1. Saistošie noteikumi nosaka Talsu novada pašvaldības institucionālo sistēmu un darba organizāciju.

2. Papildus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajām novada teritoriālā iedalījuma vienībām (pilsētas un pagasti) novada teritoriālais dalījums ietver arī teritoriālā iedalījuma vienību apvienības:

2.1. Balgales, Ķūļciema un Laucienes pagastu apvienība, kurā ietilpst Balgales, Ķūļciema un Laucienes pagasti;

2.2. Laidzes un Vandzenes pagastu apvienība, kurā ietilpst Laidzes un Vandzenes pagasti;

2.3. Lībagu un Strazdes pagastu apvienība, kurā ietilpst Lībagu un Strazdes pagasti;

2.4. Sabiles pilsētas un Abavas pagasta apvienība, kurā ietilpst Sabiles pilsēta un Abavas pagasts;

2.5. Stendes pilsētas un Virbu pagasta apvienība, kurā ietilpst Stendes pilsēta un Virbu pagasts;

2.6. Valdemārpils pilsētas un Ārlavas, Īves un Lubes pagastu apvienība, kurā ietilpst Valdemārpils pilsēta un Ārlavas, Īves un Lubes pagasti.

(Talsu novada domes 25.01.2024. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2024., sk. grozījumu 2. punktu)

3. Ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot frakciju. Deputāts var būt tikai vienas frakcijas loceklis.

4. Par frakciju sastāvu un visām pārmaiņām tajā frakcijas priekšsēdētājs nekavējoties paziņo domes priekšsēdētājam. Frakcijas iesniedz domes priekšsēdētājam visu frakcijas locekļu parakstītu paziņojumu par frakcijas izveidi.

5. Centrālā pārvalde nodrošina frakciju ar Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 12. pantā noteiktajiem darbības apstākļiem saskaņā ar domes izdotu iekšējo normatīvo aktu, kas nosaka deputāta darbības apstākļu nodrošināšanu.

6. Dome izveido šādas pastāvīgas komitejas ar šādu skaitlisko sastāvu:

6.1. Finanšu komiteja – 13 deputāti;

6.2. Attīstības komiteja – 10 deputāti;

6.3. Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja – 11 deputāti.

(Grozīts ar Talsu novada domes 05.04.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 8)

7. Finanšu komitejas kompetencē ir visi domes sēdē izskatāmie jautājumi, kas izriet no Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 8., 9., 10., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 19., 20. punktiem. Finanšu komitejas kompetencē ir arī tādi domes sēdē izskatāmie jautājumi, kuros domei jāpieņem lēmumu citās ārēja normatīva akta tiesību normās paredzētajos gadījumos un lēmuma pieņemšana saistīta ar ietekmi uz pašvaldības budžetu, tajā skaitā ienākumiem vai izdevumiem.

8. Attīstības komitejas kompetencē ir visi domes sēdē izskatāmie jautājumi, kas izriet no Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 16., 17., 18., 19. punktiem. Attīstības komitejas kompetencē ir arī tādi domes sēdē izskatāmie jautājumi, kuros domei jāpieņem lēmumu citās ārēja normatīva akta tiesību normās paredzētajos gadījumos un lēmuma pieņemšana saistīta ar ietekmi uz pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem, tajā skaitā to īstenošanu.

9. Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas kompetencē ir visi domes sēdē izskatāmie jautājumi, kas saistīti ar sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu risināšanu un kas izriet no Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1., 3., 8., 9., 10., 13., 18., 19. punktiem. Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas kompetencē ir arī tādi domes sēdē izskatāmie jautājumi, kuros domei jāpieņem lēmumu citās ārēja normatīva akta tiesību normās paredzētos gadījumos un lēmuma pieņemšana saistīta ar ietekmi uz sociālo, izglītības, kultūras un sporta jomu.

10. Papildus Pašvaldību likuma 39. panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem Attīstības komiteja un Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja sniedz priekšlikumus par tās kompetencē ietilpstošo jautājumu risināšanu.

11. Papildus likumā noteiktajai kompetencei domes priekšsēdētājs:

11.1. ja nepieciešams, ieceļ no pašvaldības administrācijas darbinieku vidus izpilddirektora vietnieka pienākumu izpildītāju viņa prombūtnes laikā vai līdz brīdim, kad dome lēmusi par jauna izpilddirektora vietnieka iecelšanu amatā;

11.2. īsteno izpilddirektora pārraudzību (tajā skaitā, var atcelt pašvaldības izpilddirektora izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus), ciktāl padotības īstenošana neietilpst tikai domes kompetencē;

11.3. koordinē sadarbību ar ārvalstu institūcijām un organizācijām;

11.4. veicina pašvaldības sadarbību ar valsts institūcijām (tajā skaitā, ministrijām) un nevalstiskajām organizācijām par pašvaldības attīstības projektu virzību.

12. Domes priekšsēdētājs reizi mēnesī kārtējā domes sēdē pēc domes lēmuma projektu izskatīšanas:

12.1. sniedz konspektīvu pārskatu par iepriekšējā mēnesī vai kopš iepriekšējā konspektīvā pārskata sniegšanas veiktajiem darbiem un nozīmīgākajiem notikumiem, kā arī turpmāk veicamajiem galvenajiem darbiem;

12.2. sniedz atbildes uz domes deputātu jautājumiem.

13. Domes priekšsēdētājam ir divi vietnieki:

13.1. domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos;

13.2. domes priekšsēdētāja vietnieks administratīvajos jautājumos.

14. Domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos kompetence:

14.1. aizvieto domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā;

14.2. dod rīkojumus pašvaldības izpilddirektoram, pašvaldības iestāžu un citu institūciju vadītājiem, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6., 7., 16., 17., 18. punktos noteikto jautājumu sagatavošanu un izskatīšanu domes sēdē, kā arī veiktu pieņemtā lēmuma izpildes kontroli;

14.3. veic citus uzdevumus, kurus to pilnvarojis veikt domes priekšsēdētājs.

15. Domes priekšsēdētāja vietnieka administratīvajos jautājumos kompetence:

15.1. aizvieto domes priekšsēdētāju viņa un domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos prombūtnes laikā;

15.2. dod rīkojumus pašvaldības izpilddirektoram, pašvaldības iestāžu un citu institūciju vadītājiem, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1., 4., 8., 9., 10., 19. punktos noteikto jautājumu sagatavošanu un izskatīšanu domes sēdē, kā arī veiktu pieņemtā lēmuma izpildes kontroli;

15.3. veic citus uzdevumus, kurus to pilnvarojis veikt domes priekšsēdētājs.

16. Papildus likumā noteiktajai kompetencei pašvaldības izpilddirektors:

16.1. vada centrālo pārvaldi jeb domes izveidoto iestādi "Centrālā pārvalde" (turpmāk – Centrālā pārvalde);

16.2. ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādāk:

16.2.1. organizē pašvaldības funkciju pildīšanu, vada pašvaldības administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu;

16.2.2. pārvalda pašvaldības administrācijas finanšu, personāla un citus resursus;

16.2.3. nodrošina pašvaldības administrācijas gadskārtējā darbības plāna izstrādi;

16.2.4. organizē iestāžu budžeta pieprasījumu izstrādi un iesniedz tos domes priekšsēdētājam;

16.2.5. veido komisijas, darba grupas, konsultatīvās padomes u.tml.

16.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv pašvaldību tiesā un attiecībās ar valsts pārvaldes un citām valsts institūcijām;

16.4. izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus atbilstoši pašvaldības nolikumam;

16.5. uzrauga tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir pašvaldība;

16.6. reizi mēnesī kārtējā domes sēdē pēc domes lēmuma projektu izskatīšanas un domes priekšsēdētāja sniegtā konspektīvā pārskata sniegšanas:

16.6.1. sniedz konspektīvu pārskatu par iepriekšējā mēnesī vai kopš iepriekšējā konspektīvā pārskata sniegšanas veiktajiem darbiem un nozīmīgākajiem notikumiem, kā arī par domes lēmumu izpildes gaitu un šo noteikumu 17. punktā minēto pilnvaru realizāciju;

16.6.2. sniedz atbildes uz domes deputātu jautājumiem;

16.7. veic citus domes, domes priekšsēdētāja vai tā pilnvarota domes priekšsēdētāja vietnieka noteiktus uzdevumus.

17. Dome pilnvaro pašvaldības izpilddirektoru:

17.1. lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma vai tā daļas (kadastra objekta) izmantošanu (piemēram, iznomāšana, izīrēšana, patapināšana), izņemot atsavināšanu, ja nekustamā īpašuma vai tā daļas (kadastra objekta) kadastrālā vērtība nepārsniedz 20 000 euro un lēmumu saskaņojis Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājs vai tā pilnvarots nodaļas darbinieks, Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājs vai tā pilnvarots nodaļas darbinieks un domes priekšsēdētājs vai tā pilnvarots domes priekšsēdētāja vietnieks;

17.2. lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma izmantošanu (atsavināšana), ja nekustamais īpašums ir zemes starpgabals vai nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nepārsniedz 5 000 euro un lēmumu saskaņojis Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājs vai tā pilnvarots nodaļas darbinieks, Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājs vai tā pilnvarots nodaļas darbinieks un domes priekšsēdētājs vai tā pilnvarots domes priekšsēdētāja vietnieks;

17.3. lemt par pašvaldības kustamās mantas izmantošanu (piemēram, iznomāšana, izīrēšana, patapināšana, atsavināšana), ja lēmumu saskaņojis Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājs vai tā pilnvarots nodaļas darbinieks, Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājs vai tā pilnvarots nodaļas darbinieks un domes priekšsēdētājs vai tā pilnvarots domes priekšsēdētāja vietnieks;

17.4. lemt par tiesību (piemēram, ciršanas, medību) izmantošanu, ja nosacītā cena nepārsniedz 20 000 euro un lēmumu saskaņojis Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājs vai tā pilnvarots nodaļas darbinieks, Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājs vai tā pilnvarots nodaļas darbinieks un domes priekšsēdētājs vai tā pilnvarots domes priekšsēdētāja vietnieks;

17.5. ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumu un lēmumu saskaņojis Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājs vai tā pilnvarots nodaļas darbinieks, Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājs vai tā pilnvarots nodaļas darbinieks un domes priekšsēdētājs vai tā pilnvarots domes priekšsēdētāja vietnieks, noteikt maksu par:

17.5.1. pašvaldības īpašuma lietošanu;

17.5.2. pašvaldības piegādāto siltumenerģiju, nosakot siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu;

17.5.3. sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

17.5.4. citiem pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;

17.5.5. pašvaldības centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas lietošanu.

(Grozīts ar Talsu novada domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

18. Pašvaldības izpilddirektoram ir divi vietnieki:

18.1. pašvaldības izpilddirektora vietnieks administratīvajos un finanšu jautājumos;

18.2. pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos.

19. Pašvaldības izpilddirektora vietnieka administratīvajos un finanšu jautājumos kompetence:

19.1. aizvieto pašvaldības izpilddirektoru viņa prombūtnes laikā;

19.2. īsteno Centrālās pārvaldes vadītāja vietnieka kompetenci;

19.3. dod rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

19.4. veic citus no pašvaldības izpilddirektora kompetences izrietošus pienākumus, kurus to pilnvarojis veikt pašvaldības izpilddirektors.

20. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos kompetence:

20.1. aizvieto pašvaldības izpilddirektoru viņa un pašvaldības izpilddirektora vietnieka administratīvajos un finanšu jautājumos prombūtnes laikā;

20.2. īsteno Centrālās pārvaldes vadītāja vietnieka kompetenci;

20.3. dod rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

20.4. veic citus no pašvaldības izpilddirektora kompetences izrietošus pienākumus, kurus to pilnvarojis veikt pašvaldības izpilddirektors.

21. Pašvaldības funkciju un uzdevumu īstenošanu, tajā skaitā domes lēmumu izpildi, nodrošina pašvaldības administrācija, kas sastāv no šo saistošo noteikumu pielikumā noteiktajām institūcijām.

22. Iestādes (tajā skaitā komisijas) nolikumā nosaka, kādas pašvaldības funkcijas vai tajā ietilpstošs uzdevums vai tā daļas īstenošana ietilpst iestādes kompetencē.

23. Ja sadarbības līguma priekšmets (pārvaldes uzdevums) nav piekritīgs nevienai iestādei vai piekritīgs vairākām iestādēm, sadarbības līgumu slēdz pašvaldības izpilddirektors vai tā pilnvarots pašvaldības izpilddirektora vietnieks. Sadarbības līgumu pirms parakstīšanas saskaņo ar piekritīgo iestāžu vadītājiem vai to pilnvarotiem iestādes darbiniekiem, Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāju vai tā pilnvarotu nodaļas darbinieku, Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāju vai tā pilnvarotu nodaļas darbinieku un domes priekšsēdētāju vai tā pilnvarotu domes priekšsēdētāja vietnieku. Par noslēgto sadarbības līgumu pašvaldības izpilddirektors vai tā pilnvarots pašvaldības izpilddirektora vietnieks nekavējoties informē domi (kārtējā domes sēdē).

24. Ja sadarbības līguma priekšmets (pārvaldes uzdevums) piekritīgs tikai attiecīgajai iestādei, sadarbības līgumu slēdz pašvaldības iestādes vadītājs vai tā pilnvarots iestādes vadītāja vietnieks. Sadarbības līgumu pirms parakstīšanas saskaņo ar Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāju vai tā pilnvarotu nodaļas darbinieku, Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāju vai tā pilnvarotu nodaļas darbinieku, pašvaldības izpilddirektoru vai tā pilnvarotu pašvaldības izpilddirektora vietnieku. Ja sadarbības līgumu slēdz Centrālā pārvalde, tad saskaņošanas procesā pašvaldības izpilddirektors tiek aizstāts ar domes priekšsēdētāju vai tā pilnvarotu domes priekšsēdētāja vietnieku. Par noslēgto sadarbības līgumu pašvaldības izpilddirektors vai tā pilnvarots pašvaldības izpilddirektora vietnieks nekavējoties informē domi (kārtējā domes sēdē).

25. Administratīvo līgumu slēdz piekritīgā iestāde vai amatpersona. Administratīvo līgumu pirms parakstīšanas saskaņo ar Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāju vai tā pilnvarotu nodaļas darbinieku.

26. Deleģēšanas līgumu, pamatojoties uz domes lēmumu, slēdz pašvaldības izpilddirektors vai tā pilnvarots pašvaldības izpilddirektora vietnieks. Ja, lemjot par deleģēšanas līguma slēgšanu, dome nav lēmusi par deleģēšanas līguma projekta apstiprināšanu, tad deleģēšanas līgumu pirms parakstīšanas saskaņo ar Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāju vai tā pilnvarotu nodaļas darbinieku.

27. Līdzdarbības līgumu, pamatojoties uz domes lēmumu, slēdz pašvaldības izpilddirektors vai tā pilnvarots pašvaldības izpilddirektora vietnieks vai piekritīgās iestādes vadītājs vai tā pilnvarots iestādes vadītāja vietnieks. Ja, lemjot par līdzdarbības līguma slēgšanu, dome nav lēmusi par līdzdarbības līguma projekta apstiprināšanu, tad līdzdarbības līgumu pirms parakstīšanas saskaņo ar Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāju vai tā pilnvarotu nodaļas darbinieku.

28. Iestādes amatpersonu izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt iestādes nolikumā vai likumā noteiktajā kārtībā. Ja iestādes nolikumā vai likumā apstrīdēšanas kārtība nav noteikta, tad iestādes amatpersonas sākotnējo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt iestādes vadītājam, bet iestādes vadītāja lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. Ja iestādes nolikumā vai likumā apstrīdēšanas kārtība nav noteikta, tad iestādes vadītāja sākotnējo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt pašvaldības izpilddirektoram, bet pašvaldības izpilddirektora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.

29. Pašvaldības izpilddirektora, pašvaldības izpilddirektora vietnieka, domes priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja vietnieka sākotnējo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.

30. Domes deputāti apmeklētājus pieņem individuālās pieņemšanās un publiskās (sapulces tipa) pieņemšanās. Individuāla pieņemšana tiek organizēta pēc iepriekšēja pieteikuma uz pieņemšanu saņemšanas (turpmāk – pieraksta pieņemšana) un bez iepriekšēja pieteikuma uz pieņemšanu saņemšanas (turpmāk – rindas pieņemšana).

31. Pieraksta pieņemšana notiek pēc apmeklētāja iesniegta pieteikuma saņemšanas.

32. Rindas pieņemšana notiek domes deputāta izvēlētā datumā, laikā un vietā ne retāk kā reizi divos mēnešos. Par izvēlēto datumu, laiku un vietu domes deputāts vismaz 1 mēnesi iepriekš informē Centrālo pārvaldi, kas nodrošina informācijas nekavējošu publicēšanu pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.talsunovads.lv (turpmāk – pašvaldības oficiālā tīmekļa vietne). Rindas pieņemšanu domes deputāts vismaz reizi divos gados rīko katrā novada teritoriālā iedalījuma vienībā.

33. Publiskā pieņemšana notiek domes deputāta izvēlētā datumā, laikā un vietā. Par izvēlēto datumu, laiku un vietu domes deputāts informē Centrālo pārvaldi, kas nodrošina informācijas nekavējošu publicēšanu pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē.

34. Apmeklētājus pieņem attiecīgās iestādes vadītājs vai tā pilnvarots iestādes darbinieks.

35. Apmeklētāju pieņemšanas kārtību iekšējos noteikumos nosaka attiecīgā iestāde. Iestāde pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē publicē informāciju par apmeklētāju pieņemšanas kārtību.

36. Saņemot iesniegumu, kas adresēts domes deputātam, domes deputāts novērtē tā saturu un, ja nepieciešams, nodod to reģistrēšanai un izskatīšanai pašvaldības administrācijai.

37. Ja iesniegums tiek nodots reģistrēšanai un izskatīšanai pašvaldības administrācijai, tad pašvaldības administrācija informē domes deputātu par iesnieguma izskatīšanas procesu un rezultātu, ciktāl likums nenosaka citādāk.

38. Ja līguma priekšmets nav piekritīgs nevienai iestādei vai piekritīgs vairākām iestādēm, privāttiesiskus līgumus pašvaldības vārdā slēdz pašvaldības izpilddirektors vai tā pilnvarots pašvaldības izpilddirektora vietnieks. Privāttiesisku līgumu pirms parakstīšanas saskaņo ar Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāju vai tā pilnvarotu nodaļas darbinieku, Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāju vai tā pilnvarotu nodaļas darbinieku un domes priekšsēdētāju vai tā pilnvarotu domes priekšsēdētāja vietnieku. Ja līguma summa vai no līguma izrietošās saistības pārsniedz 100 000 euro, tad par noslēgto līgumu pašvaldības izpilddirektors vai tā pilnvarots pašvaldības izpilddirektora vietnieks nekavējoties informē domi (kārtējā domes sēdē).

39. Ja līguma priekšmets piekritīgs tikai attiecīgajai iestādei, privāttiesiskus līgumus pašvaldības vārdā slēdz pašvaldības iestādes vadītājs vai tā pilnvarots iestādes vadītāja vietnieks. Privāttiesisku līgumu pirms parakstīšanas saskaņo ar Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāju vai tā pilnvarotu nodaļas darbinieku, Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāju vai tā pilnvarotu nodaļas darbinieku un pašvaldības izpilddirektoru vai tā pilnvarotu pašvaldības izpilddirektora vietnieku. Ja privāttiesisku līgumu slēdz Centrālā pārvalde, tad saskaņošanas procesā pašvaldības izpilddirektors tiek aizstāts ar domes priekšsēdētāju vai tā pilnvarotu domes priekšsēdētāja vietnieku. Ja līguma summa vai no līguma izrietošās saistības pārsniedz 100 000 euro, tad par noslēgto līgumu pašvaldības izpilddirektors vai tā pilnvarots pašvaldības izpilddirektora vietnieks nekavējoties informē domi (kārtējā domes sēdē).

40. Saistošo noteikumu 38. un 39. punktā noteikto saskaņošanas kārtību var neievērot, ja izpildās abi šādi nosacījumi:

40.1. tiek parakstīts līgums, kura sagatavošanā izmantots Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja vai tā pilnvarota nodaļas darbinieka, Centrālās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāja vai tā pilnvarota nodaļas darbinieka un attiecīgi pašvaldības izpilddirektora vai tā pilnvarota pašvaldības izpilddirektora vietnieka vai domes priekšsēdētāja vai tā pilnvarota domes priekšsēdētāja vietnieka saskaņots līguma paraugs, kurā netiek veiktas būtiskas izmaiņas;

40.2. līguma summa vai no līguma izrietošās saistības nepārsniedz 100 000 euro.

41. Pašvaldības kontus kredītiestādēs un Valsts kasē administrē Centrālās pārvaldes Finanšu un grāmatvedības nodaļa.

42. Pašvaldības izpilddirektors vai tā pilnvarots pašvaldības izpilddirektora vietnieks nosaka iestādi, kura pārvalda attiecīgo pašvaldības mantu. Ja šāda iestāde nav noteikta, tad attiecīgo mantu pārvalda pašvaldības izpilddirektors.

43. Saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, kad saistošo noteikumu projektu saskaņojis domes priekšsēdētājs vai tā pilnvarots domes priekšsēdētāja vietnieks.

44. Saistošo noteikumu projekta un tam pievienotā paskaidrojuma raksta publicēšanas vietā norāda vēlamos viedokļa sniegšanas veidus (piemēram, e-pasta sūtījums, parakstīts iesniegums, sapulce) un komunikācijas rīkus (piemēram, tiešsaistes formas), kas izmantojami sabiedrības viedokļa sniegšanai.

45. Ja publisko apspriešanu ierosina iedzīvotāji, minimālais iedzīvotāju skaits, kāds nepieciešams publiskās apspriešanas rīkošanai, ir 100 iedzīvotāji.

46. Paziņojumu par publisko apspriešanu ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms publiskās apspriešanas sākuma publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē. Publiskajai apspriešanai nodoto dokumentu un ar to saistītos pašvaldības lēmumus publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē.

47. Pašvaldība izdod informatīvu izdevumu. Informatīvo izdevumu izdod vienu reizi mēnesī. Likumā noteiktos gadījumos saskaņā ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumu informatīvo izdevumu izdod biežāk.

48. Domes sēdes pašvaldība likumā noteiktā kārtībā pārraida, šo ierakstu glabāšanas termiņš ir pieci gadi. Domes sēdes pārraides ierakstā ievieto laika zīmogus, kas ļauj iedzīvotājiem ērti un ātri atrast noteikta darba kārtības jautājuma izskatīšanas uzsākšanas brīdi.

49. Ikviens attiecīgi ar komitejas vadītāja vai domes priekšsēdētāja atļauju var ierakstīt vai pārraidīt sēdes gaitu, ja tas netraucē sēdes norisi un tiek ievērotas normatīvo aktu prasības, tajā skaitā, tiek ievēroti šie saistošie noteikumi, sabiedriskās kārtības noteikumi un pašvaldības darba reglaments. Pirms jautājuma par atļauju ierakstīt vai pārraidīt sēdes gaitu izlemšanas attiecīgi komitejas vadītājs vai domes priekšsēdētājs uzklausa deputātu un sēdes norises vietā klātesošo personu viedokļus. Attiecīgi komitejas vadītājs vai domes priekšsēdētājs var atsevišķi noteikt ieraksta publicēšanas (tajā skaitā pārraidīšanas) aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai (piemēram, līdz ieraksta pārbaudīšanai, lai pārliecinātos, ka ieraksta veikšanā ievērotas normatīvo aktu prasības, piemēram, netiek veikta filmēšana, kas nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm).

50. Iedzīvotājs var piedalīties komitejas un domes sēdē, ja tas netraucē sēdes norisi un tiek ievērotas normatīvo aktu prasības, tajā skaitā, tiek ievēroti šie saistošie noteikumi, sabiedriskās kārtības noteikumi un pašvaldības darba reglaments.

51. Ja komitejas vai domes klātienes sēdes norises vietā nepietiek vietas visiem apmeklētājiem, attiecīgi komitejas vadītājs vai domes priekšsēdētājs aicina daļu no apmeklētājiem (iedzīvotājiem) izvēlēties sekot sēdes norisei publiskā interneta vidē. Ja pēc aicinājuma sēdes norises vietā joprojām nepietiek vietas visiem iedzīvotājiem, attiecīgi komitejas vadītājs vai domes priekšsēdētājs atļauj sēdē palikt tiem, kas uz sēdi ieradušies pirmie.

51.¹ Domes lēmumu projekti ir publiski pieejami Talsu novada pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms domes kārtējās sēdes, izņemot domes lēmumu projektus, kas ir iekļauti domes sēdes darba kārtībā pēc šā termiņa, kā arī lēmuma projektus, kas skar personas privāto dzīvi vai bērnu intereses, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu vai citu informāciju, kuras izpaušana ir aizliegta saskaņā ar likumu.

(Talsu novada domes 31.08.2023. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

52. Komitejas vadītājs nosaka, ka komitejas sēde notiek attālināti, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

52.1. sabiedrības veselības un drošības interesēs atbilstošāk ir rīkot attālinātu sēdi;

52.2. tiek sasaukta komitejas ārkārtas sēde un tās sasaukšanas iniciators izteicis vēlmi, ka sēde tiek rīkota attālināti.

53. Komitejas vadītājs nosaka, ka deputāts klātienes komitejas sēdē piedalīsies attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, ja deputāts nevar ierasties šīs sēdes norises vietā uz:

53.1. komitejas kārtējo sēdi veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ;

53.2. komitejas ārkārtas sēdi.

54. Domes priekšsēdētājs nosaka, ka domes sēde notiek attālināti, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

54.1. sabiedrības veselības un drošības interesēs atbilstošāk ir rīkot attālinātu sēdi;

54.2. tiek sasaukta domes ārkārtas sēde un tās sasaukšanas iniciators izteicis vēlmi, ka sēde tiek rīkota attālināti.

55. Domes priekšsēdētājs nosaka, ka deputāts klātienes domes sēdē piedalīsies attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, ja pastāv Pašvaldību likuma 33. panta otrajā daļā minētie apstākļi.

56. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada pašvaldības domes 2021. gada 1. jūlija saistošos noteikumus Nr. 1 "Talsu novada pašvaldības nolikums".

57. Līdz Centrālās pārvaldes izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim, Centrālai pārvaldei šajos saistošajos noteikumos noteikto kompetenci īsteno pašvaldības iestāde "Talsu novada pašvaldības centrālā administrācija".

58. Šajos saistošajos noteikumos noteikto Finanšu komitejas kompetenci īsteno līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās izveidotā Finanšu komiteja (tai noteiktajā sastāvā).

59. Šajos saistošajos noteikumos noteikto Attīstības komitejas kompetenci īsteno līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās izveidotā Tautsaimniecības komiteja (tai noteiktajā sastāvā).

60. Līdz šo saistošo noteikumu 9. punktā noteiktās Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas ievēlēšanai, bet ne ilgāk kā divus mēnešus pēc šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās, darbojas līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās izveidotā Izglītības, sociālo un veselības jautājumu komiteja un Kultūras, sporta un tūrisma jautājumu komiteja, kas darbojas Talsu novada pašvaldības domes 2021. gada 1. jūlija saistošajos noteikumos Nr. 1 "Talsu novada pašvaldības nolikums" noteiktajā kompetencē.