Viedās specializācijas stratēģijas monitorings

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

27.02.2018.

Informatīvais ziņojums
VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS STRATĒĢIJAS MONITORINGS

Rīga

2018. gada februāris

SATURS

IEVADS

IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI

KOPSAVILKUMS

1. RIS3 UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI

2. RIS3 KONCEPTS

3. VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS JOMU SASAISTE AR TAUTSAIMNIECĪBAS UN ZINĀTNES NOZARĒM

4. EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES, MĒRĶI UN IZAICINĀJUMI

5. TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTURĀLĀS TRANSFORMĀCIJAS VIRZIENI

6. RIS3 MONITORINGA IETVARS

7. MĒRĶA RĀDĪTĀJU HIERARHIJA

8. POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI

9. RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJU ANALĪZE

PASĀKUMU PLĀNS

1.2.1.1. pasākums "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" (72,3 milj. EUR)

2023

PIELIKUMI

1. pielikums. Nozaru makro analīze

2. pielikums. Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam turpmākās rīcības plānojumā noteikto uzdevumu izpilde

3. pielikums. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu uzdevumu un pasākumu īstenošanas progress 2014.-2016.gadam

4. pielikums. Nozaru diskusiju platforma - uzņēmējdarbības atklājuma principa ieviešana

5. pielikums. Eiropas inovācijas rezultātu pārskats

6. pielikums. RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāju vērtības 2008. - 2015. gads

IEVADS

Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings" (turpmāk - ziņojums) ir pirmais Latvijas Viedās Specializācijas stratēģijas (turpmāk - RIS3) ieviešanas izvērtējums. Tas izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra uzdevumam - Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai nodrošināt RIS3 monitoringa īstenošanu, tostarp RIS3 progresa ziņojumu izstrādi un ietekmes vērtēšanu, un nepieciešamo tematisko pētījumu pasūtīšanu (prot. Nr. 47, 35 §).

Ziņojumā ietverta informācija par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, mērķiem un izaicinājumiem, RIS3 programmu un pasākumu īstenošanas gaitu un virzību uz mērķu sasniegšanu, kā arī RIS3 rādītāju analīze un turpmāko pasākumu plāns.

Ņemot vērā RIS3 mērķus un tvērumu (RIS3 ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu), ziņojums ietver Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014. - 2020.gadam (turpmāk - ZTAI pamatnostādnes) un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014. - 2020.gadam (turpmāk - NIP) rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošanas gaitu laika periodā no 2014. līdz 2016.gadam un pasākumu plānu 2018. - 2020.gadam.

ZTAI pamatnostādnes ir apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.decembra rīkojumu Nr.685 (prot. Nr.67, 97.§); turpat arī noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz ZTAI pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu MK līdz 2017.gada 1.jūnijam. NIP ir apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.282 (prot. Nr.32 62.§); turpat arī noteikts, ka Ekonomikas ministrija iesniedz MK informatīvo ziņojumu par NIP īstenošanas starpposma novērtējumu, kā arī paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu 2018.-2020.gadam līdz 2017.gada 1.oktobrim. NIP galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu augstāka ienesīguma preču un pakalpojumu ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. NIP galvenie mērķi un uzstādījumi ir integrēti arī Nacionālajā attīstības plānā 2014. - 2020.gadam.

Izstrādājot ziņojumu, informāciju par ZTAI un NIP pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem atbilstoši kompetencei ir sniegušas Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī atbilstošie nozares partneri.

Ziņojuma izstrāde nodrošina šādu uzdevumu izpildi:

• Ex-ante nosacījumu Eiropas Savienības Kohēzijas politikas 2014. - 2020.gada plānošanas periodam, kur uz pētniecības un inovāciju jomu attiecināms ex-ante nosacījums ir "jābūt Nacionālajai Reformu Programmai atbilstošai Viedās specializācijas stratēģijai, kas veicinātu privātos ieguldījumus pētījumiem un inovācijai, labi funkcionējošas pētniecības un inovācijas sistēmas ietvarā";

• MK 2013.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.282 (prot. Nr.32 62.§) "Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam" 5.1. apakšpunktu, kas nosaka, ka Ekonomikas ministrijai jāsagatavo un ekonomikas ministram līdz 2017.gada 1.oktobrim noteiktā kārtībā MK jāiesniedz informatīvais ziņojums par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014. - 2020.gadam īstenošanas starpposma novērtējumu, kā arī paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns 2018. - 2020.gadam;

• MK 2013.gada 28.decembra rīkojuma Nr.685 (prot. Nr.67; 97.§) "Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam" 4.1. apakšpunktu un 2017.gada 19.aprīļa MK rīkojumu Nr. 191 (prot. Nr. 20 8. §), kas nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas starpposma novērtējumu.

Ziņojumā ir 10 pamatnodaļas, kurās aprakstīts RIS3 koncepts un sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem, raksturoti tautsaimniecības attīstības izaicinājumi un strukturālās transformācijas virzieni, izvērtēti politikas rezultātu mērķa sasniegšanas rādītāji, kā arī analizēti RIS3 mikro līmeņa rādītāji. Ziņojuma nobeigumā ir iekļauts turpmāko pasākumu plāns. Ziņojumam ir 6 pielikumi.

IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI

CSP	Centrālā statistikas pārvalde
FBMTKC	Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs
ELFLA	Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
EPO	Eiropas Patentu birojs
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES	Eiropas Savienība
EK	Eiropas Komisija
EM	Ekonomikas ministrija
ESFRI	Eiropas stratēģiskais forums par Pētniecības infrastruktūrām (European Strategy Forum on Research Infrastructures)
ERIC	Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijs
FM	Finanšu ministrija
IIN	iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IKP	iekšzemes kopprodukts
IKT	Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IT	informācijas tehnoloģijas
ITKC	IT kompetences centrs
IP	ES Ietvara programma
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
JPR	1.2.1.4. pasākums "Jaunu produktu ieviešana ražošanā"
KM	Kultūras ministrija
LAKIFA	Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija
LDDK	Latvijas darba devēju konfederācija
LETERA	Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija
LEO	LEO pētījumu centrs
LIAA	Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LIKTA	Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija
LLDRA	Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija
LM	Labklājības ministrija
LPISP	Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome
LPKC	Latvijas pārtikas kompetences centrs
LPPEVĀVP	Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes
LPUA	Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija
LPUF	Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija
LTRK	Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
LVRA	Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija
MASOC	Mašīnbūves un metālapstrādes Rūpniecības Asociācija
MK	Ministru kabinets
MKC	Mašīnbūves kompetences centrs
MKN	Ministru kabineta noteikumi
MVK	mazie un vidējie komersanti
NAP	Latvijas Nacionālais attīstības plāns
NIP	Nacionālās Industriālās politikas pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam
NIS	Nacionālā inovācijas sistēma
NKP	Nacionālais kontaktpunkts ES Ietvara programmā
NVO	nevalstiskās organizācijas
OECD	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
P&A	pētniecība un attīstība
P&A&I	pētniecība un attīstība un inovācijas
PKC	Pārresoru koordinācijas centrs
PLE	pilna laika ekvivalents
RIS3	Latvijas Viedās specializācijas stratēģija
RP	Rektoru Padome
STEM	Zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika (Science, Technology, Engineering and Mathematics)
UIN	uzņēmumu ienākuma nodoklis
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VIAA	Valsts izglītības attīstības aģentūra
VITEKC	Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs
VK	Valsts kanceleja
VM	Veselības ministrija
VMTKC	Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs
VNPC	Valsts nozīmes pētniecības centrs
VRUA	Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija
ZM	Zemkopības ministrija
ZTAI	Zinātne, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

ZTAI pamatnostādnes Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam

KOPSAVILKUMS

RIS3 ieviešanas izvērtējuma ziņojums izstrādāts saskaņā ar to saistītajiem ilgtermiņa un vidēja termiņa nacionālajiem plānošanas dokumentiem.

Ņemot vērā, ka RIS3 ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu, informatīvais ziņojums aptver integrētu analīzi par RIS3, ZTAI un NIP pamatnostādņu ieviešanas progresu, tai skaitā minētajos politikas plānošanas dokumentos izvirzīto rīcībpolitikas rezultātu sasniegšanas rādītāju analīzi un turpmāko pasākumu plānu. Paredzams, ka NIP un ZTAI pamatnostādnes tiks izstrādātas arī nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā, vienlaikus vērtējot iespēju konsolidēt vairākus politikas plānošanas dokumentus vienā.

Latvijas ekonomikas attīstības tendenču analīze parāda, ka Latvijas ekonomikai trūkst straujākas izaugsmes stimulu. Konkurētspējas rādītāju dinamika liecina, ka Latvijas ekonomikas modelis nav mainījies un joprojām balstās zemo izmaksu konkurētspējas priekšrocībās. Ilgtspējīgas un sabalansētas ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana, kuras pamatā ir tehnoloģiskās novitātes, ražošanas procesa vadības pilnveidošana un, ne mazāk svarīgi - esošo resursu pārdale augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai, t.i., tautsaimniecības strukturālā transformācija. Transformācijas procesa veicējs ir uzņēmējs, kas pieņem lēmumu modernizēt ražošanu vai pārvietot resursus uz citu nozari/reģionu/valsti, tāpēc uzņēmēju motivācijas veicināšana ieguldīt attīstībā ir galvenais politikas mērķis. Valsts investīciju un atbalsta uzdevums ir mazināt transformācijas izdevumus pārsvarā ar pieejamu zināšanu bāzi, kvalitatīvu cilvēkkapitālu un sabiedriskajiem pakalpojumiem, un nodrošināt veicinošu biznesa vidi, tai skaitā nodrošinot uzņēmējam iespēju primāri fokusēties uz produktīvām investīcijām, atstājot valsts intervencei tās investīcijas, kas primāri nav fokusētas uz produktivitāti, bet nodrošina atbilstošas ekosistēmas radīšanu. Attiecīgi specifiski mērķēti atbalsta instrumenti, piemēram, investējot infrastruktūras izveidē vai modernizācijā, nodrošinātu uzņēmējiem iespēju iesaistīties augstākas pievienotās vērtības produktu izstrādē un ieviešanā ražošanā.

Virzību uz RIS3 mērķu sasniegšanu raksturo kopējie ieguldījumi P&A, pozīcija Eiropas inovāciju rādītāju grupā un produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā pakāpties uz vidēju, galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpības rādītājs - ieguldījumi P&A - neaug ne valsts, ne privātā sektora daļā. Pozitīva virzība ir vērojama rādītājā, kas atspoguļo augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvaru Latvijas preču eksportā (%), kā arī strukturālo reformu rezultātā notikušo pētniecības fragmentācijas mazināšanu, veidojot mazāku skaitu spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju, zinātnisko rakstu žurnālos, kas iekļauti starptautiskās datu bāzēs, skaitā, kā arī iedzīvotāju īpatsvarā 30-34 gadu vecumā, kuriem ir augstākā izglītība. Bez turpmākas valsts ieguldījumu apmēra būtiskas palielināšanas nav iespējams nodrošināt ekonomiskas straujākai izaugsmei nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas, cilvēkresursus, kas ilgtermiņā varētu nodrošināt arī uzņēmumu biznesa modeļa maiņu un, secīgi, privātā sektora produktu un pakalpojumu zināšanu ietilpību. Ievērojot minēto, saglabājoties pašreizējiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, identificējami būtiski riski politikas plānošanas dokumentos izvirzīto rādītāju nesasniegšanā sākotnēji plānotajā apmērā 2020.gadā.

Lielākajā daļā RIS3 ieguldījumu programmu (valsts budžeta un ES fondu finansētas, kas sniedz tiešu ieguldījumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju sasniegšanā) ir iestrādāti stimuli, kas sekmē RIS3 mikro līmeņa rādītāju pieaugumu un tādējādi virzību uz RIS3 virsmērķu un tautsaimniecības transformācijas rādītāju sasniegšanu. Tomēr atsevišķās programmās vērojami sākotnējie signāli par plānoto rezultatīvo rādītāju neizpildi pilnā apmērā, kas rada nepieciešamību pārskatīt pašreiz noteiktos stimulus un iestrādāt jaunus, kas nodrošinātu efektīvāku virzību uz plānoto. Vienlaikus jāņem vērā, ka lielākā daļa investīciju programmu ir uzsākušās 2016.gada 2.pusgadā un 2017.gada 1.pusgadā, attiecīgi pilnvērtīgu vērtējumu par to ietekmi uz rādītāju izpildi vēl nav iespējams veikt. Uz 2018. gada janvāri ir šāds ES fondu programmu ieviešanas statuss:

1) apstiprinātas visas investīciju programmas, kas vērstas uz zinātnes konkurētspējas paaugstināšanu (5 programmas);

2) apstiprinātas visas investīciju programmas, kas paredz sekmēt inovācijas kapacitātes stiprināšanu (4 programmas);

3) apstiprinātas visas investīciju programmas, kas vērstas uz uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanu (15 programmas).

Papildu tam laika posmā no 2014.gada līdz 2017.gada vidum nodrošināta zinātnes un uzņēmējdarbības nozares ekosistēmas normatīvā ietvara pilnveide. Būtiskākie paveiktie darbi:

• 2013.gada 12.novembrī apstiprināti jauni zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas MK noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām" (t.sk. veicot papildinošus grozījumus 2014.gada 28.oktobrī un 2015.gada 24.novembrī), kas mainīja kritērijus un nosacījumus zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtībai, ieviešot uz izcilību un starptautisko konkurētspēju un sadarbību ar industriju balstītus stimulus;

• 2014.gada 1.jūlijā apstiprināti MK noteikumi Nr.373 "Noteikumi par pētniecības un attīstības darbību uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai", kas nosaka kārtību, kādā piemērojami uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi, ja uzņēmumā veiktas pētniecības un attīstības darbības;

• 2015.gada 14.jūlijā apstiprināti studiju virzienu akreditācijas kārtību regulējošie MK noteikumi Nr.407 "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi", kas nosaka normatīvo ietvaru, lai nacionālā līmenī ieviestu Eiropas Augstākās izglītības telpas kvalitātes standartus un vadlīnijas augstākās izglītības sistēmas nodrošināšanā;

• 2015.gada 28.jūlijā apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", kas regulē augstākās izglītības institūciju valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, ieviešot uz augstākās izglītības institūcijas individuālo sniegumu balstīta finansējuma piešķīruma komponenti;

• 2016.gada 23.novembrī veikti grozījumi Augstskolu likumā, nosakot Studējošo un absolventu reģistra izveidi un tajā iekļaujamo informācijas apjomu;

• 2016.gada 23.novembrī pieņemts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, ar mērķi veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu (starp-up) veidošanos Latvijā, kā arī sekmēt P&A rezultātu komercializāciju;

• 2016.gada 8.decembrī veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, nosakot Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas darbību kā valsts informācijas sistēmu, kas apkopo ziņas par zinātnisko institūciju veikto zinātnisko darbību un tajā iesaistītajām personām;

• Izstrādāts un pieņemts jauns Publisko iepirkumu likums, kas tostarp paredz atvieglotāku kārtību P&A projektu vērtēšanai, piesaistot ārvalstu ekspertus, tādējādi sekmējot starptautiskiem standartiem atbilstošu procedūru ieviešanu P&A projektu atlasē;

• 2017.gada 17.janvārī apstiprināti jaunuzņēmumu darbību regulējošie MK noteikumi Nr.30 "Jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisijas nolikums", kas nosaka jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisijas nolikuma kārtību, kā arī 2017.gada 7.februārī apstiprināti MK noteikumi Nr.74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība".

RIS3 sekmīgākam monitoringam veikti būtiski datu vākšanas uzlabojumi: 1) CSP pētniecības un inovācijas apsekojuma datu paplašinājums, sākot ar 2017.gadu; 2) zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojums 2016.gadā; 3) Nacionālās zinātniskās darbības sistēmas un studentu un absolventu reģistra izveide.

Papildus īstenoti vairāki tematiskie izvērtējumi, kas sniegs informāciju RIS3 monitoringam un tālāko lēmumu pieņemšanai, t.sk. Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) eksperti veic pētījumu Latvijas augstākās izglītības institūciju pārvaldības pilnveidei un augstākās izglītības modernizācijai, noslēdzies ES fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam ieguldījumu P&I ex-post izvērtējums, augstākās izglītības institūciju ES valodu un kopīgo doktorantūras programmu izvērtējums, kā arī Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmas efektivitātes izvērtējums, ko veica Eiropas Komisijas Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertu grupa.

Uzņēmējdarbības atklājuma princips ir iestrādāts visos RIS3 ieviešanas pasākumos. Piemēram, augstskolu, koledžu un zinātnisko institūciju attīstības stratēģiju izvērtēšanai IZM izstrādāja vērtēšanas kritēriju kopumu, kas ietvēra prasību pētniecības programmu, STEM studiju programmu piedāvājuma un attīstības stratēģiju izstrādāšanā iesaistīt saistīto nozaru asociācijas. Izvērtējot iesniegtās attīstības stratēģijas, starpresoru vērtēšanas komisija nepieciešamības gadījumā lūdz papildināt vai koriģēt institūciju attīstības plānus un saskaņot tos ar saistīto nozaru pārstāvošajām profesionālajām asociācijām un organizācijām. Praktisko un pēcdoktorantūras pētījumu programmā projektu iesniegumiem ir prasība pievienot komersanta vai nozares asociācijas atzinumu, tādējādi nodrošinot pētījuma atbilstību nozares attīstības vajadzībām un informācijas apriti starp pētniecības organizācijām un atbilstošām nozarēm. Tiek vērtēts projektu ieguldījums RIS3 mērķu sasniegšanā vai specializācijas jomu attīstībā. Vienlaikus jaunu, potenciālu tautsaimniecības nozaru un to jomu identificēšana ir plānota gan esošo nozaru diskusiju platformu ietvaros, identificējot jaunas un potenciālas jomas esošo tautsaimniecības nozaru ietvaros, gan divpusējo tikšanos laikā ar strauji augošiem uzņēmumiem, kur iespējams identificēt jaunas, potenciālas tautsaimniecības nozares.

Ziņojumā iekļauts pasākumu plāns 2018. - 2020.gadam, ietverot gan ES fondu un valsts budžeta finansētu programmu ieviešanas uzdevumus, gan nefinansiālas iniciatīvas un stimulus, kas vērsti uz RIS3 mērķu sasniegšanu. Pasākumi pēc to ietekmes iedalīti 6 virzienos: 1) inovācijas veicināšana, 2) konkurētspējas stiprināšana, 3) investīciju piesaiste, 4) eksporta veicināšana, 5) uzņēmējdarbības vides pilnveidošana un 6) zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstība. Tostarp, plānā ietvertie pasākumi paredz jaunus finansēšanas avotus un valsts pasūtījumu pētniecībai ekonomikas nozaru izaugsmes stimulēšanai, tematiskos uzsaukumus Bioekonomikas, Inovāciju un industrijas 4.0 jomās praktisko un pēcdoktorantūras pētījumu programmās.

1. RIS3 UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI

2. RIS3 KONCEPTS

Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (RIS3) ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tautsaimniecības transformācijas stratēģija ir cieši saistīta ar tautsaimniecības pašreizējo attīstības līmeni un konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām).

Būtisks priekšnoteikums pārejai uz inovatīvu ekonomiku ir Latvijas inovācijas sistēmas stiprināšana, novēršot tās nepilnības un veicinot mijiedarbību starp visiem inovācijas sistēmas subjektiem - uzņēmējdarbību, zinātni un izglītību, kā arī institucionālās vides pilnveidošanu.

RIS3 mērķis - palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā.

RIS3 uzdevums - nodrošināt attīstības prioritāšu izvirzīšanu un regulāru pārskatīšanu, publisko investīciju mērķtiecīgu fokusēšanu, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēli un tādas monitoringa sistēmas izveidi, kas ļauj sekot publisko ieguldījumu ietekmei un nodrošina maksimālu virzību uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014-2020.gadam RIS3 paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas instrumentu izvēli, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi.

Ievērojot RIS3 mērķus, RIS3 publisko investīciju programmas ir vērstas uz Latvijas tautsaimniecības inovācijas kapacitātes stiprināšanu un uz inovācijas šķēršļu mazināšanu.

3. VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS JOMU SASAISTE AR TAUTSAIMNIECĪBAS UN ZINĀTNES NOZARĒM

Praktiski visas tautsaimniecības nozares potenciāli var izmantot kādā no RIS3 specializācijas jomām dažādu zinātņu nozaru radītās zināšanas. 1. attēlā atspoguļota RIS3 specializācijas jomu sasaiste ar tautsaimniecības nozarēm (atbilstoši NACE red.2 klasifikācijai) un zinātnes apakšnozarēm (atbilstoši OECD zinātņu nozaru klasifikācijai), kā arī norādīts, kādas valsts zinātniskās institūcijas, t.sk. augstskolas, ietilpst katrā no RIS3 specializācijas jomām.

2014.gadā tika organizētas 14 publiskās diskusijas, kurās piedalījās vairāk nekā 500 pārstāvji no zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm un nozaru asociācijām. Diskusijās tika secināts, ka Latvijas tautsaimniecības nozarēm ir raksturīga relatīvi augsta specializācija, tāpēc specializācija kopumā nav Latvijas tautsaimniecības problēma. Eksporta orientētie Latvijas uzņēmumi ir augsti specializēti un patstāvīgi meklē specializācijas iespējas nišās vai atsevišķās produktu nozarēs. Viens no svarīgākajiem viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas pamatprincipiem ir izvairīšanās no "uzvarētāju sektoru" noteikšanas jeb selektivitātes. Tā vietā galvenais uzsvars tiek likts uz uzņēmējdarbības vides veidošanu, kas veicina inovatīvas darbības un cilvēkresursu attīstību. Viens no diskusiju uzdevumiem bija identificēt iespējamās konkurētspējas nišas katras specializācijas jomas ietvaros.

Faktiskie kompetences centru pētījuma virzieni un klasteru programma ar atbilstošajiem finanšu instrumentiem aptver visas sākotnēji identificētās RIS3 specializācijas jomas. Jaunas jomas nav identificētas, bet sīkāk izdalīti pētījumu virzieni Viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā, kā arī Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, attiecīgi - Viedie materiāli tehnoloģijas un inženiersistēmas - modernas ražošanas tehnoloģijas un inženiersistēmas, Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas - viedie materiāli un atbilstoši Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - aparātbūve (elektronika).

2.attēls. Latvijas industrijas potenciālās specializācijas nišas Viedās specializācijas jomas ietvaros

Specializācijas jomas	Industrijas potenciālās specializācijas nišas 2014.gada diskusiju skatījumā	Pētījuma virziens/ rezultāts; Kompetences centri¹	Klasteri (programma uzsākta ar 2017.g.)
1.Zināšanu ietilpīga bioekonomika.	Ilgtspējīga un produktīva meža audzēšana mainīgos klimata apstākļos; Koksnes biomasas pilnīga izmantošana ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai; Inovatīvas, riskus mazinošas augu un dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijas; Inovatīvu augstas pievienotās vērtības nišas produktu izstrāde no koksnes, tradicionālām un netradicionālām lauksaimniecības augu un dzīvnieku izejvielām; augu un dzīvnieku audzēšanas un pārstrādes blakusproduktu izmantošanas tehnoloģiskie risinājumi; Pārtikas drošība.	• Latvijas ražotāju produktu tirgus palielināšana (LPKC)² • Ražošanas pievienotās vērtības un konkurētspējas palielināšana. (LPKC) • Meža kapitālvērtības palielināšana un mežsaimniecības attīstība (MNKC)³ • Jauni koksnes materiāli un tehnoloģijas. (MNKC)	• Pārtikas produktu kvalitātes klasteris • Latvijas Koka būvniecības klasteris • CLEANTECH LATVIA (starp sektoru klasteris) • Viedās pilsētas klasteris (starp sektoru klasteris)
2.Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas.	Farmaceitisko un bioaktīvo vielu iegūšanas kīmiskās un biotehnoloģiskās metodes un produkti; Jaunu un esošo humāno un veterināro zāļu izstrāde un izpēte; Molekulārās un individualizētās ārstēšanas un diagnostikas metodes un šūnu tehnoloģijas; Funkcionālā pārtika, ārstnieciskā kosmētika un bioaktīvi dabas vielu produkti.	• Oriģinālzāles un ģenēriskās zāles - aktīvo medicīnas vielu izpēte jaunu t.sk. patentbrīvo medikamentu izstrādei, specifisku vielu novērtēšana konkrētu slimību ārstēšanai u.tml. (FBMTKC)⁴ · Dabas vielu zāļu attīstība (FBMTKC)	• Latvijas Dzīvības zinātņu nozares attīstības klasteris - LifeScience.lv
3.Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas.	Implantu materiāli, kompozītmateriāli, plānie slāņi un pārklājumi, iekārtas, mehānismi un darba mašīnas, stikla šķiedras izstrādājumi un viedie materiālus uz stikla šķiedras bāzes.	Viedie materiāli tehnoloģijas un inžniersistēmas - modernas ražošanas tehnoloģijas un inženiersistēmas • Automatizētu inženiersistēmu un materiālu ražošanas tehnoloģijas. (MKC) • Transporta tehnoloģiju attīstība(MKC) Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas - viedie materiāli • Viedo pārklājumu un materiālu izstrāde, viedās tehnoloģijas, nanotehnoloģijas un nanometeriāli. (VMTKC)⁵	• Metālapstrādes klasteris • Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris (starp sektoru klasteris) • Drukas un mēdiju tehnoloģijas klasteris
4.Viedā enerģētika.	Resursu cenas; Energoresursu patēriņa intensitāte; ES klimata un enerģētikas ietvars 2030.	• Sekmēt jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību. (VITEKC)⁶ • Veicināt jaunu produktu izstrādi uz eksportu orientēto uzņēmumu efektīvāku jaunu noieta tirgu apgūšana. (VITEKC)	• Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas klasteris
5.Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.	Inovatīva zināšanu pārvaldība, sistēmu modelēšanas un programmatūras izstrādes metodes un rīki; inovatīvi nozaru IKT aparatūras (hardware) un programmatūras (software) lietojumi; kiberfizikālās sistēmas, valodu tehnoloģijas un semantiskais tīmeklis; lielapjoma datu un zināšanu infrastruktūra; informācijas drošība un kvantu datori; datorsistēmu testēšanas metodes.	Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - informācijas un komunikāciju tehnoloģijas • Inovatīvas zināšanu pārvaldības, sistēmu modelēšanas un programmatūras izstrādes metodes un rīki, to izmantošana (ITKC)⁷ • Inovatīvi nozaru IKT aparatūras un programmatūras lietojumi. (ITKC) • Lielapjoma datu un zināšanu infrastruktura (ITKC) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - aparātbūve (elektronika) • Jaunu produktu izstrāde elektronikas, elektrotehnikas jomā. (LEO)⁸	• Informāciju Tehnoloģiju klasteris

4. EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES, MĒRĶI UN IZAICINĀJUMI

Latvijas ekonomika ir makroekonomiski sabalansēta, bet tai trūkst stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanā visos ar ražošanas paplašināšanu un modernizāciju saistītajos procesos.

Latvijas ekonomikas atkopšanās pēc krīzes bija strauja - 2011. un 2012.gadā IKP pieauga vidēji par 5,1%. Turpmākajos gados izaugsmes tempi pakāpeniski samazinājās - pēdējos četros gados IKP pieauga vidēji gadā par 2 procentiem (3.attēls). Latvijas ekonomikā ir novērstas izteiktās makroekonomiskās disproporcijas un mazināts ekonomikas ievainojamības riskus pret iekšējiem un ārējiem šokiem. Lai arī pašlaik Latvijas ekonomika ir makroekonomiski sabalansēta, tomēr tai trūkst straujākas izaugsmes stimuli. Nav izteiktas tendences, kas ļautu noteikt galvenos izaugsmes dzinuļus. Izaugsmes tempus īstermiņā nosaka dažādi īslaicīgi konjunktūras apstākļi un tie nesola noturīgu devumu turpmākās izaugsmes nosacījumos.

Ekonomikas aktivitātes kopumā nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni. Konkurētspējas rādītāju dinamika liecina, ka Latvijas ekonomikas modelis nav mainījies un joprojām saglabājas darbaspēka zemo izmaksu konkurētspējas priekšrocības. Saglabājoties esošajam stāvoklim, ekonomikas izaugsmes tempi vidējā termiņā var sasniegt vien 2-3% gadā un ekonomikai ir risks nonākt vidēju ienākumu slazdā.

Valdības mērķis ir veicināt līdzsvarotu un konkurētspējīgu tautsaimniecības attīstību vidējā termiņā panākt stabilu un sabalansētu 5% IKP pieaugumu ik gadu.

Ilgtspējīgas un sabalansētās ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir jauno konkurētspējas priekšrocību veidošana, kas ir saistīts ar investīcijām cilvēkkapitālā, tehnoloģijās, inovācijā, pētniecībā, attiecīgi izveidojot mērķim atbilstošu valsts investīciju un atbalsta mehānismu un fokusējot privātās investīcijas. Jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana ir svarīgs nosacījums eksporta noietu tirgus paplašināšanai un eksporta apjomu pieaugumam. Pašreizējos apstākļos Latvijas konkurētspēju ārējos un iekšējos tirgos noteiks spēja mazināt produktivitātes plaisu ar tehnoloģiski attīstītajām valstīm.

Produktivitātes paaugstināšanas pamatā ir ne tikai tehnoloģiskās novitātes, ražošanas procesa vadības pilnveidošana, bet arī esošo resursu pārdale augstākās pievienotās vērtības produktu ražošanai, t.i. tautsaimniecības strukturālā transformācija. Līdz ar to fundamentāli svarīgi koncentrēt valsts investīciju un atbalsta mehānismu uz nepieciešamo priekšnosacījumu un labvēlīgas vides izveidi, izvēloties mērķim atbilstošus instrumentus, savukārt komersantiem ļaujot veikt investīcijas produktos un to attīstībā. Analizējot esošo situāciju, var secināt, ka valsts intervence finanšu instrumentu veidā nesniedz pietiekamu atdevi tieši uz pievienotās vērtības produktu ražošanu un tautsaimniecības strukturālo transformāciju, proti, nemotivē uzņēmējus izvēlēties transformācijas ceļu. Attiecīgi, lai motivētu uzņēmējus izvēlēties augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, nepieciešams no valsts puses investēt zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla nodrošināšanā un veidot tieši tādus atbalsta instrumentus, kas ļautu komersantam fokusēties uz produktivitāti, neveicot ilgtermiņa ieguldījumus investīcijās, kurām nav produktivitātes atdeves.

Tautsaimniecības strukturālās transformācijas process ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik kvalitatīvs ir institucionālais ietvars (likumdošana, valsts investīcijas un atbalsts, un ekonomiskās un politiskās institūcijas), kas nodrošina produktu un resursu tirgus darbības efektivitāti, minimizējot ar pārdales procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts konkurētspēju.

Latvijas tautsaimniecība ir cieši integrēta starptautiskajos tirgos. Tāpēc jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanā Latvijai ir jāpielāgojas globāliem izaicinājumiem, kas maina tradicionālo biznesa modeli:

• ražošanas faktoru un kapitāla starptautiskās mobilitātes palielināšanās. Pašlaik globālās ekonomikas attīstība ir ļoti vāja, līdz ar to saasinās konkurence starptautiskajos talantu, produktu, darba un kapitāla tirgos;

• ražošanas fragmentācija, veidojas valstu specializācija kādā noteiktā nozarē vai arī produkta pievienotās vērtības radīšanas ķēdē. Latvijai ir jāizmanto iespēja iesaistīties globālajās piegādes un ražošanas ķēdēs, kur gala produkta ražošanai svarīga ir izcilība visos ražošanas posmos un līmeņos, piegādātāju un sadarbības partneru kompetence un inovācijas kā saistītajās nozarēs, tā arī dažādos reģionos. Pašreizējais zemais inovāciju sniegums liecina ne tikai par nepietiekamu valsts ieguldījumu zināšanu bāzē un cilvēkkapitālā, un atbalstu, bet arī (un iespējams pat vairāk) par uzņēmēju zemo pieprasījumu pēc inovācijām;

• strauji augošas jaunās industriālās valstis ar izteikti lētā darbaspēka priekšrocībām. Latvijas ražotāju konkurētspēja joprojām lielā mērā balstās uz lētā darbaspēka priekšrocībām. Bet jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos. Tādējādi Latvija var zaudēt konkurētspēju zemo izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību. Bez tam, turpinot šādu biznesa modeli pastāv risks zaudēt talantus aizvien pieaugošā apmērā;

• privāto investīciju piesaistei lielākas prasības tiek izvirzītas institucionālai videi un infrastruktūrai. Latvijas institucionālai videi ir vairākas nepilnības (kropļojumi). Kā izteiktākie jāmin lielais ēnu ekonomikas īpatsvars un nekvalitatīvie publiskie pakalpojumi.

• Transformācijas procesa veicējs ir uzņēmējs - viņš pieņem lēmumu modernizēt ražošanu vai pārvietot resursus uz citu nozari/reģionu/valsti. Tāpēc uzņēmēju motivācijas veicināšana biznesa modeļa maiņai un jaunu konkurētspējas priekšrocību izzināšanai un veidošanai ir galvenais politikas mērķis.

5. TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTURĀLĀS TRANSFORMĀCIJAS VIRZIENI

Strukturālā transformācija ir process, ko dažkārt dēvē par "kāpšanu augšup pa tehnoloģijas kāpnēm", kas izpaužas kā augstāka ražošanas produktivitāte. Tas saistīts ar resursu pārdali uz augstākas produktivitātes nozarēm, kā arī ražošanas diversifikāciju un tehnoloģisko modernizāciju.

Valsts tautsaimniecības struktūru lielā mērā nosaka esošās salīdzinošās konkurences priekšrocības, kurām laika gaitā jāmainās, tāpēc strukturālās transformācijas pamatā ir jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana.

Transformācijas procesā liela nozīme valsts struktūrpolitikai jeb industriālajai politikai. Katrā no nozaru grupām ir savi specifiski transformācijas stimuli, kam jābūt ierosināto diskusiju pamatmērķim.

Vairāki no transformācijas pamatelementiem jau ir iezīmēti Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. - 2020.gadam.

- Klasteru attīstība. Attīstītu klasteru esamība ir būtisks strukturālās transformācijas priekšnosacījums. Tas īpaši attiecas uz tradicionālām nozarēm. Klasteri rada labumu, izmantojot pieeju specializētiem piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, resursu izlietojumam, idejām, zinātniskiem pētījumiem un citiem ārējiem efektiem.

- Iekļaušanās globālajās vērtību ķēdēs nodrošina eksporta izaugsmi un augstāku produktivitāti. Tā, piemēram, augstāku produktivitāti var iegūt Latvijas uzņēmums, kurš darbojas autoražotāja tiešajā piegādes ķēdē, nevis tiek uztverts, kā viens no piegādātājiem vērtību ķēdē esošam uzņēmumam. Šādu efektu vēlas panākt viens no Latvijas kokrūpniecības sektora uzņēmumiem, kurš veic izejvielu piegādi autorūpniecības sektoram, izmantojot piegādes ķēdē esošu starpnieku.

- Nišas produktu attīstība. Latvijas rūpniecības uzņēmumi nevar konkurēt masu produkcijas ražošanā. Latvijas ekonomikas mērogam ir raksturīgas nelielas kompānijas. Tās specifika ir nišas produkti. Nišas produkts - unikāls produkts (ar specifikām lietošanas īpašībām, kas atbilst noteiktai patērētāju grupai), kam nav liels pieprasījums (tā nav masu produkcija), bet to iespējams ražot un realizēt pietiekošā daudzumā, lai gūtu peļņu. Nišas produktu gadījumā konkurences priekšrocības saistītas ar to, ka lielās kompānijas nav ieinteresētas ražot šādus produktus ierobežotā pieprasījuma dēļ.

Valsts investīciju un atbalsta uzdevums ir mazināt transformācijas izdevumus pārsvarā ar kvalitatīviem sabiedriskiem pakalpojumiem un nodrošināt veicinošu biznesa vidi.

Transformācijas izaicinājumi maina tradicionālo biznesa modeli, kā pamatā jābūt vismaz vidēja termiņa biznesa stratēģijai un tam jābalstās ekselentā biznesa vidē, kur galvenais elements ir savstarpēja uzticēšanās starp ekonomikas subjektiem (starp uzņēmējiem, starp valsts institūcijām un uzņēmējiem, darba devējiem un ņēmējiem). To veido likumdošana un atbilstošās valsts un pašvaldību institūcijas.

6. RIS3 MONITORINGA IETVARS

7. MĒRĶA RĀDĪTĀJU HIERARHIJA

RIS3 monitoringa sistēmas mērķis ir nodrošināt publisko ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā efektivitāti, ilgtspēju un sabiedrisko vērtību. Tās uzdevums dot iespēju lēmumu pieņēmējiem novērtēt ieguldījumu ietekmi un nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas stratēģijā vai tās īstenošanas instrumentos. Monitoringa sistēma ir veidota, lai sekotu RIS3 mērķu sasniegšanai trīs līmeņos: RIS3 virsmērķi, RIS3 makro līmeņa rādītāji, RIS3 mikro līmeņa rādītāji.

RIS3 sekmīgākam monitoringam veikti būtiski datu vākšanas uzlabojumi:

1) CSP pētniecības un inovācijas apsekojuma datu paplašinājums, sākot ar 2017.gadu. Paplašinātais pētniecības apsekojums aptvers datus (a) par izdevumiem pētnieciskajām darbībām sadalījumā pa finanšu avotiem un pa ekonomiskās darbības veidiem NACE 2.red. 2 zīmju līmenī, (b) par zinātniskajiem darbiniekiem sadalījumā pa sektoriem un pētniecības jomām. Paplašinātā inovācijas apsekojuma ietvaros tiks iegūti dati par inovatīvi aktīvajiem uzņēmumiem pa ekonomiskās darbības veidiem NACE 2.red. 2 zīmju līmenī, kā arī sadalījumā pa plānošanas reģioniem.

2) Zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojums 2016.gadā;

3) Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas un studentu un absolventu reģistra izveide.

Papildus īstenoti vairāki tematiskie izvērtējumi, kas sniegs informāciju turpmākajam RIS3 monitoringam un tālāko lēmumu pieņemšanai, t.sk. Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) eksperti veic pētījumu Latvijas augstākās izglītības institūciju pārvaldības pilnveidei un augstākās izglītības modernizācijai, 2017. gada III un IV ceturksnī noslēdzies ES fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam ieguldījumu P&I ex-post izvērtējums, augstākās izglītības institūciju ES valodu un kopīgo doktorantūras programmu izvērtējums, kā arī Latvijas zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas efektivitātes izvērtējums, ko veica Eiropas Komisijas Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertu grupa.

Virzību uz RIS3 virsmērķu sasniegšanu raksturo kopējie ieguldījumi P&A (% no IKP), pozīcija Eiropas inovāciju rādītāju grupā un produktivitāte apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā pakāpties uz vidēju, galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpības rādītājs - ieguldījumi P&A - ir negatīvs un apstrādes rūpniecības produktivitāte nav mainījusies. Ieguldījumi P&A parāda gan valsts un privātā sektora investīcijas pētniecībā, gan arī atspoguļo ekonomikas zināšanu ietilpības līmeni.

Tā kā RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji ir arī vidējā termiņa politikas plānošanas dokumentu mērķa rādītāji, virzība uz RIS3 mērķu sasniegšanu ir vērtēta šo politikas plānošanas dokumentu kontekstā.

8. POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI

Virzību uz RIS3 virsmērķu sasniegšanu raksturo kopējie ieguldījumu P&A (% no IKP) pieaugums un struktūras maiņa, izmaiņas Latvijas pozīcijā Eiropas inovāciju rādītāju grupā un produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā pakāpties uz vidēju, tas ir noticis galvenokārt pateicoties 2007-2013.gadā veiktajiem ES fondu ieguldījumiem cilvēkresursos un iekārtās Latvijas uzņēmumos.

5.attēls. RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji

	Mērķa sasniegšanas rādītāji	2010	2013	Fakts	Progress	2020	Politikas plānošanas dokuments
	Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija)	"modest"	"modest"	"moderate" (2016)	►	"moderate"	ZTAIP⁹	RIS3 virsmērķi
	Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%)	0,6	0,6	0,44 (2016)	▼	1,5	ZTAIP, NIP, NRP
	Produktivitāte apstrādes rūpniecībā (EUR uz 1 strādājošo)	18,5	20,3	23,6 (2016)	►	29 000
IV₁	Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā	5563	5593	5120 (2016)	▼	7000	ZTAIP	Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme
IV₂	Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst. cilv.)	26,5	23,9 (2014)	15,8 (2016)	▼	24,6	ZTAIP
IV₃	Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību	33	37 (2014)	43 (2016)	▲	40	ZTAIP
IV₄	Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju	40	40 (2014)	22 (2017)	▲	20	ZTAIP
IV₅	Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs	1032	1100 (2014)	1820* (2016)	▲	1500	ZTAIP
IV₆	Sekmības rādītājs dalībai ES Ietvara programmā (%)	22,8	22 (2014)	12,7 (2016)	▼	30	ZTAIP
U₁	Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem ieguldījumiem)	38	21	20,0% (2015)	▼	48	ZTAIP
U₂	Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši pilna laika ekvivalentam)	22,7 (2011)	18 (2014)	20,6 (2015)	►	23	ZTAIP
U₃	Piešķirtie Eiropas patenti, kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā	11 (2011)	13 (2014)	16 (2016)	▼	50	ZTAIP
R₁	Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem)	29,9	30,4 (2012)	25,5 (2014)	▼	40	ZTAIP	Tautsaimniecības transformācija
R₂	Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% (%)	13,4	12,7	12,5 (2016)	▼	20	NIP
R₃	Apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40%	92,8	101,8	118,3 (2016)	►	140	NIP
R₄	Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60%	95,1	102,3	113,1 (2016)	►	160	NIP
R₅	Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās, %)	26,8	1,0	2,6 (2016)	►	5 (2018.-2020.g., vidēji gadā)	LPPEVĀVP
R₆	Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%)¹⁰	4,8	8,0	9,8 (2015)	►	11%	LPPEVĀVP
R₇	Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā	4,8	8,0	9,8	►	31%	ZTAI
R₈	ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā)	1,6	3,0	1,4 (2016)	▼	1,2 (2018.-2020.g., vidēji gadā)	LPPEVĀVP

* Rādītājs parāda SCOPUS datubāzes publikāciju skaitu. 2016.gadā Web of Science datubāzē bija 2 172 publikācijas

Politikas plānošanas dokumentos noteikto rādītāji tika sagrupēti sadalot tos saskaņā ar EIS metodoloģiju, izdalot trīs rādītāju grupas: (ENABLERS) inovācijas virzītāji ārpus uzņēmēju sektora (IV); (FIRM ACTIVITIES) uzņēmēju aktivitāte inovāciju jomā (U); (OUTPUTS) uzņēmēju inovatīvās aktivitātes rezultāti, kas atspoguļo tautsaimniecības transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības un inovatīvu ekonomiku (R).

Apzīmējumi: ▲ - rādītājs ir uzlabojies; ▼ - rādītājs ir pasliktinājies; ► - rādītājs būtiski nav manījies; "-" - nav datu;

- Eiropas Inovācijas rezultātu tablo 2016 (European Innovation Scoreboard 2016) rādītāji¹¹

Galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpību raksturojošais rādītājs - ieguldījumi P&A - nav pieaudzis un apstrādes rūpniecības produktivitāte nav būtiski mainījusies. Ieguldījumi P&A parāda valsts investīcijas pētniecībā un atspoguļo nozaru uzņēmumu zināšanu ietilpību. Ņemot vērā to, ka šis rādītājs mēra P&A apjomu tautsaimniecībā un to, ka investīcijas P&A tiešā veidā ir saistītas gan ar zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla pieejamību, gan produktu un pakalpojumu zināšanu un tehnoloģiju ietilpību un, tādējādi, produktivitāti, valdība 2013.gadā apņēmās palielināt valsts budžeta investīcijas P&A, vienlaikus iestrādājot P&A finansēšanas programmu noteikumos stimulus privātā sektora P&A apjoma palielināšanai. Ar šo valdība ne tikai apņēmās investēt pētniecībā, bet arī signalizēja Latvijas sabiedrībai un Eiropas Komisijai politisku apņemšanos virzīties uz augstākas produktivitātes ekonomiku, kā arī uzņēmās starptautiskas saistības uz kuru pamata ZTAI nozarē pašreiz tiek investēti ES fondu līdzekļi nozares veiktspējas palielināšanai. Bez turpmākas valsts ieguldījumu apmēra būtiskas palielināšanas nav iespējams nodrošināt ekonomiskās produktivitātes palielinājumam nepieciešamo zināšanu bāzi - zināšanas un tehnoloģijas, un cilvēkkapitālu - cilvēkresursus un sadarbības tīklus, kas jau vidējā termiņā nodrošinātu arī uzņēmumu biznesa modeļa maiņu un, secīgi privātā sektora produktu un pakalpojumu zināšanu ietilpību, ko atspoguļo privātā sektora P&A ieguldījumi. Vienlaikus šāda situācija rada riskus nesasniegt tos darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" plānotos struktūrfondu investīciju rezultatīvos rādītājus, kuru sasniegšana zināmā mērā ir ārpus struktūrfondu ietekmes, jo prasa noteiktu uzvedības maiņu un ilgtermiņa saistību uzņemšanos, tādējādi pozitīvi signalizējot par tautsaimniecības struktūras transformāciju, ko raksturo jaunu P&A darba vietu skaits¹² un zinātnisko institūciju piesaistītais ārējais finansējums¹³ (rādītāju datus un pašreizējās vērtības skat. 39. attēlā un 9.1. apakšnodaļas "RIS3 mikro līmeņa rādītāji" 44.-45. un 46.lpp.). Minēto rādītāju būtiska nesasniegšana var rezultēties ar finanšu korekciju 2023.gadā un tādējādi radīt zaudējumus valsts budžetam.

RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji un virzība uz to sasniegšanu ir apkopoti 5.attēlā. Visaptverošu rādītāju dinamiku pa gadiem laika posmā no 2008.gada līdz 2016.gadam var skatīt pielikumā Nr. 6 "RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāju vērtības 2008. - 2016.gads". No visiem makro līmeņa mērķu sasniegšanas rādītājiem pozitīva virzība ir vērojama tikai rādītājā, kas atspoguļo 1) augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvaru Latvijas preču eksportā (%), 2) strukturālo reformu rezultātā notikušo pētniecības konsolidāciju, veidojot mazāku skaitu spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju, 3) zinātnisko rakstu skaitā, kas publicēti žurnālos, kas iekļauti starptautiskās datu bāzēs , un 4) iedzīvotāju īpatsvarā 30-34 gadu vecumā, kuriem ir augstākā izglītība. Savukārt tiem rādītājiem, kuru izpilde ir tieši saistīta ar ieguldījumiem P&A, rādītāju izpildes progress ir negatīvs, ko izaugsmes stimulēšanai nepietiekamais investīciju apmēru P&A.

Visi saistītie politikas plānošanas dokumenti (NIP, ZTAI pamatnostādnes) principā ir vērsti uz RIS3 mērķu sasniegšanu. Taču šajos dokumentos ir dažādi bāzes gadi. Tāpēc ir svarīgi, ka turpmāk RIS3 monitoringā tiek izmantots viens atskaites periods.

6.attēls Kopējie izdevumi P&A
% no IKP

Latvijas kopējie izdevumi P&A 2016.gadā bija 110,4 milj. eiro, jeb 0,44% no IKP. Tas ir ne tikai ievērojami mazāk kā 2016.gadā bija plānots (1,1%), bet arī mazāk nekā vidēji iepriekšējos gados. Šo samazinājumu izskaidro privātā un starptautiskā (ES fondu) sektora investīciju samazinājums kombinācijā ar valsts investīciju stagnāciju (7., 8., 9.attēls). RIS3 plānotā politika paredzēja pasākumu kopumu, kur valsts investīciju būtisks pieaugums kombinācijā ar ES fondu ieguldījumiem un nozares infrastruktūrā un cilvēkresursos nodrošinātu privātā sektora investīciju pakāpenisku pieaugumu.

Ņemot vērā to, ka valsts un ES fondu investīciju mērķis ir nodrošināt priekšnoteikumus un stimulus privātā sektora investīciju pieaugumam, novērotā negatīvā attīstības tendence skaidri signalizē, ka tautsaimniecības struktūra ne tikai nemainās, bet pasliktinās. Vēl vairāk, faktiski nav iedarbināts viens no svarīgākajiem izaugsmes stimuliem.

Lai veicinātu valsts ieguldījumu palielinājumu P&A un attīstītu nozares cilvēkkapitālu, 2018. gadā valsts budžeta finansējums zinātnei un pētniecībai ir palielināts par 3,4 miljoniem eiro. Pie reizes ir noteikts, ka Valsts pētījumu programmas turpmāk tiek finansētas no attiecīgās nozares budžeta. No Ekonomikas ministrijas budžeta sākot no 2018.gada ir panākti papildu 2 miljoni eiro šim mērķim - Valsts pētījumu programmas īstenošanai enerģētikas jomā.

Makro līmeņa rādītāju izmaiņas parāda, ka plānotā virzība uz mērķi 2020.gadā sasniegt tādu tautsaimniecības struktūru, ko raksturo 1,5% ieguldījumi P&A (% no IKP) nenotiek (6.attēls). Kopējie izdevumi P&A nav pieauguši.

Lai paaugstinātu privātā sektora zināšanu ietilpību, ko ataino privātā sektora ieguldījumi P&A, RIS3 paredzēja valsts investīciju ikgadēju palielinājumu 2014.gadā sasniedzot gandrīz 49.8 milj. eiro, 2015.gadā -75.4 milj. eiro un 120,9 milj. eiro 2016.gadā - (7.attēls).

Kā redzams 7.attēlā, plānotais valsts investīciju pieaugums P&A 2016.gadā atpalika no plānotā par 68 milj. Tādējādi, valsts nav pildījusi RIS3 plānā paredzēto un nav investējusi tautsaimniecības attīstības stimulēšanai nepieciešamajās zināšanās un tehnoloģijās. Valsts budžeta investīcijas 2013.-2016.gadā pieauga tikai par 19,3 milj. eiro. Šo pieaugumu pamatā veidoja zinātnisko institūciju bāzes jeb institucionālais finansējums (ievērojami mazākā apjomā nekā nepieciešams un plānots), kas paredzēts galvenokārt zinātniskās infrastruktūras uzturēšanai un līdzfinansējumam dalībai ES fondu finansētajos projektos. Valsts budžeta investīcijas pētniecības darbā netika palielinātas vispār, tādējādi radot situāciju, ka par ES fondiem modernizētā pētniecības infrastruktūra un cilvēkresursi netiek noslogoti un ekonomikas attīstībai,

7.attēls. Valsts finansējums P&A milj. EUR	8. attēls. Uzņēmumu finansējums P&A milj. EUR	9.attēls. Ārvalstu finansējums P&A milj. EUR

nepieciešamās zināšanas netiek nodrošinātas pietiekamā apmērā. Tādā veidā tika radīta situācija, kurā pētniecībā nodarbinātajiem nebija darba iespēju nedz valsts, nedz privātajā sektorā. Ņemot vērā pētniecības darba tirgus globālo raksturu, valdības budžeta izstrādes gaitā pieņemtie lēmumi nefinansēt pētniecību ir veicinājuši "smadzeņu aizplūšanu" - Latvija turpina zaudēt talantus globālajā augstas pievienotās vērtības nozaru darba tirgū. Tas rada vēl lielākus riskus tam, ka tautsaimniecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību varētu nenotikt.

Investīcijas pētniecībā paredz arī Zinātniskās darbības likuma 33. panta otrā daļa, kas nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0.15% no IKP līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Situācijas nopietnība ir konstatēta arī Eiropas Komisijas pētījumā¹⁴ par 2014.-2020.gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas ietvaros sagaidāmajiem rezultātiem, kas secina, ka 2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvijai starp Baltijas valstīm ne tikai zemākais nacionālā finansējuma piešķīrums P&A no kopējā publiskā finansējuma¹⁵, bet arī zemākais Kohēzijas politikas ietvaros plānotā finansējuma apjoms P&A¹⁶. Faktiski, pašreiz plānotās investīcijas, pat ja tās tiktu investētas pilnā apjomā, nav pietiekošas, lai nodrošinātu vēlamo attīstību un objektīvi varētu rezultēties vien tādā tautsaimniecības struktūrā, kuras zināšanu ietilpība ir apmēram 0,8% no Latvijas IKP.

RIS3 ietvaros plānotais ES fondu (ārvalstu) finansējums līdz 2016.gadam pārsniedza plānoto par 7 milj. eiro gadā (9.attēls). Šādu attīstību skaidro tas, ka valdības lēmums neinvestēt plānoto finansējumu pētniecībā tika kompensēts ar papildus ES fondu investīcijām zinātnisko institūciju konsolidācijā un attīstībā 2014. un 2015.gadā, kas vienlaikus finansēja institucionālas izmaiņas un ļāva zinātniskajām institūcijām iesaistīt personālu pārmaiņu administrēšanā, tādējādi īstermiņā noturot ar ES fondu ieguldījumiem piesaistītos talantus. Lai gan šī pasākuma rezultātā tika nedaudz mazināti personāla zaudēšanas riski, tomēr Latvijas zinātniskajos institūtu personāla skaits ir būtiski samazinājies. Šis pasākums tomēr nespēja kompensēt situāciju, kas izveidojās 2016.gadā, kad ES fondu (ārvalstu) finansējums pētniecībai samazinājās par 37.8 milj. eiro, jeb par 55 % gada laikā, un ZTAIP plānotais investīciju pieaugums netika īstenots.

Tādējādi, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, Latvija joprojām atrodas to valstu starpā, kuras de-facto nav pieņēmušas stratēģisku lēmumu investēt zināšanās un tehnoloģiju attīstībā balstītā tautsaimniecībā (10.attēls). Latvija ar kopējiem P&A izdevumiem 152,3 milj. eiro jeb 0,63 % no IKP 2015.gadā ir līdzīgā situācijā ar tādām tradicionāli zemas pievienotās vērtības ekonomikas valstīm, kā Kipra un Rumānija. Tai pat laikā, piemēram, Igaunijas, Čehijas un Slovākijas tautsaimniecības struktūra jau ir daudz tuvāka ES vidējam līmenim.

Atsevišķi apskatot Latvijas valsts P&A izdevumu apmēru uz 1 iedzīvotāju, Latvijas valsts P&A izdevumi 2015.gadā veido vien 25 eiro gadā, kas ir 13,6% no ES vidējā līmeņa un aptuveni 5% apmērā no Luksemburgas, Dānijas, Austrijas un Zviedrijas līmeņa. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā bija 64% apmērā no ES vidējā līmeņa. Salīdzinot Latvijas rādītājus ar Lietuvu un Igauniju, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai nedaudz lielāks kā Latvijā (Lietuva - 73,3% no ES vidējā līmeņa, Igaunija - 73,6%), redzams, ka kopējo P&A izdevumu apmērs uz 1 iedzīvotāju Lietuvai ir 133 eiro apmērā (par 72% vairāk nekā Latvijai) un Igaunijai tas ir 231 eiro apmērā (par 200% vairāk nekā Latvijai). Šī atšķirība skaidri demonstrē, ka atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvija nav politiskajā līmenī par prioritāti izvirzījusi augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstību. Jau vidējā termiņā tas rada risku Latvijai nespēt izkļūt no nabadzības.

Inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvars pārskata periodā par 2012. - 2014.gadu samazinājās par 4,9%, bet par 10,1% palielinājās to uzņēmumu skaits, kuros bija tikai netehnoloģiskās inovācijas - tirgdarbības un organizatoriskās. Tādējādi pārskata periodā par 2012. - 2014.gadu inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem) bija 25,5% (2010. - 2012.gadu periodā - 30,4%). 60,2% rūpniecības un 47,9% pakalpojumu nozares uzņēmumu ieviesa tehnoloģiskās inovācijas, bet ne-tehnoloģiskās inovācijas ieviesa 39,8% rūpniecības un 52,1% pakalpojumu nozares uzņēmumu.

Jāsecina, ka Latvijas uzņēmumu inovācijas un pētniecības kapacitāte ir nepietiekama, lai nodrošinātu jaunu konkurences priekšrocību radīšanu un uzņēmumu izaugsmi ilgtermiņā. Tas lielā mērā ir saistīts ar esošo tautsaimniecības struktūru, zemo apstrādes rūpniecības daļu, kur dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares. Turklāt Latvijas uzņēmumu struktūrā lielākā daļa ir mikro un MVU (2013.gadā - 99,6% no visiem ekonomiski aktīvajiem individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām. No tiem mikro uzņēmumi - 86,2%, mazie uzņēmumi - 11,1%, vidējie uzņēmumi - 2,3%).

Savukārt mikro un MVU inovācijas potenciālu un sniegumu ietekmē gan ierobežotie cilvēkresursi, gan pašu finanšu resursi, kas pieejami šiem uzņēmumiem P&A un inovācijas aktivitāšu īstenošanai, tostarp ierobežotas iespējas piesaistīt finansējumu augsto tehnoloģisko un biznesa risku dēļ. Tāpat Latvijas uzņēmumiem lielākoties ir nepietiekami attīstītas sasvstarpējās sadarbības prasmes nozares vai starpnozaru aspektā, bet jo īpaši - nepietiekami attīstīta sadarbība ar pētniecības institūcijām Latvijā un ārvalstīs.

Privātā sektora P&A izdevumu samazinājums saistāms ar vairāku faktoru kopumu, jo īpaši Krievijas noteikto embargo atsevišķiem produktiem un Krievijas rubļa devalvāciju, kā arī viena no lielākajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem - AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanu. Krievijas krīzes rezultātā samazinājās Latvijas uzņēmumu apgrozījums no šī tirgus, tāpēc uzņēmumi bija spiesti veikt radikālu izmaksu samazināšanu - darbinieku atlaišanas, investīciju projektu iesaldēšanu, kā arī inovāciju, P&A darbu atlikšanu uz vēlāku laiku.

Laika periodā no 2012. līdz 2015.gadam augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru produktu eksports (faktiskajās cenās) pieauga par 7,3%. Par pozitīvām izmaiņām eksporta struktūrā liecina augsto tehnoloģiju (high-tech) produktu īpatsvara pieaugums. Lai gan augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars kopējā eksporta apjomā joprojām ir zemāks nekā vidēji ES, tomēr kopš 2012.gada tas ir palielinājies gandrīz par pusotru reizi (13.attēls).

13.attēls. Augsto tehnoloģiju produktu daļa Latvijas kopējā eksportā, %

Jaunu P&A investīciju neesamība un finansējuma deficīts ir arī ir iemesls zinātnisko darbinieku skaita P&A samazinājumam, kur izpilde 2020.gadā paredzētajiem 7000 zinātniskajiem darbiniekiem nenotiek un esošais P&A finansējums pat nav ļāvis noturēt zinātniskā personāla skaitu 2012.gada līmenī (14.attēls). Turklāt, ņemot vērā kompensējošā ES fondu finansējuma neesamību 2016.gadā, ir vērojams būtisks zinātnisko darbinieku skaita samazinājums 2016.gadā. Pēdējo gadu samazinājums zinātnisko darbinieku skaitā raksturo kopējo zinātnes nozares finansējuma un īstenoto pētniecības darbu apmēru un nepalielinoties nozares finansējumam, nav gaidāms zinātnisko darbinieku skaita pieaugums. Šo tendenci pastiprina arī tas, ka Latvijas P&A izdevumi uz 1 zinātnisko darbinieku ir ievērojami mazākā skaitā nekā citās ES valstīs un arī pārējās Baltijas valstīs (15.attēls). Lai veicinātu šī rādītāja izpildi pasākumu plāna 2018. - 2020.gadam uzdevumos 1.13, 1.13a, 1.14, 1.24, 6,13, 6.14. punktos ir noteikti rezultāta vai iznākuma rādītāji, kuri sniedz ieguldījumu zinātnisko darbinieku skaita palielināšanā. Uz šo rādītāja sasniegšanu ir vērsts arī RIS3 makro rādītājs "P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits" kura rezultātu sasniegšanā ir iestrādāti stimuli Praktiskajos pētījumos, Inovācijas grantos studentiem, Kompetences centru programmā, Tehnoloģijas pārneses programmā, Zinātnes bāzes finansējumā, Valsts Pētījumu programmās, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos un Augstskolu snieguma finansējumā. Tomēr, zinātnes finansējuma apjoms, kas ir pieejams šajās programmās, kurās ir stimuli uz šī mērķa sasniegšanu, ir nepietiekams, lai nodrošinātu šī rādītāja plānoto vērtību sasniegšanu 2020.gadā.

Būtiska loma zinātnē nodarbināto cilvēkresursu piesaistē bija iepriekšējā 2007. - 2013.gada fondu perioda aktivitātēm, piemēram, īstenojot apakšaktivitāti "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai", kuras īstenošanas rezultātā bija izdevies ievērojami palielināt doktora grāda ieguvušo skaitu pēdējo gadu laikā. Laika posmā starp 2011. un 2013.gadu doktora grāda ieguvēju skaits palielinājās par 138% (16.attēls).

Lielā mērā pateicoties šiem ieguldījumiem bija izdevies būtiski uzlabot zinātnes cilvēkresursu vecuma struktūru - palielināt 35 - 44 gadu veco zinātnisko darbinieku skaitu laika posmā starp 2012. un 2015.gadu no 21,1% uz 23,4%, kā arī noturēt stabilu skaitu vecumgrupā 25 - 34 (17.attēls). Ņemot vērā, ka beidzoties apakšaktivitātes "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai" īstenošanas periodam sāk ievērojami samazināties ikgadējais doktora grāda ieguvēju skaits, ir nepieciešamas jaunas pētniecības programmas un stimuli, kas sekmētu talantu piesaisti pētnieciskajam darbam.

Zinātnisko darbinieku (zinātnieki, zinātnes tehniskais un apkalpojošais personāls) skaits Latvijā (PLE izteiksmē) 2015.gadā bija 5570, kas kopā veidoja 0,58% no nodarbināto skaita Latvijā. Zinātnisko darbinieku īpatsvars kopējā darbaspēka struktūrā Latvijā ir vien 48% apmērā salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni (1,20%). Tikai 3 ES valstīs ir vēl mazāka zinātnisko darbinieku loma kopējā darbaspēka struktūrā (Horvātija, Rumānija, Kipra) (18.attēls).

Plānotās vērtības ir sasniegtas tajos rādītājos, kuriem ir saistība ar P&A nozarē veiktajām strukturālajām reformām. Šo reformu īstenošana bija priekšnoteikums, lai nodrošinātu 2014. - 2020.gada ES fondu ieguldījumus zinātnē un inovācijās. Piemēram, valsts finansēto zinātnisko institūciju skaita samazinājums no 42 institūcijām 2013.gadā līdz 20 institūcijām 2020.gadā jau ir gandrīz panākts 2017.gadā, kad bāzes finansējumu saņem 22 valsts dibinātas zinātniskās institūcijas. Šo progresu nodrošināja vairāki pasākumi. Pirmkārt, zinātnisko institūciju konsolidāciju stimulēja normatīvā regulējuma izmaiņas zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtībā - 2013.gadā tika noteikts, ka no 2016.gada šis finansējums vairs netiks piešķirts tām institūcijām, kuras zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā bija saņēmušas zemu novērtējumu. Vienlaikus, zinātnisko institūciju pašu inicētajai konsolidācijai un RIS3 prioritātēm atbilstošu pētniecības programmu izstrādāšanai tika sniegts atbalsts ES fondu 2.1.1.3.3. apakšaktivitātes "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība" programmas ietvaros. Lai gan zinātniskās institūcijas veica visus valdības noteiktos uzdevumus, īstenotajām konsolidācijas aktivitātēm un zināšanu un cilvēkkapitāla koncentrēšanai spēcīgākajās valsts zinātniskajās institūcijās līdz šim nav sekojušas atbilstošas nacionāla līmeņa darbības attiecībā uz pilnvērtīga zinātniskās darbības bāzes finansējuma un valsts pasūtījuma nodrošināšanu. Latvijas pētniecības resursi ir koncentrēti 22 spēcīgākajās zinātniskās institūcijās, kas saņem zinātnes bāzes finansējumu. Tomēr joprojām zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts tikai 65% apmērā no aprēķinātā, tādējādi nedodot zinātniskajām institūcijām pilnībā īstenot to potenciālu. Lai zinātniskās institūcijas varētu palielināt savu darba apjomus, ir nepieciešams nodrošināt zinātnes bāzes pilnā apmērā, tādējādi investējot RIS3 virsmērķa sasniegšanu, palielinot ieguldījumu apmēru P&A (% no IKP).

Nav izdevies nodrošināt STEM studiju programmu absolventu skaita pieaugumu RIS3 paredzētajā apjomā. STEM programmu studējošo īpatsvars ir pakāpeniski pieaudzis, ko izskaidro studiju vietu pārdale, kuras ietvaros STEM studiju vietām ir piešķirta augstāka prioritāte. Tomēr pēdējo gadu tendences parāda to, ka absolventu skaita pieaugums STEM programmās notiek ievērojami lēnāk un pēdējo 3 gadu laikā tas nav palielinājies (19.attēls).

Lielā mērā šie dati parāda to, ka STEM studiju programmās pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājies studentu atbirums. Absolventu skaita kritumu izraisa faktoru kopums, tai skaitā salīdzinoši zemais augstākās izglītības finansējuma apjoms uz vienu studējošo, vidējās izglītības kvalitāte utml. - pēdējo gadu tendences parāda to, ka absolventu kopējā skaita samazinājums notiek lielākā tempā, salīdzinājumā ar kopēju studentu skaita kritumu, jo starp 2011. un 2016.gadu kopējais studējošo skaits ir samazinājies par 14,5%. Šīs kopējās tendences ir attiecināmas arī uz STEM studiju programmām un lai nodrošinātu kvalitatīvu speciālistu sagatavošanu STEM nozarē, kurā ir prognozējams būtisks darbaspēka deficīts, ir nepieciešams īstenot pasākumus, kas novērstu problēmas saistībā ar absolventu skaitu.

Ievērojams ir grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaita kritums augstskolās un koledžās, kur ZTAI pamatnostādnes paredz to skaitu noturēt stabilā 2011.gada rādītāja līmenī (20.attēls). Reālie dati parāda absolventu skaita kritumu starp 2011. un 2016.gadu 36% apmērā, ko lielā mērā izraisa kopējais studējošo skaita kritums, galvenokārt demogrāfisko faktoru dēļ (piemēram, 30 - 34 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību turpina pieaugt, kas parāda to, ka augstākās izglītības vērtība starp Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti augsta), taču būtiska loma ir arī citiem faktoriem (nepilnīgais finansējums, vidējās izglītības kvalitātes līmenis, studentu atbirums u.c.). Šis ir arī ir viens no tiem rādītājiem, kuros ir skaidri prognozējams, ka ZTAI pamatnostādnēs noteiktās vērtības sasniegt 2020.gadā nav iespējams dēļ ievērojamā krituma imatrikulēto studējošo skaitā, taču, pasākumi, kuru rezultātā tiks samazināts esošo studējošo atbirums ir veicami, lai vismaz noturētu šo rādītāju 2016.gada līmenī.

Attiecībā uz patentu skaita pieaugumu - piešķirto patentu skaits ir ļoti svārstīgs starp gadiem, un tā pieauguma nelielās tendences ir ievērojami mazākā apmērā salīdzinājumā ar pamatnostādnēs plānoto (21.attēls).

Būtiski nav mainījies arī Latvijas rezidentiem piešķirto Eiropas patentu biroja (turpmāk EPO) patentu īpatsvars no visu piešķirto patentu kopskaita, 2011. un 2016.gadā Latvijas rezidentiem piešķirot 0,02% no šo patentu kopskaita. Latvijas rezidentiem piešķirto patentu kopējais skaits ir ļoti zems uz Rietumeiropas valstu fona, piemēram, salīdzinājumā ar Vāciju, kuras rezidentiem 2016.gadā ir piešķirti 18 728 patenti. Apskatot piešķirto patentu skaitu uz 1 milj. iedzīvotāju Latvija 2016.gadā ir piešķīrusi 8 patentus, kas ir 3% no Vācijas līmeņa (230 patenti uz 1 milj. iedzīvotāju). Latvijas piešķirto EPO patentu skaita tendences ir līdzīgas ar pārējām Baltijas valstīm (2016.gadā Igaunija ir piešķīrusi 10 EPO patentus, Lietuva - 16).

Daļēji arī piešķirto EPO patentu skaita pieaugumu 2016.gadā izskaidro straujais Latvijas patentu valdes izsniegto patentu samazinājums (22.attēls).

Vērtējot zinātnisko rakstu skaitu žurnālos, kuri ir iekļauti starptautiskajās datubāzēs, šim rādītājam ir nodrošināts ievērojams pieaugums, jau 2016.gadā ievērojami pārsniedzot 2020.gadā plānotās rādītāju vērtības gan SCOPUS, gan Web of Science datubāzēs, kas lielā mērā ir saistīts ar to, ka dažādos normatīvajos aktos (zinātnes bāzes finansēšanas noteikumos, ES fondu pasākumos u.c.) tika iestrādāti stimuli un liela nozīme piešķirta publikācijām šajās datubāzēs.

Apskatot publikāciju skaita dinamiku žurnālos, kas iekļauti SCOPUS un Web of Science datubāzēs (23.attēls), var ievērot pozitīvu tendenci gan pēdējo 10 gadu griezumā, gan kopš 2013.gada (kad tika pieņemti zinātnes bāzes finansēšanas noteikumi). Starp 2013. un 2016.gadu kopējais publikāciju skaits ir pieaudzis par 10 % SCOPUS un par 31 % Web of Science datubāzē iekļautajos žurnālos. Pozitīvi ir novērtējams, ka publikāciju skaits šajās datubāzēs iekļautos žurnālos ir pieaudzis, pateicoties palielinājumam tieši zinātnisko žurnālu rakstu skaitam kā publikāciju veidam.

Vienlaikus augstu vērtējams ir tas, ka šis publikāciju skaita pieaugums nav noticis uz kvalitātes krituma rēķina, ko parāda publikāciju īpatsvars top 10% zinātnisko žurnālu skaitā (24.attēls), kas pēdējo gadu laikā ir palielinājies.¹⁷ Tas ļoti labi parāda Latvijas zinātnes nozares augsto kapacitāti, ja nozare spēj reaģēt uz ārējiem likumdošanas stimuliem, palielinot kvantitatīvi zinātnes rezultātu skaitu, nesamazinot (pat palielinot) kvalitāti.

Pēdējo gadu tendences parāda arī to, ka Latvijas publikāciju skaita pieaugums ir straujākā tempā, salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, ko apliecina tas, ka kopš 2007.gada Latvijas SCOPUS publikāciju daļa no ES kopskaita ir palielinājusies no 0,10 % līdz 0,21 % 2016.gadā. Būtiska loma šim pieaugumam ir tajā, ka Latvija, līdzīgi kā citas ES jaunās dalībvalstis cenšas piedzīt Rietumeiropas līmeni, kas atspoguļojas arī zinātniskās darbības rezultātos (25.attēls).

Atsevišķi ir arī skatāms publikāciju skaita salīdzinājums OECD 6 zinātnes nozaru grupu ietvaros, kur rezultāti parāda to, ka lielākajā daļā zinātņu nozaru ir pieaudzis publikāciju skaits straujākā tempā par ES vidējo līmeni, vislabākos rezultātus iegūstot lauksaimniecības zinātnēs, inženierzinātnēs un dabaszinātnēs (26.attēls).

Kopumā ar Latvijas pārstāvju līdzdalību līdz 2017.gada 28.februārim ES ietvarprogrammā "Apvārsnis 2020" ir iesniegti 1114 projektu pieteikumi ar 1392 Latvijas pārstāvju dalībām, no kuriem virssliekšņa kvalitātes novērtējumu saņēmuši vairāk nekā 400 projekti (36% no kopumā iesniegtajiem), bet līgums par īstenošanu noslēgts 131 iesniegtajam projektam par kopējo summu 35,22 MEUR (42.attēls.). Tādējādi sākotnēji secināms, ka ievērojot, ka Latvijas sekmības rādītājs dalībai programmā "Apvārsnis 2020" ir 12,57% (43.attēls), ZTAI pamatnostādnēs plānotā dinamika uz augstāku sekmību (un tādējādi lielāku programmas finansējuma piesaisti) netiek nodrošināta tai paredzētajā apmērā. Tomēr būtiski pieminēt, ka rādītāja sasniegšanu ietekmē vairāki ārējie faktori, proti, kopējā augstā konkurence un ierobežotais pieejamais finansējums¹⁸, kas paredzēts programmas "Apvārsnis 2020" īstenošanai. Kopumā vidējā projektu pieteikumu sekmība programmā "Apvārsnis 2020" saskaņā ar eCORDA datiem ir 12.17%, kas norāda, ka Latvijas sniegums ir līdzvērtīgs un pat nedaudz augstāks kā vidēji ES. Savukārt, izstrādājot ZTAI pamatnostādnēs ietvertos politikas rezultātu mērķu sasniegšanas rādītājus, tika ņemts vērā, ka 7.IP Latvijas pārstāvju sekmība projektu konkursos sasniedza 21.3% un vidējā sekmība 7.IP programmas ietvaros bija 21,8%. Vienlaikus, analizējot Latvijas sekmes programmā "Apvārsnis 2020", būtiski pievērst uzmanību ne tikai Latvijas sniegumam reģionālā mērogā, bet arī kopumā visu ES dalībvalstu konkurences ietvaros. Saskaņā eCorda datiem, ES-13 dalībvalstis gan 7.IP, gan programmas "Apvārsnis 2020" līdzšinējās īstenošanas laikā, kopumā ir saņēmušas mazāk kā 5% no kopējā ietvarprogrammām paredzētā finansējuma (Latvija - 0,1% gan 7.IP, gan programmā "Apvārsnis 2020")¹⁹. Zemā ES-13 dalībvalstu performance cita starpā tiek skaidrota arī ievērojot publiskā finansējuma P&A salīdzinoši zemo piešķīrumu ES-13 valstīs (salīdzinot ar ES-15), kas būtiski kavē kritiskās masas izveidi pētniecības izcilībā. Savukārt zinātniskā izcilība programmas "Apvārsnis 2020" projektā pieteiktajā pētniecībā ir galvenais ES ietvarprogrammu projektu pieteikumu vērtēšanas kritērijs.

27.attēls. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. - 2020.gadam noteiktie politikas rezultātu sasniegšanas rādītāji.

NIP politikas rezultatīvie rādītāji	Bāzes vērtība (gads)	2016 Mērķis	Fakts	Progress	2020
Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20%	14,1 (2011)	17,4	12,5 (2016)	▼	20
Apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40%	100 (2011)	122	116,4 (2016)	►	140
Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60%	100 (2011)	129	113,1 (2016)	►	160
Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%)	0,7 (2011)	1,1	0,62 (2015)	▼	1,5

Apstrādes rūpniecībā produktivitātes gada vidējie pieauguma tempi nedaudz atpaliek no mērķa rādītājiem. Tomēr to galvenokārt noteica nodarbināto skaita samazinājums (vidēji gadā par 0,6%). Kamēr apstrādes pievienotā vērtība pieauga ik gadu vidēji par 2,5%, t.i. gandrīz divreiz lēnāk nekā plānots. Apstrādes rūpniecības izaugsmi galvenokārt balsta produktivitātes pieaugums, nevis papildus darbaspēka piesaiste. Saglabājoties šādam tendencēm 2020.gadā produktivitātes līmenis var atpalikt no mērķa radītāja tikai par 8 procentpunktiem.

28.attēls. Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP, (%)	29.attēls. Apstrādes rūpniecības apjomu izmaiņas, 2011=100	30.attēls. Apstrādes rūpniecības produktivitātes izmaiņas, 2011=100

Mērķis panākt apstrādes rūpniecības īpatsvaru 20% no IKP 2020.gadā netiks sasniegts. Pēdējos 5 gados apstrādes rūpniecība veido caurmērā 12-13% no IKP un straujš nozares īpatsvara pieaugums nav gaidāms. Vērā ņemamas strukturālas ekonomikas izmaiņas notiek krīzes laikā. Piemēram no 2008. - 2010.gadam apstrādes rūpniecība pieauga no 9 - 13%, bet tajā pašā laikā būvniecība saruka no 10 uz 5%. Normālos ekonomikas izaugsmes apstākļos būtiskas strukturālas izmaiņas nenotiek strauji, jo pilnīgi visas nozares ir savstarpēji cieši saistītas. Būtiski palielinoties ražošanas apjomiem apstrādes rūpniecībā, uzreiz palielināsies pieprasījums pēc citu nozaru produkcijas vai pakalpojumiem un attiecīgi palielināsies arī pārējo nozaru izaugsme (28. - 30.attēls).

31.attēls. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam īstenošanas 2013. - 2015.gadā starpposma novērtējumā noteiktie politikas rezultātu sasniegšanas rādītāji.

Rezultatīvie rādītāji	Bāzes vērtība	Fakts	Progress	Mērķis
Rezultatīvie rādītāji	2015	Fakts	Progress	2018	2020
Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās, %)	1,4	2,6 (2016)	►	5 (2018.-2020.g., vidēji gadā)
Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%)	9,8	9,8 (2015)	-	10,5%	11%
ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā)	1,5	1,4 (2016)	▼	1,2 (2018.- 2020.g., vidēji gadā)

32.attēls. Eksporta izmaiņas, vidēji 3-gadu periodā, salīdz. cenās, 2007.=100	33.attēls. Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā, %	34.attēls. ĀTI snieguma indekss, 3-gadu vidējais rādītājs, %

Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam Latvijas eksporta apjomi vidēji gadā pieauga par 3,1%, kas atpalika no Pamatnostādnēs nospraustā mērķa (vidēji gadā eksporta pieaugums -5%). Eksporta pieauguma tempu samazināšanos galvenokārt ietekmēja vājš ārējais pieprasījums saistībā ar lēno ekonomisko izaugsmi Latvijas lielākajās ES tirdzniecības partnervalstīs, Krievijas ekonomikas lejupslīde, kā arī Krievijas embargo pārtikas produktu importam. Eksporta lēna izaugsme daļēji var būt skaidrojama arī ar konkurētspējas vājināšanos, ko noteica darbaspēka izmaksu straujāks kāpums nekā produktivitātes pieaugums (32.attēls).

Saglabājoties patreizējām pasaules ekonomikas attīstības tendencēm, ārējās vides nenoteiktībai, kā arī ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes jaunākās prognozes, tuvākajos gados Latvijas eksporta pieaugums visdrīzāk saglabāsies mērens.

Kaut arī eksporta dinamika pēdējos gados ir mērena, jāatzīmē, ka ir uzlabojusies eksporta struktūra. Par ko liecina augsto tehnoloģiju (high-tech) produktu īpatsvara pieaugums. Lai gan augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksporta apjomā joprojām ir zemāka nekā vidēji ES (17%), tomēr tā ik gadu pieaug (33.attēls). 2015.gadā augsto tehnoloģiju produktu daļa Latvijas kopējā eksportā veidoja 9,8% (2012.gadā - 6,4%), kas ir augstāks līmenis nekā Lietuvā, tomēr joprojām gandrīz divreiz zemāks nekā Igaunijā.

ĀTI snieguma indekss raksturo Latvijas pievilcību ārvalstu investoriem Baltijas reģionā (34.attēls). Piesaistīto ĀTI intensitāte pēdējos gados bija visai mērena un Latvijā ienākošo ĀTI apjoms laika periodā no 2014. līdz 2016.gadam bija gandrīz uz pusi mazāks nekā laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam un gandrīz 3,5 reizes zemākā līmenī nekā ekonomikas straujās izaugsmes gados. Tomēr jāatzīmē, ka arī mūsu kaimiņvalstīs ĀTI plūsmas arī bija visai zemā līmenī. Kopumā ĀTI plūsmu intensitātes mazināšanās galvenokārt skaidrojama ar investīciju pārrobežu plūsmu samazinājumu pasaulē, galvenokārt sakarā ar pieaugušiem ģeopolitiskiem riskiem un politikas neprognozējamību. Tā kā visām Baltijas valstīm vidējā termiņā bija kopumā vienādas tendences ĀTI plūsmu dinamikā, ĀTI snieguma indekss²¹ Latvijai ir salīdzinoši augsts (1,4), t.i. nedaudz augstāks nekā ir noteikts pamatnostādnēs (1,2 vidēji 2018. - 2020. gadiem).

9. RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJU ANALĪZE

RIS3 mikro līmeņa rādītāji mēra virzību uz RIS3 virsmērķa un makro līmeņa rādītāju sasniegšanu un raksturo plānoto atbalsta instrumentu sasniedzamos rādītājus. Ieguldījumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju sasniegšanā sniedz ieguldījumu programmas, kas paredz gan valsts budžeta, gan ES struktūrfondu investīcijas augstākajā izglītībā, P&A un inovācijās un uzņēmējdarbības attīstībā. Ieguldījumu programmu ieviešanas progresu, t.sk. īstenošanas nosacījumu (Ministru kabineta noteikumu) izstrādes statusu uz 2017.gada decembri skat. attēlā Nr.38.

Izstrādājot ieguldījumu programmas ES fondu, Valsts pētījumu programmu, Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmās u.c., katra atbildīgā institūcija plānotajos iznākuma, rezultātu un ietekmes rādītājos iekļauj vienu vai vairākus RIS3 mikro līmeņa rādītājus, kurus plānots sasniegt. 39.attēlā iekļauta informācija par RIS3 ieguldījumu programmās iestrādātajiem nosacījumiem, kas stimulē virzību uz rādītāja sasniegšanu, kā arī informācija par katras ieguldījumu programmas sniegumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju izpildē. Ievērojot, ka virkne no RIS3 programmām šobrīd ir tikai īstenošanas uzsākšanas sākumposmā, daļā gadījumu norādītas uz šo brīdi programmu projektu ietvaros uzņemtās saistības (dati par projektos plānoto).

Dati par RIS3 mikro līmeņa rādītāju izpildes progresu, kas attiecas uz ES fondu programmām, tiek iegūti no ES fondu 2014. - 2020.gada plānošanas perioda vadības informācijas sistēmas, projektu pieteikumiem un to atskaitēm. Tos uzkrāj un apkopo institūcijas, kuras slēdz līgumus par attiecīgo programmu projektu īstenošanu - CFLA, VIAA, LIAA, AFI, LAD. Datus vienlaikus uzkrāj tautsaimniecības nozaru un OECD zinātņu nozaru grupu griezumā, kas ļauj analizēt katras investīciju programmas ietekmi uz specializācijas jomu un tautsaimniecības nozaru attīstību.

39.attēls. RIS3 mikro līmeņa rādītāji

RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJI	Programmas, kas sniedz ieguldījumu rādītāja sasniegšanā
RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJI	Finansēšanas avots	RIS3 programma	Programmas ieviešanas nosacījumos iestrādātie stimuli virzības uz rādītāja sasniegšanu sekmēšanai	Sasniegtie rezultāti/ uzņemtās saistības
Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR)	SF	Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112); Starpt. sadarbība zinātnē (1115)	- vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta ekonomisko un sociālo ietekmi, tai skaitā vērtējot pētījuma rezultātu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi; - programmu ieviešanas nosacījumi paredz atbalstu tehnoloģiju tiesību aizsardzībai.	Praktiskie pētījumi (1111) - 160 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru ietvaros plānots izstrādāt 35 patentus, kā arī 26 citus licencējamus nemateriālos aktīvus un 99 komercializējamus jaunus produktus vai tehnoloģijas); Post-dok (1112) - 90 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124²² pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru ietvaros plānots izstrādāt 4 patentus, kā arī 90 komercializējamus jaunu produktu un tehnoloģiju prototipus.
		P&A infrastruktūra (1114)	- ieviešanas nosacījumi paredz izstrādāt: (-) projekta iesniedzēja vidēja termiņa attīstības stratēģiju, cita starpā tajā ietverot zināšanu pārneses pilnveides plānu, sekmējot pētniecības rezultātu pārnesi tautsaimniecībā un komercializāciju; (-) projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, tai skaitā pamatojot projekta sociālekonomisko atdevi	Sasniegtos rezultātus un uzņemtās saistības vēl nav iespējams identificēt - projektu iesniegšana līdz 2017.g. jūnijam, šobrīd norisinās projektu iesniegumu vērtēšana
		KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212), Finanšu instrumenti (312)	KC programma: Seal of excellence kritērijs, izstrādāt jaunus produktus un attīstīt ražošanas tehnoloģijas ar mērķi tās komercializēt, komersantam ir tiesības uz jaunradīto intelektuālo īpašumu, kuru tas tālāk izmanto savā saimnieciskajā darbībā.	Sasniegtos rezultātus un uzņemtās saistības vēl nav iespējams identificēt
			TP programma: Komercializācijas un patentēšanas fonda ietvaros iespējams saņemt atbalstu rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai - izgudrojuma patentu pieteikumu sagatavošanai, reģistrācijai un uzturēšanai spēkā	TPP ietvaros līdz 2017.gada beigām apstiprināti 10 zinātnisko ideju komercializācijas projekti.
	VB (IZM)	Bāzes finansējums;	patentu ieņēmumi ir noteikti kā daļa no rādītāja zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā	2015.gadā valsts ZI, kuri saņem bāzes finansējumu guva ieņēmumus no patentiem 0,36 MEUR apmērā
		Valsts pētījumu programmas 2014-2017	ir normatīvajos aktos kā rezultāti noteikti programmas ietvaros uzturētie patenti vai augu šķirnes, bet ne ieņēmumi	Izstrādāti 5 patenti VPP projektu ietvaros starp 2014. - 2017.gadu.
		FLPP	projektu vērtēšanā ņem vērā jauno tehnoloģisko atziņu radīšanas un licenču/patentu ieņēmumu paredzēšana	Izstrādāti 39 patenti FLPP projektu ietvaros starp 2014. - 2017.gadu.
		Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā²³	saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem²⁴	Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi par projektu īstenošanu ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros izstrādāti 5 patenti.
Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR)	SF	Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112)	- pētījuma projekta iesniegumam pievienojams nozares asociācijas atzinums par pētījuma nozīmību attiecīgās nozares vai komersanta attīstībai; - vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda punktu skaita gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības projektam, kurš piesaista lielāku privātā līdzfinansējuma apmēru; - kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts komersantu piesaistītais privātais līdzfinansējums pētniecības projektu īstenošanai	Praktiskie pētījumi (1111) - 2,69 MEUR 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru īstenošanai kopsummā plānots piesaistīt 2,69 MEUR privātā līdzfinansējuma (no kura komersantu līdzfinansējums: indikatīvi 1,6 MEUR); Post-dok (1112) - 0,28 MEUR 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru ietvaros plānots piesaistīti 0,28 MEUR privātā līdzfinansējuma
		Inovācijas granti studentiem (1113)	- augstākās izglītības iestādes inovāciju grantu projektu īsteno sadarbībā ar vismaz vienu komersantu kā sadarbības partneri - inovāciju granta projekta īstenošanā jāparedz privātais finansējums vismaz 25% apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām, t.sk. tas nevar būt mazāks kā 100 tk. euro	ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības
		Sadarbība (atbalsts EIP darba grupām; atbalsts jaunu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādei) (EFLA)	- pasākuma ieviešanas nosacījumos noteikts, ka viena projekta maksimālā atbalsta intensitāte - 90% (atsevišķos gadījumos paaugstinot par 10%), paredzot finansējuma saņēmēja līdzfinansējumu 10% apmērā	ievērojot, ka projektu īstenošana vēl nav uzsākta, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības
		KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212), Jaunu produktu ieviešana ražošanā (1214), Finanšu instrumenti (312), Sadarbība (EFLA)	KC programma: piešķirtās intensitātes apjoms no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām: - rūpnieciskiem pētījumiem (50%-70%) - eksperimentālām izstrādnēm (25%-45%) - tehniski ekonomiskajai priekšizpētei (50-70%) Minēto finansējuma intensitāti var palielināt līdz 80% par efektīvu sadarbību un publicitāti.	KC programma (1211): Pasākuma ietvaros līdz 2017.g. beigām uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem sastāda 9,86 MEUR
			Inovāciju vaučeris nodrošina, ka piešķirtās intensitātes apjoms no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām ir 60% un finansējums tiek piešķirts P&A projektu darbībām, kas veicina uzņēmuma līdzfinansējumu un darbību P&A.	Inovāciju vaučeri (1212): Pasākuma ietvaros apstiprināti 7 projekti
			JPIR programma: Specifiskie atbilstības kritēriji paredz, ka vismaz 20% no projekta iesniegumā paredzētajām attiecināmajām izmaksām ir pētniecības un attīstības darbi	JPIR programma (1214): 2017. gadā apstiprināti 17 projekti, kas piesaistīs 47,12 MEUR privātās investīcijas
	VB (IZM)	Bāzes finansējums	Uzņēmumu līdzfinansējums zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā tiek ņemts vērā kā daļa no rādītājiem, kuri attiecas uz P&A finansējumu	Nav iegūstams šāds rādītājs no institūciju sniegtās informācijas
		Valsts pētījumu programmas 2014-2017;	VPP noteikumos ir kā rādītājs noteikts privātā sektora līdzfinansējums programmā iekļauto projektu īstenošanai	Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā
		Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā	saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem	Laika posmā par projektu īstenošanu no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to īstenošanai kopumā tiks piesaistīts privātais līdzfinansējums projektu īstenošanai 0,61 MEUR apmērā
		FLPP	Nav noteikti stimuli šim rādītājam	Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā
Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas	SF	Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112)	- vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda punktu skaita gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības projektam, kuru sadarbībā īsteno zinātniskā institūcija un komersants (vērtējot piesaistītā privātā līdzfinansējuma apmēru); - pētījuma projekta iesniegumam pievienojams nozares asociācijas atzinums par pētījuma nozīmību attiecīgās nozares vai komersanta attīstībai (sekmē komersantu piesaisti); - kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts atbalstu saņēmušo komersantu skaits	Praktiskie pētījumi (1111) - 18 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru īstenošanā jaunu produktu un tehnoloģiju atbalstu izstrādei saņems 18 uzņēmumi; Post-dok (1112) - 18 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru īstenošanā jaunu produktu un tehnoloģiju atbalstu izstrādei saņems 18 uzņēmumi.
	SF	KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212), Biznesa inkubatori (3116), Jaunu produktu ieviešana ražošanā (1214), Finanšu instrumenti (312), Sadarbība (EFLA)	Inovāciju vaučeris: 1) Atbalsta intensitāte programmas ietvaros noteikta 60% 2) Programmas kvalitātes kritērijos papildus punktus iespējams saņemt, ja projekts iepriekš H2020 programmas ietavros ticis novērtēts virs kvalitātes sliekšņa un saņēmis Seal of excellence apliecinājumu 3) Maksimālais projekta apjoms palielināts līdz 25 000 EUR	Inovācijas vaučeri (1212): Pasākuma ietvaros atbalstīti 7 projekti
			BI programma: 1) programma ir izstrādāta, lai atbalstītu jaunu dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, 2) pasākuma ietvaros atbalstu sniedz pirmsinkubācijas un inkubācijas atbalsta veidā 3) inkubācijā iespējams saņemt atbalstu aprīkojuma (t.sk. iekārtu, materiālu, izejvielu) iegādes izmaksām- 50%.	BI programma (3116): Dati uz 10.12.2017.: 1) pirmsinkubācija - 373 (t.sk. 18 radošajā inkubatorā) 2) inkubācija - 189 (t.sk. 15 radošajā inkubatorā)
			KC programma: 1) Pasākuma mērķis ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, īstenojot projektus, kas attīsta jaunus produktus un tehnoloģijas un ievieš tās ražošanā. 2) Projekts saskaņā ar MK noteikumiem Nr.2 tiek īstenots atbalstāmajā nozarē kādā no Latvijas Viedās specializācijas jomām. 3) Jaunā produkta vai tehnoloģijas komerciālais potenciāls - tiek veidots jauns produkts vai tehnoloģija vai būtiski uzlabots esošais produkts vai tehnoloģija un ir iesniegts pamatots jaunā produkta vai tehnoloģijas komercializācijas plāns 4) Uzņēmuma projektu komercializācijas apjoma palielināšana	KC programma (1211): Programmas ietvaros līdz 2017.g. beigām atbalstu saņēmuši 144 komersanti
			JPIR programma: Specifiskie atbilstības kritēriji paredz, ka projekta iesniegumā ir apliecināts, ka projekta īstenošanas laikā vai projekta uzraudzības periodā projekta iesniedzējs radīs vismaz vienu jaunu produktu un to ieviesīs ražošanā	JPIR programma: 2017. gada beigās noslēgti līgumi par atbalsta saņemšanu programmas 1.kārtas ietvaros un atbalstu saņēmuši 17 uzņēmumi.
	VB (IZM; EM - UIN atlaides)	Valsts pētījumu programmas 2014-2017	VPP noteikumos ir kā rādītājs programmas ietvaros izstrādātās jaunās tehnoloģijas, metodes, prototipi vai pakalpojumi (skaits), kas aprobēti uzņēmumos	Izstrādāti 46 prototipi VPP projektu ietvaros.
		FLPP	Nav noteikti stimuli šim rādītājam	Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai
		Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā	saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem	Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR, no kuriem atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei saņem 10 komersanti
		UIN atlaides	UIN P&A nodokļa stimuls, kuru var piemērot šādām attiecināmajām P&A izmaksām: 1) uzņēmuma zinātniskā un zinātnes tehniskā personāla izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma veikto pētniecības un attīstības darbu, 2) pētniecības pakalpojumu, kas saņemti no zinātniskajām institūcijām izmaksas, kā arī 3) sertifikācijas, testēšanas un kalibrēšanas pakalpojumu izmaksas, saņemot pakalpojumus no akreditētām sertifikācijas, testēšanas un kalibrēšanas institūcijām. UIN gada deklarācijas 63.rindā iespējams norādīt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas var tikt norakstīti piemērojot vērtību palielinošu koeficientu "3".	Uzņēmumu skaits, kas deklarējuši atlaidi: 2014.gadā - 86 2015.gadā - 30 2016.gadā - 27
Komersanta apgrozījums no pētniecības rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas	SF	KC programma (SAM 1211), Jaunu produktu ieviešana ražošanā (1214)	KC programma: Konkurētspējas paaugstināšana JPIR programma: Kvalitātes kritērijs nosaka, ka projekta iesniegumā ir apliecināts, ka pēc projekta īstenošanas gada pētniecības un attīstības (P&A) darbi pieaugs vismaz par 0,36 - 0,72 procentpunktiem no komersanta gada apgrozījuma, kurš tieši saistīts ar projekta īstenošanu (radies no projekta rezultātā izveidotajām iekārtām) vidēji visu projekta uzraudzības periodu	Projektu īstenošana sākuma stadijā, rādītājs vēl nav nosakāms
	VB (EM)	UIN atlaides	Uzņēmumu ienākuma nodokļa gada deklarācijas 63.rindā iespējams norādīt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas var tikt norakstīti piemērojot vērtību palielinošu koeficientu "3".	Uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi, P&A ieguldījuši: 2014.gadā - 0,44 MEUR 2015.gadā - 1,41 MEUR 2016.gadā - 2,17 MEUR
Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)	SF	Inovācijas granti studentiem (1113)	- programmas ietvaros tiek attīstītas studējošo inovāciju un uzņēmējspējas prasmes un kompetences	ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības
	SF	TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212)	TPP ietvaros tiek atbalstītās šādas zinātnisko institūciju darbības, kas eventuāli veicina jaundibināto uzņēmumu veidošanos: • komercializācijas stratēģijas izstrādei, iesaistot attiecīgo nozari • tehniski ekonomiskai priekšizpētei	Rādītājs vēl nav nosakāms
	VB (IZM)	Bāzes finansējums,	Nav noteikti stimuli šim rādītājam	2016.gadā zinātniskās institūcijas bija kopā dibinājušas 13 spin-off uzņēmumus, savukārt 2020.gadā tiek prognozēts izveidot 62 spin-off uzņēmumus.
		AI bāzes finansējums	Nav noteikti stimuli šim rādītājam	Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai
		Valsts pētījumu programmas 2014-2017	Nav noteikti stimuli šim rādītājam	Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai
		FLPP	Nav noteikti stimuli šim rādītājam	Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai
Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits	SF	Biznesa inkubatori (3116), Finanšu instrumenti (312), Inovāciju motivācijas programma (1222)	BI programma: Pirmsinkubācijas atbalstu var saņemt fiziskas personas (biznesa ideju autori), kuriem sniedz atbalstu biznesa modeļa izstrādē, tirgus izpētē un uzņēmējdarbības pamatzināšanu pilnveidošanā. Atbalsta intensitāte pirmsinkubācijā ir 100%. Motivācijas programmas ietvaros tiek atbalstāmas šādas uz jaunu uzņēmumu veidošanu orientētas darbības: 1) atbalsta pasākumu nodrošināšana inovatīvas uzņēmējdarbības uzsācēju un esošo inovatīvo uzņēmumu motivācijai; 2) inovāciju mārketinga un reklāmas aktivitātes, audio un vizuālās publicitātes nodrošināšana (piemēram, inovāciju un uzņēmējdarbības portāla attīstība un izmantošana informācijas izplatīšanai, pārraides, sižeti, reportāžas Latvijas radio un televīzijas kanālos, preses relīzes un publikācijas Latvijas populārākajos plašsaziņas līdzekļos, sociālo tīklu kontu izveide un uzturēšana, informācijas aktualizēšana, informācijas apkopošana un brošūru izdošana par veiksmes stāstiem un labās prakses piemēriem uzņēmējdarbības izglītībā un komercdarbībā sabiedrības intereses rosināšanai par inovāciju un tehnoloģiju lietojumu konkurētspējas palielināšanai); 3) tādu programmu īstenošana, kuras vērstas uz uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību (piemēram, izglītojošas programmas skolu jaunatnei, apmācību programmas un kursi jauniem (start-up) un esošiem uzņēmējiem par aktuāliem uzņēmējdarbības jautājumiem); 4) tehnoloģiskās intereses un jaunrades veicināšanas pasākumi (piemēram, praktiski apmācību semināri par zināšanu komercializāciju, intelektuālā īpašuma aizsardzību, kontaktbiržas ar riska kapitāla un citiem investoru pārstāvjiem);	BI programma: Dati uz 10.12.2017.: pirmsinkubācijas ietvaros atbalstu saņēmuši 373 fiziskas personas (t.sk. 18 radošajā inkubatorā), kas potenciāli var izveidoties par uzņēmumiem
Atbalstīto jauno zinātnieku skaits pēcdoktorantūras pētījumu īstenošanai	SF	Post-dok (1112)	- pasākuma mērķis - atbalsts jauno zinātnieku karjeras uzsākšanai īstenojot individuālu pēcdoktorantūras pētījumu	Post-dok (1112) - 124 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR) , kuru ietvaros atbalstu saņems 124 pēcdoktoranti
Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā	SF	Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112), Starpt. sadarbība zinātnē (1115)	- vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda punktu skaita gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības projektam, kurā paredzēts lielāks (PLE izteiksmē) jauno zinātnieku iesaistes līmenis; - vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta ekonomisko un sociālo ietekmi, tai skaitā vērtējot pētījuma projekta institucionālo ilgtspēju	Praktiskie pētījumi (1111) - 43 (PLE) 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru īstenošanas ietvaros izveidot 43 jaunizveidotas zinātnisko darbinieku darba vietas; Post-dok (1112) - 124 (PLE) 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru īstenošanas ietvaros paredzēts jaunizveidot 124 jauno zinātnieku (pēcdoktorantu) darba vietas)
		KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212), Biznesa inkubatori (3116), Finanšu instrumenti (312)	KC programma: 1) Pētījuma kvalitātes nodrošināšana; 2) Komersantu noslēgtie licences līgumi intelektuālā īpašuma komercializēšanai	KC programma: Komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām - 66 (2017.gada beigas)
			BI programma: Programmas ietvaros var tikt radītas darba vietas zinātniskajiem darbiniekiem	BI programma: Jaunizveidoto komersantu skaits - 62 (2017.gada beigas)
			JPIR programma: Kvalitātes kritērijā "Komersantā radītās P&A darba vietas" iespējams saņemt papildus punktus, ja projekta iesniegumā ir apliecināts, ka komersantā tiks radītas jaunas pilna laika P&A darba vietas ar nozarē vidējo algu projektu iesniegšanas brīdī un tās tiks uzturētas visu projekta uzraudzības periodu	JPIR programma: Šobrīd apstiprinātajos 17 uzņēmumu projektos izveidotas 39 darba vietas, kurās nodarbināti pārējie zinātniskie darbinieki (PLE)
	VB (IZM)	Valsts pētījumu programmas 2014-2017	Noteikumos nav noteikti stimuli šim rādītājam	5 privātajā sektorā jaunizveidotās darba vietas, kurās nodarbināts zinātniskais personāls.
		Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā	Saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem	Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros jaunizveidotas 32,42 zinātnisko darbinieku darba vietas.
		FLPP	Projektu pieteikumi, kas nodoti vērtēšanai, jau ietver projekta vadītāju, galvenos izpildītājus un izpildītājus. To zinātniskā kvalifikācija ir viens no projektu pieteikumu vērtēšanas kritērijiem. Netiek uzskaitīts, vai šie darbinieki ir jau darba attiecībās ar ZI, vai arī darba attiecības ar ZI izveidos no jauna vai atjaunos. Tikai atsevišķos gadījumos projekts paredz piesaistīt doktorantūras studentus kā izpildītājus, iepriekš viņus nenosaucot	Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā
H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR)	SF	Starptautiskā sadarbība zinātnē (1115)	- atbalsts virs kvalitātes sliekšņa novērtētu projektu pieteikumu izstrādei programmā "Apvārsnis 2020", t.sk. lielāku atbalsta paredzot projektu pieteikumu izstrādei, kuros Latvijas dalībnieks ir projekta koordinators; - atbalsts programmā "Apvārsnis 2020" ECSEL kopuzņēmuma ietvaros apstiprināta projekta atsevišķas darba paketes īstenošanai	Ievērojot, ka projektu uzsākšanas indikatīvais termiņš 2018.g. II ceturksnis, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības
	SF	TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212)	Inovāciju vaučeris: Programmas kvalitātes kritērijos papildus punktus iespējams saņemt, ja projekts iepriekš H2020 programmas ietvaros ticis novērtēts virs kvalitātes sliekšņa un saņēmis Seal of excellence apliecinājumu	Programmas ietvaros sākot ar 2018.gada aprīli būs iespējams saņemt atbalstu H2020 SME instrumenta 1.fāzes Seal of Excellence projektiem
	VB (IZM)	"Baltic Bonus" iniciatīva	- 2014.-2016. gadā īstenotajā Baltic Bonus programmā atbalsta apmērs par virs kvalitātes sliekšņa novērtētu projekta pieteikumu programmā "Apvārsnis 2020" diferencēts, atkarībā no (a) apakšprogrammas, kurā iesniegts projekts; (b) Latvijas dalībnieka kā projekta iesniedzēja statusa (koordinators/partneris) - apjomīgāku projekta izstrādes atbalstu paredzot finansiāli ietilpīgajiem projektiem un koordinatoru projektiem	Sniegts projekta pieteikuma izstrādes atbalsts 19 programmā "Apvārsnis 2020" īstenošanai apstiprinātiem projektiem, kas kopsummā īstenošanai ieguvuši 1,71 MEUR starptautiskā finansējuma (8 projekti 2015. gadā ar 0,37 MEUR EK līdzfinansējuma un 11 - 2016. gadā ar 1,34 MEUR EK līdzfinansējuma to īstenošanai)
		Valsts pētījumu programmas 2014-2017	Vērtēšanas nosacījumi paredz Latvijas integrācijas procesu vienotā Eiropas pētniecības telpā un zinātniskās kvalitātes starpposmu vērtēšanā kā rezultatīvo rādītāju iesniegto pieteikumu H2020 skaitu	Iesniegti 34 pieteikumi, nav informācijas par apstiprināto pieteikumu skaitu
		FLPP	Projektu pieteikumi tiek izvērtēti kā atsevišķi zinātniskie projekti, provizoriski paredzot, ka to sekmīga īstenošanas uzsākšana un pabeigšana sekmēto iesaistīto zinātnieku konkurētspējas pieaugumu H2020 konkursos	Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā
Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science)	SF	Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112), Starpt. sadarbība zinātnē (1115)	- kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts projektu ietvaros izstrādāto publikāciju skaits, kas publicētas Scopus un Web of Science datu bāzēs izstrādātos žurnālos - vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta zinātnisko kvalitāti	Praktiskie pētījumi (1111) - 482 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru īstenošanas ietvaros paredzēts izstrādāt 482 publikācijas (oriģinālus zinātniskos rakstus) Post-dok (1112) - 488 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru īstenošanas ietvaros paredzēts izstrādāt 488 oriģinālus zinātniskos rakstus.
		Inovācijas granti studentiem (1113)	- programmas ieviešanas nosacījumi paredz obligātu prasību studentiem, tostarp doktorantūrā studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem, publicēt savu inovāciju projektu rezultātus	ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības
		KC programma (1211)	KC programma - Darbības pakalpojumu nozarēs, kā arī programmatūras jomā tiek atzītas par atbalstāmām, ja pētījumu rezultātus publicē zinātniskos žurnālos, organizē zinātniskas konferences vai iesaistās zinātniskos pētījumos. Atbilstošo finansējuma intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem, ja pētījuma rezultāti pieņemti publicēšanai vismaz divos zinātniskos rakstos.	KC programma: Komersanta un zināšanu izplatīšanas organizācijas pētnieku koppublikāciju skaits - 35 (2017.g)
		Sadarbība (atbalsts EIP darba grupām; atbalsts jaunu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādei) (EFLA)	Programmas ieviešanas nosacījumi nosaka projekta ietvaros veiktā pētījuma un rezultātu publicēšanu (vismaz Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē vai Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai darba grupas tīklā	Ievērojot, ka projektu īstenošana vēl nav uzsākta, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības
	VB (IZM)	Bāzes finansējums	Zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā kā viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikts zinātniskās institūcijas zinātniskā personāla Web of Science vai SCOPUS publikācijas. Noteikumi arī nosaka, ka IZM nodrošina piekļuvi šīm datubāzēm	No 2013 - 2016.gadam Latvijas Web of Science publikāciju skaits ir pieaudzis no 1 656 uz 2 172, SCOPUS no 1 660 uz 1 820
		Valsts pētījumu programmas 2014-2017	VPP noteikumos pie rezultatīvajiem rādītājiem ir noteiktas SCOPUS publikācijas	2014 - 2017 gadā ir izdota 581 publikācija Web of Science un SCOPUS datubāzēs
		Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā	saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem	Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros izdotas 119 publikācijas Web of Science un SCOPUS datubāzēs
		FLPP	FLPP noteikumos ir noteikts, ka finansējuma sadali veic arī pamatojoties uz zinātnisko publikāciju kvalitātes un atpazīstamības analīzi un vai projekta vadītāja publicēto zinātnisko darbu nozīmību starptautiskajā zinātniskajā apritē var apstiprināt kvantitatīvi indikatori, piemēram, raksta citēšanas indekss, Hirša indekss	2014. - 2017. gadā ir izdotas 560 publikācija Web of Science un SCOPUS datubāzēs
Apmācītie darbinieki	SF	Nodarbināto apmācības (1221; 1223), Zināšanu pārnese (EFLA)	Nodarbināto apmācību programmas (1221; 1223) Projekta kvalitātes kritērijs "Projektā apmācīto skaits" paredz, ka papildus punkti tiek piešķirti, ja projektā tiks apmācīti pēc iespējams vairāk nodarbināto Atbalsta intensitāte atkarīga no komersanta statusa. Jaundibinātiem mikro komersantiem atbalsta intensitāte 70%, savukārt ilgstoši strādājošiem lielajiem uzņēmumiem 30%.	Zināšanu pārnese (EFLA) - 3152 apmācīti darbinieki (lauksaimniecības, pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktus) un mežsaimniecības nozarēs) Nodarbināto apmācības: Kopā apmācīti 678 komersantu 6211 darbinieki (1.2.2.1.pasākumā 384 komersantu 5303 darbinieki un 1.2.2.3.pasākumā 294 komersantu 908 darbinieki)
P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits	SF	Praktiskie pētījumi (1111)	- vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, tai skaitā vērtējot studējošo iesaisti pētījuma īstenošanā	Praktiskie pētījumi (1111) - 63 PLE 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru īstenošanai paredzēts piesaistīt 148 maģistra un doktora studiju programmās studējošos 63 PLE apmērā
		Inovācijas granti studentiem (1113)	- programmas ietvaros tiek sniegts atbalsts studentu inovāciju projektu īstenošanai	ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības
		KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212)	KC programma: Atbilstošo finansējuma intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem, ja pētījuma ietvaros ir efektīva sadarbība ar vismaz vienu pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 90. punkta izpratnē, un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija sedz vismaz 10 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, un tai ir tiesības publicēt sava pētījuma rezultātus TP programma: Viena no augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistes prasībām, ka piesaistītajam augstas kvalifikācijas darbinieks ir: • darbiniekam ir atbilstoša augstākā izglītība - vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināma (tai skaitā ārvalstīs iegūta) izglītība dabas zinātnēs, matemātikā, informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, ražošanā un pārstrādē, kā arī dizainā atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju;	KC programma: Pētniecības projektā iesaistīto doktorantu skaits - 93 (2017.g)
	VB (IZM)	Bāzes finansējums	Kā zinātniskās darbības rezultāti finansējuma aprēķinā tiek vērtēti zinātnisko institūciju zinātniskā personāla aizstāvētie promocijas darbi un zinātnisko darbinieku aizstāvētie maģistra darbi iepriekšējā atskaites periodā.	2015.gadā zinātniskajās institūcijās, kuras saņem bāzes finansējumu to zinātniskais personāls ir aizstāvējis 118 promocijas darbus un to zinātniskie darbinieki ir aizstāvējuši 175 maģistra darbus.
		Valsts pētījumu programmas 2014-2017	Vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt īstenošanā iesaistītos jaunos zinātniekus, maģistrantūras un doktorantūras studentus (pamatotus ar skaitu PLE*)	Projektos kopā nodarbināti 258 maģistranti un doktoranti (skaits), kuru indikatīvais vidējais PLE ir ~0,15.
		FLPP	Projektu pieteikumu vērtēšanā iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits ir pieteikuma vērtējumu sekmējošs faktors	Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā
		AI finansējums	2015.gadā ieviestajā snieguma finansējumā viens no kritērijiem ir augstskolā P&A nodarbinātie maģistranti, doktoranti un pēdējo 5 gadu laikā doktora grāda ieguvēji	Starp 2014. un 2015.gadu augstskolās nodarbināto jauno pētnieku skaits ir palielinājies no 307 PLE līdz 397 PLE

9.1. RIS3 MIKRO RĀDĪTĀJI

Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR)

Attiecībā uz zinātnisko institūciju licenču un patentu ieņēmumiem, ieguldījumu šim rādītājam sniedz zinātnes bāzes finansējuma noteikumi, kura aprēķināšana ir reglamentēta Ministru Kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām". Šo noteikumu 10.4.apakšpunktā kā daļa no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikti zinātniskās institūcijas ieņēmumi no izgudrojumu, patentu vai reģistrēto augu šķirņu un reģistrēto meža reproduktīvā materiāla avotu tiesību nodošanas iepriekšējā finansēšanas periodā. Šī rādītāja ietekme zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā ir salīdzinoši neliela, jo tā ir tikai neliela daļa no 10.4 apakšpunkta rādītāja (to galvenokārt veido nozares pasūtīto līgumpētījumu finansējums), kurš ir viens no 8 rezultatīvajiem rādītājiem, kuri nosaka zinātniskajai institūcijai kopējo atnesto attīstības koeficienta finansējumu. Tām zinātniskajām institūcijām, kuras saņem zinātnes bāzes finansējumu, ieņēmumi no licencēm vai patentiem 2015.gadā veidoja 362 546 EUR, kas veido 3,3 % no īstenoto P&A līgumdarbu un izgudrojumu, patentu vai reģistrēto augu šķirņu un reģistrēto meža reproduktīvā materiāla avotu tiesību nodošanas kopējā apjoma. Kopējie zinātnisko institūciju ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas ir salīdzinoši nelieli un zems ir arī kopējais piešķirto un pieteikto patentu skaits. Zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas noteikumi arī papildus atbalsta institūcijas šajā rādītājā, nosakot, zinātnes bāzes finansējums ir arī izmantojams izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai.

Valsts pētījumu programmu īstenotajos projektos starp 2014. - 2017.gadu kopā ir izstrādāti 5 patenti (4 patenti IMATEH projektā Inovatīvi un daudzfunkcionāli kompozītmateriāli ilgtspējīgām būvēm no vietējām izejvielām. 1 patents Letonika projektā Latviešu valodas pētījumi 21. gadsimta zinātnes kontekstā). Savukārt Fundamentālajos un lietišķo projektu pētījumu ietvaros starp 2014. - 2017.gadu kopā izstrādāti 39 patenti ²⁵, no kuriem 21 inženierzinātnēs, 13 ķīmijā, 2 bioloģijā, 2 medicīnā un 1 mežzinātnēs.

Saskaņā ar ES struktūrfondu 1.1.1.SAM 1.1.1.1.pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" (turpmāk - 1.1.1.1.pasākums) un 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" (turpmāk - 1.1.1.2.pasākums) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenošanai apstiprinātajos projektos plānoto, šajās programmās laika posmā līdz 2023.gadam tiks izstrādāti 39 patentu pieteikumi. 1.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā noslēgti līgumi par 74 pētījumu projektu īstenošanu (kopējais publiskais finansējums 39,77 MEUR) un to ietvaros plānots izstrādāt 35 patentus, 26 citus nemateriālos aktīvus, kā arī 99 komercializējamus jaunu produktu vai tehnoloģiju prototipus, savukārt 4 patentus un 90 komercializējamus jaunu produktu vai tehnoloģiju prototipus - 1.1.1.2.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, kurā noslēgti līgumi par 124 141 pētījumu pieteikumu īstenošanu ar kopējo publiskā finansējuma apmēru - 15,7 MEUR.

Lai veicinātu zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumus zinātniskajās institūcijās, EM īsteno divus pasākumus: 1) Kompetences centru programma, kuras ietvaros tiek atbalstīta zinātnieku un komersantu kopīgu pētījumu veikšana, lai izstrādātu jaunus produktus un attīstītu ražošanas tehnoloģijas ar mērķi tās komercializēt (t.sk., rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai); 2) Tehnoloģiju pārneses programma, kuras ietvaros zinātniskajām institūcijām patentēšanas fonda ietvaros ir iespējams saņemt atbalstu rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai - izgudrojuma patentu pieteikumu sagatavošanai, reģistrācijai un uzturēšanai spēkā.

Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR)

IZM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz ieguldījumu šajā RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākums. Saskaņā ar abu pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas indikatīvajiem rezultātiem, kopējais privātais līdzfinansējums P&A projektu īstenošanai ir plānots 3,0 MEUR apmērā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka privātā līdzfinansējuma apmērā tiek ieskaitīti arī zinātnisko institūciju privātie līdzekļi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tālāk sniegta īsa analīze par indikatīvo plānoto komersantu līdzfinansējuma apmēru katrā no pasākumiem, t.sk. tā piesaistes veidu (komersanta individuāls vai komersanta un zinātniskās institūcijas partnerības projekts). 1.1.1.1.pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem ar kopējo publiskā finansējuma apmēru īstenošanai 39,77 MEUR plānots komersantu līdzfinansējums indikatīvi 1,58 MEUR apmērā un 1.1.1.2.pasākuma pētījumu īstenošanā ar kopējo publiskā finansējuma apmēru 15,7 MEUR - 0,06 jeb indikatīvi 56 tūkst. EUR (40.attēls). Izvērtējot abu pasākumu ietvaros piesaistītā komersantu līdzfinansējuma piesaistes dimensiju, secināms, ka 1.1.1.1.pasākumā ir līdzvērtīgs privātā finansējuma piesaistes modelis 0,79 MEUR komersantu finansējuma pētniecībai un inovācijām tiks ieguldīts īstenojot partnerības (zinātniskā institūcija un komersants) projektus, kamēr komersantiem, pētījumu īstenojot individuāli, plānotais ieguldījums P&I darbībām ir 0,80 MEUR. 1.1.1.2.pasākumā - individuāli komersantu īstenotu pēcdoktorantūras pētījumu ietvaros paredzētā privātā līdzfinansējuma daļa ir 38 tūkst. EUR, savukārt zinātniskās institūcijas - komersanta partnerības ietvaros - 17,6 tūkst. EUR. Saskaņā ar iepriekš minēto, 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākumu ietvaros plānotās piesaistītās privātās investīcijas pētniecības un attīstības projektiem, nesniedz būtisku ieguldījumu virzībā uz privātā sektora P&A investīciju apmēra pieaugumu. Salīdzinoši nelielais piesaistītā privātā līdzfinansējuma apmērs izriet no plānoto pētniecības projektu rakstura - abu pasākumu ietvaros kopumā atbalstīti 8 ar saimniecisku darbību saistīti projekti (7 jeb 9% no kopējā īstenošanai apstiprinātā projektu skaita 1.1.1.1.pasākumā un 1 jeb 1% no kopējā īstenošanai apstiprinātā projektu skaita 1.1.1.2.pasākumā). Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktais mērķis ir ar ES struktūrfondu investīcijām piesaistīt 15,9 MEUR privātā līdzfinansējuma, tostarp praktiskas ievirzes pētījumu un pēcdoktorantūras pētījumu programmu ietvaros - 12,83 MEUR. Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka nepieciešams pārskatīt šobrīd abu programmu ietvaros iestrādātos stimulus privātā (komersantu) līdzfinansējuma piesaistei P&A projektu īstenošanai. Padziļināta analīze un priekšlikumi īstenojamajiem stimuliem sniegti IZM izstrādātajā informatīvā ziņojuma projektā "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem".

Papildus ir jāpiemin arī zinātnes bāzes finansējuma, kura aprēķināšanā kā rādītājs ir ņemts vērā arī institūciju saņemtais uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem. Tas finansējuma aprēķinā veido daļu zinātnes bāzes finansējuma noteikumos 10.2, 10.3. un 10.4.apakšpunktā noteikto rādītāju kopējās vērtības. Tādējādi arī zinātnes bāzes finansējums sniedz finansiālu iniciatīvu palielināt uzņēmumu iesaisti P & A ar projektu līdzfinansējuma nodrošināšanu.

EM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz ieguldījumu šajā RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.2.1.1., 1.2.1.2. un 1.2.1.4.pasākums. 1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem sastāda 2,6 MEUR. 1.2.1.2. pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam iesniegti 2 projekti un saskaņā ar 1.2.1.4. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātiem, apstiprināti 16 projekti, kas piesaistījuši 43,7 MEUR privātās investīcijas.

Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas

1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopumā atbalstu jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei saņems 36 komersanti. 18 komersanti (jeb 24% gadījumu no kopējā projektu skaita) piedalās 1.1.1.1.pasākuma pētījumu projektu īstenošanā, arī 1.1.1.2. pasākumā sadarbība pētniecības projektu īstenošanā paredzēta ar 18 komersantiem.

1.2.1.1.pasākuma ietvaros atbalstu jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei līdz 2017.g.maijam atbalstu saņēmuši 106 komersanti. 1.2.1.4.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopumā atbalstu jaunu tehnoloģiju izstrādei saņēmuši 16 komersanti. 1.2.1.2.pasākuma ietvaros Inovāciju vaučeru programmā līdz šim jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei atbalstam pieteikušies 2 komersanti. 3.1.1.6.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam atbalstu pirmsinkubācijai saņēmuši 208 personas, kā arī inkubācijai atbalsts sniegts 101 komersantam.

Komersantiem, sākot ar 2014.gada 1.jūliju ir pieejams UIN stimuls uzņēmumu P&A izmaksām, kas var tikt norakstītas tajā gadā, kad tās radušās, piemērojot vērtību palielinošu koeficientu "3". Stimula ietvaros 2014. gadā atbalstu izmantojuši 86 uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi o,44 MEUR apmērā un 2015.gadā 30 uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi 1,41 MEUR apmērā.

Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)

Attiecībā uz atbalstu šo uzņēmumu izveidei, 21 augstskolai un zinātniskajām institūcijām, kuras piedalās 8.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" un 1.1.1.4 pasākumā "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" kā rādītājs tiek monitorēts arī institūcijas jaundibināto uzņēmumu skaits (spin-off uzņēmumi). 2016.gadā visas institūcijas bija kopā dibinājušas 13 šādus uzņēmumus (visvairāk spin-off uzņēmumus bija dibinājusi Rīgas Tehniskā universitāte un Vidzemes Augstskola, katra pa 5), savukārt 2020.gadā šīs institūcijas prognozē sasniegt 62 jaundibinātus uzņēmumus.

Zinātnes bāzes finansējums neparedz tiešu atbalstu jaundibināto uzņēmumu izveidei.

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits

Lai sniegtu atbalstu jaunizveidoto komersantu skaita palielināšanai EM īsteno pasākumus 3.1.1.6. un 1.2.2.2. 3.1.1.6.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam pirmsinkubācijas ietvaros atbalstu saņēmušas 208 fiziskas personas (t.sk. 18 radošajā inkubatorā), kas potenciāli var izveidot jaunus uzņēmumus. 1.2.2.2.pasākuma ietvaros šobrīd tiek īstenotas uz jaunu uzņēmumu veidošanu orientētas darbības.

Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā

EM īstenotā 1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2016.gada beigām atbalstu saņēmuši 23 komersanti, kas sadarbojas ar pētniecības institūcijām. Šobrīd pasākuma ietvaros projektu īstenošanā iesaistīti 46 maģistranti un doktoranti. Tā kā 3.1.1.6.pasākums ir nesen uzsākts, tad jaunradīto darba vietu skaitu šobrīd grūti prognozēt, jo tas būs atkarīgs gan no pirmsinkubācijas rezultātiem, gan arī inkubācijas procesā atbalstu guvušiem uzņēmumiem, kas attīstīsies par pastāvīgiem uzņēmumiem. 1.2.1.4.pasākuma ietvaros šobrīd apstiprinātajos 16 uzņēmumu projektos ir izveidotas 39 darba vietas, kurās nodarbināti pārējie zinātniskie darbinieki (PLE).

Valsts pētījumu programmu īstenotajos projektos starp 2014. - 2017.gadu, ir 5 privātajā sektorā jaunizveidotās darba vietas, kurās nodarbināts zinātniskais personāls.

Savukārt IZM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz ieguldījumu RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākums. Saskaņā ar abu pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas indikatīvajiem rezultātiem, 1.1.1.SAM ietvaros plānots izveidot 167 jaunu pētnieku darba vietu (pilna laika ekvivalenta izteiksmē). Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktais mērķis ir ar ES struktūrfondu investīcijām sekmēt 700 jaunu P&A darba vietu izveidi. Ievērojot minēto, secināms, ka nepieciešams pārskatīt šobrīd abu programmu ietvaros iestrādātos stimulus jaunu pētnieku piesaistei. Padziļināta analīze un priekšlikumi īstenojamajiem stimuliem un nepieciešamām darbībām sniegti IZM izstrādātajā informatīvā ziņojuma projektā "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem".

H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR)

Lai veicinātu sadarbību starp Baltijas valstīm pētniecībā, it īpaši ES ietvarprogrammās pētniecības jomā, 2015.gadā tika uzsākta "Baltic Bonus" programmas īstenošana. "Baltic Bonus" programma tiek īstenota vienlaicīgi visās Baltijas valstīs, sadarbojoties VIAA, Lietuvas Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūrai un Igaunijas Zinātnes padomei (saskaņā ar 2015. gada 27.jūnijā noslēgto vienošanos par sadarbību). "Baltic Bonus" programmas ietvaros tiek piešķirts finansējums tādu projektu pieteikumu izstrādes izdevumu daļējai segšanai, kuri ir saņēmuši ekspertīzes vērtējumu virssliekšņa vērtībā. Lai sekmētu starptautisko sadarbību zinātnē un inovācijā un īpaši atbalstītu sadarbību šajā jomā starp Baltijas valstīm, projektu pieteicējiem tiek piešķirts papildus finansējums 1 000 eiro apmērā par tādu projektu pieteikumu izstrādi, kuros ir iesaistīti partneri no Baltijas valstīm. 2015.gadā tika sniegts atbalsts 47 projektu izstrādes izdevumu segšanai, 2016.gadā - 62 projektu izstrādes izdevumu segšanai.

Vienlaikus ieguldījumu mikro līmeņa rādītāja sasniegšanā sniegs 1.1.1.5.pasākums "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās". Ievērojot, ka šobrīd norisinās projektu iesniegumu vērtēšana, vēl nav iespējams vērtēt šīs investīciju programmas ieguldījumu mikro līmeņa rādītāja īstenošanā. Lai pilnvērtīgi izvērtētu Latvijas dalības programmā "Apvārsnis 2020", aplūkojami vēl šādi rādītāji:

− dalību skaits, salīdzinot ar 7.IP datiem, ir audzis, sasniedzot 0.37% no visām EU-28 valstu dalībām programmas "Apvārsnis 2020" projektu konkursos. 7.IP šis rādītājs bija 0.27%. Latvija, apsteidzot Maltu, Lietuvu un Horvātiju, pakāpusies uz 25.vietu dalībvalstu sarakstā, kas sastādīts vadoties pēc piesaistītā finanšu apjoma. 7.IP līdzvērtīgā skatījumā Latvija atradās 27.vietā 28 ES dalībvalstu sarakstā. Iesniegtais projektu pieteikumu skaits norāda uz arvien lielāku Latvijas institūciju aktivitāti projektu iesniegumu sagatavošanā un, vadoties pēc šī brīža datiem, var prognozēt, ka līdz programmas "Apvārsnis 2020" noslēgumam Latvijas pārstāvju aktivitāte programmā noteikti pieaugs, salīdzinot ar dalības aktivitāti 7.IP.

− Latvijas dalībnieki kā projektu koordinatori ir 15% gadījumu (19 projektiem) no kopējā atbalstīto projektu skaita. Aplūkojot 7.IP rādītājus, kur visā ietvarprogrammas īstenošanas laikā Latvijas dalībnieki bija projektu koordinatori 12,5% gadījumu, secināms, ka Latvijas dalībnieku iniciatīva uzņemties vadošo lomu projekta īstenošanā pieaug. Ievērojot, ka tie projekti, kuros Latvijas dalībnieks ir projekta koordinators, kopumā ir piesaistījuši 14,09 MEUR jeb 40% no visa Latvijas dalībnieku piesaistītā programmas "Apvārsnis 2020" finansējuma, nepieciešams mērķtiecīgi strādāt, lai stiprinātu Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un interesi uzņemties iniciatīvu būt vadošajam partnerim projekta īstenošanā.

42.attēls. Latvijas dalība ES Ietvara programmās

Rādītājs	5.IP (1999-2002)	6.IP (2002-2006)	7.IP (2007-2013)	"Apvārsnis 2020" (2014-2017*)
Projektu pieteikumu skaits	667	1027	1127	1114
Dalību skaits projektu pieteikumos	776	1206	1424	1392
Atbalstītie projekti	178	217	240	131
Dalību skaits atbalstītajos projektos	204	258	337	150
Projektu koordinatori	2	11	30	19
Sekmības līmenis (%)	26,7	21,1	21,3	12,57
EK finansējums (EUR, miljoni)	14,6	21,6	49,04	35,22

* dati uz 2017. gada 28. februāri

Aplūkojot Latvijas un divu Baltijas kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas, dalības aktivitāti un sekmes (43.attēls), secināms, ka Latvijai ir sliktākas sekmes attiecībā uz iesniegto projektu pieteikumu skaitu, kā arī sekmīgo projektu un koordinatoru skaitu. Tomēr šeit jāņem vērā kopējais zinātniskā personāla cilvēkresursu apmērs - ja Latvijā tie ir 3613 PLE, tad Igaunijā - 4186 PLE un Lietuvā - 8124 PLE²⁶. Vienlaikus Latvija sekmīgāk kā Lietuva piesaista programmas "Apvārsnis 2020" investīcijas, un projektu pieteikumu sekmība ir visaugstākā triju Baltijas valstu starpā.

43.attēls. Dalības aktivitātes un sekmības salīdzinājums programmā Apvārsnis 2020 starp Baltijas valstīm

	Rādītājs	Latvija	Igaunija	Lietuva
H2020*	Iesniegto projektu pieteikumu skaits	1114	1662	1309
	Dalību skaits projektu pieteikumos	1392	1941	1588
	Sekmīgo projektu skaits	131	198	150
	Projektu koordinatoru skaits	19	67	29
	Finansējums sekmīgajiem projektiem	35,22 milj.€	66,25 milj.€	21,18 milj.€
	Sekmības līmenis	12,57%	12,03%	12,15%

* dati uz 2017. gada 28. februāri

Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science)

Zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā kā viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikts zinātniskās institūcijas zinātniskā personāla iepriekšējos trijos finansēšanas periodos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētie oriģinālie zinātniskie raksti (bez šīm publikācijām šajā rādītājā ir ņemtas vērā publicētās recenzētās zinātniskās monogrāfijas un ārvalstīs spēkā uzturētais vai reģistrētais intelektuālais īpašums). Bez tam, zinātnes bāzes finansējuma noteikumi nosaka to, ka Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina zinātniskajām institūcijām pieeju minētajām datubāzēm.

Valsts pētījumu programmu īstenoto projektu starp 2014. - 2017.gadu iegūtajiem zinātniskajiem rezultātiem ir ietekme uz Latvijas kopējo publikāciju skaitu Scopus un Web of Science datubāzēs, kopā šajos projektos sagatavojot 581 izdotu publikāciju šajās datubāzēs. Līdzīga situācija ir Fundamentālo un lietišķo pētījumu gadījumā, kuros kopējais publikāciju skaits pārsniedz 560.

1.1.1.SAM pētniecības projektu ietvaros (1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākums) kopumā plānots izdot 970 zinātniskos rakstus. 1.1.1.1.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopumā plānots izstrādāt 482 starptautiskās publikācijas, no kurām 270 plānots izdot žurnālos, kas publicēti Web Of Science un Scopus datu bāzēs, savukārt 195 - publicēšanai žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa. Savukārt 1.1.1.2.pasākumā plānoti 488 zinātniskie raksti.

1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2016. gada beigām publicētas 9 komersanta un zināšanu izplatīšanas organizācijas pētnieku koppublikācijas.

Apmācītie darbinieki

Attiecībā uz apmācīto darbinieku skaitu, ieguldījumu šim rādītājam sniedz Ministru Kabineta 2015.gada 27.oktobra noteikumos Nr.617 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi". 1.2.2.1.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam apmācībās iesaistīti 193 komersanti un apmācīti 2404 unikāli darbinieki.

P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits

2015.gadā tika ieviests jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, kurš ir balstīts uz trim pīlāriem, no kuriem otrais paredz augstskolām finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem. Šis finansējums tika reglamentēts ar grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" 17.3. apakšpunktā nosakot kritērijus pēc nosakot kritērijus pēc kuriem augstskolām tiek šis finansējums piešķirts (2015.gadā 5,5 milj. eiro apmērā, 2016. un 2017.gadā 6,5 milj. eiro apmērā).

Kā viens no kritērijiem, pēc kuriem augstskolām tiek aprēķināts šis finansējums ir augstskolā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē.

Kopumā augstskolās starp 2014. un 2015.gadu tās ietvaros nodarbināto jauno pētnieku skaits ir palielinājies no 307 PLE līdz 397 PLE, jeb par 29 % šo pētnieku skaitam pieaugot lielākajā daļā augstskolu (44.atēls). Iemesls jauno pētnieku skaita pieaugumam ir saistīts gan ar 2.pīlāra snieguma finansējuma atbalstītajiem rādītājiem, gan, saistībā ar to, ka 2015.gadā tika īstenota ES struktūrfondu darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.1.1.pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" 2.1.1.3.3.apakšaktivitāte "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība", kuras ietvaros notika zinātnisko institūciju konsolidācija, kas skāra arī vairākas no augstskolām, kurām tādējādi palielinājās to zinātniskā kapacitāte.

Attiecībā par maģistrantu un doktorantu iesaisti P&A ir papildus jāņem vērā šo studējošo skaita izmaiņu tendences. Gan maģistrantiem, gan doktorantiem imatrikulēto skaits pēdējos gados ir stabils, ar nelielu samazinājuma tendenci. Kopš 2011.gada Latvijas augstskolās imatrikulēto maģistrantu skaits ir samazinājies par 8,9 % (45.attēls) un imatrikulēto doktorantu skaits par 5,7 % (46.attēls).

1.1.1.SAM ietvaros nosacījums par maģistrantu un doktorantu iesaisti pētniecības projektu īstenošanā iestrādāts 1.1.1.1.pasākuma ieviešanas nosacījumos. Saskaņā ar plānoto, kopumā 1.1.1.1.projektu īstenošanai tiks piesaistīti 148 maģistra un doktora studiju programmās studējošie 63 PLE apmērā (47.attēls).

9.2. RIS3 PROGRAMMU IEVIEŠANA

Laika posmā no 2015.gada līdz 2018.gadam (uz 31.12.2017.) uzsākta virkne pasākumu īstenošana, kas sniedz ieguldījumu un nodrošina RIS3 monitoringa ietvaros izvirzīto virsmēŗku, makro līmeņa un mikro līmeņa rādītāju izpildi. Šīs aktivitātes aptver gan īpaši pielāgotus valsts atbalsta instrumentus (programmas), gan normatīvā ietvara izmaiņas, gan citus pasākumus, kas palīdz sasniegt ne vien RIS3 mērķus, bet arī ietekmē RIS3 virsuzdevuma īstenošanos - transformēt valsts ekonomiku par labu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un efektīvākai resursu izmantošanai.

Kopumā ES fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam EM pieejami 491,2 milj. euro ES (ERAF) fondu finansējuma inovācijas un MVU konkurētspējas stiprināšanai. Inovācijas atbalsta aktivitātēm kopumā pieejami 195,5 milj. euro ES fondu finansējuma, bet MVU konkurētspējas veicināšanai - 295,7 milj. euro. IZM kā atbildīgā iestāde nodrošina 278,96 milj. euro (ERAF) investīciju ieguldījumu Latvijas zinātnisko institūciju pētnieciskās un inovatīvās kapacitātes paaugstināšanā un spējā piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā.

Praktiskas ievirzes pētījumi. 2016. gada 12. janvārī apstiprināti 1.1.1.1.pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" (turpmāk - 1.1.1.1.pasākums) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. 1.1.1.1.pasākuma kopējais līdz 2023. gadam pieejamais publiskais finansējums ir 76,5 MEUR (t.sk. ERAF 65 MEUR) un tā ir mērķis ir atbalstīt pētniecību, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai. Pasākuma ietvaros tiek sniegts atbalsts zinātnisko institūciju vai komersantu individuāli vai partnerībā īstenotiem praktiskas ievirzes pētījumiem inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku tautsaimniecības problēmu risināšanai, nodrošinot zināšanu pārnesi Latvijas viedās specializācijas jomās un fokusējot atbalstu uz pētniecības projektiem ar augstu komercializācijas potenciālu. Pasākuma ieviešanas nosacījumi paredz, ka projektu pieteikumu konkurss tiks organizēts vairākās kārtās, lai maksimāli izmantotu Latvijā pieejamo zinātnes infrastruktūru un cilvēkresursus un nodrošinātu sabalansētu investīciju ieguldījumu, tostarp nodrošinot iespēju institūcijām operatīvi sagatavot projektus tiklīdz rodas pieprasījums pēc izpētes un tehnoloģiskiem risinājumiem, kā arī pilnveidot noraidītos projektu iesniegumus un iesniegt tos atkārtoti tuvākajā konkursā. 2017. gada I ceturksnī noslēdzās 1.1.1.1.pasākuma pirmā projektu iesniegumu atlases kārta un tās ietvaros īstenošanai atbalstīti 74 pētniecības projekti ar kopējo finansējumu 44,2 MEUR (no kuriem 39,77 MEUR publiskais programmas finansējums). 1.1.1.1.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros apjomīgākās investīcijas paredzētas pētījumu īstenošanai RIS3 specializācijas jomās "Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas" - ieguldot 16,99 MEUR un "Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas" - ieguldot 13,66 MEUR (48.attēls).

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes rūpniecībā;

• Zinātnisko darbinieku skaits P&A;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs;

• Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums P&A;

• Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā;

• Piešķirtie Eiropas patenti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKT un tās produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi (EUR);

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR);

• Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas;

• Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science);

• P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits.

VADĪBAS METOŽU IZSTRĀDE INDUSTRIĀLAJĀM UN RAŽOŠANAS SILTUMNĪCĀM

• Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un SIA "Eltex" veic pētījumu "Jaunu vadības metožu izstrāde siltumnīcu augu apgaismojuma sistēmām to enerģētisko un ekoloģisko parametru uzlabošanai (uMol)".

• Projekta ietvaros tiks izstrādātas jaunas fotobioloģiskās vadības metodes esošiem ražošanas procesiem siltumnīcās, auditēšanas metodes enerģijas un ekoloģisko parametru efektivitātes novērtēšanai. Projekta gaitā tiks izstrādātas, praktiski realizētas un testētas arī jaunas mērīšanas un vadības sistēmu ierīces. Izmantojot jaunos Bio-Enerģētiskās Sistēmas algoritmus, kas tiks testēti un salīdzināti pie dažādiem apgaismojuma avotiem reālas siltumnīcas apstākļos, plānots iegūt elektroenerģijas ietaupījumus līdz 30%, vienlaicīgi nodrošinot to pašu augšanas ražību. Tiks pārbaudīts kā papildus apgaismojums ietekmē bioloģiski aktīvu vielu veidošanās intensitāti dārzeņos (tomātos, gurķos, salātos) dažādās sezonās.

Pēcdoktorantūras pētniecība. 2016.gada 19.janvārī apstiprināti 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" (turpmāk - 1.1.1.2.pasākums) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. 1.1.1.2.pasākuma kopējais līdz 2023.gadam pieejamais publiskais finansējums ir 60,8 MEUR (t.sk. 54,4 MEUR ERAF) un tā ir mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunoti un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu. 1.1.1.2.pasākuma ietvaros kopumā paredzēts sniegt atbalstu aptuveni indikatīvi 455 pēcdoktorantiem (jaunajiem zinātniekiem 5 gadu periodā pēc doktora grāda iegūšanas) zinātnieka karjeras uzsākšanai un kompetenču stiprināšanai. 2017.gada decembrī noslēgti līgumi 1.1.1.2.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ar kopējo finansējumu 16,5 M EUR (no kuriem 15,7 MEUR publiskais programmas finansējums) atbalstīšanu īstenošanai²⁷. 35 projekti jeb 28% no kopējiem pēcdoktorantūras pētījumiem, ieguldot 4,68 MEUR, tiks īstenoti RIS3 specializācijas jomā "Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas", 27 projekti jev 22% - RIS3 specializācijas jomā "Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas" ar kopējo attiecināmā finansējuma apmēru 3,59 MEUR, kā arī apjomīgs skaits pēcdoktorantūras pētījumu - 19% no kopējiem atbalstu saņēmušajiem par kopējo attiecināmā finansējuma apmēru 3,05 MEUR, tiks īstenoti kādā no zinātņu nozarēm, kas neatbilst nevienai no RIS3 specializācijas jomām²⁸, bet kuri sniedz nozīmīgu ieguldījumu kādā no RIS3 izvirzīto izaugsmes prioritāšu īstenošanā (49.attēls).

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes rūpniecībā;

• Zinātnisko darbinieku skaits P&A;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs;

• Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums P&A;

• Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā;

• Piešķirtie Eiropas patenti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKT un tās produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi (EUR);

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR);

• Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas;

• Atbalstīto jauno zinātnieku skaits pēcdoktorantūras pētījumu īstenošanai;

• Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science);

ZINĀŠANU BĀZE PAR INOVĀCIJAS PROCESIEM LATVIJĀ

Pēcdoktorantūras pētniecības programmas ietvaros lēmums par apstiprināšanu īstenošanai (ar nosacījumu) nosūtīts 2 inovācijas procesa pētījumiem, kuru īstenošana sniegs ieguldījumu nacionāla līmeņa analītiskās kapacitātes stiprināšanā.

Inovācijas procesa pētījumi, saskaņā ar informatīvo ziņojumu par RIS3 monitoringa sistēmu, sniedz ieguldījumu RIS3 īstenošanā, tai skaitā pierādījumos balstītas P&A politikas attīstībā.

P&A infrastruktūras attīstīšana RIS3 specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana. 2016.gada 16.augustā apstiprināti 1.1.1.4.pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" (turpmāk - 1.1.1.4.pasākums) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. 1.1.1.4.pasākuma kopējais līdz 2023.gadam pieejamais publiskais finansējums 120,25 MEUR (t.sk. ERAF - 102,96 MEUR) un tā ir mērķis ir zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana un pētniecības resursu koncentrācija konkurētspējīgās zinātniskajās institūcijās, pilnveidojot zinātnisko institūciju pārvaldības un resursu vadības efektivitāti un modernizējot pētniecības infrastruktūru Latvijas viedās specializācijas jomu ietvaros, tādējādi veicinot zinātnisko institūciju iesaisti Eiropas Savienības līmeņa infrastruktūrās un zinātnisko institūciju rīcībā esošās pētniecības infrastruktūras izmantošanu praktisku tautsaimniecības problēmu risināšanai. Saskaņā ar 1.1.1.4.pasākuma ieviešanas nosacījumiem, investīcijas plānotas 14 Latvijas vadošo zinātnisko institūciju infrastruktūras attīstībā un institucionālās kapacitātes stiprināšanā (50.attēls), vienlaikus paredzot minētajām institūcijām pirms projekta iesniegšanas veikt priekšdarbu - izstrādāt un ar iesaistītajām pusēm saskaņot savas vidēja termiņa attīstības stratēģijas. Attiecīgi pirms projektu iesniegumu sagatavošanas norisinājās darbs pie finansējuma saņēmēju - zinātnisko institūciju vidēja termiņa attīstības stratēģiju saskaņošanas, kuru izstrāde un saskaņošana ar Izglītības un zinātnes ministriju, nozares ministrijām (ja attiecināms) un nozaru asociācijām tika noteikta kā finansējuma saņemšanas priekšnoteikums. Vienlaikus, lai sekmētu kvalitatīvāku un ilgtspējīgāku projektu iesniegumu izstrādi un novērtēšanu, 2016.gadā JASPERS eksperti sniedza atbalstu pasākuma projektu iesniegumu atlases nosacījumu izstrādē (P&A infrastruktūras projektu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas, kā arī sociālekonomiskās analīzes veikšanā). 2017. gada nogalē ir izvērtēti zinātnisko institūciju iesniegtie projekti, noslēgti līgumi un uzsākta projektu īstenošana.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju;

• Zinātnisko darbinieku skaits P&A;

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi (EUR);

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR);

ZINĀTNISKĀS EKSELENCES CENTRA IZVEIDE PROJEKTA CAMART² IETVAROS

1.1.1.4.pasākuma ieguldījumi papildinās Eiropas Komisijas ietvarprogrammas "Apvārsnis 2020" finansējumu, kas apakšprogrammas Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana Teaming ietvaros piešķirts Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam (LU CFI):

- kopējais finansējums 31 MEUR (13,32 MEUR no 1.1.1.4.pasākuma)

- LU CFI izveide par Latvijas un Baltijas jūras reģiona nozīmes materiālzinātnes centru ar augstu komercializācijas kapacitāti un spēju efektīvi darboties starptautiskajā pētniecības un inovācijas tirgū

- sadarbības partneri: Karalisko tehnoloģiju institūts (Zviedrija) un zinātniskais institūts RISE Acreo (Zviedrija)

Lai veicinātu Latvijas dalību Eiropas pētniecības telpas un Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma infrastruktūrā un projektu īstenošanā, tādējādi sekmējot starptautisko sadarbību pētniecības un tehnoloģiju jomā, 2017. gada 6. jūnijā apstiprināti 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" (plānotais kopējais finansējums 32,6 milj. eiro, t.sk. ERAF finansējums 27,7 milj. eiro) īstenošanas nosacījumi un uz 31.12.2017. norisinās projektu iesniegumu vērtēšana²⁹. Pasākuma ietvaros plānota valsts līmeņa un institūciju līmeņa savstarpēji papildinošu pasākumu īstenošana starptautiskās sadarbības attīstībai. Pasākums sadalīts trīs projektu iesniegumu atlases kārtās, no kurām pirmajā kārtā atbalsts tiks sniegts nacionāla līmeņa starptautiskās sadarbības veicināšanas pasākumiem (projekta īstenotājs IZM un VIAA). Otrajā kārtā - institucionāla līmeņa starptautiskās sadarbības stiprināšanas pasākumiem, t.sk. atbalstam konkurētspējīgāku programmas "Apvārsnis 2020" un 9. Ietvara programmas projektu pieteikumu izstrādei. Trešajā kārtā paredzēts atbalsts programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros iesniegtu, virs kvalitātes sliekšņa novērtētu, bet nefinansētu projektu īstenošanai ar ERAF atbalstu. Saskaņā ar plānoto, projektu īstenošana tiks uzsākta 2018. gada 1. pusgadā.

Lai sekmētu studiju procesa un industrijas sadarbību studentu inovāciju projektu īstenošanas veicināšanai praktisku nozares un sabiedrības problēmu risināšanai, 2017.gada nogalē izskatīšanai MK iesniegti ES fondu pasākuma "Inovāciju granti studentiem" ieviešanas nosacījumi (kopējais finansējums 38milj. eiro, t.sk. ERAF finansējums 28,9 milj. eiro). Līgumus ar finansējuma saņēmējiem- augstskolām par projektu īstenošanu plānots noslēgt 2018.gada 1.pusgadā, savukārt atbalstu studentiem plānots sniegt, sākot ar 2018./2019.akadēmiskā gada sākumu - t.i., 2018.gada septembrī/oktobrī.

Zinātnes bāzes finansējums.

Valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem - atvasinātām publiskām personām, kas reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, zinātniskās darbības bāzes finansējumu piešķir no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām" noteikto kārtību.

Zinātniskā institūcija piešķirto bāzes finansējumu izmanto: zinātniskā personāla atlīdzībai, zinātniskās institūcijas uzturēšanai un zinātniskās institūcijas darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai, ES struktūrfondu, citu ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai.

Zinātnes bāzes finansējumā ir ieviesti uz ekselenci vērsti kritēriji: 10% no finansējuma tiek piešķirts tām zinātniskajām institūcijām, kas starptautiskajā zinātnes izvērtējumā saņēmušas augstu novērtējumu; aprēķinos tiek ņemti vērā starptautiskajos zinātnes izdevumos publicētie zinātniskie raksti u.c.. Finansējuma noteikumos ir ieviests atalgojums pētnieciskā darba daļējai nodrošināšanai valsts dibināto augstskolu akadēmiskajam personālam - profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, kas veic zinātnisko darbību. Ir ņemts vērā arī zinātnisko institūciju saņemtais novērtējums 2013.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, 2014.gada oktobrī veiktajos grozījumos MK 1316 noteikumos, šo noteikumu 11.² nosakot, ka IZM nepiešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuras zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā bija saņēmušas novērtējumu "1" un "2" (izņemot tās, kuras piedalījās zinātnisko institūciju konsolidācijas projektā).

Kopš 2014.gada, kad ir stājušies spēkā jaunie bāzes finansēšanas noteikumi ir pakāpeniski palielinājies piešķirtais zinātnes bāzes finansējuma apjoms no 16,0 milj. eiro 2014.gadā līdz 23,5 milj. eiro 2016.gadā, pateicoties finansējuma pieaugumam IZM budžeta apakšprogrammā 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums". Papildu finansējums ir ļāvis pakāpeniski palielināt bāzes finansējuma nodrošinājumu (% no normatīvajos aktos noteiktā) no 21 % 2010.gadā līdz 68 % 2016.gadā (51. attēls). Ir arī jāpiemin, ka ilgstoši nepietiekami nodrošinātais zinātnes bāzes finansējums un pētniecības programmu finansējuma neesamība ir arī ievērojami samazinājos valsts zinātnisko institūciju zinātnisko kapacitāti zinātniskā personāla skaita izteiksmē, un attiecīgi aprēķināto pilno nepieciešamo finansējumu no 51,6 milj. eiro 2010.gadā līdz 34,4 milj, eiro 2016.gadā.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija)

• Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%)

• Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi (EUR);

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR);

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science).

Nacionālās licences nodrošināšana Starptautiskajām zinātniskajām datubāzēm

Zinātnes bāzes finansējuma finansēšanas noteikumu 2014.gada 28.oktobra grozījumos tika noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina zinātnisko datubāžu uzturēšanu akadēmiskā tīkla ietvaros, kā rezultātā tiek nodrošināta nacionālā piekļuves licence SCOPUS un Web of Science datubāzēm, kā arī Science Direct zinātnisko rakstu datubāzei.

Pēdējo gadu tendences parāda to, ka šo datubāžu lietošanas intensitāte no Latvijas zinātnieku puses ir ļoti augsta, piemēram, Science Direct datubāzē apskatīto un lejuplādēto rakstu skaits ir palielinājies no 300 138 rakstiem 2011.gadā līdz 407 735 rakstiem 2016.gadā, kas ir ievērojams skaits pie esošās Latvijas zinātnes kapacitātes apmēra.

Valsts pētījumu programmas. 2014.gada 7.oktobrī ar MK rīkojumu Nr.558 "Par valsts pētījumu programmām" apstiprinātas 10 Valsts pētījumu programmas 2014.-2017.gadam. Papildus ar MK rīkojumu Nr.559 "Par papildu valsts pētījumu programmām" ir tikušas apstiprinātas vēl 4 Valsts pētījumu programmas. Kopējais pētījumu finansējums posmā no 2014.-2017.gadam ir 27 MEUR. Valsts pētījumu programmu virsmērķis ir sniegt ilgtspējīgus priekšlikumus tautsaimniecības restrukturizācijai, izmantojot Latvijas potenciālu zināšanu ekonomikas veidošanai atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā definētajiem mērķiem. 53 projekti no 69 tiek veikti Viedās specializācijas stratēģijas jomās (52.att.). Jāatzīmē, ka pētījumiem pieejamais finansējums ir pārāk zems, lai nodrošinātu virsmērķa sasniegšanu, nodarbinātu vērā ņemamu zinātnieku skaitu un nodrošinātu pietiekamu sasaisti ar tautsaimniecības nozaru attīstību. Tāpēc turpmāk Valsts pētījumu programmas ir jāfinansē attiecīgām nozaru ministrijām, lai nodrošinātu jaunas zināšanas, tehnoloģijas, to pārnese tautsaimniecības attīstībai, nozares attīstībai nepieciešamo cilvēkkapitālu, kā arī uz zinātniskiem pētījumiem balstītas politikas īstenošanu un lēmumu pieņemšanu.

AAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija)

• Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%)

• Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi (EUR);

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR);

• Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas;

• Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā;

• H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR) ;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science);

• P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits.

Valsts pētījumu programma "Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei" (LATERNERGI)

LATENERGI programmas vadītājs ir Dr.habil.sc.ing. L. Ribickis. Programma iekļauj sešus projektus:

1. Inovatīvas energoelektronikas tehnoloģijas energoefektivitātes palielināšanai Latvijas tautsaimniecībā, nākotnes elektroapgādes tīkliem un atjaunojamo energoresursu izmantošanai;

2. Energosistēmas attīstības plānošanas un enerģijas ražošanas, tirgošanas un sadales optimizācija;

3. Ilgtspējīga klimata politika un inovatīvi, energoefektīvi tehnoloģiski risinājumi (KPIET);

4. Ūdeņraža un biodegvielu ieguves inovatīvās tehnoloģijas, to uzglabāšana, kvalitātes kontrole, kvalitātes nodrošināšana un izmantošana Latvijā;

5. Enerģētikas un klimata politikas ietekmes novērtēšana;

6. Kompleksi pētījumi par atjaunojamo energoresursu ieguves un izmantošanas inovatīvajām tehnoloģijām un biogāzes ražošanas potenciālu atkritumu pārstrādes nozarē.

Programmas ietvaros tiek veikta izpēte par tehnoloģiski inovatīviem, izmaksu efektīviem risinājumiem ilgtspējīgas enerģijas ieguves un patēriņa attīstībai, energoefektivitātes paaugstināšanai un videi draudzīgu atjaunojamo energoresursu attīstībai.

Valsts pētījumu programma "Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas" (ResProd)

ResProd programmas vadītājs ir Dr.chem. B. Andersons. Programma iekļauj sešus projektus:

1. Vienvecuma egļu mežu audzēšanas potenciāls auglīgajās meža ekosistēmās;

2. Pētījumi koksnes apstrādes, meža produktu loģistikas un plānošanas jomā;

3. Biomateriāli un bioprodukti no meža resursiem ar daudzpusīgu pielietojumu;

4. Zemes dzīļu resursu izpēte - jauni produkti un tehnoloģijas.

Pētījumu ietvaros tiek meklēti risinājumi, lai nodrošinātu mežsaimniecības un zemes dzīļu resursu izmantošanas ilgtspējību, racionāli izmantotu Latvijas vietējos resursus globālajā tirgū konkurētspējīgu produktu ražošanai, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējību, bioloģisko daudzveidību un mežu sociālo lomu tuvākā nākotnē un nākošām paaudzēm.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (FLPP). 2011.gada 29.martā apstiprināti Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtību regulējošie MK noteikumi Nr.227. FLPP mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas, kas veido tautsaimniecības nozaru zināšanu bāzi un ir pamats augstākās izglītības kvalitātei. Projektus finansē no valsts budžeta līdzekļiem zinātniskās darbības nodrošināšanai. FLPP kopējais finansējums 2014. - 2017. gada posmam ir 14,36 milj. euro. Piešķirtais finansējums 2014., 2015. un 2016. gadā bija 4,39 milj. euro gadā un 2017.gadā tas ir 1,20 milj. euro. Kopā FLPP ietvaros ir apstiprināti 65 tematiskie pētījumu projekti un 9 pētnieciskās sadarbības projekti (53.attēls). 2017.gada decembrī noslēdzas četru gadu projektu īstenošana. Šobrīd tiek izstrādāti jaunie MK noteikumi projektu īstenošanai sākot ar 2018.gadu.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija)

• Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%)

• Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā;

• H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR) ;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science);

• P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits.

VIEDĀ BIOFILTRA TEHNOLOĢIJAS IZSTRĀDE DZERAMĀ ŪDENS KVALITĀTES UZLABOŠANAI

Rīgas Tehniskās universitātes projektā, kura vadītājs ir Dr.sc.ing Tālis Juhna, sadarbībā ar LLU, LU, CFI, EDI, LU MII, VPRI u.c. veic pētījumus par jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem ūdens attīrīšanas iekārtu izstrādē.

· Projekta ietvaros tika izstrādāts, praktiski izveidots un testēts jauns viedais biofiltrs ar orģinālu un modificētu biofiltra materiālu. Tālāk uzsākta jauno biofiltru tehnoloģijas izstrāde. Projekta laikā dažādās Latvijas pašvaldībās (Rīgas, Ādažu, Dobeles) tika veiktas ūdens tīklu attīrīšanas, kā arī sniegtas konsultācijas uzņēmumiem, optimizējot to darbu. Papildus veikti praktiskie projekti attīstības valstīs (Pomacea, Indijā). Projekta laikā ir veidojušās jaunas zināšanas, ar kuru palīdzību ir radītas jaunas tehnoloģijas, piemēram, fosfora savienojumu saistīšanas tehnoloģija, lai apturētu bioplēves veidošanos. Projekta ietvaros ir izveidots jauns pētniecības virziens un zinātnieku grupa (10 PLE), kas ir papildus piesaistījusi vairāk kā 2 milj. euro zinātnei. Papildus izveidots "start-up" uzņēmums "Conelum", kas ir piesaistījis 200 tūkstošus euro riska kapitāla.

Līdz 2017.gada 1.jūnijam EM ir izstrādājusi normatīvo ietvaru un uzsākusi visu ES fondu programmu, kurām ir tieša ietekme uz inovācijas kapacitātes stiprināšanu, ka arī MVU konkurētspējas paaugstināšanu, īstenošanu:

Kompetences centri. 2016.gada 5.janvārī apstiprināti darbības programmas 1.2.1.1.pasākumu "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" (KC programma) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. KC programmas mērķis ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, īstenojot projektus, kas attīsta jaunus produktus un tehnoloģijas un ievieš tās ražošanā, tādējādi sekmējot uzņēmumu sadarbību ar pētniecības sektoru jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un komercializēšanu. KC programmas projektu atlases rezultātā atbalstīta 8 Kompetences centru izveide RIS3 jomās un apakšjomās³⁰. Kopējais programmas finansējums ir 72,3 milj. euro. Līdz 2023.gada nogalei programmā paredzēts atbalstīt 100 komersantus, kas saņem grantus jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un virzīšanai tirgū, tostarp piesaistot privātā sektora finansējumu P&A vismaz 12,8 milj. euro apmērā. Uz 2017.gada 1.jūniju visu 8 Kompetences centros kopā uzsākta 129 projektu īstenošana (54.attēls).

KC programmas ietvaros iesaistīto uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem uz 2017.gada 1.maijam plānots 260 146,44 EUR. Kopā ir 106 uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas. Informācija par komersantu apgrozījumu no pētniecības rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas būs pieejama uz nākamo pārskata periodu. KC programmas ietvaros radītas 97 jaunas darba vietas, t.sk. tās, kurām nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskajā sektorā. P&I projektu īstenošanā iesaistīti 46 maģistranti un doktoranti. Publicēti 9 zinātniskie raksti starptautiskās datu bāzēs indeksētajos žurnālos (Scopus, Web of Science).

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes rūpniecībā;

• Zinātnisko darbinieku skaits P&A;

• Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums P&A;

• Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā;

• Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un tās produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā;

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR);

• Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas;

• Komersanta apgrozījums no pētniecības rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas;

• Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskajā/privātajā sektorā;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science);

• P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits

54.attēls. Rezultatīvie rādītāji kompetenču centros par 2016.gadu:

KOMPETENCES CENTRS	Atbalstītie komersanti	Nodarbinātības pieaugums komersantā kopš pētījuma uzsākšanas (darbinieku skaits)	Pētniecības projektā iesaistīto doktorantu skaits (nodarbināti - darba līgums un ārpakalpijums)	Komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām	Komersanta un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas pētnieku koppublikāciju skaits	Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu P&A projektiem/EUR
Latvijas elektronisko un optisko iekārtu ražošanas kompetences centrs	15	17	14	5	0	625 000,00
Mašīnbūves kompetences centrs	17	11	5	6	1	76 222,34
Latvijas pārtikas kompetences centrs	6	21	3		0	163 714,49
Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs	16	20	17	0	2	204 591,97
Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju	7	9	0	0	0	393 769,65
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centrs	21	8	18	12	2	452 434,18
Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs	15	11	8	0	4	369 996,00
Meža nozares kompetences centrs	9	0	19	0	0	315 317,81

SIA SilvEXPO. Pētījuma "Skuju poliprenolu fosfolipīdu liposomu un to mīkstā želantīna kapsulu fizikāli - ķīmiskais raksturojums" gaitā tika radīta jauna nanotehnoloģija aktīvo vielu iestrādei liposomā jeb slēgtajā fotolipīdu dubultslāņa sistēmā. Pielietojot jauno tehnoloģiju tika radīts inovatīvs un eksportspējīgs produkts ar aktīvo vielu, kas, salīdzinājumā ar konvencionālajām zāļu formām ir efektīvāks un pacientiem ekonomiski pieejamāks profilaksei un ārstēšanai.

Tehnoloģiju pārnese. 2016.gada 25.oktobrī apstiprināti 1.2.1.2.pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (TPP programma³¹) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. Viens no TPP programmas mērķiem ir valsts pētniecības organizāciju zinātības un kompetenču atbalstīšana pētniecības rezultātu komercializācijas jomā, bet jo īpaši - pētniecības organizāciju īpašumā esošo pētniecības rezultātu komercializācijas sekmēšana gan Latvijā, gan ārvalstīs, vienlaikus palielinot pētniecības organizāciju ienākumus no pētījumu rezultātu komercializēšanas. Otrs programmas mērķis ir inovācijas aktivitātes veicināšana mikro un MVU, tehnoloģiju un zināšanu pārneses ceļā sniedzot tiem atbalstu jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstīšanai. Kopējais programmas finansējums ir 42,35 milj. euro. Līdz 2022.gada nogalei programmā paredzēts nodrošināt atbalstu 100 pētniecības rezultātu komercializācijas projektiem, kā arī atbalstīt 320 komersantus, kas saņem grantus jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un virzīšanai tirgū. 2017.gada februārī izsludināta projektu pieteikumu atlase inovācijas vaučera atbalstam, kā arī laikā no 18.04.-19.05.2017.2017. tika organizēta pirmā pētniecības rezultātu komercializācijas projektu atlases kārta. Programmu ievieš LIAA.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes rūpniecībā;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs;

• Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums P&A;

• Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā;

• Piešķirtie Eiropas patenti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā;

• Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un tās produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā;

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi (EUR);

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR);

• Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas;

• Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)

Jaunu produktu ieviešana ražošanā. 2016.gada 10.maijā apstiprināti 1.2.1.4.pasākumu "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" (JPR programma) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. JPR programmas mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, atbalstot to centienus izstrādāt un ieviest ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas³², kā arī palielināt privātā sektora ieguldījumus P&A&I atbilstoši RIS3. Kopējais programmas finansējums ir 60 milj. euro. Līdz 2022.gada beigām programmā paredzēts atbalstīt 30 komersantus, kas saņem grantus, lai tirgū laistu jaunus produktus. Vienlaikus paredzēts, ka JPR programmas īstenošanas rezultātā tiks piesaistītas privātās investīcijas vismaz 10,59 milj. euro apmērā, kas papildina valsts atbalstu P&A un inovācijas projektiem. Projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas ietvaros (12.07.-12.09.2016) apstiprināti 16 projekti par ERAF finansējumu 23,44 milj. euro. 2017.gada otrajā pusē plānots īstenot JPR programmas iesniegumu atlases otro kārtu.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes rūpniecībā;

• Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums P&A;

• Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā;

• Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un tās produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā;

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR);

• Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas;

• Komersanta apgrozījums no pētniecības rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas;

• Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā

SIA "Light Guide Optics International". Uzņēmuma darbības veids ir optisko šķiedru, to izstrādājumu un metāla detaļu ražošana un realizācija. Uzņēmums aktīvi strādā pie jauniem risinājumiem optisko šķiedru apstrādes un komponešu ražošanas jomā. Šādi risinājumi nodrošinātu iespēju saražot augstākas precizitātes un medicīnas instrumentus, kas izmantojami, piemēram, medicīnas lāzerķirurģijā.

Nodarbināto apmācības. 2015.gada 27.oktobrī apstiprināti 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" (Tehnoloģisko apmācību programma) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi, bet 2016.gada 14.jūnijā 1.2.2.3.pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" (Netehnoloģisko apmācību programma) īstenošanas noteikumi. Tehnoloģisko apmācību programmas mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā. Netehnoloģisko apmācību programmas mērķis ir veicināt mikro un mazo komersantu produktivitāti un darba efektivitāti, paaugstinot to darbinieku kvalifikāciju un prasmes IKT un netehnoloģisko inovāciju jomās, kā arī veicināt investoru piesaisti. Kopējais abās programmās pieejamais finansējums ir 24,9 milj. euro. Līdz 2023.gada beigām abās programmās kopā paredzēts atbalstīt 1300 komersantus, nodrošinot 11 080 personu apmācīšanu un kvalifikācijas celšanu. Vienlaikus abās programmās kā specifiskais rezultāta rādītājs izvirzīts inovatīvo komersantu īpatsvara pieaugums, sasniedzot 40% no kopējā komersantu skaita (25,5% pārskata periodā par 2012.-2014.gadu). Tehnoloģisko apmācību programmas ietvaros noslēgti līgumi par projektu īstenošanu ar 10 nozaru asociācijām (LAKIFA, MASOC, LIKTA, biedrība "Zaļās mājas", LLDRA, LPUF, LPUA, VRUA, LVRA, LETERA), kā arī uzsāktas apmācības (uz 31.03.2017. apmācītas 2387 personas 179 komersantos). Netehnoloģisko apmācību programmā noslēgti līgumi ar 3 apmācību īstenotājiem (LIKTA, LTRK, LIAA), kā arī uzsāktas apmācības (uz 31.03.2017. ir apmācītas 17 personas 14 komersantos).

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes rūpniecībā;

• Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un tās produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā;

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Apmācītie darbinieki;

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR);

MMU projekts. LIKTA līdz 31.12.2020. īsteno apmācību projektu "Mazo un mikro komersantu apmācības inovāciju un digitālo tehnoloģiju attīstībai Latvijā" (MMU projekts). Projektā apmācības plānotas 3 tematiskajos blokos:

1.Digitālās tehnoloģijas;

2.Uzņēmumu iekšējo procesu digitalizācija;

3.Digitālie rīki ražošanas un pakalpojumu attīstībai.

Katram apmācības modelim tiks izveidota e-vietne ar papildus tehnoloģiju un rīku ieviešanas scenāriju aprakstiem, praktiskiem uzdevumiem iegūto prasmju nostiprināšanai.

Inovācijas motivācija. 2016.gada 10.maijā apstiprināti 1.2.2.2.pasākumu "Inovāciju motivācijas programma" (Motivācijas programma) regulējošie MK noteikumi. Motivācijas programmas mērķis ir informēt plašāku sabiedrību par uzņēmējdarbības un inovācijas nozīmi, iedrošināt pievērsties uzņēmējdarbībai un praktiskā veidā iesaistīt inovatīvu ideju un risinājumu izstrādē un tālākā to attīstīšanā. Motivācijas programmā kopējais pieejamais finansējums ir 5,3 milj. euro. Programmā līdz 2023.gada nogalei kopumā paredzēts iesaistīt 10 tūkst. personu, kā arī atbalstīt 100 komersantus, kas saņem nefinansiālu atbalstu. Vienlaikus programmā kā rezultāta rādītājs noteikta inovatīvo komersantu skaita pieaugums - 40% no kopējā komersantu skaita. Kopš 2016.gada rudens uzsākta programmas aktivitāšu īstenošanā. Programmu ievieš LIAA.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes rūpniecībā;

• Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums P&A;

• Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un tās produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā;

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Apmācītie darbinieki;

• Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits;

Klasteri (programma). 2016.gada 5.aprīlī apstiprināti 3.2.1.1.pasākuma "Klasteru programma" (Klasteru programma) regulējošie MK noteikumi. Klasteru programmas mērķis ir veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovācijas un jaunu produktu veidošanos. Klasteru programmā kopējais pieejamais finansējums 6,2 milj. euro. Projektu iesniegumu atlases rezultātā darbību klasteru programmā ar 2017. gada janvāri ir uzsākuši 14 klasteri - 8 nozaru un 6 starpnozaru klasteri. Projekta uzsākšanas brīdī klasteru programma apvienoja 353 MVU, bet MK noteikumi paredz, ka līdz 2017.gada beigām šim skaitlim jāpalielinās līdz vismaz 420 MVU. Sasniedzamie iznākuma rādītāji līdz 2023.gadam paredz, ka programmas ietvaros 360 komersanti ir saņēmuši atbalstu, tai skaitā 120 komersanti, kas saņēmuši atbalstu granta formā.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes rūpniecībā;

• Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums P&A;

• Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā;

• Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un tās produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā;

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas;

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR);

Latvijas IT klasteris. Latvijas IT klasteris ir nacionāla līmeņa klasteris un šobrīd vienīgais Latvijas klasteris, kurš spējis iegūt Eiropā nozīmīgāko klasteru izcilības apliecinājumu - Klasteru ekselences iniciatīvas sudraba līmeņa novērtējumu. Latvijas IT klasteris saņēmis ES fondu atbalstu 2007.-2013.gada plānošanas periodā, kas ļāva klasterim attīstīties, pozicionēt sevi kā vienu no nozares attīstības dzinējspēkiem un vērtīgu sadarbības partneri vietējā un starptautiskā mērogā. 2017.gada janvārī Latvijas IT klasteris uzsāka projekta īstenošanu arī šobrīd aktuālā plānošanas perioda Klasteru programmā. Pašlaik klasteris apvieno 28 nozares uzņēmumus, kuri kopā nodarbina 686 strādājošos. Turpmāko 4 gadu laikā klasteri plāno stiprināt savstarpēju sadarbību, lai paaugstinātu komersantu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Klasteris plāno īstenot aktivitātes eksporta, apgrozījuma, inovāciju, produktivitātes, internacionalizācijas veicināšanai, kā ari citu mērķu sasniegšanai.

Finanšu pieejamība. Finanšu instrumenti - garantijas, mikrokredīti, aizdevumi uzņēmējdarbības uzsācējiem, agrīnās stadijas un vēlīnās stadijas riska kapitāla instrumenti - veicina pieejamību finansējumam tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem nepietiekama nodrošinājuma, pašu kapitāla, nepietiekamas kredīta un uzņēmuma darbības vēstures, kā arī komercbanku kreditēšanas politikai neatbilstošu finanšu rādītāju un augstu darījumu risku dēļ nav iespējams saņemt finansējumu dzīvotspējīgu biznesa projektu realizācijai nepieciešamajā apmērā no komercbankām un privātajiem investoriem. Atbalsts finanšu instrumentu veidā tiek sniegts arī komersantiem, kas darbojas RIS3 prioritārajās nozarēs. Finanšu instrumenti tiek īstenoti 3.tematiskā mērķa "MVU konkurētspējas uzlabošana" ietvaros. Tomēr, ņemot vērā inovatīvu, uz zināšanām balstītu un tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu atbalstu finanšu instrumentu, jo īpaši riska kapitāla fondu, ietvaros, paredzama ietekme arī uz 1.tematisko mērķi "Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju" un attiecīgi RIS3 mērķu sasniegšanu.

Akcelerācijas fondi. 2016.gada 12.aprīlī apstiprināti MK noteikumi Nr.226 "Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai", kuru ietvaros atbalsts ar finanšu starpnieku (akcelerācijas fondu pārvaldnieku) starpniecību tiks sniegts inovatīvu uzņēmējdarbības projektu izstrādei un attīstīšanai. Akcelerācijas fondu mērķis ir sekmēt saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju, sniedzot akcelerācijas pakalpojumus (bez maksas pakalpojumus, kā mentorings, palīdzība nozares ekspertu piesaistē, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamo investoru piesaistē) un finansējumu (līdz 250 EUR apmērā) uzņēmējdarbības projektiem, kas paredz tehnoloģiskos vai rūpnieciskos neizdošanās riskus. Akcelerācijas fondi līdzšinēji nav ieviesti, un notiek finanšu starpnieku piedāvājumu vērtēšana publiskās iepirkumu procedūras ietvaros.

Sēklas, sākuma un izaugsmes kapitāla fondi. 2016.gada 2.augustā apstiprināti MK noteikumi Nr.518 "Noteikumi par sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai", kuru ietvaros atbalsts ar finanšu starpnieku (sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondu pārvaldnieku) tiks sniegts inovatīvu projektu attīstīšanai. Sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondu mērķis ir sekmēt saimnieciskās darbības veicēju izveidi, attīstību un konkurētspēju, sniedzot sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla ieguldījumu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondi šobrīd nav ieviesti, un notiek ieprikumu dokumentācijas saskaņošana. Finanšu starpnieku atlasi publiskās iepirkumu procedūras ietvaros paredzēts izsludināt 2017.gada jūnijā.

Aizdevumu garantijas. 2016.gada 7.jūnijā apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai" un tika uzsākta aizdevumu garantiju izsniegšana Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros. Aizdevumu garantiju programmas mērķis ir attīstīt sīkos, mazos un vidējos komersantus, veicinot finansējumu pieejamību biznesa projektu īstenošanai, gan izveides gan attīstības stadijās, tostarp inovatīvu uzņēmumu izveidei un attīstībai. Līdz 31.03.2017. izsniegtas 107 aizdevumu garantijas 19,2 milj. EUR apmērā.

Mikrokredīti un starta aizdevumi. 2016.gada 31.maijā tika apstiprināti MK noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem" un tika uzsākta starta aizdevumu un mikroaizdevumu programmas īstenošana Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros. Starta aizdevumus var saņemt biznesa uzsācēji kā arī jaundibināti uzņēmumi biznesa ideju īstenošanai savukārt mikroaizdevumi ir paredzēti sīkajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem dzīvotspējīgu biznesa projektu īstenošanai - investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem. Atbalsts tiek sniegts tostarp RIS3 prioritārajās nozarēs. Līdz 31.03.2017. izsniegti 140 starta aizdevumi 2 801 270 EUR un 40 mikroaizdevumi 520 277 EUR apmērā.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes rūpniecībā;

• Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums P&A;

• Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un tās produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā;

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas;

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR);

SIA "PRIMEKSS" ražo industriālās betona grīdas. Uzņēmums ir radījis un patentējis unikālu tehnoloģiju un betona piedevu ķīmisko sastāvu PrimeComposite, kas dod iespēju betona grīdai būt plānākai, vienlaicīgi saglabājot nepieciešamās stiprības un stiepes īpašības. Uzņēmums darbojas Skandināvijas tirgū, Vācijā Izraēlā. 2016.gada oktobrī Altum piešķīra garantijas par kopējo summu 1,44m eiro uzņēmuma darbības attīstībai, kā arī uzņēmums piesaistītas arī InnovFIN pretgarantijas.

AS HansaMatrix veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, industrializāciju un pilnu ražošanas pakalpojumu, datu tīklu iekārtu, lietu interneta (Internet of Things), industriālo sistēmu un citos augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Ir viens no nozares vadošajiem Baltijas - Ziemeļvalstu ražotājiem. 2016.gada decembrī Altum piešķīra garantijas par kopējo summu 1,2m eiro jaunas ražotnes izveidošanai Ogrē. Piesaistītas arī InnovFIN pretgarantijas.

Squalio. IT risinājumu un pakalpojumu uzņēmums "Squalio" ir piesaistījis bankas Citadele finansējumu 8 milj. euro apmērā ar ALTUM garantiju trīs miljonu eiro apmērā. Uzņēmums plāno izvērst savu darbību Eiropā un Vidējos Austrumos, kā arī attīstīt jaunus pakalpojumus un produktu līnijas.

Daļa finansējuma tiks ieguldīta, lai "Squalio" attīstītu jau esošās deviņas filiāles Eiropas un Vidējo Austrumu valstīs. Bankas piešķirtie finanšu līdzekļi tiks ieguldīti uzņēmuma mākoņpakalpojumu risinājumu, licencēšanas pārvaldības kompetenču centru attīstībā, IT platformu nodrošināšanā un citos IT pakalpojumos, kas ir būtiski jaunu piedāvājumu izstrādāšanai un ieviešanai tirgū. Daļa no piesaistītā finansējuma uzņēmumam nepieciešama apgrozāmajiem līdzekļiem, kas tiks novirzīti dažādu projektu īstenošanai.

Biznesa inkubatori. 2016. gada 3. maijā apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 279 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.6. pasākuma "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" īstenošanas noteikumi" (biznesa inkubatoru programma). Biznesa inkubatoru programma tiek īstenota ar mērķi atbalstīt jaunu dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot gala labuma guvējiem uzņēmējdarbībai nepieciešamās konsultācijas, apmācības un pasākumus par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu, vidi (telpas) un grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām. Finansējuma saņēmējs un biznesa inkubatoru programmas īstenotājs ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Biznesa inkubatoru programmas kopējais finansējums reģionālajiem biznesa inkubatoriem ir 25,76 milj. euro, radošo industriju biznesa inkubatoram- 7,05 milj. euro. Kopā ir izveidotas 15 inkubācijas sniegšanas vienības, t.i. 9 nacionālas nozīmes attīstības centra pašvaldībās, 5 reģionālas nozīmes attīstības centra pašvaldībās un 1 radošo industriju biznesa inkubators Rīgā (sk. 55. attēlu). Biznesa inkubatoru programma darbojas līdz 2023.gada 31.decembrim; šajā laikā ir jāsasniedz šādi rezultatīvie rādītāji - jaunizveidoto komersantu skaits, kuri saņem atbalstu - 148, komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (grantu) - 200, radošo industriju jomas komersantu skaits, kuri saņem atbalstu - 40, nodarbinātības pieaugums atbalstītajos komersantos - 200 pilnas slodzes ekvivalenti, gala labuma guvēji, kuri saņem nefinansiālu atbalstu pirmsinkubācijas veidā - 180. Sākot ar 2016.gada 4.ceturksni biznesa inkubatori uzsāka darbu un pieteikumu saņemšanu. Uzņemšana pirmsinkubācijas atbalsta saņemšanai notiek nepārtraukti (atkarībā no attiecīgā biznesa inkubatora kapacitātes), uzņemšana inkubācijā tiek organizēta reizi ceturksnī.

55.attēls. Biznesa inkubatoru reģionālā pārklājuma karte

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes rūpniecībā;

• Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums P&A;

• Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un tās produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā;

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā;

• Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits;

Industriālās teritorijas. 2016.gada 12.aprīlī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.227 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarē"" 3.1.1.5.pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" īstenošanas noteikumi". Ražošanas telpu un industriālo teritoriju attīstības programmas mērķis ir veicināt apstrādes rūpniecības komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu izveidi reģionos. Programmas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti (turpmāk - MVK), saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 651/2014 1.pielikumu, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs (saskaņā ar NACE 2. red. C sadaļu "Apstrādes rūpniecība"). Finansējumu programmas ietvaros var saņemt apstrādes rūpniecības MVK un ostu pārvaldes, nodibinājumi, lielie komersanti (industriālo teritoriju operatori). Ražošanas telpu un industriālo teritoriju attīstības programmas plānotais ERAF finansējums ir 24,8 milj. euro, kurš sadalīts vienlīdzīgās daļās starp pieciem plānošanas reģioniem, izņemot Rīgas pilsētu, katram reģionam - 4,6 milj. euro un vienam projekta iesniegumam maksimālais pieejamais ERAF finansējuma apmērs 1,1 milj. euro. Programmas ietvaros finansējuma saņēmējiem ir jānodrošina privātais līdzfinansējums vismaz 21,7 milj. euro apmērā. Līdz 2023.gada 31.decembrim ir jāsasniedz šādi uzraudzības rādītāji: 20 komersanti, kas saņēmuši atbalstu (grantu); privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti, - 21 750 000 euro; nodarbinātības pieaugums komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām, - 467 (PLE). No 03.05.2016.-03.08.2016. notika projektu iesniegumu atlase un līdz 03.11.2016. notika projektu iesniegumu vērtēšana. Sadarbības iestādē tika iesniegti 77 projektu iesniegumi, no kuriem ir atbalstīti 39 projekta iesniegumi un noslēgti 39 līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu īstenošanu. Līdz 30.04.2017. ir pabeigts viens projekts un finansējuma saņēmējs ir iesniedzis sadarbības iestādē noslēguma maksājuma pieprasījumu. Līdz ar to ir uzsākusies 3.1.1.5.pasākuma uzraudzības rādītāju izpilde. Ir atbalstīts 1 komersants, kas saņēmis atbalstu (grantu), un projekta īstenošanas rezultātā tiek radītas jaunas 12 (PLE) darba vietas. Kopējās pabeigtā projekta attiecināmās izmaksas - 1 milj. euro, tai skaitā ERAF - 454 tūkst. euro un privātais līdzfinansējums - 555 tūkst. euro.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes rūpniecībā;

• Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un tās produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā;

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits

SIA "Stiga RM" ir uzbūvējusi jaunu ražotni Kuldīgā, kura tika atklāta 2017.gada februārī, tādējādi paplašinot darbību un ražošanā ieviešot jaunu produktu - laminēto bērza saplāksni. Uzņēmums plāno ar jauno ražotni palielināt gan eksporta apjomus, gan produktivitāti, un projekta īstenošanas rezultātā radīt jaunas darba vietas. SIA "Stiga RM" projekts tika izstrādāts apstrādes rūpniecības nozarē NACE 2 kods: 16.21."Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana", kas ir viena no RIS3 noteiktajām specializācijas jomām "Zināšanu-ietilpīga bio-ekonomika". Projekts sniegs ieguldījumu RIS3 Tautsaimniecības transformācijas virziena Nr.1 "Ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs" 1.prioritātei, tā kā Projekta ietvaros tiks nodrošināta efektīvāka pirmapstrādes produktu (bērza finierkluču) izmantošana augstākas pievienotās vērtības produktu (laminētā bērza saplākšņa) ražošanā.

Starptautiskās konkurētspējas veicināšana. 2015.gada 1.decembrī ir apstiprināti Ministru Kabineta noteikumi Nr.678 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2.pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" īstenošanas noteikumi". Programmas mērķis ir veicināt nozaru starptautisko konkurētspēju, atbalstot uzņēmējdarbību un ieiešanu ārvalstu tirgos, nodrošinot Latvijas ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību darbību un attīstot Latvijas kā tūrisma galamērķa starptautisko konkurētspēju prioritārajos tūrisma sektoros (darījumu un pasākumu tūrisms, labsajūtas tūrisms). Programmas mērķa grupa un gala labuma guvēji ir komersanti, kooperatīvās sabiedrības (tai skaitā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība vai atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība), zemnieku vai zvejnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi, kuri atbilst sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības subjektu (komercsabiedrību) statusam saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 651/2014 1.pielikumu, kā arī ostu pārvaldes, pašvaldības un plānošanas reģioni (projektos, kas neietver saimnieciskas darbības). Atbalsts paredzēts komersantiem ārējo tirgu apguvei, eksportspējas stiprināšanai, ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai, kā arī LIAA ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai un Latvijas uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai, tai skaitā ārējā mārketinga pasākumu īstenošanai, preču un pakalpojumu eksporta veicināšanai, kā arī Latvijas kā tūrisma galamērķa starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai prioritārajos tūrisma sektoros (darījumu un pasākumu tūrisms, labsajūtas tūrisms). Programmas plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 60,9 milj. euro, tai skaitā ERAF finansējums - 51,8 milj. euro, valsts budžeta finansējums - 4milj.euro un privātais, pašvaldību un plānošanas reģionu līdzfinansējums - 5,1 milj. euro. Programmas ietvaros ir noslēgti 2 līgumi ar LIAA kā finansējuma saņēmēju: 1) 14.03.2016. "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" ar ID numuru 3.2.1.2/16/I/001; 2) 26.04.2016. "Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā" ar ID numuru 3.2.1.2/16/I/002. Projektā "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" atbalsta sniegšana mērķa grupai ir uzsākta 15.03.2016; Projektā "Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā" atbalsta sniegšana mērķa grupai ir uzsākta 02.05.2016. Līdz 30.04.2017. projekta Nr. 3.2.1.2/16/l/002 "Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā" ietvaros noorganizēti 11 nacionālie stendi. Projekta ietvaros ir īstenotas 8 tūrisma mārketinga un reklāmas kampaņas; 61 žurnālistu, emuāristu (tīmekļa dienasgrāmatu rakstītāju) vizīte; 51 ārvalstīs reģistrētu tūrisma pakalpojumu komercsabiedrību pārstāvju, korporatīvo un darījumu pasākumu organizētāju iepazīšanās vizītes; nodrošināti 65 veidi tūrisma informācijas un mārketinga materiālu; īstenoti 199 Latvijas tūrisma publicitātes pasākumu un ārvalstu specializēto tūrisma veicināšanas pasākumi; 3 tūrisma tirgus pētījumi; 16 ārvalstu tūristu piesaistes pasākumi Latvijas novados un 11 darījumu un pasākumu tūrisma piesaistes pasākumi Latvijai. Projekta Nr.3.2.1.2/16/I/001 "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" ietvaros nodrošināta 20 LIAA pārstāvniecības 19 valstīs darbība (t.sk. līdz 30.03.2017. apstrādāti 913 eksporta projekti/pieprasījumi); noorganizēti 37 nacionālie stendi (piedalījās 278 mērķa grupas klienti); noorganizēti 42 semināri par ārējiem tirgiem un ārējās tirdzniecības jautājumiem (vairāk nekā 2000 dalībnieki); sniegts atbalsts dalībai 152 nozaru izstādēs (izņemot nacionālos stendus) ārvalstīs; noorganizētas 57 tirdzniecības misijas (t.sk.11 Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs), kurās piedalījās 484 komersanti; līdz 30.03.2017.sniegts konsultatīvs atbalsts - 1203 konsultācijas mērķa grupai par LIAA pakalpojumiem un atbalstu eksportam, kā arī 1417 konsultācijas par biznesa partneru meklēšanu); sniegts atbalsts mērķa grupas klientiem, atbalstot 15 komersantu dalību 10 starptautiskās izstādēs ārvalstīs. Noorganizēts starptautisks forums "Eksporta forums "Magnetic Latvija 2016", kā arī forums "Polaris 2016" (08.09.2016.). Noorganizēts biznesa forums 5.Centrālās un Austrumeiropas un Ķīnas premjerministru tikšanās laikā (16+1 ietvaros) (05.-06.11.2016.). Noorganizēts Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forums (Liepājā, 02.02.2017., vairāk kā 250 dalībnieki). Nodrošināts atbalsts 18 mērķa grupas klientiem ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:

• Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā;

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits

SIA "Rāmkalni Nordeco" programmas ietvaros ir piedalījušies 3 nacionālajos stendos starptautiskās izstādēs ārvalstīs, 10 starptautautiskās izstādēs ar individuālo stendu, devusies LIAA organizētajā tirdzniecības misija uz Kīnu, kā arī ieguvusi produktu atbilstības sertifikatus - FSSC 20200 sertifikāts, BRC sertifikāts, un veiksmīgi uzsākusi savas produkcijas eksportu uz Ķīnu.

Atbalsts "zaļajai" inovācijai. EM kopš 2014.gada turpinājusi īstenot Norvēģijas finanšu instrumenta programmu "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā". Programmas ietvaros atbalsts sniegts pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumiem, nodrošināts atbalsts jaunu vai būtiski uzlabotu vides produktu tehnoloģiju izstrādei un komercializēšanai, kā arī jaunu ražošanas iekārtu iegādei. Līdz 2017.gada 30.aprīlim Zaļo tehnoloģiju inkubatorā 152 komandas saņēmušas vai turpina saņemt pirmsinkubācijas pakalpojumus, kā arī turpinājās inkubācijas pakalpojumu sniegšana. Papildus īstenotajā neliela apjoma grantu shēmā 23 projektu īstenotājiem piešķirts kopējais programmas līdzfinansējums 2,4 milj. euro apmērā. Atklātā konkursa ietvaros atbalstītajiem 13 uzņēmumi īsteno projektus par kopējo programmas līdzfinansējumu 5 milj. EUR.

EKOSISTĒMAS PILNVEIDE

Papildu ES struktūrfondu atbalsta aktivitātēm, kopš 2014.gada īstenoti dažādi pasākumi, kas nodrošina RIS3 ekosistēmas pilnveidošanu un tautsaimniecības transformāciju virzībā uz konkurētspējīgu, zināšanām balstītu ekonomiku.

2013.gada IV ceturksnis. 2013.gada 12.novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām" (turpmāk MK noteikumi par zinātnes bāzes finansējumu), kas mainīja līdz tam spēkā esošo zinātnisko institūciju bāzes finansējuma aprēķināšanas kārtību un ietvēra vairākus jaunus kvalitātes izvērtējuma kritērijus zinātnisko institūciju bāzes finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kritēriju uzlabošanai - aprēķinā ņemot vērā ZI P&A projektu ietvaros piesaistītā finansējuma apmēru, publikācijas augstas kvalitātes starptautiskās datu bāzēs publicētos žurnālos un zinātnisko darbinieku virzību uz akadēmiskās un zinātniskās kvalifikācijas celšanu.

2014.gada I ceturksnī noslēdzās Ziemeļu Ministru padomes veiktais ārējais izvērtējums par Latvijas zinātnes un inovāciju politikas sistēmu, kas tika veikts ar mērķi veikt objektīvu Latvijas zinātnes situācijas analīzi Eiropas Savienības Kopīgās pētniecības telpas un sadarbības pētniecībā kontekstā atbilstoši Baltijas jūras reģiona valstu un Ziemeļvalstu sadarbības interesēm. Galvenie izvērtējuma ietvaros veiktie secinājumi norādīja uz zemo nacionālās finansēšanas līmeni zinātnē, kas cita starpā rezultējas kvalificētu cilvēkresursu trūkumā, zinātnisko institūciju fragmentāciju un sadrumstalotību, tai skaitā zinātnes un augstākās izglītības diferencēšanos, kā arī nereti fokusēšanos uz vietēja, ne starptautiska līmeņa pētniecību. Izvērtējumā izvirzītās rekomendācijas ieteica mazināt pastāvošo fragmentāciju un turpmāko zinātnes institucionālo attīstību katras zinātņu nozares ietvaros fokusēt ap tām institūcijām, kas ir novērtētas kā spēcīgi starptautiskie spēlētāji.

Saskaņā ar Ziemeļu Ministru padomes ārējā izvērtējuma rekomendācijām, 2014. un 2015.gada IV ceturksnī IZM izstrādāja grozījumus MK noteikumos par zinātnes bāzes finansējumu (-) nosakot papildu atbalstu tām institūcijām, vai to struktūrvienībām, kuras ir saņēmušas augstu rezultātu zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, (-) zemu novērtētajām institūcijām (ar "1" un "2") no 2016.gada nepiešķirot zinātnes bāzes finansējumu; (-) palielinot minimālo zinātniskā personāla noslodzes apmēru, kas nepieciešams lai ZI kvalificētos zinātnes bāzes finansējuma saņemšanai; (- ) nosakot papildu zinātnes bāzes finansējuma piešķīrumu zinātniskās institūcijas, kas vienlaikus ir arī augstākās izglītības institūcija, akadēmiskajam personālam.

UIN atvieglojums P&A. Kopš 2014.gada 1.jūlija (MK noteikumi Nr.373 Noteikumi par pētniecības un attīstības darbību uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai) uzņēmumi var izmantot UIN atvieglojumu uzņēmumu P&A izmaksām³³. UIN atvieglojuma P&A mērķis ir P&A darba veicināšana jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei vietējos uzņēmumos, kā arī ārvalstu tiešo investīciju piesaistes sekmēšana zināšanu intensīvās nozarēs³⁴. Vienlaikus UIN atlaidei ir ietekme uz privātā sektora P&A investīciju sekmēšanu. EM UIN atvieglojuma piemērošanas periodā ir nodrošinājusi Pētniecības un attīstības darbību novērtēšanas komisijas funkcijas³⁵ ³⁶. Laikā no 2014.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 31.decembrim 86 uzņēmumi deklarējuši P&A nodokļu atlaides 1,33 milj. euro apmērā (veiktie ieguldījumi 0,44 milj. euro). 2015.gadā 30 uzņēmumi deklarējuši P&A nodokļu atlaides 4,2 milj. euro apmērā, ieguldot 1,41 milj. euro. OECD 2016.gada pētījumā par UIN nodokļu atlaidēm P&A Latvijas UIN atlaides mehānismu ir novērtējusi kā uzņēmējiem piekto pievilcīgāko starp 44 pasaules valstīm. UIN atvieglojums iekārtām. Investīciju un ieguldījumu pētniecībā un attīstībā sekmēšanai uzņēmējiem ir iespējams izmantot likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli" paredzētos UIN atvieglojumus jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām. Nodokļu atvieglojums paredz, ka nolietojuma summas aprēķināšanas katras jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas vērtību vai izveidošanas vērtību taksācijas periodā, palielina, reizinot ar koeficientu 1,5. Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta datiem nodokļu atvieglojums 2014.gadā piemērots 1121 nodokļu maksātājam, 2015.gadā 4082 nodokļu maksātājiem un līdz 2016.gada 9.novembrim 39 nodokļu maksātājiem. UIN atbalsts lielajiem investīciju projektiem. Ar nolūku sekmēt investīcijas un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, uzņēmējiem ir iespējams izmantot likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli" paredzēto UIN atlaides piemērošanu par veiktajiem ieguldījumiem atbalstāmajos investīciju projektos virs 10 milj. euro. Likums paredz piemērot atlaidi 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa nepārsniedz 50 milj. euro) vai 15% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 50 milj. euro) apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz 10 milj. euro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, kas izmantojami nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības veikšanai atbalstāmajās prioritārajās nozarēs un veikti, lai izveidotu jaunu uzņēmējdarbības vietu, palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, uzsāktu jaunas produkcijas ražošanu, kādu nodokļa maksātājs iepriekš nav ražojis, vai būtiski mainītu ražošanas procesu. Līdz 2017.gada 15.maijam ir atbalstīti 29 projekti.

2014.gada III ceturksnī noslēdzās Starptautiskās attīstības un rekonstrukcijas bankas (turpmāk - Pasaules banka) pētījums par augstākās izglītības nacionālās finansēšanas sistēmu, veicot nozares finansēšanas sistēmas izvērtējumu un sniedzot rekomendācijas jauna, Latvijas situācijai piemērota trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei, kurā bāzes finansējums (1.pīlārs) nodrošina sistēmas ilgtspēju, snieguma finansējums (2.pīlārs) veicina rezultātu sasniegšanu, savukārt attīstības finansējums (3.pīlārs) veicina sasaisti ar ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Balstoties uz Pasaules bankas veikto izvērtējumu un priekšlikumiem, IZM izstrādāja un 2015.gada 29.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā", kas definēja minēto trīs pīlāru sistēmas modeli un tā ieviešanu. Saskaņā ar minēto konceptuālo ziņojumu, tiek pakāpeniski īstenotas nozares strukturālās reformas, lai nodrošinātu efektīvas un ilgtspējīgas augstākās izglītības sistēmas izveidi. Reformu rezultātā ir izveidots jauns finansēšanas modelis, kurš ir balstīts uz trim pīlāriem, no kuriem otrais paredz augstskolām finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem.

2.pīlāra finansējums ir ieviests 2015.gadā veicot grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" tajos definējot kritērijus pēc kuriem augstskolām tiek šis finansējums piešķirts (2015.gadā 5,5 milj. eiro apmērā, 2016. un 2017.gadā 6,5 milj. eiro apmērā). Kritēriji 2.pīlāra (snieguma) finansējuma aprēķināšanā ņem vērā augstskolas sasniegtos rezultātus jauno pētnieku nodarbinātībā, īstenotajos starptautiskajos un nozares pasūtītajos pētījumos, pašvaldību iesaistē pētniecības finansēšanā, kā arī īstenotajos radošos un mākslas projektos.

2015.gada 30.janvārī tika parakstīta Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts plāna harta (ESVP harta), ar kuru spēkā stājās 2013.gada 15.martā izglītības un zinātnes ministra Latvijas Republikas valdības vārdā parakstītais Eiropas sadarbības valsts līgums. Tā ietvaros, uz 2017.gada sākumu, Latvijas zinātniskās institūcijas un komercsabiedrības īsteno inovatīvus Eiropas Kosmosa aģentūras ekspertu augsti novērtētus projektus. Pirmajā un otrajā projektu uzsaukumā, kas notika 2013.gadā un 2015.gadā, Eiropas Kosmosa aģentūras eksperti kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju atlasīja 13 finansējamos Eiropas Kosmosa aģentūras ESVP projektus. 2017.gada sākumā tika publicēts trešais projektu uzsaukums, un tā rezultāti būs zināmi 2017.gada vasarā. No 2019.gada sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir jāturpina vai nu Eiropas sadarbības valsts līguma ietvaros, vai pievienojoties Eiropas Kosmosa aģentūrai pilntiesīgas dalībvalsts statusā.

Lai nodrošinātu virzību uz starptautisko kvalitātes standartu ieviešanu nacionālajā augstākās izglītības sistēmā, 2015. gada 14. jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināti noteikumi Nr.407 "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi". Minētie noteikumi mainīja institucionālo deleģējumu akreditācijas procesa nodrošināšanai, nosakot, ka akreditācijas procesu nodrošina Akadēmiskās informācijas centrs, kā arī ieviesa normatīvo regulējumu, kas nodrošina Eiropas Augstākās izglītības telpas kvalitātes standartu un vadlīniju ieviešanu nacionālā līmenī.

2015. gada IV ceturksnis. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Ar mērķi veicināt zinātnisko institūciju konkurētspēju ES vienotajā pētniecības telpā, efektīvi izlietojot publisko personu piešķirtos finanšu līdzekļus, kā arī optimizējot iepirkuma procedūru organizēšanai nepieciešamos administratīvos resursus, 2015.gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz atvieglotu procedūru ārvalstu zinātnisko ekspertu piesaistei. Saskaņā ar grozījumiem, ja programmas ieviešanas nosacījumos paredzēts projektu pieteikumu sākotnējās zinātniskās kvalitātes, kā arī starpposma vai noslēguma rezultātu kvalitātes novērtējumam piesaistīt Eiropas Komisijas zinātnisko ekspertu datubāzē vai citā zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu, to nav nepieciešams veikt saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru, tādējādi būtiski samazinot administratīvo slogu gan projektu atlasi administrējošajai institūcijai, gan vērtēšanai piesaistītajiem ekspertiem, gan nodrošinot operatīvāku projektu pieteikumu vērtēšanas procesa norisi. EK zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrēto ekspertu piesaiste paredzēta un tika īstenota pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros 1.1.1.1.pasākuma un 1.1.1.2.pasākuma pētniecības projektu zinātniskās kvalitātes vērtēšanā. Nosacījumi par EK zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrēto ekspertu piesaisti iestrādāti arī 1.2.1.1. un 1.2.1.2.pasākumu ieviešanas nosacījumos, atbilstoša ekspertīze plānota arī sākot ar 1.2.1.4.pasākuma otro projektu iesniegumu atlases kārtu.

2016.gada II ceturksnis. 2016.gada 15.aprīlī Ministru kabinetā tika izskatīts IZM izstrādātais informatīvais ziņojums "Par Latvijas dalību Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos", ar kuru Latvija uzņēmās nodrošināt dalību Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijos (turpmāk - ERIC) un pētniecības infrastruktūras platformās, kuras ir ERIC tapšanas procesā. Informatīvajā ziņojumā Latvijas dalība minētajos ERIC un topošajos ERIC izriet no Latvijas Zinātņu akadēmijas 2013. gada pētījuma "Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāte un nepieciešamība dalībai ESFRI Eiropas Pētniecības infrastruktūrās. Situācijas novērtējums un rekomendācijas". Katrā ERIC, kurā Latvija iestājas, ir veidojama attiecīga Latvijas nacionālā partnerība - nacionālais konsorcijs (tiks izveidota uz partnerības līguma pamata) ar noteiktiem mērķiem, uzdevumiem, plānu un finansējuma sadalījumu, ievērojot RIS3 jomas, attiecīgā ERIC darba plānu un Latvijas Nacionālās partnerības plānu. Pamatojoties uz 26.05.2015. MK noteikumiem Nr.259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā" no valsts budžeta apakšprogrammas 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās" tiek segti izdevumi Latvijas valsts dalības maksai konsorcijā, bet netiek segtas nacionālo konsorciju administrēšanas izmaksas, kuras ir nepieciešamas, lai pilnvērtīgi iesaistītos starptautiskajos konsorcijos - šim mērķim plānots paredzēt līdzfinansējumu 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" ietvaros. 2018. gadā ir plānots pārskatīt Latvijas dalību ESFRI konsorcijos.

"Tehnoloģiju un inovāciju aģentūras" izveide. Kopš 2016.gada aprīļa paplašinātas LIAA funkcijas (grozījumi MK noteikumos Nr.857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums"), ar nolūku veidot LIAA par inovācijas un tehnoloģiju attīstības atbalsta aģentūru. Veicot grozījumus LIAA nolikumā, tika paplašināts LIAA darbības mērķis, nosakot, ka tā sekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicina ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, īsteno tūrisma attīstības valsts politiku un valsts politiku inovācijas jomā. Vienlaikus noteikts, ka LIAA īsteno papildus funkcijas un uzdevumus inovācijas un tehnoloģiju jomā, precīzāk:

• veicina uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, inovācijas un tehnoloģiju pārnesi;

• sekmē inovatīvu uzņēmējdarbību, t.sk. sekmējot sadarbību starp pētniecības un uzņēmējdarbības sektoriem.

Pakāpeniski paaugstinot LIAA kapacitāti, paredzēts to attīstīt par vienas pieturas aģentūru (57.attēls), kas ne tikai sekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicina ārvalstu investīciju piesaisti un īsteno tūrisma attīstības valsts politiku, bet arī ir atbildīga par valsts politikas īstenošanu inovācijas un tehnoloģiju attīstības jomā, vienlaikus nodrošinot visplašāko konsultatīvo atbalstu uzņēmējiem.

57.attēls. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbības virzieni

AII pārvaldības izvērtējums. 2016.gada maijā tika noslēgts līgums ar Pasaules banku, kas paredz izvērtēt iekšējās finansēšanas modeļus, iekšējās pārvaldības pasākumus un cilvēkresursu politiku Latvijas valsts dibinātajās AII. Pētījuma projekta pirmajā posmā (2016.gada maijs - 2017.gada aprīlis) tika izvērtēta Latvijas AII iekšējā finansēšana un pārvaldība. Pētījuma otrais posms (2017.gada maijs - 2018.gada aprīlis) veltīts doktorantūras, akadēmiskā personāla atlases, ievēlēšanas un atalgošanas procesu izvērtējumam Latvijas AII. Jau pētījuma pirmajā posmā tika sagatavots starpziņojums par doktora līmeņa studijām un promocijas sistēmu Latvijā. Starpziņojuma pirmajā daļā sniegts kopsavilkums par galvenajām tendencēm doktorantūras jomā Eiropā, otrā daļa vērsta uz pašreizējo situāciju doktorantūras jomā Latvijā, kas ir analizēta, ņemot vērā pirmajā ziņojuma daļā aprakstīto starptautisko praksi. Trešajā ziņojuma daļā sniegti konkrēti ieteikumi, kā uzlabot doktorantūru Latvijā. Ar minēto ziņojumu tiek aizsākta diskusija par doktorantūru un promocijas sistēmu Latvijā, kas tiks padziļināti turpināta pētījuma otrajā posmā. Pētījuma ietvaros veiktā analīze un sniegtās rekomendācijas tiks iestrādātas ES struktūrfondu augstākās izglītības investīciju specifiskā atbalsta mērķos, kas paredz ieguldījumus augstākās izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošanā.

Saprašanās memorands starp Ekonomikas ministriju un kopbraukšanas nozares uzņēmumu pārstāvjiem. Ekonomikas ministrijā 2016.gada 29.jūnijā tika parakstīts sapratnes memorands starp ekonomikas ministru un kopbraukšanas nozares uzņēmumu pārstāvjiem ("Uber" Baltijas valstu vadītāju un "Taxify" reģionālo vadītāju). Sapratnes memoranda mērķis ir nostiprināt sadarbību jau uzsāktajā pušu dialogā par augošo globālo pieprasījumu pēc dalīšanās ekonomikas platformām un kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem un to vietu Latvijas ekonomikā. Parakstītais memorands kalpos par pamatu konstruktīvam dialogam par kopbraukšanas nozares pārstāvju iekļaušanu Latvijas transporta pakalpojumu tirgus piedāvājumā un to darbības tiesisko regulējumu.

Konceptuālais ziņojums par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu. 2016.gada 29.septembrī MK apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu, tostarp nepieciešamajiem atbalsta stimuliem. Ziņojumā tika analizēti vairāki iespējamie rīcības modeļi, kā radīt uzņēmējdarbības uzsācējiem un maziem uzņēmumiem labvēlīgāku nodokļu un tiesisko vidi. Konceptuālais ziņojums galvenokārt paredzēja atbalstu trīs veida uzņēmējdarbības formām - (1.) dzīvesstila uzņēmumiem ar ierobežotām izaugsmes iespējām, (2.) augsta riska uzņēmējdarbības uzsācējiem augsto tehnoloģiju nozarēs, un (3.) uzņēmējdarbības uzsācējiem ar prognozējamu pakāpenisku izaugsmi. Būtiskākie ierosinātie atbalsta soļi ziņojumā bija saistīti ar nodokļu režīmu - MK lēma, ka no 2017.gada 1.janvāra jāizveido īpašs atbalsta modelis strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem (start-up) jeb jaunuzņēmumiem.

Sadarbības līgums ar CERN. 2016.gada 31.oktobrī ir noslēgts sadarbības līgums starp Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) un Latvijas Republikas valdību par zinātnisko un tehnisko sadarbību elementārdaļiņu fizikā. Paredzēts, ka Nacionālais kontaktpunkts indikatīvi īstenos šādas funkcijas: koordinēs Latvijas pārstāvju dalību CERN rīkotajos pasākumos, kā arī CERN pārstāvju vizītes Latvijā, veicinās Latvijas pētnieku sadarbību ar CERN, nodrošinās komunikācijas kampaņu par Latvijas sadarbību ar CERN, nodrošinās kontaktu dibināšanu un informācijas apmaiņu starp CERN un Latvijas zinātniskajām institūcijām u.c.

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā. 2016.gada 8.decembrī tika pieņemti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kuri nosaka Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas (NZDIS) darbību kā valsts informācijas sistēmu, kurā apkopo ziņas par zinātnisko institūciju veikto zinātnisko darbību un tajā iesaistītajām personām. NZDIS ietver - 1) zinātnisko institūciju reģistru; 2) akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistru; 3) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzi; 4) zinātniskās darbības projektu datubāzi; 5) zinātniskās darbības rezultātu datubāzi; 6) zinātnisko institūciju zinātniskās darbības pārskatus; 7) zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu datubāzi. Lai nodrošinātu šīs sistēmas darbību, 2017.gadā tiek izstrādāti arī jauni Ministru kabineta noteikumi par šo sistēmu un jauni noteikumi par zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā zinātniskā institūta gada publisko pārskatu (kurš ir NZDIS sastāvdaļa).

Grozījumi Augstskolu likumā. Augstskolu likuma 46.1 pants nosaka Studējošo un absolventu reģistra izveidi un tajā iekļaujamo informācijas apjomu. Šie grozījumi Augstskolu likumā ir stājušies spēkā 2017.gada 1.janvārī. Pamatojoties uz Augstskolu likuma 46.1 pantā noteikto, Studējošo un absolventu reģistrā iekļauj gan datus par studējošiem, gan nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un vidējiem ienākumiem. Tas nodrošinās iespēju noteikt, vai ieguldījumi augstākajā izglītībā atbilst darba tirgus, sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām, uzlabojot izglītības politikas plānošanu. Paredzēts, ka nepersonificētus datus par absolventu nodarbinātību, ienākumiem un bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu Valsts izglītības informācijas sistēmā iesniegs Valsts ieņēmumu dienests un Nodarbinātības valsts aģentūra, izmantojot tai skaitā Centrālās statistikas pārvaldes datu apstrādes risinājumus. Statistikas dati būs publiski pieejami Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā. Šā gada 13. aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kurus nepieciešams aktualizēt saistībā ar studējošo un absolventu reģistra ieviešanu. IZM izstrādāja grozījumus MK 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība", MK 2007.gada 27.marta noteikumos Nr.203 "Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība" un MK 2006.gada noteikumos "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", kuri pašlaik ir izsludināti VSS (2017.gada 13.aprīļa sēdes protokols Nr.15., VSS-401, 402, 403) un šobrīd notiek to saskaņošana.

2017. gada 1. janvārī stājās spēkā EM izstrādātais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Likuma izstrādes mērķis ir veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu (start-up) veidošanos Latvijā, kā arī sekmēt P&A un pētniecības rezultātu komercializāciju. 2017. gada sākumā apstiprināti saistītie MK noteikumi: 2017.gada 17.janvāra MK noteikumi Nr.30 "Jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisijas nolikums", kā arī 2017.gada 7.februāra MK noteikumi "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība"³⁷.

Jauns Publisko iepirkumu likums. Saeima 2016.gada 15.decembrī pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest ES prasības. Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 euro un būvdarbiem no 20 000 euro (iepriekš attiecīgi - 4 000 euro un 14 000 euro). Kā jauns iepirkumu veids likumā paredzēta konkursa procedūra ar sarunām, kuras mērķis būs dot iespēju pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām. Vienlaikus kā jaunums ieviesta arī inovācijas partnerības procedūra, ko piemēros jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei. ES direktīva attiecībā uz iepirkumiem paredz, ka regulējums nepieciešams, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, kā arī, lai dotu iespēju konkursu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam. Publisko iepirkumu likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.

P&A ex-post izvērtējums. Lai veiktu Eiropas Savienības struktūrfondu fondu ieguldījumu izvērtēšanu zinātnes, pētniecības un inovāciju pasākumu atbalstam 2007. - 2013.gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšanu, Finanšu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju 2017. gada I ceturksnī noslēdza līgumu ar SIA FIDEA Technopolis par minēto ieguldījumu ietekmes izvērtējuma veikšanu. Izvērtējumu SIA FIDEA Technopolis veica laika posmā līdz 2017. gada decembrim, analizējot zinātnes, pētniecības un inovāciju atbalsta pasākumu ietekmi attiecībā uz noteiktu zinātnisko institūciju (vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, kuras ir saņēmušas Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu 2007. - 2013.gada plānošanas perioda ietvaros un saņem to arī 2014. - 2020.gada plānošanas periodā) darbības rādītājiem un kopējo devumu pētniecībā un attīstībā attiecībā uz Latvijas sasniegumiem inovācijas kapacitātes palielināšanā, kā arī identificējot aktivitātes, kuras nodrošinājušas vislielāko ietekmi uz atbalstīto zinātnisko institūciju darbību attiecībā pret ieguldītajiem līdzekļiem. Saskaņā ar šajā izvērtējumā paustajiem secinājumiem³⁸, ieguldījumi zinātnē 2007. - 2013. gada plānošanas periodā kopumā ir bijuši veiksmīgi. Autori norāda, ka izvērtējuma periodā būtiski uzlabojušies virkne Latvijas zinātnes sistēmu raksturojošie kopējie rādītāji - būtiski cēlies publikāciju apjoms, uzlabojusies zinātnes sadarbība ar industriju, gan apjoma, gan kvalitātes ziņā, uzlabojusies zinātnes internacionalizācija. Vienlaikus tiek vērsta uzmanība uz to, ka joprojām būtisks izaicinājums ir P&A cilvēkresursi un to atjaunotne. Proti, pašreizējā vecuma struktūra ar lielāku proporciju gados jauno zinātnieku ļauj mīkstināt personāla novecošanās ietekmi, tomēr izaicinājums pastāv šo jauno zinātnieku noturēšanā karjeras veidošanā zinātnē, t.sk. Latvijā. Izvērtējuma autoru galvenais ieteikums ir uzlabot nacionālā publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu un principus.

Laika posmā līdz 2017.gada jūlijam saskaņā ar Finanšu ministrijas sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītu pētījumu norisinājās 8.2.1.SAM "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" sākotnējā paplašinātā novērtējuma izstrāde, tai skaitā veicot esošās situācijas analīzi par doktorantūras studiju programmām (arī kopīgajām) un studiju programmām ES valodās, kas nav latviešu valoda, izvērtējot citu ES valstu pieredzi kopīgu doktorantūras studiju programmu īstenošanā, kā arī izstrādājot priekšlikumus kopīgo doktorantūras studiju programmu un studiju programmu ES valodās, kas nav latviešu valoda attīstībai, cita starpā sniedzot izvērtējumu par augstākās izglītības iestāžu esošo un plānoto studiju programmu attīstības ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanā un AII stratēģiskās specializācijas stiprināšanā, un izstrādājot ieteikumus identificēto problēmu/ šķēršļu mazināšanai/ likvidēšanai. Veiktā analīze un iegūtās rekomendācijas tika iestrādātas 8.2.1. SAM ieviešanas nosacījumos , lai nodrošinātu virzību uz kvalitātes standartu ziņā vienotas, pētniecībā balstītas doktorantūras izveidošanu un novērstu studiju programmu sadrumstalotību, tostarp mazinot studiju programmu skaitu.

Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmas efektivitātes izvērtēšanai, Latvija ir piesaistījusi Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertus, kas laika posmā līdz 2017.gada beigām izvērtēja nacionālo zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmu un sagatavos rekomendācijas tās uzlabošanai, lai nodrošinātu ierobežoto investīciju maksimāli efektīvu ieguldījumu, kas vienlaikus ir saskaņā ar starptautisko praksi.

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns. Pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai tiek īstenoti kopš 1999.gada. EM, iesaistoties plašam nozaru ministriju un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju lokam, sagatavo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, kas katru gadu tiek atjaunots un apstiprināts valdībā. Pārskata periodā īstenoti 63 Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2014.-2015.gadam uzdevumi ar mērķi "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu", pārējo 24 uzdevumu īstenošana tiek turpināta ar jauno 2017.gada 15.martā Ministru kabinetā apstiprināto Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu (būtiskākās plāna prioritātes: "konsultē vispirms" principa ieviešana, īpaši uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā, vienkārši un kvalitatīvi valsts publiskie e-pakalpojumi, biznesa videi draudzīgu infrastruktūras pakalpojumu ieviešana, administratīvo prasību vienkāršošana, īpaši nodokļu un grāmatvedības jomā, birokrātiskā sloga mazināšana un tiesiskās paļāvības stiprināšana normatīvajā regulējumā) .

0% UIN likme reinvestētajai peļņai. 09.05.2017. Ministru kabineta sēdē atbalstīts pamatnostādņu projekts "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. - 2021.gadam", kas paredz ar 01.01.2018. reformēt UIN sistēmu, ieviešot 0% UIN reinvestētajai peļņai, tādējādi ļaujot veidot uzņēmumiem kapitāla uzkrājumus, ieguldot tos uzņēmumu attīstībā.

Viedās imigrācijas veicināšana. 2017.gada 2.februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā", kurā, cita starpā, iekļauti vairāki EM sniegtie priekšlikumi ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, t.sk. nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu. Grozījumi nosaka, ka sākot ar 2017.gada 1.septembri tiks atvieglota procedūra ES zilās kartes saņemšanai³⁹, kā arī paredz MK apstiprināt sarakstu ar profesijām, kurās vērojams būtisks darbaspēka trūkums. Turpmāk uz šo profesiju pārstāvjiem, kas pieprasīs ES zilo karti, tiks attiecināts zemāks minimālās algas kritērijs - vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1.2 pašreizējā koeficienta 1.5 vietā. Savukārt, attiecībā uz pārējiem nodarbinātajiem tiks saīsināts termiņš, kādā jābūt brīvai Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajai brīvajai darbavietai līdz darba devējs var pieņemt darbā ārvalstnieku ( līdz 10 darba dienām). Tāpat, grozījumi precizē dažādus tiesību uz nodarbinātību piešķiršanas pamatus, nosakot, kā atsevišķu tiesību veidu tiesības veikt komercdarbību, paredz nepieprasīt saņemt tiesības uz nodarbinātību personām, kuras tiek nodarbinātas īslaicīgi (līdz 14 dienām jebkurā 180 dienu periodā).

Darbs ar Latvijas diasporu ārvalstīs. LIAA 2017.gadā uzsākusi darbu pie stratēģijas darbam ar diasporu izstrādes. Stratēģijas mērķis ir identificēt un ieviest vai pastiprināt LIAA aktivitātes, kas veicinātu diasporas iesaisti Latvijas valsts tautsaimniecības izaugsmē, fokusējoties uz iesaistes veicināšanu ārvalstu investīciju piesaistē, eksporta un tehnoloģiju pārneses veicināšanā. Stratēģijas mērķis ir identificēt un aprakstīt iespējamos LIAA pasākumus, kas, piemēram, nodrošina diasporas pārstāvju līdzdalību eksporta konsultāciju sniegšanā vai LIAA īstenotajā Tehnoloģiju pārneses programmā. Stratēģijas izstrādes gala termiņš - 2017.gada 1.augusts.

Uzņēmējdarbības atklājuma principa⁴⁰ īstenošana. Uzņēmējdarbības atklājuma principa nodrošināšanai RIS3 monitoringa procesa ietvaros EM veiktas strukturālās izmaiņas un sākot ar 2017.gada aprīli darbu uzsācis Nozaru politikas departaments, kura uzdevums ir nodrošināt mikro līmeņa nozaru analīzi, piemēram, uzņēmumu intervijas, lai noteiktu pastāvošos attīstības šķēršļus produktu/ nišu līmenī, t.sk. identificētu eksportspējīgākos produktus un nišas ar augstāko pievienoto vērtību, novērtētu esošo resursu bāzi (cilvēkresursi, infrastruktūra), veiktu padziļinātu ražotāju analīzi, noskaidrojot izaicinājumus, kas kavē uzņēmumu attīstības iespējas un produktu ar augstāku pievienoto vērtību izstrādi un ražošanu. Sīkāku aprakstu par EM un IZM aktivitātēm uzņēmējdarbības atklājuma principa īstenošanā skat. pielikums Nr.4 "Nozaru diskusiju platforma - uzņēmējdarbības atklājuma principa ieviešana".

PASĀKUMU PLĀNS

Ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai identificētie pasākumi ir iedalīti sešos virzienos - "Inovāciju sistēmas pilnveide", "Konkurētspējas stiprināšana", "Eksporta veicināšana", "Investīciju stimulēšana", "Institucionālās un uzņēmējdarbības vides uzlabošana", "Zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstība" un šajā nodaļā izklāstīts turpmākajā periodā veicamo pasākumu plāns katrā no virzieniem, detalizēti definējot konkrētus atbalsta instrumentus un politikas iniciatīvas. Virzienu ieguldījumu zināšanu ietilpīgas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā skat. attēls Nr.58.

Saskaņā ar iepriekšējās nodaļās minēto, IZM laika posmā no 2014. gada līdz 2017.gada nogalei ir īstenojusi nozīmīgu darbu, lai nodrošinātu RIS3 ekosistēmas pilnveidi, ar mērķi sekmēt zinātnes un tehnoloģiju nozares konkurētspējas paaugstināšanu un tās sasaisti ar sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām gan veicot virkni normatīvā regulējuma izmaiņu, gan izstrādājot ieviešanas nosacījumus ES struktūrfondu un valsts budžeta ieguldījumiem zinātnē. Tālākā periodā nepieciešams turpināt uzsākto. Vienlaikus izvērtējot IZM ES struktūrfondu programmu pašreiz projektu ietvaros uzņemtās saistības pret programmās izvirzītajiem sasniedzamajiem rezultātiem RIS3 mikro līmeņa rādītāju kontekstā, vairākas uzņemtās saistības 1.1.1.1.pasākumā un 1.1.1.2.pasākumā attiecībā uz privātā sektora iesaisti pētniecībā, signalizē par risku nesasniegt plānotos rezultātus. Lai nodrošinātu pārdomātu un analīzē balstītu iespējamu konkrēto programmu ieviešanas nosacījumu izmaiņu veikšanu, IZM izstrādā informatīvā ziņojuma projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem" projektu⁴¹, indikatīvi - turpmākajās 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākuma atlases kārtās plānojot tematiskas projektu pieteikumu atlases kārtas RIS3 jomās un prioritātēs un veicot papildu pasākumus ārvalstu un diasporas jauno zinātnieku piesaistei, privātā līdzfinansējuma un komersantu piesaistei investīciju programmu īstenošanā. Papildu pieminams, ka, ievērojot ka, lai izvērtētu Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmas efektivitāti, IZM ir piesaistījusi Horizon 2020 Support Facility ekspertus, kas laika posmā līdz 2017.gada nogailei veic darbu pie nacionālās zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas izvērtējuma, kas tai skaitā iekļaus rekomendācijas tās uzlabošanai, tāpēc iespējami tālākās likumdošanas u.c. normatīvā regulējuma sakārtošanas darbi, kas gan šobrīd vēl nav identificējami.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija īstenojusi un plāno turpināt būtiskas aktivitātes (atbalsta instrumenti, normatīvā ietvara pilnveidošana u.c. proaktīvas rīcības), kurām ir ietekme uz RIS3 ekosistēmas pilnveidošanu. Šie pasākumi vērsti gan uz privātā sektora investīciju piesaisti P&A un inovācijas darbībām, jaunu inovatīvu uzņēmumam skaita pieaugumu, t.sk. jaunu tehnoloģiski orientētu jaunuzņēmumu (start-up) vides sakārtošanu, gan nodokļu stimulu pieejamību, eksporta sekmēšanu un ārvalstu tiešo investīciju piesaisti, kā arī pasākumiem, kas vērsti uz cilvēkresursu attīstību un produktivitātes celšanu. Turklāt, vadoties no pieprasījuma un lietderības aspektiem, būtiski nodrošināt pasākumus, kas paredz valsts intervenci uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam un ražošanu atbalstošas infrastruktūras izveidei, attiecīgi uzņēmumiem ļaujot fokusēties uz investīcijām produktivitātes kāpināšanai, šim nolūkam atbrīvojot finanšu resursus. Esošajā situācijā šādu pasākumu īstenošanai trūkst finansiāla seguma un ir nepieciešams attiecīgu pasākumu kopums, lai to īstenotu. Visu šo aktivitāšu kopums ir cieši saistīts un tiem ir ietekme uz RIS3 izvirzīto rādītāju uzlabošanu. Paralēli jānorāda, ka 2018.gadā paredzēta ES struktūrfondu inovācijas atbalsta aktivitāšu vidusposma izvērtēšana, lai tādējādi iegūtu kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par 2014. - 2020.gada plānošanas perioda ieguldījumiem pētniecības, attīstības, inovācijas un uzņēmējdarbības jomā, kas nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu politikas plānošanu, pārskatot 2014.-2020.gada plānošanas perioda ieguldījumu virzienus un piedāvātu pielāgotas atbalsta formas. Paralēli Ekonomikas ministrija nodrošinās mikro (uzņēmumu) līmeņa nozaru analīzi, tādējādi stiprinot atgriezenisko saiti ar nozaru uzņēmumiem, identificējot atbilstošus intervences pasākumus Latvijas uzņēmumu inovācijas spējas, produktivitātes un ārējās konkurētspējas uzlabošanai.

Saskaņā ar 2015. gada 15. septembrī Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu "Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa sistēma" (protokols Nr. 47; 35 §), RIS3 monitoringa ziņojums ir izstrādājams reizi divos gados, proti, tālākie ziņojumi izstrādājami uz 2019., 2021. un 2023. gada 1. jūniju. Monitoringa ziņojumu, kas ietvers informāciju pasākumu plāna 2017. - 2020. gadam izpildi konkrētajā laikā periodā, kā arī iespējamām korektīvām darbībām, sagatavos IZM sadarbībā ar EM un iesniegs Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē (turpmāk - LPISP). LPISP izvērtēs ziņojumu, un, ja nepieciešams, ierosinās stratēģiskas izmaiņas, sniedzot rekomendācijas nozaru ministrijām RIS3 programmu ieviešanas pilnveidei.

PASĀKUMU PLĀNS 2017. - 2020. GADAM

1. Inovācijas veicināšana

Atbalsta instrumenti un politikas iniciatīvas	Sagaidāmās izmaiņas	Rezultāta rādītāji	Iznākuma rādītāji	Finansējuma avots un apmērs	Par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas	Uzdevuma izpildes termiņš (gads)
1.1. Atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi Kompetences centru ietvaros	Pieaudzis piesaistīto privātā sektora investīciju apjoms P&A, kā arī tirgū virzīti jauni produkti un tehnoloģijas KC dalībnieki iesaistās augstskolu un zinātnisko institūciju stratēģiju ieviešanas monitoringā, t.sk. studiju programmu piedāvājuma sagatavošanā un prakses vietu nodrošināšanā.	- Privātā sektora investīcijas P&A (% no kopējiem ieguldījumiem) - Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem - Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā - Komersantu, kas iesaistās augstskolu nozares ekspertu padomju darbā, skaits. - Dalību skaits augstskolu un zinātnisko institūciju stratēģiju ieviešanas monitoringā.	- Atbalstīto kompetences centru skaits - 8 - Atbalstīto komersantu, kas saņem grantus jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un virzīšanai tirgū skaits (2023.) - 100 - projektu skaits, kas paredz izstrādāt jaunas tehnoloģijas (2023.) - līdz 129 - Piesaistītas privātā sektora investīcijas P&A (2023.) - 12,8 milj. euro - Samazinājušās darba tirgus disproporcijas	1.2.1.1. pasākums "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" (72,3 milj. EUR)	EM	2023
1.2. Paaugstināt LIAA kā "tehnoloģiju un inovācijas aģentūras" kapacitāti	LIAA izveidota par "vienas pieturas aģentūru" inovācijas, uzņēmējdarbības un tehnoloģiju pārneses atbalstam un sekmēšanai	- Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR) - Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR); - Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas; - Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)	LIAA pastāvīgi īsteno "tehnoloģiju un inovācijas aģentūras" atbalsta funkciju	1.2.1.2. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (40,6 milj. EUR)*	EM, LIAA	2023
1.3. Uzsākt pētniecisko izstrādņu auditus zinātniskajās institūcijās	Nodrošināta patstāvīga pētniecisko organizāciju rīcībā esošo pētniecisko izstrādņu auditēšana	- Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR) - Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas; - Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)	Auditi lielākajās Latvijas pētniecības organizācijās - regulāri	1.2.1.2. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (40,6 milj. EUR)*	EM, LIAA	2018
1.4. Nodrošināt pētniecisko izstrādņu projektu iesniegšanas procesu šo izstrādņu komercializēšanai	Īstenotas regulāras projektu atlases pētniecības rezultātu komercializācijai	- Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR) - Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas; - Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)	Projektu atlases pētniecības rezultātu komercializācijai (2018.) - 4	1.2.1.2. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (40,6 milj. EUR)*	EM, LIAA	2018
1.5. Turpināt MVU projektu pieņemšanu inovācijas vaučeru atbalsta formā jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei	Pieaudzis mikro un MVU uzņēmumu skaits, kas iesaistās jaunu produktu un tehnoloģiju attīstīšanā, sadarbojoties ar ārējo pakalpojumu sniedzējiem	- Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR); - Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas	Mikro un MVU, kas saņem grantus jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un virzīšanai tirgū (2022.) - 320	1.2.1.2. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (40,6 milj. EUR)*	EM, LIAA	2022
1.6. Īstenot pasākumus patentu īpašumtiesību nodošanai vai licenču līgumu slēgšanai ar potenciālajiem investoriem	Pieaudzis noslēgto īpašumtiesību nodošanas kontraktu vai licenču līgumu skaits, kā arī pieauguši pētniecības organizāciju ienākumi no pētniecisko izstrādņu komercializēšanas.	- Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR) - Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)	Pastāvīgi organizēti pasākumi patentu īpašumtiesību nodošanai vai licenču līgumu slēgšanai ar potenciālajiem investoriem	1.2.1.2. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (40,6 milj. EUR)*	EM, LIAA	2023
1.7. Nodrošināt atbalstu investīcijām eksperimentālajās tehnoloģijās iekārtu izstrādei jaunu produktu virzīšanai tirgū	Pieaudzis komersantu skaits, kas veic investīcijas jaunu tehnoloģisku risinājumu izstrādē ar nolūku tirgū lasīt jaunus produktus	- Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR); - Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas; - Komersanta apgrozījums no pētniecības rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas; - Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā	- Komersanti, kas saņem grantus, lai tirgū laistu jaunus produktus (2022.) - 30. - Piesaistītas privātās investīcijas P&A (2022.) - 10,59 milj. euro	1.2.1.4. pasākums "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" (60 milj. EUR)	EM	2022
1.8. Īstenot pasākumus sabiedrības motivēšanai pievērsties uzņēmējdarbībai un inovatīvu risinājumu izstrādei	Pieaudzis uzņēmējdarbības un inovācijas aktivitātēs iesaistīto personu skaits visās sabiedrības grupās (pamatskolu, vidusskolu un profesionālo skolu audzēkņi un skolotāji, augstākās izglītības iestāžu studenti, topošie un esošie uzņēmēji, inovatīvo ideju attīstītāji, individuālie izgudrotāji)	Inovatīvo komersantu skaita pieaugums - 40% no kopējā komersantu skaita	- Iesaistīto personu skaits (2022.) - 10 000 - Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem nefinansiālu atbalstu (2022.) - 100	1.2.2.2. pasākums "Inovāciju motivācijas programma" (5,7 milj. EUR)	EM, LIAA	2022
1.9. Turpināt EM komisijas darbu pētniecības un attīstības projektu izvērtēšanai UIN P&A atlaidei un komersantu informēšanu par UIN atlaidi ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā	Pieaudzis privātā sektora investīciju apjoms P&A, tirgū virzīti jauni produkti un tehnoloģijas	Privātā sektora izdevumi P&A (% no kopējiem ieguldījumiem)	- komersantu deklarētie izdevumi P&A 2017.g. - 2 MEUR; 2018.g. - 2,5 MEUR - EM P&A komisijas izvērtēto projektu skaits 2017.g. - 8; 2018.g - 10	Esošā budžeta ietvaros	EM	2018
1.10. Izveidot platformu, kas nodrošina visu iesaistīto pušu sadarbību Latvijas inovācijas spējas paaugstināšanai un kāpumu Eiropas inovāciju pārskata inovācijas reitingā	Izveidota Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna darba grupa, kurā skata inovācijas jautājumus, lai identificētu atbilstošus pasākumus Eiropas inovācijas progresa pārskatā iekļauto rādītāju uzlabošanai.	n/a	Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna darba grupas sanāksmes (inovācijas bloks) - 2 reizes gadā Aktualizēti inovācijas pasākumi Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā - 1	Esošā budžeta ietvaros	EM	2018
1.11. Veidot Latvijas inovācijas ārējo tēlu	Nodrošināta pastāvīga inovācijas marketinga aktivitāšu īstenošana Latvijas kā valsts ar inovācijas potenciālu veidošanai	n/a	- Izstrādāti inovācijas marketinga materiāli - 1-2 gadā - Nodrošināta dalība Latvijā organizētos un starptautiskajos pasākumos - 1-2 pasākumi gadā	1.2.1.2. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (40,6 milj. EUR)*	EM, LIAA	2018
1.12. Nodrošināt izmaiņas Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijās, lai valsts kapitālsabiedrības, kas plāno P&A, izstrādājot vidēja termiņa darbības stratēģijas, iekļautu tajās informāciju par P&A pasākumiem un finanšu prognozēm	Veiktas izmaiņas Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijās, lai valsts kapitālsabiedrības, kas plāno P&A, izstrādājot vidēja termiņa darbības stratēģijas, iekļautu tajās informāciju par P&A pasākumiem un finanšu prognozēm	Privātā sektora investīcijas P&A (% no kopējiem ieguldījumiem)	- Pieaudzis valsts kapitālsabiedrību skaits, kas investē P&A, kā arī pieaudzis privātā sektora investīciju apjoms P&A - pastāvīgi	Pārresoru koordinācijas centra budžeta ietvaros	PKC	2018
1.13. Turpināt Praktiskas ievirzes pētījumu programmas īstenošanu (īstenojot 1. atlases kārtas ietvaros atbalstītos projektus, nodrošinot to monitoringu un tostarp izsludinot jaunas tematiskas projektu pieteikumu atlases kārtas RIS3 jomās un prioritātēs (indikatīvi - ar trešo projektu iesniegumu atlases kārtu)	Pieaudzis zināšanu un tehnoloģiju, un cilvēkkapitāla apjoms RIS3 jomās un prioritātēs; Pieaudzis zinātnisko institūciju piesaistītā privātā sektora investīciju apjoms P&A projektiem; Pieaudzis privāto uzņēmumu projektu skaits, ko īsteno, vai kuru īstenošanā piedalās privātie uzņēmumi.	- P&A projektu skaits un pētījumu finansējuma apjoms RIS3 jomās un prioritātēs - P&A projektos nodarbināto maģistrantu un doktorantu skaits RIS3 jomās un prioritātēs - uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem - uzņēmumu skaits, kas īsteno jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes projektus - jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskajā sektorā	- uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (2023) - 9,62 MEUR - to komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām (2023) - 80 - jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (PLE) (2023) - 306⁴² - ar RIS3 tematiskajām jomām un prioritātēm saistīti zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (2023) - 192 - ar RIS3 tematiskajām jomām un prioritātēm saistītu jauno produktu un tehnoloģiju skaits, (2023) - 114	1.1.1.1. pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi" (86,14 MEUR)	IZM, CFLA	2023
1.13.a Turpināt CFLA pētījumu atlases komisijas darbu uzlabojot projektu atlases procedūras tā, lai nodrošinātu tādu RIS3 prioritātēm atbilstošu izcilu pētījumu pieteikumu atlasi, kam ir vislielākais potenciāls RIS3 mērķu sasniegšanā	Tiek finansēti tie pētniecības projekti, kuriem ir vislielākais potenciāls nodrošināt RIS3 mērķu sasniegšanai nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas, kā arī attīstīt cilvēkkapitālu RIS3 jomās	Pieaudzis projektu kvalitātes un atbilstības RIS3 mērķiem un prioritātēm vidējais novērtējums	- ar RIS3 tematiskajām jomām un prioritātēm saistīti zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos - P&A projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits - zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi - uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem - uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas - jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskajā sektorā	IZM budžeta ietvaros, 1.1.1.1. pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi" (86,14 MEUR)	CFLA, IZM	2023
1.14. Turpināt Pēcdoktorantūras pētījumu programmas īstenošanu (īstenojot 1. atlases kārtas ietvaros atbalstītos projektus, nodrošinot to monitoringu un mērķu komunikāciju sabiedrībai, tostarp izsludinot jaunas tematiskas projektu pieteikumu atlases kārtas RIS3 jomās (indikatīvi - ar trešo projektu iesniegumu atlases kārtu) un prioritātēs un veicot pasākumus ārvalstu un diasporas jauno zinātnieku piesaistei	Pieaudzis jaunu pētnieku skaits RIS3, kas iesaistīti pētījumos RIS3 jomās un prioritātes; Pieaudzis no ārvalstīm piesaistīto un reemigrējušo jauno pētnieku skaits; Pieaudzis zinātnisko institūciju piesaistītā privātā sektora investīciju apjoms P&A projektiem; Pieaudzis privāto uzņēmumu projektu skaits, ko īsteno, vai kuru īstenošanā piedalās privātie uzņēmumi; Uzlabojusies sabiedrības attieksme un izpratne par pētniecības nozīmi ekonomikā.	- Pēcdoktorantūras P&A projektu skaits un pētījumu finansējuma apjoms RIS3 jomās un prioritātēs - no ārvalstīm piesaistīto un reemigrējušo jauno zinātnieku skaits - uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem - uzņēmumu skaits, kas īsteno jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes projektus - komunikācijas pasākumu skaits	- jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (PLE) (2023) - 394⁴³ - uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (2023) - 3,2 MEUR - to komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām (2023) - 100 - ar RIS3 tematiskajām jomām un prioritātēm saistīti zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (2023) - 1280 - jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kuru izstrādei ir sniegts atbalsts (2023) - 416	1.1.1.2. pasākums "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" (64,03 MEUR)*	IZM, VIAA	2023
1.14.a Turpināt VIAA pēcdoktorantūras pētījumu atlases komisijas darbu, uzlabojot projektu atlases procedūras tā, lai nodrošinātu tādu RIS3 prioritātēm atbilstošu izcilu pētījumu atlasi, kam ir vislielākais potenciāls programmas un RIS3 mērķu sasniegšanā	Tiek finansēti RIS3 tie pēcdoktorantūras pētniecības projekti, kuriem ir vislielākais potenciāls nodrošināt RIS3 mērķu sasniegšanai nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas, kā arī attīstīt cilvēkkapitālu RIS3 jomās	Pieaudzis projektu kvalitātes un atbilstības RIS3 mērķiem un prioritātēm vidējais novērtējums	Cilvēkkapitāla pieaugums ar RIS3 tematiskajām jomām un prioritātēm saistītajās pētniecības organizācijās un nozaru uzņēmumos	IZM budžeta ietvaros, 1.1.1.2. pasākums "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" (64,03 MEUR)*, 1.1.1.5. pasākums "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" (1. atlases kārta, VIAA projekts)	VIAA, IZM	2023
1.15. Sagatavot tematiskus projektu atlases uzsaukumus RS3 jomās un prioritātēs	Sagatavoti tematiski uzsaukumi piecās RIS3 jomās un prioritātēs ar specifiskiem jomas attīstībai vai prioritātes īstenošanai izvirzītiem uzdevumiem;	Projektu skaits un pētījumu finansējuma apjoms RIS3 jomās un prioritātēs; No ārvalstīm piesaistīto jauno zinātnieku skaits; Jauno zinātnieku skaits, kas ir nodarbināti nozaru uzņēmumos	skat. 1.13. un 1.14.	IZM budžeta ietvaros	IZM, VIAA	2018
1.16. Uzsākt Latvijas dalības starptautiskās P&A sadarbības iniciatīvu programmās (KPI; ERA-NET COFUND)	Kopīgi ar citām ES dalībvalstīm sagatavoti jauni RIS3 mērķiem un prioritātēm atbilstoši projektu uzsaukumi	KPI programmu skaits	Pieaudzis no programmas "Apvārsnis 2020" piesaistītais (LV daļa) finansējuma apjoms	1.1.1.5. pasākums "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās", 16,64 MEUR (pirmā atlases kārta)*	IZM, VIAA	2023
1.17. Uzsākt pētījumu finansēšanu, kas saņēmuši virs kvalitātes sliekšņa novērtējumu programmā "Apvārsnis 2020", bet ierobežotā pieejamā finansējuma dēļ nav apstiprināti īstenošanai	Programmā "Apvārsnis 2020" virs kvalitātes sliekšņa novērtētu un ERAF atbalstīto projektu pieteikumu skaits	Programmā "Apvārsnis 2020" virs kvalitātes sliekšņa novērtētu pieteikumu skaits	Pieaudzis no programmas "Apvārsnis 2020" piesaistītais (LV daļa) finansējuma apjoms	1.1.1.5. pasākums "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās", 9,3 MEUR (trešā atlases kārta	IZM, CFLA, VIAA	2023
1.18. Uzsākt konkurētspējīgāku programmas "Apvārsnis 2020" un 9. Ietvara programmas projektu pieteikumu izstrādes konsultācijas	Pieaudzis sniegto konsultāciju skaits un paaugstinājusies to kvalitāte un atbilstība zinātnisko institūciju vajadzībām	Iesniegto projektu skaita un apjoma pieaugums Sekmības rādītāja dalībai ES Ietvara programmās pieaugums (virs kvalitātes sliekšņa novērtēto projektu pieteikumu skaits programmā "Apvārsnis 2020" un 9. Ietvara programmā - 543)	Pieaudzis no programmas "Apvārsnis 2020" piesaistītais (LV daļa) finansējuma apjoms	1.1.1.5. pasākums "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās", 5,83 MEUR (pirmā atlases kārta, VIAA projekts)*	IZM, VIAA	2023
1.19. Uzsākt Latvijas zinātnes komunikācijas kampaņu	Tiek īstenota zinātnes komunikācijas kampaņa iesaistot Latvijas diasporas pētniekus un uzņēmējus	Sadarbības tīklu plašuma un apjoma pieaugums Starptautiskās sadarbības apjoma pieaugums	Pieaudzis zinātniskajās institūcijās īstenotais kopējais P&A apjoms Pieaudzis no programmas "Apvārsnis 2020" piesaistītais (LV daļa) finansējuma apjoms	1.1.1.5. pasākums "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās", 10,81 MEUR (pirmā atlases kārta, IZM projekts)*	IZM, LIAA	2023
1.20. Turpināt īstenot P&A infrastruktūras attīstības projektus un stiprināt zinātnisko institūciju institucionālo kapacitāti	Notiek Latvijas vadošo zinātnisko institūciju attīstības stratēģiju īstenošanas monitorings	Pētnieku (vadošo pētnieku, pētnieku, zinātnisko asistentu un zinātnes tehniskā personāla) skaits, kuri strādā uzlabotos infrastruktūras objektos - 2020.gadā 2163 Zinātnisko institūciju īstenoto P&A projektu kopējā apjoma pieaugums; Nozaru uzņēmumu P&A pasūtījuma pieaugums; Atvērtās P&A infrastruktūras izmantošanas apjoma pieaugums; No starptautiskiem avotiem finansēto P&A projektu apjoma pieaugums; Starptautiskās sadarbības apjoma pieaugums	Pieaudzis zinātniskajās institūcijās īstenotais kopējais P&A apjoms Pieaudzis no programmas "Apvārsnis 2020" piesaistītais (LV daļa) finansējuma apjoms	1.1.1.4. pasākums "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana", 120,25 MEUR	IZM	2023
1.21. Uzsākt studentu inovāciju grantu programmu, praktisku nozares un sabiedrības problēmu risināšanai un nozaru uzņēmumu un mecenātu iesaistei inovāciju cilvēkkapitāla attīstībā	Latvijas augstskolās ir izveidoti inovāciju fondi un uzsākta nozaru uzņēmumu un mecenātu līdzfinansētas programmas, kas vērstas uz absolventu ar inovāciju kompetenci un uzņēmējspējām. Pieaudzis uzņēmumu un mecenātu ieguldījums augstskolu inovāciju fondos	Uzņēmumu un mecenātu iemaksu augstskolu inovāciju fondos pieaugums - 2020.gadā: - uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (2023) - 6,0 MEUR - to komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām (2023) - 270 - inovāciju projektos iesaistīto bakalauru, maģistrantu un doktorantu (tostarp zinātniskā grāda pretendentu) skaita pieaugums - zinātnisko institūciju vai to personāla izveidotie jaundibinātie uzņēmumu (spin-off) skaita pieaugums	Palielinājies inovatīvu uzņēmumu skaits un nodarbinātība inovatīvos uzņēmumos	1.1.1.3. pasākums "Inovācijas granti studentiem", 38,0 MEUR	IZM	2023
1.22. Iekļaut jaunajos prioritārajos virzienos zinātnē FLP projektu īstenošanai RIS3 tēmas	Jauni prioritārie zinātņu virzieni, kas definēti atbilstoši Latvijas sabiedrībai un ekonomikai aktuāliem un būtiskiem izaicinājumiem un Eiropas kopējiem izaicinājumiem, tai skaitā atbilstoši RIS3 mērķiem un industrijas 4.0 attīstībai	Prioritārie zinātņu virzieni ietver ar RIS3 mērķiem, prioritātēm un jomām saistītas tēmas	- ar RIS3 tematiskajām jomām un prioritātēm saistīti zinātniskie raksti 6 OECD zināšanu jomās, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos	IZM esošā budžeta ietvaros	IZM	2018
1.23. Veidot valsts pasūtījumu zinātnei un izstrādāt jaunus valsts pētījumu programmu noteikumus un jaunas valsts pētījumu programmas, ieskaitot EM finansēto valsts pētījumu programmu enerģētikā un IZM finansētās programmas latviešu valodā un Letonikā	Izveidotas jaunas nozaru ministriju VPP, kas ir nozaru P&A pasūtījums RIS3 jomās un prioritātēs, t.sk. enerģētikā, biomedicīnā un farmācijā, bioekonomikā un drošības tehnoloģijās	- Programmu skaits un pētījumu finansējuma apjoms RIS3 jomās un prioritātēs - no ārvalstīm piesaistīto un reemigrējušo jauno zinātnieku skaits - nozaru ministriju un valsts kapitālsabiedrību finansējums P&A projektiem - valsts kapitālsabiedrību skaits, kas īsteno jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes projektus - komunikācijas pasākumu skaits	Nozaru attīstībai nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas; Ar nozaru attīstībai svarīgiem jautājumiem saistīti zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos; Nozaru jautājumu izpētē un tehnoloģiju izstrādē iesaistīti zinātniekiem institūti, augstskolas un studējošie.	IZM 2018.-2020. gada ietvaros VPP latviešu valodā un Letonikā ik gadu 4,1 milj. euro. EM 2018.-2020. gada ietvaros VPP enerģētikā ik gadu 2 milj. euro.	IZM, EM u.c. nozaru ministrijas, LZP, SZA	Vismaz 3 jaunas VPP 2018.g. un 3 - 2019.g.
1.24. Izveidot konceptuāli jaunu uz ekselenci vērstu FLP programmu, kas nodrošina ekonomikas attīstībai nepieciešamo zināšanu bāzi, t.sk izstrādāt jaunus noteikumus FLP projektu īstenošanai	Uzlabota FLP izvērtēšanas un finansēšanas kārtība, piešķirot finansējumu projektiem visās OECD zinātņu nozaru grupās atbilstoši prioritāriem zinātņu virzieniem, kā galveno projektu vērtēšanas kritēriju nosakot zinātnisko kvalitāti	- FLP projektu skaits un pētījumu finansējuma apjoms 5 RIS3 specializācijas jomās un prioritātēs - komunikācijas pasākumu skaits	- cilvēkresursu pieaugums P&A visās OECD zinātņu nozaru grupās, - zināšanu bāze visās OECD zinātņu nozaru grupās.	IZM esošā budžeta ietvaros	IZM	2018
1.25. Izstrādāt inovāciju partnerības procedūras iepirkuma praktiskās piemērošanas vadlīnijas un iestrādāt inovāciju iepirkuma prasību visās atbilstošajās RIS3 īstenošanas programmās	RIS3 programmās piemērota inovāciju partnerības procedūra un palielinās pasūtījums inovāciju radīšanai	Inovāciju partnerības procedūras ietvaros īstenoto iepirkumu piemērošanas gadījumu skaits	Inovatīvo uzņēmumu un pasūtījumu apjoms zinātniskajām institūcijām	Esošā budžeta ietvaros	FM, EM	2020

2. Konkurētspējas stiprināšana

Atbalsta instrumenti un politikas iniciatīvas	Sagaidāmās izmaiņas	Rezultāta indikatori	Iznākuma/ rezultāta rādītāji	Finansējuma avots un apmērs	Par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas	Uzdevuma izpildes termiņš (gads)
2.1. Sekmēt strauji augošu uzņēmumu rašanos un jaunuzņēmumu attīstību	Pilnveidota Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēma piecos prioritāros virzienos: - Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas atpazīstamība - Efektīvas jaunuzņēmumu vides pārvaldība - Moderns tiesiskais regulējums jaunuzņēmumu attīstībai - Investīciju piesaiste un finansējuma pieejamība jaunuzņēmumiem - Jaunuzņēmumu komandu attīstība un talantu piesaiste	- Jaunuzņēmumu skaits Latvijā; - Piesaistīto investīciju apjoms jaunuzņēmumiem	2020.gadā: - Jaunuzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu valsts atbalsta programmā - 30; - Piesaistīto investīciju apjoms jaunuzņēmumiem - 800 milj. EUR; - Jaunuzņēmumu skaits: 360 (vidēji 60 jaunuzņēmumu gadā)	EM budžeta ietvaros; 1.2.1.2. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (40,6 milj. EUR)*; ALTUM budžeta ietvaros;	EM, LIAA, ALTUM	2020
2.2. Atbalstīt jaunu dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos	- 14 reģionālajos biznesa inkubatoros un 1 radošo industriju inkubatorā Rīgā tiek nodrošināti ar uzņēmējdarbības veicināšanu saistītie pakalpojumi, apmācības, mentorings, piešķirot grantus, veidojot koprades telpu, organizējot citus pasākumus - uzņēmējdarbības un konkurētspējas gara veicināšana Latvijas reģionos	Nodrošināta biznesa inkubācijas pakalpojumu pieejamību reģionos (EM, LIAA)	2023.12.31.: - 200 MVU sniegts atbalsts (grants); - 148 jaunizveidoti MVU, kas saņem atbalstu - 40 radošo industriju MVU, kas saņem atbalstu - 180 pirmsinkubācijas atbalsta saņēmēji - 200 pilnas slodzes ekvivalentu nodarbinātības pieaugums atbalstītajos MVU	3.1.1.6. pasākums " Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" (32,8 milj. EUR)*	EM, LIAA	2023
2.3. Nodrošināt finansējuma pieejamību komersantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, tostarp RIS3 prioritārajās nozarēs	Nodrošināta finanšu instrumentu programmu pieejamība un plānoto rezultātu sasniegšana līdz 2023.gadam	- Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR); - Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas; - Atbalstīto jaunizveidoto uzņēmumu skaits	2023.12.31.: - 790 komersanti, kas saņēmuši finansiālu atbalstu, kas nav granti - atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits - 160 - piesaistītais privātais līdzfinansējums - 12 750 000 EUR - nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos - 160 pilnslodžu ekvivalents	SAM 3.1.1. "Sekmēt mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" un SAM 3.1.2. "Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu" pasākumu ieviešanai" (60 milj. EUR)*	EM, ALTUM	2023

3. Investīciju piesaiste

Atbalsta instrumenti un politikas iniciatīvas	Sagaidāmās izmaiņas	Rezultāta indikatori	Iznākuma/ rezultāta rādītāji	Finansējuma avots un apmērs	Par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas	Uzdevuma izpildes termiņš (gads)
3.1. Veicināt inovāciju ietilpīgas investīcijas, veicot grozījumus Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam, mainot fokusu no darba spēka ietilpīgu investīciju piesaistes uz inovāciju ietilpīgām investīcijām	Pieaudzis inovāciju un tehnoloģiju ietilpīgu investīciju apjoms	n/a	- Piesaistītas "Fortune 500" uzņēmumu investīcijas (2019.) - 3	Esošā budžeta ietvaros	EM	2019
3.2. Īstenot proaktīvu darbību investīciju piesaistē	Nodrošināta proaktīva pieeja ārvalstu investīciju piesaistīšanai: - "Fortune 500" uzņēmumu investīciju piesaiste - Identificēti potenciāli investīciju projekti (sagatavoti piedāvājumi augsta līmeņa amatpersonu vizītēm) prioritārajās valstīs (tirgos)	n/a	- Piesaistītas "Fortune 500" uzņēmumu investīcijas (2019.) - 3 - Prioritārajās valstīs (tirgos) identificēti potenciālie investīciju projekti (sagatavoti piedāvājumi augsta līmeņa amatpersonu vizītēm) (2019.) - 2-3	Esošā budžeta ietvaros	EM, LIAA	2019
3.3. Veicināt esošo ārvalstu investoru turpmākas investīcijas inovācijās un tehnoloģijās	Ieviesta pēcapkalpošana, paredzot palīdzību jau Latvijā strādājošajiem ārvalstu investoriem identificēt jomas, kurās veikt jaunas investīcijas	n/a	- Uzrunāti 30 esošie ārvalstu investori	Esošā budžeta ietvaros	EM	2018
3.4. Īstenot pasākumus nodarbināto apmācībām, atbilstoši investoru vajadzībām	Nodrošinātas apmācības darbaspēka kvalifikācijas un prasmju celšanai, atbilstoši investoru vajadzībām	Apmācītie darbinieki	Nodrošinātas apmācības 7 ārvalstu investoriem (2023.)	1.2.2.3. pasākums "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" (2,9 milj. EUR)	EM, LIAA	2023

4. Eksporta veicināšana

Atbalsta instrumenti un politikas iniciatīvas	Sagaidāmās izmaiņas	Rezultāta indikatori	Iznākuma/ rezultāta rādītāji	Finansējuma avots un apmērs	Par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas	Uzdevuma izpildes termiņš (gads)
4.1. Īstenot tiešos eksporta atbalsta pakalpojumus Latvijas komersantiem	Nodrošināti eksporta pakalpojumi komersantiem	- Atbalstīto komersantu skaits; - Īstenoto atbalsta pasākumu skaits	- Noorganizētas 30 tirdzniecības misijas gadā, kuros piedalās uzņēmumi - 200 - Noorganizētas Latvijas uzņēmumu individuālās biznesa vizītes gadā - 80 - Gadā vidēji atbalstīti komersantus dalībai izstādēs - 85 komersanti/38 izstādes; - Gadā vidēji noorganizēti nacionālie stendi starptautiskās izstrādēs - 16	3.2.1.2. pasākums "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" (60,9 milj. EUR)	LIAA	2018
4.2. Nodrošināt eksporta kredīta garantiju pieejamību	Nodrošināta eksporta kredita garantiju izsniegšana	n/a	Izsniegtas eksporta kredītu garantijas - 200	ALTUM atbalsta pasākumi īstermiņa eksporta kredītu garantiju izsniegšanai un vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanai (20 milj. EUR)	EM, ALTUM	2023
4.3. Īstenot starpnozaru sadarbības pasākumus, savedot kopā dažādu nozaru uzņēmumus ar nolūku attīstīt jaunus produktus (piemēram, IKT un pārējās nozares (Industrija 4.0))	Nodrošināts pastāvīgs starpnozaru sadarbības veicināšanas process	Jauna biznesa modeļa izstrāde	Pārnozaru sadarbības projekti - 4	Esošā budžeta ietvaros	EM	2018
4.4. Sniegt atbalstu klasteru attīstībai un sekmēt uzņēmumu specializāciju un iesaistīšanos globālajās vērtību ķēdēs	Izveidota ilgtspējīga klasteru attīstības platforma eksporta, kā arī inovāciju un produktivitātes veicināšanai. Klasteru programmas dalībnieki iesaistās augstskolu un zinātnisko institūciju stratēģiju ieviešanas monitoringā, t.sk. studiju programmu piedāvājuma sagatavošanā un prakses vietu nodrošināšanā.	- Atbalstīto komersantu skaits; - Saņemto grantu skaits; - Komersantu, kas iesaistās augstskolu nozares ekspertu padomju darbā, skaits. - Dalību skaits augstskolu un zinātnisko institūciju stratēģiju ieviešanas monitoringā.	- Atbalstīti 14 klasteru izveides vai attīstības projekti, kuru īstenošanā iesaistījušies vismaz 420 komersanti, no kuriem atbalstu (grants) saņēmuši vismaz 120. - Samazinājušās darba tirgus disproporcijas	3.2.1.1. pasākums "Klasteru programma" (6,2 milj. EUR)	EM	2023

5. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana

Atbalsta instrumenti un politikas iniciatīvas	Sagaidāmās izmaiņas	Rezultāta indikatori	Iznākuma/ rezultāta rādītāji	Finansējuma avots un apmērs	Par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas	Uzdevuma izpildes termiņš (gads)
5.1. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna aktualizēšana	Mazināts administratīvais slogs, vienkāršotas procedūras, novērsta informācijas dublēšanās un sekmēta e-pakalpojumu attīstība valsts un pašvaldību sniegtajos pakalpojumos. Inovācijas sadaļas iekļaušana.	- Pozīcija Doing Business; - Pozīcija Global Competitiveness Index - Pozīcija European Innovation Scoreboard	Katru gadu iesniegts aktualizēts Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns	Esošā budžeta ietvaros	EM, FM, TM, LM, SM, VARAM, VM, ZM	2018
5.2. 0% UIN reinvestētās peļņas modeļa ieviešana Latvijā	Ieviesta uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīga nodokļu sistēma: - Turpmākajos gados pieaudzis kredītu apjoms; - Uzlabojusies Latvijas uzņēmumu kapitalizācija; - Samazinājusies ēnu ekonomika.	n/a	- Kopējais rezidentu kredītportfelis papildus 5 procentpunktiem; - pieaug pamatkapitāls (+574 milj.EUR 2019.g) - samazināta ēnu ekonomika (-1%)	Esošā budžeta ietvaros	FM, EM	2018
5.3. Nodokļu deklarācijās un citos pārskatos norādāmās informācijas pārklāšanās novēršana - tajos ietverto datu sinhornizācija	Mazināts laiks pārskatu sagatavošanai un iesniegšanai VID un CSP	Veikts identificēto pārskatu atkārtotu izvērtējums un lemts par efektīvāko risinājumu ieviešanu, kas novērš uzņēmējiem radīto birokrātisko slogu radošas prasības.	Ņemot vērā identificēto, noteiktā kārtībā iesniegti grozījumi MK noteikumos, kas atceļ dublējošās informācijas pieprasījumu.	Esošā budžeta ietvaros	EM, CSP, FM, VID, VARAM	2018
5.4. VID EDS attīstības pasākumu īstenošana	Mazināts laiks pārskatu iesniegšanai VID	Uzlabota VID e-pakalpojumu funkcionalitāte	Uzlaboti 4 EDS pakalpojumi	Esošā budžeta ietvaros	FM, VID	2018
5.5. Godprātīgu nodokļu maksātāju motivēšana	Izstrādāti priekšlikumi Padziļinātās sadarbības programmas pilnveidošanai, tādejādi uzlabojot nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas sadarbību, vienlaikus mazinot valsts pārvaldes administratīvo slogu	Izstrādāti priekšlikumi Padziļinātās sadarbības programmas pilnveidošanai	MK iesniegts konceptuālais ziņojums par godprātīgu nodokļu maksātāju motivēšanu	Esošā budžeta ietvaros	EM, FM, VID	2018

6. Zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstība

Atbalsta instrumenti un politikas iniciatīvas	Sagaidāmās izmaiņas	Rezultāta rādītāji	Iznākuma rādītāji	Finansējuma avots un apmērs	Par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas	Uzdevuma izpildes termiņš (gads)
6.1. Analīze par darba spēka pieprasījuma un piedāvājuma tendencēm jeb darba tirgus disproporcijām	Nodrošināta pieeja darba tirgus analīze par darba spēka pieprasījuma-piedāvājuma tendencēm, t.sk. sniegti priekšlikumi nepieciešamajām rīcībām	n/a	Sagatavots informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm - 1 ziņojums divos gados	Esošā budžeta ietvaros	EM	2018, 2020, 2022
6.2. Nodrošināt Nodarbinātības padomes darbu	Īstenots koordinēts atbildīgo nozaru ministriju darbs, kas nodrošina saskaņotas rīcības darba tirgus, izglītības kvalitātes jautājumu un demogrāfisko tendenču ietekmes risināšanai	n/a	Organizētas Nodarbinātības padomes	Esošā budžeta ietvaros	EM, IZM, LM	2018
6.3. Īstenot pasākumus nodarbināto apmācībām, kas sniedz ieguldījumu komersantu produktivitātes paaugstināšanā un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē	Pieaugusi kvalificēta darbaspēka pieejamība, kā arī sekmēta zināšanu pārnese un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrāde un ieviešana ražošanā	Apmācītie darbinieki	Atbalstīto komersantu skaits - 1300 (2023.)	1.2.2.1. pasākums "Atbalsts nodarbināto apmācībām" (24,9 milj. EUR)	EM	2023
6.4. Īstenot pasākumus nodarbināto IT un digitālo prasmju paaugstināšanai komersantu produktivitātes kāpināšanai	Pieaugusi kvalificēta darbaspēka pieejamība, kas prot izmantot IT un digitālos rīkus un risinājumus uzņēmuma produktivitātes paaugstināšanai	Apmācītie darbinieki	Atbalstīto komersantu skaits - 560 Apmācīto personu skaits - 6200	1.2.2.3. pasākums "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" (2 milj. EUR)	EM	2023
6.5. Īstenot pasākumus nodarbināto apmācībām netehnoloģisko inovāciju jomā (marketings, lean procesu vadība, biznesa modeļi u.c.)	Uzlabota uzņēmumu netehnoloģisko inovāciju pratība, t.sk. jaunu biznesa modeļu attīstīšanas jomā uzņēmumu produktivitātes paaugstināšanai	Apmācītie darbinieki	Atbalstīto komersantu skaits - 740 (2023.) Apmācīto personu skaits - 11 080 (2023.)	1.2.2.3. pasākums "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" (2 milj. EUR)	EM	2023
6.6. Sagatavot un iesniegt apstiprināšanai MK noteikumu projektu "Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus"	Sagatavots profesiju saraksts ar profesijām, kurām piemērojami atvieglojumi noformējot termiņuzturēšanās atļaujas ar tiesībām uz nodarbinātību saskaņā ar Imigrācijas likuma 9.panta septīto daļu.	Saīsināts uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību noformēšanas laiks ārzemniekiem profesijās, kurās LV vērojams būtisks darbaspēka trūkums.	Atvieglots (paātrināts) uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību noformēšanas laiks ārzemniekiem un to darba devējiem, tādejādi paātrinot ārzemnieku iekļaušanos uzņēmumu darba procesā un mazinot augsti kvalificētu speciālistu iztrūkumu profesijās, kurās vērojams vai tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.	Esošā budžeta ietvaros	EM	2018
6.7. Sagatavot un iesniegt apstiprināšanai MK noteikumu projektu par kārtību, kādā profesionālo pieredzi var atzīt par derīgu ES zilās kartes saņemšanai attiecīgā specialitātē vai nozarē	Palielinājies izsniegto ES zilo karšu skaits, līdz ar to mazinot augsti kvalificētu speciālistu iztrūkumu	n/a	Izsniegto ES zilo karšu skaits LV	Esošā budžeta ietvaros	EM, IeM	2018
6.8. Nodrošināt STEM, t.sk. medicīnas un radošo industriju studiju programmu infrastruktūras modernizāciju augstākās izglītības institūcijās	Sekmēta teritoriāli koncentrētas studiju un zinātniskā darba infrastruktūras attīstība augstākās izglītības institūciju stratēģiskās specializācijas stiprināšanai	Modernizēto programmu skaits RIS3 jomās;	- pakalpojumu sniegšanas veiktspēja (personu skaits) (2023): augstskolās - 2069 , koledžās - 1023	8.1.1. specifiskā atbalsta mērķis "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu", 44,64 MEUR	IZM	2022
6.9. Uzsākt ieguldījumu īstenošanu studiju programmu attīstīšanai (samazinot to kopskaitu) studiju programmās ES valodās, kas nav latviešu valoda un kopīgajās doktorantūras studiju programmās	Samazināta studiju programmu fragmentācija un stiprināta resursu koplietošana	Kvalitatīvi jaunu studiju programmu skaits, kas vērstas uz RIS3 mērķus sasniegšanu, prioritāšu īstenošanu, vai veido cilvēkkapitālu RIS3 jomās.	- slēgto studiju programmu skaits (2023) - 220; - kopīgo doktora studiju programmu skaits (2023) - 11 - jaunizveidoto studiju programmu ES valodās, kas nav latviešu valoda, skaits (2023) - 62 - jauno pedagoģijas studiju programmu skaits (2023) - 22	8.2.1. specifiskā atbalsta mērķis "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu", 10,82 MEUR	IZM	2023
6.10. Uzsākt investīcijas akadēmiskā personāla attīstībai (t.sk. piesaistot ārvalstu pasniedzējus darbam Latvijas AII un atbalstam akadēmiskā personāla kompetenču un prasmju pilnveidei)	Stiprināts augstākās izglītības institūcijās strādājošais akadēmiskais personāls stratēģiskās specializācijas jomās	Augstskolu akadēmiskā personāla attīstības programmu skaits	-ārvalstu pasniedzēju skaits, kas saņēmuši atbalstu darbam Latvijas AII (2023) - 300 -doktorantu skaits, kas saņēmuši atbalstu darbam AII (2023) - 420 - akadēmiskā personāla skaits, kas saņēmuši atbalstu profesionālās kompetences pilnveidei (2023) - 1140	8.2.2. specifiskā atbalsta mērķis "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās", 34,34 MEUR	IZM	2023
6.11. Uzsākt investīcijas augstākās izglītības institūciju pārvaldības stiprināšanā	Nodrošināta labāka pārvaldība un veiktspēja augstākās izglītības institūcijās	Augstskolās izveidoti un nostiprināti procesi, kas nodrošina augstskolām noteikto RIS3 uzdevumu (zināšanas, cilvēkkapitāls, uzņēmumu inovāciju spēja un resursu centri) izpildi	-augstākās izglītības institūcijas, kas ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību (skaits) (2023) - 20	8.2.3. specifiskā atbalsta mērķis "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās", 20 MEUR	IZM	2023
6.12. Turpināt AI ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi (EQAR aģentūra)	Akreditācijas aģentūras darbības kvalitātes paaugstināšana un kapacitātes stiprināšana, lai nodrošinātu tās atbilstību starptautiskajiem standartiem un spēju kvalitatīvi veikt akreditāciju un licencēšanu	Izvērtēto AI programmu skaits; AI kvalitātes uzlabošanai sniegto konsultāciju skaits; Izveidota un darbojas AI kvalitātes monitoringa sistēma.	-institūciju skaits, kas atbilst EQAR aģentūrai (European Quality Assurance Register for Higher Education ) izvirzītajām prasībām (2023) - 1 -AI programmu kvalitātes atbilstība RIS3 mērķiem.	8.2.4. specifiskā atbalsta mērķis "Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei", 1.5 MEUR	IZM, AIC	2023
6.13. Turpināt Praktiskas ievirzes pētījumu un Pēcdoktorantūras atbalsta īstenošanu (īstenojot 1. atlases kārtas ietvaros atbalstītos projektus un izsludinot nākamās projektu pieteikumu atlases kārtas)	Sekmēts zinātnisko darbinieku skaita pētniecībā un attīstībā pieaugums (publiskajā un privātajā sektorā)	- finansēto jauno zinātnieku skaits pēcdoktorantūras pētījumu īstenošanai - jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskajā sektorā	- jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (PLE) (2023) - 700⁴⁴	1.1.1.1 pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi", 86,14 MEUR* un 1.1.1.2. pasākums "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts", 64,03 MEUR*	IZM	2023
6.14. Izstrādāt jaunus noteikumus VPP un FLP projektu īstenošanai, kas ietver stimulus cilvēkkapitāla veidošanai ar RIS3 mērķu sasniegšanai nepieciešamajām kompetencēm, un prioritātēm un jomām nepieciešamajām zināšanām. (IZM)	Jauna VPP un FLP izvērtēšanas un finansēšanas kārtība, nosakot prasību projektu īstenošanā paredzēt darba vietas studentiem	jaunradītās darba vietas, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskajā sektorā, t.sk. tās, kurās nodarbināti bakalauru, maģistru un doktorantūras studenti.		IZM esošā budžeta ietvaros	IZM	2018

* Uz pasākuma īstenošanu attiecas tikai daļa no norādītā finansējuma

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Iesniedzējs:
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Vīza:
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece -
Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa

01.02.2018. 9;49

35753

I.Griķe, tālr. 67047861, ieva.grike@izm.gov.lv

J.Paiders, tālr: 67047963, janis.paiders@izm.gov.lv

J.Siliņš, tālr. 67013005, janis.silins@em.gov.lv

¹ Katram kompetences centram ir izveidota padome, kas konstatē atbilstību nišai, balstoties uz izstrādātajām stratēģijām

² LPKC - "Latvijas pārtikas kompetences centrs"

³ MKC - "Mašīnbūves kompetences centrs"

⁴ FBMTKC - "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs"

⁵ VMTKC - "Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs"

⁶ VITEKC - " Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs"

⁷ ITKC - "IT kompetences centrs"

⁸ LEO - "LEO pētījumu centrs"

⁹ Šeit un turpmāk 5.attēlā: ZTAI pamatnostādnes.

¹⁰ Lai identificētu eksporta struktūras izmaiņas un nodrošinātu datu starptautisku salīdzināmību, Pamatnostādnēs tika veiktas korekcijas rezultatīvā rādītāja definēšanā un turpmāk tiks izmantota Eurostat metodoloģija, kas ir balstīta uz augsto tehnoloģiju eksporta uzskaiti pa produktu grupām, nevis pēc uzņēmumu darbības veida.

¹¹ Detalizētu informācijas par Latvijas sniegumu visos Eiropas Inovācijas rezultātu pārskata rādītājos skat. pielikumā Nr. 5.

¹² 1.1.1. SAM iznākuma rādītājs: "Jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās, pilna laika ekvivalents".

¹³ 1.1.1. SAM iznākuma rādītājs: "Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem" un rezultāta rādītājs: "Valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam".

¹⁴ Pieejams: http://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/studies/2016/study-on-the-expected-results-of-cohesion-policy-in-estonia-lithuania-and-latvia-within-the-programming-period-2014-2020

¹⁵ Latvijā Kohēzijas politikas finansējums sastāda gandrīz 70% no kopējā publiskā finansējuma P&A, kamēr Igaunijā tie ir 40%, savukārt Lietuvā - 30%.

¹⁶ Kopumā 2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvija no kopējā Kohēzijas politikas finansējuma P&A investē 467 milj. euro, Igaunija - 642 milj. euro, Lietuva - 638 milj. euro.

¹⁷ SNIP (Source Normalized Impact per Paper) ir SCOPUS bibliometriskais indikators, kurš parāda zinātniskā žurnāla citējamību skaitu, ņemot vērā šī rādītāja atšķirību starp zinātņu nozarēm.

¹⁸ Saskaņā ar programmas "Apvārsnis 2020" 2015. gada progresa ziņojumu (pieejams https://ec.europa.eu/research/evaluations/pdf/archive/h2020_monitoring_reports/second_h2020_annual_monitoring_report.pdf#view=fit&pagemode=none), no visiem 2014. un 2015. gadā iesniegtajiem projektu pieteikumiem, 44,8% novērtēti virs kvalitātes sliekšņa un kopumā, lai nodrošinātu visu virs kvalitātes sliekšņa novērtēto projektu pieteikumu īstenošanu šajā laika posmā, papildus būtu nepieciešami 41,6 miljardi EUR.

¹⁹ Dati uz 2016. gada martu.

²⁰ Lai identificētu eksporta struktūras izmaiņas un nodrošinātu datu starptautisku salīdzināmību, Pamatnostādnēs tika veiktas korekcijas rezultatīvā rādītāja definēšanā un turpmāk tiks izmantota Eurostat metodoloģija, kas ir balstīta uz augsto tehnoloģiju eksporta uzskaiti pa produktu grupām, nevis pēc uzņēmumu darbības veida.

²¹ Indekss ir attiecība starp valsts daļu pasaules/valstu grupas/reģiona ienākošajās ĀTI un tās daļu pasaules/valstu grupas/reģiona IKP. Latvijas ĀTI piesaistes politikas efektivitātes novērtēšanai ĀTI snieguma indekss var būt aprēķināts Latvijai attiecībā pret Baltijas valstīm kopumā. Ņemot vērā ĀTI svārstīgumu, ĀTI snieguma indeksa aprēķinos būtu jāizmanto dati nevis par vienu, bet vismaz trīs gadu periodu (slīdošo vidējo).

²² VIAA 31.12..2017. dati par 1.1.1.2. pasākumu "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts".

²³ VIAA 27.04.2017. dati par programmām:
(1) kurām saskaņā ar 26.05.2015. Ministru kabineta noteikumu "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā" 4.1.apakšpunktu piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums: ES 7.Ietvara programmā, programmas "Apvārsnis 2020" (tai skaitā ERA-NET, ERA-NET Plus un ERA-NET COFUND projekti) , saskaņā ar LESD 185.panta izveidoto publiskās - publiskās partnerības vai 187.panta izveidoto publiskās - privātās partnerības vai EURATOM programmas ietvaros apstiprinātu projektu īstenošanai vai
(2) starptautiskās bilaterālās un trilaterālo vienošanos ietvaros apstiprināti sadarbības projekti: "Latvijas un Baltkrievijas sadarbības programma zinātnē un tehnikā", "Latvijas un Ukrainas sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju jomā", "Latvijas-Lietuvas-Taivānas zinātniskās sadarbības atbalsta fonds", "Francijas - Latvijas sadarbības programma OSMOZE".

²⁴ Šeit un turpmāk nav norādīta informācija par programmas ieviešanas nosacījumos ietvertajiem stimuliem rādītāja sasniegšanā, ievērojot programmu dažādību, kā arī ņemot vērā, ka lielākajai daļai programmu ieviešanas nosacījumi netiek izstrādāti nacionālā līmenī.

²⁵ Tai skaitā patentu pieteikumi.

²⁶ Eurostat 2015. gada dati.

²⁷ Dati uz 31.12.2017., ievērojot, ka atsevišķiem pētniecības pieteikumiem vēl norisinās līgumu slēgšanas process, iespējams neliels noslēgto līgumu skaita papildinājums.

²⁸ Pamatā sociālo un humanitāro zinātņu nozarēs īstenoti pētījumi.

²⁹ Pirmā kārta - IZM un VIAA projekti tiek virzīti vienošanās slēgšanai; trešā kārta norisinās vērtēšana diviem Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" iesniegtiem, virs kvalitātes sliekšņa novērtētiem, bet finansējumu nesaņēmušiem Marijas Kirī - Sklodovskas programmas International Fellowships projektiem, kas iesniegti īstenošanai par 1.1.1.5. pasākuma līdzekļiem. Savukārt otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros zinātniskās institūcijas izstrādā projektu iesniegumus (iesniegšanas termiņš 18.01.2018.).

³⁰ 1. Zināšanu ietilpīga bioekonomika - Inovatīvi risinājumi mežsaimniecībai un kokapstrādē; 2. Zināšanu ietilpīga bioekonomika - Inovatīvi risinājumi lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai; 3. Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas; 4. Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas - Viedie materiāli; 5. Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas - Modernas ražošanas tehnoloģijas un inženiersistēmas; 6. IKT - Aparātbūve (elektronika); 7. IKT - Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas; 8. Viedā enerģētika.

³¹ TPP programma sastāv no trim komponentēm: (1.) Tehnoloģiju pārneses procesa veicināšana un koordinācija (Vienotā tehnoloģiju pārneses centra darbības nodrošināšana, kā arī atbalsts pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu komercializācijai un patentēšanai); (2.) Inovāciju vaučeris (atbalsts jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstībai mikro un MVU); (3.) Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste (jaunuzņēmumu (start-up) atbalsta instruments augstas kvalifikācijas darba spēka piesaistei konkrētu pētniecisku aktivitāšu, tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādei).

³² Atbalsts tiek piešķirts eksperimentālām tehnoloģijām, kuras iepriekš nav izmantotas komerciālos nolūkos - vismaz 20% no projekta izmaksām ir unikālas komponentes, 80% - esošu detaļu iegāde.

³³ Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar UIN apliekamo ienākumu par šādām attiecināmajām izmaksām: (1.) atlīdzība zinātniskajam un tehniskajam personālam uzņēmumos; (2.) zinātnisko institūciju pakalpojumu izmaksas; (3.) akreditēto sertifikācijas, testēšanas un kalibrēšanas iestāžu pakalpojumi.

³⁴ Uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi, P&A 2014.gadā ieguldījuši 442 tūkst. EUR, bet 2015.gadā - 1,41 milj. EUR.

³⁵ MK noteikumi Nr.373 nosaka, ka, lai novērtētu komersantu P&A projektu atbilstību UIN likuma 1.panta (29).daļai Ekonomikas ministrs izveido Pētniecības un attīstības darbību novērtēšanas komisiju (turpmāk - Komisija), kurā ietilpst pārstāvji no EM, IZM un LLIAA, kā arī FM un VID pārstāvji bez balss tiesībām. Komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs. LR normatīvie akti (Likums par UIN un MK noteikumi Nr.373) nosaka, ka komersantam nav pienākums iesniegt projekta aprakstu izskatīšanai Komisijai. Komersants var iesniegt ikgadējo UIN deklarāciju, kurā iekļauj P&A izdevumus, un P&A projekts tiek iesniegts Komisijai tādā gadījumā, ja komersantam vai VID ir neskaidrības par projekta darbību atbilstību P&A darbībām.

³⁶ Pētniecības un attīstības darbību novērtēšanas komisijai: 2014.gada otrajā pusgadā tika iesniegts 1 projekts, 2015. gadā - 9 projekti, 2016.gadā - 8 projekti.

³⁷ Jaunuzņēmumiem pieejams šāds valsts atbalsts:
- atbalsta programma fiksētā maksājuma veikšanai (apmērs 2x min VSAOI) ar papildus iespēju saņemt IIN un UIN (līdz 100%) atvieglojumu;
- atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei (piesaistīto darbinieku atalgojuma līdzfinansējums - 45%) ar papildus iespēju piemērot UIN (līdz 100%) atvieglojumu;
- Kā viens no galvenajiem kritērijiem atbalsta piešķiršanai jaunuzņēmumiem noteikts kvalificēta riska kapitāla investoru vismaz 30 tūkst. euro ieguldījums jaunuzņēmuma pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā.

³⁸ Pieejams: http://ej.uz/tpwi , 10.lpp

³⁹ ES zilo karti varēs saņemt ne tikai tie ārzemnieki, kuriem ir augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē vai nozarē, kurā tie tiek nodarbināti, bet arī tie ārzemnieki, kuriem nav augstākās izglītības attiecīgajā specialitātē vai nozarē, bet ir vismaz piecu gadu profesionāla pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē)

⁴⁰ Uzņēmējdarbības atklājuma process ir iekļaujošs un interaktīvs bottom-up process, kurā dažādas iesaistītās puses (politikas veidotāji, uzņēmējdarbības sektors, akadēmiskās aprindas u.c.) atklāj un piedāvā informāciju par iespējamiem jauniem pasākumiem, tostarp identificē potenciālās iespējas, kas radušās, izmantojot šo mijiedarbību, savukārt politikas veidotāji iegūst iespēju novērtēt rezultātus un veidus, kā īstenot šīs potenciālās iespējas (http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/entrepreneurial-discovery-edp)

⁴¹ Informatīvais ziņojums izstrādāts izpildot MK 2016. gada 8. novembra sēdes protokollēmuma Nr.60 60 § 4. punkta uzdevumu un IZM plāno informatīvā ziņojuma projektu iesniegt izskatīšanai MK 2018. gada februārī.

⁴² Norādīta darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktā iznākuma rādītāja vērtība. Vienlaikus IZM ir pieteikusi grozījumus Nr.3 darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", lūdzot mainīt minētā iznākuma rādītāja struktūru atbilstoši faktiskajai situācijai, tai skaitā rosinot mazināt jaunu pētnieku skaita (jaunas P&A darba vietas) vērtību.

⁴³ Šobrīd darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktā iznākuma rādītāja vērtība. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka IZM ir pieteikusi grozījumus darbības programmā Nr.3, lūdzot mainīt minētā iznākuma rādītāja struktūru atbilstoši faktiskajai situācijai, tai skaitā rosinot mazināt jaunu pētnieku skaita (jaunas P&A darba vietas) vērtību.

⁴⁴ Norādīta darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktā iznākuma rādītāja vērtība. Vienlaikus IZM ir pieteikusi grozījumus darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", lūdzot mainīt minētā iznākuma rādītāja struktūru atbilstoši faktiskajai situācijai, tai skaitā rosinot mazināt jaunu pētnieku skaita (jaunas P&A darba vietas) vērtību.

Informatīvā ziņojuma
"Viedās specializācijas stratēģijas monitorings"
1. pielikums

NOZARU MAKRO ANALĪZE¹

SATURS

NOZARU ATTĪSTĪBAS TENDENCES

A LAUKSAIMNIECĪBA, MEŽSAIMNIECĪBA

B IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE

C APSTRĀDES RŪPNIECĪBA

C10-12 PĀRTIKAS PRODUKTU, DZĒRIENU RAŽOŠANA

C13-15 VIEGLĀ RŪPNIECĪBA

C16 KOKAPSTRĀDE

C17-18 PAPĪRA RAŽOŠANA UN POLIGRĀFIJA

C19-22 ĶĪMISKĀ RŪPNIECĪBA UN TĀS SASKARNOZARES

C23 NEMETĀLISKO MINERĀLU IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANA

C24-25 METĀLU UN METĀLU IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANA

C26-27 ELEKTRISKO UN OPTISKO IEKĀRTU RAŽOŠANA

C28 MAŠĪNU UN IEKĀRTU RAŽOŠANA

C29-30 TRANSPORTLĪDZEKĻU RAŽOŠANA

C31-33 PĀRĒJĀS APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS NOZARES

D ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA

E ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN SANĀCIJA

F BŪVNIECĪBA

G TIRDZNIECĪBA

H TRANSPORTS UN UZGLABĀŠANA

I IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI

J INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJU PAKALPOJUMI

J61 TELEKOMUNIKĀCIJAS

J62-63 DATORPROGRAMMĒŠANA, KONSULTĒŠANA, INFORMĀCIJAS PAKALPOJUMI

K-N, R-S PĀRĒJIE KOMERCPAKALPOJUMI

KOPSAVILKUMS

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē krīzes negatīvā ietekme bija jūtama mazākā mērā. Lai gan krīzes laikā tās īpatsvars samazinājās, tomēr 2010.gadā tās īpatsvars tautsaimniecībā bija palielinājies līdz 4,4%. Pēdējos gados vājais pieprasījums eksporta tirgos, kā arī Krievijas noteiktie pārtikas importa ierobežojumi ir piebremzējuši nozares izaugsmi un nozares īpatsvars ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. 2016. gadā ražošanas apjomi nozarē samazinājās par 0,6%. Kopš krīzes zemākā punkta 2008. gadā nozares izlaides apjomi ir kāpuši par 34% un par 25% pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug mērenāk, kas liecina par produktivitātes pieaugumu. 2016. gadā aizņemto darbavietu skaits samazinājās par 1%. 2016.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 22% un praktiski saglabājās pirmskrīzes līmenī.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Desmit gadu laikā eksportētās produkcijas apjomi ir vairākkārtīgi pieauguši. 2013.-2014.gadā eksporta vērtība saruka pasaules cenu samazinājuma dēļ.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Kopš krīzes perioda eksporta apjoms uz vienu strādājošo ir būtiski pieaudzis.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksporta apjoms uz vienu strādājošo ir tuvu ES vidējam līmenim, tomēr nedaudz atpaliek no Lietuvas un Igaunijas līmeņa.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi ir Lietuva, Igaunija, Alžīrija, Saūda Arābija (graudaugi), Spānija, Francija, Nīderlande un Vācija.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada ir samazinājies zivju produkcijas īpatsvars eksporta struktūrā.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Krīzes laikā un pēckrīzes periodā līdz 2013.gadam darbaspēka izmaksas nozarē praktiski saglabājās vienādā līmenī, izņemot 2010.gadā uzrādot pieaugumu. 2014.-2015.gadā darba samaksas pieaugums nozarē bija ļoti straujš, darbaspēka izmaksām sasniedzot jau pirmskrīzes perioda līmeni. 2016.gadā darbaspēka izmaksas pieaugums turpinājās - par 12%.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Būtisks nodarbināto skaita samazinājums krīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kāpumu 2009.-2010.gadā. Savukārt, 2011.gadā, pieaugot nodarbināto skaitam un samazinoties ražošanas apjomiem, produktivitāte samazinājās. Kopš 2012.gada vērojams produktivitātes kāpums, kas saistīts ar straujāku ražošanas apjomu kāpumu (par 26%) kā nodarbināto skaita pieaugums (par 13%).

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Krīze pozitīvi ietekmēja nozares konkurētspēju (ULC samazinājās par 36%, ko galvenokārt noteica nodarbināto skaita samazinājums un darbaspēka izmaksu kritums 2009.gadā). Turpmākajos gados ULC pieauga, ko noteica darbaspēka izmaksu straujš kāpums, tomēr produktivitātes kritums bija tikai 2011.gadā. 2012.-2013.gadā nozarē darbaspēka izmaksas samazinājās, savukārt produktivitāte pieauga, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) uzlabošanos. 2016.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību Latvijā bija par 31% un darbaspēka izmaksas par 47%, bet produktivitāte par 13% augstākā līmenī.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tas ir augstāks nekā tautsaimniecībā kopumā un 2014. gadā šis rādītājs strauji pieauga. 2016.gadā darbaspēka izmaksas ir palielinājušās par 6 procentpunktiem, salīdzinot ar 2014.gadu.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir augstāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Pēc produktivitātes līmeņa samazināšanās 2013.gadā, 2014.gadā rādītājs uzlabojās, un 2015.-2016.gadā saglabājas aptuveni tādā pašā līmenī.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija augstākas nekā Lietuvā, bet zemākas nekā Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 21.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija nedaudz augstāka nekā Lietuvā, bet zemāka nekā Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 20.vietā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2016.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija zemākas nekā ES vidēji, bet 2016.gadā tas jau bija tuvu ES vidējam rādītājam. Latvijā 2016.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību ir pieaugušas par 13%, ko noteica darbaspēku izmaksu kāpums par 38%. Tas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības samazinās.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars tautsaimniecībā bija palielinājies no 0,3% 2005.gadā līdz 0,5% 2010.gadā. Pēc kāpuma 2013.gadā, 2014.gadā nozares īpatsvars samazinājās par 0,6 procentpunktiem līdz 0,46%, savukārt 2015.gadā nozares īpatsvars pieauga un sasniedza 0,49% un 2016.gadā tas bija 0,5%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Ražošanas apjomi 2014. gadā nozarē saruka par 10%, bet 2015. gadā ražošanas apjomi nozarē palielinājās par 7%. Kopš krīzes zemākā punkta 2009. gadā nozares izlaides apjomi ir kāpuši par 10% un par 21% pārsniedz pirmskrīzes līmeni. 2016.gadā aizņemto darbavietu skaits saruka par 9%. 2016.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 9% , savukārt tas bija par 2% zemāks par pirmskrīzes līmeni.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Kopš 2005.gada eksportētās produkcijas apjomi ik gadu stabili aug. Desmit gadu laikā eksporta apjomi nozarē ir vairākkārt auguši.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Kopš 2005.gada eksporta apjoms uz vienu strādājošo pakāpeniski pieaug.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksporta apjoms uz vienu strādājošo ieguves rūpniecībā bija augstāks nekā Lietuvā, Igaunijā un ES vidēji. Starp ES valstīm šajā rādītājā Latvija ir 2.vietā.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi nozarē ir Vācija, Itālija, Ķīna, Lietuva, Beļģija, Nīderlande un Spānija.

Eksporta struktūra. Nozares eksporta struktūrā dominējošs pārsvars ir kūdrai - vairāk nekā 90%.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Krīzes laikā darbaspēka izmaksas nozarē saglabājās praktiski nemainīgas, salīdzinot ar 2008.gadu. 2011.-2012.gadā tās nedaudz samazinājās, bet, atsākoties ekonomikas izaugsmei, 2013.-2014.gadā darba samaksas pieaugums nozarē kļuva straujāks, darbaspēka izmaksām sasniedzot pirmskrīzes perioda līmeni. 2015.gadā vērojams darbaspēka izmaksu kritums nodarbināto skaita pieauguma dēļ, savukārt 2016.gadā darbaspēka izmaksas nedaudz pieauga.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Nodarbināto skaita samazinājums un būtisks ražošanas apjomu kāpums krīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kāpumu 2009.-2010.gadā. Savukārt, 2011.gadā, samazinoties ražošanas apjomiem un pieaugot nodarbināto skaitam, produktivitāte samazinājās. Savukārt 2013.gadā bija vērojams produktivitātes kāpums, kas saistīts ar ražošanas apjomu kāpumu par 7%, bet 2014.gadā produktivitātes kritumu atkal noteica nodarbināto skaita pieaugums un ražošanas apjomu kritums. 2015.gadā ražošanas apjomi atsāka pieaugt, 2016.gadā sasniedzot 6,5% kāpumu.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Krīze pozitīvi ietekmēja nozares konkurētspēju (ULC samazinājās par 20%, ko galvenokārt noteica nodarbināto skaita samazinājums un ražošanas apjomu kāpums 2009.gadā). Turpmākajos gados ULC pieauga (izņemot 2012.gadu), ko noteica darbaspēka izmaksu kāpums un produktivitātes kritums, nodarbināto skaitam pieaugot divreiz straujāk nekā ražošanas apjomam. 2016.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību Latvijā bija par 13% augstākas, bet produktivitāte par 1% zemākā līmenī. Izmaksu konkurētspējas priekšrocības ES tirgū samazinās.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tas bija augstāks nekā tautsaimniecībā kopumā. 2016.gadā šis rādītājs ir pieaudzis, kaut gan darba samaksa bija nedaudz zemāka nekā tautsaimniecībā kopumā.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Krīzes laikā iegūto konkurētspējas priekšrocību pamatā produktivitāte strauji palielinājās. Pēckrīzes periodā vērojams līmeņa samazinājums, bet kopš 2012.gada tas pieaug un pietuvojas ES vidējam līmenim.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2016.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija vienas no zemākajām starp ES valstīm, zemākas tās bija tikai Lietuvā, Polijā, Ungārijā un Rumānijā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2016.gadā produktivitāte nozarē bija viena no zemākajām starp ES valstīm, zemāka tā bija tikai Ungārijā un Kiprā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija daudz augstākas nekā ES vidēji. Arī 2015.gadā tas bija augstāks par ES vidējo rādītāju, ULC pieaugot gan Latvijā, gan ES vidēji. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību ir pieaugušas par 16%, ko noteica nodarbināto skaita kāpums par 16% un attiecīgi arī produktivitātes kritums bija 11%. Tas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības samazinās.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Apstrādes rūpniecībā 2010. gadā pieauguma tempi bija krietni straujāki nekā kopējā tautsaimniecības izaugsme, un nozare kļuva par galveno tautsaimniecības izaugsmes virzītāju. Šajā gadā tās īpatsvars tautsaimniecībā bija palielinājies līdz 13,5%. Lai arī nākamajos divos gados nozares izaugsme turpinājās, tā bija lēnāka. 2013. -2015. gadā rūpniecības izaugsmes tempi bija apstājušies, nozares pieaugums atsākās tikai 2016.gadā. Apstrādes rūpniecības daļa tautsaimniecības struktūrā 2016. gadā bija 12,3% un tas ir par 1,2 procentpunktiem zemāk nekā 2010.gadā.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. 2016.gadā ražošanas apjomi nozarē palielinājās par 5,6%. Kopš krīzes zemākā punkta 2009. gadā nozares izlaides apjomi ir kāpuši par 31%, bet atpaliek par 6% no pirmskrīzes līmeņa. Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug krietni mērenāk, kas liecina par produktivitātes pieaugumu. 2014. un 2015. gada, piebremzējoties nozares izaugsmei, pieprasījums pēc darbaspēka saruka. 2016. gadā aizņemto darbavietu skaits pieauga vien par 0,4%. 2016.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 10%, bet par 29% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Kopš krīzes zemākā punkta 2009. gadā eksportētās produkcijas apjomi ir dubultojušies. Pēdējos gados eksporta pieaugums ir kļuvis mērenāks saistībā ar situāciju ārējā vidē.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Kopš krīzes perioda eksporta apjoms uz vienu strādājošo pakāpeniski pieaug.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksporta apjoms uz vienu strādājošo apstrādes rūpniecībā bija zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā un par 41% zemāks nekā ES vidēji.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi apstrādes rūpniecībā ir Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija, Zviedrija, Apvienotā karaliste, Polija un Dānija.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada ir samazinājies kokapstrādes īpatsvars eksporta struktūrā, bet pieaudzis elektronisko un optisko iekārtu īpatsvars.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Krīzes laikā darbaspēka izmaksas apstrādes rūpniecībā nedaudz samazinājās, bet, atsākoties ekonomikas izaugsmei, 2012.-2016.gadā darba samaksas pieaugums nozarē kļuva straujāks, darbaspēka izmaksām pārsniedzot pirmskrīzes perioda līmeni.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Būtisks nodarbināto skaita samazinājums krīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kāpumu 2010.-2011.gadā. 2012.-2013.gadā, strauji pieaugot darbaspēka izmaksām, palielinoties nodarbināto skaitam, un ražošanas apjomiem pieaugot lēnākos tempos, produktivitāte samazinājās. Savukārt, 2014.-2016.gadā bija vērojams straujš produktivitātes kāpums, kas saistīts ar ražošanas apjomu kāpumu par 6% un nodarbināto skaita kritumu par 2%.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Krīze pozitīvi ietekmēja nozares konkurētspēju (ULC samazinājās par 26%, ko galvenokārt noteica nodarbināto skaita samazinājums un darbaspēka izmaksu kritums 2009.gadā). Turpmākajos gados ULC strauji pieauga, ko noteica darbaspēka izmaksu straujš kāpums, tomēr produktivitātes kritums bija minimāls, jo ražošanas apjomu kāpums bija līdzīgs nodarbināto pieaugumam. Kopš 2013.gada nozarē darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. 2016.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību Latvijā bija par 12%, darbaspēka izmaksas par 27% un produktivitāte par 13% augstākā līmenī.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tās ir zemākas nekā tautsaimniecībā kopumā, bet pēdējos gados rādītājs pakāpeniski pieaug.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Krīzes laikā iegūto konkurētspējas priekšrocību pamatā produktivitāte strauji palielinājās un kopš 2011.gada praktiski saglabājas stabili 32-35% līmenī, salīdzinot ar ES vidējo.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija vienas no zemākajām starp ES valstīm, zemākas tās bija tikai Polijā, Rumānijā un Bulgārijā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā produktivitāte nozarē bija viena no zemākajām starp ES valstīm, zemāka tā bija tikai Bulgārijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2016.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija daudz zemākas nekā ES vidēji, zemāks rādītājs bija 5 valstīs, bet 2016.gadā tas jau bija vistuvāk ES vidējam rādītājam. Latvijā 2016.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību ir pieaugušas par 32%, ko noteica darbaspēku izmaksu kāpums par 48%. Tas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības samazinās.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozare ir otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare gan pēc izlaides, gan pēc aizņemto darbavietu skaita. Nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 3,4%. Pēc krīzes periodā nozares apjomi palielinājās, īpatsvaram pieaugot par 0,7 procentpunktiem no 2,6% 2008.gadā līdz 3,3% 2010.gadā. Savukārt 2011.gadā nozares īpatsvars samazinājās līdz 2,8%, nokrītoties līdz 2,5% 2015.gadā. Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. 2015. gadā ražošanas apjomi nozarē samazinājās par 4,6%. Salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009. gadā, nozares izlaides apjomi 2015.gadā bija par 5% zemāki un par 41% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Darbavietu skaits nozarē kopš 2005.gada samazinās. 2015. gadā darbavietu skaits samazinājās 1,8%, bet, salīdzinot ar zemāko punktu 2011.gadā, darbavietu skaits saruka par 0,1%.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Kopš krīzes zemākā punkta 2009. gadā eksportētās produkcijas apjomi ir dubultojušies. 2015.gadā eksporta apjomi samazinājās saistībā ar situāciju ārējā vidē un pasaules cenām.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Desmit gadu laikā eksporta apjoms uz vienu strādājošo ir vairākkārtīgi pieaudzis.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksports apjoms uz vienu strādājošo pārtikas rūpniecībā ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kā arī ievērojami zemāks nekā ES vidēji.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi pārtikas rūpniecības nozarē ir Krievija, Lietuva, Igaunija, Polija, Vācija un Nīderlande.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada ir samazinājies gaļas un zivju izstrādājumu īpatsvars eksporta struktūrā, bet pieaudzis dzērienu eksporta īpatsvars.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2011.gada darba samaksas pieaugums nozarē kļūst arvien straujāks, 2014.gadā darbaspēka izmaksām sasniedzot jau pirmskrīzes perioda līmeni un 2015.gadā pārsniedzot to.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Būtisks ražošanas apjomu samazinājums krīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kritumu 2009.gadā. 2010.gadā produktivitāte pieauga nodarbināto skaita krituma un ražošanas apjomu kāpuma dēļ. Pēc krituma 2011.gadā, pēdējos gados, ražošanas apjomiem pieaugot un nodarbināto skaitam samazinoties, produktivitāte pakāpeniski pieaug.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Ekonomikas lejupslīdes jeb krīzes periodā ULC samazinājās, ko galvenokārt noteica nodarbināto skaita un būtisks darbaspēka izmaksu samazinājums 2009.-2010.gadā. Kopš 2011.gada būtiski pieaug darbaspēka izmaksas, ULC nozarē Latvijā vidēji gadā pieauga par 5%, bet vidēji ES pieauga par 1,4%. Vienlaikus jāatzīmē, ka kopš 2012.gada produktivitāte pieauga par 18%, tomēr darbaspēka izmaksas pieauga straujāk - par 30%. Darbaspēka izmaksas ES vidēji pieauga par 6%, kamēr produktivitāte saglabājās nemainīga. Arī 2015.gadā nozarē darbaspēka izmaksas pieauga straujāk nekā produktivitāte, kas liecinās par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos, ja šāda tendence turpināsies arī turpmākajos gados.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tās ir zemākas nekā tautsaimniecībā kopumā, bet pēdējos gados tās pieaug vairāk tuvojoties ES vidējam līmenim.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā, bet pēdējos gados tas pieaug vairāk tuvojoties ES vidējam līmenim.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija nedaudz zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 25.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija augstāka nekā Igaunijā, bet zemāka nekā Lietuvā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 23.vietā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija viens no zemākajiem rādītājiem starp ES valstīm, zemāks tas bija tikai Lietuvā, Īrijā un Rumānijā. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu ULC ir pieaudzis par 33%, ko noteica darbaspēka izmaksu pieaugums par 46%, kas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības samazinās.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 1,3%. Pēc krīzes periodā nozares apjomi nedaudz palielinājās, īpatsvaram pieaugot par 0,2 procentpunktiem no 0,6% 2009.gadā līdz 0,8% 2010.-2011.gadā. Savukārt 2012.gadā nozares īpatsvars samazinājās līdz 0,7% un tādā līmenī saglabājās arī 2013.gadā, līdz 2015.gadam tās īpatsvars tautsaimniecībā samazinājās līdz 0,5%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Nozare salīdzinoši sekmīgi atguvās no krīzes, tomēr pēdējos gados nozares attīstība ir vāja. 2015.gadā bija vērojams liels ražošanas apjomu samazinājums par 11%. Salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009. gadā, nozares izlaides apjomi 2015.gadā bija par 1% zemāki, un par 38% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug krietni mērenāk, kas liecina par produktivitātes pieaugumu. Darbavietu skaits nozarē pēc krīzes pieauga, tomēr no 2014. gada darbavietu skaits samazinās, 2015.gadā samazinājums ir par 8%. Salīdzinot ar zemāko punktu 2009.gadā, darbavietu skaits samazinājies par 3%.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Kopš krīzes zemākā punkta 2009. gadā eksportētās produkcijas apjomi atsāka pieaugt. 2014.-2016.gadā eksporta apjomi samazinās vāja ārējā pieprasījuma dēļ.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Kopš 2005.gada eksporta apjoms uz vienu strādājošo ik gadu lēnām, bet stabili aug.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksports apjoms uz vienu strādājošo vieglās rūpniecības nozarē ir nedaudz augstāks nekā Igaunijā, zemāks nekā Lietuvā, un ievērojami zemāks nekā ES vidēji.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi vieglās rūpniecības precēm ir Igaunija, Lietuva, Dānija, Polija, Zviedrija, Vācija un Krievija.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada nav būtiski mainījusies, vien nedaudz sarucis tekstila apģērba un tā piederumu īpatsvars.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Krīzes laikā un atsākoties ekonomikas izaugsmei darbaspēka izmaksas nozarē samazinājās. Izmaksu kāpums atsākās 2013.gadā, un 2015.gadā tika sasniegts pirmskrīzes perioda līmenis.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Būtisks ražošanas apjomu samazinājums pirmskrīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kritumu 2007.gadā, kas turpinājās arī 2008.-2009.gadā. 2010.-2011.gadā produktivitāte pieauga, ražošanas apjomu kāpumam pieaugot daudz straujāk nekā nodarbināto skaitam. Savukārt, 2012.gadā produktivitāte samazinājās ražošanas apjomu krituma dēļ. Nākamos divos gados bija vērojams mērens produktivitātes kāpums nodarbināto skaita krituma dēļ. 2015.gadā produktivitāte ir noslīdējusi 2012.gada līmenī straujāku ražošanas apjomu krituma dēļ.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Ekonomikas lejupslīdes jeb krīzes periodā ULC samazinājās, ko noteica būtisks darbaspēka izmaksu un nodarbināto skaita samazinājums, izmaksām samazinoties straujāk nekā nodarbināto skaitam. Kopš 2012.gada ULC pieaug, kamēr produktivitāte samazinās vai pieaug minimāli. Šādu nozares attīstības modeli var raksturot kā ekstensīvu. 2015.gadā nozarē darbaspēka izmaksas pieauga UN produktivitāte samazinājās, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tās aptuveni ir tautsaimniecības vidējā līmenī.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā (izņemot 2010.-2011.gadu). Kopš 2012.gada produktivitāte praktiski saglabājas vienā līmenī un būtiski atpaliek no vidējā līmeņa tautsaimniecībā kopumā.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 24.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 25.vietā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija viens no zemākajiem rādītājiem starp ES valstīm, zemāks tas bija 6 valstīs, bet 2014.gadā ULC Latvijā bija vienāds ar vidējo rādītāju ES. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu ULC ir pieaudzis par 8%, ko noteica nodarbināto skaita kritums par 4% un ražošanas apjomu kritums par 7%, kas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības samazinās.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Kokapstrādes īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 2,6%. Krīzes laikā kokapstrādes apjomi strauji palielinājās, īpatsvaram pieaugot par 1,2 procentpunktiem no 1,7% 2008.gadā līdz 2,9% 2010.gadā. Savukārt 2013.gadā nozares īpatsvars samazinājās līdz 2,6%, bet 2014.gadā pieauga līdz 2,8%. 2016.gadā nozares īpatsvars tautsaimniecībā nedaudz saruka un bija 2,6%. Kokapstrāde ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare. Tā veido 27% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides un vairāk nekā 1/5 no apstrādes rūpniecībā strādājošo skaita. Nozare eksportē aptuveni 75% no visas saražotās produkcijas. Lielākais eksporta tirgus tradicionāli ir ES-15 valstis.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. 2015. gadā ražošanas apjomi kokapstrādē saruka par 1,5%. Kopš krīzes zemākā punkta 2009. gadā nozares izlaides apjomi ir pieauguši par gandrīz 56% un par 9% pārsniedz pirmskrīzes līmeni.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug krietni mērenāk, kas liecina par produktivitātes pieaugumu. 2015. gadā aizņemto darbavietu skaits saruka par 1,5%. Kopš krīzes zemākā punkta 2009. gadā nozarē aizņemto darbavietu skaits ir pieaudzis par 27%, bet par 25% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Kopš krīzes perioda 2007.gadā, eksporta apjoms uz vienu strādājošo ir pieaudzis par gandrīz par 70%.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksporta apjoms uz vienu strādājošo kokapstrādē bija augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 10.vietā.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi kokapstrādes nozarē ir Apvienotā karaliste, Igaunija, Vācija, Zviedrija, Dānija un Lietuva.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada ir samazinājies zāģēto un neapstrādāto kokmateriālu īpatsvars eksporta struktūrā, bet pieaudzis malkas, šķeldas un skaidu īpatsvars.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2011.gada darba samaksas pieaugums kokapstrādē kļūst arvien straujāks, 2013.gadā darbaspēka izmaksām sasniedzot jau pirmskrīzes perioda līmeni. 2015.gadā darbaspēka izmaksas pieauga par 13%, salīdzinot ar 2014.gadu.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Būtisks nodarbināto skaita samazinājums un ražošanas apjomu kāpums krīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kāpumu 2009.-2010.gadā. Savukārt, turpinoties darbaspēka izmaksu kāpumam, produktivitātes kāpums pēdējos gados ir daudz mērenāks. 2013.gadā bija vērojams produktivitātes kritums, kas 2014.un 2015.gadā atgriezās 2011. un 2012.gada līmenī.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Ekonomikas lejupslīdes jeb krīzes periodā ULC samazinājās, ko galvenokārt noteica būtisks nodarbināto skaita samazinājums un ražošanas apjomu kāpums. Kopš 2011.gada gan nodarbināto skaits, gan darbaspēka izmaksas pieauga, kamēr produktivitāte pieaug minimāli vai samazinās. Šādu nozares attīstības modeli var raksturot kā ekstensīvu. Vienlaikus jāatzīmē, ka kopš 2011.gada ULC kokapstrādes nozarē Latvijā vidēji gadā pieauga četras reizes straujāk nekā vidēji ES, Latvijā par 5,4%, ES - par 1,2% vidēji gadā. 2015.gadā kokapstrādē darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, kokapstrādē tas ir tuvāk ES vidējam līmenim nekā tautsaimniecībā kopumā un pēdējos gados tas pieaug vairāk tuvojoties ES vidējam līmenim.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, kokapstrādē produktivitātes līmenis ir ļoti tuvu ES vidējam līmenim un būtiski pārsniedz līmeni tautsaimniecībā kopumā. 2014.gadā tas bija par 28 procentpunktiem augstāks nekā 2008.gadā.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas kokapstrādē bija augstākas nekā Lietuvā, bet zemākas nekā Igaunijā. Kopumā Latvija bija 19.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte kokapstrādē bija augstāka nekā Lietuvā, bet zemāka nekā Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 17.vietā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) kokapstrādes nozarē Latvijā ir viens no zemākajiem rādītājiem starp ES valstīm, 2010.gadā zemāks tas bija tikai Rumānijā, bet 2015.gadā - Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību ir pieaugušas, ko noteica darbaspēka izmaksu pieaugums par 44%. Neskatoties uz darbaspēka izmaksu strauju kāpumu, ULC līmenis Latvijā joprojām ir zemāks nekā citām ES valstīm, kas liecina, ka nozarē saglabājas lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 0,7%. No 2007.gada līdz 2015.gadam nozares īpatsvars saglabājas praktiski vienādā līmenī - 0,5%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Nozare pakāpeniski pārorientējas no iekšējā tirgus uz eksporta tirgiem. 2011. gadā nozarē ražošanas apjomi samazinājās, bet 2012.gadā bija vērojams straujš apjomu kāpums un arī 2013.-2014.gadā nozarē saglabājās stabila izaugsme. Turpretim 2015.gadā bija vērojama neliela samazināšanās. Salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009. gadā, nozares izlaides apjomi 2015.gadā bija par 11% augstāki, bet par 18% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug mērenāk, kas liecina par produktivitātes kāpumu. Darbavietu skaits nozarē pēc krīzes pieauga katru gadu līdz 2015.gadam, kad, salīdzinot ar zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 15%, bet par 31% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Pēc krīzes 2009. gadā eksportētās produkcijas apjomi stabili aug. Eksportētās produkcijas apjomi faktiskajās cenās 2015.gadā ir 2,5 reizes lielāki.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Pēc krīzes kopš 2010.gada eksporta apjoms uz vienu strādājošo ir ievērojami pieaudzis.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksports apjoms uz vienu strādājošo papīra ražošanas un poligrāfijas nozarē bija līdzīgs kā Lietuvā, bet zemāks nekā Igaunijā un ES vidēji.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi nozarē ir Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Norvēģija, Krievija un Dānija.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada ir samazinājies papīra un kartona un to izstrādājumu īpatsvars eksporta struktūrā, bet pieaudzis poligrāfijas rūpniecības izstrādājumu īpatsvars. ES valstīs vidēji nozares eksporta struktūra desmit gadu laikā nav būtiski mainījusies.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2011.gada darba samaksas pieaugums nozarē kļūst arvien straujāks, 2012.gadā darbaspēka izmaksām sasniedzot jau pirmskrīzes perioda līmeni. Nākamajos gados izmaksas turpina pieaugt.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Būtisks ražošanas apjomu samazinājums pirmskrīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kritumu 2007.gadā, kas turpinājās arī 2008.-2009.gadā. 2010.gadā produktivitāte pieauga ražošanas apjomu kāpuma un strauja nodarbināto skaita krituma dēļ. Savukārt, 2011.gadā produktivitāte samazinājās strauja ražošanas apjomu krituma dēļ. Pēdējos gados vērojams mērens produktivitātes kāpums.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Pēdējos gados nozarē darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. Šīs tendences ir līdzīgas pirms krīzes periodā vērojamām. Ekonomikas lejupslīdes jeb krīzes periodā ULC samazinājās, ko noteica būtisks nodarbināto skaita samazinājums, darbaspēka izmaksām samazinoties straujāk un ražošanas apjomiem samazinoties mazāk nekā nodarbināto skaitam. No 2012.gada līdz 2014.gadam darbaspēka izmaksas pieaug, kamēr šajā laikā produktivitāte ir pieaugusi daudz lēnāk. Šādu nozares attīstības modeli var raksturot kā ekstensīvu.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tas ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā, bet pēdējos gados tas pieaug vairāk tuvojoties ES vidējam līmenim.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Kopš 2012.gada produktivitāte pakāpeniski pieaug, bet joprojām atpaliek no vidējā līmeņa tautsaimniecībā kopumā.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija zemākas nekā Lietuvā, bet augstākas nekā Igaunijā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija viens no zemākajiem rādītājiem starp ES valstīm, zemāks tas bija 6 valstīs (ieskaitot Lietuvu un Igauniju), bet 2014.gadā ULC Latvijā bija augstāks par vidējo rādītāju ES. Jāatzīmē, ka 2014.gadā ULC Lietuvā praktiski saglabājās tāds pats, bet Igaunijā zemāks kā 2010.gadā. Latvijā 2014.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, ULC ir pieaudzis par 40%, ko noteica darbaspēka izmaksu kāpums par 39% un nodarbināto skaita kāpums par 11%, kas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības samazinās.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 1%. Krīzes periodā īpatsvars nedaudz samazinājās, bet 2010.-2011.gadā pieauga līdz 1,3%. Pēdējos gados nozares īpatsvars samazinās, 2015.gadā tas bija 1%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Krīzes laikā nozarē ražošanas apjomi samazinājās, bet 2010.gadā bija vērojams straujš apjomu kāpums. Pēdējos gados ražošanas apjomi samazinās, nozari negatīvi ietekmē ekonomiskās situācijas pavājināšanās Krievijā, kas ir viens no būtiskiem noieta tirgiem. Salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009. gadā, nozares izlaides apjomi 2014.gadā bija par 11% augstāki, bet par 17% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Neraugoties uz grūtībām, nozarē turpina palielināties aizņemto darbavietu skaits. Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug straujāk, kas liecina par produktivitātes kritumu. Darbavietu skaits nozarē pēc krīzes pieauga katru gadu, 2015. gadā, salīdzinot ar zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 17%.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Desmit gadu laikā eksportētās produkcijas apjomi pakāpeniski pieaug. Šajā laika posmā produkcijas apjomi ir vairākkārtīgi auguši.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Kopš 2005.gada eksporta apjoms uz vienu strādājošo pakāpeniski pieaug.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksports apjoms uz vienu strādājošo ķīmiskajā rūpniecībā bija mazāks nekā Lietuvā, Igaunijā un ES vidēji. Kopumā starp ES valstīm Latvija ir 21.vietā.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi nozarē ir Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija, Polija un Zviedrija.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada nozares eksporta struktūra gan Latvijā, gan ES valstīs vidēji ir līdzīga un nav būtiski mainījusies.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2011.gada darba samaksas pieaugums nozarē kļūst arvien straujāks, 2013.gadā darbaspēka izmaksām sasniedzot jau pirmskrīzes perioda līmeni.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Būtisks ražošanas apjomu samazinājums pirmskrīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kritumu 2007.gadā, kas bija vērojams arī krīzes laikā 2009.gadā. 2010.gadā produktivitāte pieauga strauja ražošanas apjomu kāpuma dēļ. Savukārt, kopš 2011.gada produktivitāte samazinās, ko ietekmē nodarbināto skaita pieaugums un ražošanas apjomu kritums. 2015.gadā produktivitātes kritums ir apstājies un nedaudz pieaudzis salīdzinājumā ar 2014.gada līmeni.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Pēdējos gados nozarē darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. Šīs tendences ir līdzīgas pirms krīzes periodā vērojamām. Ekonomikas lejupslīdes jeb krīzes periodā ULC samazinājās, ko noteica būtisks nodarbināto skaita samazinājums, darbaspēka izmaksām samazinoties straujāk un ražošanas apjomiem samazinoties mazāk nekā nodarbināto skaitam. No 2011.gada līdz 2014.gadam darbaspēka izmaksas pieaug, kamēr produktivitāte samazinās. Šādu nozares attīstības modeli var raksturot kā ekstensīvu. Arī 2015.gadā šī tendence turpinājās, izmaksu pieaugumam būtiski apsteidzot produktivitātes pieaugumu.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tas ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā, bet pēdējos gados tas pieaug.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Pēdējos gados produktivitāte samazinās un joprojām atpaliek no vidējā līmeņa tautsaimniecībā kopumā.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija vienas no zemākajām starp ES valstīm, zemākas tās bija tikai Polijā, Rumānijā un Bulgārijā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija viena no zemākajām starp ES valstīm, zemāka tā bija tikai Bulgārijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija viens no zemākajiem rādītājiem starp ES valstīm, zemāks tas bija Polijā un Ungārijā, bet 2015.gadā ULC Latvijā bija viens no augstākajiem ES. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, ULC ir pieaudzis par 71%, ko noteica darbaspēka izmaksu kāpums par 43% un ražošanas apjomu kritums par 13%, kas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības samazinās.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 0,4%. Krīzes laikā īpatsvars nedaudz samazinājās, bet kopš 2010.gada pakāpeniski pieauga, 2015.gadā sasniedzot 0,8%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Nozares atkopšanos pēc krīzes sekmēja izaugsme būvniecības nozarē, kā arī pārorientēšanās uz ārējiem tirgiem. Kopš 2014. gada otrās puses būvniecības nozares izaugsme ir palēninājusies, kas atspoguļojas nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozares darbības rādītājos. Savukārt 2015.gadā apjomi saruka par 12%. Salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009. gadā, nozares izlaides apjomi 2015.gadā bija par 53% augstāki un par 16% pārsniedza pirmskrīzes līmeni.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug mērenāk, kas liecina par produktivitātes kāpumu. Darbavietu skaits nozarē pēc krīzes pieauga katru gadu, taču 2015. gadā tas samazinājās par 3%. Salīdzinot ar zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 21%.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Kopš krīzes zemākā punkta 2009. gadā eksportētās produkcijas apjomi ir trīskāršojušies. Pēdējos gados eksporta pieaugums ir kļuvis mērenāks.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Desmit gadu laikā eksporta apjoms uz vienu strādājošo ir pieaudzis vairākkārtīgi.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksporta apjoms uz vienu strādājošo nozarē ir nedaudz augstāks nekā Igaunijā un ievērojami augstāks kā Lietuvā.

Eksporta tirgi. Lielākie nozares eksporta tirgi ir Zviedrija, Vācija, Lietuva, Igaunija, Krievija un Somija.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada ir samazinājies stikla un tā izstrādājumu īpatsvars eksporta struktūrā, bet pieaudzis cementa un akmens, ģipša u.tml. izstrādājumu eksporta īpatsvars.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Krīzes laikā un pēckrīzes periodā bija vērojams straujš produktivitātes pieaugums nodarbināto skaita krituma un ražošanas apjomu kāpuma dēļ. Savukārt, pēdējos gados produktivitāte pieaug minimāli. 2015.gadā produktivitāte ir noslīdējusi līdz 2010.gada līmenim.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Pēdējos gados nozarē darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. Šīs tendences ir līdzīgas pirms krīzes periodā vērojamām. Ekonomikas lejupslīdes jeb krīzes periodā ULC samazinājās, ko noteica būtisks nodarbināto skaita samazinājums, darbaspēka izmaksām samazinoties straujāk un ražošanas apjomiem samazinoties mazāk nekā nodarbināto skaitam. No 2012.gada līdz 2014.gadam darbaspēka izmaksas pieaug, kamēr produktivitāte praktiski ir saglabājusies 2011.gada līmenī. Šādu nozares attīstības modeli var raksturot kā ekstensīvu. Savukārt 2015.gadā ULC pieaugumam turpinoties, ir vērojama produktivitātes līmeņa samazināšanās.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē kopš krīzes tas ir augstāks nekā tautsaimniecībā kopumā un pēdējos gados tas pieaug vairāk tuvojoties ES vidējam līmenim.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis kopš krīzes ir augstāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Kopš 2011.gada produktivitātes līmenis bija ļoti tuvs ES vidējam līmenim, bet 2014.gadā vērojams tā kritums.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija augstākas nekā Lietuvā, bet zemākas nekā Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 20.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 20.vietā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija viens no zemākajiem rādītājiem starp ES valstīm, zemāks tas bija Polijā un Bulgārijā. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu ULC ir pieaudzis par 27%, ko noteica darbaspēka izmaksu straujāks kāpums par produktivitātes kāpumu.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 1,2%. Krīzes laikā īpatsvars nedaudz samazinājās, bet 2010.-2011.gadā pieauga. Kopš 2012.gada īpatsvars samazinājās līdz 1% 2014.gadā. 2015.gadā vērojams pieaugums līdz 1,1%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Nozarei pēckrīzes gados bija būtisks devums kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē. 2012. gadā izlaide bija par gandrīz 40% lielāka nekā pirms krīzes. 2013. un 2014. gadā nozari ļoti būtiski ietekmēja viena no lielākā apstrādes rūpniecības uzņēmuma AS "Liepājas Metalurgs" darbības apturēšana. Kopš 2014.gada nozares izaugsme ir atsākusies. Salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009. gadā, nozares izlaides apjomi 2016.gadā bija par 12% lielāki, bet par 24% atpalika no pirmskrīzes līmeņa.

Darbavietu skaits nozarē pēc krīzes pieauga līdz 2014. gadam, kad darbavietu skaits sāka samazināties. 2016.gadā, salīdzinot ar zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 12%.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Pēc krīzes zemākā punkta 2009. gadā eksportētās produkcijas apjomi atsāka pieaugt līdz AS "Liepājas metalurgs" maksātnespējai. Kopš 2013.gada nozares eksporta apjoms piedzīvo lejupslīdi.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Sākot no 2010.gada eksporta apjoms uz vienu strādājošo ievērojami auga, bet 2013.gadā līdz ar AS "Liepājas metalurgs" maksātnespēju eksporta apjomi uz 1 strādājošo samazinājās. 2014.-2015.gadā tie saglabājas 2013.gada līmenī.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksports apjoms uz vienu strādājošo metālu un to izstrādājumu ražošanā bija tuvu Lietuvas un ES vidējam līmenim, un augstāks nekā Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 10.vietā.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi metālapstrādes nozarē ir Lietuva, Polija, Igaunija, Dānija, Zviedrija un Turcija.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada pakāpeniski samazinās dzelzs un tērauda īpatsvars eksporta struktūrā, bet pieaug dzelzs un tērauda izstrādājumu īpatsvars. Līdzīgas tendences ir vērojamas arī ES kopumā.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2012.gada darba samaksas pieaugums nozarē kļūst arvien straujāks, 2014.gadā darbaspēka izmaksām sasniedzot pirmskrīzes perioda līmeni. 2015.gadā izmaksas turpināja pieaugt.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Krīzes laikā un pēckrīzes periodā bija vērojams straujš produktivitātes pieaugums strauja nodarbināto skaita krituma dēļ. Savukārt, pēc samazināšanās 2012.-2013.gadā, 2014.gadā vērojams straujš produktivitātes kāpums. 2015.gadā produktivitāte turpināja pieaugt.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Ekonomikas lejupslīdes jeb krīzes periodā ULC samazinājās, ko noteica būtisks nodarbināto skaita samazinājums, darbaspēka izmaksām samazinoties straujāk. 2012.-2013.gadā nozarē darbaspēka izmaksas pieauga straujāk nekā produktivitāte. Šīs tendences bija līdzīgas pirms krīzes periodā vērojamām. Šādu nozares attīstības modeli var raksturot kā ekstensīvu. Vienlaikus jāatzīmē, ka kopš 2012.gada ULC nozarē Latvijā vidēji gadā pieauga par 19%, bet vidēji ES praktiski nemainījās, tas nozīmē, ka izmaksu konkurētspējas priekšrocības ES tirgū samazinās. Kopš 2014.gadā nozarē darbaspēka izmaksas pieauga lēnāk nekā produktivitāte, un 2015.gadā ULC bija par 2% zemāks nekā 2014.gadā, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) uzlabošanos.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis krīzes laikā bija augstāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Kopš 2012.gada produktivitātes līmenis samazinājās, bet 2014.gadā atsākās tā uzlabošanās.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija vienas no zemākajām. Zemākas tās bija Polijā, Rumānijā un Bulgārijā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija viena no zemākajām. Zemāka tā bija Rumānijā un Bulgārijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija viens no zemākajiem rādītājiem starp ES valstīm, zemāks tas bija Slovākijā, Polijā un Bulgārijā, bet 2015.gadā ULC Latvijā bija viens no augstākajiem rādītājiem ES. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu ULC ir pieaudzis par 56%, ko noteica darbaspēka izmaksu kāpums par 39% un ražošanas apjomu kritums par 5%, kas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības samazinās.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Elektrisko un optisko iekārtu ražošana pēdējos gados ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare. Tās īpatsvars tautsaimniecībā ir palielinājies no 0,4% 2005.gadā līdz 1,0% 2015. gadā. Vairāk nekā 90% no visas nozarē saražotās produkcijas tiek eksportēta.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. 2015.gadā nozare piedzīvoja strauju izaugsmi, ražošanas apjomi nozarē palielinājās par 50%. Kopš krīzes zemākā punkta 2009.gadā nozares izlaides apjomi ir trīskāršojušies un divas reizes pārsniedz pirmskrīzes līmeni.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug krietni mērenāk, kas liecina par produktivitātes pieaugumu. 2015.gadā aizņemto darbavietu skaits pat samazinājās par 5%. 2015.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 31%, bet par 22% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Desmit gadu laikā eksportētās produkcijas apjomi ir vairākkārtīgi pieauguši. Diemžēl 2016.gada eksporta apjomi ir piedzīvojuši samazināšanos. Pēdējos gados elektrisko un optisko iekārtu eksports apstrādes rūpniecībā ir audzis visstraujāk.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Kopš krīzes perioda eksporta apjoms uz vienu strādājošo ir pieaudzis vairākas reizes.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksports apjoms uz vienu strādājošo nozarē bija augstāks nekā vidēji ES. Tas ir lielāks gan kā Igaunijas, gan kā Lietuvas attiecīgais rādītājs.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi nozarē ir Lietuva, Igaunija, Krievija, Polija, Apvienotie Arābu Emirāti, Čehija, Vācija un ASV.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada ir ievērojami pieaudzis datu pārraides aparātu eksporta īpatsvars.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, 2012.-2013.gadā darba samaksas pieaugums nozarē kļuva straujāks, darbaspēka izmaksām sasniedzot jau pirmskrīzes perioda līmeni. Izmaksu pieaugums turpinājās arī 2014.-2015.gadā.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Būtisks nodarbināto skaita samazinājums krīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kāpumu 2010.-2011.gadā. Savukārt, 2012.gadā, strauji pieaugot darbaspēka izmaksām un samazinoties ražošanas apjomiem, produktivitāte samazinājās. 2013.gadā bija vērojams straujš produktivitātes kāpums, kas saistīts ar ražošanas apjomu kāpumu par 30%, bet 2014.gadā produktivitātes kāpums bija mērens. Arī 2015.gada straujo produktivitātes pieaugumu noteica būtisks ražošanas apjomu pieaugums.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Krīze pozitīvi ietekmēja nozares konkurētspēju (ULC samazinājās par 3%, ko galvenokārt noteica nodarbināto skaita samazinājums 2009.-2010.gadā). Arī turpmākajos gados ir vērojama tendence izmaksu konkurētspējas uzlabošanai, ko noteica ražošanas apjomu straujāks kāpums. 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību Latvijā bija par 29% zemākā līmenī, tātad izmaksu konkurētspējas priekšrocības joprojām saglabājas.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tas ir zemāk nekā tautsaimniecībā kopumā, bet pēdējos gados tas pieaug.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis iepriekšējos gados bija zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā. 2015.gadā tas strauji uzlabojās un bija par 18 procentpunktiem augstāks nekā 2014.gadā, pārsniedzot rādījumu tautsaimniecībā kopumā.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 21.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 13.vietā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija nedaudz augstākas nekā ES vidēji, bet 2015.gadā tas bija zemākais rādītājs ES. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību ir samazinājušās par 43%, ko noteica ražošanas izlaides kāpums par 189%. Tas liecina, ka nozarē saglabājas lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 0,38%. Krīzes laikā īpatsvars samazinājās līdz 0,27%, bet kopš 2011.gada pakāpeniski pieauga sasniedzot 0,37% 2013.gadā. 2015.gadā īpatsvars veidoja 0,34%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Krīzes laikā nozarē bija vērojams straujš ražošanas apjomu kritums, savukārt pēc krīzes 2011.gadā ražošanas apjomi strauji pieauga. 2012. un 2013.gadā pieauguma tempi bija mēreni. Savukārt pēc samazinājuma 2014.gadā nozare 2015.gadā atguvās ar 2% ražošanas apjomu pieaugumu. Gandrīz 90% no mašīnu un iekārtu ražošanas nozares produkcijas tiek eksportēti. Salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010. gadā, nozares izlaides apjomi 2015.gadā bija par 44% augstāki, bet par 30% atpalika no pirmskrīzes līmeņa.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug mērenāk, kas liecina par produktivitātes kāpumu. Darbavietu skaits nozarē pēc krīzes pieauga līdz 2015.gadam, kad tas bija par 5% mazāks kā 2014.gadā. 2015. gadā, salīdzinot ar zemāko punktu 2009.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 22%, bet par 48% atpalika no pirmskrīzes līmeņa.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Desmit gadu laikā nozares eksportētās produkcijas apjomi stabili pieaug. Salīdzinot ar 2005.gadu eksporta apjomi ir vairākkārtīgi auguši.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Kopš 2005.gada eksporta apjoms uz vienu strādājošo ir audzis vairākkārtīgi. Vāja ārējā pieprasījuma dēļ 2012.-2014.gadā tā apjomi būtiski nepalielinājās. Rādītājs 2015.gadā atsāka pieaugumu, palielinoties par 9%.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksports apjoms uz vienu strādājošo mašīnu un iekārtu ražošanas nozarē ir zem ES vidējā līmenī, kā arī atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi nozarē ir Krievija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija un Polija.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada ir samazinājies lauksaimniecības un būvniecības mašīnu un iekārtu īpatsvars eksporta struktūrā, bet pieaudzis biroja iekārtu īpatsvars.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2012.gada darba samaksas pieaugums nozarē kļūst arvien straujāks, 2012.gadā darbaspēka izmaksām sasniedzot jau pirmskrīzes perioda līmeni.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Krīzes laikā bija vērojams produktivitātes kritums strauja ražošanas apjomu krituma dēļ. Savukārt, pēc kāpuma 2011.gadā, pēdējos gados produktivitāte praktiski nemainījās. 2015.gadā ir vērojams neliels produktivitātes samazinājums, darbaspēka izmaksu kāpumam pārsniedzot ražošanas apjomu kāpumu.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. 2009.gadā ULC samazinājās, ko noteica būtisks nodarbināto skaita samazinājums, darbaspēka izmaksām samazinoties straujāk un ražošanas apjomiem samazinoties mazāk nekā nodarbināto skaitam. 2010.gadā nozares ražošanas apjomi samazinājās un nodarbināto skaits pieauga, nosakot produktivitātes kritumu un ULC pieaugumu. Savukārt 2011.gadā ULC strauji samazinājās, būtiski pieaugot nozares ražošanas apjomiem. No 2012.gada līdz 2015.gadam strauji pieaug darbaspēka izmaksas, kamēr produktivitāte pieaug mēreni vai samazinās, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. Šādu nozares attīstības modeli var raksturot kā ekstensīvu.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tas ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā, bet pēdējos gados tas nedaudz pieaug.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Kopš 2011.gada produktivitātes līmenis pieaug, bet 2014. un 2015.gadā vērojams kritums.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija viena no zemākajām starp ES valstīm, zemāka tā bija tikai Bulgārijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija viens no augstākajiem rādītājiem starp ES valstīm, augstāks tas bija Lielbritānijā, Grieķijā un Horvātijā. Arī 2015.gadā ULC Latvijā bija viens no augstākajiem rādītājiem ES. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, ULC ir pieaudzis par 9%. Jāatzīmē, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības ir zemas.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 0,26%. Krīzes laikā īpatsvars samazinājās, bet kopš 2010.gada pakāpeniski pieauga sasniedzot 0,38% 2015.gadā.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Tā kā nozare lielā mērā ir atkarīga no jauniem pasūtījumiem, tai ir raksturīgas ļoti izteiktas ražošanas apjomu svārstības. Krīzes laikā 2009.gadā nozarē bija vērojams straujš ražošanas apjomu kritums, savukārt pēc krīzes 2010.-2011.gadā ražošanas apjomi strauji pieauga. 2012. -2014.gadā turpinājās nozīmīgs ražošanas apjomu kāpums. Aptuveni 90% no nozares produkcijas tiek eksportēti. 2015.gadā izaugsme nedaudz piebremzējās, ražošanas apjomiem samazinoties par 4%. Salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009. gadā, nozares izlaides apjomi 2015.gadā bija vairāk kā dubultojušies un par 24% pārsniedza pirmskrīzes līmeni.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug mērenāk, kas liecina par produktivitātes kāpumu. Darbavietu skaits nozarē pēc krīzes pieauga katru gadu līdz 2014.gadam. Arī 2015.gadā darbavietu skaits turpināja samazināties, sarūkot par 3%. 2015.gadā, salīdzinot ar zemāko punktu 2009.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 21%, bet par 29% atpalika no pirmskrīzes perioda.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Kopš krīzes zemākā punkta 2009. gadā eksportētās produkcijas apjomi ir gandrīz dubultojušies. Pēdējos gados eksporta pieaugums ir kļuvis mērenāks saistībā ar situāciju ārējā vidē.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Līdz 2011.gadam eksporta apjoms uz vienu strādājošo strauji auga. 2012.-2013.gadā tā apjomi saruka, bet 2014.gadā atsāka pieaugt. 2015.gadā rādītājs ir palicis iepriekšējā gada līmenī.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksports apjoms uz vienu strādājošo transportlīdzekļu ražošanā bija zemāks nekā ES vidēji. Tas atpalika arī no Lietuvas un Igaunijas.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi transportlīdzekļu ražošanas nozarē ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija un Beļģija.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada ir samazinājies pārējo transportlīdzekļu īpatsvars eksporta struktūrā, savukārt pieaudzis transportlīdzekļu daļu un piederumu īpatsvars.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2012.gada darba samaksas pieaugums nozarē kļūst arvien straujāks, bet tikai 2014.gadā darbaspēka izmaksām sasniedzot pirmskrīzes perioda līmeni. 2015.gadā izmaksu pieaugums turpinājās.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Krīzes laikā bija vērojams produktivitātes kritums strauja ražošanas apjomu krituma dēļ. Savukārt, kopš 2010.gada produktivitāte pakāpeniski pieaug, 2011.gadā jau pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. 2015.gadā ir vērojams neliels produktivitātes samazinājums.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. 2007.-2009.gadā ULC pieauga, ko noteica būtisks ražošanas apjomu kritums. Kopš 2010.gada nozares ražošanas apjomi ir pieauguši par 130%, nosakot produktivitātes dubultošanos un ULC kritumu. Pēdējos gados nozarē darbaspēka izmaksas pieaug mērenāk nekā produktivitāte, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) uzlabošanos. Tomēr no 2012.gada līdz 2014.gadam ULC samazinājās vien par 4% (vidēji gadā par 1,3%), ražošanas apjomiem pieaugot nedaudz straujāk par darbaspēka izmaksām. 2015.gadā ULC pieauga, ko noteica ražošanas apjomu sarukums un darbaspēka izmaksu pieaugums.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tas ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā un pēdējos gados tas nedaudz pieaug.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Kopš 2011.gada produktivitātes līmenis pieaug.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija zemākas nekā Igaunijā un nedaudz augstākas kā Lietuvā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 22.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Zemāka tā bija tikai Horvātijā un Bulgārijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija viens no augstākajiem rādītājiem starp ES valstīm, augstāks tas bija 5 valstīs. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu ULC bija par 11% zemāks, ko noteica straujš produktivitātes kāpums.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Pārējo nozaru īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 1,3%. Krīzes laikā īpatsvars pieauga līdz 1,5%, nākamajos gados tas pakāpeniski samazinās. 2015.gadā tas bija 1,2%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Krīzes laikā pārējās nozarēs bija vērojams ražošanas apjomu kritums, lai gan tas nebija tik straujš kā citās apstrādes rūpniecības nozarēs. Savukārt pēc krīzes ievērojams ražošanas apjomu kāpums bija tikai 2012.gadā. No 2013. gada ražošanas apjomi samazinājās. Salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009. gadā, pārējās nozarēs izlaides apjomi 2015.gadā bija vien par 2% augstāki un par 8% atpalika no pirmskrīzes līmeņa.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits pārējās nozarēs aug straujāk, kas liecina par produktivitātes kritumu. Darbavietu skaits pārējās nozarēs pēc krīzes pieauga katru gadu, sākot ar 2014.gadu, tas samazinās. 2015.gadā, salīdzinot ar zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 13%.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Kopš krīzes zemākā punkta 2009. gadā eksportētās produkcijas apjomi ir dubultojušies. 2015.gadā eksporta pieaugums ir kļuvis mērenāks saistībā ar situāciju ārējā vidē.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Kopš krīzes perioda eksporta apjoms uz vienu strādājošo ir būtiski audzis.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksports apjoms uz vienu strādājošo pārējās nozarēs bija zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kā arī ES valstīs vidēji.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi šajās nozarēs ir Igaunija, Lietuva, Vācija, Apvienotā karaliste, Norvēģija un Polija.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada ir samazinājies mēbeļu un to daļu īpatsvars eksporta struktūrā, bet pieaudzis dārgakmeņu, dārgmetālu, bižutērijas, kā arī saliekamo konstrukciju eksporta īpatsvars.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2012.gada darbaspēka izmaksas pieaug, 2013.gadā tām sasniedzot jau pirmskrīzes perioda līmeni.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Krīzes laikā bija vērojams produktivitātes pieaugums strauja nodarbināto skaita krituma dēļ. Savukārt, pēc kāpuma 2012.gadā, 2013.gadā produktivitāte samazinājās un 2014.-2015.gadā praktiski nemainās.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Pēdējos gados nozarē darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. Krīzes laikā ULC samazinājās, ko noteica būtisks nodarbināto skaita samazinājums, darbaspēka izmaksām samazinoties straujāk un ražošanas apjomiem samazinoties mazāk nekā nodarbināto skaitam. No 2012.gada līdz 2015.gadam strauji pieaug darbaspēka izmaksas, kamēr produktivitāte samazinās vai pieaug minimāli. Šādu nozares attīstības modeli var raksturot kā ekstensīvu.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, pārējās nozarēs tas ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā un pēdējos gados tas nedaudz pieaug.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, pārējās nozarēs produktivitātes līmenis krīzes laikā bija augstāks nekā tautsaimniecībā kopumā, bet pēdējos gados vērojams tā kritums un tas ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas pārējās nozarēs bija zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 23.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte pārējās nozarēs bija zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) pārējās nozarēs Latvijā 2010.gadā bija viens no zemākajiem rādītājiem starp ES valstīm, zemāks tas bija tikai Rumānijā. Arī 2015.gadā ULC Latvijā bija viens no zemākajiem rādītājiem. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu ULC ir pieaudzis par 23%, ko noteica darbaspēka izmaksu kāpums, ražošanas apjomiem saglabājoties 2010.gada līmenī. Jāatzīmē, ka ULC Latvijā 2015.gadā bija par 24% zemāks nekā vidēji ES, kas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības saglabājas.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars tautsaimniecībā bija palielinājies no 2,2% 2005.gadā līdz 3,3% 2010.gadā. Kopš 2011.gada nozares īpatsvars pakāpeniski samazinās, 2015.gadā sasniedzot 2,4%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Nozarē ražošanas apjomi 2014. un 2015.gadā saruka. Lielā mērā tas bija saistīts ar laika apstākļiem, kā rezultātā tika saražoti mazāki elektroenerģijas un siltumenerģijas apjomi. Kopš krīzes 2009. gadā nozares izlaides apjomi ir samazinājušies par 10,5%. Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kritumu darbavietu skaits nozarē samazinās lēnāk, kas liecina par produktivitātes kritumu. 2016.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 1%, bet par 13% atpalika no pirmskrīzes līmeņa.

Elektroenerģijas eksports, milj. EUR. Elektroenerģijas eksportu būtiski ietekmē tās cena. 2011.gadā strauji palielinoties elektroeneģijas cenai, tās vērtība strauji pieauga. Savukārt sākot no 2012.gadā, saglabājoties elektroenerģijas eksporta apjomiem, tā vērtība bija ievērojami mazāka.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Eksporta apjoma uz vienu strādājošo svārstības pamatā ir atkarīgas no elektroeneģijas cenas. Kopš 2011.gada eksports uz vienu strādājošo ir ievērojami sarucis.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksports apjoms uz vienu strādājošo bija zemāks nekā Lietuvā, Igaunijā un ES vidēji.

Eksporta tirgi. Elektroenerģijas eksporta tirgi ir Igaunija un Lietuva.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Krīzes laikā darbaspēka izmaksas nozarē saglabājās praktiski nemainīgas, pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2012.gada darba samaksas pieaugums nozarē pakāpeniski pieaug (izņemot 2013.gadu).

Produktivitātes dinamika, tūkst. Ražošana apjomu kāpums un būtisks nodarbināto skaita samazinājums krīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kāpumu 2010.gadā. Savukārt, 2011.gadā, samazinoties ražošanas apjomiem, produktivitāte samazinājās. Kopš 2011.gada vērojams pakāpenisks produktivitātes kritums, kas saistīts ar ražošanas apjomu kritumu par 19%. Kopš 2015.gada produktivitāte pieaug, sasniedzot 2011.gada līmeni.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Krīze pozitīvi ietekmēja nozares konkurētspēju (ULC samazinājās par 18%, ko galvenokārt noteica nodarbināto skaita samazinājums un ražošanas apjomu kāpums 2010.gadā). Bet kopš 2011.gada ULC pakāpeniski pieaug, ko noteica darbaspēka izmaksu kāpums un produktivitātes kritums, ražošanas apjomiem samazinoties piecas reizes straujāk nekā nodarbināto skaitam. Tas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) samazināšanos. 2016.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību Latvijā bija par 48% augstākas, bet produktivitāte par 10% zemākā līmenī. Izmaksu konkurētspējas priekšrocības ES tirgū samazinās.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tās ir zemākas nekā tautsaimniecībā kopumā, bet pēdējos gados rādītājs ir palielinājies.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Krīzes laikā iegūto konkurētspējas priekšrocību pamatā produktivitāte strauji palielinājās. Pēckrīzes periodā līdz pat 2016.gadam vērojams līmeņa samazinājums.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā produktivitāte nozarē bija viena no zemākajām starp ES valstīm, zemāka tā bija tikai Bulgārijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija vienādā līmenī ar ES vidējo rādītāju. 2015.gadā tas bija par 24% augstāks nekā ES vidējais rādītājs. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību ir pieaugušas par 48%, ko noteica darbaspēka izmaksu kāpums par 26% un ražošanas apjomu kritums par 19% un attiecīgi arī produktivitātes kritums bija 15%. Tas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības samazinās.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars tautsaimniecībā bija palielinājies no 0,7% 2005.gadā līdz 1% 2010.gadā. Kopš 2011.gada nozares īpatsvars pakāpeniski samazinājās, 2014.gadā sasniedzot 0,87%. 2015.gadā īpatsvars nedaudz pieauga līdz 0,89% un 2016.gadā tas bija 0,9%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Nozarē ražošanas apjomi pēdējos gados pieaug. Krīzes laikā 2009.gadā bija vērojams straujš ražošanas apjomu kāpums notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanitārijas pakalpojumiem (par 38%), savukārt 2010.gadā šajā apakšnozarē bija vērojams kritums (par 32%), būtiski samazinoties izvesto atkritumu apjomiem. Kopš 2010. gada nozares izlaides apjomi ir pieauguši par 10%, bet par 25% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē pēdējos gados samazinās, kas liecina par produktivitātes kāpumu. 2014.-2015.gadā darbavietu skaits samazinājās par 3%. 2016.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 17%, bet par 11% atpalika no pirmskrīzes līmeņa.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Nodarbināto skaita samazinājums un būtisks ražošana apjomu kāpums krīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kāpumu 2009.gadā. Savukārt, 2010.gadā, samazinoties ražošanas apjomiem, produktivitāte samazinājās. Pēc produktivitātes kāpuma 2011.gadā, 2012.-2013.gadā tā atkal samazinājās, ko noteica nodarbināto skaita pieaugums. Pēdējos gados vērojams pakāpenisks produktivitātes kāpums, kas saistīts ar nodarbināto skaita kritumu un ražošanas apjomu kāpumu.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. 2009.gadā straujš izlaides kāpums pozitīvi ietekmēja nozares konkurētspēju (ULC samazinājās par 36%). Bet 2010.gadā un 2012.gadā ULC strauji pieauga, ko noteica izlaides apjomu kritums. Tas liecināja par cenu konkurētspējas (izmaksu) samazināšanos. Pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. 2016.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību Latvijā bija par 5% zemākas.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tās ir zemākas nekā tautsaimniecībā kopumā. Pēdējos gados rādītājs pieaug un tuvojas ES vidējam līmenim.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Pēdējos gados rādītājs uzlabojas un tuvojas ES vidējam līmenim.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija augstāka nekā Lietuvā, bet zemāka nekā Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 19.vietā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā praktiski bija vienādā līmenī ar ES vidējo rādītāju, bet 2016.gadā bija zemākas nekā vidēji ES. Latvijā 2016.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību ir pieaugušas par 21%, ko noteica darbaspēka izmaksu kāpums par 19,5%. Savukārt, pēdējos gados ULC samazinās un produktivitāte pieaug, kas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības saglabājas.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Būvniecības īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 6,7%. Tās īpatsvars pieauga līdz 10% 2007.gadā, bet krīzes laikā samazinājās līdz 5% 2010.gadā. Savukārt pēc krīzes periodā līdz 2014.gadam būvniecības īpatsvars pieauga par 1,7 procentpunktiem līdz 6,7%, 2016.gadā atkal samazinoties līdz 5,3%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. 2016.gadā ražošanas apjomi būvniecībā samazinājās par 18%. Kopš krīzes zemākā punkta 2010. gadā nozares izlaides apjomi ir auguši par 25%, tomēr par 51% atpaliek no pirmskrīzes perioda. Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug krietni lēnāk. 2016.gadā aizņemto darbavietu skaits samazinājās par 8%. Salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits pieauga par 18%, bet bija par 41% zemāks nekā pirms krīzes.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Kopš 2005. gada būvniecības pakalpojumu eksports ir pieaudzis vairākas reizes. Pēc eksporta apjoma krituma 2015.gadā, nozares eksporta rādītāji 2016.gadā strauji uzlabojās par 57%.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Līdzīgi kā kopējais pakalpojumu eksports, eksports uz 1 strādājošo desmit gadu laikā ir būtiski audzis, 2016.gadā strauji uzlabojoties pēc krituma iepriekšējā gadā.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksporta apjoms uz vienu strādājošo būvniecības nozarē ir būtiski pārsniedz ES vidējo līmeni. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tas zemāks nekā Igaunijā, bet augstāks kā Lietuvā.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi būvniecības nozarē ir Lietuva, Zviedrija, Norvēģija, Igaunija, Apvienotā Karaliste, Krievija, Vācija un Francija.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Darbaspēka izmaksas būtiski pieauga 2007.gadā, krīzes laikā samazinājās, tomēr tās pārsniedz pirmskrīzes perioda līmeni. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2012.gada vērojams pakāpenisks darba samaksas pieaugums.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Neskatoties uz būtisko nodarbināto skaita kritumu, produktivitāte krīzes periodā samazinājās, ko veicināja straujāks ražošanas apjomu kritums. Vienlaikus darbaspēka izmaksu kritums bija mērenāks. Pēckrīzes periodā, 2011.-2012.gadā strauji pieaugot ražošanas apjomiem, produktivitāte palielinājās. 2013.-2015.gadā produktivitātes līmenis praktiski nemainījās. 2016.gadā samazinoties ražošanas apjomiem, arī produktivitāte uzrādīja kritumu.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Krīzei bija būtiska ietekme uz nozares produktivitāti. 2010.gadā produktivitātes līmenis bija par 27% zemāks nekā 2007.gadā, ko noteica ražošanas apjomu kritums par 61% un nodarbināto skaita samazinājums par 46%. Jāatzīmē ka šajā laika periodā korekcijas darbaspēka izmaksās bija nedaudz mērenākas (kritums par 21%), kas arī noteica ULC pieaugumu. Atšķirībā no citām nozarēm, būvniecības nozarē krīzes izraisītās korekcijas neuzlaboja izmaksu konkurētspējas rādītājus. Tā kā būvniecībā ir liela ēnu ekonomikas daļa, tad ULC dinamika korekti neatspoguļo esošo situāciju. Pēdējos gados stingrāka būvuzņēmumu uzraudzība saistībā ar darbaspēka piesaisti un atlīdzību ir atgriezusi nozares attīstības ilgtermiņa tendences, kurai raksturīgs nemainīgs produktivitātes līmenis vienlaikus ar augošām darbaspēka izmaksām. 2014.-2016.gadā būvniecības nozarē darbaspēka izmaksu pieaugums un produktivitātes kritums liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, būvniecībai tas ir tuvāk ES vidējam līmenim nekā tautsaimniecībā kopumā un pēdējos gados tas pieaug vairāk tuvojoties ES vidējam līmenim.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, būvniecības produktivitātes līmenis pirmskrīzes periodā un 2012.-2014.gadā bija tuvāk ES vidējam līmenim. 2015.-2016.gadā tas samazinājās un 2016.gadā bija vien 39%, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, bija samazinājies par 7 procentpunktiem, būtiski atpaliekot arī no vidējā līmeņa tautsaimniecībā kopumā.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā darbaspēka izmaksas būvniecībā bija zemākas nekā Igaunijā, bet augstākas kā Lietuvā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 17.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā produktivitāte būvniecībā bija viena no zemākajām ES, zemāka tā bija tikai Rumānijā, Ungārijā un Bulgārijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2016.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) būvniecības nozarē Latvijā 2016.gadā ir viens no augstākajiem rādītājiem starp Austrumeiropas valstīm un līdzvērtīgs vecajām ES dalībvalstīm, augstāks tas bija tikai Īrijā un Lielbritānijā. 2010.gadā ULC Latvijā bija nedaudz augstāks par ES vidējo līmeni. Produktivitātes kāpumu Latvijā 2016.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, noteica ražošanas apjomu kāpums, kas bija nedaudz straujāks nekā nodarbināto skaita pieaugums. Tomēr augstais ULC līmenis Latvijā nozarē liecina par būtiskām problēmām konkurētspējas nodrošināšanā.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Tirdzniecības nozarei ir viens no lielākajiem īpatsvariem tautsaimniecībā, tomēr tas kopš 2005.gada pakāpeniski samazinājās no 16,5% līdz 14,7% 2016.gadā, pieaugumu piedzīvojot vien 2009.-2010.gadā krīzes laikā.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Kopš 2011.gada nozares izlaides apjomi pieaug katru gadu. Tirdzniecības nozari pozitīvi ietekmē privātā patēriņa kāpums un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. 2016.gadā ražošanas apjomi nozarē palielinājās par 3,3%, salīdzinot ar 2015.gadu. Kopš krīzes zemākā punkta 2010.gadā nozares izlaides apjomi ir kāpuši par 23,4%, bet atpaliek par 3,9% no pirmskrīzes līmeņa 2007.gadā.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug krietni mērenāk, kas liecina par produktivitātes pieaugumu. Arī darbavietu skaits kopš 2011.gada pieaug katru gadu. 2015.gadā aizņemto darbavietu skaits pieauga par 1%, savukārt 2016.gadā bija vērojams par neliels kritums (par 0,2%). 2016.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits ir pieaudzis par 7%, bet par 26% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa 2007.gadā.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Krīzes laikā darbaspēka izmaksas tirdzniecībā samazinājās, bet, atsākoties ekonomikas izaugsmei, 2011.-2016.gadā darba samaksas pieaugums nozarē kļuva straujāks, darbaspēka izmaksām sasniedzot jau pirmskrīzes perioda līmeni.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Pēdējos gados nozarē darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. Šīs tendences ir līdzīgas pirms krīzes periodā vērojamām. Ekonomikas lejupslīdes jeb krīzes periodā ULC samazinājās, ko noteica būtisks nodarbināto skaita samazinājums, darbaspēka izmaksām samazinoties straujāk. Kopš 2011.gada darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte. Vienlaikus jāatzīmē, ka kopš 2012.gada ULC nozarē Latvijā vidēji gadā pieauga par 5%, bet vidēji ES - par 1%, tas nozīmē, ka izmaksu konkurētspējas priekšrocības ES tirgū samazinās.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, nozarē tas ir augstāk nekā tautsaimniecībā kopumā un pēdējos gados šis rādītājs pakāpeniski pieaug.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir augstāks nekā tautsaimniecībā kopumā. 2012.-2014. gadā produktivitāte stabili turējās vienādā līmenī pret ES vidējo rādītāju.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte nozarē bija viena no zemākajām starp ES valstīm, zemāka tā bija tikai Rumānijā, Ungārijā un Bulgārijā, Grieķijā un Slovākijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija viens no zemākajiem rādītājiem ES, zemāks rādītājs bija tikai Lietuvā, Luksemburgā un Polijā, bet 2015.gadā tas jau bija tuvāks ES vidējam rādītājam, 7 valstīs bija zemāks rādītājs. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību ir pieaugušas par 22%, ko noteica darbaspēku izmaksu kāpums par 50%. Tas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības samazinās.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars tautsaimniecībā bija samazinājies no 12,3% 2005.gadā līdz 10,5% 2010.gadā. Pēdējos gados pārvadājumu apjomu samazinājums ir piebremzējis nozares izaugsmi un nozares īpatsvars ir samazinājies līdz 8,7% 2016.gadā.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Nozare ir cieši saistīta ar starptautiskajiem pārvadājumiem, tajā skaitā pa dzelzceļu pārvadāto kravu, kā arī ostās saņemto un nosūtīto kravu apjomiem. 2014. gadā nozarē sniegto pakalpojumu apjomi pieauga par 1,3%, bet 2015.gads nebija tik veiksmīgs un apjomi samazinājās par 1,5% un 2016.gadā bijā vērojams neliels pieaugums (par 0,5%). Kopš krīzes zemākā punkta 2010.gadā nozares izlaides apjomi ir kāpuši par 17%, bet atpaliek par 9,7% no pirmskrīzes līmeņa 2007.gadā.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu, darbavietu skaits nozarē aug mērenāk, kas liecina par produktivitātes pieaugumu. Kopš 2013.gada, piebremzējoties nozares izaugsmei, pieprasījums pēc darbaspēka ir mazinājies. 2016.gadā aizņemto darbavietu skaits palielinājās par 0,1%. 2016.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija pieaudzis par 15%, bet par gandrīz 3% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Kopš krīzes zemākā punkta 2009. gadā transporta pakalpojumu eksporta apjomi līdz 2012.gadam stabili auga. Pēdējos trīs gados eksports ir nedaudz mazinājies saistībā ar nelabvēlīgu ārējo vidi.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Eksporta apjoms uz vienu strādājošo pakāpeniski pieauga līdz 2012.gadam. Pēdējos trīs gados tas nedaudz saruka, tomēr saglabājās virs pirmskrīzes līmeņa.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Transporta pakalpojumu eksports uz vienu strādājošo bija zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kā arī nedaudz zem ES vidējā līmeņa.

Eksporta tirgi. Lielākie transporta pakalpojumu eksporta tirgi ir Šveice, Apvienotā Karaliste, Krievija, Vācija, Nīderlande un Igaunija.

Eksporta struktūra. Latvijā kopš 2005.gada ir samazinājies jūras un gaisa transporta īpatsvars eksporta struktūrā, bet pieaudzis autotransporta un dzelzceļa transporta īpatsvars.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Krīzes laikā darbaspēka izmaksas nozarē samazinājās, bet, atsākoties ekonomikas izaugsmei, 2012.-2016.gadā darba samaksas pieaugums nozarē kļuva straujāks, darbaspēka izmaksām sasniedzot jau pirmskrīzes perioda līmeni.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Būtisks izlaides apjomu samazinājums krīzes laikā veicināja strauju produktivitātes kritumu 2009.-2010.gadā. Savukārt, 2011.-2012.gadā, strauji pieaugot izlaides apjomiem un samazinoties nodarbināto skaitam, produktivitāte palielinājās. Kopš 2013.gada produktivitāte praktiski saglabājas nemainīga un pēdējos divos gados nedaudz sarūk.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Krīzes laikā ULC pieauga par 9%, ko galvenokārt noteica nozares apjomu kritums 2009.-2010.gadā. 2011.gadā ULC strauji samazinājās strauja izlaides apjomu kāpuma dēļ. Jāatzīmē, ka laika periodā no 2005. līdz 2015.gadam, tikai 2011.gadā nozarē bija vērojams ULC kritums. Kopš 2012.gada nozarē darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. 2013.-2015.gadā darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību Latvijā bija par 15%, bet ES vidēji par 8% augstākā līmenī, kamēr produktivitāte Latvijā pieauga par 1%, bet ES samazinājās par 1%, darbaspēka izmaksām Latvijā pieaugot par 15%, bet ES - par 7%, tas nozīmē, ka izmaksu konkurētspējas priekšrocības ES tirgū samazinās.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis ir augstāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Kopš 2013.gada produktivitātes līmenis salīdzinot ar ES vidējo samazinās.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija daudz zemākas nekā ES vidēji, zemāks rādītājs bija 4 valstīs, t.sk. Lietuvā un Igaunijā. Arī 2015.gadā tas saglabājās viens no zemākajiem starp ES valstīm. Jāatzīmē, ka Igaunijā tas bija augstāks nekā vidēji ES. Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību ir pieaugušas par 4%, ko noteica darbaspēku izmaksu kāpums par 40%, kas bija straujāks par produktivitātes kāpumu, kas pieauga par 36%. Tas liecina, ka lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības vēl saglabājas. Tomēr ņemot vērā, ka pēdējos gados ULC Latvijā pieaug straujāk nekā vidēji ES, tad konkurētspējas priekšrocības pakāpeniski samazināsies.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Nozares īpatsvars kopš 2005.gada pakāpeniski palielinās no 1,5% līdz 2% 2016.gadā, nelielu kritumu piedzīvojot vien 2012.gadā.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Kopš 2010.gada nozares izlaides apjomi pieaug katru gadu, izņemot 2012.gadu, kad izlaides apjomi samazinājās par 2%. Nozari pozitīvi ietekmē tūristu skaita pieaugums. 2016.gadā izlaides apjomi nozarē palielinājās par 8%. Kopš krīzes zemākā punkta 2009.gadā nozares izlaides apjomi ir kāpuši par 51% un par 8% pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Līdzīgi izlaides apjomu kāpumam aug arī darbavietu skaits nozarē. Darbavietu skaits kopš 2011.gada pieaug katru gadu. 2016. gadā aizņemto darbavietu skaits pieauga par 2%. 2016.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits ir pieaudzis par 42%, bet par 0,2% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Krīzes laikā darbaspēka izmaksas nozarē samazinājās, bet, atsākoties ekonomikas izaugsmei, 2011.-2016.gadā darba samaksas pieaugums nozarē kļuva straujāks, darbaspēka izmaksām sasniedzot jau pirmskrīzes perioda līmeni.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Izlaides apjomu straujāks samazinājums nekā nodarbināto skaita kritums krīzes laikā 2009.gadā veicināja produktivitātes kritumu. Savukārt, 2010.-2011.gadā, pieaugot izlaides apjomiem un samazinoties nodarbināto skaitam, produktivitāte palielinājās. 2012.gadā bija vērojams produktivitātes kritums, ko noteica nodarbināto skaita pieaugums. Pēdējos gados produktivitāte ir nedaudz palielinājusies, pārsniedzot pirmskrīzes perioda līmeni.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Pēdējos gados nozarē darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte, kas liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. Šīs tendences ir līdzīgas pirms krīzes periodā vērojamām. Ekonomikas lejupslīdes jeb krīzes periodā ULC samazinājās, ko noteica būtisks nodarbināto skaita samazinājums, darbaspēka izmaksām samazinoties straujāk. Kopš 2012.gada darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte. Vienlaikus jāatzīmē, ka kopš 2012.gada ULC nozarē Latvijā vidēji gadā pieauga par 12%, bet vidēji ES - par 3%, tas nozīmē, ka izmaksu konkurētspējas priekšrocības ES tirgū samazinās.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, nozarē produktivitātes līmenis pēckrīzes periodā bija zemāks nekā tautsaimniecībā kopumā, bet 2016.gadā produktivitātes līmenis ir jau nedaudz pārsniedz produktivitāti tautsaimniecībā kopumā.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā darbaspēka izmaksas nozarē bija augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 18.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā produktivitāte nozarē bija augstāka nekā Igaunijā, bet zemāka nekā Lietuvā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 20.vietā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2016.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) nozarē Latvijā 2010.gadā bija tuvu vidējam rādītājam ES, bet 2016.gadā tas jau bija augstāks par ES vidējo rādītāju. Latvijā 2016.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību ir pieaugušas par 47%, ko noteica darbaspēku izmaksu kāpums par 58%. Tas liecina, ka nozarē lēta darbaspēka konkurētspējas priekšrocības samazinās.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. IKT īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 4,6%. 2007.gadā IKT īpatsvars samazinājās par 1 procentpunktu līdz 3,6%, bet līdz 2010.gadam atkal sasniedza 4,6% no kopējā apjoma tautsaimniecībā. Savukārt pēc 2010.gada IKT īpatsvars nedaudz samazinājās. Kopš 2013.gada tas pakāpeniski palielinās, 2016.gadā sasniedzot 4,9%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. 2016.gadā ražošanas apjomi IKT palielinājās par 24%. Kopš krīzes zemākā punkta 2009.gadā nozares izlaides apjomi bija auguši par 22% un saglabājās nemainīgi, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu. Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug krietni straujāk, kas liecina par produktivitātes kritumu. 2016.gadā aizņemto darbavietu skaits palielinājās par 10%. 2016.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija palielinājies par 67% un par 36% pārsniedza pirmskrīzes līmeni.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Kopš 2005. gada IKT eksportētās produkcijas apjomi ir seškāršojušies.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Kopš 2005.gada eksporta apjoms uz vienu strādājošo ir pieaudzis vairākas reizes. Īpaši strauji tas ir palielinājies 2016.gadā.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksporta apjoms uz vienu strādājošo IKT nozarē bija augstāks nekā Lietuvā, un nedaudz zemāks nekā Igaunijā.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi IKT nozarē ir Malta, Zviedrija, ASV, Kipra, Indija, Norvēģija, Itālija un Krievija.

Eksporta struktūra. Eksporta struktūra 2016.gadā Latvijā, samazinoties datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu īpatsvaram un pieaugot telesakaru pakalpojumu īpatsvaram, ir atgriezusies pie 2010.gada struktūras.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Darbaspēka izmaksas būtiski pieauga 2008.gadā, krīzes laikā nedaudz samazinājās. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2012.gada vērojams pakāpenisks darba samaksas pieaugums. 2016.gadā izmaksas nedaudz samazinājās.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Vienlaikus būtisks nodarbināto skaita pieaugums veicina strauju produktivitātes kritumu jau sākot no pirms krīzes perioda 2007.-2008.gadā. Pēckrīzes periodā, 2012.gadā straujāk pieaugot ražošanas apjomiem, produktivitāte nedaudz palielinājās. Tomēr kopš 2013.gada, turpinoties nodarbināto skaita kāpumam, produktivitāte pakāpeniski samazinās. Pēdējos divos gados produktivitāte praktiski saglabājās vienādā līmenī.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. IKT darbaspēka izmaksu pieaugums un produktivitātes kritums liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. Šī tendence ir vērojama kopš 2007.gada. ULC samazinājās tikai 2010. gadā, ko galvenokārt noteica būtisks darbaspēka izmaksu kritums. Kopš 2011.gada gan nodarbināto skaits, gan darbaspēka izmaksas pieauga, kamēr produktivitāte samazinājās par 16%. Šādu nozares attīstības modeli var raksturot kā ekstensīvu. Vienlaikus jāatzīmē, ka kopš 2010.gada ULC IKT nozarē Latvijā ir pieaudzis par 69%, bet vidēji ES - palicis nemainīgs. ULC pieaugums lielā mērā skaidrojams ar IT speciālistu lielo pieprasījumu darba tirgū, kā liecina pašreizējais stāvoklis un darba tirgus analīze, tādēļ izmaksu konkurētspējas uzturēšana nav iespējama uz darbaspēka izmaksu samazināšanas rēķina. Tas turpināsies arī turpmāk un nerisinot produktivitātes palielināšanu, būtiski pieaug risks samazināties izmaksu konkurētspējai. Jāatzīmē, ka produktivitāte, kas tiek aprēķināta kā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto, samazinājās arī dēļ peļņas līmeņa samazināšanās, ko daļēji varētu skaidrot ar jauno uzņēmumu ienākšana tirgū, kas pastiprina konkurenci.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, IKT tas bija lielāks nekā tautsaimniecībā kopumā un pēdējos gados tas vienmērīgi pieauga. 2016.gadā tas ir zemāks kā tautsaimniecībā kopumā.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, IKT produktivitātes līmenis līdz 2010.gadam bija augstāks kā tautsaimniecībā kopumā. Kopš 2011.gadā tas atpaliek no produktivitātes tautsaimniecībā kopumā. Pēdējos gados atpalicības tendences pastiprinās.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā darbaspēka izmaksas IKT bija zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā produktivitāte IKT bija viena no zemākajām starp ES valstīm, zemāka tā bija tikai Bulgārijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2016.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) IKT nozarē Latvijā 2016.gadā bija viens no augstākajiem rādītājiem starp ES valstīm. 2010.gadā ULC Latvijā bija zemāks par ES vidējo līmeni. Darbaspēka izmaksu uz 1 produkcijas vienību straujo kāpumu Latvijā 2016.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, noteica nodarbināto skaita pieaugums par 67% un darbaspēka izmaksu pieaugums par 32%. Augstais ULC līmenis Latvijā IKT nozarē liecina par būtiskām problēmām konkurētspējas nodrošināšanā.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Telekomunikāciju nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā sāka samazināties no 2001.gada. 2007.gadā nozares īpatsvars bija samazinājies par 2,3 procentpunktiem no 4,3% 2001.gadā līdz 2% 2007.gadā, bet līdz 2010.gadam bija vērojams kāpums, 2010.gadā sasniedzot 2,3% no kopējā apjoma tautsaimniecībā. Savukārt posmā starp 2010. un 2015.gadu telekomunikāciju īpatsvars samazinājās un 2014.gadā bija vien 1,5%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Nozares ražošanas apjomi samazinās kopš 2011. gada. Neliels pieaugums bija tikai 2013.gadā. 2015.gadā samazināšanas tendences turpinājās. Salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009. gadā, nozares izlaides apjomi 2015.gadā bija par 3% zemāki un par 27% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Arī darbavietu skaits nozarē pēdējos gados samazinās. 2015.gadā tas mazliet pieauga par 2%. 2015.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009.gadā, darbavietu skaits bija samazinājies par 2%.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Eksportētās produkcijas apjomi desmit gadu laikā kopš 2005.gada ir dubultojušies.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Pēc straujā pieauguma 2012.gadā eksporta apjoms uz vienu strādājošo pēdējos trīs gados pakāpeniski palielinās lēnākos tempos.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksporta apjoms uz vienu strādājošo nozarē bija lielāks kā Lietuvā, bet zemāks nekā Igaunijā.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi nozarē ir Malta, Zviedrija, Krievija, Čehija, Norvēģija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Šveice un ASV.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Darbaspēka izmaksas būtiski pieauga 2008.gadā, krīzes laikā nedaudz samazinājās. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, 2012.gada bija vērojams straujš darba samaksas pieaugums. 2013.-2015.gadā izmaksas turpina pieaugt vienmērīgi.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Būtisks nodarbināto skaita pieaugums veicina strauju produktivitātes kritumu jau sākot no pirms krīzes perioda 2007.-2008.gadā. Pēc krīzes periodā, 2012.gadā straujāk pieaugot ražošanas apjomiem, produktivitāte palielinājās. 2013.-2015.gadā tā nedaudz noslīdējusi zem 2012.gada līmeņa.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. Telekomunikāciju nozarē ULC pieaugums un produktivitātes kritums liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. Šī tendence ir vērojama kopš 2007.gada. ULC samazinājās tikai 2010. gadā, ko galvenokārt noteica būtisks darbaspēka izmaksu kritums. Kopš 2010.gada darbaspēka izmaksas pieauga par 26%, kamēr produktivitāte pieauga par 5%. Šādu nozares attīstības modeli var raksturot kā ekstensīvu. Vienlaikus jāatzīmē, ka kopš 2010.gada ULC telekomunikāciju nozarē Latvijā ir pieaudzis par 20%, bet vidēji ES samazinājies par 5%. ULC pieaugums lielā mērā skaidrojams ar speciālistu lielo pieprasījumu darba tirgū, kā liecina pašreizējais stāvoklis un darba tirgus analīze, tādēļ izmaksu konkurētspējas uzturēšana nav iespējama uz darbaspēka izmaksu samazināšanas rēķina. Tas turpināsies arī turpmāk un nerisinot produktivitātes palielināšanu, būtiski pieaug risks samazināties izmaksu konkurētspējai. Jāatzīmē, ka produktivitāte, kas tiek aprēķināta kā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto pēdējos gados nepieaug arī dēļ peļņas līmeņa samazināšanās, ko daļēji varētu skaidrot ar jauno uzņēmumu ienākšanu tirgū, kas pastiprina konkurenci.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, telekomunikāciju nozarē tas bija lielāks nekā tautsaimniecībā kopumā un pēdējos gados tas vienmērīgi pieauga. 2015.gadā tas samazinājās un ir lielāks kā tautsaimniecībā kopumā.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, telekomunikāciju nozarē produktivitātes līmenis līdz 2009.gadam bija augstāks kā tautsaimniecībā kopumā. Kopš 2010.gadā tas atpaliek no produktivitātes tautsaimniecībā kopumā. Pēdējos gados atpalicības tendences pastiprinās.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas telekomunikāciju nozarē bija augstākas nekā Igaunijā, bet zemākas nekā Lietuvā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 20.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte telekomunikāciju nozarē bija viena no zemākajām starp ES valstīm, zemāka tā bija tikai Rumānijā un Bulgārijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2014.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) telekomunikāciju nozarē Latvijā 2015.gadā bija viens no augstākajiem rādītājiem starp ES valstīm, augstākā līmenī tas bija 5 dalībvalstīs. Savukārt produktivitāte bija viena no zemākajām ES. 2010.gadā ULC Latvijā bija tādā pašā līmenī kā vidēji ES. Darbaspēka izmaksu uz 1 produkcijas vienību kāpumu telekomunikāciju nozarē 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, noteica darbaspēka izmaksu pieaugums par 26%. Salīdzinoši augstais ULC līmenis Latvijā telekomunikāciju nozarē liecina par būtiskām problēmām konkurētspējas nodrošināšanā.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Datorprogrammēšanas, konsultēšanas un informācijas pakalpojumu īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 0,8%. Kopš 2007.gadā nozares īpatsvars pakāpeniski pieauga no 0,9% 2007.gadā līdz 2,5% 2015.gadā.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Pēckrīzes periodā nozares ražošanas apjomi vienmērīgi palielinās. 2015.gadā ražošanas apjomi nozarē palielinājās par 6%, salīdzinot ar 2014.gadu. Savukārt, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010. gadā, 2015.gadā nozares izlaides apjomi bija auguši par 62% un par 25% pārsniedza pirmskrīzes līmeni.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug krietni straujāk, kas liecina par produktivitātes kritumu. 2015. gadā aizņemto darbavietu skaits palielinājās par 11%. 2015.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija palielinājies par 139%.

Produkcijas eksports, milj. EUR. Eksportētās produkcijas apjomi 2016.gadā ir septiņas reizes lielāki nekā 2005.gadā.

Eksports uz 1 strādājošo, tūkst. EUR. Eksporta apjoma uz vienu strādājošo pakāpeniska pieauguma tendence vērojama kopš 2008.gada, izņemot 2014.gadu, kas tas samazinājās. 2016.gadā pieaugums ir straujāks.

Eksports uz 1 strādājošo ES 28 valstīs, tūkst. EUR. Latvijā eksporta apjoms uz vienu strādājošo nozarē bija augstāks nekā Lietuvā, bet zemāks nekā Igaunijā.

Eksporta tirgi. Lielākie eksporta tirgi nozarē ir ASV, Zviedrija, Kipra, Somija, Apvienotā Karaliste, Krievija, Dānija, Nīderlande, Vācija, Itālija un Norvēģija.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Vienlaikus būtisks nodarbināto skaita pieaugums veicināja strauju produktivitātes kritumu jau pirms krīzes periodā. 2008.gadā produktivitāte palielinājās saistībā ar strauju ražošanas apjomu kāpumu un mērenāku nodarbināto skaita pieaugumu. Krīzes laikā produktivitāte samazinājās, ko lielā mērā ietekmēja straujš ražošanas apjomu kritums, vienlaikus darbaspēka izmaksas samazinājās minimāli. 2012.-2013.gadā straujāk pieaugot ražošanas apjomiem, produktivitāte nedaudz pieauga. Tomēr 2014.-2015.gadā, turpinoties darbaspēka izmaksu un nodarbināto kāpumam, vērojams produktivitātes kritums.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas. 2015.gadā darbaspēka izmaksu pieaugums un produktivitātes kritums liecina par cenu konkurētspējas (izmaksu) pazemināšanos. Šī tendence ir vērojama kopš 2005.gada, ULC pakāpeniski pieauga visus gadus, bet produktivitāte pieauga tikai 2008.gadā un 2012.gadā, ko galvenokārt noteica ražošanas apjomu kāpums. Šādu nozares attīstības modeli var raksturot kā ekstensīvu. Vienlaikus jāatzīmē, ka kopš 2010.gada ULC nozarē Latvijā ir pieaudzis par 72%. ULC pieaugums lielā mērā skaidrojams ar IT speciālistu lielo pieprasījumu darba tirgū, kā liecina pašreizējais stāvoklis un darba tirgus analīze, tādēļ izmaksu konkurētspējas uzturēšana nav iespējama uz darbaspēka izmaksu samazināšanas rēķina. Tas turpināsies arī turpmāk un nerisinot produktivitātes palielināšanu, būtiski pieaug risks samazināties izmaksu konkurētspējai. Jāatzīmē, ka produktivitāte, kas tiek aprēķināta kā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto samazinājās arī dēļ peļņas līmeņa samazināšanās, ko daļēji varētu skaidrot ar jauno uzņēmumu ienākšanu tirgū, kas pastiprina konkurenci.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, datorprogrammēšanas, konsultēšanas un informācijas pakalpojumu nozarē tas bija lielāks nekā tautsaimniecībā kopumā un pēdējos gados tas vienmērīgi pieauga.

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, datorprogrammēšanas, konsultēšanas un informācijas pakalpojumu nozarē produktivitātes līmenis 2009.-2010.gadā bija augstāks kā tautsaimniecībā kopumā. Kopš 2013.gada tas atpaliek no produktivitātes tautsaimniecībā kopumā. Pēdējos gados atpalicības tendences pastiprinās.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā darbaspēka izmaksas datorprogrammēšanas, konsultēšanas un informācijas pakalpojumu nozarē bija zemākas nekā Lietuvā, bet nedaudz augstākas nekā Igaunijā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2015.gadā. Latvijā 2015.gadā produktivitāte bija viena no zemākajām starp ES valstīm, zemāka tā bija tikai Bulgārijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2015.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) datorprogrammēšanas, konsultēšanas un informācijas pakalpojumu nozarē Latvijā 2015.gadā ir viens no augstākajiem rādītājiem starp ES valstīm. Jāatzīmē, ka 2010.gadā ULC Latvijā bija zemāks par ES vidējo līmeni. Darbaspēka izmaksu uz 1 produkcijas vienību straujo kāpumu Latvijā 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, noteica nodarbināto skaita dubultošanās un darbaspēka izmaksu pieaugums par 27%. Augstais ULC līmenis Latvijā nozarē liecina par būtiskām problēmām konkurētspējas nodrošināšanā.

Nozares īpatsvars tautsaimniecībā, procentos. Pārējo komercpakalpojumu nozaru īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2005.gadā bija 22,8%. 2007.gadā nozaru īpatsvars pieauga līdz 26,6%, bet līdz 2010.gadam samazinājās līdz 23,7% no kopējā apjoma tautsaimniecībā. Savukārt posmā starp 2010. un 2015.gadu nozaru īpatsvars pakāpeniski pieauga, 2016.gadā sasniedzot 28%.

Pievienotās vērtības un darba vietu skaita izmaiņas, 2005=100. Kopš 2011.gada nozaru izlaides apjomi pieaug katru gadu, izņemot 2014.gadu, kad izlaides apjomi praktiski saglabājās nemainīgi. 2016.gadā ražošanas apjomi nozarēs palielinājās par 1,9%. Kopš krīzes zemākā punkta 2010. gadā nozares izlaides apjomi ir auguši par 20% un par 7% pārsniedz pirmskrīzes perioda līmeni.

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu kāpumu darbavietu skaits nozarē aug krietni straujāk. Darbavietu skaits kopš 2011.gada pieaug katru gadu. 2016. gadā aizņemto darbavietu skaits palielinājās par 2,3%. 2016.gadā, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2010.gadā, darbavietu skaits bija palielinājies par 26%, bet par 6% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Darbaspēka izmaksu dinamika, tūkst. Darbaspēka izmaksas būtiski pieauga 2008.gadā, krīzes laikā nedaudz samazinājās. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, kopš 2011.gada vērojams pakāpenisks darba samaksas pieaugums, pārsniedzot pirmskrīzes perioda līmeni.

Produktivitātes dinamika, tūkst. Izlaides apjomu lēnāks samazinājums nekā nodarbināto skaita kritums krīzes laikā 2009.gadā veicināja produktivitātes kāpumu. 2012.-2013.gadā straujāk pieaugot nodarbināto skaitam, produktivitāte samazinājās. Kopš 2014.gada, ražošanas apjomu un nodarbināto skaitam pieaugot vienmērīgi, produktivitātes līmenis ir nostabilizējies.

Darbaspēka izmaksas, ES-28=100. Salīdzinot ar darbaspēka izmaksu vidējo līmeni ES, pārējo komercpakalpojumu nozarēs tas bija lielāks nekā tautsaimniecībā kopumā un pēdējos gados tas vienmērīgi pieauga..

Produktivitāte, ES-28=100. Salīdzinot ar vidējo līmeni ES, pārējo komercpakalpojumu nozarēs produktivitātes līmenis ir augstāks kā tautsaimniecībā kopumā.

Darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā darbaspēka izmaksas bija augstākas nekā Lietuvā, bet zemākas nekā Igaunijā. Kopumā starp ES valstīm Latvija bija 21.vietā.

Produktivitāte, salīdzinot ar ES valstīm, 2016.gadā. Latvijā 2016.gadā produktivitāte bija viena no zemākajām starp ES valstīm, zemāka tā bija tikai Lietuvā un Bulgārijā.

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas ES-28 valstīs 2010.gadā un 2016.gadā. Darbaspēka izmaksas uz 1 produkcijas vienību (ULC) pārējo komercpakalpojumu nozarēs Latvijā 2016.gadā ir viens no augstākajiem rādītājiem starp ES valstīm, augstākā līmenī tas bija vēl tikai Nīderlandē. 2010.gadā ULC Latvijā bija zemāks par ES vidējo līmeni. Darbaspēka izmaksu uz 1 produkcijas vienību straujo kāpumu Latvijā 2016.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, noteica darbaspēka izmaksu pieaugums par 41% un produktivitātes kritums par 4%, kam pamatā bija nodarbināto skaita pieaugums par 26%. Augstais ULC līmenis Latvijā šajās nozarēs liecina par būtiskām problēmām konkurētspējas nodrošināšanā.

¹ Datu avots attēliem par Latviju ir Centrālā Statistikas pārvalde (CSP), datu avots attēliem par ES-28 valstīm ir Eurostat, datu avots attēliem par eksporta apjomiem un eksporta tirgiem pakalpojumu nozarēm ir Latvijas Banka (norādīts atsevišķi). Izmantotie valstu saīsinājumi: AT - Austrija; BE - Beļģija; BG - Bulgārija; CZ - Čehija; CY - Kipra; DE - Vācija; DK - Dānija; EE - Igaunija; EL - Grieķija; EU-28 - Eiropas Savienība; FI - Somija; FR - Francija; HR - Horvātija; HU - Ungārija; IE - Īrija; IT - Itālija; LT - Lietuva; LU - Luksemburga; LV - Latvija; MT - Malta; NL - Nīderlande; PL - Polija; PT - Portugāle; RO - Rumānija; SE - Zviedrija; SI - Slovēnija; SK - Slovākija; ES - Spānija; UK - Lielbritānija

Informatīvā ziņojuma
"Viedās specializācijas stratēģijas monitorings"
2. pielikums

ZINĀTNES, TEHNOLOĢIJU ATTĪSTĪBAS UN INOVĀCIJAS PAMATNOSTĀDŅU 2014. - 2020. GADAM TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNOJUMĀ NOTEIKTO UZDEVUMU IZPILDE

Nr.p.k.	Uzdevums	Atbildīgā institūcija	Iesaistītās institūcijas	Izpildes termiņš	Rezultāts vai izpildes statuss
Rīcības virziens Nr. 1: ZTI nozares konkurētspējas paaugstināšana
Attīstīt nozares cilvēkkapitālu
Īstenot pasākumus jauno zinātnieku piesaistīšanai un karjeras attīstībai
Atbalsts doktorantūras studijām, t.sk. izcilības stipendijas un kopējas doktorantūras programmas
1.	Uzlabot promocijas procesa kvalitāti	IZM	RP, LZP	01.12.2015.	Izpildes statuss - noris ievieana. 2016. gada maijā tika noslēgts līgums ar Pasaules banku, kas paredz izvērtēt iekšējās finansēšanas modeļus, iekšējās pārvaldības pasākumus un cilvēkresursu politiku Latvijas valsts dibinātajās AII. Pētījuma projekta pirmajā posmā (2016. gada maijs - 2017. gada aprīlis) tika izvērtēta Latvijas AII iekšējā finansēšana un pārvaldība. Pētījuma otrais posms (2017. gada maijs - 2018. gada aprīlis) veltīts doktorantūras, akadēmiskā personāla atlases, ievēlēšanas un atalgošanas procesu izvērtējumam Latvijas AII. Jau pētījuma pirmajā posmā tika sagatavots starpziņojums par doktora līmeņa studijām un promocijas sistēmu Latvijā. Starpziņojuma pirmajā daļā sniegts kopsavilkums par galvenajām tendencēm doktorantūras jomā Eiropā, otrā daļa vērsta uz pašreizējo situāciju doktorantūras jomā Latvijā, kas ir analizēta, ņemot vērā pirmajā ziņojuma daļā aprakstīto starptautisko praksi. Trešajā ziņojuma daļā sniegti konkrēti ieteikumi, kā uzlabot doktorantūru Latvijā. Ar minēto ziņojumu tiek aizsākta diskusija par doktorantūru un promocijas sistēmu Latvijā, kas tiks padziļināti turpināta pētījuma otrajā posmā.
2.	Iestrādāt prasības par doktorantūras studentu nodarbināšanu no valsts budžeta un struktūrfondiem finansētajos pētījumu projektos un programmās; Iekļaut doktorantu darba vietu nodrošināšanu, kā arī vienotas augstskolas un zinātniskā institūta doktorantūras programmas īstenošanu, kā vērtēšanas kritērijus doktorantūras studiju programmu izstrādes un pilnveidošanas projektos;	IZM	ZM, VM, KM, RP	01.07.2014.	Izpildes statuss - noris ievieana. 1.1.1. SAM 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" zinātniskās kvalitātes vērtēšanas kritērijs cita starpā kā vienu no projekta īstenošanas kvalitātes un efektivitātes aspektiem paredz maģistra un doktora programmās studējošo iesaisti pētījuma īstenošanā. Saskaņā ar 1.1.1.1. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas plānoto, kopumā īstenošanai apstiprinātajos projektos paredzēts piesaistīt 105 doktorantus (45,7 PLE apmērā). Valsts Pētījumu programmu vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt īstenošanā iesaistītos jaunos zinātniekus, maģistrantūras un doktorantūras studentus (pamatotus ar skaitu PLE*). Fundamentāli lietišķo pētījumu projektu noteikumus savukārt ir noteikts, ka projektu pieteikumu vērtēšanā iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits ir pieteikuma vērtējumu sekmējošs faktors.
3.	Atbalstīt STEM studiju un zinātniskā darba teritoriāli telpisko koncentrēšanos augstākās izglītības institūcijās, uzlabojot infrastruktūru (renovācija un rekonstrukcija) un nodrošinot nepieciešamo materiālu, datubāžu, aprīkojuma programmatūras un iekārtu iegādi;	IZM	RP	01.07.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana Atbalsts infrastruktūrai un nepieciešamā materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei STEM studiju programmu studiju procesam un zinātniski pētnieciskajam darbam (RIS3 specializācijas jomās) paredzēts specifiskā atbalsta mērķa 8.1.1. "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" (turpmāk - 8.1.1. SAM) (MKN apstiprināti 16.08.2016.; kopējais publiskais finansējums - 44.6 MEUR; 41.9 MEUR līdz 31.12.2018.) un 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" (MKN apstiprināti 16.08.2016.; kopējais publiskais finansējums - 120.3 MEUR) ietvaros. Finansējuma saņēmēji iepriekš minētajās programmās ir zinātniskās institūcijas un augstākās izglītības iestādes, un virkne no zinātniskajām institūcijām - finansējuma saņēmējiem 1.1.1.4. pasākumā vienlaikus ir arī augstākās izglītības iestādes (Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Daugavpils Universitāte, Ventspils augstskola, Vidzemes augstskola), tādējādi sekmēta studiju procesa un zinātniskās darbības infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma ieguldījumu sinerģija un teritoriāli telpiskās koncentrēšanās nodrošinājums.
4.	Izveidot kritēriju valsts budžeta dotāciju piešķiršanai maģistra un doktora studiju finansēšanai, kas piešķir prioritāti maģistrantu un doktorantu sagatavošanu konkrētiem industrijas partneriem	IZM	RP	01.01.2015.	Izpildes statuss - nav īstenots
5.	Nodrošināt konkursa kārtībā piešķiramas izcilības stipendijas tiem doktorantiem, kas uzrāda visaugstāko potenciālu	IZM	AIP, RP	01.07.2016.	Izpildes statuss - noris ievieana 2007.-2013. gada ES struktūrfondu plānošanas periodā tika īstenota 1.1.2.1.2. apakšaktivitāte "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai" ar īstenošanas termiņu līdz 2015. gada 31. augustam, kuras ietvaros doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti saņēma mērķstipendijas studijām doktorantūrā un doktora zinātniskā grāda ieguvei. Saskaņā ar iekšējo mērķstipendiju piešķiršanas kārtību lielākajā daļā no augstskolām, mērķstipendijas saņēma doktoranti un grāda pretendenti ar vislabākajiem pētniecības rādītājiem un aizstāvēšanas potenciālu. Pēc minētās apakšaktivitātes noslēgšanas, nacionāla līmeņa iniciatīvas (stipendiju formā), lai atbalstītu doktorantūrā studējošos, īpaši tos, kas uzrāda visaugstāko potenciālu, šobrīd netiek īstenotas. Vienlaikus atsevišķas augstskolas doktorantūrā studējošajiem nodrošina iespēju saņemt stipendiju doktorantūras studijām dažādu mecenātu fondu ietvaros. Tā, piemēram: - Latvijas Lauksaimniecības Universitātē Attīstības fonda ietvaros: Kāvuša stipendija- stipendija, uz kuras saņemšanu cita starpā var pretendēt doktoranti, kas apņemas un dokumentāli apliecina gatavību veikt noteiktus pētnieciskā darba uzdevumus, studēt, praktizēties vai uzstāties ar pētnieciskā darba rezultātiem konferencēs Eiropas Savienības valstu, izņēmuma gadījumā citu ārvalstu augstskolās un zinātniskajās organizācijās; - Rīgas Tehniskā universitāte sākot ar 2015. gadu īsteno grantu piešķiršanas iniciatīvu doktorantiem, kas ietver līdz 8000 EUR atbalstu vienam grantam pētījumiem nepieciešamo materiālu iegādei, komandējumiem un finansējumu darba algām. Granti tiek piešķirti konkursa kārtībā kā galveno kritēriju izvirzot granta pretendentu publikāciju veidu un skaitu.
6.	Sekmēt augstākās izglītības resursu koplietošanu un virzību uz kvalitātes standartu ziņā vienotas, pētniecībā balstītas doktorantūras izveidošanu Latvijā, uzlabojot saikni ar pētniecības institūcijām un tautsaimniecību, veidojot tematiskus doktorantūras studiju centrus un sniedzot atbalstu infrastruktūras renovācijai, iekārtu un aprīkojuma, t.sk. tālmācībai, IKT risinājumu un programmatūras iegādei.	IZM struktūrfondi	RP	31.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana. 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" (turpmāk - 8.2.1. SAM) (MKN tiek izstrādāti, indikatīvais izstrādes termiņš- 2017.g. III-IV ceturksnis; kopējais paredzētais finansējums - 10.8 MEUR; 10.2 MEUR līdz 31.12.2018.) ietvaros paredzēts atbalsts kopīgu doktorantūras studiju programmu izstrādei. Šobrīd ir noslēgusies ar Finanšu ministrijas sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītu pētījumu norisinās 8.2.1. SAM sākotnējā paplašinātā novērtējuma izstrāde, tai skaitā veicot esošās situācijas analīzi par doktorantūras studiju programmām (arī kopīgajām), izvērtējot citu ES valstu pieredzi kopīgu doktorantūras studiju programmu īstenošanā, kā arī izstrādājot priekšlikumus kopīgo doktorantūras studiju programmu attīstībai, cita starpā sniedzot izvērtējumu par augstākās izglītības iestāžu esošo un plānoto studiju programmu attīstības ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanā un AII stratēģiskās specializācijas stiprināšanā, un izstrādājot ieteikumus identificēto problēmu/ šķēršļu mazināšanai/ likvidēšanai. Veiktā analīze un iegūtās rekomendācijas ņemtas vērā, izstrādājot 8.2.1. SAM ieviešanas nosacījumus un nodrošinātu virzību uz kvalitātes standartu ziņā vienotas, pētniecībā balstītas doktorantūras izveidošanu Latvijā. Vienlaikus arī 8.1.1. SAM un 1.1.1.4. pasākuma ietvaros paredzētās investīcijas sekmēs resursu koplietošanu un pētniecībā balstītas doktorantūras izveidošanu, ņemot vērā to ietvaros plānotās investīcijas Latvijas vadošajās zinātniskajās institūcijās, no kurām daļa ir arī augstākās izglītības iestādes.
Atbalstīt jauno zinātnieku karjeras uzsākšanai Latvijas zinātniskajās institūcijās vai industrijā
7.	Atbalstīt zinātniskās grupas, kas veic praktiskus pētījumus inovatīvu risinājumu un unikālu/praktiski pielietojamu produktu (piemēram, modelēšanas rīku) Latvijas vajadzībām izstrādei praktisku nozares vai sabiedrības problēmu risināšanai, projektu ietvaros paredzot darba vietas jaunajiem zinātniekiem	IZM, struktūrfondi	EM, KM, ZM, VM, VARAM, LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	01.01.2015.	Izpildes statuss - noris ievieana 1.1.1.1. pasākumā "Praktiskas ievirzes pētījumi" (MKN apstiprināti 12.01.2016.; kopējais publiskais finansējums - 76.2 MEUR) paredzēts atbalsts zinātnisko grupu izstrādātiem praktiskas ievirzes pētījumiem inovatīvu risinājumu izstrādei nozīmīgu tautsaimniecības problēmu risināšanai, nodrošinot zināšanu pārnesi Latvijas viedās specializācijas jomās un fokusējot atbalstu uz pētniecības projektiem ar augstu komercializācijas potenciālu. Lai pamatotu pētījuma projekta rezultātu atbilstību tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām, pasākuma ietvaros iestrādāts nosacījums pētījuma projekta iesniegumam pievienot atbilstošās nozares asociācijas atzinumu par pētniecības projektā pieteiktās izpētes ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un produktivitāti. Vienlaikus 1.1.1.1. pasākuma ieviešanas nosacījumos iestrādāta prasība pētījuma projekta īstenošanā ietvaros paredzēt darba vietu izveidi jaunajiem pētniekiem (1.1.1.1. pasākuma iznākuma rādītājs). Saskaņā ar 1. atlases kārtas ietvaros apstiprinātajiem pētījumu projektu iesniegumiem (73 pētījumu projekti par kopējo publisko finansējumu 39,36 MEUR) projektos plānota 43 pilna laika ekvivalenta (turpmāk - PLE) zinātniskā personāla darba vietu izveide (t.sk. 1.56 PLE privātajā sektorā), kā arī plānots izstrādāt kopsummā 99 jaunu produktu vai tehnoloģiju prototipus, kas sniegs ieguldījumu kādā no Viedās specializācijas jomu attīstībā. 1.2.1.2. pasākuma ietvaros "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" paredzēts atbalsts augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistei start-up uzņēmumu attīstībai. Atbalsts tiek nodrošināts sākot ar 2017. gada 1. janvāri, kad stājās spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kas paredz iespēju start-up uzņēmumiem nodrošināt līdzfinansējumu to darbinieku atalgojumam, kuri izstrādā jaunus produktus un tehnoloģijas. Kopējais atbalsta apjoms šim mērķim paredzēts 3,9 milj. EUR apmērā.
8.	Atbalstīt individuālu pēcdoktorantūras P&A projektu īstenošanu, tajā skaitā izveidot grantu shēmu pēcdoktorantūras darba vietu uzņēmumos radīšanai	IZM, struktūrfondi	EM, FM	31.12.2018.	Izpildes statuss - noris ievieana. 19.01.2016. Ministru kabinetā apstiprināti 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" (turpmāk - 1.1.1.2. pasākums) ieviešanas nosacījumi (kopējais pieejamais publiskais finansējums - 60.8 MEUR). 1.1.1.2. pasākuma mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku (5 gadu termiņā pēc doktora grāda iegūšanas) prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu. Saskaņā ar indikatīvajiem 1.1.1.2. pasākuma 1. atlases kārtas rezultātiem, 1.1.1.2. pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts 141 individuālo pēcdoktorantūras pētījumu izstrādei par kopējo publisko finansējumu 17,8 MEUR apmērā, tai skaitā 1 pētījums tiks izstrādāti uzņēmumā.
Nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu no valsts budžeta finansētajiem zinātniskajiem darbiniekiem
9.	Nodrošināt aprēķinātā bāzes finansējuma piešķiršanu 100% apmērā saskaņā ar normatīvos noteikto.	IZM	LZP, LZA	01.01.2015	Izpildes statuss - nav izpildīts. 2013.gadā zinātnes bāzes finansējums apmērs tika nodrošināts 25 % apmērā no nepieciešamā un, pateicoties pieejamā finansējuma palielinājumam IZM budžeta apakšprogrammā 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums", 2014.gadā ir bijis iespējams nodrošināt zinātnes bāzes finansējumu jau 44 % apmērā no normatīvajos aktos noteiktā un 2016.gadā šim rādītājam palielinoties līdz 68 %. IZM norāda, ka, lai nodrošinātu bāzes finansējuma palielinājumu līdz pilnai normatīvos aktos noteiktā finansējuma izmaksai, ir nepieciešams atvēlētā finansējuma palielinājums budžeta apakšprogrammā 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums". Papildus, IZM informē, ka bāzes finansējuma nodrošinājuma palielinājums laikā starp 2013. - 2016.gadu ir ne tikai saistīts ar pieejamā finansējuma palielinājumu, bet arī ar zinātniskās kapacitātes samazinājumu šajā periodā, jo saistībā ar zinātnisko darbinieku skaita samazinājumu ir samazinājies arī nepieciešamais finansējums zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai, atbilstoši normatīvajiem aktiem. Lai nodrošinātu zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas un izlietojuma efektivitāti, mainīti arī zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas nosacījumi, izdodot jaunus ministru kabineta noteikumus, pēc kuriem šis finansējums tiek piešķirts (Ministru Kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām"), kuri aprēķinā ņem vērā zinātnisko institūciju sasniegtos rezultātus īstenoto pētniecības projektu apmērā, sagatavoto zinātnisko publikāciju skaitā u.c.
Atbalstīt ekselenci pētniecībā
10.	Turpināt īstenot fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas, pastiprinot uz pētniecības ekselences vērstu kritēriju nozīmi finansējuma piešķiršanā	IZM	LZP	31.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana Turpinās Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLP) projektu īstenošana, vienlaikus noris darbs pie noteikumu pārstrādes. Paredzēts, ka ievērojami tiks pastiprināta nozīme kritērijiem, kuri ir vērsti uz pētniecības ekselenci. FLP mērķis ir zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstība visās OECD nozaru grupās. Vienlaikus IZM sadarbībā visām ministrijām, PKC, profesionālām nozaru organizācijām un lielākajiem uzņēmumiem strādā pie prioritāro zinātņu virzienu definēšanas FLP īstenošanai periodā no 2018. - 2021.g.
11.	Iekļaut prasību publicēt zinātniskā darba rezultātus augstākās kvalitātes izdevumos zinātniskās darbības finansējuma instrumentu (gan bāzes, gan konkursa kārtībā piešķiramajos) kritērijos;	IZM	LZP	01.07.2014.	Izpildes statuss - izpildīts Izdodot MK 2013.gada 12.novembra noteikumus Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām", kuri reglamentē zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību, šajos noteikumos 10.5.apakšpunkts kā rezultatīvo rādītāju nosaka "zinātniskā personāla iepriekšējos trijos finansēšanas periodos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētie oriģinālie zinātniskie rakstus...". Papildus, izstrādājot jaunos noteikumus Fundamentālo un lietišķo pētījumu un Valsts pētījumu programmu īstenošanai, tiks iekļauts kritērijs, kas vērtēs pētnieku grupas plānotās publikācijas, ar lielāku punktu skaitu vērtējot tādas, kas tiks publicētas augstākas kvalitātes zinātniskajos izdevumos. Papildu valsts budžeta iniciatīvām pieminams, ka arī ES struktūrfondu 1.1.1. SAM pasākumu ieviešanas nosacījumi stimulē zinātniskās institūcijas publicēt sava zinātniski pētnieciskā darba rezultātus starptautiskās datu bāzēs: 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" un 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" ieviešanas nosacījumi (1115 pasākuma MKN - apstiprināti 06.06.2017. MK sēdē) paredz projektu ietvaros sagatavotās publikācijas attiecināt kā projekta rezultātu, ja tās iesniegtas publicēšanai (-) žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa; (-) Web of Science vai SCOPUS (A vai B) datu bāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos; Gan VPP gan FLPP noteikumos kā sasniedzamie rezultāti, kuri tiek vērtēti ir noteikti zinātniskie raksti augstākās kvalitātes izdevumos (tajā skaitā Web of Science un SCOPUS datubāzēs).
12.	Atbalstīt starptautisku redaktoru piesaistīšanu Latvijas zinātnisko institūciju izdevumiem, to izdošanu un iekļaušanu starptautiskajās zinātnisko publikāciju datu bāzēs	IZM, struktūrfondi	LZP, LZA	31.01.2020.	Izpildes statuss - nav īstenots; zaudējis aktualitāti ES struktūrfondu 1.1.1. SAM (finansējums zinātnei) līdz šim izstrādātie ieviešanas nosacījumi, it īpaši 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana", un to ietvaros atbalstāmās darbības neparedz sniegt atbalstu, lai kāpinātu Latvijas zinātnisko institūciju izdevumu kapacitāti un konkurētspēju. 1.1.1.4. pasākuma ieviešanas nosacījumu izstrādes procesā un to saskaņošanas ietvaros pieņemts lēmums institucionālās kapacitātes paaugstināšanas finansējumu fokusēt zinātnisko institūciju infrastruktūras attīstībai un konsolidācijas procesu nodrošināšanai.
13.	Nodrošināt starptautiskās zinātniskās literatūras datu bāzu nacionālo licenču iegādi un uzturēšanu.	IZM	LNB	31. 12.2020.	Izpildes statuss - izpildīts Kopš 2011. gada IZM Akadēmiskā tīkla projekta ietvaros tiek nodrošināta citējamības datubāzes SCOPUS un zinātnisko žurnālu un rakstu datubāzes Science Direct nacionālās licences nodrošināšana zinātniskajām institūcijām. Kopš 2015.gada janvāra IZM nodrošina arī Web of Science nacionālās licences uzturēšanu. Piekļuve SCOPUS, Science Direct un Web of Science datubāzēm nacionālās licences ietvaros tiek nodrošināta arī LNB. 2014.gada 28.novembra grozījumos Ministru Kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām" 1¹.1 apakšpunktā ir noteikts, ka IZM sedz izmaksas, kas saistītas ar piekļuves nodrošināšanu starptautiskajām zinātniskajām digitālajām bibliotēkām un zinātniskās literatūras datubāzēm, tās uzturot no 05.02.00 budžeta apakšprogrammas "Zinātnes bāzes finansējums" līdzekļiem. Saviem lietotājiem Latvijas nacionālā bibliotēka arī nodrošina piekļuvi pie liela skaita zinātnisko datubāžu (https://www.lnb.lv/lv/katalogi-un-datubazes/tiessaistes-abonetas-datubazes), tajā skaitā nodrošinot piekļuvi pie JSTOR, Sage, Taylor&Francis Journals u.c. datubāzēm.
Mazināt ZTAI nozares resursu fragmentāciju
14.	Pabeigt kopējās esošās un iegādājamās vai izveidojamās infrastruktūras datubāzi akadēmiskā pamattīkla struktūrā, nodrošināt tās pieejamību visiem interesentiem.	IZM	EM, KM, ZM, VM, VARAM, LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	01.01.2015.	Izpildes statuss - noris ievieana Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumā noteikto, zinātniskā institūcija sniedz informāciju par tās rīcībā esošajiem galvenajiem infrastruktūras objektiem, savukārt detalizētu informācijas sniegšanas kārtību atrunā atbilstošie MK noteikumi (MKN par NZDIS; izsludināti VSS 23.02.2017.). Vienlaikus, ievērojot 1.1.1.4. pasākuma ieviešanas nosacījumus, pasākuma projekta iesniedzējs un tā sadarbības partneris (vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas) sniedz datus par to rīcībā esošo un projekta ietvaros izveidoto vai iegādāto pētniecības infrastruktūru. Savukārt 1.1.1.5. pasākuma ietvaros "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" indikatīvi 0.05 MEUR apmērā paredzēts atbalsts Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas (ietverta Akadēmiskā pamattīkla struktūrā) funkcionalitātes paplašināšanai. Savukārt infrastruktūras pieejamību plašam lietotāju lokam sekmēs 1.2.1.2. pasākuma ietvaros nodrošinātie tehnoloģiju skauti un plānotās kompetenču kartes (vienota informācija par zinātnisko institūciju infrastruktūru un piedāvātajiem pētniecības pakalpojumiem) - tehnoloģiju skauti veiks atbalsta starpnieka funkcijas starp komersantu (pētniecības darbību pasūtītāju) un zinātnisko institūciju (atbilstošās infrastruktūras turētāju). Papildu sadarbības nodrošināšanu savstarpēji starp zinātniskajām institūcijām un zinātniskajām institūcijām un komersantiem infrastruktūras lietošanā sekmē 1.1.1.4. pasākuma ieviešanas nosacījumi, kas cita starpā paredz projektu iesniedzējiem vidēja termiņa attīstības stratēģijas un to pētniecības programmas ietvaros izstrādāt mērķsadarbības pilnveides plānu ar pētniecības organizācijām (augstskolām, zinātniskajiem institūtiem), komersantiem un sociālā pasūtījuma devējiem, tai skaitā plānojot resursu partnerību un piekļuves nodrošināšanu pētniecības infrastruktūrai.
15.	Nodrošināt infrastruktūras izveides vai iegādes mērķtiecības analīzi, plānojot infrastruktūras lietotāju skaitu un plānoto lietošanas intensitāti, ekonomisko atdevi un dublēšanās risku novēršanu.	IZM	EM, KM, ZM, VM, VARAM, LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	01.01.2015.	Izpildes statuss - noris ievieana Saskaņā ar 1.1.1.4. pasākuma un 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ieviešanas nosacījumiem, projektu iesniedzēji pirms projekta iesniegšanas Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā ar Izglītības un zinātnes ministriju (tās izveidotu stratēģiju vērtēšanas komisiju, kurā cita starpā iekļauj arī atbilstošo nozaru ministriju pārstāvjus) saskaņoja konkrētās institūcijas attīstības stratēģiju. Stratēģijas ietvaros projektu iesniedzēji veica plānotās infrastruktūras mērķtiecības analīzi un pamatojumu, ekonomiskās atdeves un dublēšanās risku novēršanai izstrādāja mērķsadarbības pilnveides plānu ar pētniecības organizācijām (augstskolām, zinātniskajiem institūtiem), komersantiem un sociālā pasūtījuma devējiem, tai skaitā plānojot resursu partnerību un piekļuves nodrošināšanu pētniecības infrastruktūrai. Vienlaikus, lai nodrošinātu pamatotu un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu pētniecības infrastruktūras iegādi, stratēģijas tika saskaņotas arī ar atbilstošajām nozaru asociācijām. Stratēģiju vērtēšanas process norisinājās laika posmā no 2016. gada novembra līdz 2017. gada jūnijam kopumā izskatot un apstiprinot 21 ZI un AII stratēģijas.
16.	Turpināt darbu pie Latvijas zinātnisko institūciju iesaistes ERIC platformās un pie priekšlikumiem par pētniecības infrastruktūras objektiem, kas būtu iekļaujami Eiropas nozīmes Pētniecības infrastruktūras attīstības plānā.	IZM	EM, KM, ZM, VM, VARAM, LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	31.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana Saskaņā ar 2016. gada 15. aprīlī Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas dalību Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos" (turpmāk - ESFRI informatīvais ziņojums), Latvija ir uzņēmusies nodrošināt dalību šādos Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijos (turpmāk - ERIC) un pētniecības infrastruktūras platformās, kuras ir ERIC tapšanas procesā: • ERIC: - BBMRI ERIC (plānots, ka nacionālais koordinators konsorcija ietvaros - Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs). Latvija piedalās kā konsorcija loceklis ar 25.08.2016., ir uzsākta Latvijas nacionālā konsorcija izveide. - CLARIN (plānots, ka nacionālais koordinators konsorcija ietvaros - Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts). Latvija piedalās kā konsorcija loceklis ar 01.06.2016., ir uzsākta Latvijas nacionālā konsorcija izveide. - ESS ERIC (plānots, ka nacionālais koordinators konsorcija ietvaros - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts). Latvija piedalās kā konsorcija loceklis, ir uzsākta Latvijas nacionālā konsorcija izveide. - JIV ERIC (plānots, ka nacionālais koordinators konsorcija ietvaros - Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs"). Latvija piedalās kā konsorcija loceklis, ir uzsākta Latvijas nacionālā konsorcija izveide. - EATRIS ERIC (plānots, ka nacionālais koordinators konsorcija ietvaros - Rīgas Stradiņa universitāte. Latvija piedalās kā konsorcija loceklis ar 01.06.2016., ir uzsākta Latvijas nacionālā konsorcija izveide. • topoie ERIC: - MIRRI (Microbial Resource Research Infrastructure) - Mikrobioloģisko resursu pētniecības infrastruktūras platforma (plānots, ka nacionālais koordinators konsorcija ietvaros - Latvijas Universitāte); - INSCTRUCT (Europe's research hub for structural biology) - Eiropas strukturālās bioloģijas integrētā infrastruktūra (plānots, ka nacionālais koordinators konsorcija ietvaros - Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs), - EU-OPENSCREEN (European Infrastrukture of Open Screening Platforms for Chemical Biology) - Eirpas infrastruktūras atvērtā skrīninga platforma ķīmiskajai bioloģijai (plānots, ka nacionālais koordinators konsorcija ietvaros - Latvijas Organiskās sintēzes institūts) Ir uzsākts pievienošanās process, lai nacionālā līmenī iestātos konsorcijā. Informatīvajā ziņojumā Latvijas dalība minētajos ERIC un topošajos ERIC izriet no Latvijas Zinātņu akadēmijas 2013. gada pētījuma "Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāte un nepieciešamība dalībai ESFRI Eiropas Pētniecības infrastruktūrās. Situācijas novērtējums un rekomendācijas". Katrā ERIC, kurā Latvija iestājas, ir veidojama attiecīga Latvijas nacionālā partnerība - nacionālais konsorcijs (izveidota uz partnerības līguma pamata) ar noteiktiem mērķiem, uzdevumiem, plānu un finansējuma sadalījumu, ievērojot RIS3 jomas, attiecīgā ERIC darba plānu un Latvijas Nacionālās partnerības plānu. Pamatojoties uz 26.05.2015. MK noteikumiem Nr.259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā" no valsts budžeta apakšprogrammas 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās" tiek segti izdevumi Latvijas valsts dalības maksai konsorcijā, bet netiek segtas nacionālo konsorciju administrēšanas izmaksas, kuras ir nepieciešamas, lai pilnvērtīgi iesaistītos starptautiskajos konsorcijos - šim mērķim plānots paredzēt līdzfinansējumu 1.1.1.5. pasākuma ietvaros. 2018. gadā ir plānots pārskatīt Latvijas dalību ESFRI konsorcijos.
17.	Paaugstināt minimālos kritērijus zinātniskās institūcijas pastāvēšanai atbilstoši zinātnes nozares specifikai (doktoru skaits, apgrozījums, lietišķo pētījumu %) un pārtraukt finansējumu tām institūcijām, kas nesniedz noteiktos rezultātus	IZM		31.12.2015	Izpildes statuss - izpildīts Attiecībā uz institucionālā zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanu ir ņemts vērā zinātnisko institūciju saņemtais novērtējums 2013.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, 2014.gada oktobrī veiktajos grozījumos MK 1316 noteikumos, šo noteikumu 11.² nosakot, ka IZM nepiešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuras zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā bija saņēmušas novērtējumu "1" un "2" (izņemot tās, kuras piedalījās zinātnisko institūciju konsolidācijas projektā). Papildus ir palielinātas arī zinātnisko institūciju prasības attiecībā uz zinātniskā personāla skaitu, 2015.gada novembra šo noteikumu grozījumos 7.¹ punktā nosakot minimālo zinātniskā personāla skaitu, kas zinātniskai institūcijai ir jāsasniedz, lai tā varētu pretendēt uz zinātnes bāzes finansējuma saņemšanu. Īstenoto pasākumu rezultātā ir ievērojami samazinājies valsts finansēto zinātnisko institūciju skaits no 40 institūcijām 2014.gadā līdz 22 institūcijām 2017.gadā, tādējādi mazinot Latvijas zinātnes nozares fragmentāciju. Papildus ir plānots paplašināt akadēmiskā tīkla lietotāju skaitu, tam pievienojot visas zinātnisko institūciju reģistrā iekļautās institūcijas.
18.	Atbalstīt zinātnisko institūciju institucionālās izcilības veidošanu, t.sk. mērķtiecīgus zinātnisko institūciju apvienošanās un teritoriālās, vai funkcionālās integrācijas pasākumus; VNPC tālāku attīstību un jaunu zinātnisko institūciju iesaistīšanos VNPC infrastruktūras izmantošanā; apvienoto zinātnisko institūciju attīstības stratēģiju un rīcības plāna pilnveidošanu; P&A&I atbalsta infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi, tajā skaitā atvērtas pieejas laboratorijas un pilotražotnes, zinātniskā personāla attīstības pasākumus, un integrāciju ar AII un industriju.	IZM	EM, KM, ZM, VM, VARAM, LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	31.12.2020.	Izpildes statuss- noris ievieana 2007. - 2013. gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda darbības ietvaros 2015. gadā tika īstenota 2.1.1.3.3. apakšaktivitāte "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība" (turpmāk - 2.1.1.3.3. apakšaktivitāte) par kopējo pieejamo publisko finansējumu 11,9 MEUR apmērā, no kuriem 4,5 MEUR tika paredzēti zinātniskās izcilības attīstības atbalstam un 7,4 MEUR - atbalstam zinātnisko institūciju konsolidācijas pasākumiem (ZI projektu īstenošana 2015. gadā). Apakšaktivitātes ietvaros tika sniegts atbalsts šādu pasākumu īstenošanai: • institūtu pētniecības programmu, un attīstības stratēģiju šo programmu īstenošanai, tajā skaitā cilvēkresursu un infrastruktūras attīstības plānu izstrāde; • sadarbības pilnveidei starp zinātniskajām institūcijām, augstskolām, politikas veidotājiem un darba devēju pārstāvjiem; • zinātnisko institūciju reorganizācijas vai likvidācija; • resursu vadības un rezultātu pārvaldības sistēmu pilnveide; • zinātnisko institūciju attīstības stratēģijā noteikto attīstības projektu sociāli ekonomiskā pamatojuma un būvdarbu tehniskās dokumentācijas izstrāde. Konsolidācijas pasākumu ietvaros Latvijas Lauksaimniecības universitāte reorganizēja deviņas zinātniskās institūcijas un uz reorganizēto institūtu bāzes izveidoja divus jaunus zinātniskos institūtus kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte pārraudzībā esošas atvasinātās publiskās personas - Dārzkopības institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūtu. Savukārt Latvijas Universitāte reorganizēja septiņas tās pārraudzībā esošas aģentūras, iekļaujot sešas no tām Latvijas Universitātes sastāvā kā struktūrvienības, bet vienu - Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu izveidojot kā Latvijas Universitātes pārraudzībā esošu atvasinātu publisku personu. Rīgas Tehniskā universitāte reorganizēja tās pārraudzībā esošo Rīgas Tehniskā universitātes Neorganiskās ķīmijas institūtu, pārceļot to no Salaspils uz Ķīpsalu. Lai atbalstītu zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšanu un pētniecības resursu koncentrāciju konkurētspējīgās zinātniskajās institūcijās, pilnveidojot zinātnisko institūciju pārvaldības un resursu vadības efektivitāti un modernizējot pētniecības infrastruktūru Latvijas viedās specializācijas jomu ietvaros, 2014. 2020. gada ES struktūrfondu plānošanas periodā turpinās iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktais un 2016. gadā tika apstiprināti 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" īstenošanas nosacījumi (plānotais kopējais finansējums 120,25 MEUR). Saskaņā ar 1.1.1.4. pasākuma ieviešanas nosacījumiem, tā ietvaros tiks sniegts atbalsts šādiem konsolidācijas pasākumiem: 1) Latvijas Hidroekoloģijas institūta pievienošana Daugavpils Universitātei; 2) Latvijas Augu aizsardzības un pētniecības centra pievienošana Latvijas Lauksaimniecības universitātei; 3) Vidzemes augstskolas Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūta pievienošanu Vidzemes augstskolai.
Zinātnes internacionalizācija un starptautiskā sadarbība
19.	Stiprināt Nacionālā kontaktpunkta darbību, sasaistot to ar Horizonts2020 komiteju pārstāvniecību un nodrošinot atbalstu projektu sagatavošanai un dalībai programmā	IZM	LZP, NKP, EM	01.01.2015.	Izpildes statuss - noris ievieana Nacionālā kontaktpunkta darbības kapacitātes stiprināšana paredzēta 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" ietvaros indikatīvi tam paredzot atbalstu 1,1 MEUR apmērā. Ievērojot minēto, Valsts izglītības attīstības aģentūra kā projekta iesniedzējs 1.1.1.5. pasākumā kā vienu no projekta iesnieguma pielikumiem sagatavo Nacionālā kontaktpunkta darbības efektivitātes paaugstināšanas plānu, kurā cita starpā definēti sasniedzamie rādītāji, to uzraudzības mehānisms un kvalitātes vadības pasākumi. Vienlaikus minētais plāns izstrādāts saskaņā ar atbilstošu priekšizpēti, lai pamatotu plānā paredzēto darbību aktualitāti un nepieciešamību. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam Nacionālā kontaktpunkta eksperti regulāri ir piedalījušies Eiropas Komisijas rīkotajās tematiskajās informācijas dienās, gūstot informāciju par jaunajiem projektu konkursiem un tālāk informējot Latvijas projektu pieteicējus, kuri informācijas dienās Briselē nepiedalās, interesentiem nodrošinājuši gan klātienes, gan attālinātas (telefoniski, e-pastu sarakste) konsultācijas par dalību programmā "Apvārsnis 2020", projektu sagatavošanu, ieviešanu un citiem saistītajiem jautājumiem. NKP regulāri organizē informatīvus seminārus, apmācības un meistarklases potenciālajiem projektu pieteicējiem gan Rīgā, gan reģionos (Daugavpilī, Valmierā, Rēzeknē, Jelgavā, Ventspilī) un atsaucīgi piedalās arī citu organizatoru rīkotajos pasākumos, informējot par programmu "Apvārsnis 2020". Lai izvērtētu Latvijas dalībnieku pirmās sekmes programmā Apvārsnis 2020 un iezīmētu turpmākās iespējas un izaicinājumus, Nacionālais kontaktpunkts 2015. gada 10.decembrī organizēja arī praktisku konferenci "Programma Apvārsnis 2020 Latvijā - sasniegtais un iespējas". Plānotas arī turpmākas pārskata konferences. Savukārt atbalsts mērķtiecīgas un nepārtrauktas nacionālās pārstāvniecības nodrošināšanai programmas "Apvārsnis 2020" programmkomitejās paredzēts 1.1.1.5. pasākuma Izglītības un zinātnes ministrijas projekta ietvaros. Saskaņā ar MK 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 6.11., 7.2.apakšpunktu un 17.punktu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Tehnoloģiskā centra ar Eiropas Komisiju 2015.gadā parakstīto līgumu "Framework Partnership Agreement Integrated Services in Support of Business and Innovation in Latvia provided by EEN-LV Consortium" par Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (Enterprise Europe Network) projekta īstenošanu Latvijā laika posmā no 2015.-2020.gadam, 2016.gada aprīlī tika izveidota EEN-LV uzraudzības padome. Padome tika izveidota ar mērķi ar mērķi nodrošināt Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā (turpmāk - EEN-LV) sasniegto rezultātu uzraudzību un priekšlikumu sagatavošanu tā darbības pilnveidošanai saskaņā ar valsts un reģionālo politiku. Līdz šim ir noorganizētas divas padomes sēdes, kurās tika apspriests jautājums par papildus cilvēkresursu nepieciešamību kvalitatīvu projektu izstrādei programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros, lai veicinātu gan LIAA kapacitātes pieaugumu, gan arī kvalitatīvu atbalstīto projektu pieteikumu skaita pieaugumu. Šobrīd ir panākta vienošanās, ka LIAA ir jāizvērtē vai no kādām LIAA administrētajām programmām būtu iespējams līdzfinansēt projektu rakstīšanu kā konsultācijas pakalpojumu programmā "Apvārsnis 2020".
20.	Veicināt Latvijas dalību ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās (HORIZON 2020, EUREKA, Eurostars, ECSEL, COST, Bonus, KIC un c.). Nodrošināt finansiālu atbalstu BALTIC BONUS, t.i. HORIZON 2020, 185.panta un 187.panta programmu projektu sagatavošanai, paredzot īpašu papildus atbalstu projektiem, kas paredz sadarbību ar Lietuvu un Igauniju	IZM, struktūrfondi	NKP,LZA, LZP	31.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskajās programmās pētniecības jomā notiek saskaņā ar MK 2015.gada 26. maija noteikumiem Nr. 259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā" (70.06.00 valsts budžeta apakšprogrammas ietvaros). 2015.gadā VIAA uzsāka Baltic Bonus programmas īstenošanu. Baltic Bonus programma tiek īstenota vienlaicīgi visās Baltijas valstīs, sadarbojoties VIAA, Lietuvas Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūrai un Igaunijas Zinātnes padomei (saskaņā ar 2015. gada 27. jūnijā noslēgto vienošanos par sadarbību). Baltic Bonus programmas ietvaros tiek piešķirts finansējums tādu projektu pieteikumu izstrādes izdevumu daļējai segšanai, kuri ir saņēmuši ekspertīzes vērtējumu virssliekšņa vērtībā. Lai sekmētu starptautisko sadarbību zinātnē un inovācijā un īpaši atbalstītu sadarbību šajā jomā starp Baltijas valstīm, projektu pieteicējiem tiek piešķirts papildus finansējums 1 000 eiro apmērā par tādu projektu pieteikumu izstrādi, kuros ir iesaistīti partneri no Baltijas valstīm. 2015.gadā tika sniegts atbalsts 47 projektu izstrādes izdevumu segšanai, 2016.gadā - 62 projektu izstrādes izdevumu segšanai. Saskaņā ar 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" ieviešanas nosacījumiem, tiks mainīta 2014. - 2016. gadā īstenotā atbalsta kārtība un 1.1.1.5. pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts programmas "Apvārsnis 2020", 185. panta un 187. panta programmu projektu sagatavošanai - 2. kārtā ierobežotam finansējuma saņēmēju lokam (vadošās zinātniskās institūcijas), savukārt 1. kārtas ietvaros Valsts izglītības attīstības projektā paredzēts atbalsts ikgadējas programmas "Apvārsnis 2020", 185.panta un 187.panta programmu projektu sagatavošanas atbalstam tiem projektu izstrādātājiem, kuri nav finansējuma saņēmēji pasākuma 2. kārtas ietvaros (citas zinātniskās institūcijas, komersanti u.t.t.). Savukārt papildu atbalsts projektiem, kas paredz sadarbību ar Baltijas (saskaņā ar 2013.gada 8.novembra Baltijas Ministru padomes Premjerministru padomes kopējo paziņojumu (Prime Ministers Council of the Baltic Council of Ministers Joint Statement) vai Baltijas jūras reģiona valstīm (ievērojot ar INTERREG projekta "Baltic Science Network" mērķi) tiks paredzēts no valsts budžeta līdzekļiem programmā Baltic Bonus.
21.	Nodrošināt līdzdalību Eiropas Kosmosa aģentūras projektos	IZM	LZP	31.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana 2015.gada 30.janvārī tika parakstīta Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts plāna harta (ESVP harta), ar kuru spēkā stājās 2013.gada 15.martā izglītības un zinātnes ministra Latvijas Republikas valdības vārdā parakstītais Eiropas sadarbības valsts līgums. Tā ietvaros, uz 2017.gada sākumu, Latvijas zinātniskās institūcijas un komercsabiedrības īsteno inovatīvus Eiropas Kosmosa aģentūras ekspertu augsti novērtētus projektus. Pirmajā un otrajā projektu uzsaukumā, kas notika 2013.gadā un 2015.gadā, Eiropas Kosmosa aģentūras eksperti kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju atlasīja 13 finansējamos Eiropas Kosmosa aģentūras ESVP projektus. 2017.gada sākumā tika publicēts trešais projektu uzsaukums, un tā rezultāti būs zināmi 2017.gada vasarā. No 2019.gada sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir jāturpina vai nu Eiropas sadarbības valsts līguma ietvaros, vai pievienojoties Eiropas Kosmosa aģentūrai pilntiesīgas dalībvalsts statusā.
22.	Atbalstīt Latvijas dalību starptautiskās zinātniskās sadarbības organizācijās un asociācijās	IZM	LZP, LZA	31.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana Saskaņā ar 2016. gada 15. aprīlī Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas dalību Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos" Latvija ir iestājusies piecos Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijos (sk. 16.punktu) un plāno iestāties vēl trīs pētniecības infrastruktūras platformās, kuras ir konsorcija tapšanas procesā. 1.1.1.5. pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) Nacionālā kontaktpunkta nodrošināšanai. Sadarbība un nacionālā kontaktpunkta nodrošināšana tiks veikta saskaņā ar Eiropas Kodolpētniecības organizācijas un Latvijas Republikas valdības 2016. gada 31. oktobra sadarbības līgumu par zinātnisko un tehnisko sadarbību elementārdaļiņu fizikā. Paredzēts, ka Nacionālais kontaktpunkts indikatīvi īstenos šādas funkcijas: koordinēs Latvijas pārstāvju dalību CERN rīkotajos pasākumos, kā arī CERN pārstāvju vizītes Latvijā, veicinās Latvijas pētnieku sadarbību ar CERN, nodrošinās komunikācijas kampaņu par Latvijas sadarbību ar CERN, nodrošinās kontaktu dibināšanu un informācijas apmaiņu starp CERN un Latvijas zinātniskajām institūcijām u.c. Saskaņā ar MK rīkojumu "Par Latvijas dalību GEANT tīklā no 2015.gada 1.maija" (izskatīts MK 24.03.2015.) IZM pārstāv Latviju Eiropas akadēmiskā tīklā GEANT (Gigabit European Academic Network - Gigabitu datu pārraides ātruma Eiropas akadēmiskais tīkls), piesaistot Latvijas Universitāti GEANT tīkla pieslēguma nodrošināšanai Latvijas zinātniskām, izglītības, kultūras, mākslas iestādēm un komersantiem, saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem. Sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir aprakstīta 21.punktā. Kopš Latvijas iestāšanās OECD, IZM aktīvi piedalās Zinātnes un tehnoloģiju politikas komitejā (CSTP).
23.	Nodrošināt iespēju jaunajiem zinātniekiem, kas doktora grādu ieguvuši citās pasaules valstīs, piedalīties zinātnisko grupu projektos un īstenot pēcdoktorantūras projektus Latvijas zinātniskajās institūcijās un uzņēmumos	IZM, struktūrfondi	NKP	01.01.2015.	Izpildes statuss - noris ievieana Saskaņā ar 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ieviešanas nosacījumiem, nodrošināta iespēja jaunajiem zinātniekiem, kas doktora grādu ieguvuši citās pasaules valstīs, īstenot pēcdoktorantūras projektus Latvijas zinātniskajās institūcijās un uzņēmumos. Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apriti par 1.1.1.2. pasākuma 1. atlases kārtas izsludināšanu un uzrunātu jaunos zinātniekus, kuri doktora grādu ieguvuši citās pasaules valstīs, Valsts izglītības aģentūra kā 1.1.1.2. pasākuma īstenotājs papildus darbam ar Latvijas auditoriju, informāciju izplatīja arī ārvalstu zinātniskajām institūcijām: 1) ievietoja sludinājumu portālā Euraxess (Eiropas mēroga portāls https://euraxess.ec.europa.eu, kas izveidots, lai nodrošinātu mūsdienīgu un ērtu vidi informācijas apmaiņai zinātnieku starptautiskās un starpsektoru mobilitātes nodrošināšanai Eiropas pētniecības telpas ietvaros); 2) apkopoja un nosūtīja informāciju ārvalstu augstskolu un zinātnisko institūciju ārvalstu studiju, doktorantūras un pēcdoktorantūras daļām, atsevišķām profesoru grupām, Nacionālo kontaktpunktu pārstāvjiem u.c. kopumā ap 1000 adresēm; 3) apkopoja un nosūtīja informāciju tām augstskolām un zinātniskajām institūcijām, kas ir Latvijas sadarbības partneri Apvārsnis 2020 un citu starptautisku pētniecības programmu ietvaros. Lai gan Euraxess portāla statistika liecināja, ka sludinājuma skatījumu skaits pārsniedza 1000, tomēr ar Valsts izglītības attīstības aģentūru sazinājās ap 30 ārvalstu pēcdoktoranti no šādām valstīm: Pakistāna, Francija, Ēģipte, Polija, Kazahstāna, Somija, Zviedrija, Slovēnija, Indija, Kuba, Ukraina, Itālija, ASV, Lietuva. Konsultāciju laikā vairāki ārvalstu pēcdoktoranti norādīja uz pārāk sarežģīto un birokrātisko pieteikšanās sistēmu, organizējot divas atlases kārtas - zinātnisko institūciju priekšatlasi un atlases kārtu VIAA. Atsevišķiem pēcdoktoranti norādīja uz plānotā pētījuma finansiālā apmēra nepietiekamību, ņemot vērā, ka nav paredzēts atsevišķs finansējums dzīvošanai. Rezultātā pētniecības pieteikumu iesniedza 22 ārvalstu pēcdoktoranti, kas nav no Latvijas aizbraukušie doktora grāda ieguvēji ārvalstīs.
24.	Nodrošināt iespēju jaunajiem zinātniekiem piedalīties zinātnisko grupu projektos un īstenot pēcdoktorantūras projektus ārvalstu zinātniskajās institūcijās un uzņēmumos	IZM, struktūrfondi	NKP	01.01.2015.	Izpildes statuss - noris ievieana Saskaņā ar 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ieviešanas nosacījumiem, nodrošināta iespēja jaunajiem zinātniekiem īstenot pēcdoktorantūras projektus ārvalstu zinātniskajās institūcijās un uzņēmumos, iestrādājot nosacījumu, ka pētniecības projektu atlases konkursā vairāki pētniecības pieteikumi ir saņēmuši vienādu punktu skaitu, priekšroka atbilstoši pētniecības pieteikumu atlases nolikumā noteiktajai kārtībai ir pētniecības pieteikumiem, kas pētniecības pieteikuma īstenošanai piesaista lielāku privātā finansējuma apmēru, vai pētniecības pieteikumiem, kuru ietvaros ir paredzēta pēcdoktoranta starptautiskā mobilitāte. Saskaņā ar 1. atlases kārtas indikatīvajiem rezultātiem, no 152 īstenošanai apstiprinātajiem pētniecības pieteikumiem 42 (27%) ir paredzēts ārvalstu sadarbības partneris (vai vairāki), tādējādi paredzot starptautiskas mobilitātes darbības pētniecības projekta izstrādei un mācību vajadzībām projekta īstenošanas laikā.
Rīcības virziens Nr 2: Zinātnes, Tehnoloģiju un Inovāciju sasaiste ar sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām
Zināšanu bāzes veidošana un pētniecības fokusēšana sabiedrības attīstībai svarīgos virzienos
Nozaru ministriju un pašvaldību pasūtījuma veicināšana
25.	Turpināt īstenot Valsts Pētījumu Programmas iesaistot industriju, citu nozaru ministrijas un pašvaldības to formulēšanā un finansēšanā;	IZM	LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	31.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana Turpinās Valsts Pētījumu programmu (VPP) īstenošana un tiek strādāts pie nākamā perioda noteikumu izstrādes, kurā ir plānots iesaistīt visu nozaru ministrijas VPP noteikumu izstrādē un finansēšanā. Šobrīd notiek darbs pie prioritāro zinātņu virzienu definēšanas, kurā IZM ir iesaistījusi visas ministrijas, PKC, profesionālās nozaru organizācijas un lielākie uzņēmumi. Jau šobrīd vairākas ministrijas aktīvi iesaistās zinātnisku pētījumu pasūtījuma definēšanā, sadarbojas ar zinātniskām institūcijām pētījumu mērķu sasniegšanā.
26.	Veicināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ieguldījumus pētniecībā, izmantojot valsts aktīvu uzraudzības mehānismus.	IZM	PKC, EM, FM	31.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana 2017.gadā PKC apkopojusi informāciju no 15 lielajām kapitālsabiedrībām par realizētajām inovācijām laika periodā no 2014.-2016.gadam. Secināms, ka kapitālsabiedrības samērā aktīvi realizē jaunievedumus gan produktu izstrādē, gan procesu pilnveidošanā, gan arī citās jomās. PKC izvērtēs iespēju papildināt Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas ar atbilstošu skaidrojumu par inovāciju projektu iekļaušanu stratēģijās.
Zinātnes un industrijas sadarbības un pētniecības rezultātu komercializēšanas sekmēšana
27.	Piešķirt prioritāti tādu doktorantūras un pēcdoktorantūras pētījumiem, kas saistīti ar industrijas identificētu zinātnisko vai tehnoloģisko problēmu risināšanu;	IZM	EM, KM, ZM, VM, VARAM, LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	31.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana Saskaņā ar 1.1.1.2. pasākuma ieviešanas nosacījumiem, pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts pēcdoktorantūras pētījumu izstrādei. Lai ar 1.1.1.2. pasākuma atbalstu vienlaikus sekmētu industrijas identificēto zinātnisko vai tehnoloģiju problēmu risināšanu, pasākuma ieviešanas nosacījumi paredz iespēju pēcdoktorantūras pētniecības pieteikumu iesniegt arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētam komersantam vai to paredzot kā pētniecības pieteikuma sadarbības partneri. Vienlaikus komersanta iesaiste pasākuma īstenošanā tiek stimulēta, nosakot priekšrocības vērtēšanas procesā - iestrādājot nosacījumu, ka, ja pētniecības projektu atlases konkursā vairāki pētniecības pieteikumi ir saņēmuši vienādu punktu skaitu, priekšroka ir pētniecības pieteikumiem, kas pētniecības pieteikuma īstenošanai piesaista lielāku privātā finansējuma apmēru. Saskaņā ar 1.1.1.2. pasākuma 1. projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātiem, īstenošanai apstiprināts 1 komersanta iesniegts pēcdoktorantūras pētījums, savukārt 19 projektiem komersants plānots kā pēcdoktorantūras pētījuma sadarbības partneris (kopsummā 19 pētniecības projektu ietvaros sadarbojoties ar 28 komersantiem).
28.	Nodrošināt doktorantūras studentu iesaisti uzņēmumos un valsts zinātniskos institūtos, kas ieinteresēti promocijas darba tematikā.	IZM	EM, KM, ZM, VM, VARAM, LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	31.12.2020.	Izpildes statuss- nav uzsākts
29.	Studiju kursu izveide perspektīvās izpētes (Forecast study) nākotnē tirgū virzāmiem produktiem un iekļaut tos ar zinātnes un tehnoloģiju attīstību saistītās studiju programmās.	IZM	AIP, Rektoru padome	01.07.2016.	Izpildes statuss - noris ievieana Šobrīd norisinās darbs pie 8.2.1. SAM ieviešanas nosacījumu izstrādes (īstenošanas nosacījumus Ministru kabinetā plānots apstiprināt 2017. gada III ceturksnī). 8.2.1. SAM ietvaros plānots atbalsts studiju programmu izstrādei ES valodās, kas nav latviešu valoda un kopīgo doktorantūras studiju programmu izstrādei. Plānots, ka minētais SAM tiks īstenots atvērtas projektu iesniegumu atlases veidā un viens no kvalitātes kritērijiem ir projektā plānoto darbību atbilstība augstākās izglītības politikas mērķiem, tai skaitā ZTAIP noteiktajam.
30.	Starpdisciplināru studiju programmu izveide, apvienojot vadībzinātnes un inženierzinātnes, paredzot noteiktu kursu apjomu veltīt tehnoloģiju pārnesei un absorbcijai.	IZM	AIP, Rektoru padome	31.12.2014.	Izpildes statuss - noris ievieana Šobrīd norisinās darbs pie 8.2.1. SAM ieviešanas nosacījumu izstrādes (īstenošanas nosacījumus Ministru kabinetā plānots apstiprināt 2017. gada III ceturksnī). 8.2.1. SAM ietvaros plānots atbalsts studiju programmu izstrādei ES valodās, kas nav latviešu valoda un kopīgo doktorantūras studiju programmu izstrādei. Plānots, ka minētais SAM tiks īstenots atvērtas projektu iesniegumu atlases veidā un viens no kvalitātes kritērijiem ir projektā plānoto darbību atbilstība augstākās izglītības politikas mērķiem, tai skaitā ZTAIP noteiktajam.
31.	Izveidot Vienotu tehnoloģiju pārneses platformu, kas ietver 2-3 tehnoloģiju pārneses centru izveidi un paplašināt tehnoloģiju pārneses pakalpojumus nodrošinot atbalstu intelektuālā īpašuma aizsardzībai un pētniecības rezultātu ekonomiskās lietderības un tehnoloģiskās iespējamības pārbaudei un komercializācijas stratēģijas izstrādei un īstenošanai (proof of concept fonds) uzņēmumus	EM	IZM, Zinātniskās institūcijas, augstskolas	31.12.2015. 30.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros izveidots Vienotais tehnoloģiju pārnesas centrs (VTPC) kā LIAA struktūrvienība (Tehnoloģiju departaments). VTPC īsteno šādas darbības: (1.) tehnoloģiju monitorings un analīze; (2.) atbalsta pasākumi, t.sk. konsultācijas par finansējuma piesaisti; (3.) komercializācijas un patentēšanas fonda darbība; (4.) inovāciju vaučera atbalsta instrumenta darbība; (5.) tehnoloģiju tirgus pētījumi; (6.) atbalsts IĪ pārvaldības politiku izveidē; (7.) tēla veidošana; (8.) nākotnes scenāriji. TPC darba nodrošināšanai tiek piesaistīti tehnoloģiju skauti - kvalificēti komercializācijas eksperti. Plānots nodrošināt vismaz vienu tehnoloģiju skautu katrā no Latvijas RIS3 noteiktajām jomām.
32.	Augstākās izglītības procesā integrēt izglītību ar praktisko darbu paplašinot prakšu iespējas, radot mācību laboratorijas, kurās notiek gan mācību process, gan pakalpojumu sniegana	IZM	EM, AIP, Rektoru padome, augstskolas	31.12.2015.	Izpildes statuss - noris ievieana 1.1.1.3. pasākuma "Inovācijas granti studējošajiem" ietvaros plānots atbalsts augstākās izglītības akadēmiskā procesa integrācijai ar praktisko darbu, veicot inovatīvu risinājumu izstrādi praktisku nozares vai sabiedrības problēmu risināšanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu speciālistu īpatsvara palielinājumu un veicinot studējošo kompetenci risināt problēmas ar turpmāko praktisko pielietojumu. Pašlaik notiek ieviešanas nosacījumu izstrāde - laika posmā līdz 2017. gada maijam Latvijas Universitāšu asociācija veica pētījumu par Studiju procesa un industrijas sadarbības veicināšanas pasākumu alternatīvu modeļu izpēti; Ministru kabineta noteikumus par pasākuma īstenošanu plānots iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā indikatīvi 2017. gada III ceturksnī.
33.	Izveidot radošo industriju centru Miera ielā Tabakas fabrikā,	KM	augstskolas	2018.	Izpildes statuss - noris ievieana. 2014. gada novembrī Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras ministrija un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" noslēdza nodomu protokolu par sadarbību izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" izveidē kādreizējā Tabakas fabrikā, Miera ielā 58A, Rīgā. Latvijas Kultūras akadēmija ir izstrādājusi Tabakas fabrikas kvartāla telpu funkcionālo plānu; izveidojusi potenciālo kvartāla telpu nomnieku un sadarbības partneru sarakstu; sagatavojusi radošās uzņēmējdarbības laboratorijas darbības modeļa aprakstu. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" veikuši ēkas Miera ielā 58A rekonstrukcijas darbus ar mērķi nodrošināt pagaidu telpas Jaunajam Rīgas teātrim, kamēr tiek rekonstruēta tā ēka Lāčplēša ielā 25. Pēc Jaunā Rīgas teātra atgriešanās savās telpās Tabakas fabrikas ēku komplekss tiks nodots Latvijas Kultūras akadēmijas pārvaldībā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Kultūras ministrijas sadarbības rezultātā 2016. gada nogalē darbu uzsācis Radošo industriju biznesa inkubators, kas atrodas Elizabetes ielā 45/47. Pēc Jaunā Rīgas teātra atgriešanās rekonstrukcijas ēkā Lāčplēša ielā 25 Radošo industriju biznesa inkubators plānots kā Tabakas fabrikas kvartāla otras lielākās ēkas iemītnieks. Pirmās lielākās ēkas iemītnieks būs Latvijas Kultūras akadēmija. 2017.gada 21.maijā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Kultūras ministriju un Dānijas Karalistes Kultūras ministriju, kur viens no punktiem paredz pušu vienošanos par jau uzsāktās sadarbības tālāku attīstību Tabakas Fabrika kvartāla arhitektūras, dizaina un telpiskās izveides jomā.
34.	Izstrādāt institucionālas integrācijas modeli prakšu vietu un sadarbības ar augstskolām nodrošināšanai valsts un pašvaldību uzņēmumos, izmantojot medicīnas izglītībā uzkrāto pieredzi rezidentūras nodrošināšanā.	IZM	EM, AIP, Rektoru padome, augstskolas	01.01.2015.	Izpildes statuss - nav uzsākts
35.	Izveidot atbalsta instrumentu jaunu zinātnieku darba vietu izveidei uzņēmumos, paredzot, ka grantiem var pieteikties jaunie zinātnieki, kas ieguvuši doktora grādu. Instruments vienlaikus veicina uzņēmumu zināšanu absorbcijas spēju un izpratni par ZTA izmantošanas potenciālu;	IZM	EM, LDDK, LTRK	01.06.2014.	Izpildes statuss - noris ievieana 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros tiek nodrošināts atbalsts jaunuzņēmumiem augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei (konkrētu pētniecisku aktivitāšu, tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu un būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādei). Viens no kritērijiem augstas kvalifikācijas darbinieka piesaistīšanai paredz, ka tam jābūt atbilstošai augstākajai izglītībai, t.i. - vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināma (t.sk. ārvalstīs iegūta) izglītība dabas zinātnēs, matemātikā, informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, ražošanā un pārstrādē, kā arī dizainā atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju. Kopējais pieejamais finansējums šai aktivitātei veido 3,52 milj. EUR.
36.	Atbalstīt inovatīvu pētījumu izstrādi privātā sektora vajadzībām un pētniecisko rezultātu komercializēšanu atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai;	IZM, struktūrfondi	EM, LIAA, LZP	31.12.2020.	1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ieviešanas nosacījumi paredz 1) pētījuma projekta iesniegumam pievienot nozares asociācijas atzinumu par plānotā pētījuma nozīmību un atbilstību tautsaimniecības vajadzībām; 2) zinātniskās kvalitātes vērtēšanas kritēriji cita starpā paredz vērtēt pētījuma projekta atbilstību Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros izvirzītajām izaugsmes prioritātēm; 3) pētījumu projekta izstrāde iespējama zinātniskās sadarbībā ar komersantu (saskaņā ar 1. projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātiem, partnerībā (zinātniskā institūcija - komersants tiek izstrādāti 12 no 74 iesniegtajiem pētījumu projektu iesniegumiem). Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai paredzēts 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros (sk. 31. aili).
37.	Attīstīt kompetences centrus kā zinātnisko institūciju un komersantu ilgtermiņa sadarbības platformu, sniedzot atbalstu industrijas pasūtītu pētījumu un produktu attīstības projektu īstenošanai, līdzfinansējot gan individuālus, gan sadarbības projektus	EM	IZM	31.12.2020.	Izpildes statuss - izpildīts 2016. gadā tika pabeigta ES fondu (2007.-2013.) projektu īstenošana, kas paredzēja pētnieku un uzņēmumu sadarbību kopīgu pētījumu veikšanai ar nolūku izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas 6 izveidoto kompetences centru ietvaros. Kompetences centros kopumā tika īstenots 231 rūpniecisko pētījumu un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes projekts, kur tika iesaistīti 164 uzņēmumi un 24 zinātniskās institūcijas. Kompetences centru darbības rezultātā papildus tika piesaistīts privātais līdzfinansējums P&A darbībām vismaz 18,4 milj. EUR apjomā un radītas 445 P&A darba vietas. Izpildes statuss - noris ievieana Uzņēmumu un zinātnieku ilgtermiņa sadarbības sekmēšanai 2014.-2020. gadu ES fondu periodā tiek īstenots 1.2.1.1. pasākums "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros". Pasākuma mērķis ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā. Kopējais programmā pieejamais ES fondu finansējums līdz 2021.gada nogalei ir 72,3 milj. EUR. Atbalsts tiek nodrošināts 8 kompetences centriem, izveidojot tos katrā no Latvijas RIS3 jomām vai apakšjomām.
Inovācijas kapacitātes stiprināšana uzņēmumos
38.	Sniegt atbalstu MVK pētniecības un produktu izstrādes, tajā skaitā netehnoloģisko inovāciju attīstības, pakalpojumu iegādei (inovācijas un dizaina vaučeri),	EM	LIAA	02.01.2015. 30.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros tiek īstenota Inovācijas vaučeru atbalsta aktivitāte. Aktivitātē atbalsts tiek sniegts mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstībai. Kopējais programmā pieejamais ES fondu un valsts budžeta finansējums ir 8,23 milj. EUR. 2017.gada februārī uzsākta projektu pieteikumu atlase par finansējuma apjomu 3,74 milj. EUR).
39.	Nodrošināt pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus jaundibinātiem inovatīviem uzņēmumiem biznesa inkubatoru ietvaros	EM	LIAA	02.01.2015. 30.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana 2016. gadā uzsākta 3.1.1.6. pasākuma "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" īstenošana. Projektu atlases rezultātā 2016. gada oktobrī visā Latvijā darbu uzsākuši 15 inkubatori, kas sniedz atbalstu personām un komersantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Kopējais programmā pieejamais finansējums ir 32,8 milj. EUR, t.sk., 7 milj EUR radošajam inkubatoram Rīgā. Paralēli Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gadam plānošanas periodā īstenota programma LV06 "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā", kuras ietvaros 2014.gada oktobrī tika atvērts Zaļo tehnoloģiju inkubators. Līdz 31.12.2016. Zaļo tehnoloģiju inkubators sniedzis atbalstu pirmsinkubācijas pakalpojumu veidā 153 biznesa ideju autoriem un inkubācijas pakalpojumu veidā 24 uzņēmumiem videi ilgtspējīgu inovatīvu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu komercializēšanai. Kopējais pieejamais finansējums Zaļo tehnoloģiju inkubatoram laikā no 2014.-2017.gadam ir 2,67 milj. EUR.
40.	Izveidot atbalsta instrumentu, kas orientēts uz pētniecības rezultātu komercializēšanu, veidojot jaundibinātus uzņēmumus, sniedzot inkubācijas pakalpojumus un nodrošinot agrīnās fāzes finansējuma piesaisti.	EM	LIAA, LGA	02.01.2015. 30.12.2020.	Izpildes statuss - noris ievieana 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros finansējums pieejams pētniecības rezultātu komercializācijai, izveidojot publisko pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fondu (fonds). Atbalsta apjoms vienam tehnoloģiju pārneses un ar saimniecisku darbību nesaistītam pētniecības pieteikumam ir līdz 300 tūkst. EUR ar maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti vienam projektam līdz 90%. Projektu iesniegumu pieņemšana no 18.04.-19.05.2017. Pirmās projektu atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums 3 milj. EUR. Izpildes statuss - noris ievieana Informāciju par biznesa inkubācijas pakalpojumu sk. 39.ailē. Izpildes statuss - procesā Informāciju par agrīnās fāzes finansējuma piesaisti sk. 42.ailē
41.	Īstenot pasākumus plašākas sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai inovācijas un uzņēmējdarbības aktivitātēs (motivācijas programma).	EM	LIAA	02.01.2015. 30.12.2020.	Izpildes statuss -noris ievieana) 2016. gadā LIAA uzsākusi 1.2.2.2. pasākuma "Inovāciju motivācijas programma" ietvaros paredzēto aktivitāšu īstenošanu. Programmas mērķis ir veidot plašākas sabiedrības izpratni un izglītošanu par inovāciju un uzņēmējdarbību, t.sk. motivēt pievērsties uzņēmējdarbībai un praktiskā veidā iesaistīt inovatīvu ideju un risinājumu izstrādē un tālākā to attīstīšanā. Programmas īstenošanai pieejams kopējais finansējums (ES fondi un valsts budžets) ir 5,3 milj. EUR apmērā.
42.	Nodrošināt finansējumu tehnoloģiski intensīvu biznesa ideju ar straujas izaugsmes potenciālu īstenošanai to agrīnās attīstības posmā ("sēklas" un uzsākšanas riska investīciju instrumenti)	EM	LGA	02.01.2015. 30.12.2020.	Izpildes statuss - procesā Ar nolūku nodrošināt agrīnās stadijas investīcijas saimnieciskās darbības veicējiem 2014.-2020. gada plānošanas periodā, ar finanšu starpnieku palīdzību tiks ieviesti 2 sēklas kapitāla un 2 sākuma kapitāla fondi, sniedzot finansējumu saimnieciskās darbības veicējiem biznesa idejas attīstīšanai. Sēklas kapitāla fondu īstenošanai ir novirzīts publiskais finansējums 15 milj. EUR apmērā un sākuma kapitāla fondu - 15 miljoni EUR apmērā. Papildus tiks piesaistīts privātais līdzfinansējums. Finanšu starpnieku atlasi paredzēts uzsākt 2017.gada 2.ceturksnī.
Rīcības virziens Nr. 3: ZTI nozares efektīva pārvaldība
Koordinācijas uzlabošana un administratīvā sloga samazināšana
43.	Izstrādāt Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstības pārvaldības institucionālo modeli, kas paredz vienas pieturas inovāciju aģentūras izveidošanu, konsolidējot nozares pārvaldības administratīvos resursus, un paredzot Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas, un citu nozaru ministriju resursu izmantošanas koordināciju;	IZM, EM	PKC, KM, ZM, VM, VARAM, LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	01.04.2014.	Izpildes statuss- noris ievieana 2014. gada II ceturksnī Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju organizēja Viedās specializācijas stratēģijas diskusiju platformas (informācija: http://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/viedas_specializacijas_iev/diskusiju_materiali/?year=2014), kurās zinātnieki, augstākās izglītības iestāžu un uzņēmējdarbības sektora pārstāvji tikās, lai identificētu problēmas, kuras nepieciešams risināt nozares izaugsmes nodrošināšanai. 2015. gada III un IV ceturksnī Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju organizēja Viedās specializācijas stratēģijas platformas diskusijas par VNPC tālākās attīstības scenārijiem (informācija http://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/viedas_specializacijas_iev/diskusiju_materiali/. Vienlaikus, lai izvērtētu Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmas efektivitāti, Izglītības un zinātnes ministrija ir piesaistījusi Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertus, kas laika posmā līdz 2017.gada oktobrim izvērtēs nacionālo zinātnes finansēšanas sistēmu un sagatavos rekomendācijas tās uzlabošanai, lai nodrošinātu ierobežoto investīciju maksimāli efektīvu ieguldījumu. Izpildes statuss - procesā Ekonomikas ministrija mērķtiecīgi ir strādājusi, lai paplašinātu LIAA funkcijas un veidotu to par inovācijas un tehnoloģiju attīstības atbalsta aģentūru. Lai to nodrošinātu, Ekonomikas ministrija veica grozījumus LIAA nolikumā papildinot LIAA darbības mērķi, kā arī nosakot papildus funkcijas un uzdevumus inovācijas un tehnoloģiju pārneses veicināšanai. Kopš 2016.gada aprīļa LIAA funkcijas tika papildinātas nosakot, ka aģentūra: • veicina uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, inovācijas un tehnoloģiju pārnesi; • sekmē inovatīvu uzņēmējdarbību, t.sk. sekmējot sadarbību starp pētniecības un uzņēmējdarbības sektoriem; Pakāpeniski paaugstinot LIAA kapacitāti, paredzēts to attīstīt par vienas pieturas aģentūru, kas ne tikai sekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicina ārvalstu investīciju piesaisti un īsteno tūrisma attīstības valsts politiku, bet arī ir atbildīga par valsts politikas īstenošanu inovācijas un tehnoloģiju attīstības jomā.
Ieguldījuma efektivitātes palielināšana
Valsts budžeta finansējuma palielināšana ZTAI
44.	Institucionālā finansējuma palielinājums ikgadējā valsts budžetā	IZM, ZM, VM, KM		Atbilstoši ikgadējam valsts budžeta izstrādes grafikam	Izpildes statuss - nav izpildīts Nodrošināts institucionālā finansējuma palielinājums IZM budžeta apakšprogrammā 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" šajā programmā pieejamajam finansējumam pakāpenisko palielinoties no 11,3 milj. eiro 2013.gadā līdz 27,1 milj. eiro 2016.gadā. Šī finansējuma palielinājums gan ir nepietiekams, lai būtu iespējams nodrošināt zinātnes bāzes finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un, pēc 2016.gada nav paredzēts tālāks pieejamā finansējuma palielinājums šajā budžeta apakšprogrammā.
45.	P&A konkursa kārtībā piešķirtā finansējuma apjoma pakāpeniska palielināšana	IZM, ZM, VM, KM		Atbilstoši ikgadējam valsts budžeta izstrādes grafikam	Izpildes statuss - nav izpildīts VPP un FLPP konkursa kārtībā pieejamais finansējums nav palielinājies starp 2013 - 2016.gadu (tikai pārdales starp šīm programmām).
46.	Veikt konkursa kārtībā piešķirto finanšu instrumentu sociālās un ekonomiskās ietekmes izvērtējumu	IZM		01.07.2016.	Izpildes statuss - noris ievieana 2014. gadā tika veikts Latvijas Zinātnes padomes pasūtīts pētījums "Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansējuma atdeve sociālekonomisko kategoriju kontekstā", kura mērķis bija veikt LZP Tematisko pētījumu projektu un Pētnieciskās sadarbības projektu zinātniskās kvalitātes un to īstenošanai piešķirtā finansējuma atdeves izvērtējumu, analizējot īstenoto projektu pienesumu jaunu zināšanu radīšanā, ieguldījumu augsti kvalificētu zinātnieku veidošanā, devumu jaunu un inovatīvu metodiku, iekārtu, tehnoloģiju un procesu attīstībā un izmantošanā, vērtējot projektu ietekmi uz konkrētās zinātnes nozares attīstību Latvijā. Pētījums pieejams: http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP-petijums-LZP_Projektu_atdeve_2014.pdf Lai veiktu Eiropas Savienības struktūrfondu fondu ieguldījumu izvērtēšanu zinātnes, pētniecības un inovāciju pasākumu atbalstam 2007. - 2013. gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšanu, Finanšu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju ir noslēgusi līgumu ar SIA FIDEA Technopolis par minēto ieguldījumu ietekmes izvērtējuma veikšanu. Izvērtējumu SIA FIDEA Technopolis veic laika posmā līdz 2017.gada III ceturksnim, analizējot zinātnes, pētniecības un inovāciju atbalsta pasākumu ietekmi attiecībā uz noteiktu zinātnisko institūciju (vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, kuras ir saņēmušas Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu 2007. - 2013. gada plānošanas perioda ietvaros un saņemt to arī 2014. - 2020. gada plānošanas periodā) darbības rādītājiem un kopējo devumu pētniecībā un attīstībā attiecībā uz Latvijas sasniegumiem inovācijas kapacitātes palielināšanā, kā arī identificējot aktivitātes, kuras nodrošinājušas vislielāko ietekmi uz atbalstīto zinātnisko institūciju darbību attiecībā pret ieguldītajiem līdzekļiem.
47.	Pārskatīt konkursa kārtībā piešķirto finanšu instrumentu struktūru un esošo finanšu instrumentu normatīvo regulējumu, un nodrošināt tā atbilstību ZTAI politikas mērķiem pamatprincipiem	IZM	LZP	01.07.2017.	Izpildes statuss - noris ievieana Šobrīd noris darbs pie Fundamentālo un lietišķo pētījumu noteikumu un Valsts pētījumu programmu īstenošanas noteikumu pilnveidošanas, paredzot, ka tiks nodrošināta to atbilstība ZTAI politikas mērķiem. Vienlaikus IZM ir lūgusi Horizon 2020 Policy Support Facility izvērtēt Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmu un sniegt priekšlikumus zinātnes un inovāciju sistēmas uzlabošanai, kas ietver efektīvu finansējuma piešķiršanu, kas atbilst starptautiskai praksei, sniegt priekšlikumus papildus finansējuma piesaistei zinātniskajai darbībai, inovatīvās un tālredzīgās domāšanas veicināšanai.
48.	Radīt jaunus ZTAI mērķiem un pamatprincipiem atbilstošus konkursa kārtībā piešķirtā finansējuma instrumentus.	IZM	LZP	01.01.2017.	Izpildes statuss - noris ievieana Latvijas zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas efektivitātes izvērtēšanai, Latvija ir piesaistījusi Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertus, kas laika posmā līdz 2017. gada oktobrim izvērtēs nacionālo zinātnes finansēšanas sistēmu un sagatavos rekomendācijas tās uzlabošanai, lai nodrošinātu ierobežoto investīciju maksimāli efektīvu ieguldījumu.
Veicināt pētniecību augstākajā izglītībā (AI investīcijas)
49.	Izstrādāt konkurences instrumentu piešķiršanas noteikumus un noteikt kritērijus, kas veicina augstskolu pašu investīcijas pētniecībā un motivē augstskolas piesaistīt investīcijas pētniecībā, komercializējot radītās zināšanas;	IZM	AIP, RP	01.01.2015.	Izpildes statuss - izpildīts Atbilstoši 2015.gada 29.jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātajam konceptuālajam ziņojumam "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā" tiek pakāpeniski īstenotas nozares strukturālās reformas, lai nodrošinātu efektīvas un ilgtspējīgas augstākās izglītības sistēmas izveidi. Reformu rezultātā ir izveidots jauns finansēšanas modelis, kurš ir balstīts uz trim pīlāriem, no kuriem otrais paredz augstskolām finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem. 2.pīlāra finansējums ir ieviests 2015.gadā veicot grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" nosakot kritērijus pēc kuriem augstskolām tiek šis finansējums piešķirts (2015.gadā 5,5 milj. eiro apmērā, 2016. un 2017.gadā 6,5 milj. eiro apmērā). Viens no 5 kritērijiem, pēc kuriem tiek aprēķināts snieguma finansējums ir augstskolas īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu ietvaros piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas. Ar šo kritēriju tādējādi tiek veicināta augstskolu spēja piesaistīt ārējās investīcijas pētniecībai.
50.	Ieviest pedagoģiskā un pētnieciskā darba vienotības principu, kas paredz akadēmiskā personāla iesaisti pētniecībā, un zinātniskos institūtos strādājošo zinātnieku iesaisti atsevišķu priekšmetu pasniegšanā augstskolās.	IZM	LZP, AIP, RP	01.01.2015.	Izpildes statuss - izpildīts Ar 2015.gada 24.novembra grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām" ir noteikts, ka sākot ar 2016.gadu zinātnes bāzes finansējums tiek arī piešķirts pētnieciskā darba daļējai nodrošināšanai valsts dibināto augstskolu akadēmiskajam personālam - profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, kas veic zinātnisko darbību, to nodrošinot kā vienu astotā daļu pilna darba laika slodzes atbilstoši profesora zemākajai mēneša darba algas likmei. Tādējādi ir piešķirta finansiāla iniciatīva akadēmiskā personāla iesaistei pētniecībā.
51.	Atjaunot valsts budžeta finansējumu zinātniskās darbības nodrošināšanai augstskolās	IZM	AIP, RP	01.01.2015.	Izpildes statuss - nav izpildīts
Politikas ievieanas monitoringa un ietekmes novērtēšanas sistēmas attīstība
52.	Pilnveidot ZTAI politikas un Viedās specializācijas stratēģijas ieviešanas monitoringa sistēmu, paredzot pētniecības politikas ieviešanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas attīstību, kas vērsta uz politikas ieviešanas analīzes kapacitātes attīstīšanu valsts pārvaldē, augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās;	IZM, struktūrfondi	EM, KM, ZM, VM, VARAM, LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	01.01.2015. 01.07.2015.	Izpildes statuss- noris ievieana 2015. gada 15. septembrī MK tika izskatīts IZM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādātais informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa sistēma" (prot. Nr. 47 35.§), kas definē Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa sistēmas ietvaru, tostarp, nosaka zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas sasniedzamos mērķus, rezultatīvos rādītājus trīs līmeņos (virsmērķi, makro līmeņa rādītāji un mikro līmeņa rādītāji), kā arī Viedās specializācijas stratēģijas programmu īstenošanā iesaistītās institūcijas. Saskaņā ar minētajā informatīvajā ziņojumā noteikto, lai stiprinātu politikas ieviešanas analīzes kapacitāti Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītajiem valsts pārvaldes darbiniekiem, Valsts administrācijas skolas sadarbībā ar Valsts Kanceleju īstenotajā projektā "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā" (3.4.2. specifiskais atbalsta mērķis) paredzēts specializēts mācību modulis "Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) ieviešanas institūciju nodarbināto analītiskās kapacitātes stiprināšana". Vienlaikus 1.1.1.5. pasākuma ietvaros IZM projektā plānots nodrošināt programmas "Apvārsnis 2020" programmkomiteju ekspertu darbu, kuri veiks RIS3 specializācijas jomai atbilstošo nozaru vajadzību un kapacitātes analīzi nacionālā līmenī, lai nodrošinātu Latvijas interesēm atbilstošu programmas "Apvārsnis 2020" un 9. Ietvara programmas ieviešanas nosacījumu izstrādi. Tāpat arī minētie programmkomiteju eksperti sniegs analītisku atbalstu RIS3 monitoringa nodrošināšanā. 2016. gadā IZM īstenoja projektu "Baltic - Nordic networking: transfer of good practices on research and innovation policies" Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja administrētajā projektā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Valsts administrācija", ietverot arī pieredzes apmaiņu par P&A rīcībpolitikas ieviešanu, t.sk. attiecībā uz RIS3 īstenošanu (IZM pārstāvju vizītes uz Somijas un Dānijas zinātnes un inovāciju politikas plānošanas un ieviešanas institūcijām). Lai stiprinātu Ekonomikas ministrijas kapacitāti tautsaimniecības nozaru analīzes jomā, 2017.gada aprīlī tika veiktas strukturālās reformas izveidojot Nozares politikas departamentu.
53.	Pārskata ziņojumu sniegšana par pamatnostādņu īstenošanas gaitu.	IZM	PKC, EM, KM, ZM, VM, VARAM, LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	01.12.2016.	Saskaņā ar 19.04.2017. MK rīkojumu Nr. 191 (prot. Nr. 20 8. §) pārskata ziņojums par Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam ieviešanas gaitu jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 01.06.2017.
54.	Pārskata ziņojuma iesniegšana Ministru kabinetā par pamatnostādņu ieviešanas ex-post novērtējumu.	IZM	PKC, EM, KM, ZM, VM, VARAM, LZP, LZA, augstskolas un zinātniskie institūti	01.12.2020	Izpildes statuss - noris ievieana
Rīcības virziens Nr. 4: Sabiedrības izpratnes veicināšana un zinātnes un inovāciju popularizēšana
55.	Izstrādāt ZTI nozares komunikācijas plānu.	IZM	ZA, EM, sektora NVO	01.06.2014.	Izpildes statuss - nav uzsākts
56.	Izveidot ZTI veltītas programmas, iekļaujot tās valsts pasūtījumā nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem.	IZM	VK, NPLP	01.06.2015.	Izpildes statuss - nav uzsākts
57.	Iekļaut ieguldījumu zinātnes popularizēšanā zinātniskās darbības novērtējumā un bāzes finansējuma attīstības kritērijā	IZM	LZP	01.01.2015.	Izpildes statuss - nav uzsākts
58.	Nodrošināt atbalstu zinātnieku profesionālajām organizācijām zinātnes popularizēšanas pasākumu īstenošanai	IZM	LZA, sektora NVO	31.12.2020.	Izpildes statuss - nav uzsākts
59.	Atbalstīt sadarbību starp vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem	IZM	ZA, sektora NVO, LDDK, LRTK	31.12.2020.	Izpildes statuss - nav uzsākts
60.	Interaktīvu zinātnes centru attīstība Rīgā un Latvijas reģionos	IZM	EM	31.12.2020.	Izpildes statuss - nav uzsākts

Informatīvā ziņojuma
"Viedās specializācijas stratēģijas monitorings"
3. pielikums

NACIONĀLĀS INDUSTRIĀLĀS POLITIKAS PAMATNOSTĀDŅU UZDEVUMU UN PASĀKUMU ĪSTENOŠANAS PROGRESS 2014.-2016.GADAM

Nr.	Uzdevums/pasākums	Sasaiste ar Nacionālo attīstības plānu un ES tematisko mērķi	Par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas	Uzdevuma izpildes termiņš (mēnesis, gads)	Sasniedzamais darbības rezultāts	Nepieciešamais finansējums (indikatīvi) un finansējuma avots	Rezultāts/izpildes statuss
MĒRĶIS: veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai
1. Rīcības virziens: Darbaspēka pieejamība un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošs izglītības piedāvājums Attiecināmie politikas rezultāti: • produktivitātes pieaugums • apstrādes rūpniecības īpatsvara iekšzemes kopproduktā pieaugums • apstrādes rūpniecības pieaugums
1.1.	Izstrādāta un īstenota valsts atbalsta programma uzņēmumiem prasmju pilnveidošanai, lai paaugstinātu uzņēmumu vadības un darbinieku kvalifikāciju jaunu un efektīvāku mārketinga, organizatorisko metožu un biznesa modeļu ieviešanu. Mērķis: Pastāvīgas apmācības mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem par iespējām celt komersantu konkurētspēju, paaugstinot to darbinieku prasmes, paaugstinot uzņēmumu vadības kvalifikāciju, kā arī veicinot efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu. Finansējuma saņēmējs: Mikro, mazie un vidējie komersanti, biedrības, nodibinājumi.	NAP: [130] Pastāvīgas apmācības uzņēmējiem par iespējām celt uzņēmumu konkurētspēju (īpaši par procesu optimizāciju, resursu efektīvu izmantošanu, IKT izmantošanu), kā arī lai paaugstinātu uzņēmumu vadības un darbinieku kvalifikāciju un veicinātu efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu. ES tematiskais mērķis: 8.Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti.	EM, LIAA	Programmu izstrādāt līdz 12.2014. Programmu īstenot līdz 2022.gadam	Apmācīti 10 500 nodarbināto. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi (NAP paredzēts) 9,96 milj. EUR, t.sk. ESF finansējums: 7,47 milj. EUR (75%) un privātais finansējums: 2,49 milj. EUR (25%) (septiņu gadu periodam). * Nepieciešamais finansējums no ES fondiem 42,69 milj. EUR, privātais finansējums 42,69 milj. EUR	Ekonomikas ministrija veikusi šādas darbības, lai īstenotu valsts atbalsta programmas uzņēmumiem prasmju pilnveidošanai: 1) Apstiprināti Ministru kabineta 2015.gada 27.oktobra noteikumi Nr.617 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"" un to grozījumi 2016.gada 6.decembrī (Ministru kabineta noteikumi Nr.757) 2016.gadā ir izsludināta projektu iesniegumu atlase, notikusi 13 projektu iesniegumu iesniegšana, apstiprināti 10 projektu iesniegumi un noslēgti līgumi ar 10 nozaru asociācijām. Apmācības tika uzsāktas 2016.gada jūlijā un ilgs līdz 31.12.2018. 2) Apstiprināti Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi Nr.365 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.3.pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" īstenošanas noteikumi". 2016.gadā tika izsludināta ierobežota projektu iesniegumu atlase, kuras rezultātā tika apstiprināti 3 projektu iesniegumi un noslēgti līgumi ar 2 nozaru asociācijām un 1 valsts pārvaldes institūciju. Apmācības tika uzsāktas 2017.gada februārī. Programmas ieviešanas termiņš ir līdz 31.12.2020.
1.2.	Nodrošināt vidēja termiņa darba tirgus prognozēm atbilstošu profesionālās un augstākās izglītības studējošo vietu plānošanu.		EM, IZM	Regulāri	Darba tirgus prognozēm atbilstoši sagatavotas darba spēka zināšanas un prasmes.	Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.	IZM ir nodrošinājusi vidēja termiņa darba tirgus prognozēm atbilstošu profesionālās izglītības izglītojamo vietu plānošanu saskaņā ar darba tirgus pieprasījumu, kas tiek saskaņota ar Nozaru ekspertu padomēm (NEP) un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi (PINTSA). Saskaņā ar 2015.gadā Saeimā pieņemtajiem Profesionālās izglītības likuma grozījumiem, izveidoti patstāvīgi sadarbības mehānismi ar sociālajiem partneriem, tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem un darba devējiem, nodrošinot to tiešu iesaisti profesionālās izglītības procesā. 2016.gada 15.jūlijā tika pieņemti virkne MK noteikumu, kas detalizēti aprakstīja šīs sadarbības nosacījumus, tajā skaitā, NEP izveidošanas, darbības un darbības koordinācijas kārtība un kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības (DVB). Vienlaikus Profesionālās izglītības likuma grozījumi arī nosaka, ka valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, kuras īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, jāizveido koleģiālu padomdevēju institūciju - konventu. Tā mērķis ir veicināt profesionālās izglītības iestādes attīstību, nosakot tās darbības stratēģiskos virzienus, atbilstoši darba tirgus prasībām. Konventi ir nodibināti un aktīvi darbojas visās IZM pārvaldībā esošajās profesionālajās izglītības iestādēs kopš 2016.gada sākuma. IZM turpina pilnveidot studiju vietu piešķiršanas kārtību, veicinot resursu efektivitāti budžeta līdzekļu plānošanā atbilstoši jaunajam augstākās izglītības finansēšanas modelim. Sākot ar 2016.gadu, budžeta vietu piešķiršanā tiek ievērots valsts budžeta līdzekļu efektīva ieguldījuma princips: budžeta finansējums tiek piešķirts programmām ar minimālo kopējo studējošo skaitu - maģistra studiju programmās vismaz 15, bakalaura programmās vismaz 30 studējošie (visos kursos kopā). Izņēmumi pieļaujami, ja 1) studiju programma ir jauna, tajā vēl nav studējošie visos studiju gados; 2) programmu ir paredzēts slēgt, netiek uzņemti jauni studējošie esošie pabeidz studijas; 3) studiju programma ir unikāla valsts vai reģionam specifiskā kontekstā. IZM, piešķirot valsts budžeta studiju vietas, analizē sasniegtos rādītājus iepriekšējā periodā, pamatojoties uz IZM ikgadējo vienošanos ar katru augstskolu. Veicinot resursu efektivitāti budžeta līdzekļu plānošanā un studējošo skaita proporcijas maiņu atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, par pamatu tiek ņemti vērā EM informatīvie ziņojumi par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas rekomendācijas un tās nozaru asociāciju viedokļi. IZM budžeta vietu piešķīrumu pārskata ikgadēji, to saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi un nodrošinot konsultācijas ar augstskolām un darba devējiem. STEM izglītības jomā no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits saglabājas stabils, neskatoties uz kopējo studējošo skaita kritumu Latvijas augstskolās. Būtiskākā finansējuma pārdale ir notikusi samazinot no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu izglītības un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību grupās, bet palielinot studiju vietu skaitu valstī prioritārās STEM grupās - dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas un inženierzinātnes, ražošana un būvniecība.
1.3.	Nodrošināt apmācību programmu elastīgumu profesionālās izglītības iestādēs, kuras iespējams īsā termiņā modificēt atbilstoši darba devēja pieprasījumam. Mērķis: Palielināt darba tirgus prasībām atbilstošu izglītības programmu skaitu kā arī palielināt profesionālo izglītības iestāžu absolventu gatavību uzsākt darba gaitas.		IZM, KM	Regulāri	Modificēto programmu apstiprināšanas ilgums mēnešos/dienās.	Finansējums no ESF (līdz 31.12.2014. 3,56 milj. EUR)	Izglītības un zinātnes ministrija Profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām Latvijā tiek veidota nozaru kvalifikāciju sistēma, kuras ietvaros tiek pārstrukturizēts profesionālās izglītības saturs. Veicot tautsaimniecības nozaru izpēti, nozaru kvalifikāciju sistēmā tiek veidotas nozaru kvalifikācijas struktūras, izstrādājot vai pilnveidojot profesiju standartus, un saistīto profesiju vai specializāciju kvalifikācijas prasības, izveidojot uz sasniedzamajiem rezultātiem balstītas profesionālās izglītības programmas, uzlabojot eksaminācijas sistēmu, kā arī novērtējot ārpus formālās izglītības iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences. ESF projekta "Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana" (vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1./10/IPIA/VIAA/001) ietvaros ir izstrādātas 56 modulārās profesionālās izglītības programmas dažādu nozaru profesionālām kvalifikācijām, kuru saturs īstenojams gan profesionālajā sākotnējā, gan pieaugušo izglītībā (profesionālajā tālākizglītībā, atsevišķi moduļi un moduļu grupas profesionālajā pilnveidē un neformālajā izglītībā). Papildus ir pilnveidotas 14 nozaru kvalifikācijas struktūras un izstrādāta viena jauna nozares kvalifikācijas struktūra Mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektoram, kā arī izstrādāti 160 profesiju standarti un/ vai profesionālās kvalifikācijas prasības. Valsts izglītības satura centrs sniedz konsultācijas, metodisku un organizatorisku atbalstu modulāro programmu īstenošanā profesionālās izglītības iestādēs, kā arī profesionālās izglītības paraugprogrammu izstrādē. Kultūras ministrija Kultūras ministrijas padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) aktualizē esošās profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī izstrādā un saskaņo jaunas reģionā pieprasītas un darba tirgus prasībām atbilstošas izglītības programmas. Veiktas aptaujas par pieprasītiem speciālistiem un tiem nepieciešamām specifiskām zināšanām mūzikas un mākslas nozarē. Saskaņā ar darba tirgus pieprasījumu tiek izstrādātas jaunas izglītības programmas, kā arī veikti grozījumi un satura aktualizācija mūzikas un mākslas vidusskolu īstenotajās izglītības programmās. Katru gadu pēc kvalifikācijas eksāmeniem LNKC sadarbībā ar nozares pārstāvjiem izvērtē izglītības programmās aktualizējamos satura virzienus.
1.4.	Nodrošināt augstākās izglītības programmu elastīgu piemērošanu darba tirgus prasībām. Mērķis: Palielināt darba tirgus prasībām atbilstošu izglītības programmu skaitu, kā arī palielināt augstākās izglītības iestāžu absolventu gatavību uzsākt darba gaitas.		IZM, EM, KM, VM	Regulāri	Modernizēto augstākās izglītības programmu skaits.	Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.	Izglītības un zinātnes ministrija 2016.gadā tika uzsākta SAM 8.1.1. "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" īstenošana atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 16.augusta noteikumiem Nr.561. Atbalstu STEM studiju programmu modernizēšanai saņems 14 augstskolas. Projektu iesniegšanas termiņš Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā ir 2017.gada 15.jūnijs, projektu īstenošana paredzēta līdz 2022.gadam. 2016.gadā tika uzsākta SAM 8.1.4. "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās" īstenošana atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumiem Nr.533. Atbalstu STEM studiju mācību vides uzlabošanai saņem 9 koledžas. Projektu īstenošana paredzēta līdz 2022.gadam. Veselības ministrija 2014.-2016.g. periodā tika modernizētas 28 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmas studiju virzienā Veselības aprūpe, kuras tika izanalizētas un saskaņotas RSU Studiju kvalitātes padomē. Tāpat studiju programmā Rezidentūra medicīnā ir modernizētas divu specialitāšu "Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitāte" un "Ginekologa, dzemdību speciālista specialitātē" studiju programmas. Kultūras ministrija Kultūras ministrijas paziņā ir 3 augstākās izglītības iestādes - Latvijas Kultūras akadēmijā un tās struktūrvienība Latvijas Kultūras koledža, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Reaģējot uz mainīgajām, nemitīgi augošajām nozares kvalitātes prasībām, visas augstskolas katru gadu sadarbībā ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām un absolventiem, uzklausot nozares pārstāvju viedokli par satura papildināšanas iespējām, par sadarbības inovatīvajām pieejām prakses nodrošināšanā, mūsdienu tehnoloģiju izmantošanā, aktualizē studiju programmu saturu, īstenošanas procesus. 2014.-2016.gada periodā, reaģējot uz kultūras un radošo industriju nozares pieprasījumu, kā arī specificējot un aktualizējot savu studiju piedāvājumu, Latvijas Kultūras akadēmijā izstrādājusi, licencējusi un īsteno jaunas akadēmiskās bakalaura studiju programmas "Laikmetīgās dejas māksla" (43212) un "Audiovizuālā māksla" (43213). 2016.gadā uzsākta LKA un RTU kopīgās akadēmiskās bakalaura studiju programmas "Radošās industrijas" (43217) izstrāde.
1.5.	Nodrošināt profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšanu. Mērķis: Attīstītas zināšanas par tautsaimniecības sektoru jaunākajām attīstības tendencēm un aktuālajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.	NAP: [295] Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu un prakses vadītāju kompetences pilnveide atbilstoši darba tirgus tendencēm un profesionālās izglītības iestāžu (t.sk. pedagogu) kapacitātes stiprināšana pieaugušo izglītībā.	IZM, KM	Regulāri	Darba devēja apmierinātības novērtējums par profesionālās izglītības iestādes absolventa atbilstību izglītības standarta prasībām.	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 0,51 milj. EUR, t.sk., no ESF 0,44 milj. EUR un valsts budžets 0,07 milj. EUR	Izglītības un zinātnes ministrija Sākot ar 2014.gadu tiek piešķirts valsts finansējumu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides A un B programmām: • 2014.gadā īstenotas B programmas "Veselības jautājumu apguve profesionālā vidējā un arodizglītībā" (izglītoti 116 pedagogi), 2015.gadā - 184 pedagogi; • 2015.gadā īstenotas A programmas ,,Pedagogu digitālā pratība mūsdienīgai pedagoģijai, mācību metodikai un didaktikai" (izglītoti 339 pedagogi), "Profesionālās izglītības iestāde mūsdienu pasaulē: inovatīvas pieejas un to īstenošana ikdienā" (izglītoti 86 pedagogi) un "Iekļaujošas izglītības aspekti darbā ar skolēniem ar jauktiem attīstības un mācīšanās traucējumiem" (izglītoti 350 pedagogi). • 2016.gadā īstenotas A programmas "Iekļaujošas izglītības aspekti darbā ar skolēniem ar jauktiem attīstības un mācīšanās traucējumiem" (izglītoti 259 pedagogi). Kultūras ministrija LNKC katru gadu organizē gan mākslas, gan mūzikas profesionālo mācību priekšmetu pedagogiem profesionālās kompetences pilnveides kursus, kuru saturā iekļauj darba tirgus prasībām atbilstošas un aktuālas tēmas, tādējādi nodrošinot pedagogiem teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšanu. Izvērtējot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultātus sadarbībā ar komisijās iekļautajiem darba tirgus pārstāvjiem, katru gadu tiek noteikti pedagogu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas virzieni nākamajam mācību gadam. Pamatojoties uz nozares pieprasījumu, sākot ar 2015. gadu Latvijas Kultūras akadēmija īsteno profesionālās pilnveides programmu "Režija un aktiera meistarība skatuves mākslas kolektīvu vadītājiem.
1.6.	Risināt jautājumu par prakses vietu nodrošināšanu, lai profesionālās izglītības ieguvējs celtu savu profesionalitāti, nostiprinot praktiskās iemaņas. Mērķis: Pilnveidot prakses sistēmu nodrošinot sistēmisku prakses jautājuma risinājumu, kā arī palielinot prakses programmu atbilstību jaunākajām nozaru attīstības tendencēm.		IZM, FM, KM	Regulāri	Izglītības iestāžu un uzņēmumu, kuri nodrošina prakses vietas, sadarbības līgumu skaits. Nodrošināts atbalsta instruments prakses vietu nodrošināšanai.	Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.	Izglītības un zinātnes ministrija 2014.-2016.g. periodā ir sekmēta prakses vietu nodrošināšana sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm un uzņēmējiem, aktualizētas un izstrādātas profesionālās izglītības, tajā skaitā, prakses, programmas atbilstoši nozaru attīstības tendencēm. Skat. arī 1.10.punktu. Kultūras ministrija LNKC sadarbojas ar nozares pārstāvjiem, organizē diskusijas un izglītojamo sasniegumu izvērtēšanu, kā arī par nepieciešamajām izmaiņām prakses programmā, nodrošinot izglītojamajiem iespēju praksē apgūt nepieciešamās praktiskās iemaņas. LNKC sadarbojas ar darba tirgus pārstāvjiem, informē izglītības iestādes par izglītības programmu satura un izglītojamo zināšanu atbilstību attiecīgās nozares attīstības tendencēm.
1.7.	Nodrošināt karjeras atbalsta pakalpojumu sniegšanu jauniešiem, lai palīdzētu karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšanā, kā arī darba meklēšanas un saglabāšanas prasmju apguvē. Mērķis: Veicinot lietpratīgu izglītības plānošanu jauniešu vidū, nodrošinot tautsaimniecības attīstībai atbilstošu darba spēka nodrošināšanu.	NAP: [248] Jauniešu nodarbinātības veicināšana, t.sk. (a) karjeras izglītības sistēma, (b) jauniešu pēc profesionālās un/vai augstākās izglītības pabeigšanas integrācija darba tirgū, t.sk. uzņēmējdarbības uzsākšana, (c) atbalsta pasākumi jauniešiem - bezdarbniekiem pirmās darba pieredzes iegūšanai, (d) profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma pilnveide.	IZM, LM	Regulāri	Skolu īpatsvars, kurās tiek nodrošinātas karjeras konsultācijas.	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 4,27 milj. EUR, t.sk., no ESF 3,63 milj. EUR un valsts budžets 0,64 milj. EUR	Izglītības un zinātnes ministrija 2015.gada 30.decembrī MK tika apstiprināts Karjeras izglītības īstenošanas plāns valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.-2020.gadam, kas paredz izstrādāt un aprobēt karjeras attīstības atbalsta ieviešanas modeļus valsts un pašvaldību dibinātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, izstrādāt mūsdienīgus metodisko un informatīvo materiālu resursus, paredzot nodrošināt pieeju karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Karjeras atbalsta pieejamības uzlabošanai 2016.gadā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības kompetenču centriem uzsāka ESF projekta īstenošanu SAM 8.3.5. "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros. Projekta ietvaros plānota informatīvo un metodisko materiālu komplekta izstrāde karjeras atbalsta īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāna paraugu izstrāde un aprobācija, projekta īstenošanā iesaistīto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu karjeras konsultantu un karjeras atbalsta īstenošanā iesaistīto speciālistu papildizglītība karjeras atbalsta pasākumu īstenošanas jautājumos, nacionālo profesionālās meistarības konkursu organizēšana profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem, tai skaitā profesionālo prasmju demonstrācijas pasākumu organizēšana profesionālās izglītības pievilcības celšanai, konkursantu - godalgotu vietu ieguvēju nacionālajos profesionālās meistarības konkursos (tai skaitā profesionālās izglītības iestāžu beidzēju vecumā līdz 25 gadiem) - sagatavošana dalībai starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos un dalības nodrošināšana, karjeras atbalsta pasākumu (tai skaitā karjeras informācijas, karjeras izglītības un karjeras konsultāciju) īstenošana projekta īstenošanā iesaistīto izglītības iestāžu izglītojamiem visos Latvijas novados un republikas pilsētās. Pedagogu - karjeras konsultantu skaits vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs palielinājies no 54 (2012./2013. mācību gadā) līdz 93 (2015./2016. mācību gada sākumā), kuri pārsvarā strādā ar nepilnu slodzi. Papildus karjeras atbalsta pieejamības uzlabošanai ir veikti karjeras attīstības atbalsta un informēšanas pasākumi (piemēram, rīkots ikgadējais nacionālā līmeņa pasākums Karjeras nedēļa). Tiek regulāri aktualizēta informācija nacionālajā izglītības iespēju datu bāzē NIID.LV, paplašināts informācijas apjoms interneta vietnē "Profesiju pasaule", kā arī tiek īstenotas arī pašvaldību, privātas un citas iniciatīvas, lai veicinātu jauniešu informētību par darba tirgu, piemēram, jauniešu karjeras portāls www.prakse.lv sadarbībā ar LDDK īstenoja projektu "Virtuālā prakse". Labklājības ministrija Jauniešu garantijas ietvaros: Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēti 15-29 gadus veci jaunieši - bezdarbnieki - saņēmuši karjeras atbalstu/ konsultācijas: 2014.g. - 30 751 personas 2015.g. - 30 827 personas 2016.g. - 29 500 personas
1.8.	Izstrādāt Imigrācijas politikas koncepciju, ņemot vērā darbaspēka migrācijas aspektus. Mērķis: Izstrādāt risinājumus darba tirgus vidēja termiņa prognozēto izaicinājumu minimizēšanai.		IeM, EM	07.2014.	Izstrādāta Imigrācijas politikas koncepcija, ņemot vērā darbaspēka migrācijas aspektus.	Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.	Iekšlietu ministrija Ar Iekšlietu ministrijas (IeM) rīkojumu apstiprinātā darba grupa 2015.gadā izstrādāja Konceptuālā ziņojuma par imigrācijas politiku projektu (Ziņojuma projekts). IeM 2016.gadā izstrādāja Ziņojuma projektu, bet to konceptuāli neatbalstīja Tieslietu ministrija. Vienlaikus saskaņā ar IeM 2017.gada Darba plānu tiek plānots virzīt ziņojumu Ministru kabinetā kā nesaskaņotu projektu. Konceptuālais ziņojums par imigrācijas politiku" 2017.gada 13.novembrī tika izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē un atbalstīts, bet 2018.gada 13.februārī to skatīs Ministru kabineta sēdē.
1.9.	Sagatavot priekšlikumus to nozaru speciālistu apmācībai, kuru Latvijas augstākās izglītības sistēmai nav iespējas nodrošināt. Mērķis: Sagatavot preventīvu risinājumu kopu to darba tirgū nepieciešamo speciālistu aizvietošanai, kuru iziešana no darba tirgus ir ar vislielāko risku un kuru sagatavošana nav iespējama Latvijas augstākās izglītības sistēmā.		IZM	07.2014.	Izstrādāts politikas plānošanas dokuments par efektīvākajiem situācijas risinājumiem.	Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.	Speciālistu, kuru sagatavošana nav iespējama Latvijas augstākās izglītības sistēmā, sagatavošanai ārvalstīs ir pieejams finansiāls atbalsts atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" paredzētajam. Vienlaikus pieaugušo izglītības īstenošanas ietvaros Pieaugušo izglītības pārvaldības padome apstiprināja četras prioritārās jomas pieaugušo izglītības īstenošanai profesionālās izglītības kompetences centros: metālapstrāde, būvniecība, IKT un kokapstrāde.
1.10	Īstenot duālās sistēmas (apprenticeship) principa pilotprojektu vismaz vienā apstrādes rūpniecības nozarē.		IZM, LDDK	12.2014.	Veikta modeļa sagatavošana un pilotēšana vismaz vienā apstrādes rūpniecības nozarē.	Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.	Profesionālās izglītības likumā ietvertie grozījumi definēja darba vidē balstītas (DVB) mācības kā vienu no profesionālās izglītības ieguves formām, kā arī deleģēja MK noteikt DVB mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību. Sadarbojoties un konsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, kā arī Latvijas Amatniecības kameru, profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem, nozaru padomēm, uzņēmējiem un nozaru asociāciju pārstāvjiem, 2016.gada 15.jūnijā MK tika apstiprināta Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības. Kārtība nosaka DVB mācību īstenošanas nosacījumus, profesionālas izglītības iestāžu, darba devēju, kā arī audzēkņu tiesības un pienākumus, un nozaru ekspertu padomju lomu DVB mācību īstenošanā, koordinējot un veicinot komersantu sadarbību ar izglītības iestādēm un nodrošinot profesionālās izglītības atbilstību aktuālajām darba tirgus prasībām. Atbalstot DVB mācību īstenošanā iesaistītās puses, tika izstrādāts Darba vidē balstītu mācību organizēšanas un īstenošanas vadlīniju projekts. Lai veicinātu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu iesaistīšanos DVB mācībās, 2017.gada 27.janvārī ar Latvijas Darba devēju konfederāciju ir noslēgts līgums par SAM 8.5.1. "Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā" projekta īstenošanu. Projekta ietvaros jau ir notikušās pirmās tikšanās ar profesionālo izglītības iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem, lai iepazīstinātu interesentus ar projekta sadarbības līguma un trīspusējā sadarbības līguma nosacījumiem. Uz 2017.gada janvāra beigām tika noslēgti nodomu protokoli par dalību projektā ar 87 uzņēmumiem no visiem Latvijas reģioniem. Popularizējot DVB mācības, IZM sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Igaunijas un Lietuvas sadarbības partneriem laika posmā no 2014.gada 1.decembra līdz 2017.gada 28.februārim īstenoja Erasmus+ programmas projektu "Valsts pārvaldes institūciju atbalsts māceklībai: darba vidē balstītu mācību īstenošana Latvijā, Lietuvā un Igaunijā" (WBL-Balt). Projekta ietvaros tika organizēta mediju kampaņa (2016.gada decembrī-2017.gada februārī), lai veicinātu DVB mācību pievilcību un informētu par labas prakses piemēriem; virkne reģionālā un nacionālā mēroga semināri, kā arī starptautiskā noslēguma konference, kas notika 2017.gada 25.janvārī.
2. Rīcības virziens: Industriālo zonu attīstībai Attiecināmie politikas rezultāti: • Pasākumi ietekmē sekojošus rezultātus • apstrādes rūpniecības īpatsvara iekšzemes kopproduktā pieaugums • apstrādes rūpniecības pieaugums
2.1.	Veicināt ekonomisko aktivitāti reģionos, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību investoru piesaistei un darbavietu radīšanai nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (9+21) pašvaldībās. Mērķis: Veicināt investīcijas, nodrošinot publiskās infrastruktūras pielāgošanu, t.sk. atbalsts nepieciešamo inženierkomunikāciju pieslēgumu izveidei un industriālo teritoriju atjaunošanu, paplašināšanu Finansējuma saņēmējs: Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru (9+21) pašvaldības	NAP: [127] Valsts un pašvaldību infrastruktūras (industriālās infrastruktūras pieslēgumi) sakārtošanas programma privāto lielo investīciju piesaistei. ES prioritārais virziens: 5. veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība. ES tematiskais mērķis: 6.aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti.	VARAM, EM	12.2022.	Izveidoto/ rekonstruēto industriālo zonu vai citu uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgu teritoriju apjoms - 874 ha.	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 294,53 milj. EUR, t.sk. 250,35 milj. EUR ERAF, pašvaldību budžets 44,18 milj. EUR (septiņu gadu periodam)	1) Apstiprināti Ministru kabineta 2015. gada 10. novembra noteikumi Nr. 645 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" īstenošanas noteikumi". 2) 2016. gadā ir izsludinātas projektu iesniegumu atlases un uzsākta projektu iesniegšana. 2016.gadā iesniegti 23 projektu iesniegumi par 79 012 454 euro; 3) 2016.gadā pabeigtu projektu vēl nebija.
2.2.	Izstrādāt valsts atbalsta programmu industriālo telpu infrastruktūras izbūvei vai rekonstrukcijai, sakārtojot un attīstot ekonomiskajām aktivitātēm nepieciešamo infrastruktūru. Mērķis: Sakārtot uzņēmējdarbības infrastruktūru, lai veicinātu tirgojamo nozaru attīstību. Finansējuma saņēmējs: Komersanti, ostas pārvalde, SEZ.	NAP: [127] Valsts un pašvaldību infrastruktūras (industriālās infrastruktūras pieslēgumi) sakārtošanas programma privāto lielo investīciju piesaistei. ES tematiskais mērķis: 3. Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju	EM, VARAM	12.2014.	Jaunradītās darba vietas - 730. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 61,18 milj. EUR, t.sk., ERAF 52,01 milj. EUR, pašvaldību budžets 6,12 milj. EUR un privātais finansējums 3,06 milj. EUR (septiņu gadu periodam).	1) Apstiprināti Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 593 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi". 2) 2016. gadā ir izsludinātas projektu iesniegumu atlases un uzsākta projektu iesniegšana. 2016.gadā iesniegti 34 projektu iesniegumi par 37 662 380 euro. 3) 2016.gadā pabeigtu projektu vēl nebija.
**3. Rīcības virziens: Finanšu pieejamība** Attiecināmie politikas rezultāti: · produktivitātes pieaugums · apstrādes rūpniecības īpatsvara iekšzemes kopproduktā pieaugums · apstrādes rūpniecības pieaugums
3.1.	Sniegt valsts atbalstu riska kapitāla instrumentu veidā, stimulējot investīcijas uzņēmumu attīstībā un darbības paplašināšanā. Mērķis: Veikt ilgtermiņa ieguldījumus komersantu pašu kapitālā ar nolūku veicināt komersanta vērtības pieaugumu, finansējot tā straujāku izaugsmi un attīstību. Finansējuma saņēmējs: Komersanti.	NAP: [128] Vienotas valsts attīstības finanšu institūcijas izveidošana, kas ietver visus valsts piedāvātos finanšu atbalsta instrumentus (jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas finansēšanai, valsts eksporta garantiju nodrošināšanai, riska kapitāla nodrošināšanai, investīciju projektiem ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmējiem, mikro, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, t.sk. ieguldījumiem izpētē un attīstībā, lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanai, vides aizsardzības un energoefektivitātes veicināšanai u.c.). ES tematiskais mērķis: 3.Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.	EM	Sniegts atbalsts līdz 12.2031.	Investīcijas apjoms 1 komersantā līdz 15 milj. EUR. Provizoriski investīcijas varētu saņemt līdz 20 komersanti. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	Baltijas Inovāciju fonda investīcijas vismaz 20 milj. EUR (septiņu gadu periodam).	2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz 31.10.2016. 2.2.1.1.aktivitātes "Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos" veiktas 186 riska kapitāla investīcijas par publisko finansējumu 52,5 milj. EUR apmērā. 2014.-2020.gada plānošanas periodā riska kapitāla instrumenti vēl nav ieviesti. 2016.gada 12.aprīlī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.226 "Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai", 2016.gada 2.augustā apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.518 "Noteikumi par sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai". Lai nodrošinātu riska kapitāla instrumentu ieviešanu nepieciešama finanšu starpnieku atlase. Akcelerācijas fondos noris pretendentu piedāvājumu vērtēšana publiskās iepirkumu procedūras ietvaros, savukārt, sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondos noris iepirkumu dokumentācijas saskaņošana. Baltijas Inovāciju fonda ietvaros līdz 2017.gada 31.martam veiktas 16 investīcijas 84,7 milj. EUR apmērā.
3.2.	Sniegt valsts atbalstu riska kapitāla veida instrumentu veidā, stimulējot investīcijas uzņēmumu attīstībā un darbības paplašināšanā. Mērķis: Veikt ilgtermiņa ieguldījumus komersantu pašu kapitālā ar nolūku veicināt komersanta vērtības pieaugumu, finansējot tā straujāku izaugsmi un attīstību. Finansējuma saņēmējs: Komersanti	NAP: [128] Vienotas valsts attīstības finanšu institūcijas izveidošana, kas ietver visus valsts piedāvātos finanšu atbalsta instrumentus (jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas finansēšanai, valsts eksporta garantiju nodrošināšanai, riska kapitāla nodrošināšanai, investīciju projektiem ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmējiem, mikro, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, t.sk. ieguldījumiem izpētē un attīstībā, lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanai, vides aizsardzības un energoefektivitātes veicināšanai u.c.).	EM	Sniegts atbalsts līdz 12.2015.	Investīcijas apjoms 1 komersantā līdz 2,13 milj. EUR. Provizoriski investīcijas varētu saņemt līdz 25 komersantiem. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	Latvijas Garantiju aģentūras finansējums 28,46 milj. EUR (septiņu gadu periodam).	2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz 31.10.2016. 2.2.1.1.aktivitātes "Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos" veiktas 186 riska kapitāla investīcijas par publisko finansējumu 52,5 milj. EUR apmērā. 2014.-2020.gada plānošanas periodā riska kapitāla instrumenti vēl nav ieviesti. 2016.gada 12.aprīlī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.226 "Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai", 2016.gada 2.augustā apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.518 "Noteikumi par sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai". Lai nodrošinātu riska kapitāla instrumentu ieviešanu nepieciešama finanšu starpnieku atlase. Akcelerācijas fondos noris pretendentu piedāvājumu vērtēšana publiskās iepirkumu procedūras ietvaros, savukārt, sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondos noris iepirkumu dokumentācijas saskaņošana. Baltijas Inovāciju fonda ietvaros līdz 2017.gada 31.martam veiktas 16 investīcijas 84,7 milj. EUR apmērā.
3.3.	Nodrošināt aizdevumu garantiju izsniegšanas turpināšanu līdz 2020.gadam. Mērķis: Sniedzot garantijas, komersantiem nodrošināt kredītresursus biznesa īstenošanai situācijās, kad komersanta rīcībā esošie resursi nav pietiekami, lai bankā saņemtu aizdevumu. Finansējuma saņēmējs: Komersanti	NAP: [128] Vienotas valsts attīstības finanšu institūcijas izveidošana, kas ietver visus valsts piedāvātos finanšu atbalsta instrumentus (jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas finansēšanai, valsts eksporta garantiju nodrošināšanai, riska kapitāla nodrošināšanai, investīciju projektiem ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmējiem, mikro, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, t.sk. ieguldījumiem izpētē un attīstībā, lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanai, vides aizsardzības un energoefektivitātes veicināšanai u.c.). ES tematiskais mērķis: 3. Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.	EM	12.2020.	Atbalstīti 700 komersanti (rādītājs sasniegts 2020.gadā) Izsniegtas garantijas līdz 28,46 milj. EUR gadā	Latvijas Garantiju aģentūras finansējums.	2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz 31.10.2016. izsniegtas 564 aizdevumu garantijas par publisko finansējumu 125 milj. EUR. 2014.-2020.gada plānošanas periodā līdz 31.03.2017. izsniegtas 107 aizdevumu garantijas 19,2 milj. EUR apmērā.
3.4.	Izstrādāt valsts atbalsta programmu finanšu pieejamības komersantiem nodrošināšanai - Ieguldījumu fonds. Mērķis: nodrošināt finansējuma pieejamību komersantiem dažādās attīstības stadijās, tai skaitā veicinot pieeju finansējumam uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, un veicinot finansējuma pieejamību riska kapitāla finansējuma veidā produktu vai biznesa attīstīšanai Finansējuma saņēmējs: Komersanti	NAP: [128] Vienotas valsts attīstības finanšu institūcijas izveidošana, kas ietver visus valsts piedāvātos finanšu atbalsta instrumentus (jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas finansēšanai, valsts eksporta garantiju nodrošināšanai, riska kapitāla nodrošināšanai, investīciju projektiem ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmējiem, mikro, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, t.sk. ieguldījumiem izpētē un attīstībā, lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanai, vides aizsardzības un nergoefektivitātes veicināšanai u.c.) ES tematiskais mērķis: 3. Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.	EM	12.2014.	Atbalstīto komersantu skaits atkarīgs no finanšu instrumentu veida un sadalījuma Ieguldījumu fondā; finanšu instrumenti tiks pielāgoti tirgus nepilnību risināšanai. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 142,29 milj. EUR, t.sk. 106,72 milj. EUR ERAF un 35,57 milj. EUR privātais finansējums (septiņu gadu periodam).	ES fondu ietvaros 2014.-2020.gada plānošanas periodā līdz 31.03.2017.: 1) noslēgti 140 aizdevumu līgumi uzņēmējdarbības uzsākšanai par kopējo publisko finansējumu 2,8 milj. EUR; 2) noslēgti 40 mikroaizdevumu līgumi par kopējo publisko finansējumu 0,52 milj. EUR; 3) noslēgti 4 paralēlo (mezanīna) aizdevumu līgumi par kopējo publisko finansējumu 0,37 milj. EUR; 4) izsniegtas 107 aizdevumu garantijas par kopējo publisko finansējumu 19,2 milj. EUR.
3.5.	Izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, līdz 2020.gadam pagarinot Uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu ražošanas veicināšanai iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas. Mērķis: Veicināt investīcijas jaunās tehnoloģijās. Finansējuma saņēmējs: Apstrādes rūpniecības komersanti.	NAP: [124] Pilnveidot nodokļu stimulu sistēmu, lai atbalstītu jaunu produktu izstrādi un investīciju piesaisti uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai, t.sk. veicinot uzņēmējdarbību speciālo ekonomisko zonu un brīvostu teritorijās.	FM, EM	Likuma par valsts budžetu 2014. un turpmākajiem gadiem un to pavadošo likumprojektu izskatīšanas ietvaros	Sagatavots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"".	Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.	Finanšu ministrija ir veikusi grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa stimulus atbalstāmo investīciju projektiem, ražošanas iekārtām un pētniecības un attīstības izmaksām.
3.6.	Izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, līdz 2020.gadam pārskatot un pagarinot Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi lielajiem investīciju projektiem virs 10 milj. LVL.	NAP: [124] Pilnveidot nodokļu stimulu sistēmu, lai atbalstītu jaunu produktu izstrādi un investīciju piesaisti uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai, t.sk. veicinot uzņēmējdarbību speciālo ekonomisko zonu un brīvostu teritorijās.	FM, EM	Likuma par valsts budžetu 2014. un turpmākajiem gadiem un to pavadošo likumprojektu izskatīšanas ietvaros	Sagatavots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"".	Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.	Finanšu ministrija ir veikusi grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa stimulus atbalstāmo investīciju projektiem, ražošanas iekārtām un pētniecības un attīstības izmaksām.
**4. Rīcības virziens: Inovācijas kapacitātes paaugstināšana** Attiecināmie politikas rezultāti: • produktivitātes pieaugums • ieguldījumu pētniecībā un attīstībā pieaugums
4.1.	Izstrādāt priekšlikumus likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" grozījumiem, paredzot nodokļu atlaidi komersantiem privātā sektora ieguldījumu pētniecībā un attīstībā sekmēšanai. Mērķis: Veicināt privātā sektora ieguldījumus P&A.	NAP: [124] Pilnveidot nodokļu stimulu sistēmu, lai atbalstītu jaunu produktu izstrādi un investīciju piesaisti uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai.	EM, FM	Likuma par valsts budžetu 2014. un turpmākajiem gadiem un to pavadošo likumprojektu izskatīšanas ietvaros	Sagatavots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"".	Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.	Finanšu ministrija ir veikusi grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa stimulus atbalstāmo investīciju projektiem, ražošanas iekārtām un pētniecības un attīstības izmaksām.
4.2.	Izstrādāt un īstenot valsts atbalsta programmas jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai, gan individuālo, gan partnerības projektu veidā. Mērķis: Atbalstīt jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu (tajā skaitā preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tajā skaitā tehnoloģisko procesu) izstrādi, kā arī sekmēt zinātnieku un uzņēmumu sadarbību. Finansējuma saņēmējs: Biedrības, nodibinājumi, komersanti, augstskolas, zinātniskie institūti.	NAP: [186] Panākt efektīvāku sadarbību starp zinātnes un rūpniecības sektoriem, pilnveidojot esošās un veidojot jaunas zinātnieku un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbības formas, izveidojot vienotu pētniecības rezultātu pārneses sistēmu, t.sk. pilnveidojot un attīstot inovācijas atbalsta infrastruktūru. ES tematiskais mērķis: 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju	EM	Programmu izstrādāt līdz 12.2014. Programmu īstenot līdz 2022.gadam	Atbalstīto jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes projektu skaits - 400. Atbalstīto kompetences centru skaits - 6. Atbalstīto pētniecības sadarbības projektu skaits - 40 (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 176,44 milj. EUR, t. sk., ERAF finansējums: 88,22 milj. EUR (50%) un privātais finansējums: 88,22 milj. EUR (50%) (septiņu gadu periodam).	Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde tiek veicināta, realizējot Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi". Ministru kabinetā ir pieņemti Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumi Nr.692 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi". 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ietvaros RSU ir noslēgusi līgumu par projekta "Medicīnā izmantojamo dūņu īpašību izpēte un rūpnieciskās ieguves metodoloģijas izstrāde" īstenošanu (budžets EUR 490216.44 (ERAF EUR 416 683.97, valsts budžets EUR 36 766.23, RSU EUR 36 766.24). Veselības ministrija 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastrūktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ietvaros RSU ir noslēgusi līgumu par projekta "Medicīnā izmantojamo dūņu īpašību izpēte un rūpnieciskās ieguves metodoloģijas izstrāde" īstenošanu (budžets EUR 490216.44 (ERAF EUR 416 683.97, valsts budžets EUR 36 766.23, RSU EUR 36 766.24).
4.3.	Sniegt atbalstu rūpniecisko pētījumu īstenošanai un sadarbībā ar augstskolām darbaspēka kapacitātes paaugstināšanai inovatīvajās tehnoloģijās.	NAP [183] Fundamentālu un lietišķu pētījumu īstenošana, īpaši prioritārajos zinātnes virzienos (t.sk. inovatīvie materiāli un tehnoloģijas, vietējo resursu ilgtspējīga izmantošana, Letonika un nacionālā identitāte, enerģija un vide, kā arī sabiedrības veselība) un ar komercializējamiem rezultātiem, pētniecības un tehnoloģiju pārneses infrastruktūras modernizācija un cilvēkresursu stiprināšana un mobilitāte nacionālā līmenī. ES tematiskais mērķis: 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju.	IZM	12.2014.	Atbalstīti 50 rūpniecisko pētījumu projekti. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 42,69 milj. EUR, t.sk. 32,01 milj. EUR ERAF un 10,67 milj. EUR privātais finansējums (septiņu gadu periodam).	SAM 1.1.1. "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ietvaros 2016.gadā noslēdzās projektu pieteikumu atlases pirmā kārta, kurā tika atbalstīti 74 projekti, no tiem 16 projektos paredzēts īstenot fundamentālos pētījumus. Atbilstoši MK 2016.gada 8.novembra sēdes protokollēmumam "Par informatīvo ziņojumu" "Par papildu finansējuma piešķiršanu praktiskās pētniecības projektu atbalstam" darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1.pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" pirmās atlases kārtas ietvaros tika palielināts pirmās atlases kārtas ietvaros kopējais pieejamais publiskais finansējums no 25 milj. EUR uz 40 milj. EUR un fundamentālo pētījumu kvota ir 20% no kopējā pieejamā publiskā finansējuma.
4.4.	Īstenot pasākumus zinātnisko darbinieku skaita palielināšanai (atbalsts doktorantiem, ārvalstu zinātniskā personāla piesaiste).	NAP: [182] Zinātnes kvalitatīva un kvantitatīva atjaunotne, t.sk. Valsts zinātnisko institūtu iesaistīšana doktorantu apmācīšanā, jauno zinātnieku iesaiste pētījumos un zinātniskajā darbībā, kā arī akadēmiskā un zinātniskā personālamobilitāte, lai veicinātu komercializējamu projektu veidošanu Latvijā. ES tematiskais mērķis: 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju.	IZM	12.2022.		Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 63,99 milj. EUR, t.sk. 54,38 milj. EUR ERAF un 9,6 milj. EUR valsts budžets (septiņu gadu periodam).	2016.gadā tika uzsākta SAM 1.1.1. "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā' 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" īstenošana atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 19.janvāra noteikumiem Nr.50. 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros ir izsludināts pirmais atklātas atlases kārtas konkurss ar mērķi attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu, tai skaitā piesaistot jaunos zinātniekus no ārvalstīm. Konkursā iesniegti un tiek izvērtēti 246 pētniecības pieteikumi.
4.5.	Izstrādāt priekšlikumu zinātnisko institūciju finansēšanas kārtībai, lai motivētu zinātniekus sadarboties ar komersantiem un augstskolām.	ES tematiskais mērķis: 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju.	IZM	12.2014.	Pilnveidots zinātnisko institūciju finansēšanas modelis, paredzot lielāku finansējumu piešķirt institūcijām, kas demonstrē labākus darba rezultātu zināšanu pārnesē.	Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.	2014.gadā tika veiktas izmaiņas zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas nosacījumos, nosakot, ka papildu finansējums tiek piešķirts tām zinātniskajām institūcijām, kas starptautiskajā zinātnes izvērtējumā saņēmušas "4" un "5". No 2016.gada bāzes finansējumu nesaņem ar "1" un "2" novērtētās zinātniskās institūcijas, kas nepiedalās zinātnisko institūciju konsolidācijas procesos. Ņemot vērā, ka nākamais zinātnes izvērtējums plānots 2019.gadā, zemu novērtētās zinātniskās institūcijas tiek mudinātas meklēt iespējas integrēties spēcīgākās, tādējādi sekmējot resursu koncentrāciju un kritiskās masas veidošanos arī šajās institūcijās. Zinātnisko institūciju un augstskolu finansēšanas modelī ir iestrādāti šādi snieguma finansējuma kritēriji: · Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumu Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām" 10.4. punkts; · Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" 17.4. punkts. Kritērijs par sadarbību ar komersantiem un augstskolām ir iekļauts zinātnisko institūciju attīstības stratēģiju vērtēšanas kritērijos struktūrfondu projektu finansējuma saņemšanai.
4.6.	Sniegt atbalstu uzņēmumiem videi draudzīgu un energoefektīvu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā. Mērķis: Tehnoloģiski ietilpīga un zinātņu ietilpīga ražošana, efektīva energoresursu izmantošana un enerģijas patēriņa samazināšana rūpniecības un citās nozarē konkurētspējas paaugstināšanai. Finansējuma saņēmējs: Mazie un vidējie komersanti, lielie komersanti, komersanti, kuru dibinātājs ir zinātniska institūcija	NAP: [204] Atbalsts inovatīvu enerģētikas un energoefektivitātes tehnoloģiju projektiem. ES tematiskais mērķis: 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju.	EM	Sniegts atbalsts līdz 03.2017.	Atbalstīta 70 produktu vai tehnoloģiju ideju attīstīšana, 15 produktu vai tehnoloģiju ieviešana. (rādītājs sasniegts 2016.gadā)	Finansējums no Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" 12,52 milj. EUR	EM kopš 2014.gada turpinājusi īstenot Norvēģijas finanšu instrumenta programmu "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā". Programmas ietvaros atbalsts sniegts pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumiem, nodrošināts atbalsts jaunu vai būtiski uzlabotu vides produktu tehnoloģiju izstrādei un komercializēšanai, kā arī jaunu ražošanas iekārtu iegādei. Līdz 2017. gada 30. aprīlim Zaļo tehnoloģiju inkubatorā 152 komandas saņēmušas vai turpina saņemt pirmsinkubācijas pakalpojumus, kā arī turpinājās inkubācijas pakalpojumu sniegšana. Papildus īstenotajā neliela apjoma grantu shēmā 23 projektu īstenotājiem piešķirts kopējais programmas līdzfinansējums 2,4 milj. euro apmērā. Atklātā konkursa ietvaros atbalstītajiem 13 uzņēmumi īsteno projektus par kopējo programmas līdzfinansējumu 5 milj. EUR.
4.7.	Izstrādāt valsts atbalsta programmu tādas zinātnes infrastruktūras attīstībai, kas paredz zinātnisko institūciju, augstskolu un komersantu ciešāku sadarbību. Mērķis: Veicināt zinātnisko institūciju un nozaru savstarpējo sadarbību, nodrošinot Latvijas konkurētspējas palielināšanas un straujāku tautsaimniecības pārēju uz inovācijām balstītu ekonomiku.	ES tematiskais mērķis: 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju.	IZM	Programmu izstrādāt līdz 12.2015. Programmu īstenot līdz 2022.gadam	Atbalstīti zinātniskās infrastruktūras attīstības projekti.	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 157,94 milj. EUR, t.sk. 134,25 milj. EUR ERAF un 23,69 milj. EUR valsts budžets (septiņu gadu periodam).	2016.gada 16.augustā MK tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par pētniecības un inovācijas infrastruktūras un pētnieciskās darbības koncentrācijas teritoriālo kartējumu", kur iekļauta informācija par iepriekšējo ES fondu plānošanas periodu ieguldījumu P&A infrastruktūras pilnveides un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšanas novērtējumu. Lai attīstītu zinātni tautsaimniecības ražojošo nozaru vajadzībām, balstoties uz RIS3 noteiktajām jomām, kurām ir liels konkurētspējas un eksporta potenciāls (bioekonomika, viedie materiāli, biomedicīna, viedā enerģētika un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas), 2016. gada 17. septembrī stājās spēkā MK noteikumi Nr.562 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.4.pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" īstenošanas noteikumi". Saskaņā ar šiem noteikumiem, 14 spēcīgāko zinātnisko institūciju infrastruktūrā paredzēts ieguldīt finansējumu 120 milj. euro apmērā. Pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšanai, pētniecības infrastruktūras modernizēšanai un pētniecības resursu koncentrēšanai konkurētspējīgās zinātniskajās institūcijās, tajā skaitā, zinātnisko institūciju konsolidācija.
4.8.	Veicināt vienotas tehnoloģiju pārneses sistēmas attīstīšanu. Mērķis: Sekmēt valsts finansētu pētījumu rezultātu ieviešanu komercdarbībā un jaunu inovatīvu komersantu veidošanos. Finansējuma saņēmējs: Biedrības, nodibinājumi, komersanti, augstskolas, zinātniskie institūti.	NAP: [186] Panākt efektīvāku sadarbību starp zinātnes un rūpniecības sektoriem, pilnveidojot esošās un veidojot jaunas zinātnieku un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbības formas, izveidojot vienotu pētniecības rezultātu pārneses sistēmu, t.sk. pilnveidojot un attīstot inovācijas atbalsta infrastruktūru. ES tematiskais mērķis: 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju.	EM	12.2014.	Ideju autoru skaits, kas saņēmuši tehnoloģiju pārneses pakalpojumus - 350 (rādītājs sasniegts 2020.gadā).	4.2.aktivitātes ietvaros	Ministru kabinetā ir pieņemti Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumi Nr.692 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi". Pamatojoties uz minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, izveidots Vienoto tehnoloģiju pārneses centrs, kas t.sk. veic pētniecības organizācijas īpašumā esošo pētījumu rezultātu analīzi, lai identificētu komercializācijas iespējas, tai skaitā pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāla sākotnējā izvērtēšana; publisko pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fonda darbības nodrošināšanu, un citas aktivitātes.
4.9.	Nodrošināt inkubācijas pakalpojumus jaundibinātiem uzņēmumiem ietverot tajā pirmssēklas un pirmsinkubācijas pakalpojumus. Mērķis: Veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar uzņēmējdarbības sākotnējā posmā nepieciešamo atbalstu un konsultatīvajiem pakalpojumiem. Finansējuma saņēmējs: Biznesa inkubatori, ideju autori, jaundibināti komersanti.	ES tematiskais mērķis: 3.Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.	EM	12.2014.	Inkubācijas pakalpojumu saņēmuši 500 jaundibināti komersanti (rādītājs sasniegts 2020.gadā).	Nepieciešamais finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 42,69 milj. EUR, t.sk. ERAF finansējums 34,15 milj. EUR (80%) un privātais finansējums 8,54 milj. EUR (20%) (septiņu gadu periodam). * NAP finansējums aktivitātei nav paredzēts.	2016. gada 3. maijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 279 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.6. pasākuma "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" īstenošanas noteikumi", saskaņā ar kuriem finansējuma saņēmējs ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Kopā ir izveidotas 15 inkubācijas sniegšanas vienības, t.i. 9 nacionālas nozīmes attīstības centra pašvaldībās, 5 reģionālas nozīmes attīstības centra pašvaldībās un 1 radošo industriju biznesa inkubators Rīgā. Programmas tiek īstenota ar mērķi atbalstīt jaunu dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot gala labuma guvējiem uzņēmējdarbībai nepieciešamās konsultācijas, apmācības un pasākumus par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu, vidi (telpas) un grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām. Sākot ar 2016. gada decembri uzsākta pieteikumu saņemšana.
4.10.	Īstenot pasākumus Latvijas radošo industriju eksporta potenciāla attīstīšanai. Mērķis: Sniegt atbalstu konkurētspējīgāko radošo industriju produktu un pakalpojumu eksporta apjomu palielināšanai, atbalstot komersantu dalību starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās. Finansējuma saņēmējs: Radošo industriju komersanti.	NAP: [133] Veidojot specifisku atbalsta instrumentu, atbalstīt radošo industriju, lai attīstu kultūrā bāzētas inovācijas un veicinātu kultūras, zinātnes un uzņēmēju sadarbību, atbalstot radošo industriju uzņēmējdarbības eksportspēju (t.sk. audiovizuālā sektora) un valsts starptautisko konkurētspēju, jaunu eksporta produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā. [185] Privātā, tostarp valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, sektora pētniecības un inovācijas kapacitātes attīstīšana, atbalsts jaunu, pielietojamu un eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu radīšanai.	EM, KM	12.2014.	Atbalstīti 150 radošo industriju komersanti (rādītājs sasniegts 2020.gadā).	5.1.aktivitātes ietvaros.	Kultūras ministrija nodrošina radošo industriju komunikācijas platformu "FOLD", kas apkopo aktuālo informāciju par radošajām industrijām gan latviešu, gan angļu valodās. KM noslēgusi deleģējuma līgumu ar konkursā izraudzīto Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrību/Latvijas Mūzikas eksports un atbalstījusi tās aktivitātes.(t.sk. ritmiskās populārās mūzikas platformas musiclatvia.lv darbību), īstenojot atbalstu eksporta veicināšanai. 2015. gada laikā organizēta pārstāvniecība un 9 prezentācijas pasākumi starptautiskās industrijas konferencēs/festivālos (pirmo reizi Latvijas mūzikas industrijas vēsturē starptautisku festivālu fokusā Latvija - "The Greate Escape" Lielbritānijā, "Waves Vienna" Austrijā un "Waves Bratislava" Slovākijā), nodrošināta 35 Latvijas mūziķu dalība 33 skatēs (showcase). Notikuši 8 izglītojoši semināri par aktuālajiem jautājumiem eksporta veicināšanai, kā arī regulāri sniegtas individuālas konsultācijas. No 2016. gada vidus līdz 2017.gada vidum organizēta pārstāvniecība un 10 prezentācijas pasākumi mūzikas industrijas eksporta veicināšanas pasākumos ārvalstīs, ņemot vērā aktuālās tendences un ārvalstu ekspertu ieteikumus. Nodrošināta 11 Latvijas mūziķu dalība 20 skatēs (showcase). Notikuši 7 izglītojoši semināri par aktuālajiem jautājumiem eksporta veicināšanai (katrā 40-90 apmeklētāju, vispopulārākajam bija 120 apmeklētāju), kā arī regulāri sniegtas individuālas konsultācijas. Katru gadu organizēta Latvijas nacionālā atlase starptautiskajā radošo industriju uzņēmējdarbības konkursā "Creative Business Cup". Sadarbībā ar Baltijas jūras reģiona citiem nacionālo konkursu organizatoriem Latvijas Top 3 komandām nodrošinātas arī apmācības: dalība "BalticBooster" seminārā Tallinā un "Baltic-Nordic Bootcamp" nometnē Viļņā (2016.gads). Ne tikai uzvarētājam, bet arī otrās un trešās vietas ieguvējiem sniegta iespēja demonstrēt savus produktus starptautiskai auditorijai, piesakot sevi tematiskajās sacensībās un veidojot jaunus kontaktus konkursa finālā Kopenhāgenā. Ik gadu vairāki Latvijas radošo industriju, tostarp, dizaina un jo īpaši modes dizaina nozares profesionāļi regulāri saņēmuši finansiālu atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) fonda mērķprogrammā "Dizains un arhitektūra", (kā arī programmās "Radošie braucieni", "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi"), kas izmantots gan jaunu produktu radīšanai, gan dalībai dažādās izstādēs, pasākumos, arī dizaina izglītības iegūšanai ārvalstīs u.c. Ar VKKF finansiālo atbalstu ir 2014. un 2015.gadā ir nodrošināta Latvijas Dizaineru savienības organizētās gada balvas dizainā un starptautiskās dizaina izstādes "Design Isle" Ķīpsalā norise, kurā tika reprezentēti Latvijas dizaineru aktuālie produkti un kurā piedalījās arī Baltijas dizaineri. Pēdējos gados vairāki Latvijas dizaineri ir piedalījušies prestižos starptautiskos dizaina konkursos un ieguvuši tādas starptautiskas balvas kā Red Dot Award, ADesign Award, IF Design Award, SEGD Global Design Award, Design Management Europe Design Award u.c., kas liecina par starptautisku atzinību Latvijas dizaina produktiem un pakalpojumiem.
4.11.	Īstenot pasākumus radošo industriju un tradicionālo nozaru uzņēmumu sadarbības sekmēšanai. Mērķis: Uzlabot produktu nemateriālo vērtību, radīt jaunus ekportspējīgus produktus un pakalpojumus ar augstāku vērtību. Finansējuma saņēmējs: Komersanti.	NAP: [134] Atbalsts radošo industriju dizaina pasākumiem, kas nodrošina jaunu eksporta produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā [185] Privātā, tostarp valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, sektora pētniecības un inovācijas kapacitātes attīstīšana, atbalsts jaunu, pielietojamu un eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu radīšanai.	EM, KM	12.2022.	Īstenoti 100 sadarbības projekti. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	4.2.aktivitātēs ietvaros.	2016.gadā KM un EM sadarbības rezultātā tika izveidots Radošo industriju biznesa inkubators. Šobrīd inkubatora darbību nodrošina Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Radošo industriju biznesa inkubatora darbības nodrošināšanai paredzēt ERAF līdzekļi 6 milj. euro apmērā. Inkubators oficiāli tika atklāts 2016. gada 9. decembrī. Līdz Tabakas fabrikas kompleksa remonta beigām Radošo industriju inkubators atradīsies pagaidu telpās Elizabetes ielā 45/47. Šobrīd 18 gala labuma guvēji izmanto pirmsinkubācijas atbalstu, 2017. gadā pēc pirmās pieteikumu vērtēšanas sēdes inkubācijā tika uzņemti 10 uzņēmumi, pēc otrās inkubācijas vērtēšanas sēdes plāno uzņemt papildus 5 uzņēmumus. Sadarbībā ar partneriem no valsts, nevalstiskā un privātā sektora organizēta Radošās darbības nedēļa "radi!". Radošās darbības nedēļas fokuss 2016.gadā bija muzeju un radošo industriju sadarbības potenciāls. Turpināta KM iniciētā un finansētā Radošo partnerību programma (RaPaPro) jaunu radošu partnerību veidošanai 5 vidējās profesionālajās kultūrizglītības skolās, iesaistot mākslas, dizaina, mūzikas, dejas vidusskolu pedagogus, audzēkņus, pašvaldību pārstāvjus, uzņēmējus, sociālās grupas un citus vietējo kopienu pārstāvjus. RaPaPro projektu rezultātā apgūtas jaunas prasmes un zināšanas, radīts pienesums sociālo jautājumu risināšanā, veicināta kultūrā balstītā radošuma pārnese uz citām jomām un otrādi. 2015.gadā ikgadējās radošās darbības nedēļas "radi!" ietvaros organizēta plaša Latvijas prezidentūras konference "Kultūras un radošo industriju pārneses process", kurā tika diskutēts par kultūras un radošo industriju pārneses procesu (crossovers), tā pievienoto vērtību, dizaina domāšana kā stratēģisku instrumentu produktu un pakalpojumu radīšanā un starpdisciplināru partnerību veidošanā; mākslas intervenci un kultūras lomu biznesa mērķu sasniegšanā. Ar praktiskiem piemēriem tika apzināta pārneses procesu ietekme uz nacionālās ekonomikas attīstību, inovācijām, sociālo jomu un sabiedrības labbūtību, kā arī pilsētvides un reģionu ilgtspējīgu attīstību. Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros organizēta plaša Latvijas laikmetīgā dizaina izstāde "Dizaina manifestācija", kura ietvēra četras atsevišķas ekspozīcijas - "Reputācija", "Humanizācija", "Informācija" un "Situācija"; izstrādāta metodoloģija "Dizaina ietekmes uz Latvijas ekonomiku pētnieciskās metodikas izstrāde un priekšizpētes nodrošināšana"; īstenots seminārs - dizaina radošā darbnīca "Innowiz" valsts pārvaldes darbiniekiem. 2014. gadā no 12.-18. maijam sadarbībā ar Britu padomi, ministrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, augstskolām un partneriem no valsts, nevalstiskā, privātā sektora organizēta Radošās darbības nedēļa "radi!". Radošās darbības nedēļas galvenā tēma bija dizaina domāšana. KM nedēļas ietvaros organizēja atklāšanas pasākumu "Ideju vingrotava" - par dizaina domāšanu un tās pielietošanu, piesaistot Latvijas un ārvalstu radošo industriju un dizaina domāšanas ekspertus. KM iniciēja un finansēja Radošo partnerību programma (RaPaPro) jaunu radošu partnerību veidošanai 12 vidējās profesionālajās kultūrizglītības skolās, iesaistot mākslas, dizaina, mūzikas, dejas vidusskolu pedagogus, audzēkņus, pašvaldību pārstāvjus, uzņēmējus, sociālās grupas un citus vietējo kopienu pārstāvjus. RaPaPro 13 projektu rezultātā apgūtas jaunas prasmes un zināšanas, darbs starpdisciplinārās komandās un veicināta dizaina domāšanas pielietošana kultūrizglītībā.
4.12	Izveidot kultūras un radošo industriju kompetences centru (radošo kvartālu) Miera ielā 58, Rīgā. Latvijas dizaina popularizēšana starptautiskā līmenī. Mērķis: Radīt fizisku un virtuālu platformu starpdisciplinārajai sadarbībai nacionālā un starptautiskā līmenī, iesaistot augstākās izglītības iestādes, radošo industriju mazos un vidējos komersantus un nozari atbalstošo pakalpojumu sniedzējus. Finansējuma saņēmējs: radošo industriju komersanti, augstskolas, studenti, NVO, kultūras institūcijas un to pārstāvji Rīgā un reģionos	NAP [134] Atbalsts radošo industriju dizaina pasākumiem, kas nodrošina jaunu eksporta produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā ES tematiskais mērķis: 1.Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 3.Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.	KM, EM	12.2016.		Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 5,69 milj. EUR, t.sk. 4,84 milj. EUR ERAF un 0,85 milj. EUR valsts budžets (septiņu gadu periodam).	2015.gadā turpināta radošā kvartāla "Tabakas fabrika" projekta attīstība. Noslēgts līgums starp KM un Latvijas Kultūras akadēmiju par sadarbību radošā kvartāla tālākā attīstībā. Izstrādāts Tabakas fabrikas kvartāla un radošo industriju inkubatora ekonomiskais izvērtējums, ieņēmumu un izdevumu prognoze. Izveidota darba grupa kvartāla attīstības stratēģijas izstrādāšanai. Ir izstrādāts Tabakas fabrikas kvartāla telpu funkcionālais plāns; apzināti potenciālie kvartāla telpu nomnieki un sadarbības partneri; sagatavots radošās uzņēmējdarbības laboratorijas darbības modeļa apraksts. Izstrādāta Rīgas pilsētas Brasas apkaimes un Centra apkaimes perifērijas revitalizācijas stratēģija (2016.gada 11.oktobrī apstiprināta Ministru kabinetā) radošo industriju klastera un prototipēšanas darbnīcas attīstībai ES fondu specifiskā atbalsta mērķa 5.6.1.ietvaros (plānota Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas prototipēšanas laboratorijas "Riga Makerspace" izveide). 2017.gada 21.maijā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Kultūras ministriju un Dānijas Karalistes Kultūras ministriju, kur viens no punktiem paredz pušu vienošanos par jau uzsāktās sadarbības tālāku attīstību Tabakas Fabrika kvartāla arhitektūras, dizaina un telpiskās izveides jomā. Turpinās darbs pie ieceres par Radošā kvartāla teritorijā, Tabakas Fabrikas tuvumā izveidotu prototipēšanas laboratoriju "Riga Makerspace". Tā paredzēta Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kur tiks nodrošinātas iespējas laboratoriju izmantot arī radošo industriju uzņēmējiem (2019.gadā - plānota "Riga Makerspace" darbības uzsākšana). Iecerēta sadarbība arī ar RTU Dizaina fabriku.
**5. Rīcības virziens: Eksporta veicināšana** Attiecināmie politikas rezultāti: • apstrādes rūpniecības īpatsvara iekšzemes kopproduktā pieaugums • apstrādes rūpniecības pieaugums
5.1.	Izstrādāt valsts atbalsta programmu ārējo tirgu apgūšanas veicināšanai un sertifikācijas izmaksu kompensācijai. Mērķis: Veicināt Latvijas eksporta apjomu pieaugumu, atbalstot ieiešanu ārvalstu tirgos, sadarbības partneru atrašanu un investīciju piesaisti. Finansējuma saņēmējs: Komersanti, biedrības, nodibinājumi, valsts un pašvaldības iestādes.	NAP: [129] Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības stiprināšana ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršana atbilstoši ārvalstu tiešo investīciju piesaistes iespēju un eksporta potenciāla izvērtējumam, atbalsts eksporta apjomu kāpināšanai. ES tematiskais mērķis: 3.Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.	EM	12.2014.	Atbalstīto individuālo projektu skaits dalībai izstādēs un sertifikācijas izmaksu līdzfinansēšanai - 1000. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 34,01 milj. EUR, t.sk. ERAF 8,54 milj. EUR (25%), valsts budžets 1,28 milj. EUR (4%) un privātais finansējums 24,19 milj. EUR (71%) (septiņu gadu periodam).	1) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2. pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas" sākotnējais novērtējums un kritēriju komplekts tika iesniegts izskatīšanai AK 14.05.2015 un apstiprināts UK 21.10.2015. Saskaņošana laikā tika secināts, ka ir lietderīgi 3.2.1.2. pasākumu apvienot ar 3.2.1.1. pasākumu "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings". Latvijas investīciju un attīstības aģentūra" (turpmāk - LIAA), ieviešot ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā līdzīgus pasākumus gan kā finansējuma saņēmējs, gan arī kā sadarbības iestāde, bija uzkrājusi pieredzi ārējā mārketinga pasākumu īstenošanā. Pie kam mērķa grupai - komersantiem u.c. eksportētājiem ērtāk, ja visu atbalstu var saņemt pēc "vienas pieturas" principa. Visbeidzot, LIAA pamatfunkcija ir eksporta veicināšana. Attiecīgi, 3.2.1.1. pasākums tika pievienots 3.2.1.2. pasākumam un tiek īstenots caur LIAA kā finansējuma saņēmēju. MK noteikumu projekts tika izsludināts saskaņošanai VSS 21.05.2015. 2) 01.12.2015. tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.678 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2. pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" (turpmāk - 3.2.1.2.pasākums) īstenošanas noteikumi"; 3) LIAA kā finansējuma saņēmējs ar sadarbības iestādi (CFLA) 14.03.2016. noslēdza līgumu par projekta "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" (identifikācijas Nr. 3.2.1.2/16/I/001) īstenošanu un 15.03.2016. tika uzsākts atbalsta sniegšana mērķa grupai, kā arī 26.04.2016. LIAA noslēdza līgumu par projekta "Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā" (identifikācijas Nr. 3.2.1.2/16/I/001) īstenošanu un 02.05.2016. tika uzsākta atbalsta sniegšana mērķa grupai; 4) līdz 31.12.2016. 3.2.1.2.pasākuma ietvaros sniegts atbalsts dalībai 152 nozaru izstādēs (izņemot nacionālos stendus) ārvalstīs; sniegts atbalsts mērķa grupas klientiem starptautiskās izstādēs ārvalstīs, atbalstot 15 komersantu dalību 10 izstādēs; noorganizēta starptautiska izstāde "Eksporta forums "Magnetic Latvija "2016". Noorganizēts biznesa forums 5. Centrālās un Austrumeiropas un Ķīnas premjerministru tikšanās laikā (16+1 ietvaros) 2016.gada 5.-6.novembrī. 08.09.2016. tika noorganizēts ikgadējais POLARIS forums; 5) nodrošināts atbalsts 18 mērķa grupas klientiem ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai.
5.2.	Izstrādāt valsts atbalsta programmu valsts un nozaru pārstāvniecību Latvijai būtiskajos eksporta tirgos darbības nodrošināšanai. Mērķis: veicināt Latvijas konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot pakalpojumu sniegšanu Latvijas komersantiem ieiešanai ārvalstu tirgos un, veicināt ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanu Latvijai. Finansējuma saņēmējs: LIAA.	NAP: [129] Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības stiprināšana ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršana atbilstoši ārvalstu tiešo investīciju piesaistes iespēju un eksporta potenciāla izvērtējumam, atbalsts eksporta apjomu kāpināšanai. ES tematiskais mērķis: 3.Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.	EM	12.2014.	Noorganizēti nacionālie stendi starptautiskās izstādēs - 105. Sniegts atbalsts Latvijas komersantu ieiešanai ārvalstu tirgū - 900. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 15,08 milj. EUR, t.sk. ERAF 12,81 milj. EUR (85%) un valsts budžets 2,28 milj. EUR (15%) (septiņu gadu periodam).	1) 01.12.2015. tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.678 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2. pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" (turpmāk - 3.2.1.2.pasākums) īstenošanas noteikumi"; 2) LIAA kā finansējuma saņēmējs ar sadarbības iestādi (CFLA) 14.03.2016. noslēdza līgumu par projekta "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" (identifikācijas Nr. 3.2.1.2/16/I/001) īstenošanu un 15.03.2016. tika uzsākts atbalsta sniegšana mērķa grupai, kā arī 26.04.2016. LIAA noslēdza līgumu par projekta "Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā" (identifikācijas Nr. 3.2.1.2/16/I/002) īstenošanu un 02.05.2016. tika uzsākta atbalsta sniegšana mērķa grupai; 3) līdz 31.12.2016. 3.2.1.2.pasākuma ietvaros noorganizēti 25 nacionālie stendi, kuros piedalījušies 205 uzņēmumi (stendi organizēti ASV, Azerbaidžānā, Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Singapūrā, Polijā, Francijā, Nīderlandē un Ķīnā, Spānijā, AAE, Somijā, Honkongā un Azerbaidžānā); 4) noorganizēti 16 semināri par ārējiem tirgiem un ārējās tirdzniecības jautājumiem (piedalījās 1188 dalībnieki); 5) 2016.gadā noorganizētas 40 tirdzniecības misijas (t.sk. 7 uzņēmēju delegācijas valsts amatpersonu vizīšu laikā), kurās kopumā piedalījušies 295 komersanti. Tirdzniecības misijas organizētas uz Dāniju, Poliju, AAE, Itāliju, Nīderlandi, Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju, Kazahstānu, Moldovu, Lietuvu, Zviedriju, Somiju, Malaiziju, Indonēziju, Vjetnamu, Ķīnu, Lielbritāniju, Īriju un Vāciju. 6) līdz 31.12.2016. ir nodrošināta 21 LIAA pārstāvniecības darbība. Pārstāvniecības sniegušas 976 konsultācijas: Azerbaidžāna - 4, AAE-109, Baltkrievija- 31, Dānija - 34, Francija - 14, Itālija - 12, Japāna - 51, Kazahstāna - 49, Krievija - 28, Ķīna -35, Lielbritānija - 136, Lietuva - 41, Nīderlande - 42, Norvēģija - 34, Polija - 51, Singapūra - 48, Somija - 57, Ukraina - 19. Savukārt par iespējām saņemt LIAA eksporta atbalsta pakalpojumus pārskata periodā sniegta 931 vispārēja konsultācija (t. sk. pirmā konsultācija jauniem klientiem). LIAA pārstāvniecības sniegušas 860 konsultācijas: AAE - 30, Dānija - 41, Francija - 82, Kazahstāna - 19, Krievija - 54, Ķīna- 7, Itālija - 102, Japāna - 35, Lietuva - 24, Nīderlande - 55, Norvēģija - 65, Polija - 20, Singapūra - 50, Somija - 43, Ukraina - 53, Vācija - 139, Zviedrija - 40.
5.3.	Izstrādāt valsts atbalsta programmu eksporta klasteru attīstībai un sekmēt uzņēmumu specializāciju un iesaistīšanos globālajās vērtību ķēdēs. Mērķis: Veicināt nozaru komersantu un citu saistīto institūciju (izglītības un pētniecības institūcijas) sadarbību, atbalstot kopīgu projektu īstenošanu, tādējādi veicinot ātrāku nozaru un komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu ražošanu. Finansējuma saņēmējs: Klasteris, tā sadarbības partneri .	NAP: [129] Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības stiprināšana ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršana atbilstoši ārvalstu tiešo investīciju piesaistes iespēju un eksporta potenciāla izvērtējumam, atbalsts eksporta apjomu kāpināšanai. ES tematiskais mērķis: 3.Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.	EM	12.2014.	Atbalstīto klasteru skaits - 5. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 5,69 milj. EUR, t.sk., ERAF finansējums 4,84 milj. EUR (85%) un privātais finansējums: 0,85 milj. EUR (15%) (septiņu gadu periodam).	2007.-2013.gada plānošanas periodā tika atbalstīti 11 klasteru attīstības projekti. Klasteru programmas kopējais finansējums bija 4,6 milj. EUR, kur katram klasterim laika posmā no 2012. līdz 2015. gada vidum tika sniegts atbalsts 426 862,00 EUR (300 000 LVL) apmērā. 2017.gada sākumā tika noslēgti jauni projektu īstenošanas līgumi 3.2.1.1. aktivitātes "Klasteru programma" ietvaros ar šādiem 14 klasteriem: Pārtikas produktu kvalitātes klasteris; Informāciju Tehnoloģiju klasteris; Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas klasteris; Latvijas Dzīvības zinātņu nozares attīstības klasteris - LifeScience.lv; Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris; Latvijas Veselības tūrisma klasteris; Metālapstrādes klasteris; Latvijas Koka būvniecības klasteris; CLEANTECH LATVIA; Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris; Latvijas Drošības un aizsardzības klasteris; Latvijas Eksporta klasteris; Viedās pilsētas klasteris; Drukas un mēdiju tehnoloģijas klasteris. Kopējais pieejamais ERAF finansējums pasākuma īstenošanai ir 6,2 milj. EUR. Šobrīd klasteri aktīvi strādā pie projektos paredzēto aktivitāšu īstenošanas.
5.4.	Turpināt valsts atbalsta programmu eksporta darījumu risku minimizēšanai. Mērķis: atbalstīt eksportētājus, sedzot ar eksporta darījumiem saistītos riskus un kalpojot par nodrošinājumu finansējuma saņemšanai eksporta darījumiem, tai skaitā eksporta ilgtermiņa darījumu apdrošināšanai. Finansējuma saņēmējs: Komersanti	NAP: [128] Vienotas valsts attīstības finanšu institūcijas izveidošana, kas ietver visus valsts piedāvātos finanšu atbalsta instrumentus (jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas finansēšanai, valsts eksporta garantiju nodrošināšanai, riska kapitāla nodrošināšanai, investīciju projektiem ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmējiem, mikro, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, t.sk. ieguldījumiem izpētē un attīstībā, lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanai, vides aizsardzības un nergoefektivitātes veicināšanai u.c.). ES tematiskais mērķis: 3.Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.	EM, ZM	12.2014.	Atkarībā no pieprasījuma.	Latvijas Garantiju aģentūras finansējums	2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz 31.10.2016. izsniegtas 210 īstermiņa eksporta kredītu garantijas par kopējo publisko finansējumu 14,8 miljoni euro. 2014.-2020.gada plānošanas periodā līdz 31.03.2017. izsniegtas 12 īstermiņa eksporta kredītu garantijas par kopējo publisko finansējumu 0,74 miljoni euro. Ir izstrādāti ilgtermiņa eksporta kredītu garantiju Ministru kabineta noteikumi, un tie tiek virzīti apstiprināšanai valdībā.
**6. Rīcības virziens: Energoresursu izmaksu samazināšana** Attiecināmie politikas rezultāti: • apstrādes rūpniecības īpatsvara iekšzemes kopproduktā pieaugums • apstrādes rūpniecības pieaugums
6.1.	Īstenot OIK atbalsta mehānisma sistēmas revīziju ar mērķi samazināt kopējo OIK slogu elektrības patērētājiem, neradot citus ekonomikas izaicinājumus tautsaimniecībā.		EM	12.2014.	Izmaksu samazināšanas rezultātā labumu gūs visi elektrības tirgus dalībnieki.	Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.	Ministru kabineta 2013.gada 13.augusta sēdē pieņemts informatīvais ziņojums "Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai" atbalstot EM sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma ierobežošanai. Ņemot vērā šo ziņojumu, izveidota valsts budžeta programma "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts", kurā paredzēta ikgadēja valsts budžeta dotācija enerģijas publiskajam tirgotājam elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes pieauguma ierobežošanai. Lai nodrošinātu valsts budžetu ar papildu ieņēmumiem un finansiāli nodrošinātu elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumus, ar 2014.gada 1.janvāri ieviests Subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Tā mērķis ir ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādejādi nodrošinātu tautsaimniecības, it īpaši rūpniecisko ražotāju, konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību. Elektroenerģijas ražotāju, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus, saņemtais kopējais atbalsts par subsidētas elektroenerģijas ražošanu tiks aplikts ar SEN 15% apmērā, to enerģijas ražotāju, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, atbalsts tiek aplikts ar SEN 10% apmērā. Savukārt, lai neradītu būtisku ietekmi uz centralizētas siltumapgādes zonā piegādātās siltumenerģijas gala tarifa pieaugumu, augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz 4 MW, kas ir pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmām, saņemtais atbalsts tiek aplikts ar SEN 5% apmērā. Ar 2013.gada 30.jūlija noteikumiem Nr.466 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"": • Samazināta atbalsta intensitāte dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 4MW; • Pastiprināta komersantu un to darbības kontrole: o Noteikts pienākums komersantiem, kas vēl nav uzsākuši elektroenerģijas ražošanu, līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt EM plānotās elektrostacijas būvatļauju un dokumentus, kas apliecina finansējuma nodrošinājumu elektrostacijas būvniecībai. Ja pienākums netika izpildīts, komersantam tika atņemtas elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības. o Izveidots regulējums par kontroles grupas izveidošanu un darbību, lai pārbaudītu komersantu darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām; o Noteikts pienākums koģenerācijas stacijām kopā ar gada pārskatu par elektrostacijas darbību iesniegt neatkarīga akreditēta auditora apstiprinājumu par datiem par pārdoto lietderīgo siltumenerģiju.
6.2.	Izstrādāt valsts atbalsta programmu energoefektivitātes veicināšanai, jo īpaši energoresursu patēriņa mazināšanai. Mērķis: Efektīva energoresursu izmantošana un enerģijas patēriņa samazināšana rūpniecības nozarē konkurētspējas paaugstināšanai Finansējuma saņēmējs: Apstrādes rūpniecības komersanti.	NAP: [126] Atbalsts ražojošiem un pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem energoefektivitātes uzlabošanai. ES tematiskais mērķis: 4.atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs.	EM	12.2014.	Atbalstīti 135 komersanti. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)	Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 38,42 milj. EUR, t.sk ES fondu finansējums 32,65 milj. EUR un valsts budžeta finansējums 5,76 milj. EUR (septiņu gadu periodam).	EM ir izstrādājusi un Ministru kabinets 2016.gada 16.septembrī ir apstiprinājis Ministru kabineta noteikumus Nr.590 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" īstenošanas noteikumi" paredzot Kohēzijas fonda atbalstu apstrādes rūpniecības komersantiem 32 555 030 EUR apmērā. Projektu iesniegumu atlase ir izsludināta no 2016.gada 13.decembra līdz 2017.gada 31.maijam. Programmas ietvaros tiek atbalstīti apstrādes rūpniecības komersantu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai un jaunu AER izmantojošu siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Informatīvā ziņojuma
"Viedās specializācijas stratēģijas monitorings"
4. pielikums

NOZARU DISKUSIJU PLATFORMA - UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATKLĀJUMA PRINCIPA IEVIEŠANA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATKLĀJUMA PRINCIPS RIS3 PROGRAMMU ĪSTENOŠANĀ

EKONOMIKAS ministrijas pārziņā ir trīs programmas, kurās ir izveidotas un darbojas nozaru diskusiju platformas:

• Kompetences centri;

• Klasteru programma;

• Atbalsts nodarbināto apmācībām.

Ņemot vērā, ka šajās programmās lielu lomu spēlē nozaru asociācijas, lai koordinētu šo trīs programmu ieviešanu, Ekonomikas ministrijā ir izveidots Nozaru politikas departaments. Departamenta ietvaros tiek apkopota visa informācija par katras nozares attīstības tendencēm un nepieciešamo atbalstu. Kā arī vienkopus tiek skatītas programmas, kuras ietekmē nozares attīstību. Plānots ar katru nozari noslēgt sadarbības memorandu, kurā nozare no vienas puses uzskaita nepieciešamo valsts atbalstu, un no otras puses apņemas sasniegt noteiktus izaugsmes rādītājus.

Kompetences centri. 2016.gada 5.janvārī apstiprināti 1.2.1.1.pasākumu "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" (KC programma) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. KC programmas mērķis ir sekmēt uzņēmumu sadarbību ar pētniecības sektoru jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un komercializēšanai. KC programmas projektu atlases rezultātā atbalstīta 8 Kompetences centru izveide RIS3 jomās un apakšjomās: pārtika, kokapstrāde, metālapstrāde, IKT, elektronika, ķīmija un farmācija, viedie materiāli, viedās inženiersistēmas. Kopējais programmas finansējums ir 72,3 milj. euro. Uz 2017.gada 15.maiju visos 8 Kompetences centros kopā iesaistījušies jau 106 komersanti ar 2,6 milj.euro privāto līdzfinansējumu. Līdz 2023.gada nogalei plānots, ka privātais līdzfinansējums sasniegs vismaz 12,8 milj.euro.

Katram kompetences centram ir sagatavota kompetences centra attīstības stratēģija, kurā cita starpā ir ietvertas arī šādas sadaļas:

• Jomas/apakšjomas pārstāvji, t.sk. zinātniskās institūcijas un augstākās izglītības institūcijas;

• Mehānisms jomas/apakšjomas zinātnisko institūciju un augstākās izglītības institūciju iesaistīšanai kompetences centra pētniecības projektu atlases padomē;

• Jomas/apakšjomas komersantu produktu grozs un tā attīstības un pielāgošanas iespējas globālajam tirgum;

• Jomas/apakšjomas attīstības tendences Latvijā un pasaulē;

• Komersantu iespējas attīstīt konkurētspējas nišas;

• Saistītās nozares un jomas (piegāžu ķēžu analīze);

• Nākotnes perspektīvākie segmenti globālajā tirgū un ar to saistīto tirgus iespēju un prasību novērtējums;

• Sadarbība starp komersantiem, zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības institūcijām;

• Kompetences centrā atbalstāmo projektu atlases principi un kritēriji.

Katram kompetences centram ir izveidota projektu atlases padome, kura sanāk uz sēdēm reizi trijos mēnešos vai biežāk. Padome izvērtē gan jaunu pētniecības projektu pieteikumus, gan arī uzrauga jau apstiprināto pētījumu progresu:

• Pārliecinās, ka pētniecības projektā ir norādīta un analizēta veicamo vai jau veikto investīciju lietderība un pamatotība, kā arī komercializācijas potenciāls;

• Pārliecinās, ka ir norādīta pētniecības projekta atbilstība definētajai kompetences centra attīstības stratēģijai;

• , ka pētniecības projektā definētie mērķi ir sasniedzami;

• Lemj par pētniecības projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu;

• Uzrauga, lai pētniecības projektos tiktu izpildīti noteiktie starpposmu rezultātu rādītāji;

• Uzrauga, lai tiktu sasniegti kompetences centra noteiktie darbības rezultātu un ieguldījumu atdeves rādītāji.

Projektu atlases padomē iekļauj:

• Nozares komersantu pārstāvjus, kuri ieguvuši augstāko izglītību attiecīgajā nozarē vai augstāko izglītību un vismaz trīs gadu darba pieredzi attiecīgajā nozarē;

• Pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju pārstāvjus, kuri ieguvuši maģistra vai zinātņu doktora grādu attiecīgajā nozarē;

• Kompetences centru pētniecības virzienu zinātniskos vadītājus;

• ministrijas pārstāvi;

• Citu organizāciju pārstāvjus, ja nepieciešams.

Faktiski kompetences centru programmā ir iesaistīti gandrīz visi Latvijas aktīvākie un lielākie komersanti, kuri veic pētniecības un attīstības darbus. Jāņem vērā arī ciešā kompetences centru sadarbība ar nozaru asociācijām. Līdz ar to kompetences centru padomes ir efektīvākā nozaru diskusiju platforma par pētniecības un attīstības jautājumiem.

Klasteru programma. 2016.gada 5.aprīlī apstiprināti 3.2.1.1.pasākuma "Klasteru programma" (Klasteru programma) regulējošie MK noteikumi. Klasteru programmas mērķis ir veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovācijas un jaunu produktu veidošanos. Klasteru programmā kopējais pieejamais finansējums 6,2 milj.euro. Projektu iesniegumu atlases rezultātā darbību klasteru programmā ar 2017. gada janvāri ir uzsākuši 14 klasteri - 8 nozaru un 6 starpnozaru klasteri (Pārtikas produktu kvalitātes klasteris; Informāciju Tehnoloģiju klasteris; Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas klasteris; Latvijas Dzīvības zinātņu nozares attīstības klasteris; Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris; Latvijas Veselības tūrisma klasteris; Metālapstrādes klasteris; Latvijas Koka būvniecības klasteris; CLEANTECH LATVIA; Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris; Latvijas Drošības un aizsardzības klasteris; Latvijas Eksporta klasteris; Viedās pilsētas klasteris; Drukas un mēdiju tehnoloģijas klasteris). Projekta uzsākšanas brīdī klasteru programma apvienoja 353 MVU, bet MK noteikumi paredz, ka līdz 2017.gada beigām šim skaitlim jāpalielinās līdz vismaz 420 MVU.

Klasteru programmā projekta iesniedzējs veido klasteri, kas kopējā sadarbības tīklā apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un citas institūcijas un darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišā, produkta vai pakalpojuma grupā vai vērtības ķēdē, vai reģionā. Projekta iesniedzējs uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu ir izstrādājis un projekta iesniegumam pievienojis klastera attīstības stratēģiju. Stratēģija tiek izstrādāta, lai veicinātu viena vai vairāku mērķu - klastera dalībnieku eksporta veicināšana, apgrozījuma apjoma pieaugums, produktivitātes paaugstināšana un nozares cilvēkresursu attīstība - sasniegšanu.

Ekonomikas ministrija kopīgi ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru regulāri seko līdzi tam, kā tiek īstenotas klasteru stratēģijas.

Papildus tam, Interreg Europe projekta CLUSTERS3 ietvaros tiek organizētas regulāras tikšanās ar klasteru, pētniecības un izglītības iestāžu, valsts pārvaldes un citu organizāciju pārstāvjiem, lai kopīgi analizētu klasteru darbību, ietekmi uz tautsaimniecību un attīstības potenciālu. Papildus projekta CLUSTERS3 ietvaros tiek veiktas dažāda formāta (SWOT, Peer Review, u.c.) analīzes uzdevumi, lai projekta noslēgumā, apkopojumā ar diskusiju secinājumiem, izstrādātu ieteikumus klasteru politikas uzlabošanai.

Klasteru lielā ieinteresētība un aktivitāte Interreg Europe projekta CLUSTERS3 aktivitātēs, ir radījusi nepieciešamību nodrošināt patstāvīgu klasteru sadarbības un attīstības platformu, kas arī spētu nodrošināt patstāvīgu kontaktu ar nozaru dinamiskāko uzņēmumu kopu. Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie platformas izveides nodrošinājuma rašanas.

Nodarbināto apmācības. 2015.gada 27.oktobrī apstiprināti 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" (Tehnoloģisko apmācību programma) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi, bet 2016.gada 14.jūnijā 1.2.2.3.pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" (Netehnoloģisko apmācību programma) īstenošanas noteikumi. Tehnoloģisko apmācību programmas mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā. Netehnoloģisko apmācību programmas mērķis ir veicināt mikro un mazo komersantu produktivitāti un darba efektivitāti, paaugstinot to darbinieku kvalifikāciju un prasmes IKT un netehnoloģisko inovāciju jomās, kā arī veicināt investoru piesaisti. Kopējais abās programmās pieejamais finansējums ir 24,9 milj. euro. Līdz 2023.gada beigām abās programmās kopā paredzēts atbalstīt 1300 komersantus, nodrošinot 11 080 personu apmācīšanu un kvalifikācijas celšanu. Vienlaikus abās programmās kā specifiskais rezultāta rādītājs izvirzīts inovatīvo komersantu īpatsvara pieaugums, sasniedzot 40% no kopējā komersantu skaita (25,5% pārskata periodā par 2012.-2014.gadu). Tehnoloģisko apmācību programmas ietvaros noslēgti līgumi par projektu īstenošanu ar 10 nozaru asociācijām ("Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija", "Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija", "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija", "Zaļās mājas", "Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija", "Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija", "Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija", "Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija", "Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija", "Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija"), kā arī uzsāktas apmācības (uz 31.03.2017. apmācītas 2387 personas 179 komersantos). Netehnoloģisko apmācību programmā noslēgti līgumi ar 3 apmācību īstenotājiem ("Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija", "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra), kā arī uzsāktas apmācības (uz 31.03.2017. ir apmācītas 17 personas 14 komersantos).

Jāatzīmē, ka apmācību programma ir viena no vislielākajām programmām iesaistīto komersantu skata ziņā.

Katra nozares asociācija, kura ir iesaistīta nodarbināto apmācību programmā, ir veikusi savas nozares komersantu apmācību vajadzību aptauju.

Ekonomikas ministrija kopīgi ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru regulāri seko līdzi tam, kādi apmācību kursi tiek piedāvāti komersantiem šajā programmā un nepieciešamības gadījumā sniedz norādījumus nozaru asociācijām par piedāvāto kursu atbilstību nozaru apmācību vajadzībām. Kā arī reizi pusgadā kopā ar FM un CFLA notiek apmācību programmas konsultatīvās padomes sēde.

IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA laika posmā no 2014. gada līdz 2017. gadam ar mērķi iesaistīt nozares pārstāvjus RIS3 programmu ieviešanas nosacījumu izstrādē, ka arī nodrošināt iespēju sniegt par tām atgriezenisko saiti, veikusi šādas darbības:

• 2014. gada II ceturksnī Izglītības un zinātnes ministrija organizēja Viedās specializācijas stratēģijas diskusiju platformas - 5 diskusiju ciklus katrā no RIS3 specializācijas jomām¹, kurās rīcībpolitikas veidotāji, zinātnieki, augstākās izglītības iestāžu un uzņēmējdarbības sektora pārstāvji tikās, lai identificētu problēmas, kuras nepieciešams risināt nozares izaugsmes nodrošināšanai.

• 2015. gada III un IV ceturksnī Izglītības un zinātnes ministrija organizēja Viedās specializācijas stratēģijas platformas diskusiju ciklus katrā no RIS3 specializācijas jomām par Valsts nozīmes pētījumu centru tālākās attīstības scenārijiem un 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ieviešanas nosacījumiem². Diskusijās piedalījās rīcībpolitikas veidotāji (tai skaitā attiecīgo nozaru ministriju pārstāvji), pārstāvji no zinātniskajām institūcijām, augstākās izglītības iestādēm un uzņēmējdarbības sektora.

• 2016. gada IV ceturksnī Izglītības un zinātnes ministrija organizēja publiskās diskusijas par Humanitāro un sociālo zinātņu ekosistēmu un to lomu tautsaimniecības transformācijā - RIS3 prioritāšu un 1.1.1. SAM īstenošanā. Diskusijās piedalījās rīcībpolitikas veidotāji (tai skaitā attiecīgo nozaru ministriju pārstāvji) un pārstāvji no zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības iestādēm.

• Lai sekmētu pētniecības projektu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un produktivitāti, 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" un 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ieviešanas nosacījumi paredz, ka pētniecības projekta iesniegšanas priekšnosacījums ir nozaru asociācijas atzinums par pētniecības projektā pieteiktās izpētes nozīmību attiecīgās nozares vai komersanta attīstībai.

• Saskaņā ar 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ieviešanas nosacījumiem, projekta īstenošanas uzraudzībai izveidota uzraudzības padome. Padomes sastāvā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un tās galvenās funkcijas ir:

- izskatīt un izvērtēt pārskatus par projekta īstenošanas gaitu;

- izskatīt un izvērtēt informāciju par projekta īstenošanas sasniegtajiem rezultātiem;

- kontrolēt Valsts izglītības attīstības aģentūrai kā projekta īstenotājam (turpmāk - VIAA) piešķirtā finansējuma izlietojumu izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanai;

- ņemot vērā projekta īstenošanas gaitu, sniegt priekšlikumus VIAA risku aktualizēšanai un pārvaldības uzlabošanai;

- apstiprināt VIAA priekšlikumus līgumu vai vienošanās vienpusējai laušanai pētniecības pieteikuma īstenotāja saistību neizpildes gadījumā;

- izvērtēt un aprēķināt pētniecības pieteikuma īstenotāja atmaksājamo summu līguma laušanas gadījumos.

• Saskaņā ar 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" ieviešanas nosacījumiem finansējuma saņēmējiem - zinātniskajām institūcijām pirms projekta iesniegšanas CFLA ar Izglītības un zinātnes ministriju (tās izveidotu stratēģiju vērtēšanas komisiju, kurā cita starpā iekļauj arī atbilstošo nozaru ministriju pārstāvjus) jāsaskaņo tās vidēja termiņa attīstības stratēģija. Stratēģijas ietvaros projektu iesniedzēji ietver zinātniskās institūcijas pētniecības programmu, institucionālās attīstības plānu zinātniskās institūcijas veiktspējas un pārvaldības efektivitātes uzlabošanai, zinātniskās institūcijas cilvēkresursu attīstības plānu, kas izstrādāts atbilstoši pētniecības programmai. Vienlaikus, lai nodrošinātu pamatotu un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu ieguldījumu veikšanu, stratēģijas tiek saskaņotas arī ar atbilstošajām nozaru asociācijām. Stratēģiju vērtēšanas process norisinājās laika posmā no 2016. gada novembra līdz 2017. gada jūnijam kopumā izskatot un apstiprinot 14 ZI un AII stratēģijas, 7 vēl ir saskaņošanas procesā, tās plānots apstiprināt līdz 15.jūnijam.

· Lai nodrošinātu pilnvērtīgu atgriezenisko saiti par 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniegtajiem rezultātiem, gūtajām mācībām un secinājumiem, Izglītības un zinātnes ministra saskaņā ar Ministru kabineta 08.11.2016. sēdes protokollēmumā (protokols Nr. 60 60.§) noteikto līdz 31.08.2017. izstrādā ziņojumu ar pirmās kārtas atlases rezultātu analīzi un priekšlikumiem turpmāko atlases kārtu saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem, tai skaitā iekļaujot informāciju par priekšlikumiem, kas radušies Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa procesā un tematiskajās diskusijās, kā arī nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus pasākuma ieviešanas nosacījumos. Ievērojot, ka minētais ziņojums iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā, tas, atbilstoši nacionālajam normatīvajam regulējumam, tiks saskaņots gan ar nozares ministrijām, gan atbilstošajām nozari pārstāvošajām organizācijām. Līdzvērtīgu ziņojumu par 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu gatavo arī VIAA un tās izstrādātais ziņojums tiks izskatīts 1.1.1.2. pasākuma uzraudzības padomē. Vienlaikus pieminamas proaktīvas darbības, kuras inicē zinātnes nozari pārstāvošās asociācijas - Latvijas Jauno zinātnieku 2017. gada 7. jūnijā rīko publisko diskusiju par 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu, kurā plānotas diskusijas par pirmās atlases kārtas ietvaros gūto pozitīvo pieredzi, kā arī izvērtēt nepieciešamās pilnveides iespējas pasākuma īstenošanas nosacījumiem nākamo atlases kārtu rīkošanai.

Nozares lielākie uzņēmumi un to problēmjautājumu identificēšana

Papildus valsts atbalsta programmām, kuras Ekonomikas ministrija ievieš darbībā ar nozarēm, notiek arī divpusējas konsultācijas ar komersantiem.

Ekonomikas ministrija ir identificējusi lielākos nozaru uzņēmumus, ar kuriem ir uzsāktas sarunas un organizētas individuālas pārrunas par nozares attīstošo jautājumu noteikšanu un analīzi nozares tālākai sekmēšanai.

Kā vienu no pamata problēmām nozarēs, kas ir identificētas makro datu līmenī, parāda to, ka darba algu celšana vienmērīgi nekorelē ar sniegtās produktivitātes līmeni. Lai šādu situāciju mainītu un celtu uzņēmumu produktivitāti, ir uzsāktas individuālas vizītes uzņēmumos.

Pieskaņojot dalībai š.g. 1.-2.februāra Liepājas Mašīnbūves un metālapstrādes Forumā, kontaktbiržas izmantošanas iespēju ietvaros norisinājās divpusējās sarunas ar mašīnbūves un metālapstrādes lielākajiem nozares ražojošo uzņēmumu pārstāvjiem, kuri sniedza viedokli par pastāvošajām problēmām nozarē (kvalificēta darbaspēka trūkums inženieru, produktu attīstītāju līmenī, vienas nozares uzņēmumu savstarpējas komunikācijas neesamība un potenciālās sadarbības trūkums, konsolidācijas nepieciešamība tautsaimniecības izaugsmei u.c.), kā arī sniedza ieteikumus tālākai darbībai.

Tāpat š.g.3.marta Latgales biznesa forumā, notika individuālas sarunas ar Daugavpilī strādājošiem uzņēmumiem par to attīstību bremzējošiem apstākļiem. Ir identificētas problēmas muitas, darbaspēka pieejamības, investīciju piesaistes, ārējo tirgu apgūšanas jomās, kuras tiek risinātas.

Š.g. 19.-20.aprīlī, foruma «Māksla būt uzņēmējam» Valmierā ietvaros notika individuālas sarunas ar Valmierā strādājošiem uzņēmējiem. Tika identificēts augsti kvalificēta darbaspēka iztrūkums, pārrobežu tirdzniecības sarežģītība (pārlieku lielā dokumentācija, administratīvais slogs), nav vienota atbalsta punkta, kur vērsties uzņēmējam, lai realizētu projektu piedāvātajās valsts atbalsta programmās, valstij būtu jāfinansē produktu, tehnoloģiju priekšizpēte, jo tas sastāda lielu summu, kuru vidējais Latvijas uzņēmums finansiāli nespēj atļauties.

Papildus tam ir identificēti problēmjautājumi IT nozarē saistībā ar autortiesību normu piemērošanu, kuri tiek risināti sadarbībā ar FICIL un KM.

Ekonomikas ministrijas mērķis šajā kontekstā ir iegūt maksimāli kvalitatīvus datus un informāciju no visu pārstāvēto mērķa nozaru uzņēmumiem, lai identificētu problēmas un sniegtu provizoriskos darbības mehānismus šo problēmu novēršanā.

Atvērto datu memorands

2017.gada 9. februārī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē tika parakstīts sadarbības memorands "Par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā". Memoranda dalībniekiem - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijai (LIKTA) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) - pievienojušies Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, izglītības un pētniecības iestādes.

Memoranda mērķis ir stiprināt Latvijas IKT nozares attīstību un eksporta iespējas, nozares sniegto iespēju izmantošanu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, kā arī modernās sabiedrības un ekonomikas prasībām atbilstošas e-pārvaldības attīstību un nostiprināt Latvijas valsts un ekonomikas starptautisko konkurētspēju.

Memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: 1.datu demokratizācija (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), 2.datos balstīta sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos un 3.tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība, kā arī to komercializācija.

Memorands aptver gan efektīvāku IKT izmantošanu valsts pārvaldē (1. un 2.pīlārs). Gan arī veicinās plašāku IKT izmantošanu privātajā sektorā (3.pīlārs).

Pirmā pīlāra "Datu demokratizācija" ietvaros VARAM sadarbībā ar LIKTA ir nodefinējusi prioritārās atvērto datu kopas, kuras tehniski un juridiski šobrīd atvērt būtu visefektīvāk, tērējot pēc iespējas mazāk laika un finanšu resursus. Izstrādes procesā šobrīd ir pirmās atvērto datu kopas - adrešu reģistra publicēšanas pilotprojekts. Datu atvēršana ļaus privātajam sektoram izmantot jau šobrīd valsts rīcībā esošās datu bāzes, tādējādi nebūs nepieciešams komersantiem pašiem par saviem līdzekļiem veidot savas, paralēlas datu bāzes (piemēram, klientu adrešu reģistrus). Papildus tam, tas ļaus komersantiem veidot IKT risinājumus balstoties uz tādām datu bāzēm, kuru izveidošana privātajam sektoram ir pārāk dārga vai pat neiespējama (piemēram, ģeotelpiskās informācijas sistēmas). Otrā pīlāra "Datos balstīta sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos un datos" ietvaros Valsts kanceleja veicinās vienotu valsts pārvaldes portālu izveidi. Tādējādi veicinot valsts pārvaldes caurskatāmību un atvērtību sabiedrībai.

Trešā pīlāra "Tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība, to komercializācija" ietvaros Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie nozaru sadarbības projektu identificēšanas, lai veicinātu plašāku IKT izmantošanu tradicionālajās nozarēs, tādējādi radot jaunus biznesa modeļus. Ir notikušas IT-farmācijas, IT-kokapstrādes, IT-tūrisma nozares tikšanās uzsverot atvērto datu konceptu kā nozares attīstošo virzītājspēku. Tāpat ir notikušas jau atkārtotas IT-medicīnas nozares tikšanās, kurās jau uzsāktas sarunas par konkrētu projektu realizāciju. Bez tā, ir identificēti konkrēti IT-kokapstrādes nozares sadarbības projekti, kuri jau ir pieteikti finansējumam "meža" nozares kompetences centrā.

¹ Sīkāka informācija: http://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/viedas_specializacijas_iev/diskusiju_materiali/?year=2014

² Sīkāka informācija http://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/viedas_specializacijas_iev/diskusiju_materiali/)

Informatīvā ziņojuma
"Viedās specializācijas stratēģijas monitorings"
5. pielikums

EIROPAS INOVĀCIJAS REZULTĀTU PĀRSKATS

Valstu inovācijas spējas savstarpējai salīdzināšanai tiek lietoti dažādi pārskati un indeksi, kurus izstrādā starptautiskās organizācijas, kā arī dažādas konsultāciju un finanšu institūcijas. Daži no tiem ir Globālais Inovācijas indekss (Global Innovation Index)¹, Bloomeberg Inovācijas indekss (Bloomberg Innovation Index)², kā arī Eiropas Inovācijas rezultātu pārskats (European Innovation Scoreboard).³

Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, t.sk. Latvijas inovācijas spējas salīdzināšanas rīks, kas sniedz novērtējumu par šo valstu inovācijas jomas attīstības tendencēm, t.sk. salīdzinājumā ar galvenajiem ES starptautiskajiem konkurentiem, ir Eiropas Komisijas (EK) ikgadēji publicētais Eiropas Inovācijas rezultātu pārskats (EIS).

EIS ietver detalizētu analīzi un informāciju par 25 rādītājiem, norādot uz ES dalībvalstu stiprajām un vājajām vietām, balstoties uz būtisku inovācijas virzītājspēku novērtējumu - sākot no pētniecības sistēmas efektivitātes un valsts/ privātā sektora investīcijām pētniecībā un attīstībā (P&A), beidzot ar intelektuālā īpašuma jomas sekmības salīdzinājumu, kā arī ekonomiskajiem efektiem un atdevi, kas raksturo valsts inovācijas potenciālu.

EIS 2016.gada pārskatā (sagatavots par 2015.gadu), Latvija pirmo reizi iekļauta "vidējo inovatoru" (moderate innovators) valstu grupā, kas apliecina, ka šo valstu sniegums inovācijas jomā ir 50-90% no ES 28 valstu (ES-28) vidējā līmeņa. Pārskatā aplūkotajā periodā par 2008.-2015.gadu Latvija ir uzrādījusi visaugstāko inovācijas izaugsmes ikgadējo pieaugumu starp visām ES dalībvalstīm, sasniedzot 4% (ES vidējais pieaugums - 0,74%).

Attēls Nr.1: European Innovation Scoreboard 2016

Analizējot Pārskata komponentes (sk. attēlu Nr.1) secināms, ka salīdzinoši labāki rādītāji Latvijai ir cilvēkresursu attīstības (augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju skaits, augstākā līmeņa vidējo izglītību ieguvušo jauniešu skaits), piesaistītās riska kapitāla investīcijas, kā arī rādītājs, kas raksturo tos uzņēmumu izdevumus inovācijai, kas nav P&A. Savukārt vājāki rezultāti novērojami tādos Pārskatā ietvertajos indikatoros kā: uzņēmumu izdevumi P&A; inovatīvi mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas sadarbojas ar citiem; strauji augoši inovatīvi uzņēmumi; publiskā un privātā sektora kopīgi sagatavotās publikācijas. Zem ES vidējā līmeņa ir arī rādītāji, kas raksturo publisko un privāto zinātnisko publikāciju skaitu; doktorantūras studentu skaitu ārpus ES; ieņēmumus no licencēm un patentiem ārzemēs; kā arī uzņēmumu izdevumus P&A.

Latvijas sniegums EIS kopumā ir uzlabojies - 2016.gada Pārskatā par 2015.gadu Latvija visos rādītājos kopā sasniedza 54% no ES dalībvalstu vidējā rādītāja (2008.gadā - 43%). Tomēr Latvijas veiktspēja lielākajā daļā EIS indikatoru saglabājās zem vidējā ES valstu līmeņa, sevišķi tādos rādītājos kā: Publisko un privāto zinātnisko publikāciju skaits (1%), Ārpussavienības doktorantūras studenti (16%), Ieņēmumi no licencēm un patentiem ārzemēs (3%), Uzņēmumu izdevumi P&A (19%). Latvijas relatīvi stiprās puses identificējams divos rādītājos: Uzņēmumu investīciju rādītājā vērtētais apakšrādītājs - Izdevumi inovācijai, kas nav P&A (201%) un (Finanšu un atbalsta rādītājā vērtētais apakšrādītājs - Riska kapitāla investīciju apjoms no IKP (155%).

2016.gada Pārskatā kāpums ir novērojams vairākos indikatoros, piemēram, Ārpussavienības doktorantūras studenti (+40%), Kopienas preču zīmes (+12%), Jauni doktorantūras studiju beidzēji (+9,4%). Savukārt vislielākais kritums novērojams šādos indikatoros: Publiskā un privātā sektora kopīgi izstrādātas publikācijas (-14%), Ieņēmumi no licencēm un patentiem ārzemēs (-12%), kā arī Starptautiskie patentu pieteikumi (PCT) sociālo izaicinājumu jomā (-6,2%) (sk. Tabulu Nr.1)

Rādītāji	Laika periods, kura dati tiek izmantoti	LV izmaiņas pret iepriekšējo gadu (%)	% no ES-28 rādītāja, IUS2016
Rādītāji	Laika periods, kura dati tiek izmantoti	LV izmaiņas pret iepriekšējo gadu (%)	LV	LT	EE
Cilvēkresursi		5,6	93	121	96
Jauni doktorantūras studiju beidzēji	2007-2014	9,4	51	60	61
Augstāko izglītību ieguvušie iedzīvotāji (30-34.g.vec.)	2008-2015	6,5	106	146	117
Augstākā līmeņa vidējo izglītību ieguvušie jaunieši	2008-2015	1,1	104	111	100
Atvērta, izcila, pievilcīga pētniecības sistēma		17	36	29	73
Zinātnisku publikāciju līdzautori starptautiskos izdevumos, publikāciju skaits uz 1 milj. iedz.	2008-2015	9,3	48	77	198
10 % zinātniskās publikācijas, uz kurām visvairāk atsaucas pasaulē, % no kopējo zinātnisko publikāciju skaita valstī	2006-2013	3,8	60	43	69
Ārpussavienības doktorantūras studenti	2007-2014	40,0	16	8	25
Finanses un atbalsts		5,4	87	110	148
Publiskā sektora izdevumi P&A, % no IKP	2007-2014	2,8	63	100	111
Riska kapitāls	2008-2015	8,0	155	130	217
Uzņēmumu investīcijas		3,4	100	83	130
Uzņēmumu izdevumi P&A, % no IKP	2007-2014	4,8	19	23	48
Izdevumi inovācijai, kas nav P&A, % no apgrozījuma	2006, 2008, 2010, 2012	2,0	201	160	227
Sadarbība un uzņēmējdarbība		-14	22	35	96
MVU iekšējas inovācijas	2006, 2008, 2010, 2012	-0,6	48	48	96
Inovatīvi MVU, kas sadarbojas ar citiem	2006, 2008, 2010, 2012	-3,0	44	73	153
Publiskā un privātā sektora kopīgi izstrādātas publikācijas, publikāciju skaits uz 1 milj. iedz.	2008-2014	-14	1	5	20
Intelektuālais īpašums		2,6	59	46	77
PCT patentu pieteikumi	2006-2013	-0,2	23	17	28
PCT patentu pieteikumi sociālo problēmu jomā	2005-2012	-6,2	27	12	20
Kopienas preču zīmes	2008-2015	12,0	73	65	190
Kopienas dizainparaugi	2008-2015	6,0	51	29	69
Inovatīvie uzņēmumi		2,3	22	21	80
MVU, kas ievieš izstrādājumu vai procesu inovācijas	2006, 2008, 2010, 2012	1,2	51	53	108
MVU, kas ievieš tirgvedības vai organizācijas inovācijas	2006, 2008, 2010, 2012	7,5	64	70	86
Strauji augoši inovatīvi uzņēmumi	2010-2013	-1,7	66	62	85
Ekonomiskie efekti/rezultāti		-0,7	44	29	56
Nodarbinātība zinātnes ietilpīgās aktivitātēs	2008-2014	4,3	78	63	82
Vidēji augsto un augsto tehnoloģiju produktu eksporta īpatsvars	2008-2015	0,2	57	61	76
Zināšanu ietilpīgu pakalpojumu eksports	2010-2013	-1,1	79	29	70
Tirgum jaunu un uzņēmumam jaunu inovāciju pārdevumi	2006, 2008, 2010, 2012	5,9	40	44	63
Ieņēmumi no licencēm un patentiem ārzemēs, % no IKP	2007-2014	-12	3	10	8

¹ https://www.globalinnovationindex.org/gii-2016-report

² https://www.bloomberg.com/graphics/2015-innovative-countries/

³ http://ec.europa.eu/growth/industry/innovation/facts-figures/scoreboards_lv

Informatīvā ziņojuma
"Viedās specializācijas stratēģijas monitorings"
6. pielikums

RIS3 MĒRĶA SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJU VĒRTĪBAS 2008. - 2015. GADS

	Mērķa sasniegšanas rādītāji	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	Fakts	Progress	2020	Politikas plānošanas dokuments
	Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija)	"modest"	"modest"	"modest"	"modest"	"modest"	"modest"	"modest"	"modest"	"moderate" (2017)	►	"moderate"	ZTAI	RIS3 virsmērķi
	Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP	0,62	0,46	0,6	0,7	0,66	0,6%	0,69	0,62	0,44 (2016)	▼	1,5%	ZTAI, NIP, NRP
	Produktivitāte apstrādes rūpniecībā (EUR uz 1 strādājošo)	15,6	15,7	18,5	19,9	20,3	20,3	21,4	22,4	23.6 (2016)	►	29 000
IV₁	Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā	6533	5485	5563	5432	5593	5396	5739	5570	5120 (2016)	▼	7000	ZTAI	Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme
IV₂	Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst. cilv.)	24,2	26,0	26,5	24,8	21,5	21,6	17,4	17,0	15,8 (2016)	▼	24,6	ZTAI
IV₃	Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību	26	31	33	36	37	41	40	41	43 (2016)	▲	40	ZTAI
IV₄	Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju	39	40	40	41	41	41	40	29	22 (2017)	▲	20	ZTAI
IV₅	Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs	857	922	1032	1731	1565	1656	1601	1978	1820* (2016)	▲	1500	ZTAI
IV₆	Sekmības rādītājs dalībai ES Ietvara programmā (%)	23	21	20	23	16	19	18,8	7,45	12,7 (2016)	▼	30	ZTAI
U₁	Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem ieguldījumiem)	27	36	38	24	23	21	27	20	20,0% (2015)	▼	48	ZTAI
U₂	Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši pilna laika ekvivalentam)	18,8	18,7	22,6	16	15,8	18,2	24,1	20,6	20,6 (2015)	►	23	ZTAI
U₃	Piešķirtie Eiropas patenti, kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā	3	2	8	11	7	5	13	8	16 (2016)	▼	50	ZTAI
R₁	Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem)	25,0	-	29,9	-	30,4	-	25,5	-	25,5% (2014)	▼	40	ZTAI	Tautsaimniecības transformācija
R₂	Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20%	10,8	10,9	13,4	13,2	13,1	12,7	12,1	12,3	12,5 (2016)	▼	20	NIP
R₃	Apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40%	78,3	79,0	92,8	100	101,8	101,8	107,5	112,4	118,3 (2016)	►	140	NIP
R₄	Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60%	107,0	83,3	95,1	100	104,3	102,3	102,7	107,1	113,1 (2016)	►	160	NIP
R₅	Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās, %)	- 19,1	31,0	26,8	26,8	16,5	1,0	2,2	1,1	2,6 (2016)	►	5% (2018.-2020.g., vidēji gadā)	LPPEVĀIPP
R₆	Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%)¹	4,6	5,3	4,8	6,7	6,4	8,0	9,7	9,8	9,8 (2015)	►	11%	LPPEVĀIPP
R₇	Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā	4,6	5,3	4,8	6,7	6,4	8,0	9,7	9,8	9,8 (2015)	►	31%	ZTAI
R₈	ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā)	3,5	0,4	1,6	5,2	4,0	3,0	1,9	2,4	1,4 (2016)	▼	1,2 (2018.-2020.g., vidēji gadā)	LPPEVĀIPP

¹ Lai identificētu eksporta struktūras izmaiņas un nodrošinātu datu starptautisku salīdzināmību, Pamatnostādnēs tika veiktas korekcijas rezultatīvā rādītāja definēšanā un turpmāk tiks izmantota Eurostat metodoloģija, kas ir balstīta uz augsto tehnoloģiju eksporta uzskaiti pa produktu grupām, nevis pēc uzņēmumu darbības veida.

Tiesību akta pase

Nosaukums: Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Pieņemts: 27.02.2018.

Politikas plānošanas dokumentsPolitikas joma: Izglītības un zinātnes politika Atbildīgā iestāde:

Saistītie dokumenti

Politikas plānošanas dokumenti
Citi saistītie dokumenti

Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids

Informatīvais ziņojums VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS STRATĒĢIJAS MONITORINGS

Rīga

SATURS

IEVADS

IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI

KOPSAVILKUMS

1. RIS3 UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI

2. RIS3 KONCEPTS

3. VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS JOMU SASAISTE AR TAUTSAIMNIECĪBAS UN ZINĀTNES NOZARĒM

4. EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES, MĒRĶI UN IZAICINĀJUMI

5. TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTURĀLĀS TRANSFORMĀCIJAS VIRZIENI

6. RIS3 MONITORINGA IETVARS

7. MĒRĶA RĀDĪTĀJU HIERARHIJA

8. POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI

9. RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJU ANALĪZE

PASĀKUMU PLĀNS

NOZARU MAKRO ANALĪZE1

ZINĀTNES, TEHNOLOĢIJU ATTĪSTĪBAS UN INOVĀCIJAS PAMATNOSTĀDŅU 2014. - 2020. GADAM TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNOJUMĀ NOTEIKTO UZDEVUMU IZPILDE

NACIONĀLĀS INDUSTRIĀLĀS POLITIKAS PAMATNOSTĀDŅU UZDEVUMU UN PASĀKUMU ĪSTENOŠANAS PROGRESS 2014.-2016.GADAM

NOZARU DISKUSIJU PLATFORMA - UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATKLĀJUMA PRINCIPA IEVIEŠANA

EIROPAS INOVĀCIJAS REZULTĀTU PĀRSKATS

RIS3 MĒRĶA SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJU VĒRTĪBAS 2008. - 2015. GADS

Informatīvais ziņojums
VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS STRATĒĢIJAS MONITORINGS

NOZARU MAKRO ANALĪZE¹