēšanas veikšanu;

2.2. veicināt pacientu izmeklēšanu uz AMR, tās identificēšanai:

2.3. izstrādāt rekomendācijas skrīningam;

2.4. veicināt ārstniecības personu iemaņas mikrobioloģiskajā izmeklēšanā;

2.5. pārskatīt pacientu finansēšanas principus.

3. Nepietiekama informācijas apmaiņa par AMR gadījumiem un to uzliesmojumiem starp ārstniecības iestādēm, laboratorijām, SPKC un starpsektoriem, tādēļ nepieciešams:

3.1. izveidot vienotu sistēmu AMR uzliesmojumu gadījumu risināšanai, īpaši, ja uzliesmojumā ir iesaistītas vairākas ārstniecības iestādes;

3.2. ieviest procedūras informācijas apmaiņai starp iestādēm un sektoriem.

DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMĀ

Zoonožu izplatību dzīvniekiem, zoonožu ierosinātāju un indikatorbaktēriju AMR uzraudzību, kā arī veterināro zāļu aprites uzraudzību valstī īsteno divas institūcijas: PVD un BIOR. PVD izstrādā zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzības programmas un sadrbībā ar BIOR īsteno tās, izmantojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus.

PVD veic zoonožu ierosinātāju un indikatorbaktēriju rezistences monitoringu saskaņā ar EK 2020. gada 17. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1729 par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz zoonotisko un indikatorbaktēriju rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, nodrošinot Salmonella spp., Campylobacter un E. coli, tostarp enzīmproducējošo E. coli un Salmonella spp. (ESBLs, AmpC, karbapenemāzes) AMR uzraudzību mājputniem, liellopiem un cūkām. PVD sadarbībā ar BIOR uzraudzības programmu īsteno, izmantojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus un ES līdzfinansējumu Vienotā tirgus programmas ietvaros.

PVD AMR monitoringa rezultātus ziņo EFSA, kas sadarbībā ar ECDC veido ziņojumu par AMR situāciju cilvēkiem, dzīvniekiem un pārtikā.

Saskaņā ar EFSA ziņojumiem4; 5, dzīvnieku veselības jomā AMR līmenis Latvijā ir zemāks nekā vidēji Eiropas valstīs, tomēr ir daži negatīvi izņēmumi, piemēram:

1) broileru ganāmpulkos 2020. gadā ir konstatēta kritiski augsta Campylobacter rezistence pret ciprofloksacīnu (100 %), pret nalidikskābi (100 %) un ļoti augsta rezistence pret tetraciklīnu (66 %);

2) broileru ganāmpulkos 2020. gadā ir konstatēta ļoti augsta E. coli rezistence pret ciprofloksacīnu (60 %), nalidikskābi (57 %) un augsta rezistence pret ampicilīnu (41 %);

3) nobarojamo cūku ganāmpulkos 2021. gadā E. coli rezistences līmenis saglabājas salīdzinoši zems; augsts rezistences līmenis ir tikai pret tetraciklīnu (27 %), savukārt Campylobacter ir ļoti augsts rezistences līmenis pret tetraciklīnu (64 %) un ciprofloksacīnu (5 %).

Ierobežotā finansējuma dēļ Latvija izpilda tikai minimālās ES prasības zoonotisko un indikatorbaktēriju rezistences monitoringam, bet netiek ņemti paraugi no teļiem un liellopiem kautuvēs, kā arī no tītara gaļas. Tāpat netiek apkopoti AMR dati par tādu slimību ierosinātāju, kas iegūti no klīniski slimiem dzīvniekiem. Lai iegūtu plašāku visaptverošu informāciju par AMR situāciju valstī dzīvnieku veselībā un pārtikas apritē, nepieciešams paplašināt mikroorganismu rezistences monitoringa valsts uzraudzības programmu.

Ņemot vērā minēto, nav pieejami visaptveroši dati par AMR situāciju valstī dzīvnieku veselības jomā.

Pilnvērtīga AMR monitoringa nodrošināšanai dzīvnieku veselības jomā identificēta šāda turpmākā rīcība:

Nav pieejama visaptveroša informācija par AMR situāciju, ko iegūst no zoonotisko un indikatorbaktēriju rezistences monitoringa programmas dzīvnieku veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, tādēļ:

1. Jāpilnveido zoonotisko un indikatorbaktēriju rezistences monitoringa programma, ievērojot dzīvnieku sugu tvērumu un paraugu skaitu.

2. Jāpaplašina AMR monitorings ar AMR noteikšanu lauksaimniecības dzīvnieku sugām aktuāliem infekcijas slimību ierosinātājiem un AMR noteikšana lolojumdzīvnieku sugām aktuāliem infekcijas slimību ierosinātājiem.

2. rīcības virziens:

ANTIMIKROBIĀLO LĪDZEKĻU IZPLATĪŠANAS, PATĒRIŅA, PIEEJAMĪBAS, UZRAUDZĪBAS / UZSKAITES PILNVEIDOŠANA, ATBILDĪGAS UN PIESARDZĪGAS ANTIMIKROBIĀLO LĪDZEKĻU LIETOŠANAS VEICINĀŠANA

CILVĒKU VESELĪBAS JOMĀ

Kā liecina ECDC 2022. gada 7. martā apkopotā informācija, Latvija ir to valstu vidū, kurās AB patēriņš ir zemāks nekā ES vidēji. Ja salīdzina AB patēriņu 2019.-2020. gados6, ko ietekmēja arī Covid-19 pandēmija (skat. 2. attēlu), Latvijā antibiotiku patēriņš ambulatorajā sektorā ir samazinājies, bet pieaudzis slimnīcās. Tas skaidrojams ar to, ka pacientiem ar smagāku Covid-19 infekciju pievienojās bakteriālas infekcijas izraisītas komplikācijas, piemēram, pneimonija, un pacientu ārstēšanā bija jāizmanto AB. Tomēr būtu jāvērtē, vai visos šajos gadījumos AB izmantošana tiešām bijusi pamatota. Tāpat arī jāņem vērā fakts, ka Latvijā līdz šim nav izveidota sistēma, kas nodrošinātu sistemātisku antibiotiku patēriņa uzraudzību slimnīcās.

2. attēls. Antibiotiku patēriņa izmaņu dinamika (%) 2019., 2020. gadā

Papildus jāņem vērā, ka svarīgs ir ne tikai AB patēriņa apjoms, bet arī tas, cik lielā mērā tiek lietotas plaša spektra antibiotikas, kuras rada daudz ievērojamāku rezistences veidošanās risku. PVO ir antibiotiku klasifikācija (atkarībā no rezistences veidošanās riska), kurā noteikts antibiotiku saraksts ar zemu rezistences potenciālu, ar augstāku rezistences potenciālu un ļoti augstas rezistences potenciālu. Vadoties pēc šīs klasifikācijas, Latvijā apmēram 70 % lietoto antibiotiku atbilst zemākas rezistences potenciāla grupai, bet 30 % antibiotikas ir ar augstāku vai ļoti augstu rezistences potenciālu.

Tiek spekulēts, ka Covid-19 pandēmija varētu būt ietekmējusi arī AMR datu kvalitāti vairāku faktoru dēļ, tā, piemēram, ietekmējot stacionēto pacientu profilu, antibiotiku izrakstīšanas paternus, laboratoriju ziņošanas kapacitāti un sabiedrības veselības intervences.7 ECDC, salīdzinot 2019. un 2020. gadu, ziņoja par antibiotiku patēriņa 15 % samazinājumu, galvenokārt primārajā aprūpē, kas varētu būt Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts.8 Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) ziņojuma "Antimikrobiālā rezistence ES/EEZ: Vienas veselības atbilde" 2022. gada datiem, arī Latvijā ambulatoriem pacientiem vērojams antimikrobiālo līdzekļu patēriņa samazinājums, savukārt hospitālajā sektorā vērojamas tieši plaša spektra antibiotiku patēriņa pieauguma tendence,9 kas varētu būt saistāms ar lielāku AMR slogu slimnīcās.

3. attēls. Antibiotiku patēriņa tendences atkarībā no rezistences potenciāla (PVO AWaRe klasifikācija)

Lai mazinātu antibiotiku ar augstu rezistences potenciālu lietošanu cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai, arī Latvijai, atbilstoši PVO un citu valstu piemēriem, nepieciešams izveidot vienotu Latvijas sabiedrības veselībai kritiski svarīgo antibiotiku sarakstu. Šādā sarakstā iekļauto antibiotiku lietošanai cilvēku ārstēšanā būtu nepieciešams stingrs pamatojums, un tiktu būtiski ierobežota to izmantošana arī dzīvnieku ārstēšanā.

Antibakteriālo līdzekļu patēriņa ziņā sabiedrības veselības jomā Latvijā ir identificētas šādas problēmas un risinājumi:

1. Nav sistēmisku, objektīvu datu par antibiotiku patēriņu slimnīcās. Šādi dati pieejami tikai pētījumos, tādēļ nepieciešams izstrādāt rekomendācijas ārstniecības iestādēm par antibiotiku patēriņa uzraudzību, jāprecizē normatīvais regulējums AB patēriņa pilnveidošanai, jāizveido ārstniecības iestādēs AM patēriņa uzraudzības komandas un jāveic ārstniecības personu apmācība.

2. Nav pieejama pietiekami visaptveroša, sistēmiska informācija par sabiedrības antibiotiku lietošanas paradumiem, tādēļ objektīvai jautājuma izpētei nepieciešams rast iespēju aptaujas veikšanai.

3. Joprojām ir salīdzinoši augts antibiotiku patēriņš stacionārajās ārstniecības iestādēs, kā arī konstatēti gadījumi, kad ārstniecības personas arī ambulatorajā praksē izraksta antibiotikas bez īpaša pamatojuma, tajā skaitā arī bērniem. Turklāt joprojām tiek lietotas AB ar augstu rezistences potenciālu. Līdz ar ko Latvijā jāadaptē Eiropas valstu piesardzīgas AB lietošanas labā prakse: jāpārskata AB kompensācijas principi; jāsagatavo rekomendācijas un jāizglīto ārstniecības personas par pareizu AB lietošanu, tajā skaitā pediatrijā; jāizveido kompetences centrs Latvijas sabiedrības veselībai.

4. Pieejamie dati par AM patēriņu Latvijā joprojām netiek izmantoti pietiekamā apjomā, lai vērtētu situāciju un sniegtu priekšlikumus politikas veidošanai, tādēļ nepieciešams veicināt datu, kas pieejami gan starptautiskajos tīklos, gan iegūti Latvijā veiktajos pētījumos, apkopošanu un efektīvāku analīzi.

DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMĀ

1. Antimikrobiālo līdzekļu patēriņa statistika

Antimikrobiālo līdzekļu izplatīšanas uzskaiti un statistikas veidošanu dzīvnieku veselības jomā veic PVD saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumiem Nr. 336 "Informācijas apkopošanas un statistikas veidošanas kārtība veterināro zāļu aprites jomā".

Visi veterināro zāļu vairumtirgotāji, kas strādā Latvijā, apkopo informāciju par valstī ievestajām un izplatītajām veterinārajām zālēm, tostarp antimikrobiālos līdzekļus saturošām veterinārajām zālēm, un regulāri to nosūta PVD. Savukārt PVD gada griezumā apkopotos un datu reģistrā ievadītos datus par valstī pārdotajām veterinārajām zālēm, tostarp antimikrobiālos līdzekļus saturošām veterinārajām zālēm, un informāciju par produktīvajiem dzīvniekiem paredzētajiem AML pārdošanas apjomiem valstī iesniedz EMA ESVAC projektā. ESVAC apkopo Eiropas valstu iesniegto informāciju un sagatavo ziņojumu par AML pārdošanas apjomiem valstīs.

Nepieciešams pilnveidot statistikas datu apkopošanas sistēmu, kas ļautu veterināro zāļu vairumtirgotājiem pašiem datus par AML izplatīšanu ievietot kopējā datu bāzē. Tas savukārt ļautu PVD efektīvāk apkopot un analizēt statistikas datus par izplatītajiem AML, tādējādi pilnveidojot veterināro zāļu aprites kontroli, zoonožu un indikatorbaktēriju AMR monitoringu un zāļu atliekvielu kontroli dzīvnieku izcelsmes pārtikā.

AML vidējo pārdoto apjomu valstī aprēķina pēc vienotas formulas, ņemot vērā aktīvās vielas daudzumu attiecībā pret dzīvnieku biomasu (tonnās) valstī, kas aprēķinātas PCU. Saskaņā ar ESVAC ziņojumu, Latvijā antimikrobiālo līdzekļu izplatīšanas apjomi (mg/PCU) ir starp zemākajiem ES valstu vidū (skat. 5. attēlu). AML izplatīšanas apjoms 2010.-2020. gadā valstī kopumā ir samazinājies. Visvairāk dzīvniekiem izplatītie AML Latvijā ir tetraciklīni un penicilīni.

5.attēls. Antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomi LV, salīdzinot ar vidēji ES 2010.-2020.gadā (mg/PCU) (Avots: ESVAC, 2021)

CIA (makrolīdu, kvinolonu, polikmiksīnu, 3. un 4. paaudzes cefalosporīnu) izplatīšanas apjoms dzīvnieku veselības jomā kopumā ir zemāks nekā ES, tomēr atsevišķu CIA izplatīšanas apjomi Latvijā pārsniedz vidējo rādītāju. Tā, piemēram, makrolīdu pārdošanas apjomi laikaposmā no 2011. gada līdz 2020. gadam pieauguši pieckārtīgi, bet trešās un ceturtās paaudzes cefalosporīnu pārdošanas apjomi pieauguši par 125 %, būtiski pārsniedzot ES valstu vidējo pārdošanas apjomu (skat. 6. attēlu).

6. attēls. Trešās un ceturtās paaudzes cefalosporīnu pārdošanas apjoms (mg/PCU) dzīvniekiem 2010.-2020.gadā Latvijā un vidēji ES (Avots: ESVAC, 2021)

2. Antimikrobiālo līdzekļu lietošana dzīvniekiem

Līdz šim Latvijā netiek apkopti visaptveroši dati par AML lietošanu dzīvniekiem, izņemot tikai pārdošnas datus vairumtirdzniecības līmenī, kas nesniedz pietiekami precīzu informāciju par AML lietošanas paradumiem un apjomiem. Apkopotu datu neesamība par veterināro zāļu lietošanu saimniecību līmenī ievērojami apgrūtina situācijas izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu par atbilstošākajiem riska pārvaldības pasākumiem valstī, jo nav pieejami izejas dati, kas nepieciešami statistiski pamatotu AML lietošanas samazināšanas mērķu noteikšanai.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulā (ES) 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (turpmāk – Veterināro zāļu regula) noteikts, ka ikvienas valsts obligāts pienākums ir apkopot datus par dzīvniekiem lietotajiem AML saimniecību un dzīvnieku līmenī. Tādēļ, lai pilnvērtīgi apkopotu un izvērtētu datus par AML lietošanu saimniecību un dzīvnieku līmenī, vienlaikus neradot būtisku administratīvā sloga pieaugumu veterinārārstiem un dzīvnieku īpašniekiem, ir jānodrošina iespēja datus par dzīvniekiem izlietotajiem AML reģistrēt vienotā elektroniskā datu bāzē.

Patlaban Veterināro zāļu regulas prasību nodrošināšanai PVD izstrādā jaunu Veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmu (VZRIS), kurā tiks reģistrēti ārstētie dzīvnieki un to ārstēšanā izmantotās veterinārās zāles, tostarp antimikrobiālie līdzekļi, kā arī noteikts ierobežojumu periods dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanai pārtikā, – vienkopus tiktu ietverta visa informāciju par veterinārajām zālēm, tostarp AML. Līdz ar ko, lai vienuviet varētu iegūt pilnīgu informāciju par dzīvniekiem lietotajām veterinārajām zālēm, būtu lietderīgi nodrošināt PVD informācijas sistēmas VZRIS savietojamību ar LDC lauksaimniecības dzīvnieku un novietņu datu bāzi, kurā tiek reģistrēti dati par lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošanu un veselības statusu, tādējādi uzlabojot zāļu izplatīšanas un lietošanas izsekojamību līdz katram dzīvniekam, vienlaikus veicinot arī drošas pārtikas apriti. Tā kā PVD VZRIS tiks reģistrēti ārstētie dzīvnieki un to ārstēšanai izmantotie antimikrobiālie līdzekļi, tad sistēmā tiks noteikts arī ierobežojumu periods šo dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanai pārtikā. Tādējādi informācija tiks izmantota mērķtiecīgai riska pamatotas veterināro zāļu aprites uzraudzībai, novietņu uzraudzībai un atliekvielu monitoringam dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, kā arī ieteikumu sagatavošanai par AML atbildīgu un piesardzīgu lietošanu sabiedrības un profesionāļu informēšanai un apmācībām.

3. Antimikrobiālo līdzekļu izplatīšana

Veterinārās zāles drīkst izplatīt tikai tās personas, kuras saņēmušas kompetentās iestādes izsniegtu speciālo atļauju (licenci) veterinārfarmaceitiskās darbības veikšanai (ražošanai, vairumtirdzniecībai, mazumtirdzniecībai) vai praktizējošs veterinārārsts savas veterinārmedicīniskās prakses ietvaros.

Patlaban veterinārajā aptiekā nav iespējams iegādāties recepšu veterinārās zāles pret elektronisko veterināro recepti. Savukārt Veterināro zāļu regulā ir paredzēts, ka var tikt izmantota arī veterinārā elektroniskā recepte. Tādēļ, ņemot vērā straujo e-vides attīstību un ES iniciatīvas, lai mazinātu administratīvo slogu, uzlabotu antimikrobiālo līdzekļu izsekojamību un veicinātu e-dokumentu apriti, ir jāattīsta e-receptes sistēma PVD VZRIS ietvaros. Tāpat nepieciešams attīstīt iespēju izsekot un reģistrēt e-vidē veterināro zāļu, kas satur AML, izplatīšanu visos tās posmos: vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, dzīvnieku īpašnieks.

4. Antimikrobiālo līdzekļu piesardzīga un atbildīga lietošana dzīvnieku veselības jomā

Dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas, profilakses un biodrošības pasākumi, kas vērsti uz dzīvnieku infekcijas slimību savlaicīgu diagnostiku, ierobežošanu un profilaksi, kā arī piemēroti un dzīvnieku vajadzībām atbilstoši turēšanas un barošanas apstākļi ir iedarbīgākie rīki, lai samazinātu AML lietošanu.

Praktizējošie veterinārārsti dzīvnieku ārstēšanai visbiežāk izmanto penicilīnus un tetraciklīnus, tomēr dažkārt kā pirmā izvēle tiek nozīmēti AML no cilvēku veselībai kritiski nepieciešamo AML (CIA) saraksta. Viens no AML nozīmēšanas iemesliem ir CIA salīdzinoši īsais zāļu izdalīšanās periods no dzīvnieka organisma, tātad – zemākas izmaksas dzīvnieku īpašniekam, kā arī īsāks ārstēšanas laiks, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš CIA lietošanas samazināšanas pasākumiem. Tāpat atšķirīga ir praktizējošo veterinārārstu pieeja tādu dzīvnieku slimību ārstēšanai un profilaksei, kam bieži tiek lietoti AML. Līdz ar ko, lai veicinātu vienotu pieeju šādu slimību ārstēšanai un profilaksei, kas būtu saskaņā ar veterināro zāļu (AML, vakcīnu u. c.) atbildīgas un piesardzīgas lietošanas principiem, nepieciešams pilnveidot ieteikumus konkrētu dzīvnieku slimību ierobežošanai un profilaksei.

Veterināro zāļu regulā jau ir paredzēti konkrēti pasākumi, lai ierobežotu CIA lietošanu, kā arī līdz minimumam ierobežotu AML profilaktisku un metafilaktisku lietošanu dzīvniekiem. Tomēr nepieciešams stiprināt arī nacionālos normatīvos aktus, nosakot AML izvēles pamatprincipus, pieprasot veterinārārstam pamatot AML izvēli, veikt diagnostiskus izmeklējumus un AML jutīguma noteikšanu pirms zāļu izrakstīšanas, nepieciešamības gadījumā nosakot arī ierobežojumus konkrētu AML lietošanai.

Lai veicinātu AML piesardzīgu lietošanu ikdienā, ir izstrādātas Latvijas apstākļiem atbilstošas vadlīnijas, kas paredzētas gan praktizējošiem veterinārārstiem, gan dzīvnieku īpašniekiem, gan veterināro zāļu apritē iesaistītajiem uzņēmējiem. Vadlīnijas ietver AML izvēles sarakstu, lai mudinātu praktizējošos veterinārārstus kā pirmo izvēli lietot šaura spektra AML, kā arī vairāk izmantot AML jutīguma testus pirms zāļu izrakstīšanas. Šādas vadlīnijas ir regulāri jāpilnveido, balstoties uz datiem, kas iegūti gan zinātniskos pētījumos, gan veterināro zāļu aprites, gan AMR uzraudzības rezultātā.

Identificētās problēmas un risinājumi dzīvnieku veselības jomā:

1. Patlaban netiek apkopoti un analizēti dati par AML lietošanu dzīvniekiem, tādēļ nepieciešams pilnveidot PVD VZRIS, lai reģistrētu datus par katram dzīvniekam izlietotajiem AB līdzekļiem.

2. Jāpilnveido PVD VZRIS, lai nodrošinātu veterināro zāļu izplatīšanas izsekojamību un reģistrēšanu e-vidē visos izplatīšanas posmos.

3. Jāpilnveido PVD VZRIS statistikas modulis valstī izplatīto veterināro zāļu statistikas datu apkopošanai, lai personām, kuras sniedz informāciju par veterināro zāļu izplatīšanu, nodrošinātu iespēju ievadīt informāciju VZRIS modulī nepastarpināti.

4. Dzīvnieku veselības jomā kā pirmā izvēle arī tiek lietoti trešās un ceturtās paaudzes cefalosporīni, fluorohinoloni, makrolīdi un citi CIA. Lai veicinātu AML atbildīgu un piesardzīgu lietošanu, nepieciešams:

4.1. pilnveidot Latvijas apstākļiem atbilstošas vadlīnijas par AML piesardzīgu un atbildīgu lietošanu dzīvnieku veselības jomā, aktualizējot AML izvēles sarakstu;

4.2. izvērtēt nepieciešamību noteikt ierobežojumus atsevišķu AML lietošanai dzīvniekiem;

4.3. veicināt informācijas apmaiņu starp veterinārārstiem par labo praksi un piemērotākajām ārstēšanas metodēm konkrētu infekcijas slimību gadījumā.

5. Nepieciešams veicināt veterinārās e-receptes ieviešanu, to integrējot PVD VZRIS.

6. Ir jāatvieglo datu paziņošana par AML lietošanas blakusparādībām dzīvniekiem, tādēļ nepieciešams pilnveidot AML lietošanas izraisīto blakusparādību ziņošanas sistēmu e-vidē un nodrošināt iespēju ziņot, apkopot un analizēt informāciju, lai veicinātu AML piesardzīgas lietošanas principu ievērošanu ikdienā.

3. rīcības virziens:

INFEKCIJAS SLIMĪBU UZRAUDZĪBA, KONTROLE UN PROFILAKSES PILNVEIDOŠANA

CILVĒKU VESELĪBAS JOMĀ

Nozīmīgs pasākums, lai samazinātu AB patēriņu, ir infekcijas slimību profilakse. Sabiedrības veselības jomā īpaši svarīga ir ar veselības aprūpi saistītu infekcijas slimību ierobežošana. Tas ir ne tikai epidemioloģiskās drošības un higiēnas jautājums ārstniecības iestādēs, bet arī cieši saistīts ar pacientu drošību. Infekcijas slimību ierobežošanas pasākums ir arī vakcinācija, piemēram, vakcinācija pret gripu, jo arī gripas komplikāciju ārstēšanai bieži tiek izmantotas AB.

MK 2016. gada 16. februāra noteikumi Nr. 104. "Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē" ārstniecības iestādēs paredz virkni pasākumu ar veselības aprūpi saistītu infekcijas slimību uzraudzībai, uzskaitei un profilaksei. Tajā skaitā arī kompetentas infekcijas slimību kontroles komandas izveidi. Kā liecina infekcijas slimību uzliesmojumu gadījumu epidemioloģiskā izmeklēšana, ko veic SPKC un VI, ne vienmēr minēto noteikumu prasības ārstniecības iestādēs ir ieviestas pietiekamā apjoma.

Lai nodrošinātu pietiekami efektīvu infekcijas slimību uzraudzību un profilaksi, ārstniecības iestādes darbiniekiem jābūt labām zināšanām, izpratnei un iemaņām profilakses pasākumu veikšanā. Bieži vien šie pasākumi neprasa būtiskas izmaksas, kā, piemēram, pareiza roku mazgāšana, bet tas jādara regulāri un tad, kad nepieciešams.

Infekcijas slimību uzraudzības, kontroles un profilakses jomā ir identificētas šāds problēmas un risinājumi:

1. Ārstniecības iestādēs ne vienmēr pietiekamā apjomā ir ieviesti infekcijas slimību kontroles pasākumi, tādēļ šo pasākumu nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt motivācijas sistēmu, kas mudinātu ārstniecības iestādes tos ievērot pilnā apjomā.

2. Ārstniecības personām ne vienmēr ir izpratne, zināšanas un iemaņas infekcijas slimību kontroles pasākumu īstenošanā, tādēļ nepieciešama rekomendāciju ieviešana par infekciju kontroli dažādos ārstniecības posmos, kas īpaši būtiskas – veicot invazīvas manipulācijas, kā arī nodrošināt ārstniecības iestāžu darbinieku regulāru izglītošanu infekcijas slimību profilakses jautājumos.

 

DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMĀ

Laba dzīvnieku veselības pārvaldība ietver lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu drošos apstākļos, kad dzīvnieka īpašnieks cenšas novērst vai līdz minimumam samazināt iespēju ganāmpulkā ievazāt patogēno slimību ierosinātājus. Tā ir bioloģisko risku izvērtēšana, kā arī pasākumi, kas tiek izstrādāti un ieviesti saimniecībās, lai nepieļautu infekcijas slimību izplatību ganāmpulkā. Tādēļ nepieciešams veicināt dzīvnieku īpašnieku izpratni par to, ka, nodrošinot dzīvniekiem atbilstošus turēšanas un barošanas apstākļus, ievērojot veselības, labturības un biodrošības prasības, kā arī nepieciešamības gadījumā veicot dzīvnieku vakcināciju, ir iespējams līdz minimumam samazināt AML lietošanu.

Lielu ieguldījumu dzīvnieku veselības nodrošināšanā sniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (turpmāk – Dzīvnieku veselības regula), kas saskaņā ar "Vienas veselības" principu definē galvenos nosacījumus dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanā un profilaksē, tostarp, pasākumus AMR samazināšanai.

1. Dzīvnieku īpašnieku atbildība

Veselam dzīvniekam nav nepieciešamas zāles.

Dzīvnieku īpašnieku izpratnei par dzīvnieku veselības rezultatīvu pārvaldību ir galvenā nozīme dzīvnieku veselības nodrošināšanā.

Zināšanas par dzīvnieku veselību, tostarp par slimību simptomiem, sekām un iespējamiem profilakses līdzekļiem, biodrošību, AML atbildīgu lietošanu, labu lopkopības praksi, mijiedarbību starp dzīvnieku un cilvēku veselību un AMR, ir dzīvnieku veselības rezultatīvas pārvaldības priekšnosacījumi, kas ir būtiski, nodrošinot dzīvnieku slimību agrīnu konstatēšanu un novēršanu. Tāpēc dzīvnieku īpašniekiem un citām personām, kas darbojas ar dzīvniekiem, jāapgūst vai jāpapildina zināšanas.

Lai veicinātu dzīvnieku īpašnieku izpratni un zināšanas, nepieciešams pilnveidot labas lopkopības prakses vadlīnijas konkrētām dzīvnieku sugām, kas tiek turētas noteiktās turēšanas sistēmās.

2. Biodrošība

Biodrošība ir viens no galvenajiem profilakses rīkiem, lai novērstu vai samazinātu dzīvnieku infekcijas slimību izplatību. Biodrošības pasākumiem jābūt pietiekami elastīgiem un iedarbīgiem atbilstoši attiecīgajam ražošanas veidam un dzīvnieku sugām vai kategorijām, un tajos jāņem vērā vietējie apstākļi un tehniskās norises. Biodrošība ir labas investīcijas lauksaimnieciskajā ražošanā, kas ar laiku novērš dzīvnieku saslimšanas rezultātā radušās izmaksas.

Mūsdienīga lopkopības prakse šodien nav iedomājama bez izpratnes par lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu drošos apstākļos. Izstrādājot vietējiem apstākļiem piemērotus labas prakses ieteikumus, iespējams līdz minimumam samazināt dzīvnieku inficēšanās riskus un AML lietošanu dzīvnieku infekciju slimību vai to seku ārstēšanai. Tādēļ nepieciešams sagatavot biodrošības pasākumu vadlīnijas noteiktām lauksaimniecības dzīvnieku sugām.

3. Ganāmpulka veselības plāns un dzīvniekveselības apmeklējumi

Dzīvnieku veselības rezultatīvu pārvaldību var nodrošināt, sadarbojoties dzīvnieku īpašniekiem, praktizējošiem veterinārārstiem un kompetentajām iestādēm. Patlaban tikai daļa lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieku (turētāju) sadarbojas ar praktizējošiem veterinārārstiem, kuri pārzina attiecīgo dzīvnieku un ganāmpulka veselības stāvokli, regulāri apmeklē dzīvniekus un nodrošina veterinārmedicīnisko pakalpojumu sniegšanu.

Dzīvnieku veselības regula paredz noteikt obligātus dzīvniekveselības apmeklējumus, ko pēc dzīvnieku īpašnieku iniciatīvas regulāri veiks praktizējoši veterinārārsti, tādējādi nodrošinot dzīvnieku veselības stāvokļa nepārtrauktu uzraudzību, konsultācijas par biodrošību un citiem ar dzīvnieku veselību saistītiem jautājumiem.

Viens no ieteicamākajiem dzīvnieku veselības rezultatīvas pārvaldības veicināšanas veidiem ir ganāmpulka veselības plāns. Ganāmpulka veselības plānu būtu jāizstrādā dzīvnieku īpašniekam sadarbībā ar praktizējošu veterinārārstu, kurš pārzina ganāmpulka dzīvnieku veselības stāvokli, epidemioloģisko situāciju, turēšanas un ēdināšanas apstākļus un citus konkrētajam ganāmpulkam specifiskus jautājumus. Tādējādi tiktu sagatavots konkrētajam ganāmpulkam atbilstošākais ilgtermiņa pasākumu kopums, kas nodrošinātu visefektīvākos dzīvnieku turēšanas un izmantošanas apstākļus, tostarp slimību savlaicīgu konstatēšanu un profilaksi, piemērotu vakcināciju, kā arī AML atbildīgu un piesardzīgu lietošanu.

Lai veicinātu dzīvnieku īpašnieku un praktizējošu veterinārārstu izpratni par dzīvnieku veselības rezultatīvas pārvaldības nozīmi, nepieciešams nodrošināt informāciju, ieteikumus un apmācības par ganāmpulku veselības plāniem un dzīvniekveselības apmeklējumiem.

4. Vakcinācija

Dzīvnieku infekciju slimību profilaksē un kontrolē liela nozīme ir veterinārajām zālēm, piemēram, vakcīnām un AML. Latvijā dzīvnieku infekcijas slimību kontrole un profilakse tiek veikta saskaņā ar Dzīvnieku veselības regulu un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī dzīvnieku īpašniekiem pēc savas iniciatīvas, sadarbojoties ar praktizējošiem veterinārārstiem.

Lai veicinātu izpratni par valstī izplatītajām infekcijas slimībām, kas apdraud dzīvniekus un sabiedrības veselību, būtu jāsagatavo un regulāri jāpilnveido rekomendācijas par valstī konstatētajām dzīvnieku infekcijas slimībām un vakcinācijas iespējām. Tikpat būtiska loma ir arī dzīvnieku īpašnieku izpratnei par dzīvnieku infekcijas slimību kontroles un profilakses, tostarp vakcinācijas, nozīmi un iespējām dzīvnieku veselības veicināšanā, ko iespējams nodrošināt, izglītojot arī dzīvnieku īpašniekus.

Identificētās problēmas un risinājumi:

1. Nepieciešams izstrādāt biodrošības pasākumu vadlīnijas konkrētām dzīvnieku sugām vai kategorijām atbilstoši attiecīgajam ražošanas veidam, ņemot vērā vietējos apstākļus un tehniskās norises.

2. Nepieciešams sagatavot un pilnveidot rekomendācijas par valstī konstatētajām dzīvnieku infekcijas slimībām un vakcinācijas iespējām, lai nodrošinātu vienotu informāciju par dzīvnieku infekcijas slimību incidenci un to apkarošanas un profilakses iespējām valstī.

3. Nepieciešams sagatavot ieteikumus dzīvnieku ganāmpulku veselības plānu izstrādei, dzīvniekveselības apmeklējumiem, veicot dzīvnieku īpašnieku un praktizējošu veterinārārstu apmācību, kas nodrošinātu vienotu pieeju ganāmpulku veselības plānu sagatavošanai un dzīvniekveselības apmeklējumiem.

4. Nepieciešams pilnveidot labas lopkopības prakses vadlīnijas konkrētām dzīvnieku sugām, kas tiek turētas noteiktās turēšanas sistēmās, un veikt dzīvnieku īpašnieku apmācību par labu lopkopības praksi, lai nodrošinātu vienotu informāciju dzīvnieku īpašniekiem par dzīvnieku ēdināšanu, turēšanas apstākļiem, dzīvnieku kopšanu un citiem labas lopkopības prakses pamatprincipiem.

4. rīcības virziens:

MR-TB IZPLATĪBAS IEROBEŽOŠANA SABIEDRĪBAS VESELĪBĀ

Neskatoties uz to, ka pēdējo 10 gadu laikā tuberkuloze Latvijā ir ļoti strauji samazinājusies, Latvija joprojām ir to valstu vidū, kurās turberkulozes izplatība ir salīdzinoši augsta. Lielākā sabiedrības veselības problēma ir rezistento tuberkulozes mikobaktēriju štammu, kuru ārstēšana ir ļoti apgrūtināta, veidošanās, kas ļoti smagas saslimšnas gadījumi izraisa nāvi. Īpaši augstu risku rezistentā tuberkuloze rada HIV inficētiem cilvēkiem.

Lai ierobežotu rezistentās tuberkulozes izplatību, ir būtiski, lai maksimāli efektīva ārstēšana būtu nepārtraukta.

MR-TB izplatības jomā ir identificētas šādas problēmas un risinājumi:

1. Nepieciešams uzlabot mājas aprūpes efektivitāti, lai mazinātu nepieciešamību aktīvās tuberkulozes pacientiem ārstēties slimnīcā. Tādēļ nepieciešams efektīvākais risinājums mājas aprūpes nodrošināšanai gadījumos, ja cilvēks ir mazāk līdzestīgs ārstēšanai vai nevar nokļūt ārstniecības iestādē nepieciešamās ārstēšanas saņemšanai. Līdz ar to, lai nodrošinātu sekmīgu TB ārstēšanu mājas apstākļos, jāievieš mūsdienu tehnoloģijas, kā, piemēram, video konsultācijas.

2. Nepieciešams sekmēt agrīnāku TB ārstēšanu, veicinot jaunāko PVO rekomendāciju ieviešanu TB ārstēšanai.

3. Lai veiktu efektīvāku rezistentās TB ārstēšanu, nepieciešams nodrošināt jaunākās paaudzes zāļu pieejamību pacientiem.

5. rīcības virziens:

INSTITŪCIJU SADARBĪBA AMR JOMĀ

Tā kā rezistentas baktērijas var izplatīties no dzīvniekiem uz cilvēkiem un otrādi, Plāna pamatā ir "Vienas veselības" visaptveroša pieeja, atzīstot, ka cilvēku un dzīvnieku veselība ir savstarpēji saistītas. Šāda pieeja paredz dažādus visaptverošus AMR problēmas risināšanas aspektus, tajā skaitā sabiedrības veselības, pārtikas nekaitīguma, vides, pētniecības un inovācijas, starptautiskās sadarbības, dzīvnieku veselības un labturības aspektu. Līdz ar to AMR ierobežošanas aktivitātēs iesaistījusies Veselības ministrija, Zemkopības ministrija, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, Pārtikas un veterinārais dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte.

2023.-2027. gada Plāna "Viena veselība" ietvaros tiek iekļauts arī vides sektors, kā arī ņemts vērā ekspertu izvirzītais priekšlikums par AMR kompetences centra izveidošanu. Lai mobilizētu resursus un nodrošinātu saskaņotas, mērķtiecīgas aktivitātes izvēlēto mērķu sasniegšanai, liela nozīme ir multidisciplinārās pieejas īstenošanai, kas balstīta starpsektoriālā un starpinstitucionālā sadarbībā, ko koordinētu viena iestāde, ko, atbilstoši kompetencei, šādas koordinējošās iestādes funkcija būtu jāuzņemas tieši SPKC. Tomēr SPKC kapacitāte Covid-19 pandēmijas laikā ir ievērojami samazinājusies. Tādēļ, lai stiprinātu SPKC darbību AMR jomā, noteikti jāstiprina arī SPKC kapacitāte AMR jomā. SPKC kapacitātes stiprināšana nebūtu saistīta ar jaunu amata vietu izveidi, bet esošo cilvēkresursu pārskatīšanu un uzdevumu pārdalīšanu iestādes ietvaros, kā arī darbinieku apmācību AMR jautājumos, izmantojot visas pieejamās iespējas, tai skaitā ECDC piedāvātās mācību iespējas, EK iniciatīvas un ekspertu tīklus, kā arī uzlabojot sadarbību ar Ziemeļvalstu sabiedrības veselības institūcijām, kas strādā AMR jomā, lai pārņemtu labāko pieredzi.

Sadarbību un informācijas apmaiņu starp institūcijām un sektoriem nodrošina starpinstitūciju komisija AMR izplatības ierobežošanai. Covid-19 pandēmijas laikā komisijas darbība tika pilnībā apturēta, jo veselības sektoram, kas ir atbildīgs par komisijas darbu, nebija kapacitātes tās darbības uzturēšanai. Tā kā "Vienas veselības" jautājumi ir vienlīdz nozīmīgi ne tikai veselības, bet arī zemkopības sektoram, tajā skaitā zoonožu uzraudzības jomā, vitāli svarīgi, lai par starpsektoru komisijas darbību būtu vienlīdz atbildīgs gan veselības, gan zemkopības sektors. Tas veicinātu informācijas apmaiņu ne tikai ikdienas situācijās, bet arī uzliesmojumu izmeklēšanā. Turklāt pēdējo gadu pieredze apliecina arī vides jomas nozīmi (piemēram, ūdeņu piesārņojums ar rezistentiem mikroorganismiem vai antibiotikām, augsnes piesārņojums utml.). Līdz ar ko nepieciešams veikt vispusīgu situācijas analīzi, apvienojot gan sabiedrības veselības, gan dzīvnieku veselības, gan vides veselības jomas datus un analizējot tos vienkopus.

Institūciju un starpsektoru sadarbības jomā ir identificētas šādas problēmas un risinājumi:

1. Nav koordinējošas institūcijas "Vienas veselības" multisektoriālās sadarbības nodrošināšanai, tādēļ nepieciešams stiprināt SPKC kapacitāti šajā jomā.

2. Starpsektoru komisijas AMR izplatības ierobežošanai darbība nenodrošina pietiekamu informācijas apriti un sadarbību AMR jomā, tādēļ nepieciešams pārskatīt komisijas nolikumu un struktūru, kā arī paplašināt komisijas kompetenci gan informācijas apmaiņā un rīcību koordinācijā, gan pētniecības prioritāšu noteikšanā.

3. Nav pieejama visaptveroša informācija par AMR izplatību un riskiem valstī kopumā, kā arī nav vienotas izpratnes par dažādiem AMR jautājumiem un nav koordinētas rīcības to risināšanā, tādēļ nepieciešams uzsākt darbu pie vienota sistemātiska "Vienas veselības" ziņojuma, regulāri (reiz trijos gados) organizējot plašu strapsektoru konferenci problēmu, viedokļu, labās prakses un zināšanu apmaiņai.

4. Ir jārada priekšnoteikumi starpdisciplinārai "Viena veselība" pieejai AMR ierobežošanā, izvērtējot iespēju izveidot "Viena veselība" AMR ekselences centru.

6. rīcības virziens:

ZINĀTNE UN PĒTĪJUMI AMR JOMĀ

Lai nodrošinātu AMR izplatības risku apzināšanu un izvērtētu efektīvākos pasākumus AMR ierobežošanai, nepieciešami regulāri pētījumi. Plašs pētījumu klāsts tiek piedāvāts dažādu starptautisko tīklu ietvaros. Arī Latvijas speciālisti piedalās dažādos starptautiskos pētījumos, bet ne vienmēr pētījumu rezultāti tiek izmatoti politikas veidošanai, jo pētījumi politikas veidotājiem nav pieejami.

Lai veicinātu pētījumu izmantošanu, nepieciešams uzlabot informācijas apriti par Latvijā veiktajiem pētījumiem un pētījumu rezultātu pieejamību dažādu sektoru un iestāžu pārstāvjiem. Lai veidotu sabiedrības un politiķu izpratni par AMR jautājumu aktualitāti, būtu jāveicina arī sabiedrības informēšana, saprotamā veidā skaidrojot un polpularisējot dažādu AMR jomā veikto pētījumu rezultātus.

Zinātnes un pētījumu jomā ir identificētas šādas problēmas un risinājumi:

1. Nepieciešams vairāk pētījumu, kas dotu pamatu lēmumu pieņemšanai AMR jomā, tajā skaitā apzinātu AMR risku izplatību Latvijā, tādēļ nepieciešams rast resursus ne tikai pētījumu veikšanai, bet arī izstrādāt pētniecības metodes vides jomā.

2. Nepieciešams veicināt pētījumu rezultātu izmantošanu jaunu metožu AMR ierobežošanas ieviešanai, tādēļ gan speciālistiem, gan sabiedrībai un politikas veidotājiem jānodrošina informācijas pieejamība par pētījumu rezultātiem.

3. Nepieciešams stiprināt veterinārmedicīnas zinātnes iestāžu kapacitāti, nodrošinot uz pētījumiem balstītu ieteikumu izstrādi par alternatīvām metodēm (vakcinācija u. c.) dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē un šo ieteikumu ieviešanu praksē, kā arī, lai apzinātu efektīvāko imunizācijas sistēmu lauksaimniecības dzīvniekiem, nepieciešams pētījumus par epidemioloģisko situāciju valstī.

7. rīcības virziens:

LABORATORIJU KAPACITĀTE

CILVĒKU VESELĪBAS JOMĀ

Ļoti būtiska sekmīgai AMR uzraudzības nodrošināšanai ir tieši laboratoriju loma un iesaiste gan diagnostikā un rezistences monitoringā, gan arī pētījumu jomā. Latvijā cilvēku veselības jomā vadošā loma ir Nacionālajai references laboratorijai epidemioloģiskās drošības jomā, kuras pienākumi patlaban ir deleģēti Austrumu Klīniskās universitates slimnīcas laboratorijai. AMR jomā ECDC uztur vairākus nacionālo refences laboratoriju tīklus, kuru ietvaros notiek informācijas apmaiņa par AMR izmklējumu rezultātiem, rezistento mikroorganismu sekvenēšanu utml.

Spēcīgas veselības aprūpes sistēmas attīstībā AMR ierobežanas pasākumiem būtu jākļūst prioritāriem. Lai to sasniegtu, nepieciešams atbalsts laboratoriju un uzraudzības sistēmu stiprināšanai, vadlīniju izveidei un atjaunošanai, speciālistu apmācībai, infekciju prevencijas pasākumu stiprināšanai. Nacionālajai references laboratorijai epidmeiologiskās doršības jomā ir jāievieš jaunākās AMR diagnistikas metodes, tai skaitā jāstiprina tehnoloģijas sekvenēšanas jomā.

Laboratoriju kapacitātes jomā identificētas šādas problēmas un risinājumi:

1. Nav pietiekama Nacionālās references laboratorijas epidemioloģiskās drošības jomā iesaiste AMR uzraudzībā, tādēļ laboratorijas darbā nepieciešams ieviest jaunākās metodes, tai skaitā gēnu sekvenēšanas jomā, kā arī nepieciešama references laboratorijas kapacitātes stiprināšana, veicinot laboratorijas speciālistu apmācību par jaunākajām metodēm AMR laboratoriskajā diagnostikā.

2. Nenotiek informācijas apmaiņa starp laboratorijām, kas iesaistītas AMR uzraudzībā, tādēļ nepieciešams apzināt laboratorijas, kas veic AMR noteikšanu, lai veicinātu šo laboratoriju iesaisti vienotā informācijas apmaiņas tīklā, tai skaitā ieviešot elektronisku informācijas apmaiņu.

DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMĀ

BIOR ir nominēts kā NRL AMR jomā. Katru gadu BIOR veic pētījumus gan par dažādu patogēno baktēriju sastopamību dzīvnieku populācijā un to rezistenci pret AML, gan par valsts uzraudzības AMR izmeklējumiem, izmantojot mikroatšķaidīšanas metodi MIC un EUCAST epidemioloģiskās robežvērtības (ECOFF). AMR uzraudzības rezultāti katru gadu tiek publicēti kā daļa no nacionālā ziņojuma, kas tiek iesniegts EFSA. Lai veicinātu AML atbildīgu un piesardzīgu izvēli, jārod iespēja arī rutīniem izmeklējumiem izmantot MIC metodi.

AMR izmeklējumus dzīvnieku veselības jomā veic arī neatkarīgas laboratorijas, izmeklējumu rezultātus izmantojot tikai diagnostiskiem mērķiem. Arī šo laboratoriju izmeklējumu rezultātus nepieciešams apkopot, lai iegūtu visaptverošu informāciju par AMR situāciju valstī dzīvnieku veselības jomā, ietverot gan lauksaimniecības dzīvniekus, gan lolojuma (istabas) dzīvniekus, vienlaikus nodrošinot iegūto rezultātu salīdzināšanas iespēju. Tādēļ nepieciešams stiprināt laboratoriju kapacitāti un izveidot AMR datu bāzi, lai apkopotu salīdzināmus datus no visām laboratorijām, kas valstī izmeklē AMR dzīvnieku veselības jomā, tādējādi kopumā stiprinot AMR uzraudzību.

BIOR kā NRL būtu jāizvērtē un jāievieš efektīvākās AMR un dzīvnieku bakteriālo infekciju ierosinātāju laboratoriskās diagnostikas metodes un antibiotikogrammas, ko pielietot veterinārmedicīnā. Lai nodrošinātu precīzus un salīdzināmus AMR izmeklējumu rezultātus, nepieciešams apmācīt / informēt citu laboratoriju personālu un praktizējošos veterinārārstus par paraugu ņemšanu un izmeklējumu veikšanu ar vienotām metodēm. Šo pienākumu veikšanai BIOR nepietiek finanšu kapacitātes, tādēļ nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.

Identificētās problēmas un risinājumi dzīvnieku veselības jomā:

1. Jāstiprina NRL kapacitāte AMR laboratoriskās uzraudzības funkciju izpildei dzīvnieku veselības jomā.

2. Jāpilnveido AMR izmeklējumu datu apkopošana dzīvnieku veselības jomā, nodrošinot arī mikrobioloģijas laboratorijās un veterinārmedicīniskās prakses iestāžu laboratorijās veikto AMR izmeklējumu rezultātu pieejamību.

3. Nepieciešams uzturēt un pilnveidot AMR izmeklējumu rezultātu un izolātu datubāzi, tai skaitā zoonožu ierosinātāju izolātu, un nodrošināt AMR izmeklējumu rezultātu datubāzi uz NRL dzīvnieku veselības jomas bāzes.

4. Nepieciešams ieviest MIC metodi AMR noteikšanai rutīniem izmeklējumiem.

8. rīcības virziens:

SPECIĀLISTU IZGLĪTOŠANAS, APMĀCĪBAS UN SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS PILNVEIDOŠANA PAR AMR JAUTĀJUMIEM SABIEDRĪBAS VESELĪBAS JOMĀ

Šajā politikas plānošanas dokumentā ietverto pasākumu īstenošanai ir nepieciešami zinoši speciālisti, kas nodrošinās to ieviešanu. Lai nodrošinātu ārstniecības personu apmācību par dažādiem AMR jautājumiem, risinājums ir vienota kompetences centra izveide kādā no ārstniecības iestādēm, kurai ir ne tikai liela pieredze, bet arī izveidota efektīva AMR ierobežošanas sistēma. PSKUS strādā viena no efektīvākajām un labākajām infekcijas slimību un antibiotiku patēriņa kontroles multidisciplinārajām komandām, kurā sadarbojas vairākas ārstniecības personas, tajā skaitā mikrobiologi un klīniskie farmaceiti. PSKUS speciālisti darbojas arī starptautiskos AMR uzraudzības tīklos un piedalās pētījumos. Ņemot vērā minēto, PSKUS ir vieta, kur var veidot AMR kompetences centru veselības aprūpes jomai, kas nodrošinātu arī citu ārstniecības iestāžu ārstniecības personu konsultēšanu, apmācību, rekomendāciju un vadlīniju izstrādi, kā arī uzturētu AMR uzraudzības jomā strādājošo ārstniecības iestāžu speciālistu tīklu.

Lai AMR ierobežošanas pasākumi būtu efektīvi, svarīga ir arī sabiedrības izpratne. Kā liecina EUROBARAMETRA 2020. gada aptaujas dati par AMR jautājumiem, tad tikai 27 % Latvijas iedzīvotāju saprot, ka AB nenogalina vīrusus, un tikai 28 % respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā ir dzirdējuši, ka AB nelieto saaukstēšanās gadījumā.

Šie ir vieni no zemākajiem sabiedrības izpratnes rādītājiem jautājumā par AB lietošanu, līdz ar ko šajā jautājumā nepieciešama sabiedrības izpratnes maiņa (skat. 5. attēlu).

1. Vai antibiotikas nogalina vīrusus?

2. Vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņemta informācija, ka antibiotikas nav izmantojamas saaukstēšanās gadījumā?

5. attēls. EIROBAROMETR pētījums par sabiedrības izpratni par AMR, 2020

Speciālistu izglītošanā, apmācībā un sabiedrības informēšanā par AMR jautājumiem sabiedrības veselības jomā ir identificētas šādas problēmas un risinājumi:

1. Būtiska ir ārstniecības personu zināšanu pilnveide un izglītošana par AMR jautājumiem, tādēļ nepieciešams izveidot kompetences centru AMR jomā: jāievieš vienota metodika ārstniecības personu apmācībai, kā arī speciālistu izglītības programmās jāiekļauj AMR jautājumi.

2. Nepieciešams stiprināt ārstniecības iestādēs strādājošas AB patēriņa uzraudzības komandas, tādēļ nepieciešama klīniskā farmaceita un mikrobiologa darbības veicināšana ārstniecības iestādēs.

3. Sabiedrības izpratne par AB lietošanu Latvijā ir ļoti zema, jo sabiedrībai nav informācijas par AB atbildīgu un piesardzīgu lietošanu vai arī informācijas apjoms ir nepietiekams, tādēļ nepieciešams aktivizēt sabiedrības izglītošanas pasākumus gan Antibiotiku informācijas dienā, gan organizētos informēšanas pasākumos, tai skaitā izglītojot vecākus par AM atbildīgu lietošanu, un jāievieš AMR ierobežošanas jautājumi skolu izglītības programmās.

9. rīcības virziens:

PRAKTIZĒJOŠU VETERINĀRĀRSTU UN DZĪVNIEKU ĪPAŠNIEKU APMĀCĪBA UN SABIEDRĪBAS INFORMĒTĪBA PAR AMR JAUTĀJUMIEM DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMĀ

Augstāko izglītību veterinārmedicīnā var apgūt LBTU VMF. Veterinārārsts ir viena no ES reglamentētajām profesijām. Prasības veterinārārsta izglītībai nosaka ES direktīva 2005/36/EC "Par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu". Veterinārmedicīnas apmācības programmas veterinārārsta kvalifikācijas iegūšanai nodrošina atbilstošas zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam ļauj pildīt visus veterinārārsta pienākumus tūlīt pēc diploma iegūšanas.

Praktizējošu veterinārārstu un veterinārmedicīnas izglītības iestāžu studentu, dzīvnieku īpašnieku izglītošanai par AMR ierobežošanu dzīvnieku veselības jomā, kā arī sabiedrības un jomas profesionāļu informētība par AMR attīstības ierobežošanu, AML atbildīgu lietošanu, kā arī citiem dzīvnieku veselības jautājumiem ir būtiska nozīme AMR ierobežošanas pasākumu īstenošanā. Tādēļ LBTU VMF, LLKC un LVB, lai pilnveidotu veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku (turētāju) apmācības par AMR ierobežošanu, ganāmpulku veselības plānu izstrādi, dzīvniekveselības apmeklējumiem, biodrošības pasākumiem, labas lopkopības prakses principiem, kā arī izstrādātu zinātniski pamatotas metodes un ieteikumus cīņai ar AMR un alternatīvu līdzekļu lietošanai (autogēnās vakcīnas u. c.), ir nepieciešama piesaistīt papildus finanšu līdzekļus.

Identificētās problēmas un risinājumi:

1. Jāpilnveido veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku apmācība, kā arī sabiedrības informētība par AMR attīstības un izplatības mehānismiem un AML piesardzīgas un atbildīgas lietošanas principiem. Šim nolūkam nepieciešams turpināt:

1.1. praktizējošu veterinārārstu apmācību par AML piesardzīgu lietošanu;

1.2. dzīvnieku īpašnieku apmācību par veterināro zāļu atbildīgas lietošanas principiem un dzīvniekiem lietoto zāļu apriti;

1.3. konferenču, semināru u. c. pasākumu organizēšanu, sagatavojot informāciju presei, publikācijas veterinārmedicīnas jomas profesionāļiem un sabiedrībai.

2. Nepieciešams turpināt apmācību programmu izstrādi un praktizējošu veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku (turētāju) apmācību par lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku vakcinācijas plānu un veselības plānu izstrādi un biodrošības pasākumiem lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulkos, kā arī labas lopkopības prakses principiem.

IV. AMR IEROBEŽOŠANAS UN PIESARDZĪGAS AB LIETOŠANAS PLĀNS "VIENA VESELĪBA" 2023.–2027. GADAM

Plāna mērķisVeicināt mērķtiecīgu un efektīvu AMR attīstības un izplatības ierobežošanu un apkarošanu, nodrošināt koordinētas iesaistīto iestāžu un organizāciju darbības
Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītājiPolitikas rezultāts: Ierobežota antimikrobiālās rezistences attīstība un izplatība. Izmainīti antimikrobiālo līdzekļu lietošanas paradumi, panākot atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu sabiedrībā, veselības aprūpē un dzīvnieku veselībā.

Rezultatīvie rādītāji:

Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas antibiotikas iegādājušies bez receptes (avots: Eirobarometra pētījums) – 2027. gadā 5 % (9 % 2017. gadā).

Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pareiza izpratne par antibiotiku izmantošanu (%) (avots: Eirobarometra pētījums) – (2027. gadā 43 % iedzīvotāju ir izpratne par antibiotiku ietekmi uz vīrusiem, 66 % iedzīvotāju sniedz pareizu atbildi par antibiotiku lietošanu saaukstēšanās gadījumā, 85 % iedzīvotāju saprot, ka antibiotiku pārmērīga lietošana tās padara nefektīvas (attiecīgi – 26 %, 44 % un 79 % 2016. gadā).

1. Rīcības virziensAMR monitoringa pilnveidošana
1.1. Sabiedrības veselības jomā
Nr. p.kPasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
1.1.1.Paaugstināt ārstniecības iestāžu atbildīgo personu kompetenci par kvalitatīvu AMR datu reģistrāciju, analīzi un izmantošanuUzlabota ārstniecības iestāžu kapacitāte, lai nodrošinātu AMR datu reģistrāciju, analīzi un veiktu gadījumu novēršanu1. Izstrādāts metodiskais materiāls ārstniecības iestādēm par AMR datu apkopošanu, analīzi un izmantošanuVM, SPKCĀPA2024. gada

I pusgads

2. Nodrošināta 50 ārstniecības iestāžu atbildīgo personu apmācība par AMR datu apkopošanu, analīzi un izmantošanuVM, SPKCĀPA2024. gada

II pusgads

1.1.2.Paplašināt AMR uzraudzību atbilstoši ES noteiktajam uzraugāmo AMR mikroorganismu sarakstamNodrošināta plašāka informācija par AMR izplatību LatvijāVeikti grozījumi 05.01.1999. noteikumos Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība", nosakot pienākumu laboratorijām, kas veic testēšanu mikrobioloģijas jomā, veikt antibakteriālās jutības noteikšanu Mikobacterium tuberculosis (600), Neisseria Gonorrea (300), Haemiphilus influenzae (5), Streptococcus pneumoniae (200), Listeria monocitogenes (20), Salmonella (400), Campylobacter (100), STEC/VTEC (315), Neisseria meningitidis (8) mikroorganismiem un visām AMR uzraudzībā iekļautajām baktērijām no invazīviem paraugiem, ziņot par rezultātiem, kā arī paredzēt šo izmeklējumu apmaksuVMSPKC,

RAKUS,

ĀPA

No 2024. gada

I pusgada

1.1.3.Izvērtēt iespējas pilnveidot AMR uzraudzības finansēšanas principus ārstniecības iestādēsUzlabota ārstniecības iestāžu kapacitāte un motivācija iesaistīties AMR uzraudzībā un profilaksēIzstrādāti priekšlikumi AMR uzraudzības un profilakses pasākumu finansēšanai veselības aprūpes pakalpojumu ietvarāVMNVD,

SPKC,

ĀPA

2023. gada

II pusgads

1.1.4.Sniegt metodisko atbalstu, lai veicinātu pacientu mikrobioloģisko izmeklēšanu un AB jutības noteikšanu sabiedrības veselībai nozīmīgu mikroorganismu diagnostikaiNodrošināta efektīva infekcijas slimību diagnostika un uzlabota AMR uzraudzībaIzstrādāts metodiskais materiāls ārstniecības personām par sabiedrības veselībai nozīmīgu mikroorganismu diagnostiku. (Materiāla skaidrojums iekļauts 3.1.4. pasākuma apmācībā)VM, SPKCRAKUS,

LLSB

2025. gada

II pusgads

1.1.5.Veikt regulāru informācijas apmaiņu par AMR situāciju starp ārstniecības iestādēm, laboratorijām un SPKCNodrošināta efektīva informācijas apmaiņa starp ārstniecības iestādēm un SPKC par reģistrētiem AMR gadījumiemSagatavoti priekšlikumi informācijas apmaiņas uzlabošanai starp SPKC, ārstniecības iestādēm un laboratorijāmVM, SPKCRAKUS,

ĀPA

2025. gada

II pusgads

1.1.6.Nodrošināt vienotu pieeju valstī nozīmīgu AMR uzliesmojumu gadījumu risināšanai, tai skaitā, ja iesaistītas divas un vairākas ārstniecības iestādes vai konstatēta netipiska rezistenceNodrošināta agrīna reaģēšana un efektīva starpinstitūciju un starpsektoru rīcība AMR uzliesmojumu gadījumosIzstrādāti priekšlikumi nozīmīgu AMR uzliesmojumu agrīnai identificēšanai, koordinētai izmeklēšanai un reaģēšanas pasākumu nodrošināšanaiVM, SPKCRAKUS,

PSKUS,

ĀPA

2024. gada
II pusgads
1.1.7.Ieviest procedūru regulārai starpsektoru informācijas apmaiņai par AMR situācijuNodrošināta efektīva starpsektoru informācijas apmaiņa un situācijas analīze par AMR gadījumiemSagatavoti priekšlikumi efektīvākai starpsektoru informācijas aprites procedūras ieviešanaiVM,

ZM

SPKC,

PVD,

RAKUS,

BIOR

2023. gada

II pusgads

1.1.8.Izstrādāt rekomendācijas pacientu skrīningam multirezistentu mikroorganismu identificēšanai Latvijas ārstniecības iestādēsPilnīgotas ārstniecības personu zināšanas par pacientu izmeklēšanu, agrīnu diagnostiku un infekciju kontroles pasākumiem AMR gadījumā. Pieejama informācija par AMR izplatību Latvijas ārstniecības iestādēsIzstrādātas, regulāri atjaunotas un izplatītas rekomendācijas ārstniecības iestādēmVM, SPKCĀPA,

LSB

2027. gada

I pusgads

1.1.9.Veicināt pacientu izmeklēšanu uz AMRPilnīgotas ārstniecības personu iemaņas AMR diagnostikāIzstrādātas rekomendācijas ārstniecības personām un laboratorijas speciālistiem, lai veicinātu pacientu mikrobioloģisku izmeklēšanu un AB jutības noteikšanuVM, SPKCRAKUS,

LSB,

ĀPA

2026. gada

I pusgads

1.2. AMR monitorings dzīvnieku veselības jomā
Nr.
p.k.
PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
1.2.1.Veikt mikroorganismu AMR regulāru monitoringu saskaņā ar EK 2020. gada

17. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1729 par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz zoonotisko un indikatorbaktēriju rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem

Nodrošināts regulārs mikroorganismu AMR monitorings lauksaimniecības dzīvnieku sugām1. Katru gadu izmeklēts EK lēmumā (ES) 2020/1729 noteikts skaits paraugu noteiktām dzīvnieku sugām (AMR monitoringa programma)ZM, PVDBIORPastāvīgi
2. Apkopoti AMR monitoringa rezultāti un ziņoti EFSAZM, PVDBIORKatru gadu
1.2.2.Paplašināt AMR monitoringu dzīvniekiem1. Pilnveidots AMR monitorings ar lauksaimniecības dzīvnieku sugām un paraugu ņemšanuPaplašināta AMR monitoringa programma, papildinot ar dzīvnieku sugu vai kategoriju un paraugu ņemšanas vietu un skaituZM, PVDBIORKatru gadu
2. Paplašināts AMR monitorings ar AMR noteikšanu lauksaimniecības dzīvnieku sugām aktuāliem infekcijas slimību ierosinātājiem un AMR noteikšanu lolojumdzīvnieku sugām2.1. Izstrādāti priekšlikumi AMR uzraudzības un profilakses pasākumiem noteiktām dzīvnieku sugām un infekcijas slimību ierosinātājiemZM, PVD

BIOR

 2025. gada I pusgads
2.2. Iesniegti priekšlikumi par nepieciešamo finansējumus 1. punktā minētā pasākuma izpildeiZM,PVD 2025. gada II pusgads
2.3. Paplašināta AMR monitoringa programma, papildinot to ar noteiktiem dzīvnieku veselībā aktuāliem infekcijas slimību ierosinātājiem lauksaimniecības dzīvnieku sugām un lolojumdzīvnieku dzīvnieku sugāmZM, PVDBIORNo

2026. gada

2. Rīcības virziensAntimikrobiālo līdzekļu izplatīšanas, patēriņa, pieejamības, uzraudzības / uzskaites pilnveidošana, atbildīgas un piesardzīgas AB lietošanas veicināšana
2.1. Sabiedrības veselības jomā
Nr.
p.k.
PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
2.1.1.Izvērtēt iespējas uzlabot AB piegādes un patēriņa uzraudzību stacionārajās ārstniecības iestādēsNodrošināti detalizētāki dati par AB patēriņu stacionārajās ārstniecības iestādēs, lai veicinātu atbildīgu un piesardzīgu AB patēriņu1. Izstrādātas rekomendācijas ārstniecības iestādēm AB patēriņa uzraudzības komandas efektīvas darbības nodrošināšanai un analīzes pilnveidošanai stacionārajās ārstniecības iestādēsVM, SPKCNVD,

ZVA,

ĀPA,

LSB

2025. gada I pusgads
2. Sniegti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, kas nepieciešami zāļu patēriņa uzraudzības uzlabošanai un informācijas sistēmas zāļu patēriņa uzraudzībai stacionārajās ārstniecības iestādēs izveideiVM, SPKC

VI

ZVA2025. gada I pusgads
3. Veikta 10 ārstniecības iestāžu atbildīgo ārstniecības personu apmācība par AB patēriņa uzraudzības komandas darba organizāciju un nodrošināšanuVM, SPKCPSKUS,

ĀPA

2026. gada I pusgads
2.1.2.Veicināta piesardzīga un atbildīga AB izmantošana bērnu veselības aprūpēNodrošināta AB izmantošana un kompensācija no valsts budžeta līdzekļiem bērnu infekciju ārstēšanai atbilstoši labās prakses piemēriemPārskatītas racionālas farmakoterapijas vadlīnijās AB lietošanai bērniemVM, NVDSPKC,

ZVA,

ĀPA

2025. gada I pusgads
2.1.3.Apzināt sabiedrības AB lietošanas paradumus un zināšanas šajos jautājumosPieejama objektīva un dinamikā salīdzināma informācija par iedzīvotāju AB lietošanas paradumiem un zināšanām šajos jautājumos, lai veidotu mērķtiecīgus sabiedrības informēšanas pasākumusLatvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumos iekļauti jautājumi par iedzīvotāju AB līdzekļu lietošanas paradumiem un zināšanāmVM, SPKC 2023. gada

II pusgads

2.1.4.Apstiprināt nacionālo CIA sarakstuIeviesti atbildīgas un piesardzīgas AB lietošanas principi sabiedrības un dzīvnieku veselībā, nodrošinot "Vienas veselības" pieejuIzstrādāti priekšlikumi nacionālā CIA saraksta izstrādei, apstiprināšanai un atjaunošanai un astiprināts nacionālais CIA sarakstsVMSPKC,

ZM,

PVD,

ĀPA

2024. gada

I pusgads

2.1.5.Veicināt EARS-Net, ESAC-Net un ESVAC datu izmantošanu zāļu pieejamības veicināšanā un lēmumu pieņemšanā par AB iekļaušanu ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijas sistēmāUzlabojusies pieejamo datu izmantošana lēmumu pieņemšanas procesāSagatavoti priekšlikumi informācijas apmaiņai starp ZVA, NVD un SPKC par AB patēriņa tendencēm izmantošanai NVD un ZVA darbāVM, ZVASPKC,

NVD,

ĀPA

2025. gada II pusgads
2.1.6.Pārskatīt diagnozes, kuru gadījumā tiek veikta AB kompensācija no valsts budžetaNodrošināta AB pieejamība atbilstoši saprātīgas AB lietošanas prakseiIzstrādātas racionālas farmakoterapijas vadlīnijas AB lietošanai pieaugušajiemVM, NVDSPKC,

ZVA,

ĀPA

2025. gada II pusgads
2.1.7.Veicināt pieejamo AB patēriņa datu izmantošanu, lai analizētu AB patēriņa tendences un AB izrakstīšanas paradumus ambulatorajā un slimnīcu praksēNodrošināta informācijas pieejamība par AB patēriņa tendencēm un AB izrakstīšanas paradumiem, lai ieviestu pasākumus atbildīga un piesardzīga AB patēriņa veicināšanaiIzstrādāti priekšlikumi AB patēriņa datu analīzes uzlabošanaiVM, ZVASPKC,

NVD,

ĀPA

2025. gada II pusgads
2.1.8.Ieviest ES un nacionāla mēroga rekomendācijas AB lietošanaiUzlabojusies ārstniecības personu izpratne par atbildīgu un piesardzīgu AB patēriņu1. Izvērtētas un pilnveidotas Latvijā pieejamās AB lietošanas rekomendācijasVM, ZVASPKC,

ĀPA

2024. gada II pusgads
2. Sagatavotas rekomendācijas, informatīvie materiāli un infografikas veselības aprūpes speciālistiem par atbildīgu un piesardzīgu AB lietošanuVM, ZVASPKC,

ĀPA

2024. gada II pusgads
3. Veikta 50 ārstniecības iestāžu speciālistu apmācība par atbildīgu un piesardzīgu AB lietošanuVM, ZVASPKC,

ĀPA

2024. gada II pusgads
2.2. Dzīvnieku veselības jomā
Nr.
p.k.
PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
2.2.1.Pilnveidot antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas datu apkopošanu un izmantošanu dzīvnieku veselības jomāSavākti, apkopoti un ziņoti antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas dati1. Izstrādāts jauns PVD Veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmas (VZRIS) statistikas modulisZM, PVD No 2024. gada
2. Uzturēts PVD VZRIS statistikas modulisZM, PVD No 2024. gada
3. Savākti un apkopoti statistikas dati par valstī izplatītajiem antimikrobiālajiem līdzekļiem veterinārmedicīnā un sniegta informācija EMA par valstī izplatītajiem antimikrobiālajiem līdzekļiemZM, PVD No 2024. gada
4. Veikta datu sniedzēju apmācība par datu ievadīšanu PVD VZRIS statistikas modulīZM, PVD No 2024. gada
2.2.2.Nodrošināt antimikrobiālo līdzekļu lietošanas datu apkopošanu un pieejamību dzīvnieku veselības jomāApkopoti antimikrobiālo līdzekļu lietošanas dati lauksaimniecības dzīvnieku veselības jomā.

Nodrošināta antimikrobiālo līdzekļu lietošanas datu pieejamība lauksaimniecības dzīvnieku veselības jomā

1. Apzinātas lietotāju prasības, izstrādātas programmatūras specifikācijas, projektējuma apraksta izmaiņas un papildinājumi, izvērtējot un dokumentējot jaunizvirzītās prasības un PVD veterināro zāļu datu bāzes pilnveidošanas, uzturēšanas un aktualizēšanas procesus, tajā skaitā savietojamība ar LDC datu bāzi un BIOR informācijas sistēmu. Prasības un funkcionalitāte saskaņota ar iesaistītām pusēmZM, LDCPVD,

BIOR,

LVB

No 2024. gada

I pusgada

2. Papildināta normatīvo aktu bāze ar nosacījumiem par dzīvniekiem lietoto zāļu datu ievadīšanu datubāzē (elektroniskā žaurnālā)ZMLDC,

PVD,

LVB

2023. gada II pusgads
3. Nodrošināts daļējs tehniskais atbalsts praktizējošiem veterinārārstiem datu ievadīšanai par dzīvniekiem lietotām zālēm (planšetes, konsultācijas, vadlīnijas u.c.)ZMLAD2023. gada II pusgads
4. Nodrošinātas apmācības / rokasgrāmata praktizējošiem veterinārārstiem par zāļu lietošanas datu ievadīšanu datu bāzēZM, PVDLVBNo 2024. gada regulāri
2.2.3.Pilnveidota veterināro zāļu aprites uzraudzībaNodrošināta veterināro zāļu aprites uzraudzība, ņemot vērā antimikrobiālo līdzekļu un citu veterināro zāļu izplatīšanas un lietošanas datus valstī1. Realizētas veterināro zāļu aprites uzraudzības programmasZM, PVDBIORNo 2023. gada I pusgada
2. Realizētas zāļu atliekvielu monitoringa programmasZM, PVDBIORNo 2023. gada I pusgada
3. Realizēta antimikrobiālo līdzekļu atbildīgas un piesardzīgas lietošanas pamatprasību ievērošanas uzraudzībaZM, PVDBIORNo 2024. gada I pusgada
4. Realizēta riska pamatota lauksaimniecības dzīvnieku novietņu uzraudzībaZM, PVD No 2024. gada I pusgada
2.2.4.Veicināta antimikrobiālo līdzekļu atbildīgas un piesardzīgas lietošanas principu ievērošanu1. Izmantoti apkopotie antimikrobiālo līdzekļu izplatīšanas un lietošanas dati un AMR monitoringa dati1.1. Veikta antimikrobiālo līdzekļu lietošanas datu un AMR monitoringa rezultātu analīze un konstatētas AMR attīstības tendences valstīZM

(LBTU VMF)

BIOR

PVDNo 2024. gada I pusgada
1.2. Aktualizēts antimikrobiālo līdzekļu izvēles sarakstsZM

(LBTU VMF)

BIOR,

PVD,

LVB

No 2024. gada I pusgada
1.3. Izvērtēta nepieciešamība noteikt papildu pagaidu ierobežojumus konkrētu antimikrobiālo līdzekļu lietošanā, ņemot vērā AMR attīstības tendencesZM

(LBTU VMF)

BIOR

PVDNo 2027. gada I pusgada
2. Aktualizētas vadlīnijas par antimikrobiālo līdzekļu atbildīgu un piesardzīgu lietošanu (balstoties uz zinātniskajām atziņām un antimikrobiālo līdzekļu lietošanas un AMR attīstības tendencēm veterinārmedicīnā un medicīnā)Aktualizētas vadlīnijas antimikrobiālās rezistences attīstības ierobežošanai lauksaimnieciskās ražošanas posmā un veterinārmedicīnas praksēZM

(LBTU VMF)

BIOR,

PVD,

LVB

No 2024. gada I pusgada
2.2.5.Veicināt dzīvnieku veselības sekmīgu parvaldību ganāmpulkā1. Veicināta vienota izpratne par dzīvnieku ganāmpulku veselības plānuIzstrādāti ieteikumi lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku veselības plānamZM

(LBTU VMF)

LLKC

LVB,

PVD,

BIOR

No 2024. gada II pusgada
2. Veicināta vienota izpratne par dzīvniekveselības apmeklējumiemIzstrādāti ieteikumi dzīvniekveselības apmeklējumiem ganāmpulkosZM

(LBTU VMF)

LLKC

LVB,

PVD,

BIOR

No 2024. gada II pusgada
3. Veicināta vienota izpratne par labu lopkopības praksi3.1. Izstrādāti labas ražošanas prakses ieteikumi mikoplazmozes ierobežošanai piena lopkopībā LatvijāZM

(LBTU VMF)

 2023. gada I pusgads
3.2. Autogēno vakcīnu pret Mycoplasma bovis izstrāde un aprobācija piena lopkopības sektorāZM

(LBTU VMF)

 2026. gada I pusgads
2.2.6.Samazināt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, nodrošinot atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu dzīvnieku veselības jomāVeicināta antimikrobiālo līdzekļu atbildīgas un piesardzīgas lietošanas principu ievērošana dzīvnieku veselības jomāAktualizētas antimikrobiālo līdzekļu atbildīgas un piesardzīgas lietošanas vadlīnijas labas veterinārmedicīniskās prakses vadlīniju ietvarosZM

(LBTU VMF)

PVD,

BIOR,

LVB

Regulāri, balstoties uz jaunākajām zinātniska-jām atziņām
3. Rīcības virziensInfekcijas slimību uzraudzība, kontrole un profilakses pilnveidošana
3.1. Sabiedrības veselības jomā
Nr.
p.k.
PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
3.1.1.Izvērtēt iespējas paredzēt motivācijas sistēmu ārstniecības iestādēm veikt VASI un AMR uzraudzību un profilaksi, tai skaitā paredzot mikrobioloģisko izmeklējumu veikšanuIzvērtēti šķēršļi, tai skaitā finansējuma trūkums VASI un AMR uzraudzības un profilakses pasākumu nodrošināšanai ārstniecības iestādēs1. Sagatavoti priekšlikumi VASI un AMR uzraudzības un profilakses pasākumu, tai skaitā mikrobioloģiskās izmeklēšanas veicināšanai, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumusVM, SPKCNVD,

ĀPA,

LSB

2025. gada

II pusgads

2. Ekspertu grupas izveide, kas izvērtē Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un citu starptau

tiski atzītu ekspertu grupu piedāvātos indikatorus, izvēlas Latvijas situācijai piemērotākos un izstrādā indikatoru aprakstu un novada vienas dienas semināru indikatoru prioritizēšanai ārstniecības iestādēm: grupā 20-30 cilvēki

VM, SPKCNVD,

ĀPA,

LSB

2025. gada

II pusgads

3.1.2.Izstrādāt ķirurģiskās profilakses rekomendācijas atbilstoši jaunākajiem labās prakses piemēriem ESUzlabojusies izpratne par VASI profilaksi ķirurģijāIzstrādātas rekomendācijas par VASI profilaksiVM, SPKCĀPA2025. gada

I pusgads

3.1.3.Uzlabot ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbinieku zināšanas par VASI profilaksi un monitoringuNodrošināti efektīvāki VASI profilakses pasākumi ārstniecības iestāžu struktūrvienībās ar augstu VASI izplatības riskuAktualizēti ieteikumi ārstniecības iestādēm par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasību ieviešanu ārstniecības iestādēs (higiēniskā un pretepidēmiskā režīma paraugplāns)VM, SPKCĀPA,

VI

No 2025. gada regulāri
3.1.4.Izstrādāt un ieviest ārstniecības iestādēs VASI uzraudzības un kontroles standartus konkrētu invazīvu manipulāciju (centrālā venozā katetra ievietošana un aprūpe, urīna katetra lietošana, plaušu mākslīgās ventilācijas veikšana, traheostomas ievietošana utml.) veikšanaiPilnveidota VASI uzraudzība un profilakse stacionārajās ārstniecības iestādēs1. Izstrādāts paraugdokuments ārstniecības iestādēm 2 invazīvu manipulāciju standartu ieviešanaiVM, SPKCRSU,

ĀPA,

LSB

2025. gada

I pusgads

2. Veikta 50 ārstniecības iestāžu atbildīgo personu apmācība par invazīvo procedūru standartu izstrādi un ieviešanuVM, SPKCRSU,

ĀPA,

LSB

2025. gada

II pusgads

3.2. Dzīvnieku veselības jomā
Nr.
p.k.
PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
3.2.1.Pilnveidot dzīvnieku infekcijas slimību ierobežošanas, profilakses un biodrošības pasākumus1.Veicināta biodrošības pasākumu vadlīniju izstrādeIzstrādātas biodrošības pasākumu vadlīnijas atsevišķām lauksaimniecības dzīvnieku sugāmZM, LLKCBIOR,

LVB,

LCAA,

PVD

No 2024. gada I pusgada
2. Veicināta nozares profesionāļu un dzīvnieku īpašnieku izpratne par valstī nepieciešamajām vakcīnām un infekcijas slimību ierobežošanas pasākumiemIzstrādātas rekomendācijas dzīvnieku vakcinācijaiZM

(LBTU VMF)

PVD,

BIOR,

LVB

No 2024. gada

II pusgada

3. Veicināta ekonomisko infekcijas slimību

(C saraksta) ierobežošana

Izstrādāts ekonomisko infekcijas slimību (C saraksta) ierobežošanas plānsZM

(LBTU VMF)

PVD,

BIOR,

LVB

No 2024. gada

II pusgada

4. Rīcības virziensMR-TB izplatības ierobežošana sabiedrības veselībā
Nr.
p.k.
PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
4.1.Izvērtēt iespējas uzlabot mājas aprūpes pieejamību TB pacientiemUzlabojusies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība TB pacientiem1. Sagatavoti priekšlikumi un apzināti nepieciešamie resursi mājas aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanaiVM, NVDRAKUS2025. gada

I pusgads

2. Veiktas izmaiņas mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanā TB pacientiem atbilstoši izstrādātajiem priekšlikumiem un pieejamajiem resursiemVM, NVDRAKUS2026.gada I pusgads
4.2.Izvērtēt iespējas paplašināt jaunākās paaudzes zāļu pieejamību TB ārstēšanaiIzvērtētas TB ārstēšanas efektivitātes uzlabošanas iespējasSagatavoti priekšlikumi grozījumiem jaunākās paaudzes prettuberkulozes līdzekļu ieviešanaiVMZVA,

NVD,

RAKUS,

ĀPA

2024. gada

I pusgads

4.3.Ieviest videoasistētu tuberkulozes ārstēšanas uzraudzību ambulatorajā etapāUzlabojusies TB pacientu līdzestība TB ārstēšanāIzstrādāti priekšlikumi ārstniecības personām (pneimonologiem, ģimenes ārstiem) tiešsaistes video konsultāciju ieviešanaiVM, NVDRAKUS2024. gada

I pusgads

4.4.Uzlabot agrīnu tuberkulozes pacientu atklāšanu un ārstēšanu atbilstoši PVO rekomendācijāmUzlabojusies

MR-TB pacientu ārstēšanas kvalitāte

Izstrādātas TB diagnostikas un ārstēšanas rekomendācijas atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un labākās prakses piemēriemVM, SPKCRAKUS2024. gada

I pusgads

5. Rīcības virziensInstitūciju sadarbības stiprināšana AMR jomā
Nr.
p.k.
PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
5.1.Stiprināt SPKC kapacitāti (AMR jautājumus koordinējošā institūcija)Nodrošināta efektīva AMR uzraudzības koordinācija nacionālajā līmenīSagatavoti priekšlikumi personāla nodrošinājumam un kompetencei SPKCVM, SPKCĀPA,

RAKUS,

PSKUS

2024. gada

I pusgads

5.2.Izvērtēt iespējas izveidot AMR "Viena veselība" kompetences centru dzīvnieku veselības jomāUzlabojusies starpinstitūciju sadarbība AMR jomā1. Izstrādāti priekšlikumi AMR kompetences centra izveidei un finansēšanaiZM

BIOR

LBTU VMF2025. gada

II pusgads

2. Izveidots un uzturēts AMR "Viena veselība" kompetences centrs dzīvnieku veselības jomāZM

BIOR

LBTU VMFNo 2026. gada
5.3.Stiprināt AMR ierobežošanas komisijas lomu AMR politikas izpildes / ieviešanas pilnveidošanā un īstenošanas izvērtēšanāAktualizēti AMR ierobežošanas komisijas uzdevumi un sastāvs, piesaistot papildus institūcijas no sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un vides sektoriemIzstrādāts jauns AMR ierobežošanas komisijas nolikums un papildināts sastāvsVM, SPKCZM,

VARAM,

IZM

No 2023. gada

II pusgada

5.4.Nodrošināt regulāru, visaptverošu situācijas analīzi AMR jomā, tai skaitā ietverot Eirobarometra AMR pētījumu rezultātusIeviests regulārs ikgadējs pārskats par AMR situāciju valstīPublicēts pārskats ne retāk kā reizi 3 gadosVM, SPKCZM,

IZM

No 2023. gada
5.5.Uzlabot dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības sadarbību zoonožu un to ierosinātāju AMR jomā, lai samazinātu AML lietošanuUzlabota dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības nozaru sadarbība zoonožu un to ierosinātāju AMR jomā1. Izveidota dzīvnieku veselības, sabiedrības veselības un vides veselības starpsektoriālā / starpinstitūciju darba grupaZMVM2023. gada II pusgads
2. Izstrādāti priekšlikumi vienotai, koordinētai starpnozaru rīcības nodrošināšanai saskaņā ar "Viena veselība" principu, lai mazinātu zoonožu radīto slogu sabiedrības veselībai un tautsaimniecībaiZMVM2025. gada II pusgads
5.6.Veicināt nozares profesionāļu izpratni par AMR politikas jautājumiem un nodrošināt informācijas apmaiņu par jaunāko AMR jomāInformatīvu pasākumu, tai skaitā regulāru multisektoriālu konferenču organizēšana par AMR jautājumiem, veicinot izpratni par AMR nozīmi sabiedrības veselībaiNoorganizēta starpnozaru konference, ne retāk kā reizi 3 gadosVM, SPKCZM2023. gada decembris un 2026. gada decembris
5.7.Uzlabot koordināciju AMR pētījumu jomā starp cilvēku, dzīvnieku un vides veselības sektoriem un institūcijām1. AMR ierobežošanas komisijā apstiprināts mehānisms institūciju un sektoru sadarbībai un informācijas apmaiņai par AMR jomas pētījumiemIzstrādāts mehānisms institūciju un sektoru sadarbībai un informācijas apmaiņai par AMR jomas pētījumiem cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides sektorosVM, SPKC sekretariātsZM,

IZM

2023. gada

II pusgads

2. Definētas starpdisciplināras pētniecības prioritātes AMR jomā "Vienas veselības" kontekstā un veikta pētījumu definēšana2.1. AMR ierobežošanas komisijā atbalstīti prioritārie pētījumu virzieni AMR jomā cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides sektorosVM, SPKCZM,

IZM

2023. gada

II pusgads, pēc tam regulāri aktualizēts, balstoties uz jaunākajām zinātniskajām atziņām

2.2. Sagatavoti priekšlikumi AMR jomas pētniecības prioritātēm Valsts pētījumu programmai un citu atbilstošu nacionālo un starptautisko projektu programmāmZM,

BIOR

VM,

IZM,

SPKC,

LBTU,

LZP,

LOSI

2024. gada

I pusgads, pēc tam regulāri aktualizēts

5.8.Veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides laboratorijām AMR jomāNodrošināta efektīvāka sadarbība un informācijas aprite starp cilvēku un dzīvnieku veselības laboratorijām, kuras ir iesaitsītas AMR uzraudzībā, veicinot operatīvāku rīcību, efektīvāku tehnoloģiju un cilvēkresursu izmantošanuIzstrādāts sadarbības mehānisms efektīvākai informācijas apritei un sadarbības veicināšanai starp cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides laboratorijām AMR izmeklējumu jomāVM

(RAKUS NRL),

BIOR

(NRL)

SPKC,

LLSB,

LBTU

2024. gada

II pusgads

6. Rīcības virziensZinātnes un pētījumu veicināšana AMR jomā
Nr.
p.k.
PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
6.1.Veikt pētījumus antimikrobiālās rezistences jomā, lai apzinātu efektīvākās intervences un uzraudzības metodesPieejama informācija lēmumu ieviešanai par labākajām intervencēm AMR izplatības ierobežošanai sabiedrības veselībāVeikts pētījums atbilstoši "Sabiedrība sveselības pamatnostādnEs 2022.-2027. gadam" paredzētajamVM, SPKC 2027. gada

II pusgads

6.2.Veicināt AMR risku izpēti un apzināšanu vidēApzināti rīki un indikatori AMR novērtēšanai apkārtējā vidē, t. sk. notekūdeņu monitoringsIzstrādāta metode AMR apzināšanai un novērtēšanai vidēVM, ZM, BIORVARAMNo 2024. gada līdz 2027. gadam
6.3.Veicināt pētniecību AMR un dzīvnieku veselības jomā1. Stiprināta nacionālās references laboratorijas dzīvnieku veselības jomā kapacitāte dalībai pētījumos AMR izmeklējumu jomā1.1. Laboratoriskās infrastruktūras pilnveide (IT / LIMS sistēmas, datu bāzes pilnveide, iekārtas, diagnostikumi u.c.)ZM, BIORPVDNo 2024. gada līdz 2027. gadam
1.2. Pilnveidota un regulāri papildināta AMR patogēnu izolātu bankaZM, BIORPVDNo 2024. gada
2. Veicināta alternatīvo metožu izstrāde un izmantošana dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē, lai samazinātu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu dzīvniekiemIzvērtēta autogēno vakcīnu izstrādes iespēja (skat. kopā ar 2.2.5. pasākuma 3.2. rādītāju)ZM

(LBTU VMF)

LVB,

PVD,

BIOR

2026. gada II pusgads
3. Radītas jaunas zināšanas un prasmes, attīstīti produkti un procesi AMR problēmu risināšanai un nodrošināti nepieciešamie dati, lai pieņemtu lēmumus par atbilstošākajiem pasākumiem dzīvnieku un sabiedrības veselības nodrošināšanai, AMR ierobežošanai un ES klimata mērķu sasniegšanai3.1. Izstrādāta un īstenota Valsts pētījumu programma AMR jomā, tostarp "Viena veselība" principiZM,

VM,

IZM

BIOR,

LBTU VMF,

LVB

2023.-2027. gads
3.2. Nodrošināta dalība starptautiskos zinātniskos konsorcijos AMR pētniecībāZM, BIORLBTU VMFNo 2024. gada
3.3. Veikti pētījumi par epidemioloģisko situāciju valstī, lai apzinātu efektīvāko imunizācijas / vakcinācijas sistēmu lauksaimniecības dzīvniekiemZM

(LBTU VMF)

LVBNo 2024. gada
6.4.Pilnveidot uz pētījumiem balstītu lauksaimniecības dzīvnieku imunizācijas sistēmuIzvērtēta lauksaimniecības dzīvnieku imunizācijas sistēmaSagatavoti ieteikumi praktizējošiem veterinārārstiem lauksaimniecības dzīvnieku efektīvai vakcinācijas sistēmaiZM

(LBTU VMF)

LVBNo 2024. gada
7. Rīcības virziensLaboratoriju kapacitātes stiprināšana
7.1. Sabiedrības veselības jomā
Nr.
p.k.
PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
7.1.1.Veicināt jaunāko metožu

(t. sk. molekulāri ģenētisko izmeklējumu metožu) AMR izmeklēšanai ieviešanu NRL darbā

Nodrošināta NRL darbība AMR jomā atbilstoši ES labās prakses standartiem un EUCAST vadlīnijāmUzlabota NRL gatavība darbam ar iekārtām molekulāri ģenētisko izmeklējumu veikšanai un šo izmeklējumu apmaksai, lai nodrošinātu AMR mikroorganismu pilna genoma sekvencēšanu, mobilo ģenētisko elementu identificēšanu, datu interpretāciju ar piemērotiem bioinformātikas rīkiemVM

(RAKUS NRL)

NVD,

SPKC

No 2024. gada un turpmāk
7.1.2.Uzlabot informācijas pieejamību par Latvijas laboratorijām, kuras veic mikrobioloģiskos izmeklējumusApzinātas laboratorijas, kurām jābūt iesaistītām AMR uzraudzībā, un nodrošināta iespēja no tām saņemt informāciju par AMR izmeklēšanas rezultātiemIzveidots laboratoriju, kas veic izmeklējumus mikrobioloģijas jomā, saraksts, lai nodrošinātu iespēju NRL organizēt ikgadēju starplaboratoriju salīdzinošo testēšanu antimikrobiālās uzraudzības jomāVM

(RAKUS NRL)

SPKC,

LATAK,

VI

2023. gada II pusgads
7.1.3.Veicināt AMR uzraudzībā iesaistīto laboratoriju dalību vienotā uzraudzības tīklā, izmantojot PVO WHONETNodrošināta efektīvāka informācijas apmaiņa starp laboratorijām un SPKC par AMR izmeklēšanas rezultātiem1. Apzinātas visas mikrobioloģijas laboratorijas un apstākļi to dalībai vienotā uzraudzības tīklā, tai skaitā IT risinājumiVM

(RAKUS NRL)

VI,

LLSB,

NVD

2025. gada

II pusgads

2. Katrā mikrobioloģijas laboratorijā identificēta un apmācīta atbildīgā persona par informācijas apmaiņu ar RAKUS NRLVM

(RAKUS NRL)

LLSB,

NVD,

SPKC

2027. gada

II pusgads

7.1.4.Elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas izveide par mikrobioloģiskās testēšanas rezultātiemElektroniska informācijas apmaiņa starp iesaistītajām laboratorijām un institūcijāmUzsākta brīvprātīga elektronisku datu sniegšana vienotā formātāVM, NVD,

SPKC

RAKUS NRLNo 2024. gada un turpmāk
7.1.5.Veicināt NRL kapacitāti epidemioloģiskās drošības jomā AMR uzraudzības references funkciju nodrošināšanaiNodrošināts efektīvāks NRL darbs epidemioloģiskās drošības jomā AMR laboratorās uzraudzības pilnveidošanai1. RAKUS NRL epidemioloģiskās drošības jomā nodrošināta ar kvalificētiem speciālistiem AMR references funkciju veikšanaiVM

(RAKUS NRL)

SPKC2023. gada

II pusgads

2. Palielinājusies NRL iesaiste AMR uzraudzības īstenošanā epidemioloģiskās drošības jomāVM, SPKCRAKUS NRL2023. gada

II pusgads

7.2. Dzīvnieku veselības jomā
Nr. p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
7.2.1.Apkopot un uzglabāt AMR izmeklējumu datus1. Apkopoti un uzglabāti AMR izmeklējumu dati dzīvnieku veselības jomā1.1. Izstrādāts mehānisms valstī veikto AMR izmeklējumu rezultātu apkopošanaiVM, BIORPVD,

LVB,

LBTU VMF,

ZM,

SPKC

No 2024. gada
1.2. Pilnveidota normatīvo aktu bāze, veicinot informācijas apriti par AMR izmeklējumu rezultātiem no valstī esošām laboratorijām, kas veic AMR izmeklējumus dzīvnieku veselības jomā, uz BIORZMPVD,

BIOR

2024. gada II  pusgads
1.3. Apzinātas mikrobioloģijas laboratorijas, tostarp veterinārmedicīniskās prakses iestādes, kas veic AMR izmeklējumus dzīvnieku veselības jomā, un nodrošināta to metodiskā vadībaZM, BIORPVD,

LVB,

LBTU VMF,

SPKC

No 2024. gada I pusgada
1.4. Iesniegti izolāti un AMR izmeklējumu rezultāti BIORZM, BIORAMR tīkla laboratorijasNo 2025. gada
1.5.  AMR izmeklējumu rezultātu uzkrāšana un analīzeZM, BIORLBTU VMFNo 2025. gada
2. Izveidota, uzturēta un aktualizēta AMR datu bāze2.1. Izstrādāta specifikācija AMR datu bāzes izveidošanai, uzturēšanai un aktualizēšanaiZM, BIORPVD2025. gads
2.2.  AMR datu bāzes IT programmas izstrādeZM, BIORPVD2025. gads
2.3.  AMR datu bāzes ieviešanaZM, BIORPVD2026. gads
2.4. AMR datu bāzes uzturēšanas un regulāras aktualizēšanaZM, BIORPVDNo 2027. gada
3. Nodrošināta datu ievade AMR datu bāzēUzsākts darbs pie regulāras datu ievadīšanas un regulāras analīzes AMR datu bāzēZM, BIORPVD2027. gads
7.2.2.Pilnveidot AMR noteikšanas metodes1. Izvērtētas un ieviestas efektīvākās AMR noteikšanas metodes, ko var pielietot veterinārmedicīnā, lai dzīvniekus ārstētu atbilstoši antimikrobiālo līdzekļu atbildīgas lietošanas principiem1.1. Veicināta jaunāko metožu AMR izmeklēšanai un rezistento gēnu noteikšanai, piemēram, molekulāri ģenētiskās, pilna genoma sekvenēšanas metodes ieviešana Nacionālo references laboratorijas ikdienas darbāZM, BIORLBTU VMF,

PVD,

LVB

2027. gads
1.2.  Izstrādāti ieteikumi par AMR noteikšanas metodēm, lai nodrošinātu ātru, ticamu un efektīvu mikroorganismu rezistences noteikšanuZM, BIORLBTU VMF,

PVD,

LVB

2025. gads
2. Veicināta AMR laboratoriju tīkla droša un efektīva darbība AMR noteikšanā2.1. Izstrādāti ieteikumi par mikroorganismu un to AMR noteikšanas metodēm, kā arī biodrošības pasākumiem laboratorijāZM, BIORLVB,

PVD

No 2024. gada I pusgada
2.2. Uzsākts darbs pie AMR laboratoriju tīkla personāla apmācības par mikroorganismu un to AMR noteikšanas metodēm un biodrošības pasākumiem laboratoriskajā diagnostikāZM, BIOR No 2025. gada katru otro gadu
3. Veicināta dzīvnieku bakteriālo infekcijas slimību ierosinātāju diagnostikas metožu harmonizēta pielietošana veterinārmedicīniskajā praksēNodrošināta veterinārmedicīnas prakses iestāžu informēšana /apmācība, lai veicinātu dzīvnieku bakteriālo infekcijas slimību ierosinātāju diagnostikas metožu korektu lietošanu un rezultātu interpretācijuZM, BIOR,

LLKC

LVBNo 2024. gada II  pusgada
4. Veicināta atbilstošu AMR laboratoriskās diagnostikas metodžu izmantošanaIeviesta MIC metode AMR noteikšanai rutīniem izmeklējumiemZM, BIOR 2025. gads
7.2.3Stiprināt NRL kapacitāti AMR jomāStiprināta NRL kpacitāte AMR uzraudzībā1. Sagatvoti priekšlikumi NRL kapacitātes stiprināšanas finansēšanai AMR laboratoriskās uzraudzības funkciju izpildeiZM, BIOR 2024. gada I pusgads
2. Sagatvota ikgadēja references atskaite par AMRZM, BIOR No 2024. gada
3. Sagatavoti priekšlikumi AMR datu bāzes izveidošanas, uzturēšanas un aktualizēšanas finansēšanaiZM, BIOR 2024. gads
8. Rīcības virziensSpeciālistu izglītošanas, apmācības un sabiedrības informēšanas pilnveidošana par AMR jautājumiem sabiedrības veselības jomā
Nr. p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
8.1.Izveidot kompetences centru ar veselības aprūpi saistīto infekcijas slimību profilakses un uzraudzības jomā, kā arī atbildīgas un piesardzības antibiotiku lietošanas jautājumos veselības aprūpēNodrošināta iespēja ārstniecības iestādēm saņemt aktuālāko informāciju un labākās prakses piemērus ar veselības aprūpi saistīto infekcijas slimību ierobežošanas un saprātīgas un atbildīgas antibiotiku lietošanas jomāIzveidota speciālistu komanda metodiskā atbalsta sniegšanai ārstniecības iestādēm un pieredzes nodošanas platforma, tai skaitā konsultāciju nodrošinājums ārstniecības personām uz PSKUS bāzes labās prakses un aktuālāko zināšanu nodošanaiVM,

NVD

SPKC,

PSKUS

No 2024. gada un turpmāk
8.2.Izvērtēt farmaceita un mikrobiologa iesaistes iespējas AMR uzraudzības sistēmā ārstniecības iestādēsUzlabota ārstniecības iestāžu komanda AMR uzraudzībai un profilakseiSagatavoti priekšlikumi farmaceita un mikrobiologa pienākumiem AMR uzraudzībai ārstniecības iestādēsVM, ZVALSB,

ĀPA,

LFB

2026. gada

II pusgads

8.3.Izstrādāta vienota metodika AMR un atbildīgas un piesardzīgas AB lietošanas jautājumu ietveršanai veselības aprūpes speciālistu profesionālās izglītības programmāsUzlabojusies veselības aprūpes speciālistu apmācību kvalitāte par AMR jautājumiem, novērsta AMR jautājumu fragmentācija veselības aprūpes speciālistu profesionālās izglītības programmās1. Izvērtētas ārstniecības personu izglītības programmas visos izglītības līmeņos, nosakot tajās iekļauto AMR un piesardzīgas antibiotiku lietošanas jautājumu apjomu, kas ārstniecības personām pietiekamā apjomā nodrošinātu turpmākajā darbā nepieciešamās prasmes un zināšanasVM

(RSU)

IZM2026. gada

I pusgads

2. Izstrādātas rekomendācijas veselības aprūpes speciālistu izglītības programmu pilnveidošanai AMR un atbildīgas un piesardzīgas AB lietošanas jautājumosVM

(RSU)

IZM2026. gada

I pusgads

8.4.Veikt ārstu izglītošanu par atbildīgu un piesardzīgu AB izmantošanu pediatrijāUzlabojusies ārstniecības personu izpratne par atbildīgu un piesardzīgu AB patēriņuIzstrādāti un ārstniecības iestādēm izsūtīti materiāli par atbildīgu un piesardzīgu AB lietošanu ārsta praksēVM, SPKCZVA,

LPA,

LBIA,

LĢĀA,

LLĢĀA

2024. gada

I pusgads

8.5.Veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību Eiropas antibiotiku informācijas dienas pasākumos un PVO antibiotiku informācijas nedēļas pasākumos, nodrošinot starpsektoru sadarbībuUzlabota sabiedrības un pacientu organizāciju izpratne par AMR

problēmjautājumiem cilvēku veselības un dzīvnieku veselības jomās

Ikgadēji sabiedrības informēšanas pasākumi Eiropas antibiotiku informācijas dienāVM, SPKCZVA,

PVD,

ĀPA,

NVO

No 2024. gada II  pusgada regulāri katra gada II pusgadā
8.6.Veicināt AMR un saprātīgas AB lietošanas problēmjautājumu ieviešanu skolu izglītības programmāsUzlabojusies sabiedrības izpratne par AMR problēmas nozīmību sabiedrības veselībai un saprātīgu AB lietošanuSagatavoti priekšlikumi IZM par AMR problēmjautājumu un atbildīgas un piesardzīgas AB lietošanas jautājumu ietveršanu skolu izglītības programmāsVMSPKC,

IZM

2026. gada

II pusgads

8.7.Veikt sabiedrības informēšanu par AB atbildīgu un piesardzīgu lietošanu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par AB patēriņa tendencēmUzlabota sabiedrības izpratne par AB atbildīgas un piesardzīgas lietošanas nozīmībuSagatavots informatīvs materiāls sabiedrībai par atbildīgu un piesardzīgu AB lietošanuVM, SPKC,

ZVA

ĀPA,

NVO

2024. gada

II pusgads

8.8.Izglītot vecākus par atbildīgu un piesardzīgu AB lietošanu bērnu slimību ārstēšanaiUzlabojusies vecāku izpratne par atbildīgu un piesardzīgu AB lietošanuRealizēta pirmā informatīvā kampaņa vecākiem par atbildīgu un piesardzīgu AB patēriņu bērniemVM, SPKCLPA,

LBIA

No 2025. gada

I pusgada

9. Rīcības virziensPraktizējošu veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku apmācība un sabiedrības informētība par AMR jautājumiem dzīvnieku veselības jomā
Nr. p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš
9.1.Pilnveidot veterinārārstu izglītību par AMR ierobežošanu dzīvnieku veselības jomā1. Pilnveidota LBTU VMF studentu izglītības programma par AMR un antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanuPilnveidota un aktualizēta profesionālo studiju programma veterinārmedicīnā par AMR attīstību un ierobežošanu, kā arī antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgas lietošanas principiemZM

(LBTU VMF)

 Regulāri, balstoties uz jaunākajām zinātniska-jām atziņām
2. Apmācīti praktizējoši veterinārārsti par antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu2.1. Izstrādātas un aktualizētas apmācību programmas praktizējošiem veterinārārstiem par antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanuZM

(LBTU VMF)

LVB2024. gads
2.2. Apmācīti praktizējošie veterinārārsti par antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanuZM

(LBTU VMF)

LVBNo 2024. gada regulāri
9.2.Pilnveidot veterinārārstu zināšanas par paraugu ņemšanu un mikroorgansimu jutības noteikšanu pret dažādiem AML1. Apmācīti praktizējošie veterinārārsti par paraugu ņemšanu un uzglabāšanu1.1. Izstrādāta un aktualizēta apmācības programma praktizējošiem veterinārārstiem par paraugu ņemšanu un uzglabāšanuZM, BIORLLKC,

LVB

Regulāri
1.2. Apmācīti praktizējošie veterinārārsti par paraugu ņemšanu un uzglabāšanuZM, BIORLLKC,

LVB

Regulāri
2. Apmācīti praktizējošie veterinārārsti par slimību ierosinātāju jutības noteikšanu pret dažādiem AML2.1. Izstrādāta un aktualizēta apmācību programma par slimību ierosinātāju jutības noteikšanu pret dažādiem AMLZM, BIOR,

LLKC

LVBRegulāri
2.2. Apmācīti praktizējošie veterinārārsti par slimību ierosinātāju jutības noteikšanu pret dažādiem AMLZM, BIOR,

LLKC

LVBRegulāri
9.3.Pilnveidot veterinārārstu zināšanas par dzīvnieku veselības sekmīgu parvaldību ganāmpulkāApmācīti praktizējošie veterinārārsti par ganāmpulku veselības plānu izstrādi un dzīvniekveselības apmeklējumiem1. Izstrādāta un aktualizēta apmācību programma par ganāmpulku veselības plānu izstrādi un dzīvniekveselības apmeklējumiemZM

(LBTU VMF)

PVD,

LVB

2024. gads
2. Apmācīti praktizējoši veterinārārsti par lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku veselības plāniem un dzīvniekveselības apmeklējumiemZM

(LBTU VMF)

PVD,

LVB

Regulāri
9.4.Pilnveidot dzīvnieku īpašnieku izglītību par AMR ierobežošanu dzīvnieku veselības jomāApmācīti dzīvnieku īpašnieki par atbildīgas zāļu lietošanas pamatprincipiem un zāļu apriti saimniecībā1. Izstrādāta apmācību programma dzīvnieku īpašniekiem par atbildīgas zāļu lietošanas pamatprincipiem un zāļu uzskaitiZM, LLKCLBTU VMF,

LVB

No 2024. gada regulāri
2. Apmācīti dzīvnieku īpašnieki par atbildīgas zāļu lietošanas pamatprincipiem un zāļu uzskaitiZM, LLKCLBTU VMF,

LVB

No 2024. gada regulāri
9.5.Pilnveidot dzīvnieku īpašnieku zināšanas par biodrošībuApmācīti lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki par biodrošības pasākumu kopumu1. Izstrādāta un aktualizēta apmācību programma dzīvnieku īpašniekiem par biodrošības pasākumu kopumu novietnēZM, LLKCLBTU VMF,

LVB

No 2024. gada regulāri
2. Apmācīti dzīvnieku īpašnieki par biodrošības pasākumu kopumu novietnēZM, LLKCLBTU VMF,

LVB

No 2024. gada regulāri
9.6.Pilnveidot dzīvnieku īpašnieku zināšanas par par ganāmpulkta veselības sekmīgu pārvaldībuApmācīti lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki par sekmīgu ganāmpulka veselības pārvaldību1. Izstrādāta un aktualizēta apmācību programma dzīvnieku īpašniekiem par sekmīgu ganāmpulka veselības pārvaldību, t.sk. dzīvnieku turēšanu, barošanuZM, LLKCLBTU VMF,

LVB

No 2024. gada regulāri
2. Apmācīti dzīvnieku īpašnieki par sekmīgu ganāmpulka veselības pārvaldību, t.sk. dzīvnieku turēšanu, barošanuZM, LLKCLBTU VMF,

LVB

No 2024. gada regulāri
9.7.Uzlabot komunikāciju un sabiedrības informētību par AMR jautājumiem dzīvnieku veselības jomā1. Nodrošināta vienota pieeja informācijas sniegšanai nozares profesionāļiem, dzīvnieku īpašniekiem un sabiedrībai par AMR jautājumiem dzīvnieku veselības jomāIzstrādāta vienota komunikācijas stratēģija, lai informētu nozares profesionāļus un sabiedrību par AMR jautājumiem dzīvnieku veselības jomāZM, BIORPVD,

LBTU VMF,

LLKC,

LVB

No 2024. gada
2. Organizēti pasākumi nozares profesionāļiem, dzīvnieku īpašniekiem un sabiedrībai par AMR jautājumiem dzīvnieku veselības jomāOrganizēti pasākumi (konferences, semināri, publikācijas, informatīvie materiāli utt.)ZM,

BIOR,

PVD,

LLKC

LVB,

LBTU VMF

Regulāri
3. Nodrošināta praktizējošo veterinārārstu līdzdalība sabiedrības informēšanā3.1. Dzīvnieku īpašnieku informēšana par AB lietošanu un AMR problēmuZM (LVB)PVDKatru gadu
3.2. AMR problēmas risināšanas aktualizēšana veterinārmedicīnas prakšu atvēto durvju dienu laikā (Pasaules Veterinārā diena aprīļa pēdējā sestdienā)ZM (LVB)PVDKatru gadu

1 Latohop - Support to the implementation of the One Health action plan for containing antimicrobial resistance in Latvia - SVA. (n.d.). Retrieved June 16, 2022, from https://www.sva.se/en/foka/latohop-support-to-the-implementation-of-the-one-health-action-plan-for-containing-antimicrobial-resistance-in-latvia/

2 European Centre for Disease Prevention and Control. Antimicrobial resistance surveillance in Europe 2022. 2020 data. Pieejams: https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/antimicrobial-resistance-surveillance-europe-2022-2020-data

3 European Centre for Disease Prevention and Control. Antimicrobial resistance surveillance in Europe 2022. 2020 data. Pieejams: https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/antimicrobial-resistance-surveillance-europe-2022-2020-data

4 EFSA, 29.03.2022: The European Union Summary Report on Antimicrobial Resistance in zoonotic and indicator bacteria from humans, animals and food in 2019–2020. Pieejams:https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/7209

5 Pieejams: https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2017.4694

6 Joint report by OECD, ECDC, EFSA, EMA: Antimicrobial Resistance in the EU/EEA: A One Health Response. Pieejams: https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/antimicrobial-resistance-eueea-one-health-response

7 Monnet DL, Harbarth S. Will coronavirus disease (COVID-19) have an impact on antimicrobial resistance? Euro Surveill. 2020;25(45):pii=2001886. https://doi.org/10.2807/1560-7917.ES.2020.25.45.2001886.

8 European Centre for Disease Prevention and Control. Antimicrobial consumption in the EU/EEA (ESAC-Net) -  Annual Epidemiological Report 2020. Stockholm: ECDC; 2021

9 Antimicrobial Resistance in the EU/EEA - A One Health Response - EN - [PDF-5.97 MB]. OECD; 2022. Pieejams: https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/antimicrobial-resistance-eueea-one-health-responseAntimicrobial

Veselības ministre L. Meņģelsone
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena .. Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 414Pieņemts: 04.07.2023.Stājas spēkā: 04.07.2023.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 130, 07.07.2023. OP numurs: 2023/130.1
Politikas plānošanas dokuments Nosaukums: Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena .. Veids: plānsPolitikas joma: Dzīvnieku veselības politika; Veselības politika Atbildīgā iestāde: Veselības ministrija
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
343405
04.07.2023
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"