Minēto projektu ietvaros tiks izveidota centralizēta grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības, cilvēkresursu vadības risinājumu un vienotu pakalpojumu ekosistēma, kas tiks attīstīta kā Vienotais pakalpojumu centrs (turpmāk – VPC), kurā tiešās valsts pārvaldes iestādēm tiks nodrošināti standartizēti pakalpojumi centralizētā platformā.

Abu projektu plānotās darbības tiks finansētas no Eiropas Savienības ANM plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas". Apliecinām, ka plānotās darbības nepārklājas un nepastāv dubultā finansējuma risks ar projektu.

Abi projekti tiks īstenoti kā atsevišķi projekti laikposmā no 2023. gada līdz 2026. gada 31. maijam un tiks savstarpēji koordinēti atbilstoši Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 4. pielikumā ietvertajai programmai "Valsts pārvaldes resursu pārvaldības programma"

Projekta ietvaros:

1) līdz 2026. gada I ceturksnim izveidota vienota, centralizēta valsts pārvaldes platforma grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā;

2) pilnveidoti normatīvie akti un instrukcijas procesu standartizācijas nodrošināšanai un pakalpojumu sniegšanai Vienotajā pakalpojumu centrā;

3) uzsākta resoru pārņemšana centralizētajā platformā.

Valsts kase centralizētajā platformā ilgtermiņā veido pakalpojumu grozu ministrijām un to padotības iestādēm:

1) grāmatvedības uzskaites pakalpojums;

2) atbalsts resoriem personāla lietvedības procesa vienādošanā atlīdzības aprēķina uzskaitei;

3) ministrijām un to padotības iestādēm – IT risinājums budžeta plānošanā un finanšu vadībā

Publiskā sektora digitalizācija un modernizācija ir būtisks ES stratēģijas elements. Projekta nepieciešamības pamatojums valsts līmenī:

1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam kā horizontāls priekšnosacījums visu nozaru mērķu vērtēšanai ir norādīts horizontāls nosacījums "publiskās pārvaldes darba rezultativitātes vērtēšanā jāīsteno ne tikai ieguldīto resursu uzskaitīšana, bet galvenokārt iegūto rezultātu (ieguvumu) mērīšana". Projekts sniegs politikas plānotājiem iespēju pilnvērtīgāk, balstoties uz datiem, analizēt sasniegto un plānot nākamo stratēģijas periodu.

2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam definē konkrētus rīcības virzienus digitālās transformācijas un centralizācijas sasniegšanai publiskajā pārvaldē, kā arī atbalsta procesu optimizāciju, tai skaitā izvirzot pasākumu par vienota valsts pakalpojuma centra izveidi (Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, uzdevums Nr. 316, pasākums Nr. 29).

3. Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (MK 2021. gada 7. jūlija rīkojums Nr. 490) uzsvērta digitālās transformācijas nepieciešamība, kā arī nepieciešamība produktivitātes celšanai optimizēt un centralizēt valsts pārvaldes atbalsta procesus, veidojot efektīvāku valsts pārvaldes darba vidi un jēgpilnu stratēģiskajos politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu, digitalizējot procesus. Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plānā definēts 4.4.9.4.-3. uzdevums "Izveidots vienots grāmatvedības un personālvadības pakalpojumu sniegšanas modelis valsts budžeta iestādēm."

4. Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam (22-TA-3192) 6.4. sadaļa "Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija" paredz vienota pakalpojumu centra izveidi, kura ietvaros paredzēts sniegt valsts pārvaldes iestādēm koplietošanas pakalpojumus centralizētās resursu vadības sistēmās, tādējādi nodrošinot valsts pārvaldes administratīvo datu un informācijas pieejamību un kvalitāti reāllaikā, kā arī paredzēts ieviest standartizētu pieeju valsts pārvaldes iestāžu administrācijai, tādējādi dodot iespēju efektivizēt, automatizēt un optimizēt administratīvās funkcijas un procesus. Projekta ieviešana veicinās iekļauto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

5. 2021./2022. gada Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Publiskā sektora vienoto pakalpojumu centra attīstība Latvijā" ("Development of the shared services centre system for Public sector in Latvia") secinājumi. Projektu īstenoja Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju (Valsts kasi), un projekta ietvaros neatkarīga trešā puse – PwC – izstrādāja priekšlikumus vienotā pakalpojuma centra izveidei, ietverot centralizējamo un standartizējamo procesu tvērumu, vienotus risinājumus, kā arī ieteikumus par centralizējamo iestāžu skaitu ar iespējamo laika grafiku pārejai uz vienoto pakalpojumu centru un tā finansēšanas modeli.

6. MK 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi".

7. Finanšu ministrijas 2022. gada 6. maija rīkojums Nr. 274 "Grozījumi Finanšu ministrijas 2021. gada 30. decembra rīkojumā Nr. 961 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu īstenošanas un uzraudzības iekšējās kontroles sistēmu Finanšu ministrijā"".

8. MK 2023. gada 4. jūlija rīkojums Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"".

Risināmās problēmas:

• atšķirīgs digitalizācijas līmenis resoros, tādējādi līdzīgu procesu nodrošināšanai nepieciešams lielāks iesaistīto cilvēkresursu skaits;

• līdzīga veida tehniskos pilnveidojumus pasūta katrs resors vai iestāde atsevišķi, tādējādi valstī kopumā samaksājot vairāk;

• nav vienotas prakses un risinājumu grāmatvedības datu uzskaitē, tiek izmantoti atšķirīgi klasifikatori, dimensijas un detalizācijas pakāpes, kas būtiski apgrūtina informācijas analizēšanu horizontāli par visiem resoriem;

• nav iespējams grāmatvedības pirmdatus centralizēti izmantot citos procesos (piemēram, finanšu vadības procesos), tādējādi ir liels laika patēriņš pieprasījumu sagatavošanai un apstrādei;

• nav iespējams centralizēti pārvaldīt noslodzes, pakāpeniski veicinot slodžu samazinājumu administratīva rakstura darbībās;

• šobrīd nav vienota risinājuma budžeta plānošanas un finanšu vadības nodrošināšanai, kas resoru finansistiem sniegtu atbalstu ikdienas procesu nodrošināšanai, kā arī atbalstītu valsts līmeņa budžeta vajadzības.

Projekts sekmēs efektivitāti, digitālo transformāciju un valsts līdzekļu optimizāciju, pateicoties standartizētiem procesiem, centralizētai platformai, pieejamiem reāllaika datiem par valsts pārvaldes iestāžu finanšu datiem, kā arī slodžu ietaupījumam administratīva rakstura darbībās.

Projekta darbības sekmēs ANM plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" mērķa sasniegšanu – nodrošināt administrācijas kā vienas organizācijas darbību, kas ietver standartizētu atbalsta funkciju ieviešanu, piemēram, grāmatvedību, personāla administrāciju, resursu uzskaiti un pārvaldību

vērtība

sasniegšanas laiks (gads)

Sākotnējais rādītājs 2022. gadā – 11 iestādes

Mērījuma rādītājs – skaits

90

2026. gads

Sākotnējais rādītājs 2022. gadā – vidējais apkalpotā personāla skaits uz vienu grāmatvedi valsts tiešās pārvaldes iestādēs – 61

Mērījuma rādītājs – vidējais apkalpotā personāla skaits uz vienu VPC darbinieku (grāmatvedi), kas nodrošina centralizētu finanšu grāmatvedības uzskaites pakalpojumu

85 (pieaugums 39 %)

2026. gads

Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs⁵

Darbības iznākums

• Horizon/Hop ieviešanas izmaksas, sistēmu integrāciju pārneses un jaunu integrācijas saskarņu izstrādes izmaksas, konfigurācijas izmaksas, licenču nomas izmaksas aprobācijai projekta īstenošanas laikā, biznesa inteliģences risinājuma izveide pārskatu nodrošināšanai, procesu, klasifikāciju un datu struktūru salāgošanas izmaksas;

• budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu izstrādes un ieviešanas izmaksas;

• pakalpojumu projektēšanas un digitalizācijas izmaksas;

• apmācības

10 740 356 euro

10 740 356 euro

Centralizētā platforma nodrošina vienotu un standartizētu pakalpojumu saņemšanu

2 535 866 euro

2 535 866 euro

163 778 euro

163 778 euro

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁶

Valsts mākonī
(jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai⁷ (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

Risinājums ir būtisks datu tālākizmantošanas attīstībai – t. i., izmantojot grāmatvedības pirmdatus finanšu vadības procesos

Plānota esošā risinājuma centralizācija

Centralizācija tiks veikta iteratīvi laikposmā no 2023. g. līdz 2026. g. II cet.⁸

Skaits norādīts indikatīvs, ņemot vērā, ka nozaru prakse dažādu finanšu vadības procesu organizēšanā ir atšķirīga

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu⁹

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

2

2. Veselības ministrija un iestādes (Latvijas Antidopinga birojs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Nacionālais veselības dienests, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Veselības inspekcija, Zāļu valsts aģentūra)¹⁰;

3. Zemkopības ministrija un iestādes (Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Valsts meža dienests)¹⁰;

4. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un iestādes (Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs, Valsts reģionālās attīstības aģentūra)¹⁰;

5. Klimata un enerģētikas ministrija un iestādes (Valsts vides dienests, Vides pārraudzības valsts birojs)¹⁰;

6. Ekonomikas ministrija un iestādes (Centrālā statistikas pārvalde, Konkurences padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Būvniecības valsts kontroles birojs, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs)¹⁰;

7. Izglītības un zinātnes ministrija un iestādes (Aizkraukles Profesionālā vidusskola, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Jelgavas Tehnikums, Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Latgales Industriālais tehnikums, Latviešu valodas aģentūra, Latvijas Sporta muzejs, Latvijas Zinātnes padome, Liepājas Valsts tehnikums, Murjāņu sporta ģimnāzija, Ogres tehnikums, Rēzeknes tehnikums, Rīgas Būvniecības koledža, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola, Rīgas Stila un modes tehnikums, Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Rīgas Valsts tehnikums, Saldus tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Valsts izglītības satura centrs, Ventspils Tehnikums, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums)¹¹;

8. Kultūras ministrija un iestādes (Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Neredzīgo bibliotēka, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola", Memoriālo muzeju apvienība, Nacionālais kino centrs, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Mākslu izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola", Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola", Mākslu izglītības kompetences centrs "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola", Mākslu izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola", Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, Valsts kultūrkapitāla fonds)¹¹;

9. Tieslietu ministrija un iestādes (Tiesu administrācija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Valsts valodas centrs, Datu valsts inspekcija, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Valsts probācijas dienests, Latvijas Republikas Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts zemes dienests, Maksātnespējas kontroles dienests, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas Republikas Patentu valde)¹¹;

10. pārējie resori atbilstoši attīstības plānam

2026. g. I cet.

1. Finanšu ministrija un iestādes (Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Valsts kase, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Fiskālās disciplīnas padome);

2. Veselības ministrija un iestādes (Latvijas Antidopinga birojs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Nacionālais veselības dienests, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Veselības inspekcija, Zāļu valsts aģentūra)¹⁰;

3. Zemkopības ministrija un iestādes (Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Valsts meža dienests)¹⁰;

4. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un iestādes (Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs, Valsts reģionālās attīstības aģentūra)¹⁰;

5. Klimata un enerģētikas ministrija un iestādes (Valsts vides dienests, Vides pārraudzības valsts birojs)¹⁰;

6. Ekonomikas ministrija un iestādes (Centrālā statistikas pārvalde, Konkurences padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Būvniecības valsts kontroles birojs, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs)¹⁰;

7. Izglītības un zinātnes ministrija un iestādes (Aizkraukles Profesionālā vidusskola, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Jelgavas Tehnikums, Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Latgales Industriālais tehnikums, Latviešu valodas aģentūra, Latvijas Sporta muzejs, Latvijas Zinātnes padome, Liepājas Valsts tehnikums, Murjāņu sporta ģimnāzija, Ogres tehnikums, Rēzeknes tehnikums, Rīgas Būvniecības koledža, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola, Rīgas Stila un modes tehnikums, Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Rīgas Valsts tehnikums, Saldus tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Valsts izglītības satura centrs, Ventspils Tehnikums, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums)¹¹;

8. Kultūras ministrija un iestādes (Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Neredzīgo bibliotēka, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola", Memoriālo muzeju apvienība, Nacionālais kino centrs, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Mākslu izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola", Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola", Mākslu izglītības kompetences centrs "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola", Mākslu izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola", Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, Valsts kultūrkapitāla fonds)¹¹;

9. Tieslietu ministrija un iestādes (Tiesu administrācija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Valsts valodas centrs, Datu valsts inspekcija, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Valsts probācijas dienests, Latvijas Republikas Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts zemes dienests, Maksātnespējas kontroles dienests, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas Republikas Patentu valde)¹¹;

10. pārējie resori atbilstoši attīstības plānam.

Budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā:

11. Finanšu ministrija un iestādes (Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Valsts kase, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija);

12. citi resori – funkcionalitāte, kas nepieciešama valsts līmeņa budžeta plānošanas procesiem, un funkcionalitāte, kas ir iestāžu un ministrijas līmenis

2026. g. II cet.⁸

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)

1

Projekta vadību un īstenošanu plānots daļēji veikt ar esošajiem cilvēkresursiem, iespēju robežās pārskatot to darba pienākumus. Provizoriski no Valsts kases atkarībā no Projekta posmu intensitātes paredzēts iesaistīt
6–17 darbiniekus (Projekta vadītājs, grāmatveži, juristi, darbības procesu analīzes vecākie eksperti, sistēmanalītiķi, informācijas drošības speciālists u. c.). Ņemot vērā, ka Projekta gaita ir atkarīga no daudzu Projektā iesaistīto pušu sadarbības kapacitātes, nepieciešamo slodžu apmērs var mainīties. Atbilstoši nepieciešamībai Projektā tiks veidotas jaunas amata vietas uz Projekta laiku, un tās tiks nodrošinātas Projekta finansējuma ietvaros.

Papildus nepieciešamas kompetences:

- procesu pārvaldībā un pakalpojumu digitalizācijā;

- datu pārvaldībā un analītikā;

- IT risinājumu ieviešanā un attīstīšanā;

- u. c.

Projekta īstenošanai papildus nepieciešamās kompetences plānots daļēji nodrošināt, izmantojot ārpakalpojumu vai piesaistot ekspertus uz uzņēmuma līguma pamata.

Projekta ieviešanas laikā Valsts kase iesaistīs sadarbības partnerus, kas piedalīsies darba grupās standartizētu procesu izstrādē, definējot pakalpojumu robežas un atbildību, nodrošinās resursus esošo resoru risinājumu migrācijā uz centralizēto risinājumu, kā arī nepieciešamo integrāciju pārbūvē, jaunu integrācijas saskarņu izstrādē un iestāžu sistēmu pielāgošanā, lai nezaudētu būtisku resora biznesa procesu atbalstu un efektivizētu datu apmaiņas procesus pakalpojuma nodrošināšanai starp centralizēto platformu un iestāžu sistēmām.

ANM plāna īstenošana, uzraudzība un audits tiks veikts saskaņā ar:

- MK 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība";

- MK 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi".

Finanšu ministrijas izstrādātie iekšējie noteikumi uzraudzības funkcijas nodrošināšanai – 2021. gada 30. decembra rīkojums Nr. 961 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu īstenošanas un uzraudzības iekšējās kontroles sistēmu Finanšu ministrijā"

Ieguvumi mērāmi divos aspektos:

1. Efektivitāte – pakāpeniska virzība uz digitālo transformāciju, sistemātiski vērtējot slodžu apjomus un procesu efektivitāti un veicinot slodžu ietaupījumu administratīva rakstura darbībās;

2. Datu izmantošana lēmumu pieņemšanas procesos – vienotas ekosistēmas veidošana, radot priekšnosacījumus pilnvērtīgākai finanšu datu izmantošanai.

Slodžu ietaupījums administratīva rakstura darbībās ir plānots gan valsts, gan resoru līmenī. Monetārie ieguvumi, kas sasniedzami vidējā termiņā (līdz 2031. gadam, centralizēto platformu izmanto visi resori), – finanšu grāmatvedības procesos ietaupījums veidos aptuveni 186 slodzes (t. i., ap 20 % no grāmatvedībā esošajām slodzēm), nodrošinot vienotu grāmatvedības un personāla lietvedības risinājumu un centralizētu pakalpojumu tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kā arī iestāžu finanšu grāmatvežu pārcelšanu pie vienotā risinājuma pakalpojuma sniedzēja (Valsts kase).

Par pārējiem Projektā sasniedzamajiem rezultātiem saskaņā ar rīkojumu "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana" pases un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu" ir līdzatbildīgi Projekta īstenošanas partneri (Projekta pases 1.2. apakšpunktā minētie partneri).

Būtiski ir ņemt vērā, ka slodžu samazinājums ir atkarīgs arī no resoru darbības izmaiņām (piemēram, ja resori veido jaunu darbības jomu, kur nepieciešamas jaunas slodzes) un ka slodžu izmaiņas ir atkarīgas no resora biznesa lēmumiem (piemēram, mainoties apstrādājamo grāmatvedības dokumentu apjomam, mainās arī nepieciešamo grāmatvežu skaits).

Atbilstoši pašreizējai neto vērtībai (pie 5 % diskonta likmes) veiksmīga Projekta ieviešana ilgtermiņā (līdz 2040. gadam), īstenojot funkcijas centralizāciju finanšu grāmatvedībā, paredz ietaupīt ap 0,84 milj. euro, kā arī potenciāli izveidos priekšnosacījumus ietaupījumiem līdz 41,3 milj. euro, veiksmīgi īstenojot procesu standartizāciju un pilnveidošanu izstrādātajos vienotajos risinājumos finanšu grāmatvedībā un personāla lietvedībā, budžeta plānošanā un finanšu vadībā, tādējādi nodrošinot produktivitātes kāpumu un radot slodžu ietaupījumu administratīvā rakstura darbībās.

Papildu ieguvumi, kuri tiks sasniegti, īstenojot Projektu:

Resoru līmenī:

1. Iespēja fokusēties uz primārām biznesa problēmām, nevis atbalsta funkcijām (tai skaitā IT risinājumu attīstībā grāmatvedības/finanšu vadības jomā).

2. Dati, kas palīdz lēmumu pieņemšanā un finanšu vadībā.

3. Nav nepieciešams decentralizēti risināt jautājumus ar auditoriem un veikt pilnveidi.

Nemonetārie ieguvumi, kurus iespējams pakāpeniski sasniegt jau īstermiņā:

1. Procesu un datu pakāpeniska strukturēšana un standartizēšana valstiskā līmenī.

2. Ērtu, modernu IS un rīku izmantošana procesu līmenī.

3. Ātrāka un ērtāka procesu izpilde, digitalizācijas veicināšana, kas ietaupa laiku un cilvēkresursus.

4. Reāllaika informācijas pieejamība, izsekojamība un caurspīdīgums valstiskā līmenī.

Pēc Projekta noslēguma, lai nodrošinātu centralizētas grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu platformas administrēšanu, uzturēšanu un turpmāko attīstību, kā arī nodrošinātu atbalstu sistēmas lietotāju apkalpošanai (2026. gadā – 27 975 lietotāji), provizoriski būs nepieciešamas papildu jaunas amata vietas. Nepieciešamo jauno amata vietu skaitu ietekmēs amata vietu pārdale no resoriem, slodžu ietaupījums un apkalpojamo tiešās valsts pārvaldes darbinieku skaits.

* Izmaksu un ieguvumu analīzi izstrādāja neatkarīga trešā puse – PwC – Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Publiskā sektora vienoto pakalpojumu centra attīstība Latvijā" ("Development of the shared services centre system for Public sector in Latvia") ietvaros, un tā veikta saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, tai skaitā ņemot vērā nepieciešamo investīciju izmaksu prognozi un uzturēšanas izmaksu prognozi, kas balstīta uz ekspertu veiktas izpētes rezultātiem

Risku novērtējums** veikts, iedalot risku grupās – organizācija un pārvaldība, procesi un dati, tehnoloģijas.

Būtiskākie riski:

1. Organizācijas un pārvaldības riski:

- ņemot vērā to, ka reforma ir ļoti apjomīga, bet tās īstenošanā ir atļautas ļoti ierobežotas iespējas piesaistīt kapacitāti (tai skaitā amata vietas), pastāv riski termiņu ievērošanai un rādītāju sasniegšanai;

- pretestība pārmaiņām no resoru (iestāžu) puses, ieinteresētās puses var neatbalstīt ieviešanu, kas var būtiski ietekmēt rezultātu sasniegšanu;

- produktivitātes un komunikācijas pasliktināšanās VPC ieviešanas sākuma stadijā;

- būtiskas atšķirības resoru procesos var radīt novirzes no Projekta laika grafika;

- personāla riski – pastāv risks lielai darbinieku mainībai (tai skaitā darbinieki var izvēlēties nepāriet uz VPC), turklāt saskaņā ar Atlīdzības uzskaites sistēmas datiem vairāk nekā 40 % grāmatvežu ir vecuma grupā virs 55 gadiem;

- kompetences un resursi – sarežģīti piesaistīt kompetentus ekspertus.

2. Procesu un datu riski:

- apgrūtināta procesu nepārtrauktības nodrošināšana;

- ilgstoša procesu standartizācija un harmonizācija;

- procesu (pakalpojumu) kvalitātes kritums pārejas posmā;

- VPC klienti nav motivēti nodrošināt kvalitatīvus datus, uzlabot savus iekšējos procesus un sadarbību ar VPC.

3. Tehnoloģijas (IS risinājumi):

- riski attiecībā uz budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu:

a) ņemot vērā to, ka valstī astoņos no 13 resoriem jau ir iestrādnes budžeta plānošanas risinājumos (divos dažādos risinājumos), atklāta konkursa rezultātā pastāv risks, ka, virzoties uz vienoto risinājumu, šīs izstrādnes vairs netiks izmantotas vai tiks izmantotas daļēji, un tas rada risku, ka līdz šim ieguldītie līdzekļi netiks izmantoti,

b) valstī nav izstrādāta prakse sistēmu pārņemšanā starp resoriem, kā arī to var apgrūtināt līdz šim noslēgtie līgumi, kas rada risku uz neiespējamu sistēmu pārņemšanu pat gadījumos, ja tas, ieviešot risinājumu, būtu loģiski pamatojams,

c) iepirkuma procedūras (atklāta konkursa) laikā pastāv augsti riski attiecībā uz pārsūdzībām, un tas var ietekmēt ANM mērķu sasniegšanu un termiņu ievērošanu;

- riski attiecībā uz grāmatvedības un personāla lietvedības risinājumu:

a) ņemot vērā to, ka šobrīd tikai teorētiski var novērtēt sistēmas veiktspējas, funkcionalitātes un citas iespējas, pastāv risks, ka, praktiski pārņemot lielu apjomu resorus, var atklāties ierobežojumi, kas kavē resoru pārņemšanu vai pāreja tiek identificēta kā neiespējama attiecībā uz esošo risinājumu;

- citi riski:

a) atkarība no viena piegādātāja,

b) tirgus negodprātīgas konkurences riski, ko finansējuma saņēmējs nevar ietekmēt,

c) izstrādātāju kapacitātes un darbinieku mainības risks projekta ieviešanas laikā, kas var būtiski aizkavēt termiņus un radīt riskus attiecībā uz kvalitāti,

d) jaunu IS pilnīga ieviešana aizņem ilgāku laiku, prasa lielākus finanšu un cilvēkresursu ieguldījumus,

e) integrāciju pārbūvju riski – integrāciju pārbūvju savlaicīgumu, kvalitāti un finanšu attiecināmību tiešā veidā finansējuma saņēmējs nevar ietekmēt. Tā ir atkarīga no sadarbības partnera iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes un lēmumu pieņemšanas.

4. Finanšu riski:

- nepietiekama budžeta pārdale centralizēta grāmatvedības uzskaites pakalpojuma un platformas nodrošināšanai;

- iepirkumu rezultāti var radīt būtiskas izmaiņas finanšu plānā;

- IT un citu izmaksu pieauguma risks var ietekmēt īstenošanu, īpaši ņemot vērā to, ka tuvākajos gados valstī vienlaikus tiks īstenots liels IT projektu apjoms.

5. Neplānotas ģeopolitiskās situācijas izmaiņas.

6. Laikus nav veikta normatīvajos tiesību aktos nepieciešamo grozījumu identifikācija un normatīvo iniciatīvu virzība, lai uzsāktu risinājuma ekspluatāciju.

7. Ar informācijas drošību un apriti saistītie ierobežojumi.

Saskaņā ar MK 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 13.9.3. apakšpunktu projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts.

** Risku novērtējumu veica neatkarīga trešā puse – PwC – Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Publiskā sektora vienoto pakalpojumu centra attīstība Latvijā" ("Development of the shared services centre system for Public sector in Latvia") ietvaros

Centralizētais pakalpojums ietver pilna cikla grāmatvedības uzskaites veikšanu, izņemot grāmatvedības uzskaites ietvaros radušos fizisko lietu lietvedības kārtošanu, kuru veic katra iestāde atsevišķi.

Koplietošanas pakalpojuma attīstības ietvaros plānots standartizēt un centralizēt grāmatvedības uzskaites procesu, to nodrošinot vienotā resursu vadības platformā, pārcelt finanšu grāmatvežus pie vienotā risinājuma pakalpojuma sniedzēja, lai veicinātu efektivitāti, digitālo transformāciju un valsts līdzekļu optimizāciju. Koplietošanas pakalpojumi tiks nodrošināti un attīstīti Vienotajā pakalpojumu centrā (turpmāk – VPC).

Pakalpojums tiks regulēts izstrādātajos MK noteikumos par VPC darbību un procesu instrukcijās. VPC un klienta savstarpējās sadarbības modelis grāmatvedības uzskaites pakalpojuma ietvaros:

Resoriem tiks sniegts atbalsts personāla lietvedības procesa vienādošanā atlīdzības aprēķina uzskaitei.

Lai virzītos uz procesu automatizāciju, pārņemot resoru grāmatvedību (arī no iestādēm, kurām jau tiek sniegts grāmatvedības uzskaites pakalpojums), Valsts kase un Valsts kanceleja strādās ciešā sadarbībā ar iestādēm:

Detalizēti pakalpojumu nosacījumi, līmeņi un to regulārie mērījumi tiks definēti Valsts kases izstrādātajās procesu instrukcijās, kas būs saistošas pakalpojumu saņēmējiem – resoriem un iestādēm

- Finanšu ministrija un tās padotības iestādes (Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Valsts kase);

- Fiskālās disciplīnas padome;

- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome;

- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome;

- Valsts kanceleja;

- Valsts administrācijas skola.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana" (turpmāk – Projekts) rezultātā plānots paplašināt pakalpojuma saņēmēju loku:

- Veselības ministrija un tās padotības iestādes;

- Zemkopības ministrija un tās padotības iestādes;

- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un tās padotības iestādes;

- Klimata un enerģētikas ministrija un tās padotības iestādes;

- Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes;

- Tieslietu ministrija un tās padotības iestādes;

- Kultūras ministrija un tās padotības iestādes;

- Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotības iestādes.

Pakalpojuma saņēmēju loks atbilstoši turpmākās attīstības perspektīvai:

- Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes;

- Ārlietu ministrija;

- Satiksmes ministrija un tās padotības iestādes;

- Labklājības ministrija un tās padotības iestādes;

- Aizsardzības ministrija un tās padotības iestādes;

- neatkarīgās iestādes.

Lēmums, saskaņā ar kuru ministrijām un to padotības iestādēm pakāpeniski jāpāriet uz VPC, ir ietverts Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas (Valsts kases) kopīgi izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā⁴ "Vienoto pakalpojumu centra koncepts" (Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojums Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"")

1. Grozījumi normatīvajos aktos – VPC izveidei un darbības nodrošināšanai

VPC pakalpojuma sniegšanai nepieciešams specifisks un konkrēts likuma ietvars. Nepieciešams veikt grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību (Valsts kase) un Valsts pārvaldes iekārtas likumā (Valsts kanceleja), lai Valsts kasei un Valsts kancelejai piešķirtu deleģējumu VPC izveidei un darbības nodrošināšanai, tai skaitā MK noteikumu izstrādei. Grozījumi likumos nodrošina Valsts kasei un Valsts kancelejai pamatojumu īstenot nepieciešamās izmaiņas nolikumos un reglamentos, kas kalpo par pamatu VPC ieviešanai abu iestāžu struktūrvienību ietvaros.

Papildus tam jāņem vērā, ka var būt nepieciešami grozījumi ministriju un to padotības iestāžu iekšējos normatīvajos aktos, kuros noteikta kārtība, kādā īstenojami procesi un to daļas, kas līdz ar VPC izveidošanu būs VPC atbildība. Vienlaikus, lai nodrošinātu VPC darbību, kas atbilstoši mērķim ir balstīta standartizētu pakalpojumu sniegšanā, nepieciešams pārskatīt un grozīt attiecīgos normatīvos aktus, kā arī izstrādāt pakalpojumu/procesu instrukcijas.

2. Jauns normatīvais regulējums – VPC darbībai

Nepieciešams izstrādāt jaunu tiesību aktu (MK noteikumu) projektus saistībā ar VPC darbību, sniegto pakalpojumu izmantošanas obligātumu, procesu kontroli, savstarpējās sadarbības principiem, atbalstu un pienākumiem, kā arī noteikt atbildīgos subjektus, tādējādi radot skaidru un pārskatāmu kārtību VPC darbībai, vienlaikus veidojot centralizētu mehānismu.

Grozījumi normatīvajos aktos un jaunais normatīvais regulējums tiks izstrādāts Projekta ietvaros

• Finansēšana no pakalpojuma saņēmēja budžeta (finanšu grāmatvedība) – ņemot vērā vienreizējo un paredzamo speciālistu (grāmatvežu) pārcelšanu no resoriem uz VPC;

• Citi finansējuma avoti (ANM, valsts budžets) – paredz papildu finansējumu centralizācijas reformas izdevumu segšanai (atbilstoši nepieciešamībai).

Katra resora budžeta pārdales apmērs tiks noteikts, pamatojoties uz rekomendēto pieeju, kas paredz vienreizēju budžeta pārdali finanšu grāmatvedības procesiem, jo notiks amata vietu pārcelšana no resoriem uz VPC un grāmatvedības risinājuma centralizācija.

Nodarbinātie tiks pārņemti no resora tikai Valsts kasei nepieciešamajā apjomā un kārtībā, kuru Valsts kase norāda iepriekš, ņemot vērā resoru sniegtajiem pakalpojumiem nepieciešamos nodarbinātos, kā arī VPC kapacitāti un potenciālos efektivitātes uzlabojumus.

Pakalpojuma attīstība līdz 2026. gada 31. maijam tiks finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, īstenojot nepieciešamās aktivitātes pakalpojuma projektēšanā un digitalizācijā, procesu pārvaldībā, kā arī segs ar resoru pārņemšanu saistītās izmaksas.

Aktivitātes pakalpojuma ieviešanai, kas nav attiecināmas no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, tiks nodrošinātas likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" starpnozaru prioritārajam pasākumam "Vienotā pakalpojumu centra izveide" piešķirtā finansējuma ietvaros Valsts kasei un resoriem (nozaru ministrijām). No 2027. gada piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros tiks nodrošināta pārējo resoru pārņemšana un pārņemšanas izmaksu segšana

Koplietošanas pakalpojuma attīstības ietvaros plānots izveidot vienotu, centralizētu valsts pārvaldes platformu grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā, lai nodrošinātu grāmatvedības uzskaites procesu standartizāciju un vienādošanu, kā arī veicinātu efektivitāti, digitālo transformāciju un valsts līdzekļu optimizāciju. Vienota platforma (koplietošanas pakalpojums) tiks veidota un attīstīta Vienotajā pakalpojumu centrā (turpmāk – VPC).

Platformas pakalpojums ir IKT risinājumu kopums, kas ietver grāmatvedības un personāla lietvedības risinājumu, izmantojot pieejamo funkcionalitāti Horizon sistēmā un darbinieku pašapkalpošanās portālā HoP, un risinājumu budžeta plānošanā un finanšu vadībā, nodrošinot atbalstu resoriem un iestādēm ikdienas budžeta plānošanas un finanšu vadības procesos, kā arī valsts līmeņa finanšu vadības procesos. ANM līdzekļi tiks investēti arī integrāciju pārbūvē un saskarņu izstrādē (tai skaitā iestāžu sistēmu funkcionalitātes pielāgošanā), nodrošinot resora biznesa procesu un sistēmu sasaisti ar platformu.

Platformā plānots attīstīt jaunu risinājumu vidēja termiņa budžeta un ikgadējā budžeta plānošanai un vadībai, kā arī apropriāciju vadībai, samazinot ar budžetu saistītās dokumentu plūsmas caur dokumentu vadības sistēmām un nodrošinot integrēto pieeju iespējami plašākiem ar budžetu saistītu pārskatu un atskaišu veidiem, tādējādi nodrošinot lielāku pārskatāmību visām procesā iesaistītajām pusēm un samazinātu administratīvo slogu.

Platformā ietilpstošo grāmatvedības un personāla lietvedības risinājumu izmantos ministrijas un iestādes, kas saņems grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, savukārt risinājuma funkcionalitāti valsts līmeņa budžeta plānošanas procesiem budžeta plānošanā un finanšu vadībā izmantos visi resori/iestādes. Funkcionalitāte, kas ir iestāžu un ministrijas līmenis, vērtējama risinājuma ieviešanas laikā, ņemot vērā resoru šā brīža izstrādāto risinājumu funkcionalitāti

Detalizēti platformas un tajā ietilpstošo risinājumu pieejamības rādītāji un reakcijas laiki tiks noteikti, definējot pakalpojuma nosacījumus

1. Grāmatvedības un personāla lietvedības jomā:

1.1. Finanšu ministrija un iestādes (Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Valsts kase, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Fiskālās disciplīnas padome);

1.2. Veselības ministrija un iestādes (Latvijas Antidopinga birojs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Nacionālais veselības dienests, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Veselības inspekcija, Zāļu valsts aģentūra);

1.3. Zemkopības ministrija un iestādes (Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Valsts meža dienests);

1.4. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un iestādes (Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs, Valsts reģionālās attīstības aģentūra);

1.5. Klimata un enerģētikas ministrija un iestādes (Valsts vides dienests, Vides pārraudzības valsts birojs);

1.6. Ekonomikas ministrija un iestādes (Centrālā statistikas pārvalde, Konkurences padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Būvniecības valsts kontroles birojs, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs);

1.7. Izglītības un zinātnes ministrija un iestādes (Aizkraukles Profesionālā vidusskola, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Jelgavas Tehnikums, Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Latgales Industriālais tehnikums, Latviešu valodas aģentūra, Latvijas Sporta muzejs, Latvijas Zinātnes padome, Liepājas Valsts tehnikums, Murjāņu sporta ģimnāzija, Ogres tehnikums, Rēzeknes tehnikums, Rīgas Būvniecības koledža, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola, Rīgas Stila un modes tehnikums, Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Rīgas Valsts tehnikums, Saldus tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Valsts izglītības satura centrs, Ventspils Tehnikums, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums);

1.8. Kultūras ministrija un iestādes (Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Neredzīgo bibliotēka, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola", Memoriālo muzeju apvienība, Nacionālais kino centrs, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Mākslu izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola", Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola", Mākslu izglītības kompetences centrs "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola", Mākslu izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola", Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, Valsts kultūrkapitāla fonds);

1.9. Tieslietu ministrija un iestādes (Tiesu administrācija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Valsts valodas centrs, Datu valsts inspekcija, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Valsts probācijas dienests, Latvijas Republikas Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts zemes dienests, Maksātnespējas kontroles dienests, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas Republikas Patentu valde).

2. Budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā:

2.1. Finanšu ministrija un iestādes (Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Valsts kase, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija);

2.2. citi resori – funkcionalitāte, kas nepieciešama valsts līmeņa budžeta plānošanas procesiem, funkcionalitāte, kas ir iestāžu un ministrijas līmenis.

Pakalpojuma saņēmēju loks atbilstoši turpmākās attīstības perspektīvai:

3. Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes

4. Ārlietu ministrija

5. Satiksmes ministrija un tās padotības iestādes

6. Labklājības ministrija un tās padotības iestādes

7. Aizsardzības ministrija un tās padotības iestādes

8. Neatkarīgās iestādes

Lēmums, saskaņā ar kuru ministrijām un to padotības iestādēm pakāpeniski jāpāriet uz VPC, ir ietverts Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas (Valsts kases) kopīgi izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā¹ "Vienoto pakalpojumu centra koncepts" (Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojums Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"")

2. Budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājums

1. Grozījumi normatīvajos aktos – VPC izveidei un darbības nodrošināšanai

VPC pakalpojuma sniegšanai nepieciešams specifisks un konkrēts likuma ietvars. Nepieciešams veikt grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību (Valsts kase) un Valsts pārvaldes iekārtas likumā (Valsts kanceleja), lai Valsts kasei un Valsts kancelejai piešķirtu deleģējumu VPC izveidei un darbības nodrošināšanai, tai skaitā MK noteikumu izstrādei. Grozījumi likumos nodrošina Valsts kasei un Valsts kancelejai pamatojumu īstenot nepieciešamās izmaiņas nolikumos un reglamentos, kas kalpo par pamatu VPC ieviešanai abu iestāžu struktūrvienību ietvaros.

Papildus tam jāņem vērā, ka var būt nepieciešami grozījumi ministriju un to padotības iestāžu iekšējos normatīvajos aktos, kuros noteikta kārtība, kādā īstenojami procesi un to daļas, kas līdz ar VPC izveidošanu būs VPC atbildība.

2. Jauns normatīvais regulējums – VPC darbībai

Nepieciešams izstrādāt jaunu tiesību aktu (MK noteikumu) projektus saistībā ar VPC darbību, sniegto pakalpojumu izmantošanas obligātumu, procesu kontroli, savstarpējās sadarbības principiem, atbalstu un pienākumiem, noteikt atbildīgos subjektus, kā arī atrunāt risinājumu pieejamības un drošības prasības, tādējādi radot skaidru un pārskatāmu kārtību VPC darbībai, vienlaikus veidojot centralizētu mehānismu.

Grozījumi normatīvajos aktos un jaunais normatīvais regulējums tiks izstrādāts Projekta ietvaros

Līdz 2026. gada 31. maijam centralizācijas reformas izdevumi (tai skaitā risinājuma centralizācija un platformā ietilpstošo risinājumu pilnveide, ieviešana un uzturēšana) tiks segti:

1) no ANM projekta finansējuma;.

2) no pakalpojuma saņēmēja budžeta, kas paredz vienreizēju budžeta pārdali finanšu grāmatvedības procesiem, jo notiks amata vietu pārcelšana no resoriem uz VPC un grāmatvedības risinājuma centralizācija. Priekšlikumi par pārdali tiks sagatavoti ikgadējā valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesa un kārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesa ietvaros;

3) no likuma par "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" starpnozaru prioritārā pasākuma "Vienotā pakalpojumu centra izveide" finansējuma.

Lai nodrošinātu korektu finansējuma pārdali, pirms katra resora pārņemšanas tiks pārskatītas iepriekšējā gada izmaksas par licencēm vai licenču nomu. Jāņem vērā arī tas, ka resoru pievienošanas procesā VPC ar licencēšanu saistītās izmaksas var pieaugt, ņemot vērā atšķirīgo digitalizācijas līmeni iestādēs. Papildus jānorāda, ka netiks pārdalīts finansējums, ko resori un iestādes iepriekšējā gadā izmantojuši konsultācijās, mācībās un papildu pielāgojumiem grāmatvedības risinājumā.

Ņemot vērā, ka budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājumu plānots produkcijā ieviest iteratīvi, sākotnējās uzturēšanas izmaksas līdz iestrādāšanai pamatbudžeta bāzes izdevumos plānots finansēt no pakalpojuma sniedzējam pieejamā valsts budžeta finansējuma. Turpmākās budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājuma uzturēšanas izmaksas tiks pieprasītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Lai nodrošinātu pārējo resoru pārņemšanu platformā un segtu pārņemšanas izmaksas, tiks izmantots likumā par "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" starpnozaru prioritārajā pasākumā "Vienotā pakalpojumu centra izveide" piešķirtais finansējums

Platforma ir pakalpojums, kurš nodrošinās vienotas ekosistēmas veidošanu, radot priekšnosacījumus pilnvērtīgākai finanšu datu izmantošanai un analīzei, kā arī saistībā ar digitālo transformāciju veicinās procesu efektivitāti.

ANM investīcijas projekta "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana" ietvaros, veicot platformas attīstīšanu, tiks sasniegti projekta pases 3.3. apakšpunktā un 7. punktā norādītie plānotie ietaupījumi un ieguvumi