Saturs

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

KOPSAVILKUMS

ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS

1. Valstij piekritīgās kustamās mantas aprites procesa vienkāršošana

1.1. Rīcība ar konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, kas atrodas NVA glabāšanā

1.2. Rīcība ar atrasto kustamo mantu

1.3. Rīcība ar mazos daudzumos konfiscētiem tabakas izstrādājumiem un alkoholiskiem dzērieniem

1.4. Rīcība ar konfiscētām narkotiskām, psihotropām vielām un prekursoriem

1.5. Rīcība ar konfiscētiem ieročiem

1.6. Konfiscētas mantas atrašanās vietas norādīšana gala nolēmumā

2. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi:

2.1. Rīcība ar zemesgrāmatā neierakstītiem valstij piekritīgiem nekustamiem īpašumiem

2.2. Kārtība, kādā ZTI atsāk lietas par bezmantinieka mantu, un atbildīgā iestāde, kura būs tiesīga iniciēt ZTI atsākt lietu par bezmantinieka mantu

2.3. Rīcība ar nekustamo īpašumu, kas sastāv no vairākām institūcijām piekritīgām daļām

2.4. Rīcība ar valstij piekritīgo meža zemi

2.5. Aresta noņemšana valstij piekritīgiem nekustamiem īpašumiem

2.6. Atmestie nekustamie īpašumi

3. Bīstamo atkritumu, KAS KONSTATĒTI VALSTIJ PIEKRITĪGAJOS NEKUSTAMOS ĪPAŠUMoS TOS PĀRŅEMOT, apsaimniekošana UN VIDES PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANA ŠAJOS ĪPAŠUMOS

4. Zvērinātu notāru atlīdzība par amata darbību veikšanu bezmantinieku lietās

5. Normatīvā regulējuma noteikšana rīcībai ar valstij piekritīgiem finanšu instrumentiem

6. Normatīvā regulējuma noteikšana rīcībai ar kapitāldaļām un akcijām

7. Rīcība ar valstij piekritīgo kustamo mantu – dzīvniekiem

Risinājumu kopsavilkums

Ietekme uz valsts un pašvaldības budžetu

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

EM – Ekonomikas ministrija

FM – Finanšu ministrija

IeM – Iekšlietu ministrija

LPS – Latvijas Pašvaldību savienība

LVM – akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"

MK – Ministru kabinets

NVA – Nodrošinājuma valsts aģentūra

TM – Tieslietu ministrija

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VNĪ – valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"

VP – Valsts policija

VVD – Valsts vides dienests

VZD – Valsts zemes dienests

ZM – Zemkopības ministrija

ZTI – zvērināts tiesu izpildītājs

KOPSAVILKUMS

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra sēdes protokola Nr. 60 5. § 2. punktu VID ar 2021. gada 30. septembra rīkojumu Nr. 269 "Par darba grupas izveidošanu" izveidoja darba grupu konceptuālā ziņojuma izstrādei par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu. Ņemot vērā problēmjautājumu loku, darba grupā tika iesaistīti pārstāvji un attiecīgās jomas eksperti no FM, VID, VNĪ, TM, VZD, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Rīgas rajona tiesas, EM, SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", VARAM, VVD, ZM, LVM, IeM, NVA, VP un LPS (turpmāk – arī iesaistītās institūcijas).

Manta, kas saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem tiek konfiscēta vai atzīta par bezīpašnieka, bezmantinieku, atrasto mantu, kas pāriet valsts kā atradēja īpašumā vai atrasto apslēpto mantu, ir piekritīga valstij. Tomēr procesos, kas saistīti ar mantas, kas piekrīt valstij, statusa noteikšanu un procesos, kas saistīti ar valstij piekritīgas mantas uzskaiti, realizēšanu un iznīcināšanu, iesaistītās institūcijas ir identificējušas vairākus problēmjautājumus, kas analizēti konceptuālajā ziņojumā, piedāvājot katram problēmjautājumam iespējamo situācijas risinājumu.

Problēmjautājumi ir identificēti procesos, kuri saistīti ar mantas, kas piekrīt valstij statusa noteikšanu, un procesos, kuri saistīti ar valstij piekritīgas mantas uzskaiti, realizēšanu un iznīcināšanu, un šajā ziņojumā sadalīti atsevišķos jautājumu tematos: valstij piekritīgās kustamās mantas aprites procesa vienkāršošana, valstij piekritīgie nekustamie īpašumi, zvērinātu notāru atlīdzība par amata darbību veikšanu bezmantinieku lietās, bīstamo atkritumu, kas konstatēti nekustamos īpašumos tos pārņemot, apsaimniekošana, normatīvā regulējuma noteikšana rīcībai ar valstij piekritīgiem finanšu instrumentiem un noziedzīgi iegūtām un konfiscētām kapitāldaļām un akcijām, kā arī rīcība ar valstij piekritīgo kustamo mantu – dzīvniekiem.

ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS

Mantas piekritības valstij noteikšanas procesā un valstij piekritīgās mantas uzskaites, realizēšanas, iznīcināšanas procesu nodrošināšanā ir iesaistītas valsts institūcijas, pašvaldības un kapitālsabiedrības. Praksē visas iesaistītās institūcijas saskaras ar vairākiem problēmjautājumiem, kuru risināšanai tiek neefektīvi tērēti valsts administratīvie un finanšu resursi.

NVA noteiktos gadījumos glabā, realizē un iznīcina izņemto mantu administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī lietiskos pierādījumus un arestēto mantu kriminālprocesos, proti, pēc attiecīga amatpersonas lēmuma NVA realizē vai iznīcina mantu, kas novietota glabāšanā NVA. Savukārt VID pēc attiecīga amatpersonas lēmuma par mantas konfiskāciju administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesos nodrošina turpmāku rīcību (realizē, iznīcina) ar to pašu mantu, kas jau atrodas NVA glabāšanā. No minētā secināms, ka abas iestādes pēc būtības nodrošina analoģisku rīcību ar vienu un to pašu mantu, kas sākotnēji novietota glabāšanā NVA, tikai dažādos tās statusos (proti, NVA ar mantu, kamēr tā ir privātpersonai izņemtas mantas statusā administratīvo pārkāpumu lietās, lietisko pierādījumu vai arestētas mantas statusā kriminālprocesos, bet VID – ar mantu, kad tā administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesos tiek konfiscēta). Atšķirība ir vienīgi apstāklī, ka VID rīkojas jau ar valsts īpašumā esošu mantu. Minētā darbība rada lieku administratīvo slogu mantas realizācijas un iznīcināšanas procesā iesaistītajām iestādēm un nelietderīgu finansējuma izlietojumu transporta nodrošināšanai, pārvadājot sākotnēji administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un kriminālprocesos - lietiskos pierādījumus un arestēto mantu, un pēc konfiskācijas valstij piekritīgo mantu no iestādes uz iestādi, kas liecina par neefektīvu valstij piekritīgās mantas uzskaites, realizēšanas, iznīcināšanas procesu, tādēļ ir nepieciešams vienkāršot un efektivizēt konfiscētās mantas realizācijas un iznīcināšanas procesu.

Šobrīd saskaņā ar MK 2013. gada 26. novembra noteikumiem Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1354) VID pieņem un uzskaita nekustamo īpašumu, kuram nav kreditoru pretenziju.

Tādējādi atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1354 praksē VID var pieņemt uzskaitē kā valstij piekritīgu mantu tikai tādu nekustamo īpašumu, kurš ir reģistrēts zemesgrāmatā un uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas.

Šobrīd VID rīcībā ir informācija par aptuveni 45 nekustamajiem īpašumiem, kuri ar zvērināta notāra aktu ir atzīti par bezmantinieka mantu, kuri nav ierakstīti zemesgrāmatā un kuriem nav pieteiktas kreditoru pretenzijas vai kuri ar tiesas spriedumu nav atzīti par bezīpašnieka mantu. VID šādus nekustamos īpašumus nevar pieņemt valsts uzskaitē un nodot tos atbildīgajiem valdītājiem, tādēļ tie netiek atgriezti civiltiesiskajā apritē.

Darbības ar valstij piekritīgo mantu nodrošina VID, kas realizē, nodod bez maksas un iznīcina valstij piekritīgo mantu. Piemēram, darbībās ar valstij piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem VID loma ir būt kā starpniekam, kas pieņem nekustamos īpašumus valsts uzskaitē un nodod tos valsts institūcijas, pašvaldības vai kapitālsabiedrības valdījumā atbilstoši tās kompetencei , kas pēc pārņemšanas tos izmanto savu funkciju nodrošināšanai vai atsavina, ieskaitot realizācijas ieņēmumus valsts budžetā. Taču praksē bieži vien atbildīgā valsts institūcija, pašvaldība vai kapitālsabiedrība dažādu apstākļu dēļ (piemēram, nekustamais īpašums pēc sava sastāva piekrīt vairākām institūcijām utt.) nepārņem nekustamo īpašumu, un rezultātā tiek tērēts ilgs laiks un cilvēkresursi sarakstei ar iestādēm, lai visbeidzot VID varētu šādu īpašumu nodot pēc piekritības.

Tāpat normatīvie akti neparedz pienākumu un konkrētu institūciju, kura sedz notāra atlīdzību un viņam radušos izdevumus par akta sagatavošanu par bezmantinieka mantu. Ņemot vērā to, ka zvērinātiem notāriem ir tiesības saņemt atlīdzību, ir nepieciešams risinājums un konkrēta iestāde, kura segs zvērināta notāra atlīdzību un izdevumus bezmantinieka mantas gadījumā.

Papildus minētajam VID praksē sastopas ar gadījumiem, kad valstij piekritīgos nekustamos īpašumus nodod valsts institūcijām un kapitālsabiedrībām un tās konstatē, ka nekustamajā īpašumā ir bīstamie atkritumi vai arī ir konstatēts vides piesārņojums, taču valsts institūcijām un kapitālsabiedrībām nav nepieciešamā finansējuma, lai nodrošinātu atbilstošu rīcību ar bīstamajiem atkritumiem vai rīcību vides piesārņojuma novēršanai. Tādējādi ir nepieciešams risinājums, kas ļautu novērst pārkāpumus vides aizsardzības jomā un atbrīvot valstij piekritīgos nekustamos īpašumus no bīstamajiem atkritumiem un konstatētā vides piesārņojuma, neradot un novēršot kaitējumu vai apdraudējumu videi vai cilvēka dzīvībai vai veselībai.

Normatīvajos aktos nav paredzēta arī kārtība, kādā veikt darbības ar vērtspapīriem, kas palikuši pēc juridiskas personas likvidācijas, un kriminālprocesa ietvaros konfiscētiem vērtspapīriem. Šobrīd vērtspapīri glabājas kredītiestāžu kontos un ar tiem netiek veiktas nekādas darbības. Kredītiestādes var aprēķināt maksu par glabāšanu un tādēļ valstij varētu rasties papildu izdevumi par to glabāšanu, kā arī tie netiek atsavināti un nav ieņēmumu, ko ieskaitīt valsts budžetā.

Tāpat normatīvajos aktos nav paredzēta kārtība, kādā realizēt noziedzīgi iegūtās un konfiscētās kapitāldaļas un akcijas. Tādējādi ir nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā būtu noteikta noziedzīgi iegūto un konfiscēto kapitāldaļu un akciju realizēšanas kārtība.

Atbilstoši likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 3.punktam VID nodrošina rīcību ar konfiscētiem dzīvniekiem tāpat kā ar jebkuru citu valstij piekritīgu mantu. Taču praksē VID šajā procesā piedalās tikai tiktāl, cik paraksta nodošanas un pieņemšanas aktus, jo dzīvnieki tiek nodoti atbildīgajai iestādei turpmākai rīcībai bez VID starpniecības. Tādējādi ir nepieciešams izstrādāt risinājumu, kurā izslēgtu VID starpniecību un rīcību ar dzīvniekiem nodrošinātu tikai atbildīgās iestādes.

Darba grupa, izvērtējot no prakses izrietošās problēmsituācijas, secina, ka problēmjautājumi būtu sadalāmi tematiskās sadaļās:

1. Valstij piekritīgās kustamās mantas aprites procesa vienkāršošana.

2. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi.

3. Bīstamo atkritumu, kas konstatēti valstij piekritīgajos nekustamajos īpašumos, tos pārņemot, apsaimniekošana un piesārņojuma novēršana šajos īpašumos.

4. Zvērinātu notāru atlīdzība par amata darbību veikšanu bezmantinieku lietās.

5. Normatīvā regulējuma noteikšana rīcībai ar valstij piekritīgiem finanšu instrumentiem.

6. Normatīvā regulējuma noteikšana rīcībai ar noziedzīgi iegūtām un konfiscētām kapitāldaļām un akcijām.

7. Rīcība ar valstij piekritīgo kustamo mantu – dzīvniekiem.

Katram problēmjautājumam tiek piedāvāti iespējamie risinājumi procesa sakārtošanai, vienkāršošanai un efektivizēšanai, lai atvieglotu iesaistīto institūciju administratīvo un finanšu slogu.

1. Valstij piekritīgās kustamās mantas aprites procesa vienkāršošana

1.1. Rīcība ar konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, kas atrodas NVA glabāšanā

NVA saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) un Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) normām un pamatojoties uz MK 2020. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 413 "Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 413) un MK 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1025 "Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1025), veic noteiktas darbības ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un kriminālprocesos ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, tajā skaitā uzskaita un nodrošina izņemtās mantas, lietisko pierādījumu un arestētās mantas saglabāšanu. Tāpat NVA normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos veic izņemtās mantas, lietisko pierādījumu un arestētās mantas realizāciju un iznīcināšanu.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.1025 49.punktam, ja nolēmums kriminālprocesā paredz lietiskā pierādījuma konfiskāciju, procesa virzītājs piecu darbdienu laikā paziņo par to NVA, nosūtot attiecīgā nolēmuma oriģinālu vai tā atvasinājumu. NVA konfiscēto lietisko pierādījumu nodod VID atbilstoši normatīvajos aktos par rīcību ar valstij piekritīgo mantu noteiktajai kārtībai.

Atbilstoši likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punktam VID nodrošina turpmāku rīcību ar administratīvā pārkāpuma procesā konfiscēto mantu (sk. arī AAL 155. pantu) un konfiscētiem lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu kriminālprocesos (sk. arī KPL 240. pantu). Saskaņā ar likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punktā ietverto pilnvarojumu ir izdoti MK noteikumi Nr. 1354, saskaņā ar kuriem VID pēc MK noteikumu Nr. 1354 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem un uzskaita konfiscēto valstij piekritīgo mantu, tajā skaitā arī to, kas sākotnēji (izņemtās mantas statusā administratīvo pārkāpumu lietās un lietisko pierādījumu un arestētās mantas statusā kriminālprocesos) novietota glabāšanai NVA. Tad VID nodrošina tās uzskaiti, realizāciju vai iznīcināšanu. Tādējādi, tiklīdz izņemtā manta, lietiskie pierādījumi un arestētā manta, kura atrodas NVA glabāšanā, ar amatpersonas lēmumu kļūst par konfiscētu, NVA tā ir jānodod VID kā valstij piekritīga manta.

Gadījumos, ja amatpersona nolemj administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un kriminālprocesos - lietiskos pierādījumus un arestēto mantu pirms galīgā nolēmuma pieņemšanas lietā realizēt vai iznīcināt, NVA atbilstoši MK noteikumiem veic tās realizāciju vai iznīcināšanu. Turpretī, ja NVA glabāšanā līdzās izņemtajai mantai, lietiskajiem pierādījumiem un arestētai mantai atrodas konfiscētā manta, NVA nav tiesību rīkoties ar šo mantu un NVA tā ir jānodod VID, kurš ierodas NVA noliktavā un pārņem konfiscēto mantu un nodrošina tās realizāciju, iznīcināšanu vai nodošanu bez maksas, ja mantai ir vēsturiska, zinātniska vai mākslinieciska vērtība.

No minētā secināms, ka attiecībā uz administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un kriminālprocesos – lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, kā arī attiecībā uz konfiscēto valstij piekritīgo mantu, kura atrodas glabāšanā NVA, tiek veiktas identiskas darbības, kad manta ir jārealizē vai jāiznīcina. Tātad, ja valstij piekritīgā manta glabājas NVA, būtu operatīvāk, lietderīgāk un ekonomiskāk, ja NVA veiktu šīs mantas realizāciju, iznīcināšanu vai nodošanu bez maksas, neiesaistot VID šajā procesā, jo NVA nav jāveic administratīvās procedūras, nododot mantu VID, nav jāveic atkārtotu mantas pārskaitīšanu, var uzsākt mantas realizācijas, iznīcināšanas vai nodošanas bez maksas procedūras uzreiz, uzzinot par mantas piekritību valstij, negaidot 20 darbadienas, kuru laikā VID ir jāpārņem attiecīgā manta.

Risinājums. NVA veic konfiscētās valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, iznīcināšanu vai nodošanu bez maksas attiecībā uz konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, kas jau atrodas NVA faktiskā glabāšanā.

Risinājuma īstenošana. Lai risinājumu īstenotu, jāveic grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā.

Pēc attiecīgo grozījumu veikšanas minētajā likumā FM ir jāizstrādā jauni MK noteikumi par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā (turpmāk – jaunie MK noteikumi), kā arī atbildīgajām institūcijām jāizstrādā pārējie izrietošie un saistītie MK noteikumi.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. VID nepieņem un neuzskaita konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, ko NVA sākotnēji pieņem un uzskaita izņemtās mantas statusā administratīvo pārkāpumu lietās un lietisko pierādījumu un arestētās mantas statusā kriminālprocesos. Tādējādi tiek paātrināts konfiscētās mantas realizācijas, iznīcināšanas un nodošanas bez maksas process, jo NVA to veiks uzreiz pēc attiecīgās iestādes lēmuma par konfiskāciju spēkā stāšanās. Tādējādi samazinās administratīvais slogs, jo darbības ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un kriminālprocesos ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu (sākot ar tās uzskaiti, glabāšanu un beidzot ar tās iznīcināšanu, realizāciju vai nodošanu bez maksas) veiks tikai viena iestāde – NVA. Ņemot vērā, ka NVA atsevišķos gadījumos ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un kriminālprocesos ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu līdz to konfiskācijai jau veic realizācijas vai iznīcināšanas darbības, secināms, ka NVA ir gan pieredze, gan izveidojusies prakse šo darbību veikšanai.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Ņemot vērā, ka atbilstoši risinājumam galējo rīcību ar mantu veiks NVA, tad VID veidosies ietaupījums viena amata vieta un finansējums atlīdzībai 17 352 euro gadā, amata vietas uzturēšanas izdevumiem un konfiscēto mantu glabāšanas un iznīcināšanas izdevumiem 18 945 euro gadā, kas no VID finanšu līdzekļiem tiks novirzīts NVA nepieciešamo darbību veikšanai. Ja būtiski palielinās valstij piekritīgās mantas, kas atrodas NVA, apjoms, tad jautājums par NVA nepieciešamajiem papildu resursiem izskatāms MK kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

1.2. Rīcība ar atrasto kustamo mantu

Darba grupā tika skatīts jautājums par atrasto kustamo mantu, kuras īpašnieks vai tās nozaudētājs nav zināms (turpmāk – atrastā manta).

Šobrīd gadījumos, ja privātpersona atrod mantu un atnes to uz VP, tad VP saskaņā ar likuma "Par policiju" 10. panta pirmās daļas 10. punktu, kas nosaka pienākumu VP darbiniekam veikt pasākumus bezsaimnieka vai atrastās apslēptās mantas saglabāšanai līdz tās nodošanai kompetentas valsts iestādes vai amatpersonas pārziņā, nodrošināt atrasto un policijai nodoto dokumentu, mantu, vērtspapīru un cita īpašuma saglabāšanu līdz tā nodošanai īpašniekam, to pieņem, uzglabā un izsludina sešu mēnešu termiņu, kurā mantas īpašnieks vai tās nozaudētājs var pieteikties un to saņemt. Ja šajā termiņā atrastās mantas īpašnieks vai tās nozaudētājs nepiesakās, VP gatavo lēmumu par attiecīgās mantas atzīšanu par bezīpašnieka mantu, kuru nosūta VID, lai VID pārņemtu šo privātpersonas atrasto mantu kā bezīpašnieka mantu.

VID praksē saskaras ar gadījumiem, kad no VP tiek saņemti lēmumi par nevērtīgas vai mazvērtīgas mantas (piemēram, saplīsis telefona vāciņš, tukšs krēma trauciņš, salauztas saulesbrilles, tukša ūdens pudele, nolietota soma u.c.) atzīšanu par bezīpašnieka un valstij piekritīgu mantu. Šādas mantas pārņemšanai, kuru pēc tam nevar realizēt un tā ir iznīcināma (utilizējama), tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Darba grupā tika vērtēts Civillikuma 945.–949. pantā ietvertais tiesiskais regulējums attiecībā uz atrasto mantu un secināts, ka grozījumi Civillikumā attiecībā uz minēto regulējumu nav veicami, jo Civillikuma 945.–949. pantā ietvertais tiesiskais regulējums par atrasto kustamo mantu nav attiecināms uz valstij piekritīgu mantu, tas skar privātpersonu attiecības un ir piemērojams gadījumiem, kad viena privātpersona atrod kādai citai privātpersonai (nezināmai) piederošu kustamu mantu. Tā kā personai nav zināms mantas īpašnieks, tad persona saskaņā ar Civillikuma regulējumu vēršas VP un lūdz izsludināt šīs mantas īpašnieka atrašanu. Vienlaikus Civillikuma regulējums skaidri norāda, ka personai nav jānogādā šī manta VP, bet gan tikai jāinformē VP par šīs mantas atrašanu, lai VP varētu izsludināt šīs mantas atrašanu. Tikai tādu mantu, kas ātri bojājas, persona var nogādāt VP un tad VP ir tiesības to pārdot izsolē (Civillikuma 946. pants).

Vienlaikus, darba grupas ietvaros secināts, ka nevajadzētu veidoties situācijai, ka par valstij piekritīgu kļūst manta, kurai nav vērtības un faktiski tā ir iznīcināma (utilizējama).

Risinājums. VP, saņemot informāciju par atrastu mantu (izņemot nezināmas izcelsmes atrastu mantu, par kuru ir aizdomas, ka tā satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas¹, un dzīvo kustamo mantu²), lemj par rīcību ar to, ņemot vērā, ka:

1) atrasto mantu atdod tās īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, bet, ja tāds nav zināms, nodrošina sludinājuma ievietošanu par atrasto mantu un tās glabāšanu, ja mantas atradējs atsakās to glabāt, izņemot tādas mantas glabāšanu, kas ātri bojājas³;

2) atrasto mantu, kurai nav vērtības, kura lietošanai nav derīga, kuras glabāšana nav lietderīga vai kuras izplatīšana ir aizliegta saskaņā ar atbilstošo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, – iznīcina;

3) atrasto mantu, izņemot šī risinājuma 2. apakšpunktā minēto mantu, kuras piederība sešu mēnešu laikā nav noskaidrota, nodod VID.

Risinājuma īstenošana. Lai risinājumu īstenotu, ir nepieciešams izstrādāt grozījumus likumā "Par policiju".

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļauj ietaupīt valsts finanšu un administratīvos resursus gan VP, gan VID, jo turpmāk VP, saņemot informāciju par atrastu mantu, nodrošinās sludinājuma ievietošanu par atrasto mantu, bet tās glabāšanu tikai tādā gadījumā, ja mantas atradējs atteiksies to glabāt (izņemot tādas mantas glabāšanu, kas ātri bojājas), kā arī organizēs atrastās mantas, kurai nav vērtība vai kura lietošanai nav derīga (piem., saplēsta, salauzta, nedarbojas), vai kuras glabāšana nav lietderīga vai kuras izplatīšana ir aizliegta saskaņā ar atbilstošo jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, iznīcināšanu, līdz ar ko šādu atrasto mantu VP nevajadzēs glabāt un tā netiks nodota VID turpmākai rīcībai ar to.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta nebūs nepieciešami. Radusies finanšu līdzekļu ekonomija VP un VID, kas tiks gūta, neveicot atrastās mantas glabāšanu un turpmāku rīcību ar to, tiks novirzīta atrastās mantas iznīcināšanai vai darbībām ar valstij piekritīgo mantu.

1.3. Rīcība ar mazos daudzumos konfiscētiem tabakas izstrādājumiem un alkoholiskiem dzērieniem.

VID nodrošina konfiscētu tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu iznīcināšanu. Šobrīd arvien vairāk ir gadījumu, kad VID saņem VP lēmumus, kuros minētie produkti tiek konfiscēti ļoti mazos daudzumos (VID saņem lēmumus izpildei, piemēram, par pusi cigaretes un 100 gramiem alkohola vai tukšās taras pēc ekspertīzes veikšanas konfiskāciju), tādējādi tiek nelietderīgi tērēti finanšu un administratīvie resursi, pārņemot un iznīcinot mazos daudzumos konfiscētos tabakas izstrādājumus un alkoholiskos dzērienus dažādos VP iecirkņos visā Latvijas teritorijā.

Darba grupā secināts, ka minētās problēmas risināšanai grozījumi ārējā normatīvajā regulējumā nav nepieciešami, jo jau šobrīd saskaņā ar AAL 155. panta pirmo daļu amatpersona, pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, lemj par rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem, proti, izņemto mantu un dokumentus atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, – realizē vai, ja tiem nav vērtības, – iznīcina. Savukārt KPL 239. panta trešā daļa noteic, ka lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ja tos nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar procesa virzītāja lēmumu realizē vai iznīcina, kā arī iznīcina, ja tie atzīti par lietošanai vai izplatīšanai nederīgiem. Papildus KPL 240. pants noteic, ka lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu, prokurora priekšrakstā vai tiesas nolēmumā norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu un citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām, proti, lietiskos pierādījumus, dokumentus, citus izņemtos priekšmetus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, – realizē vai, ja tiem nav vērtības, – iznīcina vai izsniedz ieinteresētajai institūcijai pēc tās lūguma. Kopumā AAL un KPL paredz plašu rīcības brīvību ar mantu, kurai nav vērtības, un konfiscētām apgrozībā aizliegtām lietām, lai šādas mantas vai lietas nenonāktu VID. Savukārt MK noteikumi Nr. 413 un MK noteikumi Nr. 1025 nosaka rīcību ar izņemto mantu, tostarp tās iznīcināšanas kārtību.^[4] Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 413 35. punktā noteikto iestādei, kuras amatpersonas veic administratīvā pārkāpuma procesu, ir dotas tiesības iznīcināt tās glabāšanā esošo izņemto mantu, ja attiecīgo darbību veikšanai nav nepieciešama speciāla atļauja vai speciāla iekārta un iestāde attiecīgās darbības var veikt efektīvāk vai tikpat efektīvi kā NVA, un saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1025 57. punktā noteikto izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestāde var veikt tās lietisko pierādījumu glabātavā nodotā lietiskā pierādījuma iznīcināšanu, ja tā iznīcināšanai nav nepieciešama specializēta iekārta vai komersanta piesaiste. Vienlaikus darba grupā tika secināts, ka jau sākotnēji būtu lemjams jautājums par administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un kriminālprocesos par lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, kuru nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, iznīcināšanu, nevis tās konfiskāciju.

Risinājums. VP atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai pieņem lēmumu par tās glabāšanā esošās izņemtās mantas administratīvo pārkāpumu lietās un lietisko pierādījumu un arestētās mantas kriminālprocesos iznīcināšanu un organizē tās iznīcināšanu. Izpildot lēmumu attiecībā uz konfiscētu mantu, VP rīkojas atbilstoši lēmumā un normatīvajos aktos noteiktajam.

Risinājuma īstenošana: Lai risinājumu īstenotu, nav jāveic grozījumi ārējā normatīvajā regulējumā. Esošais regulējums pienācīgi piemērojams praksē. Valsts policija izstrādā metodisko materiālu, iekļaujot vadlīnijas par nepieciešamo rīcību.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļauj ietaupīt valsts finanšu un administratīvos resursus, jo izņemtā manta administratīvo pārkāpumu lietās un lietiskie pierādījumi un arestētā manta kriminālprocesos, kas glabājas VP, tiks iznīcināta un tā līdz VID kā konfiscētā manta nenonāks, kā arī līdz VID nenonāks mazos daudzumos konfiscētie tabakas izstrādājumi un alkoholiskie dzērieni, kas iznīcināmi atbilstoši AAL un KPL regulējumā noteiktajam, to VID nevajadzēs pārņemt visā Latvijas teritorijā, jo pats lēmuma pieņēmējs tos iznīcinās.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. VID radušos līdzekļu ekonomija no administratīvā sloga samazināšanas un nelietderīgo darbību neveikšanas tiks novirzīta citām ar valstij piekritīgās mantas procesu saistītajām darbībām.

1.4. Rīcība ar konfiscētām narkotiskām, psihotropām vielām un prekursoriem

VID saņem izpildei lēmumus par konfiscētām narkotiskām, psihotropām vielām un prekursoriem. Tomēr šīs visas konfiscētās vielas faktiski atrodas VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldē un VID tās nekad fiziski nepārņem. VID amatpersonas tikai ierodas VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldē, paraksta nodošanas un pieņemšanas aktus, un šīs vielas iznīcina VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvalde.

VID kompetencē ietilpst darbības ar jebkuru konfiscētu mantu, taču tā kā attiecībā uz konfiscētām narkotiskām, psihotropām vielām un prekursoriem iznīcināšana ir specifiska un faktiski VID to neveic, tad, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, rīcība ar konfiscētām narkotiskām, psihotropām vielām un prekursoriem ir nodrošināma neiesaistot VID.

Risinājums. Amatpersonas nodrošina rīcību ar konfiscētajām narkotiskām, psihotropām vielām un prekursoriem administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesos, neiesaistot VID formālajās darbībās.

Risinājuma īstenošana. Lai risinājumu īstenotu, nav jāveic grozījumi ārējā normatīvajā regulējumā. Esošais regulējums pienācīgi piemērojams praksē. Valsts policija izstrādā metodisko materiālu, iekļaujot vadlīnijas par nepieciešamo rīcību.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļauj ietaupīt valsts finanšu un administratīvos resursus, jo lēmuma pieņēmējs uzreiz pēc aizliegto vielu izņemšanas organizē un nodrošina to iznīcināšanu.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi, un VID radušos līdzekļu ekonomiju no administratīvā sloga samazināšanas un nelietderīgo darbību neveikšanas var novirzīt citām ar valstij piekritīgās mantas procesu saistītajām darbībām.

1.5. Rīcība ar konfiscētiem ieročiem

VID pieņem valstij piekritīgos ieročus tikai tajos gadījumos, ja tos var realizēt. VID saņem lēmumus par ieroču konfiskāciju, taču tajos nav norādīts, vai ierocis ir reģistrēts Ieroču reģistrā un/vai ierocis atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām. Gadījumā, ja ierocis nav reģistrēts un ierocis neatbilst minētajām ieroču tehniskajām specifikācijām, tas ir nododams iznīcināšanai NVA un nav realizējams. Savukārt, ja ierocis ir reģistrēts un/vai ierocis atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajai specifikācijai, tad VID nodrošina tā realizāciju.

Ja ierocis nav reģistrēts vai ierocis neatbilst minētajām ieroču tehniskajām specifikācijām, tas ir nododams iznīcināšanai NVA kā līdz šim. VID vairs nepieņem izpildei lēmumus, ja tajos nav norādīts, vai ierocis ir reģistrēts.

Risinājums. VID pieņem un nodrošina realizāciju tikai tādiem valstij piekritīgiem ieročiem, kuri atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un/vai kuri ir reģistrēti Ieroču reģistrā. Ja ierocis nav reģistrēts vai neatbilst minētajām ieroču tehniskajām specifikācijām, tas ir nododams iznīcināšanai NVA kā līdz šim. Lemjot par ieroču konfiskāciju, ņem vērā, ka konfiscētos ieročus nodod iznīcināšanai NVA, bet konfiscētos ieročus, kas atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un/vai kas ir reģistrēti Ieroču reģistrā, nodod realizācijai VID.

Risinājuma īstenošana. Risinājumu paredzēts īstenot ar jaunajiem MK noteikumiem, ietverot tajos risinājumā noteikto.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Tiks nodrošināts administratīvo un finanšu resursu lietderīgāks izlietojums, skaidra un saprotama konfiscēto ieroču aprites kārtība.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi, un VID radušos līdzekļu ekonomiju no administratīvā sloga samazināšanas un nelietderīgo darbību neveikšanas novirzāms citām ar valstij piekritīgās mantas procesu saistītajām darbībām. Ja būtiski palielināsies izņemto un iznīcināšanai pakļauto ieroču skaits, tad jautājums par NVA nepieciešamajiem papildu resursiem izskatāms MK kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

1.6. Konfiscētas mantas atrašanās vietas norādīšana gala nolēmumā

VP lēmumos par mantas konfiskāciju bieži netiek norādīta mantas atrašanās vieta. Tādējādi VID darbinieki patērē daudz laika, lai noskaidrotu mantas atrašanās vietu (sazinās pa tālruni un raksta pieprasījumus lēmumu pieņēmējiem).

Darba grupa akceptēja priekšlikumu, ka VP visos lēmumos un gatavotajos dokumentos norāda konkrētu konfiscētās mantas atrašanās vietu (adresi) un atbildīgā glabātāja adresi un tālruņa numuru, lai VID nodrošina ātru mantas pārņemšanu.

Risinājums. VP, pieņemot lēmumu par konfiscētu mantu, norāda konkrētu šīs mantas atrašanās vietu.

Risinājuma īstenošana. Lai risinājumu īstenotu, nav jāveic grozījumi ārējā normatīvajā regulējumā. Esošais regulējums pienācīgi piemērojams praksē.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļauj ietaupīt valsts finanšu un administratīvos resursus, kā arī tiks nodrošināta ātrāka rīcība ar konfiscēto mantu.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

2. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi:

2.1. Rīcība ar zemesgrāmatā neierakstītiem valstij piekritīgiem nekustamiem īpašumiem

VID nodrošina rīcību tikai ar zemesgrāmatā ierakstītiem nekustamiem īpašumiem, kuriem nav kreditoru pretenziju, kā arī ar tādiem nekustamiem īpašumiem, kuri ar tiesas spriedumu atzīti par bezīpašnieka mantu. Tomēr VID rīcībā šobrīd ir vairāk nekā 45 notariālo aktu, kuros kā valstij piekritīgā bezmantinieka manta ir norādīts zemesgrāmatā neierakstīts nekustamais īpašums, kam nav kreditoru pretenzijas. Atsevišķos gadījumos ir ar tiesas spriedumu par bezīpašnieka mantu atzīts nekustamais īpašums, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā.

Atbilstoši Civillikuma 994. panta pirmajā daļā noteiktajam par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Tādējādi atsavināšanas darījumam līdz tā korroborēšanai zemesgrāmatā ir vienīgi saistību tiesību raksturs. Tādējādi mantojuma atstājējam, nekoroborējot darījumu, ar kuru iegūtas īpašuma tiesības, zemesgrāmatā, tas ieguvis saistību tiesību, kas pamatota ar tiesisku darījumu. Ņemot vērā minēto, atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam VID nav tiesīgs nodrošināt rīcību ar zemesgrāmatā neierakstītiem nekustamiem īpašumiem, tādēļ tie netiek atgriezti civiltiesiskajā apritē.

Risinājums. Informācija un saņemtie dokumenti par valstij piekritīgiem nekustamiem īpašumiem, kas nav ierakstīti zemesgrāmatā un kam nav kreditoru pretenziju, tiek nosūtīti pēc piekritības valsts institūcijai, pašvaldībai vai kapitālsabiedrībai atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem. Pēc informācijas un dokumentu saņemšanas atbildīgā iestāde vai institūcija nodrošina šo nekustamo īpašumu dokumentācijas sakārtošanu un nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Risinājuma īstenošana. Risinājumu paredzēts īstenot ar jaunajiem MK noteikumiem, kuros būtu analoģisks normatīvais regulējums darbībām ar zemesgrāmatā neierakstītiem nekustamajiem īpašumiem, kā tas šobrīd ir noteikts ZTI darbībām ar zemesgrāmatā neierakstītiem nekustamajiem īpašumiem atbilstoši MK 2013. gada 2. jūlija noteikumiem Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 364).

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļauj atgriezt civiltiesiskā apritē zemesgrāmatā neierakstītus nekustamos īpašumus, ar kuriem ilgstoši nav nodrošināta atbilstoša rīcība.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami. Vienlaicīgi gadījumos, kad tiek atsavināts šāds valstij piekritīgais nekustamais īpašums, tiek nodrošināti papildu valsts budžeta ieņēmumi.

2.2. Kārtība, kādā ZTI atsāk lietas par bezmantinieka mantu, un atbildīgā iestāde, kura būs tiesīga iniciēt ZTI atsākt lietu par bezmantinieka mantu

ZTI nodrošina rīcību ar bezmantinieku mantu, t.sk. ar nekustamo īpašumu, gadījumos, kad ir saņemts zvērināta notāra akts par mantojuma lietas izbeigšanu, un mantojuma lietā ir norādītas kreditoru pretenzijas. Darbības ar bezmantinieku mantā ietilpstošu mantu tiek veiktas atbilstoši MK noteikumiem Nr. 364. Līdz grozījumiem minētajos noteikumos ZTI lietā par bezmantinieku mantu bija tiesīgs nodrošināt rīcību tikai ar zemesgrāmatā ierakstītiem nekustamiem īpašumiem.

2022. gada 13. janvārī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 364, kuri paredz, ka ZTI noteiktajos gadījumos ir tiesības pārdot izsolē bezmantinieka mantā ietilpstošu nekustamo īpašumu, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā. Taču minētajiem grozījumiem nav atpakaļejoša spēka, proti, tie neattiecas uz bezmantinieka lietām, kuras uzsāktas līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai. Darba grupā secināts, ka ZTI atbilstoši spēkā esošam tiesiskajam regulējumam nav tiesīgs patstāvīgi atsākt amata darbību veikšanu pabeigtā lietā par bezmantinieku mantu. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt iestādi, kura būtu tiesīga gadījumos, kad lieta par bezmantinieku mantu uzsākta, pamatojoties uz tādu notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, kurā mantojuma mantas sastāvā norādīts arī zemesgrāmatā neierakstīts nekustams īpašums un lietas ietvaros no pārējās bezmantinieku mantas pārdošanas gūtajiem ienākumiem nav bijis iespējams pilnībā apmierināt visas lietā pieteiktās kreditoru pretenzijas, iniciēt ZTI atsākt bezmantinieka lietu un nodrošināt rīcību ar bezmantinieku mantā ietilpstošu zemesgrāmatā neierakstītu nekustamo īpašumu.

Risinājums. VID būs tiesīgs iniciēt ZTI atsākt bezmantinieka lietas, kurās ir kreditoru pretenzijas un nodrošināt rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 364.

Risinājuma īstenošana. Risinājumu daļā par kārtību, kādā VID iniciē ZTI atsākt pabeigtu lietu par bezmantinieku mantu paredzēts īstenot ar jaunajiem MK noteikumiem. ZTI darbības zemesgrāmatā neierakstīta īpašuma atsavināšanai šajā ziņojuma punktā noteiktajos gadījumos īstenos atbilstoši MK noteikumos Nr. 364 noteiktajai kārtībai.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļauj atgriezt civiltiesiskā apritē zemesgrāmatā neierakstītus nekustamos īpašumus, kuriem bija kreditoru prasības, ar kuriem ilgstoši nav nodrošināta atbilstoša rīcība, un sekmēt mantojuma lietas ietvaros pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu. Gadījumos, kad valstij piekristu bezmantinieku mantā ietilpstošs zemesgrāmatā neierakstīts nekustamais īpašums, taču ZTI nebūtu pamata atjaunot lietu par bezmantinieku mantu, jo visas mantojuma lietas ietvaros pieteiktās kreditoru pretenzijas jau būtu apmierinātas no līdzekļiem, kas iegūti no citas mantojuma masā ietilpstošas mantas, kā arī nekustamo īpašumu kādu citu iemeslu dēļ MK noteikumos Nr. 364 noteiktajā kārtībā var arī nebūt iespējams atsavināt, tad ZTI šādu zvērināta notāra aktu nosūtītu VID turpmākai rīcībai – pārsūtīšanai pēc piekritības valsts institūcijai, pašvaldībai vai kapitālsabiedrībai izvērtēšanai atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami. Vienlaicīgi gadījumos, kad tiek atsavināts šāds valstij piekritīgais nekustamais īpašums, ir iespēja gūt papildu valsts budžeta ieņēmumus pēc mantojuma lietas ietvaros pieteikto kreditoru prasījumu segšanas.

2.3. Rīcība ar nekustamo īpašumu, kas sastāv no vairākām institūcijām piekritīgām daļām

Praksē ir konstatēti gadījumi, kad VID rīcībā nonāk informācija par valstij piekritīgiem nekustamiem īpašumiem, kuru sastāvā ietilpst, piemēram, dzīvojamā māja, meža zeme, lauksaimniecības zeme, servitūta ceļš, ar dzīvojamo māju nesaistīta neapdzīvojamā ēka, energoapgādes objekts. Tā kā nekustamais īpašums sastāv no vairākām daļām, kas piekritīgas vairākām institūcijām (piemēram, zeme būtu jānodod Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, bet dzīvojamā māja, kas atrodas uz zemes, – pašvaldībai), rodas sarežģījumi, jo nevienai institūcijai nav noteikts pienākums pārņemt visu nekustamo īpašumu kopumā, tajā skaitā pašvaldībām. Tā kā saskaņā ar Pašvaldību likuma, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī, 73.panta piekto daļu pašvaldībai piekrīt dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam kā bezmantinieka manta vai atbilstoši Civillikuma 930. pantā noteiktajam kā bezīpašnieka lieta, tad tādi nekustamie īpašumi, kas sastāv no vairākām institūcijām piekritīgām daļām, nav viennozīmīgi piekritīgi pašvaldībām.

Risinājums. Nekustamie īpašumi, kuri sastāv no vairākām institūcijām piekritīgām daļām, kur institūcijas savas kompetences ietvaros sniedz atteikumu par to piekritīgo daļu nepieciešamību tai noteikto valsts funkciju īstenošanai, un kuros neietilpst dzīvojamais fonds, tiks nodoti FM valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, kas organizēs to reālu sadali, ja tas ir iespējams saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem un nepieciešams efektīvākai nekustamā īpašuma realizēšanai, vai realizāciju, neveicot to sadali. Savukārt nekustamie īpašumi, kuri sastāv no vairākām institūcijām piekritīgām daļām un kuros ietilpst dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas, piekritīs pašvaldībai.

Risinājuma īstenošana. Nepieciešamības gadījumā, ja radīsies sarežģījumi saistībā ar nekustamo īpašumu piekritību, attiecīgā ministrija var iniciēt attiecīgos grozījumus Pašvaldību likuma 73.panta piektajā daļā.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļautu paātrināt nekustamo īpašumu, kas sastāv no vairākām institūcijām piekritīgām daļām, nodošanu vienai institūcijai, savukārt nekustamo īpašumu, kuros ietilpst dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas, nodošanu pašvaldībai, kā arī noteikt VNĪ kompetenci nekustamo īpašumu sadalīšanas vai realizēšanas jomā. Nekustamie īpašumi ātrāk tiks atgriezti civiltiesiskā apritē.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami. Vienlaicīgi gadījumos, kad tiek atsavināts šāds valstij piekritīgais nekustamais īpašums, tiek nodrošināti papildu valsts budžeta ieņēmumi. Tomēr, ja atsavināšanas procesā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nepieciešams veikt nekustamā īpašuma sadali, var rasties negatīva ietekme uz iesaistīto iestāžu budžetu, jo pārņemšanas un sadales procesā ieguldītie līdzekļi var netikt pilnībā segti no nekustamā īpašuma realizācijas ieņēmumiem.

2.4. Rīcība ar valstij piekritīgo meža zemi

Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1354 valstij piekritīgā meža zeme, izņemot atsevišķus gadījumus, VID ir jānodod ZM valdījumā. Pēc grozījumiem Meža likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 19. maijā, tika paplašinātas valsts meža zemes atsavināšanas iespējas un ZM ir atteikusies pārņemt vairākus valstij piekritīgos meža zemes īpašumus, jo to pārņemšanu valsts funkciju veikšanai ZM atzinusi par nelietderīgu.

Risinājums. ZM pēc informācijas saņemšanas no VID, izņemot likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta otrajā daļā minētos izņēmumus, kad meža zemi ieraksta uz valsts vārda VARAM personā, par valstij piekritīgās meža zemes pārņemšanu valdījumā (proti, gan ierakstītu, gan neierakstītu zemesgrāmatā), izvērtē konkrētās valstij piekritīgās meža zemes pārņemšanu un saglabāšanas valsts īpašumā lietderīgumu. ZM vienlaikus vērtē konkrētās meža zemes atrašanās vietu (piemēram, aizsargājamā teritorija vai pilsētas zaļā zona) un to, vai nekustamajam īpašumam nav atsavināšanas ierobežojumu un:

1. ja ZM nolemj nepārņemt valdījumā konkrēto valstij piekritīgo meža zemi un konkrētajam nekustamajam īpašumam nav atsavināšanas ierobežojumu, tad tā informē VID, kas nodod valstij piekritīgo meža zemi VNĪ pārvaldīšanā un FM valdījumā, lai to virzītu atsavināšanai;

2. ja ZM konstatē, ka meža zemi nav iespējams atsavināt, jo ir atsavināšanas ierobežojumi (piemēram, Meža likuma, Aizsargjoslu likuma ierobežojumi), tad tā informē VID, kas nodod valstij piekritīgo meža zemi ZM valdījumā.

Risinājuma īstenošana. Risinājumu paredzēts īstenot ar jaunajiem MK noteikumiem.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļauj ātrāk atgriezt civiltiesiskā apritē valstij piekritīgo meža zemi, un tās atsavināšanas gadījumā valsts budžetā tiks ieskaitīti tās realizācijas ieņēmumi.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami. Vienlaicīgi gadījumos, kad tiek atsavināta šāda valstij piekritīgā meža zeme, tiek nodrošināti papildu valsts budžeta ieņēmumi.

2.5. Aresta noņemšana valstij piekritīgiem nekustamiem īpašumiem.

KPL 634.¹ panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos tiesu nolēmumi par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpildei tiek nosūtīti VID. Praksē VID, saņemot tiesu nolēmumus par nekustamo īpašumu konfiskāciju, vairākkārt ir konstatējis, ka nekustamiem īpašumiem zemesgrāmatā reģistrētie apgrūtinājumi – atzīmes par aresta uzlikšanu ir spēkā esošas un tiesu nolēmumos aresta atzīmju dzēšana nav paredzēta, lai gan pēc būtības bijis jāparedz tās dzēst.

Tādējādi uz konfiscēto nekustamo īpašumu zemesgrāmatā reģistrētās atzīmes par aresta uzlikšanu apgrūtina nākamajam nekustamā īpašuma tiesiskajam valdītājam nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda.

Lēmumu par mantas aresta atcelšanu saskaņā ar KPL 366. pantu pieņem procesa virzītājs, tātad zemesgrāmatā reģistrēto atzīmi par aresta uzlikšanu dzēst ir tiesīgs procesa virzītājs, kurš arestu ir uzlicis. Ne KPL, ne MK noteikumos Nr. 1354 nav noteikts to personu loks, kurām ir tiesības vai pienākums vērsties pie procesa virzītāja ar lūgumu par atzīmes par aresta uzlikšanu dzēšanu, līdz ar to praksē rodas neskaidrības, kura institūcija – VID vai nekustamā īpašuma pārņēmējs – lūdz procesa virzītājam zemesgrāmatā dzēst atzīmi par aresta uzlikšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 416. pantā noteikto, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes.

Ņemot vērā, ka VID nekustamos īpašumus, kuriem zemesgrāmatā ir reģistrēti apgrūtinājumi – atzīmes par aresta uzlikšanu nepārņem valdījumā, kā arī neveic darbības, lai nekustamos īpašumus nostiprinātu zemesgrāmatā uz valsts vārda, bet tikai nodod tos tālāk citām valsts vai pašvaldības institūcijām, – tad VID nav tiesiska pamata lūgt procesa virzītājam minētās atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.

Risinājums. Nekustamā īpašuma pārņēmējs lūdz procesa virzītājam dzēst apgrūtinājumu – atzīmi par aresta uzlikšanu konfiscētam nekustamam īpašumam vienlaicīgi ar jaunu īpašumtiesību reģistrēšanu uz valsts vārda vai secīgi.

Risinājuma īstenošana. Risinājumu paredzēts īstenot ar jaunajiem MK noteikumiem.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums paredz noteikt pienākumu nekustamā īpašuma pārņēmējam veikt darbības, kas nodrošinās atzīmes par aresta uzlikšanu nekustamiem īpašumam dzēšanu, tādējādi novēršot iespēju, ka nekustamais īpašums tiks prettiesiski atsavināts līdz tā reģistrēšanai uz valsts vārda.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

2.6. Atmestie nekustamie īpašumi

VID praksē ir gadījumi, kad persona atmet sev piederošu nekustamo īpašumu par labu valstij. VID nevar nodrošināt rīcību ar atmesto nekustamo īpašumu kā ar valstij piekritīgo mantu, jo saskaņā ar zemesgrāmatas datiem nekustamā īpašuma atmetējs joprojām ir reģistrēts kā īpašnieks. Darba grupā secināts, ka gadījumos ar atmestajiem nekustamiem īpašumiem zemesgrāmatā reģistrētā atzīme par īpašuma atmešana līdzīgi kā gadījumos ar bezmantinieka mantu nerisinās situāciju, jo atzīme nemaina īpašumtiesības, un nekustamā īpašuma atmetējs joprojām būs reģistrēts zemesgrāmatā kā īpašnieks. Tādēļ ir nepieciešams nekustamā īpašuma atmešanas gadījumā rast iespēju uzreiz pārreģistrēt īpašumtiesības zemesgrāmatā. Darba grupa secināja, ka viens no risinājumiem būtu, ka šāds nekustamais īpašums tiktu reģistrēts zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda, kuras teritorijā nekustamais īpašums atrodas. Darba grupā šāds risinājums netika viennozīmīgi atbalstīts, jo, piemēram, VNĪ ieskatā atmestajiem nekustamiem īpašumiem būtu jānosaka piederība pēc tā sastāvā esošā īpašuma izmantošanas, neparedzot visu īpašumu nonākšanu pašvaldības īpašumā.

Risinājums. Tieslietu ministrija izvērtē nekustamā īpašuma atmešanas institūtu.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļaus atgriezt civiltiesiskā apritē atmestos nekustamos īpašumus.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

3. Bīstamo atkritumu, kas konstatēti valstij piekritīgajos nekustamajos īpašumos, tos pārņemot, apsaimniekošana un vides piesārņojuma novēršana šajos īpašumos

Praksē ir konstatēti gadījumi, kad valstij piekritīgos nekustamos īpašumos tiek konstatēti bīstamie atkritumi vai jau ir konstatēts vides piesārņojums, taču iestādēm un institūcijām nav nepieciešamā finansējuma, lai nodrošinātu atbilstošu rīcību bīstamo atkritumu savākšanai un apsaimniekošanai vai vides piesārņojuma novēršanai. Darba grupā secināts, ka ir gadījumi, kad tiek konstatēti bīstamie atkritumi likvidētam komersantam piederējušā nekustamā īpašumā, kad VVD pirms komersanta likvidācijas jau uzsācis administratīvo lietvedību un uzlicis komersantam par pienākumu sakārtot nekustamo īpašumu, taču komersants nepilda uzliktos pienākumus un atsevišķos gadījumos komersants pats uzsāk un pabeidz likvidācijas procesu. Bīstamie atkritumi un vides piesārņojums var tikt konstatēts arī gadījumos, kad VVD pirms komersanta likvidācijas nav uzsācis administratīvo lietvedību un nav uzlicis komersantam par pienākumu sakārtot nekustamo īpašumu.

Vienlaikus, lai risinātu gadījumus, kad valstij piekritīgajā nekustamajā īpašumā konstatēti bīstamie atkritumi vai arī Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā ir iekļauta informācija par nekustamajā īpašumā konstatēto vides piesārņojumu, darba grupā tika diskutēts jautājums par tālāko rīcību, t.sk. kurai institūcijai būtu jāorganizē bīstamo atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas vai piesārņojuma novēršanas process, kā arī par šādu darbību veikšanai nepieciešamo finansējumu un tā avotu. Darba grupā tika secināts, ka šādos gadījumos valsts nav piesārņotājs, kurš radījis bīstamos atkritumus vai vides piesārņojumu. Ir jārada vienots risinājums rīcībām, kas veicamas konkrētos gadījumos un finansējuma saņemšana attiecīgas rīcības veikšanai.

Darba grupā tika diskutēts par iespējamiem risinājuma variantiem, taču netika panākta vienprātīga vienošanās par to, kurai institūcijai būtu jāorganizē šis process.

Vairāku darba grupas locekļu, izņemot VARAM un VVD pārstāvju, ieskatā par atbildīgo institūciju bīstamo atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas un piesārņojuma likvidēšanas procesa organizēšanā būtu nosakāma VVD, ievērojot tā kompetenci vides aizsardzības jomā un specifiskās zināšanas šāda kaitējuma konstatēšanā, Kā finansējuma avots tiek saskatīts finansējums no budžeta apakšprogrammas 21.13.00 "Nozares vides projekti" un gadījumā, ja tajā nepietiktu finansējuma, tad VARAM virzītu priekšlikumu izdevumu segšanai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Minētais risinājums pamatots arī ar to, ka valsts nav piesārņotājs, kurš radījis bīstamos atkritumus, turklāt uz finansējumu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jautājumos var pretendēt VARAM un tās padotībā esošās iestādes.

Savukārt VARAM un VVD ieskatā par atbildīgo institūciju bīstamo atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas organizēšanu un piesārņojuma likvidācijas organizēšanu jābūt par nekustamo īpašumu atbildīgajai iestādei vai institūcijai. Primāri par bīstamu atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu un piesārņojuma likvidāciju ir atbildīgs piesārņotājs, kas var arī nebūt nekustamā īpašuma īpašnieks. VVD kompetencē ir uzraudzīt un kontrolēt atkritumu apsaimniekošanas prasību ievērošanu, no kā izriet, ka tam ir pienākums noskaidrot faktisko piesārņotāju. Tomēr var pastāvēt objektīvi apstākļi, kad piesārņotāju nav iespējams noskaidrot. Vides aizsardzības interesēs ir potenciālā apdraudējuma novēršana pēc iespējas ātrāk, līdz ar to minēto darbību veikšanas kavēšanās nav pieļaujama. VARAM un VVD ieskatā par nekustamo īpašumu ir atbildīgs tā īpašnieks, tādēļ tam jānodrošina rīcība ar bīstamajiem atkritumiem un piesārņojumu.

Risinājums. Lai īstenotu preventīvas darbības un samazinātu šādu gadījumu skaitu, darba grupa atbalstīja priekšlikumu, ka gadījumos, kad subjektam (piemēram, komersantam) VVD ar lēmumu ir uzlikts par pienākumu veikt pārkāpumu vides aizsardzības jomā novēršanai, veicami attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos, uzliekot subjektam (piemēram, komersantam) lēmuma izpildes nodrošinājumu pēc analoģijas kā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26.¹ panta 3.¹ daļā noteiktās VID tiesības piemērot komersantam minētā panta pirmajā daļā minētos izpildes nodrošinājuma līdzekļus, tajā skaitā nosakot aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā nodokļu maksātāja reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka maiņai. VVD būtu tiesīgs lūgt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram reģistrēt minētos liegumus, lai subjekts (piemēram, komersants), izvairoties no uzliktajiem pienākumiem, nevarētu uzsākt likvidācijas procesu vai veikt citas būtiskas izmaiņas. Risinājuma būtība ir tāda, ka subjekts (piemēram, komersants vai cits saimnieciskās darbības veicējs) nevarēs veikt likvidāciju vai būtiskas izmaiņas savā statusā gadījumā, ja tam būs reģistrēts aizliegums, tādējādi tas būs spiests novērst tā radīto kaitējumu. Līdz ar to gadījumā, ja būs reģistrēts šāds aizliegums, valsts īpašumā nevarēs nonākt tādi nekustamie īpašumi, kuros VVD būs jau konstatējis bīstamos atkritumus vai vides piesārņojumu un pieņēmis lēmumu par konkrēti veicamu rīcību. Aizliegumi tiktu reģistrēti attiecīgajā likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā reģistrā. Veicot šādus grozījumus, prognozējams, ka nākotnē varētu samazināties tādu valstij piekritīgo nekustamo īpašumu skaits, kuros varētu būt konstatējami bīstamie atkritumi vai vides piesārņojums.

Bīstamo atkritumu esamības gadījumi valstij piekritīgajos nekustamajos īpašumos, kas ir tapuši zināmi VNĪ, kopš 2018. gada ir bijuši samērā maz (3 gadījumi):

1) nekustamais īpašums Saldus pagastā "Kalndīķi", kas palika pēc komersanta SIA "Inertie M" likvidācijas (2019. gads). Būves telpās tika konstatēti 73 m³ ķīmiskas vielas šķidro bīstamo atkritumu. Tika organizēta ķīmisko vielu noplūdes avārijas seku likvidēšana, kuras laikā savāktas divas tonnas ar bīstamām vielām no piesārņotās augsnes. Nekustamais īpašums tika pieņemts FM valdījumā 2019. gada 27. jūnijā. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana izmaksāja 38 690 euro, kuri tika segti no VARAM (VVD) sanācijas projekta "Valsts budžeta programmas ietvaros apakšprogrammas "Nozares vides projekti". Nekustamais īpašums 2020. gadā tika atsavināts fiziskai personai par 9 600 euro (nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 5 489 euro);

2) nekustamais īpašums Aucē, Vītiņu ielā 15A, kas palika pēc komersanta AS "Zemgales piens" likvidācijas (2017.gads). Būves telpās tika konstatēti apmēram 200 plastmasas un metāla 200 l tilpuma mucas ar 62 tonnām naftas produktu atkritumu, kas radīja bīstamību/apdraudējumu gan īpašumam, gan tam piegulošajai apdzīvotajai teritorijai (tiešā tuvumā esošām daudzdzīvokļu ēkām un mācību iestādei). Nekustamais īpašums tika pieņemts FM valdījumā 2020. gada 28. aprīlī. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana izmaksāja 21 963,20 euro. Papildus bija nepieciešams demontēt būvi, un tas izmaksāja 73 480,43 euro. Izdevumi bīstamo atkritumu apsaimniekošanai tika segti, VNĪ rodot iespēju novirzīt finansējumu no VNĪ 2020. gada atsavināšanas ieņēmumiem;

3) nekustamais īpašums Ciblas pagastā, Felicianova, kas palika pēc komersanta AS "EMFEL" likvidācijas (2018. gads). Nekustamais īpašums pieņemts FM valdījumā 2022. gada 28. jūnijā. Būves telpās konstatēti ķīmisko vielu atkritumi (krāsu ražošanai nederīgas izejvielas, t.sk. organiskie šķīdinātāji, bīstamas vielas saturoši krāsas un lakas atkritumi, sausie krāsas pigmenti, laboratoriju ķīmiskās vielas, to maisījumi, organiskie un neorganiskie atkritumi, kuri satur bīstamas vielas, kopumā aptuveni 30 tonnas), kas var radīt apdraudējumu vides piesārņojumam un cilvēku veselībai. Pēc Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra datiem (www.meteo.lv) šī vieta ir iekļauta potenciāli piesārņoto vietu sarakstā. Pēc VNĪ pieprasījuma AS "BAO" veica nekustamā īpašuma apsekošanu un sagatavoja piedāvājumu par tajā esošo bīstamo atkritumu utilizāciju par kopējo summu 40 649,50 euro. Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 13 961 euro. Šobrīd tiek meklēts finansējuma avots, kas segtu izdevumus minēto bīstamo atkritumu utilizācijai.

Risinājuma īstenošana. Ievērojot minēto, ka šādus gadījumus nav iespējams prognozēt, kā arī to, ka bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un piesārņojuma likvidācijas izmaksas krietni pārsniedz nekustamo īpašumu kadastrālo un pat tirgus vērtību un to, ka nav iespējams minētos izdevumus segt no nekustamā īpašuma atsavināšanas ieņēmumiem, ir nepieciešams risinājums kā valsts visefektīvāk risinātu šādas situācijas. Tādējādi secināms, ka ir nepieciešami normatīvā regulējuma grozījumi attiecībā uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un vides piesārņojuma novēršanas procesa organizēšanu gadījumos, kad bīstamie atkritumi vai piesārņojums valstij piekritīgajos nekustamajos īpašumos tiek konstatētsi, un ar šodarbību veikšanu saistīto izdevumu segšanu. Atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra sēdes protokola Nr. 60 5.§ 3. punktā noteiktajam, ja darba grupa konstatē nepieciešamību normatīvā regulējuma grozījumiem, tad VARAM izstrādā un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs noteiktā kārtībā iesniedz izskatīšanai MK attiecīgus tiesību aktu projektus. Līdz ar to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram noteiktā kārtībā būtu jāiesniedz izskatīšanai MK grozījumus vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos minēto problēmu risināšanai.

Risinājumu ietekmes izvērtējums. Ar grozījumiem normatīvajos aktos paredzēts noteikt atbildīgo institūciju un tās pienākumus attiecībā uz bīstamo atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas un vides piesārņojuma likvidēšanas un novēršanas procesa organizēšanu un regulēt pārējos ar to saistītos jautājumus. Risinājums (tajā skaitā preventīvas darbības un grozījumi normatīvajos aktos) nākotnē ļaus novērst pārkāpumus vides aizsardzības jomā valstij piekritīgos nekustamos īpašumos un ļaus atbrīvot valstij piekritīgos nekustamos īpašumus no bīstamajiem atkritumiem, neradot kaitējumu vai apdraudējumu videi vai cilvēka dzīvībai vai veselībai. Prognozējama pozitīva ietekme uz vidi

Risinājumu ietekme uz budžetu. Nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs atbildīgajai iestādei izdevumu segšanai vides sakārtošanas darbu veikšanai un piesārņojuma likvidēšanai ir atkarīgs no konkrēti konstatētā gadījuma. Līdz ar to risinājuma finansiālā ietekme nav prognozējama.

4. Zvērinātu notāru atlīdzība par amata darbību veikšanu bezmantinieku lietās

Saskaņā ar Notariāta likuma 306. pantu, ja uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Ar minēto aktu notārs konstatē, ka mantojuma atstājēja manta ir atzīstama par bezmantinieka mantu. Ja notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu ir norādītas kreditoru pretenzijas, zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas nosūta notariālo aktu grāmatas izrakstu tam ZTI, kura amata vietas noteiktajās robežās (iecirknī) ir mantojumā ietilpstošās mantas atrašanās vieta. Šādā gadījumā zvērināta notāra izdevumi un amata atlīdzība saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegtu rēķinu, tiek segta no bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtiem ienākumiem (MK noteikumu Nr. 364 120.2. apakšpunkts). Taču normatīvie akti neparedz pienākumu un konkrētu institūciju, kura sedz notāra atlīdzību un viņam radušos izdevumus par akta sagatavošanu par bezmantinieka mantu gadījumos, kad notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas.

Ņemot vērā to, ka zvērinātiem notāriem ir tiesības saņemt atlīdzību par amata darbību veikšanu, ir nepieciešams rast risinājumu un noteikt institūciju, kura segs zvērināta notāra atlīdzību un izdevumus bezmantinieka mantas gadījumā.

Risinājums. Zvērinātu notāru atlīdzību par amata darbību veikšanu bezmantinieku lietās sedz pašvaldība, kurai piekrīt nekustamais īpašums, un pārējos gadījumos – atlīdzību sedz VID finansējuma ietvaros.

Risinājuma īstenošana. Risinājumu paredzēts īstenot ar grozījumiem Notariāta likumā un jaunajiem MK noteikumiem.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļauj zvērinātiem notāriem saņemt atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu, kā arī segt radušos izdevumus, kas saistīti ar notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanu un mantojuma lietas vešanu.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Risinājums tiks īstenots pamatā esošā valsts budžeta ietvaros. Notāru atlīdzībai nepieciešamo finansējumu sākotnēji ir plānots nodrošināt VID finansējuma ietvaros, pārstrukturējot līdzekļus starp pasākumiem. Turpmākajiem gadiem nepieciešamo finansējumu plānots nodrošināt, attiecīgi palielinot arī budžetā plānotos ieņēmumus. Minētais attiecas arī uz pašvaldībām nepieciešamo finansējumu notāru atlīdzības segšanai – pašvaldībām atlīdzības segšana jānodrošina savu līdzekļu ietvaros.

5. Normatīvā regulējuma noteikšana rīcībai ar valstij piekritīgiem finanšu instrumentiem

Normatīvajos aktos nav paredzēta arī kārtība, kādā veikt darbības ar vērtspapīriem, kas palikuši pēc juridiskas personas likvidācijas, un kriminālprocesa ietvaros konfiscētiem vērtspapīriem. Šobrīd vērtspapīri glabājas kredītiestāžu kontos un ar tiem netiek veiktas nekādas darbības. Kredītiestādes var aprēķināt maksu par glabāšanu un tādēļ valstij varētu rasties papildu izdevumi par to glabāšanu, kā arī tie netiek atsavināti un nav ieņēmumu, ko ieskaitīt valsts budžetā.

Risinājums. VID dod rīkojumu kredītiestādei realizēt valstij piekritīgos finanšu instrumentus. Ja tie atrodas maksātnespējīgā kredītiestādē, tad tos kredītiestāde pārdod izsolē saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām, un realizācijas ieņēmumus ieskaita valsts budžetā atbilstoši VID sniegtajai informācijai. Ja valstij piekritīgie finanšu instrumenti atrodas citās kredītiestādēs un ieguldījumu brokeru sabiedrībās, tad VID dod rīkojumu kredītiestādei un ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārdod finanšu instrumentus. Likvīdi valstij piekritīgi finanšu instrumenti tiek realizēti un pēc to realizācijas valsts budžetā tiek ieskaitīti realizācijas ieņēmumi (attiecīgi, no realizācijas ieņēmumiem vispirms sedzot ar šo finanšu instrumentu realizāciju saistītos izdevumus). Nelikvīdi valstij piekritīgie finanšu instrumenti tiek norakstīti.

Risinājuma īstenošana. Risinājumu paredzēts īstenot ar jaunajiem MK noteikumiem.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļauj realizēt valstij piekritīgos finanšu instrumentus, attiecīgi nodrošinot papildu ienākumus valsts budžetā.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Nav nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Vienlaicīgi, realizējot finanšu instrumentus, tiks nodrošināti papildu ieņēmumi valsts budžetā.

6. Normatīvā regulējuma noteikšana rīcībai ar kapitāldaļām un akcijām

Komerclikuma 191. un 238.¹ pants paredz rīcību ar kapitāldaļām un akcijām, kurām nav mantinieku. Šādas kapitāldaļas un akcijas piekrīt valstij kā bezmantinieku manta un valstij ir noteikts pienākums visas bezmantinieku kapitāldaļa un akcijas piedāvāt pārdošanai. Atbilstoši Komerclikuma regulējumam bezmantinieku kapitāldaļu un akciju pārdošanu nodrošina zvērināts tiesu izpildītājs, bet tiesu izpildītāju institūtam šī darbība pēc būtības var būt piekritīga tikai gadījumā, ja ir pieteiktas kreditoru prasības.

Savukārt nav noteikts regulējums par noziedzīgi iegūtu un konfiscētu kapitāldaļu un akciju pārdošanu.

Risinājums. Normatīvajā aktā tiek noteikta kārtība, kādā VID realizē noziedzīgi iegūtās un konfiscētās kapitāldaļas un akcijas un bezmantinieku akcijas un kapitāldaļas, ja tām nav kreditoru pretenzijas.

Risinājuma īstenošana. Tiek veikti grozījumi Komerclikumā, no šī likuma izdzēšot detalizētu regulējumu par to, kura institūcija pārdod bezmantinieka pamatkapitāla daļas/akcijas.

Tādējādi arī turpmāk ZTI pārdos tās bezmantinieka kapitāldaļas un akcijas, par kurām ir kreditoru pretenzijas, un arī turpmāk šādai pārdošanai būs piemērojami MK noteikumi Nr. 364, savukārt VID pārdos tās bezmantinieka kapitāldaļas un akcijas, par kurām nav kreditoru pretenzijas.

Tādējādi jaunajos MK noteikumos jānosaka noziedzīgi iegūto un konfiscēto kapitāldaļu un akciju un bezmantinieka kapitāldaļu un akciju, par kurām nav kreditoru pretenzijas, realizēšanas kārtība.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums ļauj realizēt noziedzīgi iegūtās un konfiscētās kapitāldaļas un akcijas, un bezmantinieku akcijas un kapitāldaļas, ja tām nav kreditoru pretenzijas, tādējādi valsts budžetā tiks ieskaitīti no realizācijas gūtie finanšu līdzekļi.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Nav nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Vienlaikus, realizējot noziedzīgi iegūtās un konfiscētās kapitāldaļas un akcijas, kā arī bezmantinieku akcijas un kapitāldaļas, ja tām nav kreditoru pretenzijas, tiks nodrošināti papildu ieņēmumi valsts budžetā.

7. Rīcība ar valstij piekritīgo kustamo mantu – dzīvniekiem

VID jānodrošina rīcība ar konfiscētiem dzīvniekiem tāpat kā ar jebkuru citu konfiscētu mantu. Taču praksē VID šajā procesā piedalās tikai tiktāl, cik paraksta nodošanas un pieņemšanas aktus, jo dzīvnieki tiek nodoti atbildīgajai iestādei turpmākai rīcībai bez VID starpniecības. Darba grupā secināts, ka VID iesaiste šajā procesā nav nepieciešama un lēmums par dzīvnieku konfiskāciju uzreiz var tikt nosūtīts atbildīgajai iestādei, kura veic dzīvnieku uzskaiti, kā arī realizāciju, iznīcināšanu vai nodošanu bez maksas.

Risinājums.

1. Ja tiek izņemti lauksaimniecības dzīvnieki un darbības ar tiem nodrošina PVD un tiek pieņemts lēmums par šo dzīvnieku konfiskāciju, tad PVD arī nodrošina šāda lēmuma izpildi (ja dzīvnieki ir nodoti NVA, tad attiecīgi darbības nodrošina NVA).

2. Ja tiek izņemti eksotiskie/aizsargājamie dzīvnieki atbilstoši Eiropas Padomes 1996.gada 9.decembra Regulā (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību iekļauto dzīvnieku sugu, īpaši aizsargājamo dzīvnieku, kā arī invazīvie dzīvnieki, tad lēmumu par konfiskāciju, lēmuma pieņēmējs nosūta Dabas aizsardzības pārvaldei turpmākai rīcībai.

3. Ja izņemtie mājas (istabas) dzīvnieki (izņemot tos, kas atbilst minētā risinājum 1. un 2.punktā minētajiem dzīvniekiem) jau atrodas NVA glabāšanā, tad NVA, pēc lēmuma par dzīvnieku konfiskāciju saņemšanas, nodrošina dzīvnieku realizāciju vai iznīcināšanu. Ja dzīvnieki atrodas pašvaldības teritorijā esošā patversmē, tad lēmumu par dzīvnieku konfiskāciju lēmuma pieņēmējs nosūtīta attiecīgajai pašvaldībai turpmākai rīcībai – ar iespēju tos realizēt.

Risinājuma īstenošana. Lai risinājumu īstenotu, jāveic grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā.

Vienlaikus tiks izstrādāti jaunie MK noteikumi, kā arī atbildīgās institūcijas izvērtē nepieciešamību izstrādāt grozījumus saistītajos normatīvajos aktos.

Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums nodrošina ātrāku rīcību ar konfiscētajiem dzīvniekiem, tiek samazināts iesaistīto iestāžu administratīvais resurss.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Nav nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums.

Risinājumu kopsavilkums

1. NVA veic konfiscētās valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, iznīcināšanu vai nodošanu bez maksas attiecībā uz konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, kas jau atrodas NVA faktiskā glabāšanā.

2. VP, saņemot informāciju par atrastu mantu (izņemot nezināmas izcelsmes atrastu mantu, par kuru ir aizdomas, ka tā satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas⁵, un dzīvo kustamo mantu⁶), lemj par rīcību ar to, ņemot vērā, ka atrasto mantu atdod tās īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, bet, ja tāds nav zināms, nodrošina sludinājuma ievietošanu par atrasto mantu un tās glabāšanu, ja mantas atradējs atsakās to glabāt, izņemot tādas mantas glabāšanu, kas ātri bojājas⁷; atrasto mantu, kurai nav vērtības, kura lietošanai nav derīga, kuras glabāšana nav lietderīga vai kuras izplatīšana ir aizliegta saskaņā ar atbilstošo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, – iznīcina; atrasto mantu, izņemot šī risinājuma 2. apakšpunktā minēto mantu, kuras piederība sešu mēnešu laikā nav noskaidrota, nodod VID.

3. VP atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai pieņem lēmumu par tās glabāšanā esošās izņemtās mantas administratīvo pārkāpumu lietās un lietisko pierādījumu un arestētās mantas kriminālprocesos iznīcināšanu un organizē tās iznīcināšanu. Izpildot lēmumu attiecībā uz konfiscētu mantu, VP rīkojas atbilstoši lēmumā un normatīvajos aktos noteiktajam.

4. Amatpersonas nodrošina rīcību ar konfiscētajām narkotiskām, psihotropām vielām un prekursoriem administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesos, neiesaistot VID formālajās darbībās.

5. VID pieņem un nodrošina realizāciju tikai tādiem valstij piekritīgiem ieročiem, kuri atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un/vai kuri ir reģistrēti Ieroču reģistrā. Ja ierocis nav reģistrēts vai neatbilst minētajām ieroču tehniskajām specifikācijām, tas ir nododams iznīcināšanai NVA kā līdz šim. Lemjot par ieroču konfiskāciju, ņem vērā, ka konfiscētos ieročus nodod iznīcināšanai NVA, bet konfiscētos ieročus, kas atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un/vai kas ir reģistrēti Ieroču reģistrā, nodod realizācijai VID.

6. VP, pieņemot lēmumu par konfiscētu mantu, norāda konkrētu šīs mantas atrašanās vietu.

7. Informācija un saņemtie dokumenti par valstij piekritīgiem nekustamiem īpašumiem, kas nav ierakstīti zemesgrāmatā un kam nav kreditoru pretenziju, tiek nosūtīti pēc piekritības institūcijām atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem. Pēc informācijas un dokumentu saņemšanas atbildīgā institūcija nodrošina šo nekustamo īpašumu dokumentācijas sakārtošanu un nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā.

8. VID būs tiesīgs iniciēt ZTI atsākt bezmantinieka lietas, kurās ir kreditoru pretenzijas, un nodrošināt rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, atbilstoši MK noteikumiem Nr.364.

9. Nekustamie īpašumi, kuri sastāv no vairākām institūcijām piekritīgām daļām, kur institūcijas savas kompetences ietvaros sniedz atteikumu par to piekritīgo daļu nepieciešamību tai noteikto valsts funkciju īstenošanai, un kuros neietilpst dzīvojamais fonds, tiks nodoti FM valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, kas organizēs to reālu sadali, ja tas ir iespējams saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem un nepieciešams efektīvākai nekustamā īpašuma realizēšanai, vai realizāciju, neveicot to sadali. Savukārt nekustamie īpašumi, kuri sastāv no vairākām institūcijām piekritīgām daļām un kuros ietilpst dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas, piekritīs pašvaldībai.

10. ZM pēc informācijas saņemšanas no VID izvērtē konkrētās valstij piekritīgās meža zemes pārņemšanu un saglabāšanas valsts īpašumā lietderīgumu. Attiecīgi ZM izvērtē konkrētās valstij piekritīgās meža zemes pārņemšanu, vienlaikus vērtējot konkrētās meža zemes atrašanās vietu (piemēram, aizsargājamā teritorija vai pilsētas zaļā zona) un to, vai nekustamajam īpašumam nav atsavināšanas ierobežojumu, un gadījumā, ja ZM nolemj nepārņemt valdījumā konkrēto valstij piekritīgo meža zemi un konkrētajam nekustamajam īpašumam nav atsavināšanas ierobežojumu, tad tā informē VID, kas nodod valstij piekritīgo meža zemi VNĪ pārvaldīšanā un FM valdījumā, lai to virzītu atsavināšanai. Savukārt gadījumā, ja ZM konstatē, ka meža zemi nav iespējams atsavināt, jo ir atsavināšanas ierobežojumi (piemēram, Meža likuma, Aizsargjoslu likuma ierobežojumi), tad tā informē VID, kas to nodod valstij piekritīgo meža zemi ZM valdījumā.

11. Nekustamā īpašuma pārņēmējs lūdz procesa virzītājam dzēst apgrūtinājumu – atzīmi par aresta uzlikšanu konfiscētam nekustamam īpašumam vienlaicīgi ar jaunu īpašumtiesību reģistrēšanu uz valsts vārda vai secīgi.

12. Darba grupas locekļi secināja, ka ir nepieciešami normatīvā regulējuma grozījumi attiecībā uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un konstatētā vides piesārņojuma novēršanas procesa organizēšanu gadījumos, kad valstij piekritīgajos nekustamajos īpašumos tiek konstatēti atkritumi, kas rada vai var radīt kaitējumu vai apdraudējumu videi vai cilvēka dzīvībai vai veselībai, un ar minēto darbību saistīto izdevumu segšanu, kā arī lai varētu veikt preventīvas darbības šādu gadījumu skaita samazināšanai.

13. Zvērinātu notāru atlīdzību par amata darbību veikšanu bezmantinieku lietās sedz pašvaldība, kurai piekrīt nekustamais īpašums, un pārējos gadījumos – atlīdzību sedz VID finansējuma ietvaros.

14. VID dod rīkojumu kredītiestādei realizēt valstij piekritīgos finanšu instrumentus. Ja tie atrodas maksātnespējīgā kredītiestādē, tad tos kredītiestāde pārdod izsolē saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām, un realizācijas ieņēmumus ieskaita valsts budžetā atbilstoši VID sniegtajai informācijai. Ja valstij piekritīgie finanšu instrumenti atrodas citās kredītiestādēs un ieguldījumu brokeru sabiedrībās, tad VID dod rīkojumu kredītiestādei un ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārdod finanšu instrumentus. Likvīdi valstij piekritīgi finanšu instrumenti tiek realizēti un pēc to realizācijas valsts budžetā tiek ieskaitīti realizācijas ieņēmumi (attiecīgi, no realizācijas ieņēmumiem vispirms sedzot ar šo finanšu instrumentu realizāciju saistītos izdevumus). Nelikvīdi valstij piekritīgie finanšu instrumenti tiek norakstīti.

15. Normatīvajā aktā tiek noteikta kārtība, kādā VID realizē noziedzīgi iegūtās un konfiscētās kapitāldaļas un akcijas un bezmantinieku akcijas un kapitāldaļas, ja tām nav kreditoru pretenzijas.

16. Ja tiek izņemti lauksaimniecības dzīvnieki un darbības ar tiem nodrošina PVD un tiek pieņemts lēmums par šo dzīvnieku konfiskāciju – PVD arī nodrošina šāda lēmuma izpildi (ja dzīvnieki ir nodoti NVA, tad attiecīgi darbības nodrošina NVA). Ja tiek izņemti eksotiskie/aizsargājamie dzīvnieki – lēmumu par konfiskāciju, lēmuma pieņēmējs nosūta Dabas aizsardzības pārvaldei turpmākai rīcībai. Ja izņemtie mājas (istabas) dzīvnieki, izņemtās vai arestētās mantas statusā jau atrodas NVA glabāšanā –NVA pēc lēmuma par dzīvnieku konfiskāciju saņemšanas nodrošina dzīvnieku realizāciju vai iznīcināšanu. Ja dzīvnieki izņemtās vai arestētās mantas statusā atrodas pašvaldības teritorijā esošā patversmē, tad lēmums par dzīvnieku konfiskāciju lēmuma pieņēmējs nosūtīta attiecīgajai pašvaldībai turpmākai rīcībai – ar iespēju tos realizēt.

Ietekme uz valsts un pašvaldības budžetu

Konceptuālajā ziņojumā paredzēto risinājumu īstenošanu atbildīgās iestādes pamatā nodrošinās piešķirto līdzekļu ietvaros.