1. Saistoši noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Talsu novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) organizē zvejas tiesību izmantošanu, piešķir rūpnieciskās zvejas nomas tiesības un piešķir zvejas rīku limitus, kā arī izsniedz zvejas atļauju (licenci) un zvejas dokumentus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos (turpmāk – Piekrastes ūdeņi) un Talsu novada administratīvās teritorijas iekšējos ūdeņos.

2. Noteikumu mērķis ir noteikt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas rīku limitu pieprasījumu iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību Pašvaldībā un piešķiramo rūpnieciskās zvejas nomas tiesību un zvejas rīku limitu sadales kārtību.

3. Lēmuma pieņemšana par rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanu un zvejas rīku limitu piešķiršanu Piekrastes ūdeņos Talsu novada administratīvajā teritorijā tiek deleģēta Talsu novada domes Licencēšanas komisijai (turpmāk – Komisija). Savukārt rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanu un zvejas rīku limitu piešķiršana Talsu novada administratīvās teritorijas iekšējos ūdeņos tiek deleģēta Pašvaldības izpilddirektoram vai viņa pilnvarotai amatpersonai.

4. Rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā juridiskai un fiziskai personai (turpmāk – Zvejnieks), nosakot rūpnieciskās zvejas vietas, zvejas rīku veidu, skaitu un/vai nozvejas apjomu.

5. Licencēšanas komisija ar zvejas pārvaldību saistītos datus par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un izmantošanu, speciālām atļaujām (licencēm), rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu (turpmāk – Līgums) ar Zvejnieku, ikgadējiem zvejas tiesību nomas līguma protokoliem (turpmāk – Protokols), zvejas atļaujām (licencēm) ievada Latvijas Zivsaimniecības integrētās zvejas un kontroles sistēmā (turpmāk – LZIKIS).

6. Zvejnieks, kurš pretendē uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas rīku limitu, kārtējā gadā līdz Licencēšanas komisijas noteiktajam datumam, iesniedz Pašvaldības apmeklētāju pieņemšanas centrā Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā papīra formā vai elektroniski e-pastā: pasts@talsi.lv atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu noteikta parauga iesniegumu (turpmāk – Iesniegums):

6.1. "Iesniegums Rūpnieciskās zvejas nomas tiesību un zvejas rīku limita piešķiršanai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē" (1. pielikums);

6.2. "Iesniegums Rūpnieciskās zvejas nomas tiesību un zvejas rīku piešķiršanai iekšējos ūdeņos" (2. pielikums).

7. Zvejnieks Iesniegumam pievieno rūpnieciskā zvejā izmantojamās laivas reģistrācijas apliecības kopiju un, ja saistoši, reģistrētas laivas patapinājuma vai nomas līgumu.

8. Komisija par Piekrastes ūdeņiem, bet Pašvaldības izpilddirektors vai viņa pilnvarota amatpersona, attiecībā par novada administratīvajā teritorijā esošajiem iekšējiem ūdeņiem, pieprasa Valsts Vides dienestam (turpmāk – VVD) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam (turpmāk – BIOR) ziņas un pārbauda vai Iesniegumu iesniegušais Zvejnieks nav izdarījis zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus.

9. Pašvaldība nodala pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai atsevišķu zvejas rīku vai nozvejas apjoma limita daļu no Pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas limita:

9.1. līdz pieciem procentiem no Pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai ne mazāk kā vienu zvejas rīka vienību, vai līdz pieciem procentiem no Pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās Pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs nedod iespēju iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai;

9.2. vairāk nekā piecus procentus no Pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai no Pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi nesasniedz pašvaldības attiecīgā pagasta piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu un arī pēc šo Noteikumu 9.1. apakšpunktā minētā nodalītā limita tas vēl papildus būtu nepieciešams pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai. Par šo papildu limita daļu, kas pārsniedz piecus procentus, Licencēšanas komisija rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību.

10. Komisija, pieņemot lēmumus par zvejas tiesību nomas tiesību un zvejas rīku limitu piešķiršanu komerciālajai un pašpatēriņa zvejai Piekrastes ūdeņos, ņem vērā zvejniecību regulējošos ārējos normatīvos aktos noteikto limita kopējo apjomu un nodrošina, ka kopējais Zvejniekam iedalītais rūpnieciskās zvejas rīku skaits nepārsniedz attiecīgam pagastam noteikto zvejas rīku limitu.

11. Lēmumus par zvejas tiesību nomas tiesību un zvejas rīku limitu piešķiršanu komerciālajai un pašpatēriņa zvejai iekšējos ūdeņos pieņem Pašvaldības izpilddirektors vai viņa pilnvarota amatpersona, ņemot vērā zvejniecību regulējošos ārējos normatīvos aktos noteikto limita kopējo apjomu un nodrošina, ka kopējais Zvejniekam iedalītais rūpnieciskās zvejas rīku skaits nepārsniedz attiecīgajam pagastam un attiecīgai ūdenstilpnei noteikto zvejas rīku limitu.

12. Komisija un Pašvaldības izpilddirektors vai viņa pilnvarota amatpersona, piešķir rūpnieciskās zvejas nomas tiesības un zvejas rīku limitus, ievērojot zveju regulējošos normatīvajos aktos noteiktos kritērijus personām, kurām ir priekšrocība pašpatēriņa zvejas tiesību iegūšanai šādā secībā:

12.1. Zvejnieks, kura deklarētā dzīvesvieta ir Talsu novada administratīvā teritorija un/vai kuram piederošais nekustamais īpašums atrodas Talsu novada administratīvajā teritorijā, kuram noslēgts iepriekšējā gada rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums;

12.2. Zvejnieks, kura deklarētā dzīvesvieta ir Talsu novada administratīvā teritorija un/vai kuram piederošais nekustamais īpašums atrodas Talsu novada administratīvajā teritorijā, kuram nav noslēgts iepriekšējā gada rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums;

12.3. Zvejnieks, kura deklarētā dzīvesvieta nav Talsu novada administratīvā, kuram ir noslēgts iepriekšējā gada rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums;

12.4. Zvejnieks, kura deklarētā dzīvesvieta nav Talsu novada administratīvā teritorija, kuram nav noslēgts iepriekšējā gada rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums.

13. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas piešķiršanas un zvejas rīku limitu iedalīšanas nosacījumi:

13.1. gadījumā, ja zvejas rīku limits ir nepietiekams, lai apmierinātu visus zvejas nomu tiesību prasītājus, tad zvejas tiesības pašpatēriņa zvejai iznomā un iedala rūpnieciskās zvejas rīku limitu – viena veida zvejas rīku ne vairāk par vienu rīku vienai personai, vai arī ne vairāk kā vienai personai no vienas mājsaimniecības (ģimenes), kurām ir viena deklarētā dzīvesvieta;

13.2. zveju regulējošo normatīvo aktu vai iepriekš noslēgtā līguma pārkāpumu konstatēšanas gadījumā vai, ja zvejas tiesību nomas līgums tiek izbeigts un Zvejnieks zaudē tiesības uz zvejas rīku limitu, nākošajā gadā uz to vairs neattiecas vēsturiskā pārmantojamība;

13.3. vienu zvejas laivu (kuģi) gada laikā zvejas darbībām var izmantot ne vairāk kā trīs pašpatēriņa zvejnieki.

14. Pašvaldības izpilddirektors vai viņa pilnvarota amatpersona sava vai Komisijas pieņemtā lēmuma izpildes ietvaros sagatavo un slēdz ar Zvejnieku Līgumu, kam pievieno Protokolu par zvejas limitu un nomas maksu, speciālo atļauju (licenci).

15. Ja rūpnieciskās zvejas pieprasīto zvejas rīku limitu skaits pārsniedz attiecīgai teritorijai normatīvajos aktos noteikto zvejas rīku limitu, Komisija attiecībā uz Piekrastes ūdeņiem vai Pašvaldības izpilddirektors vai viņa pilnvarota amatpersona attiecībā uz iekšējiem ūdeņiem organizē rūpnieciskās zvejas rīku limita tiesību izsoli. Par izsoles norises vietu un laiku paziņo Iesnieguma iesniedzējam.

16. Termiņš, uz kādu Pašvaldība slēdz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu:

16.1. komerciālajai zvejai ar Talsu novada administratīvajā teritorijā reģistrētu juridisku personu:

16.1.1. pirmreizēji – pieci gadi;

16.1.2. atkārtoti – līdz 15 gadiem;

16.2. komerciālajai zvejai ar citas pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētu juridisku personu – līdz pieciem gadiem;

16.3. pašpatēriņa zvejai ar fizisku personu – uz vienu gadu.

17. Lai nodrošinātu ikgadējo zvejas rīku skaita limitu sadali Piekrastes ūdeņos, tiek ievērots zvejas rīku skaita limita sadalījums pa Talsu novada pagastiem atbilstoši noteiktajam zvejas rīku skaita limita sadalījumam pa Talsu novada pagastiem Piekrastes ūdeņos.

18. Maksu par zvejas tiesību nomu un zvejas rīku limitiem nosaka kārtējā gadā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un izsoļu rezultātiem un norāda Protokolā, ņemot vērā iedalīto zvejas rīku limitu veidu un skaitu, kā arī zvejas vietu.

19. Zvejniekam zvejas tiesību nomas maksa jāveic līdz zvejas tiesību izmantošanas uzsākšanai vai līdz kārtējā gada 30. jūnijam, izdarot maksājumu:

19.1. bezskaidras naudas norēķinu veidā ar pārskaitījumu Pašvaldības kontā;

19.2. skaidrā naudā pagastu/pilsētu pārvalžu kasēs.