Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/2469

Rīgā 2023. gada 7. aprīlī

Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Mūku kalns (Spolīškalns) - pilskalns" (valsts aizsardzības Nr. 2136) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa - "Mūku kalns (Spolīškalns) - pilskalns" ar valsts aizsardzības Nr. 2136 (turpmāk tekstā - arheoloģiskais piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Reģiona nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv. Reģiona nozīmes arheoloģiskajam piemineklim noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv.

Norādījumi attiecināmi uz arheoloģisko pieminekli ar aizsardzības numuru un adresi:

1. Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. ārējais veidols ainavā;

1.2. nemateriālās liecības;

1.3. reljefs;

1.4. kultūrslānis;

1.5. arheoloģiskās senlietas.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izvirzītās prasības:

2. Arheoloģiskajā piemineklī un tā teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts arheoloģiskais piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Arheoloģiskā pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par arheoloģiskā pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam arheoloģiskajam piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido arheoloģisko pieminekli.

2.1.3. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Ar reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa aizsardzības zonu un tās uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv) sadaļā "Režīmi un ĢEO".

2.1.4. Arheoloģisko pieminekli izmanto kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai Arheoloģiskais piemineklis, teritorija ap to un aizsardzības zona tiktu saglabāti esošajā veidolā.

2.1.5. Lai nodrošinātu arheoloģiskā pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic arheoloģiskā pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā konstatējot kultūrslāni (tumšu zemi ar organikas un ogļu piejaukumu), atsegtas senās konstrukcijas vai atrodot arheoloģiskās senlietas, par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

2.1.6. Lai nodrošinātu arheoloģiskā pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas kopšana, nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, teritorijas piegružošanu un izbraukāšanu.

2.1.7. Arheoloģiskā pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, kā arī pašu arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

2.1.8. Arheoloģiskā pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Arheoloģisko pieminekli ir aizliegts iznīcināt un tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Arheoloģiskā pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt arheoloģisko pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojumu rezultātā nepazeminās arheoloģiskā pieminekļa vērtība.

2.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas arheoloģiskā pieminekļa teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama. Pēc mežizstrādes darbiem pieļaujama dabiska meža atjaunošanās.

2.2.3. Ja paredzēti reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt tikai sertificēta vai diplomēta speciālista vadībā. Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.4. Ar reljefa izmainīšanu saistītu darbu laikā jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt atsevišķu Pārvaldes atļauju.

2.2.5. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

2.2.6. Pārvalde arheoloģiskā pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu veikšanas atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

2.2.7. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

2.2.8. Arheoloģiskā pieminekļa vides pieejamības risinājumi pieļaujami pēc konsultēšanās Pārvaldē, ja tos izstrādājis diplomēts arhitekts, tie nepārveido arheoloģiskā pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina tās uztveri un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas arheoloģiskā pieminekļa ārējā veidolā.

2.2.9. Par reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciska darbība, kas tiek veikta izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to nepārveido un nesamazina arheoloģiskā pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.

2.3.2. Darbi, kas neietekmē zemes slāņus un neizmaina reljefu, nepārveido vai neiznīcina pieminekļa saglabājamās vērtības.

2.3.3. Arheoloģiskā pieminekļa izvietoto labiekārtojuma elementu uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus.

3. Reģiona nozīmes arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā:

3.1. Uzturēšanas režīms

3.1.1. Arheoloģiskajam piemineklim pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Arheoloģiskā pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz to, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi - meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja (brīva vai daļēji ierobežota) Arheoloģiskajam piemineklim un to veidojošiem atsevišķiem elementiem.

3.1.2. Arheoloģiskā pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes izsniegtu atļauju.

3.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

3.2.1. Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa aizsardzības zonā zemes reljefa pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts arheoloģiskais piemineklis.

3.2.2. Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

3.2.3. Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmē arheoloģiskā pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tiem.

3.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

3.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs.

3.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

4. Citi noteikumi:

4.1. Priekšlikumu par reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē Pārvalde.

4.2. Arheoloģisko pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

4.3. Atsavinot reģiona nozīmes arheoloģijas pieminekli, īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (http://zinojumi.kd.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

4.4. Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz reģiona nozīmes arheoloģisko pieminekli.

5. Apstrīdēšanas kārtība:

5.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

5.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu Jūs varat saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@mantojums.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta