Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta rīkojums Nr. 406

Rīgā 2023. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 34 54. §)
Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana" pases un koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu

1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un noteikt, ka par tajā norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs, kā arī apstiprināt projekta izmaksas – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu ne vairāk kā 1 680 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai ne vairāk kā 286 846 euro apmērā – un personāla attīstības un mācīšanās risinājuma koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu (2. pielikums).

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt projekta iesniedzēju – Valsts administrācijas skolu – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) ietvaros.

3. Projektu finansēt 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst šā rīkojuma 1. punktā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem.

4. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2026. gadā ne vairāk kā 233 491 euro apmērā un turpmākajos gados ne vairāk kā 400 268 euro apmērā gadā. Valsts kancelejai attiecīgo finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta vietā ‒ finanšu ministrs A. Ašeradens
1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
rīkojumam Nr. 406
2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana" pase

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Valsts administrācijas skola
1.2. Projekta īstenošanas partneriValsts kanceleja

2. Saistīto projektu programma

2.1. Programmas nosaukumsValsts pārvaldes resursu pārvaldības programma
2.2. Saistība ar citiem projektiemMācīšanās un attīstības sistēma veido daļu no cilvēkresursu pārvaldības arhitektūras publiskajā pārvaldē1. Tā tiešā veidā ir saistīta ar tādām cilvēkresursu vadības sistēmām kā darba izpildes novērtēšana, prasmju un kompetenču pārvaldība, karjeras vadība, personāla lietvedība, tādējādi sekmējot valsts pārvaldes stratēģiskās cilvēkresursu vadības sistēmas (2.1.2.1.i. investīcijas nolūks "Valsts pārvaldes vienotās resursu pārvaldības centra izveide, tai skaitā vienota cilvēkresursu pakalpojumu izveide, valsts vienotās apmācību un zināšanu uzkrāšanas platformas attīstība") un vienotā resursu pārvaldības centra izveidi (2.1.2.1.i. investīcijas nolūks "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana").

Mācīšanās un attīstības sistēma kā vienota platforma publiskajā pārvaldē būtiski sekmēs kritiski svarīgu un visaptverošu kompetenču un prasmju apguvi, tai skaitā digitālo prasmju un spēju attīstīšanu, tādējādi veicinot digitālo transformāciju valsts līmenī (Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.3.2.2.i. investīcija "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība").

Projekts ir cieši saistīts arī ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2.1.3.i. investīcijas "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" īstenošanu, proti, 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros izstrādājamā sistēma tiks izmantota arī vienotā tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra (turpmāk – Tieslietu akadēmija) mērķgrupu2 mācību procesa pārvaldībai.

Papildus tiks nodrošināta sasaiste ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 3.4.2.0/15/I/001 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā" un Nr. 3.4.2.0/15/I/002 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" ietvaros izstrādāto Mācību pārvaldības sistēmu.

Projekta īstenošanas gaitā vērtējama sasaiste ar Iekšlietu iestāžu e-mācību platformu.

Projektos plānotās darbības nepārklājas un nepastāv dubultā finansējuma risks

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais satursProjekta mērķis ir attīstīt ērtu, mūsdienīgu un uz lietotāju orientētu publiskās pārvaldes mācīšanās un attīstības sistēmu3. Mācīšanās un attīstības sistēma ir rīks, kas sekmēs publiskās pārvaldes digitālajai transformācijai un modernizācijai svarīgo zināšanu un prasmju attīstību īsā laikā, aptverot skaitliski apjomīgu auditoriju, kā arī nodrošinot kompetenču pilnveidi kontrolētā veidā (dalībnieku prasmju novērtējums, dažādu līmeņu grupu veidošana, zināšanu pārbaudes rīki). Šādas sistēmas ieviešana ir kritiski svarīga šobrīd, jo turpmāko četru gadu laikā publiskajai pārvaldei būs jāīsteno apjomīgi IKT projekti (aptuveni 300 milj. euro apmērā) un jāpilnveido publiskie e-pakalpojumi – tam nepieciešama kompetence un zināšanas publiskās pārvaldes pusē, tostarp kā IKT projektu īstenotājam un pasūtītājam.

Prasmju un kompetenču attīstīšana ir saistīta ar publiskās pārvaldes stratēģiskajiem attīstības virzieniem, pārmaiņu programmām un kompetenču ietvariem, tādējādi veicinot Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plānā 2021.–2027. gadam un Administratīvās kapacitātes ceļa kartē4 ietverto pasākumu īstenošanu un transformāciju uz organizāciju, kas mācās un ir vieda.

Mācīšanās un attīstības sistēma nodrošinās vairāku līmeņu (publiskās pārvaldes, resoru, iestāžu, profesionālo grupu) mācību platformu darbinieku prasmju pilnveidošanai, kompetenču attīstīšanai un tālākizglītībai, tai skaitā:

• kursu satura radīšanu, kursu katalogus, attālinātās mācības (dažādās formās, tai skaitā tiešsaistē, pašmācība lietotājam ērtā laikā u. c.), prasmju un zināšanu pārbaudes rīkus, sertifikātu izsniegšanu. Mācību piedāvājums tiks sasaistīts ar amatu grupu kompetenču un prasmju ietvariem;

• virtuālo kopienu veidošanu (piemēram, politikas veidotāji, dažādu līmeņu vadītāji, projektu vadītāji, inovāciju eksperti) zināšanu pārnesei un noteiktu profesionālo kompetenču attīstīšanai;

• darbinieku attīstīšanas moduli, piemēram, attīstības plānu veidošanu, kompetenču pārvaldību, darbā ievadīšanas rīku;

• datu izsekojamību, analīzi un pārskatus, kas ļaus pieņemt datos balstītus lēmumus un veidot lietotāju vajadzībām atbilstošu mācību piedāvājumu.

Mācīšanās un attīstības sistēmā tiks pielāgota funkcionalitāte un veidoti administrēšanas moduļi atbilstoši resoru un iestāžu vajadzībām, piemēram, Tieslietu akadēmijas mērķgrupu tālākizglītības procesa organizēšanas vajadzībām. Katrā modulī ietveramā informācija/specifikācija tiks definēta sistēmas prasību izstrādes procesā.

Mācīšanās un attīstības sistēmai jānodrošina lietotājam ērta pašapkalpošanās funkcionalitāte, kā arī iespēja attīstīt kompetences dažādos formātos, tai skaitā mobilajā lietotnē. Mūsdienu mācīšanās un attīstības sistēmas iekļauj arī mākslīgo intelektu, ar kura palīdzību iespējams personalizēt mācīšanās ceļu un veidot lietotāja individuālajām vajadzībām atbilstošu mācību piedāvājumu

3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/
nepieciešamība/
risināmā problēma)
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā kā viena no prioritātēm ir izvirzīta valsts pārvaldes digitālā transformācija, tai skaitā centralizētu platformu attīstība un digitālo prasmju paaugstināšana. Arī Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir ietvertas stratēģiskās prioritātes, tai skaitā digitālā transformācija un datu pratība, lai nodrošinātu publiskās pārvaldes transformāciju uz organizāciju, kas mācās un ir vieda. Tādējādi ir nepieciešams piedāvāt mehānismus, lai sekmētu šo mērķu sasniegšanu – mūsdienīgu mācīšanās un attīstības rīku un saturu, kas veicinātu digitālo prasmju līmeņa paaugstināšanu, starpresoru sadarbību un koplietošanas platformas izveidi.

Globālās tendences rāda, ka pēdējo gadu laikā būtiski mainās mācīšanās un attīstības metodes – pārliecinoši dominē e-mācības, kursu formāts tiek veidots lietotājiem ērtā mikro mācību veidā, izmantojot spēles, simulāciju u. c. elementus. Moderna mācīšanās un attīstības sistēma darbinieka attīstības procesu ļauj vadīt pašam, piedāvājot vienā vietā un lietotājam ērtā formātā (tai skaitā mobilajā lietotnē) kompetenču ietvaram atbilstošus attīstības pasākumus. Atbilstības nodrošināšanā starp mācību pieprasījumu un piedāvājumu arvien lielāka loma ir mākslīgajam intelektam, kas palīdz savienot individuālās mācību vajadzības un kompetences ar mācību kursiem, tādējādi veidojot pozitīvu darbinieku mācīšanās pieredzi un paaugstinot mācīšanās efektivitāti.

Tā kā mācīšanās kļūst par neatņemamu darbinieku ikdienas sastāvdaļu, tad arī Latvijas publiskajai pārvaldei jāspēj piedāvāt mūsdienīgus un lietotājiem ērtus rīkus, lai īstenotu stratēģiskos mērķus un pilnveidotu kompetences, tai skaitā digitālās prasmes. Augsts ir arī iestāžu pieprasījums pēc tādas mācīšanās pārvaldības platformas, kas iekļauj ne tikai centrālo, bet arī iestāžu līmeņa funkcionalitāti mācību kursu veidošanā un administrēšanā. Ieviešot vairāku līmeņu Mācīšanās un attīstības sistēmu, tiktu sekmēta koplietošanas platformas izveide publiskajā pārvaldē.

Esošā Mācību pārvaldības sistēma sniedz tehnisku atbalstu mācību apmeklējuma koordinēšanai un e-satura izvietošanai, tomēr nepiedāvā modernus e-apmācību rīkus centrālā un iestāžu līmenī, kā arī kompetencēs balstītu mācīšanos un darbinieku individuālās mācīšanās pieredzes veidošanu. Ņemot vērā, ka Mācīšanās un attīstības sistēmu plānots veidot kā valsts pārvaldes jeb organizācijas iekšējo pārvaldības rīku, Mācību pārvaldības sistēma tiks izmantota profesionālās attīstības pakalpojuma sniegšanai tām nodarbināto grupām, kuras ir ārpus publiskās pārvaldes (piemēram, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, augstskolas).

Mācību pārvaldības sistēmā kopš tās darbības uzsākšanas 2019. gadā ir reģistrēti 24 159 dalībnieki (gan no publiskās pārvaldes iestādēm, gan no pašvaldībām, augstskolām, kapitālsabiedrībām, privātā un nevalstiskā sektora organizācijām), 282 organizācijas, organizēti 566 mācību pasākumi un izsniegti 28 460 sertifikāti un apliecinājumi

3.3. Projekta ieguvumi5Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs6

Vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

3.3.1. Ieguvums publiskajai pārvaldei, iestādēm un nodarbinātajiem – attīstība un mācību pasākumi ir mērķtiecīgi un balstīti profesionālajās vajadzībāsSistēmā ir definētas (prasmju katalogs atbilstoši kompetenču ietvariem) gan prasmes amatu grupām, gan caurviju prasmes.

Šobrīd Mācību pārvaldības sistēmā nav prasmju kataloga

Vismaz 100 prasmes atbilstoši kompetenču ietvariem

2026.

3.3.2. Ieguvums publiskajai pārvaldei, iestādēm un nodarbinātajiem – notiek mērķtiecīga nodarbināto prasmju novērtēšana, lai pielāgotu saturu individuālajām vajadzībām (zināšanu līmeņiem) un nodrošinātu zināšanu pilnveidi (rezultātu mērīšana)Prasmju novērtēšanas rīku skaits

Šobrīd Mācību pārvaldības sistēmā ir piedāvāta 1 zināšanu pārbaudes testa veidne

Vismaz 4 prasmju novērtēšanas rīki vai veidnes (piemēram, prasmju pašnovērtējums, zināšanu pārbaudes rīki mācību procesā un beigās, mācību ietekmes novērtējums ilgtermiņā)

2026.

3.3.3. Ieguvums iestādēm un nodarbinātajiem – uzlabotas profesionālās attīstības pakalpojuma metrikas un datu analītikaPārskatu skaits

Šobrīd Mācību pārvaldības sistēmā ir 22 automātiskie pārskati centrālajā (Valsts administrācijas skolas) līmenī (tiek izmantoti un par lietderīgiem ir uzskatāmi 50 % no tiem).

Iestādēm un nodarbinātajiem nav pieejami pārskati

Pieejami kopā vismaz 5 ērti un lietderīgi pārskati iestāžu un nodarbināto līmenī

2026.

3.3.4. Ieguvums publiskajai pārvaldei, iestādēm un nodarbinātajiem – pieaug publiskajā pārvaldē nodarbināto sadarbība un zināšanu pārneseIzveidotas un darbojas virtuālās kopienas.

Šobrīd Mācību pārvaldības sistēmā nav virtuālo kopienu

Izveidotas vismaz 2 kopienas (katrā vismaz 100 dalībnieki)

2026.

4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem

4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā)4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana7, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt8

1 680 000 euro

286 846 euro

n/a

    

Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs9

Darbības iznākums

4.3. Projekta vadība un administrēšana

336 000 euro

336 000 euro

Īstenota projekta vadība un administrēšana
4.4. Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana, tai skaitā iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrāde, lietotāju mācības, informatīvie un publicitātes pasākumi

1 344 000 euro

1 428 000 euro

Ieviesta Mācīšanās un attīstības sistēma
Finansējuma sadalījums veikts tā, ka, ja tiks palielināts kādas izmaksu pozīcijas apjoms, tad attiecīgi tiks samazinātas kādas citas pozīcijas izmaksas. Projekta īstenošanas laikā netiks pārsniegts projektam piešķirtais Atveseļošanas fonda finansējums

5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā

5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts10

Valsts mākonī(jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai11 (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

1

5.1.1. Mācīšanās un attīstības sistēmaĒrta, mūsdienīga un uz lietotāju orientēta publiskās pārvaldes mācīšanās un attīstības sistēma, kas atbalsta vairāku līmeņu mācīšanās un attīstības vajadzības, zināšanu pārnesi un datu analīzi. Sistēma tiks izvēlēta no tirgū pieejamiem mākoņrisinājumiem (SaaS jeb programmatūra kā pakalpojums) un pielāgota lietotāju vajadzībām


(sk. 8. punktu)

30.06.2023.

2026. gada I cet.

Līdz 60 000 lietotājiem valsts budžeta iestādēs

5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu12

Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)

1

5.2.1. Publiskajā pārvaldē nodarbināto profesionālā attīstībaValsts budžeta iestādes

Iesniegts vienlaikus ar šo MK rīkojuma projektu par projekta pases apstiprināšanu

2026. gada I cet.

5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Piekļuves nodrošināšanas termiņš
(gads, ceturksnis)

15.3.1. Publiskajā pārvaldē nodarbināto kompetenču un prasmju attīstība (tai skaitā izdalot apakškritērijus, piemēram, nodarbināto skaits, kuri apmeklējuši mācīšanās un attīstības pasākumus, mācību kursu moduļi un skaits, kompetenču moduļi un attīstītās kompetences)

2026. gada II cet.

6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte13

Projekta pārvaldībai tiks nodrošināta atbilstoša projekta komanda (projekta vadītājs, koordinators, iepirkuma speciālists u. c.). Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte atbilstoši noslodzei tiks nodrošināta projekta finansējuma ietvaros. Projekta īstenošanai tiks izveidoti uz projekta laiku terminēti amati. Savukārt specifisko un augsti profesionālo kompetenču nodrošināšanai (piemēram, dažādi IKT pakalpojumi, lietotāju dizains u. c.) tiks piesaistīts ārpakalpojums projekta finansējuma ietvaros.

Droša finanšu pārvaldība tiks īstenota, Valsts kancelejā veidojot Atveseļošanas fonda vadības un kontroles sistēmu, kurā tiks ietverts arī Valsts administrācijas skolas īstenotais projekts. Projekta izdevumu uzskaite tiks nodalīta ar atsevišķu finansējumu Atveseļošanas fonda valsts budžeta apakšprogrammā Valsts kancelejā. Šā finansējuma ietvaros pievienotās vērtības nodokļa maksājumi tiks nodalīti ar atsevišķu bilances kontu, veicot to nošķirtu uzskaiti no Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Nozīmīgu lomu vadības un kontroles sistēmā pildīs Valsts pārvaldes resursu pārvaldības programmas padome, par kuras izveidi un darbību ir atbildīga Valsts kanceleja. Programmas padome nodrošinās programmā iekļauto projektu īstenošanas savstarpējo koordināciju, kā arī rosinās priekšlikumus veikt finansējuma saņēmēju īstenoto projektu dokumentācijas un darbību izlases pārbaudes, tai skaitā lai gūtu pārliecību, ka reformu un investīciju virziena investīciju projektu īstenošanā nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas vai dubultā finansējuma situāciju. Vadības un kontroles sistēmas iekšējo normatīvo aktu izstrādi nodrošinās un koordinēs, kā arī projektu īstenošanas uzraudzību veiks Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departaments, savukārt programmas padomes darbu plānos un sekretariāta funkcijas veiks Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departaments. Lai pārliecinātos par projekta ietvaros veikto izmaksu pamatotību, atskaites punktu un mērķu sasniegšanu un atbilstību investīcijas īstenošanas nosacījumiem (tai skaitā par to, ka projektā nav konstatējamas interešu konflikta, dubultfinansējuma, korupcijas un krāpšanas pazīmes), kā arī par sasniegto rezultātu atbilstību projektā plānotajam, projekta īstenošanas atbilstību nodrošinās neatkarīgs no projekta līdzekļiem finansēts revidents

7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Vienotas mācīšanās un attīstības sistēmas kā koplietošanas platformas izveidei ir augsta prioritāte, ko apliecina valsts pārvaldes iestāžu līdzšinējās plānošanas prioritātes (vairāki pieprasījumi Eiropas Savienības investīciju plānošanas periodos izveidot mācīšanās un attīstības sistēmas iestāžu līmenī) un iestāžu interese un gatavība iesaistīties šajā projektā. Tādēļ tiek piedāvāts izveidot vienu koplietošanas sistēmu un novērst situāciju, ka iestādes veic individuālus mācīšanās pakalpojumu sistēmu pirkumus. Mācīšanās un attīstības sistēma kā koplietošanas platforma ļaus piedāvāt arī universālākus pakalpojumus publiskās pārvaldes un resoru ietvaros (piemēram, kursus par darbā ievadīšanu, darba drošību, valsts pārvaldes pamatiem, interešu konflikta novēršanu), tādējādi ietaupot resursus e-mācību izveidei iestāžu līmenī. Sistēma veicinās arī profesionālo amatu grupu virtuālo kopienu veidošanu, kas nodrošinās sadarbību un zināšanu pārnesi, tādējādi mazinot resursus, kas nepieciešami dažādas informācijas meklēšanai un izzināšanai. Mācīšanās un attīstības sistēma ir plānota kā mūsdienīgs un moderns rīks, kura darbībā ir integrēti tādi efektivitātes rīki kā spējā pārvaldība (agile), datu analītika un, iespējams, pat mākslīgais intelekts kompetenču un mācību piedāvājuma salāgošanai. Līdz ar to ir plānojams, ka būtiski tiks ietaupīti resursi, kas līdz šim tiek tērēti sistēmas pārvaldīšanai un administrēšanai, analīzes veikšanai un mācību piedāvājuma salāgošanai ar individuālajām vajadzībām.

Mācīšanās un attīstības sistēmas izmaksas pēc projekta beigām veidos ikgadēja maksa par aktīvo lietotāju licencēm, kuru plānots administrēt centralizēti, un lietotāju atbalsts.

Izmaksu un ieguvumu analīze veikta, izvēloties piesardzīgu prognožu scenāriju. Tiek pieņemts, ka gadā vidēji 10 iestādes vēlas ieviest mācīšanās platformas (vidēji 337 darbinieki, izmaksas vienam lietotājam par sistēmas izmantošanu ir 15 euro gadā (mazākam skaitam maksa par lietotāju ir augstāka), kā arī līdz 20 % veido izmaksas par sistēmas pielāgošanu, integrāciju un pilnveidošanu; ikgadējās sistēmas uzturēšanas izmaksas veido maksa par lietotāju – 10 euro gadā (lielākam skaitam maksa par lietotāju ir zemāka), kā arī lietotāju atbalsts, sistēmas pielāgošana u. c.); pēc Valsts administrācijas skolas pasūtījuma vidēji gadā tiek izstrādāti 5 mācību moduļi, kas tādējādi taupa iestāžu līdzekļus, piemēram, par darbā ievadīšanu, darba aizsardzību, datu drošību, interešu konflikta novēršanu u. c. (viena moduļa izmaksas ir 40 000 euro). Ieguvumu daļā ir iekļauts arī to izmaksu ietaupījums, kas veidosies, samazinot sistēmas administrēšanas funkciju, kā arī nodrošinot zināšanu pārnesi un profesionālo grupu sadarbību virtuālo kopienu ietvaros.

Ņemot vērā minētos ieguvumus un projekta izmaksas, plānojams, ka projekta ieguvums tā īstenošanas beigās, izvēloties piesardzīgo prognožu scenāriju, būs aptuveni 2,45 milj. euro, savukārt projekta dzīves cikla laikā – 10 gados – 9,68 milj. euro. Projekta izmaksu/ieguvumu analīze projekta īstenošanas gaitā tiks regulāri monitorēta, un tā var mainīties, kad būs zināms sistēmas piegādātājs un pakalpojumu cenrādis.

Izmaksu un ieguvumu analīzē ir būtiski ņemt vērā, ka mācīšanās un attīstības sistēma ir rīks Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto pasākumu īstenošanai, un ieguvums no kompleksas pieejas īstenošanas ir daudz augstāks par mācīšanās un attīstības sistēmas sociālekonomiskajiem ieguvumiem. Mācīšanās un attīstības sistēma ir daļa no stratēģiskās cilvēkresursu vadības sistēmas, kas tiks izstrādāta Vienotā pakalpojumu centra ietvaros, tādējādi sniedzot daudz lielāku sociālekonomisko ieguvumu.

Projektam būs ietekme uz valsts pārvaldes funkcijām, jo plānots, ka mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana sekmēs cilvēkresursu vadības administratīvās funkcijas (sistēmas administrēšana, mācību grupu veidošana, datu analīze u. c.) mazināšanu. Līdz ar to iestādes šos resursus varēs ietaupīt vai pārvirzīt citu funkciju nodrošināšanai, tai skaitā cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības funkcijas stiprināšanai.

Būtiskākie projekta īstenošanas riski:

1) finanšu riski – inflācijas ietekmē var sadārdzināties izmaksas par lietotāju licencēm un citiem potenciālā piegādātāja sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi ietekmējot gan projekta īstenošanas izmaksas, gan sistēmas uzturēšanu pēc projekta īstenošanas beigām;

2) personāla riski – saistīti ar projekta administrēšanu un ilgtspējas nodrošināšanu pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, t. i., sistēmas uzturēšanai ir nepieciešamas amata vietas gan stratēģiskās vadības nodrošināšanai, gan lietotāju atbalsta pakalpojuma sniegšanai;

3) tehniskie riski – sistēmu ir plānots ieviest kā tirgū izstrādātu mākoņdatošanas pakalpojumu, nodrošinot integrāciju ar citiem cilvēkresursu vadības sistēmas moduļiem. Līdz ar to pastāv zināms nenoteiktības risks attiecībā uz sistēmas funkcionalitāti, sistēmu savietojamību un datu migrāciju, pielāgošanu lietotāja vajadzībām (apjoma un sarežģītības ziņā), kā arī sistēmas piegādātāja darba kvalitāti

8. Cita būtiska informācija

Mācīšanās un attīstības sistēmas IKT risinājuma izvietošanas risinājums – izvietošana valsts vai pakalpojuma sniedzēja mākoņpakalpojumos – būs atkarīgs no Latvijas valsts pārvaldes kompetento iestāžu atzinuma IKT risinājuma attīstības aktivitātes saskaņošanas procesa ietvaros, kā arī no pakalpojuma sniedzēja piedāvātajām iespējām. Tirgus izpētes procesā ir vērojams, ka lielākie mācīšanās un attīstības sistēmu piegādātāji nepiedāvā iespēju datus izvietot klienta mākonī.

Projektā ir identificētas galvenās mērķgrupas – publiskajā pārvaldē nodarbinātie, vadītāji, personālvadības speciālisti/vadītāji – un definēti ieguvumi katrai grupai, piemēram, darbiniekiem sistēma sniegs lielāku skaidrību par kompetenču attīstīšanas ceļu un lielāku elastību mācīties sev ērtā laikā un veidā; personālvadības speciālistiem un visu jomu vadītājiem sistēma padarīs vieglāku un skaidrāku nodarbināto attīstības plānošanas ceļu; jebkurā posmā būs pieejami ērti administrējami dati par nodarbināto attīstības procesu. Šim projektam ir būtiska ietekme arī uz organizāciju un publiskās pārvaldes sniegumu – centralizēti tiek piedāvāts arī iestāžu līmeņa IKT rīks, kas atbalsta datos un vajadzībās balstītu cilvēkresursu stratēģisko plānošanu un vadīšanu (kompetenču plānošana, mācību piedāvājums atbilstoši kompetenču ietvaram, analītika, attīstības korelācija ar darba sniegumu). Pētījumi parāda, ka, jo lielāka prioritāte ir darbinieku attīstība, jo zemāks ir to mainības līmenis (piemēram, pēc Gallup pētījuma14 datiem iesaistīto darbinieku mainības līmenis ir par 59 % mazāks) un augstāka darbaspēka produktivitāte. Līdz ar to publiskās pārvaldes līmenī projekts ne tikai sniegs finansiālu ietaupījumu, bet arī ir būtiska investīcija cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanā un pasākums, kas veicams, lai īstenotu virzību uz Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plānā 2021.–2027. gadam norādīto mērķu sasniegšanu.

Projekta ieguvumi tiks mērīti, arī veicot regulāru mācīšanās un attīstības sistēmas lietotāju apmierinātības aptauju.

Projekta veiksmīgai īstenošanai ir izveidota projekta uzraudzības padome, kas ietver pārstāvjus no Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes. Projekta uzraudzības padomes uzdevums ir līdzdarboties projekta mērķu un aktivitāšu īstenošanā, lai nodrošinātu projekta rezultātu atbilstību galalietotāju vajadzībām. Projekta uzraudzības padomē pārstāvētās iestādes var tikt iesaistītas Mācīšanās un attīstības sistēmas testēšanas procesā.

Mācīšanās un attīstības sistēmu ir plānots ieviest kā tirgū gatavu mākoņrisinājumu (SaaS jeb programmatūra kā pakalpojums), kas pielāgots publiskās pārvaldes lietotāju vajadzībām. Līdz ar to nav plānots izstrādāt specifiskus procesu aprakstus, bet ir plānots pārņemt labāko praksi, kāda pastāv mācīšanās un attīstības pakalpojuma organizēšanā. Vienlaikus būtisks risks ir sistēmas uzturēšanas nodrošināšana pēc projekta īstenošanas beigām – tā būtu administrējama centralizēti, t. i., piešķirot papildu finansējumu šim mērķim Valsts administrācijas skolai atkarībā no lietotāju skaita un citām sistēmas uzturēšanas izmaksām.

Ieviešot Mācīšanās un attīstības sistēmu, ir kritiski svarīgi nodrošināt, lai sistēma ir ērta (lietojama jebkurā vietā un ierīcē), mūsdienīga (ietver labāko un jaunāko praksi, kas veidojas gan no publiskās pārvaldes, gan privātā sektora organizācijām) un lietotājam draudzīga (ir viegli apgūstama un lietojama, piedāvā intuitīvu lietotāja saskarni). Lai nodrošinātu šādas sistēmas ieviešanu, tika veikta tirgus izpēte un Eiropas reģionā pieejamo lielāko mācīšanās un attīstības sistēmu analīze, kā arī tika izvērtēta līdzšinējā Valsts administrācijas skolas pieredze ar Mācību pārvaldības sistēmas izstrādi (būtiskākie trūkumi ir saistīti ar ierobežotajiem valsts pārvaldes resursiem (IKT kompetences un finanšu resursi) gan jaunas sistēmas izstrādē, gan lielu resursu ieguldījumu IT sistēmas pilnveidošanā). Būtisks faktors ir tas, ka salīdzinoši īsā laikposmā (tuvāko triju gadu laikā) jāveic apjomīgas investīcijas publiskās pārvaldes digitālo prasmju stiprināšanā, aptverot lielu mērķauditoriju (62 900 nodarbinātos).

Analīzes rezultātā ir nolemts ieviest jau tirgū gatavu risinājumu (SaaS jeb programmatūra kā pakalpojums, kas ir mākoņpakalpojumā balstīts sistēmas abonēšanas modelis un tiek izmantots tiešsaistē, nevis lejupielādēts vienā ierīcē), un tas būs mērķēts uz kvalitatīva un ātra publiskajā pārvaldē nodarbināto profesionālās attīstības pakalpojuma nodrošināšanu. Būtiskākie ieguvumi, izvēloties programmatūru kā pakalpojumu:

1) iespēja ieviest tirgū aprobētu risinājumu, ko lieto nodarbināto skaita ziņā lielas organizācijas ar plašu ģeogrāfisko tvērumu. Šādas sistēmas ietver klientu pieredzes analīzi un nemitīgus pilnveidojumus, lai nodrošinātu sistēmas ērtumu un pilnveidotu mācīšanās pieredzes ceļu. Līdz ar to ir iespējams uzreiz ieviest labāko praksi un mācīšanās pieredzi. Šādas sistēmas ir modulāras un ērti pielāgojamas dažādu klientu vajadzībām, kas ir svarīgi Latvijas publiskās pārvaldes gadījumā, izvēloties iestādes līmeņa moduli;

2) ātra sistēmas ieviešana, kas ļaus īsā laikposmā aptvert lielu auditoriju, izlaižot sistēmas plānošanai un izstrādei nepieciešamos posmus/resursus un pārņemot labāko praksi. Pakalpojums ļaus piekļūt mācīšanās platformai no jebkuras vietas un ierīces veida, izmantojot internetu un tīmekļa pārlūku;

3) nepārtrauktā attīstībā esošs IKT risinājums, par kura uzturēšanu un attīstīšanu jeb tehnisko atbalstu ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs, ievērojot atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas un pasūtītāja noteiktās drošības politikas prasībām. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina arī datu dublēšanu un regulārus sistēmas atjauninājumus, tādējādi ļaujot integrēt labāko praksi mācīšanās procesā. Programmatūras kā pakalpojuma risinājumi nodrošina arī integrācijas iespējas ar citām sistēmām (tai skaitā cilvēkresursu vadības sistēmām), lai nodrošinātu datu apmaiņu un vienotu ekosistēmu;

4) izstrādāti un gatavi lietošanai analītikas rīki (tai skaitā prasmju un zināšanu pārbaudes testi), kas ļauj analizēt datus un piedāvāt sistēmas lietotājam individualizētu mācīšanās ceļu. Lielākajās sistēmās ir integrēts arī mākslīgā intelekta pakalpojums lietotāju prasmju un mācību kursu salāgošanā, kas atslogo cilvēkresursus un veicina augstāku lietotāju apmierinātību ar pakalpojumu. Kopumā šāda sistēma veicinās datu analītiku publiskajā pārvaldē un datos balstītu lēmumu pieņemšanu.

Programmatūra kā pakalpojums ir izvēlēts, lai nodrošinātu iespēju ātrā laikā ieviest un lietot sistēmu lielai auditorijai. Šis mērķis būtu apdraudēts, ja tiktu pieņemts lēmums izstrādāt IT risinājumu no jauna, tādējādi radot būtiskus riskus gan attiecībā uz termiņa nobīdēm (piemēram, sistēmas plānošanas un izstrādes posmi, kas kavētu mācību procesa uzsākšanu), gan attiecībā uz labās prakses integrēšanu nodarbināto mācīšanās un attīstības pakalpojumā atbilstoši strauji mainīgajām tendencēm (piemēram, jaunu pilnveidojumu izstrāde ir saistīta ar papildu izmaksām un laiku).

Tirgus izpētes laikā ir iegūta informācija, ka programmatūras kā pakalpojuma risinājumus izvēlas ieviest arī citas Eiropas Savienības publiskās pārvaldes iestādes, piemēram, Beļģijā (Mācīšanās un attīstības sistēma) un Dānijā (Cilvēkresursu vadības sistēma, kas ietver 121 000 publiskās pārvaldes lietotāju).

Mācīšanās un attīstības sistēma tiks ieviesta pakāpeniski, sākot to testēt dažās iestādēs un secīgi pievienojot citas publiskās pārvaldes iestādes. Ņemot vērā, ka Tieslietu akadēmijas projekts paredz Tieslietu akadēmijas darba uzsākšanu 2025. gada 1. janvārī, paredzams, ka Tieslietu akadēmijai nepieciešamās Mācīšanās un attīstības sistēmas funkcionalitātes testēšana veicama vismaz sešus mēnešus pirms Tieslietu akadēmijas darba uzsākšanas, lai, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, nodrošinātu Tieslietu akadēmijas uzdevumu efektīvu īstenošanu.

Projekta ietvaros tiks attīstīts IKT risinājums, kas ir nesaraujami saistīts ar finansējuma saņēmējam – Valsts administrācijas skolai – Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 654 "Valsts administrācijas skolas nolikums" 3. punktā deleģēto funkciju un kas nav saimnieciska darbība, tādēļ projekta ietvaros komercdarbības atbalsts finansējuma saņēmējam netiks sniegts. IKT risinājumus, kas tiek izmantoti tādu funkciju vai pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, ieguldījumu nolietojuma periodā pieļaujams izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai 20 % apmērā no IKT risinājuma gada jaudas laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts. Ar papildinošo saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar IKT risinājuma galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku un pamatkapitālu) kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.

Vienlaikus, ja IKT risinājumu izmantos papildinošai saimnieciskajai darbībai, Valsts administrācijas skola nodrošinās, ka tiks ievēroti minētie papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumi. Lai varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu ievērošanu, Valsts administrācijas skola, ja nepieciešams, izstrādās iekšējās kārtības noteikumus (metodiku)

Lietotie saīsinājumi:

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.


1 Ar terminu "publiskā pārvalde" tiek saprastas valsts budžeta iestādes jeb valsts tiešās pārvaldes iestādes un neatkarīgās iestādes. Termins "valsts pārvalde" tiek lietots tur, kur tas izriet no citiem plānošanas dokumentiem vai tiesību aktiem, kā arī tad, ja ir attiecināms uz valsts tiešo pārvaldi.

2 Tiesneši un tiesu darbinieki, prokurori un prokuratūras darbinieki, kuri sniedz juridisku atbalstu prokurora pienākumu izpildes procesā, kā arī izmeklētāji starpdisciplināros jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas spriešanai.

3 Mācīšanās un attīstības sistēmas nosaukums un koncepts izvēlēts, pamatojoties uz angļu valodas terminu "learning and development", kas ietver organizācijas funkciju vai pasākumu kopumu, kas veicina darbinieku izaugsmi un attīsta viņu spējas, prasmes un kompetences.

4 Plāna saturs ir attiecināms arī uz Tieslietu akadēmijas mērķgrupu, jo atbilstoši Administratīvās kapacitātes ceļa kartē ES Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai periodā 2021–2027 norādītajam (sk. https://www.mk.gov.lv/lv/media/13183/download) Administratīvās kapacitātes ceļa karte ir plāna neatņemama sastāvdaļa un veido pamatu kohēzijas politikas ieviešanā tieši un netieši iesaistīto cilvēkresursu politikai. Administratīvās kapacitātes ceļa kartes īstenošanā, aktualizēšanā un uzraudzībā tiks izmantoti tie paši principi, kas tiek piemēroti plānam. Administratīvās kapacitātes ceļa karte ir "dzīvs" un atvērts plānošanas dokuments, un tā atbilstoši nepieciešamībai tiks papildināta ar aktuālajām tēmām un mācībām, pamatojoties uz iesaistīto pušu pieteiktajām vajadzībām, kā arī ņemot vērā jaunākās tendences un aktualitātes attīstības un mācīšanās jomā.

5 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.

6 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.

7 PVN netiek attiecināts uz projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.

8 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.

9 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".

10 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.

11 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.

12 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.

13 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.

14 Tactics To Improve Employee Retention In The Workforce War. Pieejams: https://elearningindustry.com/tactics-to-improve-employee-retention-in-the-workforce-war

2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
rīkojumam Nr. 406
Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns

1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)

Projekta ietvaros plānots attīstīt publiskajā pārvaldē1 nodarbināto profesionālās attīstības pakalpojumu un ieviest vairāku līmeņu mācīšanās un attīstības koplietošanas platformu. Sistēmas ieviešana sekmēs Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plānā 2021.–2027. gadam ietverto pasākumu īstenošanu un transformāciju uz organizāciju, kas mācās un ir vieda. Publiskajā pārvaldē nodarbināto profesionālās attīstības pakalpojums ietver šādas darbības – Valsts administrācijas skola, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām un stratēģiskajām prioritātēm, veido un uztur profesionālās attīstības stratēģisko ietvaru, tai skaitā kompetenču modeļus amatu grupām un prasmju katalogu, izstrādā mācību piedāvājumu un organizē kursus (arī personalizētos kursus atbilstoši iestāžu vajadzībām) un atvērtās lekcijas (mācībspēku piesaiste un darba koordinācija, iestāžu informēšana, grupu komplektēšana un administrēšana, dalībnieku anketēšana, sertifikātu un apliecinājumu izsniegšana), kā arī sniedz atbalstu pakalpojuma lietotājiem, tai skaitā par mācību sistēmas izmantošanu (kontu izveide, datu ievade un administrēšana), un nodrošina statistikas apkopošanu un datu analīzi. Valsts administrācijas skolas klienti ir gan valsts pārvaldes iestādes, tai skaitā pašvaldības, gan augstskolas un kapitālsabiedrības, kā arī organizācijas un personas no privātā un nevalstiskā sektora.

Šobrīd esošā Mācību pārvaldības sistēma nodrošina funkcionalitāti tikai mācību administrēšanā, līdz ar to ir vērojams augsts pieprasījums no iestādēm pēc mūsdienīga un lietotājiem ērta profesionālo kompetenču attīstīšanas rīka.

Mācīšanās un attīstības sistēma ietvers vairāku līmeņu (publiskās pārvaldes, resoru, iestāžu un profesionālo grupu) mācību un attīstības pasākumu pārvaldību, tai skaitā kompetences un prasmes, mācību kursu katalogus un to administrēšanu, profesionālo grupu virtuālo kopienu veidošanu, nodarbināto attīstīšanas moduli, piemēram, attīstības plānu veidošanu, darbā ievadīšanas moduli, datu analītiku.

Vienlaikus Mācīšanās un attīstības sistēmā ietverama attiecīga sadaļa arī Tieslietu akadēmijas2 veicamo uzdevumu izpildes nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka Tieslietu akadēmijas projekts paredz Tieslietu akadēmijas darba uzsākšanu 2025. gada 1. janvārī, paredzams, ka veicama Tieslietu akadēmijai nepieciešamās Mācīšanās un attīstības sistēmas funkcionalitātes testēšana ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms Tieslietu akadēmijas izveides, lai, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, nodrošinātu Tieslietu akadēmijas uzdevumu efektīvu īstenošanu.

Koplietošanas pakalpojums ļaus būtiski ekonomēt publiskās pārvaldes finanšu un administratīvos resursus, jo tiks novērsta dažādu mācību sistēmu izveide iestāžu/resoru līmenī un veicināta sadarbība mācību piedāvājuma izstrādē, kā arī tiks sekmēta publiskās pārvaldes modernizācijai svarīgo zināšanu un prasmju attīstība, īsā laikā aptverot skaitliski apjomīgu auditoriju. Plānots, ka mācīšanās un attīstības sistēmu lietos līdz 60 000 valsts budžeta iestādēs nodarbināto.

Mācīšanās un attīstības sistēma veidos daļu no stratēģiskās cilvēkresursu vadības sistēmas (Valsts kancelejas administrēts projekts), tādējādi sekmējot arī vienota pakalpojumu centra ieviešanu publiskajā pārvaldē (Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas administrēts projekts).

Mācīšanās un attīstīšanas sistēma tiks ieviesta Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros līdz 2026. gada maijam. Turpmāka tās uzturēšana plānota no valsts budžeta līdzekļiem

2. Pakalpojuma sniedzējs

Valsts administrācijas skola

3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)

Mācīšanās un attīstības sistēma tiks izvēlēta no tirgū pieejamiem mākoņrisinājumiem (SaaS jeb programmatūra kā pakalpojums) un pielāgota lietotāju – valsts budžeta iestādēs nodarbināto – vajadzībām.

Mācīšanās un attīstības sistēma būs uz tīklu balstīts pakalpojums, kas pieejams 24/7 režīmā lietotājiem ērtā veidā, tai skaitā mobilajā lietotnē. Piegādātājs nodrošinās tehniskās infrastruktūras uzturēšanu un pilnveidošanu, būs atbildīgs par piekļuves pārvaldību – sistēmas veiktspēju, pieejamību un drošību atbilstoši pasūtītāja prasībām, tostarp būtu izveidojama IT drošības risku pārvaldības metodika, kas ietvers veicamos drošības pasākumus, atbildību un pienākumus. Valsts administrācijas skola un iestādes, tai skaitā Tieslietu akadēmija, būs atbildīgas par mācību un attīstības pasākumu satura veidošanu, administrēšanu un uzraudzību.

Sniedzot pakalpojumu, tiks veikti regulāri lietotāju apmierinātības mērījumi. Pakalpojuma piegādes kvalitāte un sniegto pakalpojumu apjoms tiks izstrādāts projekta gaitā un iekļauts pakalpojuma līmeņa vienošanās dokumentā

4. Pakalpojuma saņēmēju loks

Pakalpojuma saņēmēji ir valsts budžeta iestādēs nodarbinātie (līdz 60 000)

5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums

Mācīšanās un attīstības sistēma tiks izvēlēta no tirgū pieejamiem mākoņrisinājumiem (SaaS jeb programmatūra kā pakalpojums) un pielāgota lietotāju – valsts budžeta iestādēs nodarbināto – vajadzībām

6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija

Šobrīd publiskajā pārvaldē nodarbināto profesionālās attīstības pakalpojuma sniegšanai tiek izmantota Mācību pārvaldības sistēma, kuras darbību regulē Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 706 "Mācību pārvaldības sistēmas noteikumi". Mācīšanās un attīstības sistēmu plānots ieviest līdz 2026. gadam, paredzot, ka tiks veikti grozījumi esošajā regulējumā vai izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi par sistēmas darbību.

Publiskajā pārvaldē nodarbināto profesionālās attīstības pakalpojumu plānots ieviest pakāpeniski, Mācīšanās un attīstības sistēmā no 2024. gada otrā pusgada iekļaujot aptuveni 10 000 lietotāju gadā un projekta noslēgumā sasniedzot lietotāju skaitu – vismaz 20 000. 2024. gada pirmajā pusgadā Mācīšanās un attīstības sistēma tiks ieviesta iestādēs, kuras pieteiksies brīvprātīgi ("pilotiestādēs"). Ņemot vērā, ka Valsts administrācijas skolai nav pieredzes ar programmatūras kā pakalpojuma ieviešanu, šis ir piesardzīgais scenārijs, vienlaikus sagaidot, ka veiksmīgas sistēmas ieviešanas rezultātā lietotāju skaits būs lielāks. Šobrīd tiek piedāvāts risinājums, ka projekta dzīves cikla laikā Mācīšanās un attīstības sistēmu izmanto visi publiskajā pārvaldē nodarbinātie, ja tiek atbalstīta centralizēta finansēšanas pieeja un nav kādu citu būtisku apstākļu, kas kavē tās lietošanu, piemēram, drošības apsvērumi atsevišķām nodarbināto grupām

7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja3

Mācīšanās un attīstības sistēma tiks attīstīta vairākos līmeņos (centrālajā, resoru, iestāžu un profesionālo grupu), līdz ar to tiks paredzēta iespēja iestādēm veidot savu mācību piedāvājumu un izvietot Mācīšanās un attīstības sistēmā specifiskos kursus, tādējādi novēršot vairāku paralēlu platformu izveidi.

Izvērtējot mācīšanās un attīstības sistēmas finansēšanas alternatīvas pēc projekta noslēguma, tiek piedāvāts pakalpojumu finansēt centralizēti no valsts budžeta, ņemot vērā aktīvo lietotāju licenču skaitu. Šāds risinājums izvēlēts, jo šobrīd iestādes neveic maksājumus par mācību pārvaldības sistēmas uzturēšanu, līdz ar to iestāžu rīcībā nav šāda finansējuma (budžets darbinieku mācīšanās un attīstības pasākumiem kopumā ir mazs), kā arī administrēšana, kas balstīta uz mainīgu lietotāju skaitu, būtu efektīvāk vadāma centralizēti, nevis Valsts administrācijas skolai veicot norēķinus ar katru iestādi atsevišķi. Šāds risinājums veicinātu arī to, ka Mācīšanās un attīstīšanas sistēmu varētu ieviest visās publiskās pārvaldes iestādēs, pretējā gadījumā tās lietošana būtu atkarīga no iestādes budžeta iespējām un neveicinātu vienotu pieeju publiskajā pārvaldē

8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas4

Sistēmas izmaksu apmērs pēc projekta beigām būs atkarīgs no iepirkumā izvēlētā risinājuma cenrāža un sniedzamā pakalpojuma apjoma, t. i., lietotāju skaita un citām uzturēšanas izmaksām, kas tiek aprēķinātas kā pakalpojuma stundas likme. Līdz ar to izmaksu apmērs laika gaitā var mainīties. Šobrīd plānots, ka Mācīšanās un attīstības sistēmas uzturēšanai no valsts budžeta būs nepieciešami līdz 400 268 euro gadā, kas ietver maksu par lietotāju un lietotāju atbalstu.

Papildus norādītajam finansējumam Valsts administrācijas skolai tiek piešķirts finansējums 16 595 euro apmērā gadā esošās Mācību pārvaldības sistēmas uzturēšanai un pilnveidošanai. Plānots, ka Mācību pārvaldības sistēmas darbība tiks nodrošināta vēl vismaz piecus gadus pēc Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 3.4.2.0/15/I/001 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā" un Nr. 3.4.2.0/15/I/002 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" īstenošanas beigām (t. i., līdz 2027. gada 31. decembrim), vienlaikus nepieļaujot funkcionalitātes dublēšanos ar Mācīšanās un attīstības sistēmu. Ņemot vērā, ka Mācīšanās un attīstības sistēmu plānots veidot kā valsts pārvaldes jeb organizācijas iekšējo pārvaldības rīku, tad Mācību pārvaldības sistēma tiks izmantota profesionālās attīstības pakalpojuma sniegšanai tām nodarbināto grupām, kuras ir ārpus publiskās pārvaldes, piemēram, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, augstskolas

Lietotie saīsinājumi:

SLA – (angl. – Service Level Agreement) pakalpojuma līmeņa vienošanās.

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.


1 Ar terminu "publiskā pārvalde" tiek saprastas valsts budžeta iestādes jeb valsts tiešās pārvaldes iestādes un neatkarīgās iestādes. Termins "valsts pārvalde" tiek lietots tur, kur tas izriet no citiem plānošanas dokumentiem vai tiesību aktiem, kā arī tad, ja ir attiecināms uz valsts tiešo pārvaldi.

2 Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2. reformu un investīciju virziena "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšana, ekonomisko noziegumu izmeklēšana, tiesvedības procesu modernizācija un preventīvo darbību īstenošana" 6.2.1.3.i. investīcijas "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas spriešanai) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" īstenošana.

3 Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.

4 Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana" pases un koplietošanas .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 406Pieņemts: 27.06.2023.Stājas spēkā: 27.06.2023.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 126, 03.07.2023. OP numurs: 2023/126.7
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
343159
27.06.2023
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"