1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Valmieras novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) kapsētu kārtības noteikumus, kapsētu apsaimniekošanas kārtību, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas un kapliču izmantošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sagatavošana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedījums – mirušas personas (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšanas vieta;

2.4. apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājs – persona, kas organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs – komersants, kas veic mirušā apbedīšanu;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī iepriekš piešķirtās ģimenes kapavietās;

2.7. bezpiederīgo mirušais – mirušais, kura apbedīšanai nav pieteikušies piederīgie vai citas personas, un kura apbedīšanu organizē Pašvaldības Sociālo lietu pārvalde;

2.8. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī iepriekš piešķirtās ģimenes kapavietās vai aktētās kapavietās;

2.9. ekshumācija – mirstīgo atlieku izrakšana;

2.10. ģimenes kapavieta – noteikta izmēra iepriekš piešķirta zemes teritorija kapsētā, kurā blakus izmantotai apbedījuma vietai atrodas rezervētas vietas apbedītā tuviniekiem;

2.11. kapavieta – noteikta izmēra zemes teritorija kapsētā, kas ierādīta mirušo apbedīšanai, kapavietas/-u izveidošanai, uzturēšanai un kopšanai;

2.12. kapavietas labiekārtojums – kapavietā izvietotas piemiņas plāksnes, pieminekļi, apmales, soliņi un citi labiekārtojumi;

2.13. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai piešķirta kapavieta, un kura nodrošina tās labiekārtošanu un kopšanu;

2.14. kapliča – ēka kapsētā mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.15. kapsēta – ar Teritorijas plānojumu noteikta teritorija mirušo apbedīšanai;

2.16. kapsētas īpašnieks – Pašvaldība;

2.17. kapsētas apsaimniekotājs – Pašvaldība vai tās nodaļa, Pašvaldības apvienību pārvaldes, Pašvaldības iestāde vai juridiska persona, kas uz Pašvaldības līguma vai lēmuma pamata veic kapsētas apsaimniekotāja pienākumus, pārrauga un kontrolē Noteikumu ievērošanu, uztur kārtībā kapsētas teritoriju;

2.18. kapsētas pārzinis – Pašvaldības darbinieks vai juridiskās personas (kas uz Pašvaldības līguma vai lēmuma pamata veic kapsētas apsaimniekotāja pienākumus) darbinieks, kurš nodrošina kapsētas uzturēšanu un veic šajos saistošajos noteikumos paredzētos pienākumus;

2.19. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.20. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esoša apbedījuma.

3. Pašvaldības dome normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:

3.1. izveido, paplašina vai likvidē pašvaldības kapsētu;

3.2. piešķir kapsētai vai tās daļai atvērtas, daļēji slēgtas vai slēgtas kapsētas statusu;

3.3. var noteikt īpašu statusu atsevišķai kapavietai, kapsētas daļai vai sektoram.

4. Valmieras novada administratīvajā teritorijā ir noteiktas šādas kapsētas:

4.1. atvērtas kapsētas – Kocēnu kapsēta (Valmieras valstspilsēta); Jaunburtnieku kapsēta (Bērzaines pagasts), Dauguļu kapsēta (Dikļu pagasts), Dikļu kapsēta (Dikļu pagasts); Sprēstiņu kapsēta (Dikļu pagasts); Rubenes kapi (Kocēnu pagasts); Strenču kapsēta (Strenču pilsēta); Sedas kapsēta (Sedas pilsēta); Skudrītes kapsēta (Rūjienas pilsēta); Mazsalacas Pilsētas kapi (Mazsalacas pilsēta), Burtnieku Jaunie kapi (Burtnieku pagasts), Burtnieku Vecie kapi (Burtnieku pagasts); Matīšu kapsēta (Matīšu pagasts); Ēveles kapsēta (Ēveles pagasts); Rencēnu kapsēta (Rencēnu pagasts); Trikātas kapsēta (Trikātas pagasts); Kauguru kapsēta (Kauguru pagasts);

4.2. daļēji slēgtas kapsētas – Brēžas kapi (Valmieras valstspilsēta), Dīvala kapi (Valmieras valstspilsēta), Pilsētas kapi (Valmieras valstspilsēta), Bērtuļa kapsēta (Rūjienas pilsēta), Briedīšu kapsēta (Jeru pagasts).

5. Kapsētas īpašnieks ir tiesīgs kapsētu apsaimniekot pats vai kapsētu apsaimniekošanu deleģēt privātpersonai.

6. Kapsētas apsaimniekotāja pienākumi:

6.1. Uzturēt tīrībā un lietošanas kārtībā kapsētas ēkas un telpas, ceļus un celiņus, sētas un koplietošanas laukumus, veikt apstādījumu un koku kopšanu ārpus kapavietām, valsts un vietējas nozīmes dižkoku un citu retu koku sugu saglabāšanu, teritorijas labiekārtošanu un atkritumu izvešanu, kā arī ūdens ņemšanas vietu uzturēšanu tehniskā kārtībā;

6.2. nodrošināt kārtību, sanitāro normu un noteikumu ievērošanu kapsētas teritorijā, kā arī tajā esošo vērtību, īpašumu un kultūras pieminekļu uzraudzību;

6.3. veikt kapsētas sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā, apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti apbedījumu reģistros:

6.3.1. kapavietu uzskaites pamatdokuments ir mirušo reģistrācijas grāmata, kā arī lēmumi par kapavietas piešķiršanu, veicot ierakstus par katru apbedījumu;

6.3.2. uzskaite papildus veicama publiski pieejamajā apbedījumu datu un apbedījumu vietu kartēšanas elektroniskajā reģistrā Cemety (www.cemety.lv), ja konkrētai kapsētai tāda pieejama.

7. Kapsētas apmeklētāji, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētā uzvedas godbijīgi, klusi un atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, ievēro Noteikumu prasības un kapsētas pārziņa norādījumus.

8. Pašvaldības kapsētas ir atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

9. Pašvaldības kapsētu pārziņi apmeklētājus pieņem katru dienu, izņemot svētdienas, pirmdienas un valsts svētku dienas, no plkst. 9.00 līdz 17.00, iepriekš vienojoties par tikšanās laiku.

10. Apbedīšana organizējama saskaņojot ar kapsētas pārzini. Informāciju par kapsētu pārziņu darba laiku, pieņemšanas vietu un kontakttālruni publicē Pašvaldības mājaslapā un izvieto attiecīgās kapsētas informācijas stendā.

11. Kapsētas teritorijā aizliegts:

11.1. veikt apbedījumus un sniegt vai saņemt apbedīšanas pakalpojumus bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini;

11.2. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai mainīt ierādītās kapavietas robežas vai reljefu;

11.3. ievest dzīvniekus bez pavadas un veikt dzīvnieku apbedījumus;

11.4. rakt vai ņemt smiltis un zemi neatļautās vietās;

11.5. bojāt kapsētas ēkas, būves, apstādījumus, ūdens ņemšanas vietas un citu aprīkojumu;

11.6. pārvietoties ar velosipēdu, skrejriteni u.tml.;

11.7. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

11.7.1. gadījumus kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

11.7.2. operatīvos transportlīdzekļus;

11.7.3. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

11.7.4. personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, uzrādot apliecību;

11.7.5. garīdzniekiem amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas;

11.8. braukt pa celiņiem, kas neatbilst transportlīdzekļa izmēriem;

11.9. stādīt kapavietā un ārpus tās kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc izaugšanas pārsniedz 2 m;

11.10. ārpus piešķirtās kapavietas robežām stādīt krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra glabātuves;

11.11. pārvietot kapsētas apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes.

12. Labiekārtojot kapavietu, sniedzot apbedīšanas pakalpojumus un veicot kapu kopšanas darbus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai tie netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba vieta jāsakārto, atkritumi jānokopj, nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas jāizved no kapsētas teritorijas.

13. Pašvaldības kapsētās jaunas kapavietas tiek piešķirtas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Valmieras novada administratīvajā teritorijā, apbedīšanai.

14. Mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, ja laulātā vai radinieka, kurš organizē apbedīšanu un iesniedz iesniegumu par kapavietas piešķiršanu, deklarētā dzīvesvieta ir Valmieras novada administratīvajā teritorijā.

15. Lai saņemtu kapavietu un tās uzturēšanas tiesības, Pašvaldības apvienības pārvaldē, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā kapsēta, vai Valmieras novada Centrālās pārvaldes struktūrvienībā "Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrs", ja kapsēta atrodas Valmieras valstspilsētas administratīvajā teritorijā, iesniedzami šādi dokumenti:

15.1. rakstveida iesniegums par kapavietas piešķiršanu, uz kura iepriekš veikts kapsētas pārziņa saskaņojums un norādīta konkrēta ierādītā kapavieta. Iesniegums aizpildāms pie kapsētas pārziņa;

15.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtas miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);

15.3. urnas apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu kopija (uzrādot oriģinālu).

16. Viena persona var lūgt piešķirt ne lielāku kā četrvietīgu kapavietu.

17. Kapsētas pārzinis jaunu kapavietu ierāda tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas secīgu aizpildīšanu.

18. Kapsētās piešķiramo kapavietu izmēri:
 

19. Kapavietu, kas piešķirtas un ierādītas līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmēri var atšķirties no Noteikumu 18. punktā noteiktajiem.

20. Līgumi par kapavietas nomu un uzturēšanas tiesībām, kas noslēgti līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā līdz tajos noteikto saistību izpildei. 

21. Iepriekš piešķirtā, izveidotā un uzturētā kapavietā, ja tajā ir brīva vieta, Noteikumos noteiktā kārtībā mirušo atļauts apbedīt neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

22. Lēmumu par kapavietas piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu un tajā veikto kapsētas pārziņa saskaņojumu, Pašvaldības amatpersona pieņem vienas darba dienas laikā, izņēmuma gadījumos – trīs darba dienu laikā.

23. Virsapbedījumu, mirušo apbedījot zārkā, var izdarīt ne agrāk kā 20 gadus pēc iepriekšējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saņemot kompetento iestāžu saskaņojumu, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem. Aizliegts veikt otro virsapbedījumu vienā kapā. Uz mirušo apbedīšanu urnās šie ierobežojumi neattiecas.

24. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet Pašvaldības lietošanā, ja:

24.1. kapavietas uzturētājs rakstiski atsakās no kapavietas uzturēšanas, atbrīvo kapavietu no aprīkojuma (pieminekļiem, apmalēm, soliņiem) vai atsakās no tā, un rakstiski par iepriekš minēto paziņo Pašvaldībai. Šajā gadījumā kapavieta pāriet Pašvaldības lietošanā, ja 60 (sešdesmit) kalendāro dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas nav iesniegts jauns iesniegums par kapavietas uzturēšanu;

24.2. kapavieta tiek atbrīvota, veicot pārapbedīšanu;

24.3. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

24.4. kapsēta vai tās daļa tiek slēgta likvidēšanai;

24.5. kapavieta atzīta par nekoptu un šajos noteikumos paredzētajā kārtībā atzīta par aktētu.

25. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš Pašvaldībā iesniedzis rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

26. Ja tiek apbedīts bezpiederīgo mirušais, kapavieta tiek saglabāta 20 gadus un tās labiekārtošanu (piemiņas zīmes uzstādīšana, kapa kopiņas planēšana) un kopšanu nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

27. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai cita persona, vai viņu izvēlēts apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas, uzrādot kapavietu dabā, saņemot kapsētas pārziņa saskaņojumu un Pašvaldības lēmumu par kapavietas piešķiršanu.

28. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

29. Mirušais tiek apbedīts zārkā, kremācijas gadījumā – urnā. Apbedījot zārkā, katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā, kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,5 m līdz zārka vākam, veicot virsapbedījumu – ne mazāk kā 1,2 m līdz zārka vākam.

30. Urna ar mirušā pelniem kapavietā var tikt apbedīta ne mazāk kā 1 m dziļumā. Vienā kapā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

31. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no kapa pieminekļa.

32. Mirušo var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas dienas, saņemot rakstisku kapsētas īpašnieka un Veselības inspekcijas atļauju.

33. Mirušā ekshumācijas darbu veikšana iepriekš jāsaskaņo ar kapsētas pārzini.

34. Kapsētas pārzinim, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

35. Kapličas ceremoniju telpas mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas pārzinis.

36. Kapličas telpas tiek izmantotas mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim un ir atvērtas apmeklētājiem tikai bēru ceremonijas laikā.

37. Līdz bēru ceremonijai kapličas telpu drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju darba laikā. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

38. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt laiku, ko noteicis kapsētas pārzinis.

39. Kapavietas uzturētājs kopj un labiekārto kapavietu pats vai noslēdz līgumu par kapavietas apsaimniekošanu ar juridisku vai fizisku personu.

40. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

40.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu;

40.2. labiekārtot un regulāri kopt un uzturēt kapavietas teritoriju un piegulošo celiņa daļu;

40.3. nodrošināt lai kapavietas dzīvžoga augstums nepārsniegtu 0,7 m;

40.4. saņemt kapsētas pārziņa saskaņojumu kapavietas labiekārtošanai un nožogojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai, restaurācijai;

40.5. ievērot ierādītās kapavietas robežas.

41. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

41.1. patvaļīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas, tajā skaitā stādīt dzīvžogus aiz kapavietas robežām;

41.2. stādīt kapavietā un ārpus tās kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc izaugšanas pārsniedz 2 m;

41.3. uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini;

41.4. uzstādīt apmales, kuru augstums pārsniedz 20 cm;

41.5. izmantot apbedījuma vietas nožogošanai un noformēšanai nepiemērotus materiālus, izmantojamie materiāli saskaņojami ar kapsētas pārzini;

41.6. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini kapsētā ievest vai izvest birstošus materiālus (grants, augsne u.c.), patvaļīgi pārvietot grunti kapsētā, mainīt kapa vietas atrašanās reljefu;

41.7. bez kapsētas pārziņa atļaujas izvest no kapsētas kapakmeņus, pieminekļus, piemiņas plāksnes;

41.8. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu un tamlīdzīgu lietu novietošanai.

42. Aktēšanas mērķis ir apzināt kapavietas, kuras netiek koptas, lai Pašvaldība tās nākotnē izmantotu virsapbedījumu veikšanai.

43. Ar Pašvaldības izpilddirektora rīkojumu izveidota komisija, piedaloties kapsētas pārzinim, reizi 3 gados apseko nekoptās kapavietas, nofotografē tās, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi, tiek izvietota uz informācijas stenda pie centrālās ieejas kapsētā.

44. Kapsētas īpašnieks nosūta kapavietas uzturētājam Noteikumu 43. punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un informēt par to kapsētas pārzini.

45. Ja komisija ir sastādījusi Noteikumu 43. punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapsētas īpašnieks ievieto Pašvaldības mājaslapā (www.valmierasnovads.lv) un Pašvaldības periodiskajā izdevumā sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sešu mēnešu laikā sakopt kapavietu un informēt par to kapsētas pārzini.

46. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā izdotā Noteikumu 43. punktā minētā akta – sešu mēnešu laikā nesakopj kapavietu un neierodas pie kapsētas pārziņa, tiesības uz kapavietas uzturēšanu tiek izbeigtas.

47. Ja tiesības uz kapavietas uzturēšanu ir izbeigtas, pamatojoties uz Noteikumu 46. punktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, Pašvaldībā iesniedzot iesniegumu un Noteikumu 15. punktā norādītos dokumentus, izņemot gadījumu, ja ir pieņemts jauns lēmums par kapavietas piešķiršanu un kapavietā ir veikts virsapbedījums.

48. Pašvaldības amatpersonas lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu, kā arī Noteikumu 46. punktā noteiktajā gadījumā par kapavietas uzturētāja tiesību izbeigšanu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Pašvaldības izpilddirektoram.

49. Pašvaldības izpilddirektora lēmumu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

50. Personas par šo noteikumu neievērošanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi.

51. Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Pašvaldības policijas amatpersonas savas kompetences ietvaros.

52. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Pašvaldības Administratīvā komisija.

53. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo Noteikumu pārkāpējus no Noteikumu pildīšanas, kā arī ar savu darbību nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

54. Par Noteikumu minēto prasību, kas noteiktas 11. punktā un 41. punktā, neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no divām līdz desmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no desmit līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.

55. Noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros kontrolē kapsētu īpašnieks, kapsētas apsaimniekotājs, kapsētas pārzinis, Pašvaldības policija.

56. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē:

56.1. Valmieras pilsētas pašvaldības 2019. gada 25. jūlija saistošie noteikumi Nr. 323 "Valmieras pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi";

56.2. Beverīnas novada pašvaldības 2018. gada 29. novembra saistošie noteikumi Nr. 11/2018 "Par kapsētu uzturēšanu un izmantošanu Beverīnas novadā";

56.3. Burtnieku novada pašvaldības 2010. gada 21. jūlija saistošie noteikumi Nr. 22/2010 "Par Burtnieku novada kapsētu uzturēšanu";

56.4. Kocēnu novada domes 2012. gada 10. oktobra saistošie noteikumi Nr. 22/2012 "Par kapsētu uzturēšanu un izmantošanu";

56.5. Mazsalacas novada pašvaldības 2016. gada 20. jūlija saistošie noteikumi Nr. "Par Mazsalacas pilsētas kapsētas uzturēšanu un izmantošanu";

56.6. Rūjienas novada pašvaldības 2019. gada 17. oktobra saistošie noteikumi Nr. 11/2019 "Rūjienas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi";

56.7. Strenču novada domes 2019. gada 17. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 4/2019 "Strenču novada kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi".