(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Ķekavas novada domes 09.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-5/2023, 13.09.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-6/2023 un 13.09.2023. lēmumu Nr.38)

Ķekavas novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000048491
Gaismas iela 19, k-9, Ķekava, Ķekavas nov., LV-2123
novads@kekava.lv http://www.kekava.lv

Ķekavas novada teritorijas plānojums (administratīvai teritorijai līdz 01.07.2021)

Redakcija 3.3.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Zemes vienību veidošana

2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām

2.5. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai

2.6. Apstādījumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

2.7. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai, piestātnēm un peldbūvēm

2.8. Nosacījumi ģimenes dārziņiem

2.9. Prasības valsts aizsardzībā esošā kultūras mantojuma saglabāšanai

2.10. Prasības novada nozīmes kultūras mantojuma saglabāšanai

2.11. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām un transportlīdzekļu apkopes būvēm

3.7. Inženiertehniskā sagatavošana un meliorācija

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Pagalmi

2. pielikums. Ielu paraugšķērsprofili

3. pielikums. B, C, D kategorijas grupu ielu saraksts (ielas, kurām piešķirti nosaukumi)

4. pielikums. Esošās apbūves individuāli noteiktās būvlaides atsevišķās zemes vienībās

5. pielikums. Minimālie attālumi no ēkām, būvēm un labiekārtojuma elementiem līdz kokiem

6. pielikums. Attālumi no garāžām un autostāvvietām, tehniskās apkalpes stacijām līdz daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām un publiskām ēkām

7. pielikums. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija

8. pielikums. Ielu kategorijas

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Šie Ķekavas novada (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojuma) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Ķekavas novada administratīvās teritorijas daļai – Baložu pilsētai, Ķekavas pilsētai, Ķekavas pagastam un Daugmales pagastam, un ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām.

2. Ja kādai teritorijai ir izstrādāts un spēkā esošs detālplānojums vai lokālplānojums, kas detalizētāk nosaka zemesgabalu izmantošanu un to apbūves prasības, tad papildus šiem Noteikumiem primāri jāievēro detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

3. Noteikumi kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp kultūras pieminekļu, aizsardzībai kā speciālie noteikumi prevalē attiecībā uz prasībām teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā.

4. Citas prasības un aprobežojumi, kas jāievēro, veicot teritorijas (zemes vienības) apbūvi un cita veida izmantošanu, ir noteiktas spēkā esošos likumos un citos normatīvos aktos.

5. Ķekavas novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) nodrošina ikvienam interesentam iespēju iepazīties ar Teritorijas plānojumu Pašvaldībā, Pašvaldības tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv, Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (Ģeoportālā) www.geolatvija.lv un iespēju saņemt izziņas par īpašniekam piederošā īpašuma funkcionālo zonējumu, atļautajām izmantošanām un apgrūtinājumiem.

6. Noteikumos lietotais termins "esoša apbūve" ir attiecināms tikai uz likumīgi uzbūvētām ēkām un inženierbūvēm, izņemot šo Noteikumu 4. pielikumā "Esošās apbūves individuāli noteiktās būvlaides atsevišķās zemes vienībās" fiksētās būves.

7. Azartspēļu organizēšanas nosacījumi un kārtība ir noteikta atsevišķos pašvaldības saistošajos noteikumos.

1.2. DEFINĪCIJAS

8. Šajos Noteikumos ir lietoti šādi termini:

8.1. apstādījumu josla gar ielu – apstādījumu josla gar ielu paredzēta ainavisku stādījumu ierīkošanai, galvenokārt kokaugiem, ielu sarkano līniju zonā.

8.2. buferzona – šajos Noteikumos, detālplānojumā vai būvprojektā noteikts attālums vai teritorijas daļa, kuras galvenais uzdevums ir mazināt potenciālo negatīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti un vides piesārņojumu (t.sk. trokšņa un gaisa piesārņojumu).

8.3. pazemes būve – būve, kuras augšējā pārseguma konstrukcijas atrodas zem zemes vai nepaceļas virs zemes planējuma līmeņa vairāk kā par 1,3 m.

8.4. piebraucamais ceļš – ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, nodrošinot piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām un inženierbūvēm vai to grupām, tostarp kvartālu iekšienē, piemēram, māju ceļš un komersantu ceļš, bet kas nav C, D, E kategorijas iela vai ceļš un kuru var noteikt kā ceļa servitūtu Civillikuma izpratnē. Piebraucamais ceļš var būt arī teritorija, kura plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā ir noteikta kā transporta infrastruktūras teritorija.

8.5. transportlīdzekļu stāvvieta – būve, kas paredzēta sauszemes, gaisa vai ūdens transportlīdzekļu novietošanai:

8.5.1. autostāvvieta – būve, kas paredzēta vieglo automašīnu novietošanai;

8.5.2. atklāta autostāvvieta – autostāvvieta, kas nav iekļauta ēkā vai tās daļā un kas var būt nodalīta (arī nožogota);

8.5.3. slēgta transportlīdzekļu stāvvieta – transportlīdzekļu stāvvieta, kas ir iekļauta ēkā vai tās daļā;

8.5.4. velonovietne – īpaši aprīkota būve velosipēdu stāvēšanai (velostatīvi, veloskapji u.c.).

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

9. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī:

9.1. ģimenes dārziņiem;

9.2. atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkta izvietošanai;

9.3. automobīļu ar alternatīvo piedziņu uzlādes stacijas vai elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta ierīkošanai;

9.4. individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu – siltumsūkņu, saules bateriju un saules enerģijas kolektoru izmantošanai un uzstādīšanai, ja tas nav pretrunā ar attiecīgo nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem un nerada negatīvu ietekmi uz kultūrvēsturiskajām vērtībām, vides kvalitāti un aizsargājamām dabas vērtībām. Vēja elektrostacijas atļauts izvietot saskaņā ar Noteikumu 3.2. nodaļas prasībām un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

10. Visā teritorijā ir aizliegts:

10.1. izmantot teritoriju veidos, kas neatbilst šo Noteikumu prasībām;

10.2. veidot karjerus būvmateriālu un augsnes iegūšanai, izņemot vietas, kur tas atļauts Noteikumos;

10.3. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, (t.sk. metāllūžņus, būvgružus, krāmus, lupatas, u.tml.) vai piesārņot grunti (izņemot piesārņotas grunts novietošanu īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā), izņemot šim nolūkam speciāli paredzētās novietnēs saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

10.4. palīgēku un citu būvju vietā izmantot nolietotu kravas automašīnu, autobusu vai vagonu korpusus vai to daļas dzīvošanai, uzglabāšanai un citai saimnieciskajai darbībai. Jūras un citus konteinera tipa vagonus atļauts novietot ar nosacījumu, ka tā fasādes, kas vērtas pret publisko ārtelpu ir arhitektoniski noformētas/apšūtas;

10.5. īpašumā novietot un izmantot kā dzīvojamās vai nedzīvojamas telpas transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

10.6. teritorijas uzbēršanai, izmantojot nepārstrādātus ražošanas atkritumus.

10.7. ierīkot nolietoto automobīļu un to rezerves daļu atklātas uzglabāšanas laukumu (autokapsētu), ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota;

2.3. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA

11. Zemes vienības sadalīšanas vai robežu pārkārtošanas rezultātā nedrīkst izveidot:

11.1. zemes vienību, kuras no aprobežojumiem (piemēram, aizsargjoslas) brīvajā daļā nevar racionāli izvietot apbūvi (minimālā apbūves izvietojuma zona – kvadrāts ar malas garumu 6 m), atbilstoši atļautajai izmantošanai;

11.2. zemes vienību, kuras platība vai ielas fronte ir mazāka nekā nosaka šie Noteikumi, izņemot šajos Noteikumos noteiktajos gadījumos;

11.3. zemes vienību, kurai nav nodrošināta piekļūšana, (izņemot robežu pārkārtošanu starp esošām zemes vienībām), t.i.:

11.3.1. zemes vienība nerobežojas ar Pašvaldības ceļa, ielas vai laukuma pieslēgumu un/vai tai nevar izveidot jaunu pieslēgumu;

11.3.2. zemes vienība nerobežojas ar pašvaldības nozīmes ceļa, ielas pieslēgumu un/vai tai nevar izveidot jaunu pieslēgumu;

11.3.3. piekļūšanu tai nenodrošina ceļa servitūts;

11.3.4. nav panākta vienošanās ar privātīpašumā esoša ceļa, ielas vai laukuma īpašnieku par pieslēgšanos;

11.3.5. nav panākta vienošanās ar valsts autoceļu pārvaldītāju par pieslēgšanos valsts autoceļam.

12. (Svītrots ar Ķekavas novada domes 09.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-5/2023)

13. Ja jaunveidojams zemesgabals ir paredzēts tikai inženiertīklu ierīkošanai un to objektu būvniecībai, zemesgabals ir paredzēts ceļa būvniecībai, pieļaujamo zemesgabala minimālo platību nosaka atbilstoši konkrētā objekta funkcionālajai nepieciešamībai.

14. Gadījumos, kad izstrādā detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu ar mērķi nodalīt transporta infrastruktūras attīstībai paredzētās teritorijas, ir pieļaujams ka paliekošā zemes vienības daļa ir mazāka nekā šajos Noteikumos noteiktā jaunveidojamā zemes vienības minimālā platība.

15. Atsevišķos gadījumos, izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderības izmantošanas iespējas, apkārtējo zemesgabalu un apbūves struktūru un dabisko robežu elementus, pieļaujama zemesgabalu platības samazināšana, bet ne vairāk par 5 % no atļautās minimālās platības attiecīgajā teritorijā.

16. Apvienojot blakus esošas zemes vienības, atļauts izveidot vienu jaunu zemes vienību, kura platība ir mazāka par attiecīgajā teritorijā noteikto minimālo platību.

17. Pārkārtojot robežas starp blakus esošām apbūvētām zemes vienībām funkcionālās zonas "Savrupmāju apbūves teritorija" apakšzonu DzS2 un DzS3 teritorijā, paliekošo zemes vienību platība nevar būt mazāka par 300 m².

18. Ja zemes vienības daļai ir noteikta, vai tā tieši robežojas ar Transporta infrastruktūras teritoriju (TR) vai Perspektīvo ielu un ceļu attīstības teritoriju (TIN73) un tai ir nodrošināta faktiskā piebraukšana, atļauts realizēt zemes sadali neizstrādājot detālplānojumu.

19. Ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir izveidots ceļš vai iela, bet piegulošajiem īpašumiem ielas fronte ir mazāka kā noteikts šajos Noteikumos, īpašumu var sadalīt pie esošās frontes platuma.

2.4. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBĀM

20. Būvniecības procesu var uzsākt, ja ir nodrošināta piekļūšana. Piekļūšana ir uzskatāma par nodrošinātu, ja:

20.1. zemesgabals robežojas ar Teritorijas plānojumā paredzētu C, D vai E kategorijas grupas ielu, kas ir valsts vai Pašvaldības īpašums, un ir panākta vienošanās ar valsts autoceļu pārvaldītāju par piekļūšanu valsts autoceļam;

20.2. zemesgabals robežojas ar izbūvētu piebraucamo ceļu, kas savieno zemesgabalu ar izbūvētu Teritorijas plānojumā paredzētu B, C, D vai E kategorijas grupas ielu, kas ir valsts vai Pašvaldības īpašums. Ja minētais piebraucamais ceļš pieder citai fiziskai vai juridiskai personai, jābūt noslēgtam un reģistrētam zemesgrāmatā attiecīgam līgumam par piebraucamā ceļa izmantošanas tiesībām;

20.3. zemesgabals robežojas ar pašvaldības nozīmes ielu vai ceļu, kas noteikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

20.4. zemesgabals robežojas ar koplietošanas ielu vai ceļu, kas noteikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

20.5. ir nodrošināta faktiskā piebraukšana.

21. Izbūvējot jaunas ielas / ceļus un pārbūvējot esošas ielas / ceļus, izņemot B un C kategorijas grupu ielas un valsts autoceļus, nodrošina piekļūšanu pie visām zemes vienībām, ar ko jaunā iela vai ceļš robežojas.

22. Piebraucamā ceļa un E vai D kategorijas grupu ielas pievienojumu pie C vai D kategorijas grupas ielas brauktuves veido ne tuvāk par 50 m no krustojuma, izņemot gadījumus kad zemesgabala fronte pret ielu ir mazāka par 50 m, pēc iespējas samazinot neatbilstību šiem Noteikumiem un ja tas nav pretrunā ar valsts autoceļiem noteikto savienošanas funkciju un ceļu projektēšanas standartos noteiktajiem ceļu mezglu un pievienojumu minimālajiem savstarpējiem attālumiem. Gadījumos, kad iespējams pieslēgties pie dažādas kategorijas ielām, priekšroka ir zemākās kategorijas ielai.

23. Piebraucamā ceļa un E kategorijas grupu ielas pievienojumu pie E kategorijas grupas ielas brauktuves veido ne tuvāk par 20 m no krustojuma, izņemot gadījumus kad zemesgabala fronte pret ielu ir mazāka par 20 m, pēc iespējas samazinot neatbilstību šiem Noteikumiem. Gadījumos, kad iespējams pieslēgties pie dažādas kategorijas ielām, pieslēgums veidojams zemākās kategorijas ielai vai ceļam.

24. Izstrādājot detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvprojektu ir jāparedz risinājums piekļūšanai pie Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā noteiktajiem Publiskās pieejas punktiem publisko ūdeņu teritorijai (TIN11), vismaz gājējiem un velosipēdistiem, pa Teritorijas plānojumā noteiktu transporta infrastruktūras teritoriju (TR) vai teritoriju ar īpašiem noteikumiem – Perspektīvo ielu un ceļu attīstības teritorija (TIN73).

2.5. PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI

25. Projektējot publiskas būves un publiskās ārtelpas teritoriju, paredz speciālus pasākumus un aprīkojumu vides pieejamības nodrošināšanai, ievērojot arī citu normatīvo aktu prasības.

26. Esošās ēkās, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt iekļūšanu personām ar īpašām vajadzībām, nodrošina iespēju attiecīgās iestādes pakalpojumus saņemt citā veidā.

27. Gājēju ietves:

27.1. ja ietves garums ir lielāks par 25 m, ietves platumu projektē 1,8 m platumā vai ik pēc 25 m paredz samainīšanās vietu ar platumu 1,8 m un garumu 2 m;

27.2. ietves šķērskritumu veido ne lielāku kā 3 %, izņemot esošas ielas atjaunošanas gadījumā, ja ietves augstuma maiņa ir saistīta ar esošas apbūves pārbūvi (ietves un cokola vai pamatu savienojums, ieejas kāpnes u.tml.);

27.3. vietās, kur gājēju plūsma ir lielāka par 50 cilvēkiem stundā, pie publiskām ēkām, sabiedriskā transporta pieturām, pakalpojumu un tirdzniecības objektiem u.c. nozīmīgās vietās ietvi labi izgaismo, tai paredz nepārtrauktu, skaidri izšķiramu vadlīniju (orientieris vai norāde). Vadlīnija vada līdz drošai gājēju pārejai, kas aprīkota ar luksoforu vai uz kuras noteikta prioritāte gājējiem;

27.4. ietvju aprīkojumu izvieto vienotā joslā, lai neapgrūtinātu gājēju pārvietošanās maršrutus.

28. Krustojumi un brauktuvju šķērsojumi:

28.1. brauktuves šķērsošanas vietu veido vienā līmenī ar ietvi;

28.2. starp ceļa braucamo daļu un ietvi paredz izteiktu krāsojuma kontrastu, reljefa maiņu vai aizsargmargas, kas brīdina par novirzīšanos no ietves uz ceļa braucamo daļu;

28.3. krustojumos un pie gājēju pārejām visu veidu stabus – luksoforus, ceļa zīmes, reklāmas, apgaismojuma stabus – marķē ar dzeltenu, kontrastējošu krāsu vai līmlenti 160 cm, 140 cm un 35 cm augstumā no ceļa virsmas;

28.4. luksofora signāla izsaukuma pogas, skaņas un taktilo norāžu kastītes piestiprina pie luksofora staba, lai augšējai mala atrastos 1,2 m no ietves līmeņa;

28.5. visus šķēršļus nostiprina ne mazāk kā 2,10 m augstumā no ietves seguma. Šķēršļiem, kas ir zemāki par 0,9 m (puķu podi, stabi, ķēdes u.tml.), jābūt labi pamanāmiem un jākontrastē uz apkārtējā fona;

28.6. uz ietvēm, ielām, kur gājēju pārejas šķērso braucamo daļu, un uz krustojumiem nedrīkst izvietot lūkas un restes.

2.6. APSTĀDĪJUMI UN ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS

29. Valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti Ķekavas novadā, saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" informāciju ir:

29.1. valsts nozīmes dabas piemineklis – Garlība Merķeļa piemiņas dendroloģiskie stādījumi "Katlakalna priedes";

29.2. valsts nozīmes aizsargājamie koki (dižkoki) un teritorija ap koku vainaga projekcijas platībā, kā arī 10 m platā joslā no tās;

29.3. mikroliegumi;

29.4. dižakmeņi – laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru, kā arī 10 m plata josla ap tiem.

30. Aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma "Garlība Merķeļa piemiņas dendroloģiskie stādījumi "Katlakalna priedes"" teritorijā papildus jāievēro valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Katlakalna luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6700) individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikumi.

31. Jāaizsargā koki – dabas pieminekļi, kuri sasnieguši ministru kabineta noteikumos noteiktos koku izmērus, kā arī vietējas nozīmes aizsargājamie koki, ja tādi ir noteikti ar Ķekavas novada saistošajiem noteikumiem.

32. Ja teritorijā, kurā tiek plānota jauna apbūve, saskaņā ar pieejamo informāciju dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols’’, ir konstatētas īpaši aizsargājamas sugas un biotopi vai dabas pieminekļi (dižakmeņi, aizsargājami koki, aizsargājamas alejas) un tiek izstrādāts detālplānojums vai būvprojekts, nepieciešams veikt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, aizsargājamo koku, aleju un dižakmeņu inventarizāciju, ja to pieprasa atbildīgā institūcija.

33. Minimālie attālumi no ēkām un inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem līdz kokiem un krūmiem jāpieņem saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem un šo Noteikumu 5. pielikumu.

34. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, veic ielas stādījumu atjaunošanu vai jaunu stādījumu veidošanu, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus, inženiertīklu izvietojumu, kā arī inženiertehnisko dienestu tehniskos noteikumus.

2.7. NOSACĪJUMI LABIEKĀRTOTU ŪDENSMALU IERĪKOŠANAI, PIESTĀTNĒM UN PELDBŪVĒM

35. Ūdensmalas (krastmalas) labiekārtojuma elementus, to daudzumu un izvietojumu nosaka, izstrādājot labiekārtotas ūdensmalas būvprojektu, ņemot vērā labiekārtojamās ūdensmalas izmēru, ūdens objekta īpašības, tām pieguļošās apbūves un labiekārtojuma raksturu, dabas vērtības un paredzamo noslodzi.

36. Minimālais labiekārtojums no jauna ierīkojamā publiski pieejamā ūdensmalā (krastmalā): atkritumu savākšanas tvertnes un tualetes, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, velonovietnes, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai – dzeramā ūdens ņemšanas vieta.

37. Labiekārtojot ūdensmalu, nodrošina tās ērtu sasniedzamību ar kājām un ar velosipēdu, iespēju robežās integrējot veloceļu tīklā. Ceļa, kas paredzēts piekļūšanas nodrošināšanai pie piestātnes, būvniecību pabeidz līdz piestātnes nodošanai ekspluatācijā.

38. Piestātņu krasta konstrukcijas izbūvē ūdensobjekta krastā, nepieciešamības gadījumā padziļinot ūdens akvatoriju. Piestātnes nedrīkst izbūvēt šķērsojot esošu vai plānotu kuģu ceļu.

39. Nav atļauta autoriepu izmantošana piestātnes aizsargaprīkojuma atdurierīcēm (fenderiem).

40. Jaunas piestātnes būvniecība, t.sk. ūdenssporta attīstībai, ir atļauta, izstrādājot lokālplānojumu. Lokālplānojumu var neizstrādāt un būvniecību veikt, izstrādājot tikai attiecīgo būvniecības dokumentāciju:

40.1. piestātnēm ar ietilpību līdz 5 mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri nav jāreģistrē Kuģu reģistrā, t.sk. buru kuģi līdz 2,5 m garumam;

40.2. ja piestātni veido persona, kuras īpašumā (valdījumā) ir piestātnes funkcionēšanai nepieciešamā sauszemes teritorija tieši robežojas ar ūdens teritoriju, un piestātnei nepieciešamā akvatorija nepārsniedz pieguļošās zemes vienības fronti pie ūdensmalas.

41. Jahtu ostas izvietošana atļauta, izstrādājot lokālplānojumu, kura robežās ietver jahtu ostai nepieciešamo sauszemes teritorijas daļu atbilstoši plānotajai ostas funkcijai.

42. Nosacījumi peldbūvju izvietošanai:

42.1. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu;

42.2. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē.

2.8. NOSACĪJUMI ĢIMENES DĀRZIŅIEM

43. Pagaidu ģimenes dārziņi ir pagaidu izmantošanas veids. Pagaidu ģimenes dārziņu teritorijā atļauts ierīkot un uzturēt ogu un sakņu dārzus, kā arī novietot īslaicīgas lietošanas ēkas ar maksimālo apbūves laukumu 5 m², saskaņā ar šo Noteikumu prasībām, kas paredzētas dārza inventāra novietošanai, un pārvietojamās tualetes.

44. Pastāvīgie ģimenes dārziņi paredzēti dārzu ierīkošanai un uzturēšanai. Tajos atļauta mazēku vai īslaicīgas lietošanas ēku apbūve (ar maksimālo apbūves laukumu 25 m²) un pārvietojamās tualetes. Pastāvīgo ģimenes dārziņu teritorijā atsevišķā zemes vienībā var izvietot vienstāva tirdzniecības kiosku, veikalu, sanāksmju ēku (telpas), teritorijas izmantotājiem paredzētas kopīgas dušas, tualetes u.tml. Šādas ēkas maksimālais apbūves laukums ir 60 m².

45. (Svītrots ar Ķekavas novada domes 09.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-5/2023)

2.9. PRASĪBAS VALSTS AIZSARDZĪBĀ ESOŠĀ KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANAI

46. Prasības valsts aizsardzībā esošā kultūras mantojuma saglabāšanai attiecas uz valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijām un būvēm.

47. Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānā "Funkcionālais zonējums" norādīti šādi kultūras pieminekļi un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas):

47.1. valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:

47.1.1. valsts nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi;

47.1.2. vietējas nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi.

47.2. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas);

47.3. pēc valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritoriju digitalizācijas un pieminekļu teritoriju un to aizsargjoslu precizēšanas, ko veic atbildīgā institūcija, un kuras rezultātā var mainīties valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa aizsargjosla (aizsardzības zona).

48. (Svītrots ar Ķekavas novada domes 09.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-5/2023)

49. (Svītrots ar Ķekavas novada domes 09.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-5/2023)

50. Ķekavas novadā esošajiem mākslas pieminekļiem aizsargjoslas netiek noteiktas, jo tie atrodas citu aizsargājamo kultūras pieminekļu iekštelpās.

51. Kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ir noteiktas sekojošiem valsts aizsardzībā esošiem kultūras pieminekļiem, kur jāievēro spēkā esošie individuālie aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas režīma noteikumi:

51.1. valsts nozīmes vēstures piemineklis "Rakstnieka G. Merķeļa dzīves vieta, Depkina muiža" (valsts aizsardzības Nr. 93);

51.2. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Katlakalna luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6700);

51.3. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Doles (Ķekavas) luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6699);

51.4. vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis "Doles Tautas nams (Doles krogs)" (valsts aizsardzības Nr. 8560);

51.5. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Doles muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr. 6706);

51.6. valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis "Klaņģu kalns – pilskalns" (valsts aizsardzības Nr. 2092).

52. Svarīgākie aizsargājamie elementi kultūras pieminekļu teritorijās ir:

52.1. kultūrvēsturiskā ainava, kas ietver skatu perspektīvas un raksturīgākos ainaviskos skatu punktus, virzienus – no/uz kultūras pieminekļa, kas nodrošina kultūras pieminekļa un kultūrvēsturiskās ainavas vizuālo uztveri;

52.2. vēsturiski nozīmīgā plānojuma struktūra – apbūves principu sistēma, celtņu telpiskais izveidojums, masa un raksturs, ēku savstarpējais izvietojums;

52.3. kultūrvēsturiski vērtīgās un vēsturiskās apbūves ārējais veidols, atsevišķas unikālas būves – pieminekļi, atsevišķi apbūves elementi, interjeri;

52.4. raksturīgie tradicionālie būvniecības materiāli, formas un paņēmieni;

52.5. arheoloģiskais kultūrslānis;

52.6. raksturīgā ainaviskā vide – reljefs, dabīgās un mākslīgās ūdenstilpnes, apstādījumu un apzaļumojuma sistēma un raksturs;

52.7. zemes vienību telpiskā organizācija un publiskā ārtelpa ar labiekārtojuma elementiem;

52.8. apbūves elementu autentiskums, vēsturiskā patina, vēsturisku vērtību radītā noskaņa.

53. Prasības kultūras pieminekļu logu un durvju saglabāšanai:

53.1. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, izņemot tādus, ko nav iespējams atjaunot, aizstāj ar analogiem risinājumiem. Aizliegts mainīt logu ailu dalījumu. Logu stiklojumam aizliegts izmantot spoguļstiklu;

53.2. nomainot durvis ēkas galvenajā, kā arī ielas fasādē, tās izgatavo atbilstoši vēsturisko durvju analogam, kā arī atbilstoši ēkas vai kvartāla arhitektūras stilam pēc dalījuma, formas un detaļām. Atļautais ārdurvju materiāls ēkas galvenajā fasādē ir koks.

54. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu būvju būvniecība un karjeru izstrāde, jaunu ceļu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.

55. Kultūras pieminekļu aizsardzības zonu teritorijās (aizsargjoslās), kas nav noteiktas individuāli, jāievēro:

55.1. aizliegts veikt reljefa izmaiņas (ja tās nav saistīta ar kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanu);

55.2. aizliegts veidot jaunu rūpnieciska rakstura apbūvi;

55.3. nav pieļaujama jauna apbūve, kas aizsedz noteiktos ainaviski vērtīgos skatu punktus un vizuāli traucē kultūras pieminekļu uztveri;

55.4. aizliegts aizsegt skatu uz vēsturiskajām ēkām no ielas/ceļa un citiem raksturīgiem skatu punktiem, t.sk. jaunu krūmu un koku ieaudzēšana ainaviski vērtīgajos skatu virzienos;

55.5. veidojot jaunus un rekonstruējot esošos apstādījumus, saglabā vēsturisko teritorijas apstādījumu raksturu.

56. Prasības vēsturiskās apbūves saglabāšanai aizsardzības zonu teritorijās (aizsargjoslās):

56.1. aizsardzības zonas teritorijā jāveicina vēsturisko ēku saglabāšana, veicot to regulāru uzturēšanu un atjaunošanu;

56.2. ēkas bez kultūrvēsturiskas vērtības ir pieļaujams pārbūvēt, ja iekļaujas apkārtējā apbūves ainavā;

56.3. jaunbūves projektē un būvē, esošās ēkas pārbūvē tā, lai tās iekļautos apkārtējā apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus, vizuālas saiknes ielu un laukumu telpā un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības.

57. Detālplānojumi, lokālplānojumi un zemes ierīcības projekti, kas paredzēti kultūras pieminekļu aizsardzības zonu teritorijās saskaņojami ar atbildīgo institūciju normatīvajos aktos noteiktā kārtībā šādos gadījumos:

57.1. ja tiek plānoti būvdarbi, kas skar vēsturiskās apbūves ārējo veidolu;

57.2. ja tiek izstrādāti teritorijas labiekārtojuma projekti un tie ietekmē publiskās ārtelpas ainavu;

57.3. ja tiek plānota esošo zemes vienību sadale un jaunu zemes vienību izveidošana (tai skaitā, apvienošana), izņemot ja ir spēkā esošs detālplānojums, kur plānotā zemes vienību sadale vai jaunu zemes vienību izveidošana ir paredzēta.

2.10. PRASĪBAS NOVADA NOZĪMES KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANAI

58. Prasības Pašvaldības aizsardzībā esošā kultūras mantojuma saglabāšanai attiecas uz šādām novada nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijām un būvēm:

58.1. novada nozīmes arhitektūras, industriālajiem un pilsētbūvnieciskajiem pieminekļiem;

58.2. novada nozīmes vēstures pieminekļiem un vēsturisku notikumu vietām, t.sk. kritušo karavīru kapsētas (brāļu kapiem);

58.3. novada nozīmes mākslas pieminekļiem.

59. Teritorijas plānojuma paskaidrojumu rakstā ir apkopota informācija par Ķekavas novada teritorijā apzinātajiem novada nozīmes kultūras pieminekļiem, norādot arī to atrašanās vietu. Tie ir:

59.1. novada nozīmes arhitektūras pieminekļi:

59.1.1. Īguma nams (bijusī tirgotava Ķekavā) (Rīgas ielas 28, Ķekavas pilsēta, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 008 3251));

59.1.2. bijusī draudzes skolas ēka (arī ķestera māja), ("Ozolkalni", Katlakalna ciems, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 80700020177));

59.1.3. Doles pagasta un tiesu nams (Ķekavas sākumskolas ēka), (Skolas iela 2, Ķekavas pilsēta, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 008 1451));

59.1.4. Katlakalna tautas nams un bibliotēka (Pļavniekkalna iela 35, Katlakalna ciems, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 007 0575));

59.1.5. Pļavniekkalna sākumskola (Pļavniekkalna iela 20, Katlakalna ciems, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 007 0576));

59.2. novada nozīmes industriālie pieminekļi:

59.2.1. Odukalna ūdenstornis ("Odiņš", Odukalna ciems, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 008 1136));

59.2.2. vēsturiskā depo ēka un šaursliežu dzelzceļa posms Baložos (Baložu pilsēta, Ķekavas novads).

59.3. Novada nozīmes pilsētbūvnieciskie pieminekļu teritorijas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem – TIN41 un TIN42, un to saglabāšanai noteiktie papildus noteikumi iekļauti šo Noteikumu 5.4. nodaļā. Novada nozīmes pilsētbūvnieciskie pieminekļi ir:

59.3.1. Baložu kūdras fabrikas strādnieku ciemata apbūve (kūdras fabrika, skola, kultūras nams, divstāvu daudzdzīvokļu un vienstāva divdzīvokļu dzīvojamās ēkas novadniekiem), (Ķekavas novads, Baložu pilsēta);

59.3.2. Titurgas dzīvojamā ciemata apbūve (Ķekavas novads, Baložu pilsēta).

59.4. novada nozīmes vēstures pieminekļi un vēsturisku notikumu vietas:

59.4.1. piemiņas akmens represētajiem novadniekiem (Rīgas – Bauskas šosejas malā, pie Odukalna, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 008 1136));

59.4.2. piemiņas akmens Eiženam Ostvaldam (2 km pa labi no Rīgas – Bauskas šosejas 14 km, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070081296));

59.4.3. piemiņas akmens "Bēgļu ceļš" (Daugmales ciemā pie Bēgļu ceļa, Daugmales pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8056 002 0569));

59.4.4. Garlība Merķeļa piemineklis (Katlakalna kapi, Katlakalna ciems, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 002 0635));

59.4.5. piemiņas akmens Robertam Mūrniekam (Krišjāņa Barona iela 2 (iekšpagalmā) Baložu pilsēta, Ķekavas novads));

59.4.6. piemiņas akmens Paulam Lejiņam (Rāmavas iela 9, Rāmavas ciems, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 80700070289));

59.4.7. Melioratoru piemineklis ("Lejpļavas", Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 011 0219));

59.4.8. piemiņas akmens pirmajai latviešu strēlnieku uzvarai 1915. gada 29. oktobrī ("Ausmas", Plakanciems, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 014 0039));

59.4.9. piemiņas zīme 1916. gada jūlija kaujām Spieķu kalnā ("Kauliņi" pie Spieķu kalna, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 012 0168));

59.4.10. piemineklis "Gara spēkam un brīvībai" (Važu rāvējs) ("Vedmeri", Daugmales pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8056 002 0264));

59.4.11. Ķekavas piemiņas stēla Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem (Skolas iela 2A, Ķekavas pilsēta, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 008 1451));

59.5. Pirmā un Otrā pasaules karā kritušo karavīru kapsētas (brāļu kapi):

59.5.1. Pirmā un Otrā pasaules kara latviešu strēlnieku un krievu karavīru kapsēta pie Trušeļiem (Odukalna ciemā pie "Trušeļiem", Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 008 1079));

59.5.2. Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku kapsēta pie Kuģiem (pie "Kuģu" mājām, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 010 0164));

59.5.3. Pirmā pasaules kara vācu un krievu karavīru kapsēta "Neuhof" (Odukalna ciemā pie "Miķelsoniem", Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 008 2132));

59.5.4. Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapsēta "Eser-Nord/Eserkrug" (Daugmales – Baldones ceļa labā puse, iepretim "Ezeriem", Daugmales pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8056 002 0343));

59.5.5. Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapsēta "Eser-West" (pie Daugmales – Baldones ceļa no Ezeru mājām uz Baldones pusi ceļa malā, Daugmales pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8056 002 0343));

59.5.6. Pirmā pasaules kara vācu un krievu karavīru kapsēta "Eser-Ost" (pie Daugmales – Baldones ceļa pie karjera uz Baldones pusi kreisajā malā, Daugmales pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8056 002 0115));

59.5.7. Pirmā pasaules kara vācu un krievu karavīru kapsēta "Wewer" (pie Daugmales (Čandaru) kapsētas, Daugmales pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8056 002 0276));

59.5.8. Pirmā pasaules kara vācu un krievu karavīru kapsēta "Lelmelup II" (Mellupu ciemā pie "Dārzniekiem", Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 016 0040));

59.5.9. Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapsēta "Lelmelup I" (Mellupu kapsēta, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 016 0069));

59.5.10. Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapsēta "Pins-Braker" (pie "Brāķeriem" Smerdūkļa purva R malā, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 014 0125));

59.5.11. Pirmā pasaules kara vācu un krievu karavīru kapsēta "Martenberg II" (Smerdūkļa purva A malā, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 018 1055));

59.5.12. Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapsēta "Martenberg III" (Smerdūkļa purva A malā, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 018 1055));

59.5.13. Pirmā pasaules kara vācu un krievu karavīru kapsēta "Sille" Ķekavas – Jaunjelgavas ceļa 15. km, pie autobusa pieturas "Līdakas", pa labi 2,5 km mežā, pirms mežsarga mājas "Sili", Daugmales pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8056 003 0018));

59.5.14. Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapsēta "Maschin" (pie autoceļa A5 un V6 krustojuma, pie nekustamā īpašuma "Priedes 2", Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 010 0086));

59.5.15. Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku un krievu karavīru kapsēta pie Butleriem (bij. mežs pie Bērziņa mājas) un ~1 km uz ZR no "Pārupjiem", Ķekavas pagasts, Ķekavas novads);

59.5.16. Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapsēta "Kalning" (pie Sakaiņu pilskalna, Daugmales pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8056 001 0357));

59.5.17. Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapsēta "Schlossberg" (pie "Lejas Grūbām", Daugmales pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8056 001 0246));

59.5.18. Pirmā pasaules kara vācu un krievu karavīru kapsēta "Schlossberg" (pie "Strēlniekiem", Daugmales pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8056 001 0277));

59.5.19. Pirmā pasaules vācu karavīru kapsēta "Martenberg I" (pie "Balkām", Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 019 0306));

59.5.20. Otrā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapsēta pie Čaukstēm (pie valsts vietējā autoceļa V9, pie "Čaukstēm", Daugmales pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8056 002 0865));

59.5.21. Pirmā un Otrā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku, krievu un Sarkanās armijas karavīru kapsēta Katlakalna kapsētā (Katlakalna kapsēta, Katlakalna ciems, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads (kadastra apzīmējums 8070 002 0287));

59.5.22. Otrā pasaules karā krievu karavīru kapsēta pie Dimantiem (pie "Dimantiem", Ķekavas pilsēta, Ķekavas novads);

59.5.23. Otrā pasaules kara krievu karavīru kapsēta Mellupos ("Vecmellupi", Ķekavas pagasts, Ķekavas novads).

60. Ķekavas novadā esošajiem novada nozīmes kultūras pieminekļiem aizsargjoslas netiek noteiktas.

61. Novada nozīmes arhitektūras pieminekļi – Īguma nams (bijusī tirgotava Ķekavā) un bijusī draudzes skolas ēka (arī ķestera māja), atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļu aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās. Līdz ar to, uz šiem novada nozīmes arhitektūras pieminekļiem attiecas arī šo Noteikumu 2.12. nodaļas prasības.

62. Novada nozīmes industriālos un arhitektūras pieminekļus atļauts atjaunot un pārbūvēt, mainot sākotnējo funkciju, bet saglabājot to galvenās arhitektoniskās un kultūrvēsturiskās vērtības:

62.1. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, izņemot tādus, ko nav iespējams atjaunot, ko aizstāj ar analogiem risinājumiem;

62.2. aizliegts mainīt oriģinālo logu ailu dalījumu, atbilstoši ēkas būvniecības laikam. Logu stiklojumam aizliegts izmantot spoguļstiklu.

63. Novada nozīmes Pirmā pasaules karā un Otrā pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi saglabājami, atjaunojami un labiekārtojami, saglabājot to publisko pieejamību un labiekārtojumu atbilstoši objekta vēsturiskajai nozīmei un funkcionālajai izmantošanai. Ne mazāk kā 10 m josla ap karā kritušo karavīru brāļu kapu robežām saglabājama bez apbūves, kā "Dabas un apstādījumu teritorija".

2.11. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI

64. Aizsargjoslas un citus aprobežojumus nosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

65. Pašvaldības kompetencē esošo aizsargjoslu un apgrūtinājumu parametri iekļauti šajos Noteikumos, bet visas esošās aizsargjoslas un apgrūtinājumus attēlo lokālplānojumos, detālplānojumos, zemes ierīcības projektos un būvprojektos.

66. Apgrūtinātās teritorijas, tostarp, pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktās aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi ir attēloti grafiskās daļas plānā "Funkcionālais zonējums" atbilstoši Teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai. Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā (ar mēroga noteiktību 1:10 000) ir noteiktas aizsargjoslas, kuru platums ir vienāds vai lielāks par 10 m, izņemot aizsargjoslu ap gāzes regulēšanas staciju "Daugmale", kas ir mazāka par 10 m.

67. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas:

67.1. virszemes ūdens objektu aizsargjoslu minimālie platumi:

67.1.1. 20 m (ciemos) – Daugavai;

67.1.2. 500 m (ārpus ciemiem) – Daugavai;

67.1.3. 300 m (ārpus ciemiem) – Misas upei;

67.1.4. 100 m (ārpus ciemiem) – Ķekavas upei (Ķekaviņai);

67.1.5. 50 m (ārpus ciemiem) – Bērzenes upei, Kausupei (Kausupītei), Medainei;

67.1.6. 10 m – Ķekavas upei (ciemu teritorijās), Misas upei (ciemu teritorijās), Bērzenes upei (Bērzei) (ciemu teritorijās), Daugavas – Misas kanālam, Ostvalda kanālam, Olektei, Titurgai, Tāmurgai, Dobupītei, Sūnupei, Titurgas ezeram, Varžupītei, Raģupītei, Meitupei, Centra dīķim, Karjerdīķim, Butleru strautam, Ēturgai, Jukumstrautam, Silupītei, Pūķupei, Skujupītei, Mellupei, Lejas ezeram;

67.1.7. 10 m – citiem Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānā "Funkcionālais zonējums" attēlotajiem ūdensobjektiem, izņemot, mākslīgos ūdensobjektus, kas atbilstoši meliorācijas būvprojektam paredzēti ūdens novadīšanai no pieguļošās teritorijas;

67.2. aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem:

67.2.1. ja kultūras piemineklim nav noteikta individuālā aizsargjosla, aizsargjoslas platums ir 500 m;

67.2.2. kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ir attēlotas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānā "Funkcionālais zonējums", bet kultūras pieminekļu uzskaitījums iekļauts šo Noteikumu 2.9. nodaļā.

67.2.3. Ķekavas novadā esošajiem mākslas pieminekļiem aizsargjoslas netiek noteiktas, jo tie atrodas citu aizsargājamo kultūras pieminekļu iekštelpās.

67.3. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, kuras reģistrētas VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Derīgo izrakteņu atradņu reģistra sadaļā "Urbumu statuss", attēlo atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

67.4. mežu aizsargjosla ap Baložu un Rīgas pilsētām;

67.5. aizsargjoslas ap purviem grafiski ir attēlotas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānā "Funkcionālais zonējums":

67.5.1. ap Mēdema purvu – 50 m;

67.5.2. ap Ēbeļmuižas purvu – 50 m;

67.5.3. ap Smerdūkli – 20 m;

67.5.4. ap Ģūģu purvu – 20 m;

67.5.5. ap citiem, bez nosaukuma purviem – 20 m.

67.5.6. ap Augsto tīreli – 20 m;

68. Ekspluatācijas aizsargjoslas:

68.1. gar ielām (sarkanās līnijas) ir noteiktas spēkā esošajos detālplānojumos un lokālplānojumos Baložu pilsētā, Ķekavas pilsētā un novada ciemos, atbilstoši ielu kategorijām, kā arī ielu esošajām un plānotajām funkcijām;

68.2. gar autoceļiem, ārpus Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas un novada ciemu teritorijām ir noteiktas aizsargjoslas no ceļa ass uz katru pusi:

68.2.1. gar valsts galvenajiem autoceļiem:

68.2.1.1. A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) – 100 m;

68.2.1.2. A7 Rīga Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) – 100 m;

68.2.2. gar valsts reģionālajiem autoceļiem:

68.2.2.1. P85 Rīgas HES – Jaunjelgava – 60 m;

68.2.2.2. P89 Ķekava – Skaistkalne – 60 m;

68.2.2.3. P90 – Rīgas HES – Pulkarne – 60 m;

68.2.3. gar valsts vietējiem autoceļiem:

68.2.3.1. V1 Valdlauči – Rāmava – 30 m;

68.2.3.2. V2 Pievedceļš autoceļam Valdlauči – Rāmava un nobrauktuves A un B – 30 m;

68.2.3.3. V3 Rāmava – Baloži – 30 m;

68.2.3.4. V6 Ķekava – Plakanciems – 30 m;

68.2.3.5. V7 Baloži – Plakanciems – Iecava – 30 m;

68.2.3.6. V9 Iecava – Baldone – Daugmale – 30 m;

68.2.3.7. V25 Krogzemji – Vāveres – 30 m;

68.2.3.8. V27 Misas tilts – Dzērumi – 30 m;

68.2.4. gar Pašvaldības autoceļiem ārpus Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas un novada ciemu teritorijām ir noteiktas aizsargjoslas no ceļa ass uz katru pusi – 30 m;

68.3. aizsargjoslas ap valsts, valsts nozīmes, pašvaldības un koplietošanas meliorācijas būvēm:

68.3.1. ūdensnotekām (ūdensteču regulētajiem posmiem un speciāli raktām gultnēm), kā arī hidrotehniskām būvēm un ierīcēm uz tām lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – ūdensnotekas abās pusēs 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes;

68.3.2. ūdensnotekām (ūdensteču regulētajiem posmiem un speciāli raktām gultnēm), kā arī hidrotehniskām būvēm un ierīcēm uz tām meža zemēs – atbērtnes pusē (atkarībā no atbērtnes platuma) astoņu līdz 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes;

68.3.3. aizsargdambim aizsargjoslas robežu attēlo 5 m attālumā abās pusēs no aizsargdambja nogāzes pakājes;

68.3.4. liela diametra kolektoram (30 cm vai lielākam) - 8 m attālumā uz katru pusi no kolektora ass līnijas;

68.3.5. ap polderu sūkņu stacijām, krājbaseiniem un slūžām aizsargjoslas robežu nosaka 20 m attālumā no ēkas vai būves ārējās malas, ap hidrometriskajiem posteņiem – 5 m attālumā no būves ārējās malas;

68.4. aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai un citi aprobežojumi:

68.4.1. 15 km zona no starptautiskās lidostas "Rīga" un Ikšķiles lidlauka kontrolpunktiem, kur nepieciešama VA "Civilās aviācijas aģentūra" atļauja darbībām, kas veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas);

68.4.2. civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanas tālās ietekmes 5 – 15 km zonā no starptautiskās lidostas "Rīga" kontrolpunkta jāsaņem valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūras" atļauja objektu būvniecībai, ja to augstums pārsniedz 67 m virs jūras līmeņa;

68.4.3. 5 km zona no Ikšķiles lidlauka kontrolpunkta, kur nepieciešama VA "Civilās aviācijas aģentūra" atļauja gadījumos, ja tiek būvēti vai ierīkoti objekti ar augstumu, kuru absolūtais augstums par 30 m un vairāk pārsniedz Ikšķiles lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu, vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu;

68.4.4. gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās sektors 2 km attālumā no lidlauka "Ikšķile" skrejceļa tuvākā sliekšņa, kur nepieciešams VA "Civilās aviācijas aģentūra" saskaņojums jebkāda veida būvniecībai un koku stādīšanai;

69. Sanitārās aizsargjoslas:

69.1. aizsargjosla ap atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm, t.sk. ap Ķekavas putnu fabrikas mēslu krātuvi – 100 m;

69.2. aizsargjosla ap esošajām kapsētām: Katlakalna kapsēta, Ķekavas Jaunā kapsēta, Bramberģes kapsēta, Čandaru kapsēta, Doles – Ķekavas evaņģēliski luteriskās draudzes kapsēta (darbojošas), Plakanciema kapsēta, Mellupu kapsēta, Ratnieku kapsēta, (daļēji slēgtas) – atbilstoši grafiskās daļas plānam "Funkcionālais zonējums" – 300 m.

70. Drošības aizsargjoslas:

70.1. aizsargjosla ap Rīgas HES ūdenskrātuves kreisā krasta dambi ar drenāžas kanālu;

70.2. aizsargjoslas ap gāzes vadiem:

70.2.1. ap pārvades gāzesvadu Rīga – Paņeveža – zemesgabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:

1) līdz 300 mm (pārvades gāzesvada atzars uz gāzes regulēšanas staciju "Daugmale" ar diametru 159 mm) – 75 m attālumā;

2) no 300 mm līdz 600 mm (pārvades gāzesvada Rīga – Paņeveža dīķeris ar diametru 530 mm) – 125 m attālumā;

3) no 600 mm līdz 800 mm (pārvades gāzesvads Rīga – Paņeveža ar diametru 720 mm) – 150 m attālumā;

70.2.2. ap gāzes regulēšanas staciju "Daugmale" – 100 m attālumā no iežogojuma;

70.2.3. aizsargjosla pārvades gāzesvadam no noslēgierīču laukuma Pn258-Pn259 pāri Daugavas upei – drošības aizsargjosla ir noteikta 36 m uz katru pusi no gāzesvada ass;

70.3. Rīgas HES aizsprosta drošuma noteikšanas kontrolmērietaišu aizsargjoslas ir 2 m rādiusā ap kontrolmērietaisi.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Prasības transportlīdzekļu stāvvietu skaitam un izvietojumam

71. Vispārīgās prasības transportlīdzekļu stāvvietām:

71.1. minimālo autostāvvietu skaitu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, iestādēm, darījuma un ražošanas ēkām jānosaka detālplānojumā vai būvprojektā atbilstoši Latvijas valsts standartam, bet pie daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projektēšanas tas ir ne mazāk kā 1,5 autostāvvietas uz dzīvokli;

71.2. Noteikumu prasības transportlīdzekļu novietošanai neattiecas uz esošu ēku inženierbūvi līdz brīdim, kad tās platība tiek palielināta vai mainīta izmantošana, vai pieaug dzīvokļu skaits, vai kāds cits raksturojošs lielums, kas prasītu palielināt transporta līdzekļu novietošanai nepieciešamo laukumu. Tad šāds laukums ir jānodrošina līdz normatīvajam lielumam;

71.3. būvējot jaunu autostāvvietu jāievēro attālumi no virszemes un daļēji ieraktām (iegremdētām) garāžām, atklātām autostāvvietām pastāvīgai un īslaicīgai glabāšanai līdz daudzdzīvokļu dzīvojamām un publiskām ēkām, t.sk. līdz skolu, pirmskolas izglītības iestāžu, stacionāru ārstniecības iestāžu zemesgabaliem, atbilstoši šo Noteikumu 6.pielikumam;

71.4. transportlīdzekļu stāvvietā paredz vietu arī atklātai vai slēgtai velonovietnei.

72. Veicot kultūras, izglītības iestāžu un sporta būvju apbūves apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus var ņemt vērā publiski pieejamo autostāvvietu esamību 500 m rādiusā no attiecīgās būves.

73. Veicot mežaparka, parka vai atpūtas būves darbības nodrošināšanai nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus var ņemt vērā publiski pieejamu autostāvvietu esamību 1000 m rādiusā no attiecīgās būves.

74. Transportlīdzekļu stāvvietu izvieto tajā pašā būvē vai tajā pašā zemes vienībā, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot detālplānojumu, transportlīdzekļu stāvvietu var izvietot citā zemes vienībā, attiecīgā detālplānojuma teritorijā precizējot zemes vienību vai teritoriju, kurā plānots izvietot transportlīdzekļu stāvvietu.

75. Transportlīdzekļu stāvvietu, kas paredzēta vienai būvei, nevar uzskatīt par transportlīdzekļu stāvvietu jebkādai citai būvei, izņemot šajos Noteikumos noteiktos gadījumus, ja abām būvēm nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu lietošanas laiku iespējams savietot, ņemot vērā attiecīgās būves funkciju un specifiku.

76. Ja zemes vienība ietver vairāk kā vienu teritorijas izmantošanas veidu vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādām funkcijām un katrai no tām noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaits, tad kopējo nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaitu nosaka atbilstoši katra izmantošanas veida vai funkcijas īpatsvaram un summē.

77. Aizliegts likvidēt esošu transportlīdzekļu stāvvietu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu nepieciešamo autostāvvietu skaitu dzīvojamām ēkām, tirdzniecības un pakalpojumu objektiem un citām publiskām ēkām, kā arī publiskās ārtelpas teritorijās saskaņā ar šiem Noteikumiem vai ja transportlīdzekļu stāvvieta tiek ekspluatēta kā kompleksas apbūves sastāvdaļa, izņemot, ja detālplānojumā vai lokālplānojumā izstrādāts risinājums, kas nodrošina attiecīgās transportlīdzekļu stāvvietas izvietošanu ārpus zemes vienības robežām tādā pašā apjomā un saskaņā ar šo Noteikumu prasībām.

3.1.2. Prasības autoceļiem, ielām un piebraucamajiem ceļiem

78. Valsts autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslas minimālais platums ir noteikts normatīvajos aktos, un tas attiecas uz autoceļu posmiem, kur nav veikta mērniecība:

78.1. valsts galvenajiem autoceļiem:

78.1.1. A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) – 31 m;

78.1.2. A7 Rīga Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) – 31 m;

78.2. valsts reģionālajiem autoceļiem:

78.2.1. P85 Rīgas HES – Jaunjelgava – 27 m;

78.2.2. P89 Ķekava – Skaistkalne – 27 m;

78.2.3. P90 – Rīgas HES – Pulkarne – 27 m;

78.3. valsts vietējiem autoceļiem:

78.3.1. V1 Valdlauči – Rāmava – 27 m;

78.3.2. V2 Pievedceļi autoceļam Valdlauči – Rāmava – 22 m;

78.3.3. V2 nobrauktuves A un B – 19 m;

78.3.4. V3 Rāmava – Baloži – 19 m;

78.3.5. V6 Ķekava – Plakanciems – 19 m;

78.3.6. V7 Baloži – Plakanciems – Iecava – 27 m;

78.3.7. V9 Iecava – Baldone – Daugmale – 22 m;

78.3.8. V25 Krogzemji – Vāveres – 19 m;

78.3.9. V27 Misas tilts – Dzērumi – 19 m.

79. Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas un novada ciemu un B,C un D kategoriju ielas un to sarkano līniju platums (ielas, kurām ir piešķirti nosaukumi) ir norādīta šo Noteikumu 3.pielikumā "B,C,D kategorijas ielu saraksts". Pārējās Ķekavas novada ciemu ielas ir E kategorijas ielas. Grafiski ielu plānojums un kategorijas ir attēlotas šo Noteikumu 8. pielikumā. E kategorijas ielas grafiski attēlotas kā E un E1 kategorijas ielas, ņemot vērā ielu nozīmi, kā arī esošos un plānotos ielas parametrus.

80. Esošo ielu, kā arī perspektīvo ielu un ceļu attīstības teritorijas, kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem un indeksu TIN73, grafiski ir attēlotas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānā "Funkcionālais zonējums".

81. Šo Noteikumu 2.pielikumā "Ielu paraugšķērsprofili" attēloti ieteicamie ielu šķērsprofili C, D un E kategoriju ielām, ietverot ieteicamās inženiertīklu izvietojuma zonas, atkarībā no ielas funkcijas un kategorijas. Konkrētu ielu šķērsprofilus nosaka un projektē izstrādājot teritorijas detālplānojumu un/vai būvprojektu.

82. Plānojot jaunas ielas vai grozot ielu sarkanās līnijas Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas un novada ciemu teritorijās, atkarībā no ielas kategorijas, nosakāmi sekojoši attālumi starp ielu sarkanajām līnijām, izņemot gadījumus kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ:

82.1. B kategorijas ielām ne vairāk par 200 m;

82.2. C kategorijas ielām ne vairāk par 60 m;

82.3. D kategorijas ielām:

82.3.1. D kategorijas esošajām ielām ne mazāk par 12 m;

82.3.2. jaunveidojamām D kategorijas ielām ne mazāk par 16 m;

82.4. E kategorijas ielām:

82.4.1. E kategorijas esošajām ielām ne mazāk par 6-10 m (8. pielikumā attēlotajām E1 kategorijas ielām – ne mazāk par 6 m);

82.4.2. jaunveidojamām E kategorijas ielām ne mazāk par 8-12 m (8. pielikumā attēlotajām E1 kategorijas ielām – ne mazāk par 8 m).

3.1.3. Redzamības brīvlauki

83. Atkarībā no ielu kategorijas un brauktuvju izvietojuma, redzamības brīvlaukus projektē, paredzot sarkano līniju savienojumu 45 grādu leņķī un īsākās malas sekojošā garumā:

83.1. ne mazāk kā 3 m garumā (3x3 m) – ielām ar sarkano līniju platumu 6 m un 7m;

83.2. ne mazāk kā 5 m garumā (5x5 m) – ielām ar sarkano līniju platumu no 8 m līdz 15 m;

83.3. ja 6 m līdz 12 m plata iela (sarkano līniju platumā) pievienojas pie 15 m vai platākas ielas ar grāvi – grāvja pusē papildus redzamības brīvlauks nav nepieciešams;

83.4. ja 20 m plata iela (sarkano līniju platumā) pievienojas pie 20 m un platākas ielas ar esošu vai plānotu divvirzienu brauktuvi (6-7 m platumā) – papildus redzamības brīvlauks nav nepieciešams.

84. Projektējot jaunas E kategorijas ielas un to krustojumus ar citām E, D vai C kategorijas ielām, ielu krustojumos jāparedz redzamības brīvlauki.

3.1.4. Apbūve ielu sarkanajās līnijās

85. Ielas teritorijā starp ielas sarkanajām līnijām ir atļauta esošas apbūves atjaunošana.

86. Aizliegts pārbūvējot paplašināt ēkas daļu, kas atrodas starp ielas sarkanajām līnijām un būvlaidē.

87. Markīzes (pie sienas piestiprinātus sauljumus) izvieto tā, lai tās netraucē gājēju un transporta kustību ielās: ne tuvāk kā 0,5 m no brauktuves un ne zemāk kā 2,2 m virs ietves.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīklu projektēšanai

88. Inženiertīklu ierīkošanā un pārbūvē paredz tādu inženiertīklu izvietojumu un tehniskos risinājumus, lai pēc iespējas racionāli izmantotu ielas pazemes telpu, būvprojektā norādot visu esošo un plānoto inženiertīklu savstarpējo izvietojumu un ielu šķērsprofilus, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

89. Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas un novada ciemu un teritorijās, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, pēc iespējas jāparedz inženiertīklu pārvietošana ārpus privātās apbūves teritorijas un to ierīkošana ielu sarkanajās līnijās, vienlaicīgi nodrošinot tiem ērtu piekļūšanu un ekspluatāciju.

3.2.2. Prasības ūdensapgādes sistēmu ierīkošanai

90. Nekustamā īpašuma pieslēgšana sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja centralizētās ūdensapgādes sistēmai ir obligāta norādītajos gadījumos un saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem:

90.1. izstrādājot detālplānojumu vai lokālplānojumu, ja nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kas teritorijas plānojumā ir noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem - Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN13);

90.2. būvējot jaunas un pārbūvējot esošās būves teritorijā, kas ir noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem - Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN13);

90.3. ja īpašums atrodas ārpus TIN13, bet gar īpašumu ir ierīkoti vai to šķērso ūdensapgādes tīkli.

91. Pārējā novada teritorijā, ārpus noteiktās teritorijas ar īpašiem noteikumiem - Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN13), atļauts ierīkot jaunus dzeramā ūdens ūdensapgādes urbumus vai nodrošināt esošo urbumu ekspluatāciju, ievērojot dzeramā ūdens kvalitātes normatīvus.

3.2.3. Prasības kanalizācijas sistēmu ierīkošanai

92. Nekustamā īpašuma pieslēgšana sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta norādītajos gadījumos un saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem:

92.1. izstrādājot detālplānojumu, ja nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kas teritorijas plānojumā ir noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem – Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN13);

92.2. būvējot jaunas un pārbūvējot esošās būves, kas teritorijas plānojumā ir noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem – Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN13);

92.3. ja īpašums atrodas ārpus TIN13, bet gar īpašumu ir ierīkoti vai to šķērso kanalizācijas tīkli.

93. Dalīto sistēmu sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkla atdalīšanai no lietus ūdens tīkla paredz atbilstoši tehniskajiem noteikumiem.

94. Līdz pieslēgumam sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai vai tās pilnvarotā komersanta pārziņā esošajai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, decentralizēto kanalizācijas sistēmu darbību nodrošina, ievērojot līdzvērtīgas vides aizsardzības prasības atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

3.2.4. Prasības elektroapgādes un elektronisko sakaru ierīkošanai, un alternatīvā inženiertehniskā apgāde

95. Detālplānojumos un būvprojektos Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas un novada ciemu teritorijā ir jāparedz ielu, t.sk. gājēju pāreju apgaismojuma ierīkošana.

96. Elektroapgāde un elektroniskie sakari:

96.1. zem ēku pamatiem kabeļa ieguldīšana nav atļauta;

96.2. plānojot sporta, atpūtas, cilvēku pulcēšanās objektu un izglītības (bērnu) iestāžu attālumu līdz 110 kV un 330 kV elektrolīnijām paredz atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

97. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus:

97.1. Ķekavas novada teritorijā atļauta elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ja minētā darbība ir atļauta saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem;

97.2. Elektroenerģijas ražošana ir atļauta vēja elektrostacijās, hidroelektrostacijās, saules elektrostacijās, biogāzes elektrostacijās (arī ar iekšdedzes dzinēju, gāzes vai tvaika turbīnu), biomasas elektrostacijās (arī ar iekšdedzes dzinēju, gāzes vai tvaika turbīnu), u.c., izmantojot atjaunojamos energoresursus;

97.3. nosacījumi vēja elektrostaciju uzstādīšanai un būvniecībai:

97.3.1. novada ciemu teritorijās un novada lauku teritorijās (ārpus ciemiem) "Lauksaimniecības teritorijā" ar indeksu L2 atļauts uzstādīt vēja elektrostacijas ar maksimālo jaudu līdz 20 kW un augstumu līdz 12 m;

97.3.2. vēja elektrostacijas ar jaudu virs 20 kW atļauts uzstādīt tikai izstrādājot detālplānojumu;

97.3.3. aizliegta vēja elektrostaciju uzstādīšana Baložu un Ķekavas pilsētas teritorijā, izņemot Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorijā (TA);

97.3.4. aizliegta vēja elektrostaciju uzstādīšana Daugavas krasta ainavas (TIN51) teritorijā, kultūras pieminekļu aizsargjoslās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

97.4. nosacījumi saules elektrostaciju iekārtu uzstādīšanai – ja elektroenerģijas nodrošināšanai atsevišķai mājsaimniecībai ir paredzēts pielietot solāros paneļus vai citas iekārtas, kas jāizvieto ārpus ēkas pamatapjoma, tās jāintegrē ēkas kopējā arhitektūrā vai vidē;

97.5. biogāzes elektrostacijas (t.sk. lauksaimniecības, sadzīves atkritumu, sadzīves un pārtikas ražošanas notekūdeņu) atļauts izvietot tikai Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) un Lauksaimniecības teritorijās (L), ārpus Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas un novada ciemu teritorijām.

3.2.5. Prasības siltumapgādes un gāzapgādes ierīkošanai

98. Jaunbūvējamas publiskās ēkas un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas tiek būvētas 50 m attālumā no jau ierīkotas centralizētas siltumtrases vai 100 m rādiusā no esošās katlu mājas, pieslēdz kādai no centralizētām Pašvaldības siltumapgādes sistēmām, ja to paredz tehniskie noteikumi.

99. Lai nodrošinātu gāzes apgādi perspektīvajiem rūpnieciskajiem, komunālajiem un individuālajiem patērētājiem no esošās gāzes apgādes sistēmas, veicot ielu vai ceļu pārbūvi, vai projektējot jaunas ielas, jāparedz iespējamo vidējā spiediena sadales gāzes vadu novietni projektējamo un pārbūvējamo ceļu nodalījuma joslās un ielu sarkanajās līnijās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

100. Siltumapgādes un gāzapgādes risinājumi tiek paredzēti lokālplānojumā vai detālplānojumā, un būvprojektā atbilstoši spēkā esošiem normatīviem, un saskaņā ar institūciju tehniskajiem noteikumiem.

101. Atļauts ierīkot lokālus siltumapgādes risinājumus, kā kurināmo izmantojot gāzi, cieto vai šķidro kurināmo, kā arī izmantojot alternatīvās enerģijas un apkures sistēmas, t.sk. zemes siltumsūkņus. Siltumsūkņu zemes kolektorus atļaut izvietot zemes vienībās, kuru platība ir vismaz 1200 m².

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Apbūves augstums un stāvu skaits

102. Veicot ēku un būvju projektēšanu kultūras pieminekļu aizsargjoslās (aizsardzības zonās) jāparedz tāds būves augstums, kas saglabā ainavas vizuālo struktūru no nozīmīgākajām kultūras pieminekļa vizuālās uztveres zonām (t.sk. vizuālās uztveres priekšlaukuma), neaizsedzot esošās skatu perspektīvas uz kultūras pieminekļiem un no tiem. Būves maksimālais augstums jāsaskaņo ar atbildīgo institūciju, un tas var būt mazāks, nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā vai apakšzonā šajos Noteikumos.

103. Būves augstumu mēra:

103.1. līdz galvenās dzegas augšējai malai, ja jumta slīpums ir 45° vai mazāks, vai ja ēkas būvapjoma daļa virs galvenās dzegas tiek veidota ar atkāpi un tā iekļaujas 45° leņķa veidotā telpā, mērot no galvenās dzegas;

103.2. līdz attiecīgā ēkas būvapjoma jumta korei vai parapeta augšējai malai, ja jumta slīpums ir lielāks par 45°, vai ja ēkas būvapjoma daļa virs galvenās dzegas tiek veidota ar atkāpi un pārsniedz 45° leņķa veidoto telpu, mērot no galvenās dzegas.

104. Galvenā dzega ir ēkas fasādes sienas vainagojošā josla, kas atdala sienu no jumta un pasargā sienu no nokrišņiem. Ja ēkas arhitektūrā šāda elementa nav, par galveno dzegu ēkas augstuma mērīšanā pieņem jumta malu, parapeta virsmalu vai savietotā jumta malu, ne tālāk kā 80 cm attālumā no sienas.

3.3.2. Būvju izvietojums zemes vienībā

105. Paredzot jaunu daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūvi izvērtē iespēju blakus esošajās zemes vienībās vēlāk uzbūvēt konkrētās teritorijas apbūvei un Teritorijas plānojuma situācijai atbilstošu būvi zemes vienības ārējā perimetrā. Šajā gadījumā detālplānojumā vai būvprojektā ietver apbūvējamās teritorijas šķērsgriezumu ar perspektīvā blakus esošajā zemes vienībā iespējamās būves shematisku attēlojumu, pieņemot konkrētajā apbūves situācijā pieļaujamos maksimālos apbūves augstuma noteikumus.

106. Būvējot jaunas vai pārbūvējot esošās 8 metru un augstākas ēkas augstums nevienā tās punktā nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu no šī punkta projekcijas uz zemes līdz robežai ar kaimiņu zemes vienību. Ēkas augstumu atļauts palielināt, ja ir saņemta attiecīgā kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana.

107. Lietus notekūdeņus no pagalmiem aizliegts novadīt uz ielas braucamās daļas vai ietves. Šajos Noteikumos noteikto zemes vienības daļu (pagalmi, būvlaides, ielu sarkanās līnijas) apzīmējumu shematisks attēlojums ietverts Noteikumu 1. pielikumā "Pagalmi".

3.3.3. Būvlaides

108. Ja Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas vai ciema apbūves kvartālā ir iedibināta būvlaide, būvi izvieto uz tās, izņemot:

108.1. ja lokālplānojumā vai detālplānojumā ir noteikta būvlaide;

108.2. šajos Noteikumos noteiktajos gadījumos saskaņā ar 4. pielikumu.

108.3. lai saglabātu dižkoku vai ainaviski izteiksmīgu koku;

109. Būvi var izvietot ar atkāpi no iedibinātās būvlaides izņēmuma gadījumos, piemēram, lai saglabātu dižkoku vai ainaviski izteiksmīgu koku.

110. Minimālā būvlaide Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas un novada ciema teritorijā esošā zemes vienībā, kur nav iedibināta būvlaide, ir:

110.1. ne mazāk kā 3 m no E kategorijas ielas sarkanās līnijas ielas teritorijas, kas noteikta kā Transporta infrastruktūras teritorija (TR), vai no teritorijas ar īpašiem noteikumiem un indeksu TIN73 robežas;

110.2. ne mazāk kā 6 m no D kategorijas ielas sarkanās līnijas ielas teritorijas, kas noteikta kā Transporta infrastruktūras teritorija (TR), vai no teritorijas ar īpašiem noteikumiem un indeksu TIN73 robežas;

110.3. ne mazāk kā 6 m no C kategorijas ielas sarkanās līnijas, ielas teritorijas, kas noteikta kā Transporta infrastruktūras teritorija (TR), vai no teritorijas ar īpašiem noteikumiem un indeksu TIN73 robežas;

110.4. ne mazāk kā 9 m no B kategorijas ielas sarkanās līnijas, ielas teritorijas, kas noteikta kā Transporta infrastruktūras teritorija (TR), vai no teritorijas ar īpašiem noteikumiem un indeksu TIN73 robežas;

110.5. ne mazāk kā 6 m no jebkuras kategorijas ielas līdz rūpnieciskās apbūves būvei (ražošanas ēkai vai inženierbūvei) vai noliktavai;

110.6. būvlaide var sakrist ar ielas sarkano līniju, vai ielas teritorijas robežu, kas noteikta kā Transporta infrastruktūras teritorija (TR), vai šo Noteikumu 4. pielikumā noteiktajos gadījumos;

110.7. gadījumos, kad iela tiek paplašināta pie esošās apbūves, paplašinot arī ielas sarkanās līnijas, tiek saglabāta iepriekš noteiktā būvlaide;

110.8. gadījumos, kad ir izstrādāts lokālplānojums vai detālplānojums, ievēro lokālplānojumā vai detālplānojumā noteikto būvlaidi, izņemot šo Noteikumu 4. pielikumā noteiktos gadījumus attiecībā uz fiksētām būvēm.

111. Teritorijā starp būvlaidi un ielas sarkano līniju atļauts izvietot, ierīkot vai izbūvēt a rhitektoniskas detaļas un veidojumus, tostarp, sliekšņus, skursteņus, teknes, kāpnes, erkerus, balkonus, atklātas terases (kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk kā 2,5 m, neaizņemot vairāk kā pusi no priekšpagalma), kā arī iebrauktuves virszemes vai pazemes garāžās, pandusus un teritorijas labiekārtojuma elementus.

112. Ja nepieciešams siltināt esošas ēkas fasādi, ēkas siltinājuma daļa var atrasties būvlaidē.

113. Šo Noteikumu 4. pielikumā (Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas un novada ciemu teritorijā attēlota visa zemes vienība, Ķekavas novada lauku teritorijā – daļa no zemes vienības) noteiktajos īpašumos ir atļauta fiksēto būvju novietne, ievērojot individuāli noteikto būvlaidi zemes vienībā, izņemot gadījumu, ja būvlaide tiek pārkāpta siltinot ēku no ārpuses. Realizējot jaunu būvniecību, jāievēro šajos Noteikumos noteiktās būvlaides.

114. Apbūvi atļauts izvietot:

114.1. no piebraucamā ceļa vai piebrauktuves ir 3 m;

114.2. minimālais apbūves izvietojuma zonas attālums no Daugavas krasta augšējās malas (krants) ciema teritorijā ir 20 m, bet lauku apvidū – 50 m, vai citā, lielākā un apbūvei drošā attālumā, ja to nosaka šīs teritorijas lokālplānojums vai detālplānojums, ņemot vērā izvērtējumu par krasta erozijas procesu, izņemot šo Noteikumu 4. pielikumā minētajos gadījumos.

114.3. lauku teritorijā ne mazāk kā 10 m no komersantu ceļa nodalījuma joslas (esošas vai plānotas);

3.3.4. Fasādes, jumti

115. Prasības ēku fasādēm un jumtiem:

115.1. aizliegts krāsot vai siltināt ēkas fasādes atsevišķus fragmentus. Ja nepieciešams, krāso vai siltina ēkas daļas to arhitektoniskā dalījuma robežās (cokols, cokolstāvs, pretugunsmūris u.c.);

115.2. ja paredzēts ierīkot jumta dārzu, terasi vai izvietot papildus nepieciešamās tehniskās iekārtas, risinājumi jāparedz būvprojektā, pēc iespējas tos integrējot ēkas kopējā arhitektūrā.

116. Nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu un durvju ierīkošana esošajās ēkās, bet jaunu skatlogu un ieejas durvju ierīkošanu fasādēs veic, atbilstoši būvprojektam.

3.3.5. Atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes, sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkti un citi atkritumu apsaimniekošanas objekti

117. Šķiroto atkritumu atklātu savākšanas laukumu, atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centru vai staciju, atsevišķu veidu bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas punktu, atsevišķu veidu bīstamo atkritumu savākšanas punktu ārstniecības iestādēs, videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas punktu un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu nodrošina ar lietus notekūdens attīrīšanas iekārtām, kuras pieslēdz centralizētajai lietusūdens kanalizācijas sistēmai. Ja nav pieejama centralizēta lietusūdens kanalizācijas sistēma, ir jānodrošina lietusūdens savākšana un attīrīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pirms lietusūdens novadīšanas vidē.

118. Atkritumu konteineru (tvertņu) novietne ir jāierīko kā slēgta vai atklāta virszemes vai pazemes būve, sadzīves atkritumu un šķiroto sadzīves atkritumu tvertņu, konteineru vai cita veida sadzīves atkritumu savākšanas iekārtu novietošanai, kas nodrošina nepieciešamo infrastruktūru pilsētvides kvalitātes un sanitāro prasību normu ievērošanu.

3.3.6. Žogs

119. Žogus ierīko:

119.1. ielas vai ceļa pusē – pa ielas sarkano līniju, gar ielas teritoriju, kas noteikta kā Transporta infrastruktūras teritorija (TR), gar teritoriju ar īpašiem noteikumiem (TIN73) vai ceļa nodalījuma joslas robežu, ievērojot redzamības trijstūra līnijas. Pie B kategorijas grupas ielas saskaņā ar atbildīgās institūcijas tehniskajiem noteikumiem;

119.2. jau apbūvētos zemes īpašumos, kuriem ar šo plānojumu ir noteikta teritorija ar īpašiem noteikumiem TIN73 vai teritorijas daļa noteikta kā Transporta infrastruktūras teritorija (TR), esošos žogus pārceļ vai būvē jaunus pēc Pašvaldības pieprasījuma, ja tiek realizēta plānotā satiksmes un/vai inženiertehniskā infrastruktūra, kuras būvniecībai saskaņā ar būvprojektu traucē esošā žoga novietne;

119.3. Baložu pilsētā, Ķekavas pilsētā un novada ciemos žogus nedrīkst būvēt tuvāk par 1,5 metriem no grāvja, novadgrāvja un ūdensnotekas, ja tas atrodas zemesgabala robežās apbūves teritorijā.

120. Žogiem, kas vērsti pret publisko ārtelpu, maksimālais augstums un minimālā caurredzamība ir šāda:

120.1. līdz 1 m augstam žogam – bez ierobežojumiem;

120.2. līdz 1,30 m augstam žogam – tiešā pretskatā vismaz 30 %, uz katru žoga posmu;

120.3. Baložu pilsētā līdz 1,50 m augstam žogam – tiešā pretskatā vismaz 50 %, uz katru žoga posmu;

120.4. Ķekavas un Daugmales pagastu teritorijās līdz 1,60 m augstam žogam – tiešā pretskatā vismaz 30 %, uz katru žoga posmu;

120.5. žogiem Rūpnieciskās apbūves un Tehniskās apbūves zonās jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai.

121. Žoga arhitektūra:

121.1. aizliegta dzeloņdrāšu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti;

121.2. žogu konstrukcijām gar meliorācijas novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamiem un nepieciešamības gadījumā nojaucamiem, izņemot ja meliorācijas grāvis atrodas Transporta infrastruktūras teritorijā;

121.3. nav atļauts žogu stabus un to atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā.

122. Aizliegts nožogot:

122.1. mazstāvu daudzdzīvokļu un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmu teritorijas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem;

122.2. publiskās ārtelpas teritorijas;

122.3. meža teritorijas, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nepieciešams savvaļas dzīvnieku dārzu ierīkošanai, jaunaudzes ierīkošanai un kopšanai, rekreācijas, sporta vai tūrisma objektiem, to saskaņojot ar Pašvaldību un atbildīgo virsmežniecību.

123. Prettrokšņa ekrāns:

123.1. prettrokšņa ekrāna nepieciešamību gar autoceļiem, pie B, C un D kategorijas grupu ielām un dzelzceļa, kā arī tā parametrus izvērtē un nosaka, veicot trokšņa līmeņa mērījumus un aprēķinus;

123.2. kā prettrokšņa ekrānu var izmantot ēkas vai to daļas, kurām nav jānodrošina prettrokšņa pasākumi;

123.3. veidojot prettrokšņa ekrānus, tos var izmantot žogu vietā, bet ne mazāk kā viena kvartāla garumā, vai vismaz 3 m attālumā no ielas sarkanās līnijas vai ceļa nodalījuma joslas. Prettrokšņa ekrāna novietne un augstums jāsaskaņo ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku.

124. Visās teritorijās atļauts nožogot bērnu rotaļu laukumu ar 90 % pretskatā caurredzamu žogu, kas nav augstāks par 1,2 m un fiksētiem vārtiem, kā arī sporta laukumus, atbilstoši konkrētā sporta laukuma specifikai.

3.3.7. Būves dzīvniekiem

125. Sporta un darba dzīvnieku novietošanai paredzētu būvi, kā arī dzīvnieku patversmes un viesnīcas, kas paredzētas dzīvnieku turēšanai, var izvietot Teritorijas plānojumā noteiktajās funkcionālajās zonās kurā ir atļauta dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve un/vai lauksaimnieciska izmantošana.

126. Lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas fermas, palīgēkas un citas būves atļauts izvietot tikai funkcionālajā zonā – Lauksaimniecības teritorija (L), ārpus Baložu pilsēta, Ķekavas pilsētas un novada ciemu teritorijām. Funkcionālajās apakšzonās – Lauksaimniecības teritorija (L1) un (L2) un Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijā (DzS) un (DzS1) – Daugmales, Dzintaru, Bērzmentes, Pulkarnes, Saulgožu, Plakanciema un Jaunsila ciemu teritorijās, ir atļauts ierīkot būves, kas paredzētas nelielam skaitam lauksaimniecības dzīvnieku (mājputni un sīklopi) – līdz pieciem vienas sugas pieaugušo dzīvnieku, ja saņemts kaimiņu saskaņojums un tiek ievērotas sanitāri higiēniskās prasības.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

127. Pie mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektiem, iestāžu un citu publisko ēku ieejām to īpašnieki vai lietotāji izvieto atkritumu urnas.

128. (Svītrots ar Ķekavas novada domes 09.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-5/2023)

129. Dekoratīvus vides objektus (t.sk. mākslas, tēlniecības objektus ar atceres vai piemiņas nozīmi) publiskajā ārtelpā uzstāda tikai pēc objekta idejas konceptuālas saskaņošanas ar Pašvaldību.

130. Publiskās ārtelpas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu. Funkcionāli nepieciešamo ieejas mezglu apgaismojumu paredz visām publiskām ēkām.

131. Ierīkojot apgaismes ķermeņus publiskajā ārtelpā, ievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

132. Svētku apgaismojumam pieļaujama:

132.1. krāsainu gaismu izmantošana;

132.2. dekoratīvu mākslas projekciju uzstādīšana.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Būvniecība piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijās

133. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, nav veikta augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Šis ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.

134. Lai novērtētu piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas piesārņojuma līmeni, veic teritorijas izpēti vai izmanto normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas izpētes materiālu informāciju.

135. Pirms būvniecības piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām novērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeni. Ja nepieciešams, pirms būvniecības saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic augsnes vai grunts sanāciju vai uzsāk monitoringu.

136. Ja teritorijā konstatēts pazemes ūdeņu piesārņojums, izstrādā sanācijas programmu un uzsāk tās īstenošanu.

3.5.2. Aizsardzība pret troksni

137. Trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai trokšņu modelēšanas rezultātā.

138. Trokšņa samazināšanas līdzekļi (prettrokšņa pasākumi) projektējami atbilstoši Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām. Trokšņa modelēšana jāveic un prettrokšņa pasākumi jāparedz plānošanas vai projektēšanas stadijā. Prettrokšņa pasākumu veidu un apjomu nosaka, veicot trokšņa līmeņa mērījumus un aprēķinus.

139. Trokšņa samazināšanas pasākumu plānošanā un projektēšanā ievēro šādus principus:

139.1. ja trokšņa samazināšanas pasākumus plāno un projektē trokšņa avota valdītājs, tas primāri izvērtē iespējas realizēt pasākumus trokšņa emisijas samazināšanai;

139.2. plašu apbūves teritoriju aizsardzībai pret troksni plāno un projektē prettrokšņa ekrānus;

139.3. ja prettrokšņa ekrānus, stādījumu joslas vai citi risinājumi konkrētā teritorijā nav iespējams ierīkot, trokšņa avota tuvumā plāno būves, kurām saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav piemērojami vides trokšņa robežlielumi, vai plāno un projektē individuālus aizsardzības pasākumus būves ārējo norobežojošo konstrukciju prettrokšņa izolācijai uzlabošanai.

3.6. PRASĪBAS DEGVIELAS UZPILDES UN GĀZES UZPILDES STACIJĀM UN TRANSPORTLĪDZEKĻU APKOPES BŪVĒM

140. Degvielas uzpildes stacijas ar virszemes tvertnēm atļauts izvietot vienīgi Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R) un (R1). Kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās nav pieļaujamas no jauna būvēt degvielas un gāzes uzpildes stacijas, kā arī atklāta tipa automazgātavas.

141. Transportlīdzekļu apkopes būves, tai skaitā automazgātuves, atļauts izvietot atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ne tuvāk, kā 25 metriem no zemes vienības, kas atrodas savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijā, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā vai daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā. Atklāta tipa automazgātuves atļauts izvietot ne tuvāk par 50 metriem no zemes vienības robežas, kurā atrodas esošas dzīvojamās ēkas, izņemot gadījumus kad dzīvojamās ēkas īpašnieks rakstiski ir piekritis minēto attālumu samazināt.

3.7. INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA UN MELIORĀCIJA

142. Inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu (piemēram, satiksmes infrastruktūras ierīkošanu, meliorācijas sistēmas ierīkošanu vai pārkārtošanu, būvniecībai nepiemērotās grunts uzlabošanu vai nomaiņu, krasta nostiprinājuma (hidrotehniskās būves) izbūvi, esošo ēku un būvju nojaukšanu) atļauts veikt pilnā apjomā vai pa kārtām nodrošinot būvniecības iespējas konkrētajā teritorijā.

143. Baložu pilsētā, Ķekavas pilsētā un novada ciemos ēkas nedrīkst būvēt tuvāk par:

143.1. 10 metriem no valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām;

143.2. 6 metriem no pašvaldības meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām;

143.3. 3 metriem no pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām;

143.4. 3 metriem no koplietošanas meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

144. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

145. Savrupmāju apbūve (11001).

146. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

147. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

148. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas).

149. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes vai alternatīvas bērnu aprūpes pakalpojumu iestādes.

150. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.

151. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.1.1.4. Apbūves parametri

4.1.1.5. Citi noteikumi

159. Funkcionālajā zonā atļautos papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums, izņemot labiekārtotas publiskās ārtelpas ierīkošanu un gadījumus, kad tiek veidots mikrouzņēmums.

160. Pie D kategorijas ielām – vietējas nozīmes tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts, ja to paredz detālplānojums.

161. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu vasarnīcu un palīgēkas.

162. Minimālā zemes vienības ielas fronte – 20 m.

163. Dvīņu māju apbūves gadījumā, ja ir paredzēta zemes dalīšana, būvprojektā jāparedz zemes vienības un ēkas sadalīšanas iespēja, pa kopmūra asi.

164. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta vai garāža).

165. Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS) Valsts autoceļu aizsargjoslās un teritorijās, kurās ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts vides troksnis, aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās ēkas vai pārbūvēt esošās (ar apjoma palielināšanu), ja tās paredzētas patstāvīgai dzīvošanai.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

166. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir retināta, mežaparka tipa savrupmāju un vasarnīcu apbūve, tai skaitā ar mežu klātā teritorijā.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

167. Savrupmāju apbūve (11001).

168. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

169. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas).

170. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes vai alternatīvas bērnu aprūpes pakalpojumu iestādes.

171. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.

172. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

173. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

4.1.2.5. Citi noteikumi

181. Funkcionālajā zonā atļautos papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums, izņemot labiekārtotas publiskās ārtelpas ierīkošanu un gadījumus, kad tiek veidots mikrouzņēmums.

182. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu vasarnīcu un palīgēkas.

183. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta vai garāža) vismaz divām automašīnām.

184. Minimālā zemes vienības ielas fronte – 25 m.

185. Priekšpagalma minimālais platums (būvlaide) – 10 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar detālplānojumu priekšpagalma minimālo platumu var samazināt.

186. Meža zemes atmežošana atļauta tikai zem apbūves un ceļiem. Maksimāli saglabājams esošais mežs un zemsedze, ne mazāk kā 70 % no zemesgabala platības.

187. Nav pieļaujamas dabiskā reljefa izmaiņas – pauguru norakšana, ieplaku un gravu aizbēršana u.c.

188. Dvīņu māju apbūves gadījumā, ja ir paredzēta zemes dalīšana, būvprojektā jāparedz zemes vienības un ēkas sadalīšanas iespēja, pa kopmūra asi.

189. Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS1) Valsts autoceļu aizsargjoslās un teritorijās, kurās ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts vides troksnis, aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās ēkas vai pārbūvēt esošās (ar apjoma palielināšanu), ja tās paredzētas patstāvīgai dzīvošanai.

4.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2)

4.1.3.1. Pamatinformācija

190. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2) ir funkcionālā zona, kur galvenā izmantošana ir vasarnīcu un savrupmāju būvniecība, bijušo un esošo dārzkopības sabiedrību un dārza māju ciemu teritorijās Ķekavas pagastā (dārzkopību sabiedrības – kooperatīvu – Ausma, Aviators, Dzintari, Dzērumi, Lāčplēsis, Pļavas, Radiotehnika, Restaurators, Rožkalni, Teika, Tekstilnieks, Veckalni, Jeņči, Celtnieks, Starts, Straume un Ziedonis teritorijas).

4.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

191. Savrupmāju apbūve (11001): Savrupmāju būvniecība – viena dzīvokļa mājas, ar nosacījumu, ka apbūvi var nodrošināt ar vidi nepiesārņojošu, lokālu vai centralizētu infrastruktūru.

192. Vasarnīcu apbūve (11002): Vasarnīcu, brīvdienu māju, dārza māju u.c. sezonas rakstura dzīvojamo ēku būvniecība.

4.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

193. Dārza māju apbūve (11003).

194. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

195. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes vai alternatīvas bērnu aprūpes pakalpojumu iestādes.

196. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.

197. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

198. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.3.4. Apbūves parametri

4.1.3.5. Citi noteikumi

207. Funkcionālajā zonā atļauto papildizmantošanas veidu – Dārza māju apbūve (11003) un Labiekārtota publiskā ārtelpa (24001) atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā.

208. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums, izņemot gadījumus, kad tiek veidots mikrouzņēmums.

209. Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS2) Valsts autoceļu aizsargjoslās un teritorijās, kurās ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts vides troksnis, aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās ēkas vai pārbūvēt esošās (ar apjoma palielināšanu), ja tās paredzētas patstāvīgai dzīvošanai.

210. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju, vienu vasarnīcu vai dārza māju, un palīgēkas.

211. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta vai garāža).

212. Minimālā zemes vienības ielas fronte – 15 m.

4.1.4. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3)

4.1.4.1. Pamatinformācija

213. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3) ir funkcionālā zona, kur galvenā izmantošana ir vasarnīcu un savrupmāju būvniecība Baložu pilsētā (tai skaitā bijušo un esošo dārzkopības sabiedrību un dārza māju ciemu teritorijās – Buras, Titurga, Ainavas).

4.1.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

214. Savrupmāju apbūve (11001): Savrupmāju būvniecība – viena dzīvokļa mājas ar nosacījumu, ka apbūvi var nodrošināt ar vidi nepiesārņojošu, lokālu vai centralizētu infrastruktūru.

215. Vasarnīcu apbūve (11002): Vasarnīcu, brīvdienu māju, dārza māju u.c. sezonas rakstura dzīvojamo ēku būvniecība.

4.1.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

216. Dārza māju apbūve (11003): Apbūve, ko pārsvarā veido patstāvīgie ģimenes dārziņi ar būvēm, kas paredzētas sezonas rakstura izmantošanai.

217. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

218. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

219. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.4.4. Apbūves parametri

4.1.4.5. Citi noteikumi

226. Funkcionālajā zonā atļauto papildizmantošanas veidu – Dārza māju apbūve (11003) un Labiekārtota publiskā ārtelpa (24001) atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā.

227. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums, izņemot gadījumus, kad tiek veidots mikrouzņēmums.

228. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt kā papildizmantošanu dzīvojamās apbūves zemes vienībā, attīstot atļautos mazās uzņēmējdarbības veidus, kā sīkais (mikro) vai mazais komersants, bet nepārsniedzot 50% no dzīvojamo ēku telpu kopplatības. Objekta apkalpei nepieciešamās autostāvvietas jānodrošina savā zemes gabalā.

229. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju, vienu vasarnīcu vai dārza māju, un palīgēku.

230. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta vai garāža) vismaz vienai automašīnai.

231. Minimālā zemes vienības ielas fronte – 15 m.

4.1.5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4)

4.1.5.1. Pamatinformācija

232. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4) ir funkcionālā zona, kas noteikta tikai Ķekavas pagasta Vimbukroga ciema teritorijā, lai nodrošinātu jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju attīstības iespējas, ja to paredz detālplānojums un paredzot atbilstošu centralizētu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

233. Savrupmāju apbūve (11001).

234. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

235. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

236. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas).

237. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes vai alternatīvas bērnu aprūpes pakalpojumu iestādes.

238. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.

239. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.1.5.4. Apbūves parametri

4.1.5.5. Citi noteikumi

247. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums, izņemot labiekārtotas publiskās ārtelpas ierīkošanu un gadījumus, kad tiek veidots mikrouzņēmums.

248. Detālplānojuma izstrāde nav nepieciešama un atļauts realizēt funkcionālajā zonā atļautos izmantošanas veidus zemes vienībās, kurās ir esoša apbūve un to platība nepārsniedz 0,5 ha, vai palīgēkas būvniecībai.

249. Pie D kategorijas ielām – atļauts vietējas nozīmes tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts, ja to paredz detālplānojums.

250. Minimālā zemes vienības ielas fronte – 20 m.

251. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu vasarnīcu un palīgēkas, ja to paredz detālplānojums un ir rezervēta teritorija perspektīvā ielu tīkla attīstībai.

252. Dvīņu māju apbūves gadījumā, ja ir paredzēta zemes dalīšana, būvprojektā jāparedz zemes vienības un ēkas sadalīšanas iespēja, pa kopmūra asi.

253. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta vai garāža) vismaz divām automašīnām.

254. Ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) būvniecības un inženietīklu ierīkošanas, vai līdztekus inženiertīklu ierīkošanai.

4.1.6. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS5)

4.1.6.1. Pamatinformācija

255. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS5) ir funkcionālā zona, kas noteikta Baložu pilsētas neapbūvētajā daļā, lai nodrošinātu jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju attīstības iespējas, paredzot tās kompleksu attīstību ar atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.6.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

256. Savrupmāju apbūve (11001): Dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

257. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.6.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

258. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

259. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes vai alternatīvas bērnu aprūpes pakalpojumu iestādes.

260. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.

261. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.1.6.4. Apbūves parametri

4.1.6.5. Citi noteikumi

268. Funkcionālajā zonā atļautos izmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums, izņemot labiekārtotas publiskās ārtelpas ierīkošanu un gadījumus, kad tiek veidots mikrouzņēmums.

269. Pie D kategorijas ielām – atļauts vietējas nozīmes tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts, ja to paredz detālplānojums.

270. Minimālā zemes vienības ielas fronte – 15 m.

271. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu vasarnīcu un palīgēkas.

272. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta vai garāža).

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

273. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

274. Savrupmāju apbūve (11001).

275. Rindu māju apbūve (11005).

276. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

277. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido vietējas nozīmes pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

278. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

279. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu.

280. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestāžu apbūve vai alternatīvas bērnu aprūpes pakalpojumu iestādes.

281. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.

282. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.2.1.4. Apbūves parametri

4.2.1.5. Citi noteikumi

292. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums, izņemot labiekārtotas publiskās ārtelpas ierīkošanu un gadījumus, kad tiek veidots mikrouzņēmums.

293. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt kā papildizmantošanu dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā un/vai pagrabstāvā. Ja iespējams, objektam jānodrošina atsevišķa ieeja no ieejas dzīvojamā ēkā. Objekta apkalpei nepieciešamās autostāvvietas jānodrošina savā zemes gabalā.

294. Pie D un C kategorijas ielām – atļauts vietējas nozīmes tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts, ja to paredz detālplānojums, izņemot esošo objektu pārbūvei.

295. Minimālā zemes vienības ielas fronte – 15 m; rindu mājas vienai sekcijai – 6 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar detālplānojumu, zemesgabala minimālo fronti var samazināt.

296. Mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un rindu māju apbūve ir obligāti pamatojama detālplānojumā, katrā atsevišķā gadījumā Pašvaldība izvērtē mazstāvu namu apbūves atbilstību apkārtējo teritoriju apbūvei, nepieciešamības gadījumā pieprasot izstrādāt attīstības teritorijas vizualizāciju (3D modeli vai maketu). Detālplānojums nav nepieciešams rindu māju būvprojektam līdz 5 mājsaimniecībām ar kopējo platību ne lielāku par 600 m², un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecībai līdz 6 dzīvokļiem ar kopējo platību ne lielāku par 420 m².

297. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvieta vai garāža).

4.2.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1)

4.2.2.1. Pamatinformācija

298. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru Baložu pilsētā.

4.2.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

299. Savrupmāju apbūve (11001).

300. Rindu māju apbūve (11005).

301. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

302. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

303. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestāžu apbūve vai alternatīvas bērnu aprūpes pakalpojumu iestādes.

304. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.

305. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

306. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): Dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.

4.2.2.4. Apbūves parametri

4.2.2.5. Citi noteikumi

315. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus, ja tie paredzēti piegulošās teritorijas apkalpošanai, atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā.

316. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt kā papildizmantošanu dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā un/vai pagrabstāvā. Ja iespējams, objektam jānodrošina atsevišķa ieeja no ieejas dzīvojamā ēkā. Objekta apkalpei nepieciešamās autostāvvietas jānodrošina savā zemes gabalā.

317. Minimālā zemes vienības ielas fronte – 15 m; rindu mājas vienai sekcijai – 7,5 m. Citos gadījumos – atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

318. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu dvīņu māju, un palīgēkas vai vienu rindu mājas sekciju.

319. Dvīņu māju apbūves gadījumā, ja ir paredzēta zemes dalīšana, būvprojektā jāparedz zemes vienības un ēkas sadalīšanas iespēja, pa kopmūra asi.

320. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvieta vai garāža).

321. Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties galvenās ēkas pirmajā stāvā un objekta vajadzībām atļauts izmantot zem tā esošo pagrabstāvu. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem ieeja jāizbūvē ēkas ielas fasādē vai fasādē, kas vērsta pret publisko ārtelpu, atsevišķi no ieejas uz dzīvokļiem.

322. (Svītrots ar Ķekavas novada domes 13.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-6/2023)

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

323. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

324. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

325. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido vietējas nozīmes pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

326. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

327. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem sporta zāles, sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu.

328. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības vai alternatīvas bērnu aprūpes pakalpojumu iestādes, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības, pieaugušo un tālākizglītības) vai zinātniskās pētniecības iestāžu, darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

329. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un veselības centri, un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

330. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

331. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

332. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

4.3.1.5. Citi noteikumi

342. Jauna būvniecība atļauta, ja to paredz detālplānojums. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums.

343. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pirmajos stāvos un/vai pagrabstāvā atļauts izvietot vietējas nozīmes izglītības, pārvaldes, ārstniecības un veselības iestāde, sporta un atpūtas būve. Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties ēkas pirmajā stāvā un objekta vajadzībām atļauts izmantot zem tā esošo pagrabstāvu.

344. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt kā papildizmantošanu dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā un/vai pagrabstāvā.

345. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvieta vai garāža).

346. Zemesgabala minimālā platība jānosaka pēc funkcionālās nepieciešamības.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

347. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

348. Biroju ēku apbūve (12001).

349. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātuvas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas).

350. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

351. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

352. Sporta būvju apbūve (12005).

353. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

354. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

355. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

356. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

357. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

358. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

359. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtota publiskā ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

360. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

4.4.1.5. Citi noteikumi

374. Jebkurai atļautajai publiskajai apbūvei jāparedz tāda minimālā zemes vienība, kas nodrošina normatīvo aktu prasību un šo Noteikumu prasību izpildi, par konkrētās teritorijas apbūves rādītājiem un autostāvvietām, izņemot tos izmantošanas veidus, kuriem minimālā jaunizveidojamā zemes gabala platība ir noteikta.

375. Teritorijās un ēkās jāparedz speciāli pasākumi, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar dažādām invaliditātēm atbilstoši normatīvo aktu un šo Noteikumu prasībām.

376. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve un reliģisko organizāciju ēku apbūve, ja to paredz detālplānojums.

377. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūve atļauta, ja to paredz detālplānojums un to kopējā platība nepārsniedz 50 % no kopējās plānotās apbūves vai apbūves kvartāla būvju kopējās platības.

378. Minimālā zemes vienības ielas fronte – 15 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar detālplānojumu, zemesgabala minimālo fronti var samazināt.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

379. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, ko izmanto vai plāno attīstīt par pilsētas vai ciema centru.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

380. Savrupmāju apbūve (11001).

381. Rindu māju apbūve (11005).

382. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

383. Biroju ēku apbūve (12001).

384. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātuvas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas).

385. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

386. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

387. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki.

388. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

389. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

390. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

391. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

392. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

393. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

394. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā autoostas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

4.5.1.4. Apbūves parametri

4.5.1.5. Citi noteikumi

410. Jauna būvniecība atļauta, ja to paredz detālplānojums, izņemot ja zemes vienībā tiek būvēta viena savrupmāja, rindu māja līdz 5 mājsaimniecībām un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecībai līdz 8 dzīvokļiem.

411. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

412. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, ko nosaka multifunkcionālu objektu teritorijai.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

413. Rindu māju apbūve (11005).

414. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

415. Biroju ēku apbūve (12001).

416. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātuvas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas).

417. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

418. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

419. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki.

420. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

421. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

422. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

423. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

424. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā autoostas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

4.5.2.4. Apbūves parametri

4.5.2.5. Citi noteikumi

437. Jauna būvniecība atļauta, ja to paredz detālplānojums, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecībai līdz 10 dzīvokļiem.

438. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums.

4.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2)

4.5.3.1. Pamatinformācija

439. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2) ir funkcionālā zona, ko nosaka multifunkcionālu objektu teritorijai ar paaugstinātu stāvu skaitu.

4.5.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

440. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

441. Biroju ēku apbūve (12001).

442. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātuvas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas).

443. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

444. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

445. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki.

446. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

447. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā autoostas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

4.5.3.4. Apbūves parametri

4.5.3.5. Citi noteikumi

456. Jauna būvniecība atļauta, ja to paredz detālplānojums.

457. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums.

4.5.4. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3)

4.5.4.1. Pamatinformācija

458. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3) ir funkcionālā zona, ko nosaka jauktas izmantošanas teritorijai, kurā aizliegta dzīvojamā apbūve, bet ir atļauta vieglā ražošana.

4.5.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

459. Biroju ēku apbūve (12001).

460. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātuvas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas).

461. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki.

462. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

463. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

464. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā autoostas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

4.5.4.4. Apbūves parametri

4.5.4.5. Citi noteikumi

471. Jauna būvniecība atļauta, ja to paredz detālplānojums.

472. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ja to paredz detālplānojums.

4.5.5. Jauktas centra apbūves teritorija (JC4)

4.5.5.1. Pamatinformācija

473. Jauktas centra apbūves teritorija (JC4) ir funkcionālā zona Baložu pilsētā, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.5.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

474. Biroju ēku apbūve (12001).

475. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas, izņemot automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un ražošanas objektus.

476. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (piemēram, pansijas).

477. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

478. Sporta būvju apbūve (12005).

479. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

480. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

481. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

482. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtota publiskā ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

4.5.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

483. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

484. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

4.5.5.4. Apbūves parametri

4.5.5.5. Citi noteikumi

496. Jebkurai atļautajai publiskajai apbūvei jāparedz tāda minimālā zemes vienība, kas nodrošina normatīvo aktu prasību un šo Noteikumu prasību par konkrētās teritorijas apbūves rādītājiem un autostāvvietām izpildi.

497. Sanitārās vai drošības aizsargjoslas jaunveidojamajiem ražošanas, komunālajiem un noliktavu objektiem nedrīkst pārsniegt zemesgabala robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemesgabalu īpašnieku un plānotais aprobežojums ierakstīts Zemesgrāmatā.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

498. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

499. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

500. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

501. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

502. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

503. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

504. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

505. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

506. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

507. Noliktavu apbūve (14004).

508. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

509. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

510. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, degvielas uzpildes stacijas un minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas).

511. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.1.4. Apbūves parametri

4.6.1.5. Citi noteikumi

525. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve, kā arī apbūve kuras darbības nodrošināšanai nepieciešama A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, ja to paredz detālplānojums.

526. Vismaz 10% no zemesgabala kopējās platības jāparedz apstādījumiem.

527. Detālplānojumā un/vai būvprojektā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, paredzot – prettrokšņu sienas, aizsargstādījumus u.tml.

528. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) robežojas ar dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijām, paredz buferzonu sev piederošajā teritorijā gar zemesgabala robežu, un realizējot būvprojektu to ierīko. Buferzonas platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no ražošanas uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti, ņemot vērā sekojošus nosacījumus:

528.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 4 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 2 m lielu augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

528.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

529. Sanitārās vai drošības aizsargjoslas jaunveidojamiem ražošanas, komunālajiem un noliktavu objektiem nedrīkst pārsniegt zemesgabala robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemesgabalu īpašnieku un plānotais aprobežojums ierakstīts Zemesgrāmatā.

530. Priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un buferzonā nav atļauti atklāti izejvielu, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšanas laukumi.

531. Atklāta uzglabāšana nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas un ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

532. Pirms jaunu karjeru izveides (derīgo izrakteņu ieguve) nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

533. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu galvenokārt vieglās un lauksaimnieciskās ražošanas rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

534. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

535. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

536. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

537. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

538. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

539. Noliktavu apbūve (14004).

540. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

541. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

542. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas).

543. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve ko veido policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

4.6.2.4. Apbūves parametri

4.6.2.5. Citi noteikumi

554. Apbūve, kuras darbības nodrošināšanai nepieciešama B vai C kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, ja to paredz detālplānojums.

555. Aizliegta darbība, kurai nepieciešama A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.

556. Vismaz 10 % no zemesgabala kopējās platības jāparedz apstādījumiem.

557. Detālplānojumā vai būvprojektā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, paredzot – prettrokšņu sienas, aizsargstādījumus u.tml.

558. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) robežojas ar dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijām, izstrādājot detālplānojumu paredz buferzonu sev piederošajā teritorijā gar zemesgabala robežu, un realizējot būvprojektu to ierīko. Buferzonas platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no ražošanas uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti, ņemot vērā sekojošus nosacījumus:

558.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 4 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 2 m lielu augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

558.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

559. Sanitārās vai drošības aizsargjoslas jaunveidojamiem ražošanas, komunālajiem un noliktavu objektiem nedrīkst pārsniegt zemesgabala robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemesgabalu īpašnieku un plānotais aprobežojums ierakstīts Zemesgrāmatā.

560. Priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un buferzonā nav atļauti atklāti izejvielu, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšanas laukumi.

561. Atklāta uzglabāšana nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas un ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

562. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu ar transporta apkalpošanu saistīto uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

563. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

564. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

565. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

566. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas), izņemot ražošanas objektus.

567. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

4.7.1.5. Citi noteikumi

573. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas, tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekti un noliktavas atļauts izvietot tikai saskaņojot VSIA "Latvijas valsts ceļi".

574. Maģistrālo veloceļu būvniecība jāparedz saskaņā ar Pašvaldības izstrādāto Veloceļu attīstības plānu vai tematisko plānojumu, ja tāds ir izstrādāts, ievērojot attiecīgā Latvijas valsts standarta nosacījumus.

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

575. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

576. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Atkritumu (tai skaitā sadzīves, ražošanas) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, reģenerācijas un apglabāšanas vietu apbūve, kā arī zaļo atkritumu kompostrēšanas laukumi.

577. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

578. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

579. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

580. Noliktavu apbūve (14004).

581. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, koģenerācijas stacijas apbūve, neietverot lineāro inženiertehnisko infrastruktūru.

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

582. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

583. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido degvielas uzpildes stacijas un minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas).

584. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

4.8.1.5. Citi noteikumi

594. Apbūvi, kuras darbības nodrošināšanai nepieciešama A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, nav pieļaujams veikt Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas un novada ciemu teritorijā.

595. Apbūve, kuras darbības nodrošināšanai nepieciešama A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, ja to paredz detālplānojums.

596. Jānodrošina zemesgabalu ārpus tehniskās apbūves teritorijām aizsardzība pret tehniskās apbūves radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem, izņemot ja šie zemesgabali robežojas ar rūpnieciskās apbūves teritoriju.

597. Atklāta uzglabāšana ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu un tā nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, un tuvāk par 3 metriem no zemesgabala robežas.

598. Funkcionālajā zonā atļautos publiskās apbūves papildizmantošanas veidus atļauts realizēt atsevišķā zemes vienībā, ievērojot, ka tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu, ja tās ir sabiedriski nozīmīgas būves, kā arī degvielas un gāzes uzpildu staciju un daudzstāvu autostāvvietu būvniecību pamato ar detālplānojumu. Mazumtirdzniecības un pakalpojuma objekts jāizvieto galvenās ēkas iekšpusē.

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

599. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka galvenokārt labiekārtotām Dabas un apstādījumu teritorijām Ķekavas novadā, ietverot dabiskas vai mākslīgi ierīkotas apstādījumu, skvēru un citu publisku vai privātu apstādījumu, zaļumu vai meža joslas/buferzonas, galvenokārt bez apbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

600. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, t.sk. gājēju un veloceļu ierīkošanai.

601. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

602. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

603. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu, ūdenssporta būves.

4.9.1.4. Apbūves parametri

4.9.1.5. Citi noteikumi

608. Labiekārtoto dabas un apstādījumu teritoriju papildizmantošanai paredzēto būvju, tostarp, autostāvvietu un velonovietņu izvietojumu nosaka, veicot biotopu un/vai dendroloģisko izpēti. Apbūvi izvieto, tā, lai pēc iespējas saudzētu dabas vērtības.

609. Lai Dabas un apstādījumu teritorijā (DA) izvietotu teritorijai funkcionāli nepieciešamos objektus, piemēram, tualetes, ģērbtuves, dušas, sporta inventāra nomas punktus, citas pastāvīgas būves, kuru apbūves laukums nepārsniedz 50 m² un īslaicīgas lietošanas būves, teritorijas ierīkošanai izstrādā būvprojektu.

610. Autostāvvietu būvniecība, pamatojot ar detālplānojumu, izņemot ja stāvvietas plānotas esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pagalmā, ēkas iedzīvotāju autostāvvietu nodrošināšanai.

611. Aizliegts pārveidot esošās publiskās ārtelpas teritorijas par privātas vai ierobežotas izmantošanas teritorijām.

612. Ierīkojot apstādījumu, zaļumu vai meža joslas/buferzonas ar mērķi samazināt trokšņa, putekļu vai cita veida piesārņojumu, nepieciešams ierīkot vismaz divpakāpju apstādījumus, ne mazāk kā 10 metru platā joslā.

613. Ūdensmalās atļauts veidot piestātnes, ievērojot šo Noteikumu 2.7. nodaļas nosacījumus.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

614. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, kas paredzētas kapsētu ierīkošanai un uzturēšanai. Teritorijā atļauta apbedījumu ierīkošana, ar šo funkciju saistītais labiekārtojums, apstādījumi un būves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

615. Labiekārtota ārtelpa (24001): Kapsētas, t.sk. dzīvnieku kapsētas, ietverot apstādījumus un kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamo labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

616. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības kioski, paviljoni, stendi, veikali; kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

4.9.2.4. Apbūves parametri

4.9.2.5. Citi noteikumi

619. Minimālais kapsētas labiekārtojums un tehniskā infrastruktūra:

619.1. autostāvvieta pie galvenās ieejas;

619.2. publiskās tualetes;

619.3. atkritumu konteineru novietnes, tostarp dalītai sadzīves atkritumu un zaļo atkritumu (bioloģiski noārdāmo atkritumu) savākšanai;

619.4. soli;

619.5. ūdensņemšanas vietas (ūdensapgāde).

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

620. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves. Teritorijā atļauts plašs ar rekreāciju saistītu izmantošanas veidu spektrs.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

621. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

622. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

623. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

624. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu, ūdenssporta būves.

4.9.3.4. Apbūves parametri

4.9.3.5. Citi noteikumi

629. Dabas teritorijas pārveidošana labiekārtotu koplietošanas - tūrisma un rekreācijas objektu apbūves teritoriju atļauta, izstrādājot labiekārtošanas projektu, bet ja nepieciešams – detālplānojumu.

630. Labiekārtoto dabas un apstādījumu teritoriju papildizmantošanai paredzēto būvju, tostarp, autostāvvietu un velonovietņu izvietojumu nosaka, veicot biotopu un/vai dendroloģisko izpēti. Apbūvi izvieto, tā, lai pēc iespējas saudzētu dabas vērtības.

631. Lai Dabas un apstādījumu teritorijā (DA2) izvietotu tūrisma objektu, sabiedrisku objektu, ierīkotu atpūtas vietu vai izvietotu teritorijai funkcionāli nepieciešamos objektus, piemēram, tualetes, ģērbtuves, dušas, sporta inventāra nomas punktus, citas pastāvīgas būves, kuru apbūves laukums nepārsniedz 50 m² un īslaicīgas lietošanas būves, teritorijas ierīkošanai izstrādā būvprojektu.

4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)

4.9.4.1. Pamatinformācija

632. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu daļēji pārveidotās dabas teritorijā - parkā, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

633. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, botāniskie dārzi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves), publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

634. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

635. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

636. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

637. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu.

4.9.4.4. Apbūves parametri

4.9.4.5. Citi noteikumi

643. Labiekārtoto dabas un apstādījumu teritoriju izmantošanai un apkalpei nepieciešamo būvju, tostarp, autostāvvietu un velonovietņu izvietojumu nosaka, veicot, kultūrvēsturisko, biotopu un dendroloģisko izpēti. Apbūvi izvieto, tā, lai pēc iespējas saudzētu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.

644. Valsts nozīmes vēstures pieminekļa "Rakstnieka G. Merķeļa dzīves vieta, Depkina muiža" (valsts aizsardzības Nr. 93) parka teritorijā jāievēro noteiktie Kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikumi un citas šo Noteikumu prasības, kas attiecināmas uz kultūras pieminekli.

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

645. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

646. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

647. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

648. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtota publiskā ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

649. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

650. Viensētu apbūve (11004).

651. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, lauku tūrismam izmantojamas mājas).

652. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.10.1.4. Apbūves parametri

4.10.1.5. Citi noteikumi

660. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, ja tās ir sabiedriski nozīmīgas būves, būvniecību pamato ar detālplānojumu.

661. Esošās zemes vienības, kuru platība ir mazāka par 2 ha ir atļauts apbūvēt, ievērojot normatīvos attālumus no zemes gabala robežām, ielām un autoceļiem.

4.10.2. Mežu teritorija (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

662. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka Baložu pilsētas mežaparka teritorijai.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

663. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

664. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

665. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

666. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki).

4.10.2.4. Apbūves parametri

4.10.2.5. Citi noteikumi

671. Mežaparka teritorijai (M1) jāizstrādā teritorijas detālplānojums, ja tajā paredzēts izvietot papildizmantošanai paredzētas ēkas, izņemot funkcionāli nepieciešamos objektus, piemēram, tualetes, ģērbtuves, dušas, sporta inventāras nomas punktus, citas pastāvīgas būves, kuru apbūves laukums nepārsniedz 50 m² un īslaicīgas lietošanas būves.

672. Labiekārtoto meža teritoriju papildizmantošanai paredzēto būvju, tostarp, autostāvvietu un velonovietņu izvietojumu nosaka, veicot biotopu un dendroloģisko izpēti. Apbūvi izvieto, tā, lai pēc iespējas saudzētu dabas vērtības.

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

673. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

674. Viensētu apbūve (11004).

675. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

676. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

677. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, kapsētas, dzīvnieku kapsētas, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

678. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

679. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

680. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido moteļi, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

681. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves).

682. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

683. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

684. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

685. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

686. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

687. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

688. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

689. Noliktavu apbūve (14004).

690. Lidostu un ostu apbūve (14005): Apbūve, ko veido lidostu, termināļi un ar tiem saistītā infrastruktūra, tai skaitā navigācijas iekārtas un ierīces lidostā.

691. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, koģenerācijas stacijas, apbūve, neietverot lineāro inženiertehnisko infrastruktūru.

692. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): – t.sk. plantāciju mežu audzēšana.

4.11.1.4. Apbūves parametri

4.11.1.5. Citi noteikumi

712. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve atļauta tikai ar C kategorijas piesārņojošās darbības atļaujām.

713. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve, derīgo izrakteņu ieguve, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve, noliktavu apbūve, lidostu un ostu apbūve, ja to paredz detālplānojums.

714. Pie valsts autoceļiem un pašvaldības autoceļiem – vietējas nozīmes tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts.

715. Plantāciju mežu ieaudzēšanai meliorētās lauksaimniecības zemēs jāsaņem atbildīgās institūcijas tehniskie noteikumi.

716. Esošās zemes vienības, kuru platība ir mazāka par 2 ha ir atļauts apbūvēt, ievērojot normatīvos attālumus no zemes gabala robežām un autoceļiem.

717. Realizējot atļauto lauksaimniecisko izmantošanu zemes vienībā, zemes vienības robežās ir jānodrošina pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vai izbūvējot buferzonas.

718. Realizējot jaunu dzīvojamo apbūvi zemes vienībā kas robežojas ar esošu lauksaimniecisko izmantošanu, rūpnieciskās ražošanas objektu vai atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi, zemes vienības robežās ir jānodrošina pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vai izbūvējot buferzonas.

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

719. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka retinātas lauku apbūves teritorijām.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

720. Viensētu apbūve (11004).

721. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība (t.sk. sakņu dārzi un ģimenes dārzi (pagaidu vai patstāvīgie), lauksaimniecībai alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, stādu vai sēņu audzēšana) un cita nepiesārņojoša lauksaimnieciskā darbība, neietverot speciālizētos lopkopības kompleksus un lauksaimnieciskās ražošanas ēkas un inženierbūves.

722. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

723. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

724. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

725. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido moteļi, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

726. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, ūdenssporta būves).

727. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

728. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

729. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

730. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): – t.sk. plantāciju mežu audzēšana.

4.11.2.4. Apbūves parametri

4.11.2.5. Citi noteikumi

742. Realizējot jaunu dzīvojamo apbūvi zemes vienībā kas robežojas ar esošu lauksaimniecisko izmantošanu, zemes vienības robežās ir jānodrošina pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vai izbūvējot buferzonas.

743. Realizējot atļauto lauksaimniecisko izmantošanu zemes vienībā, zemes vienības robežās ir jānodrošina pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot buferzonas.

744. Zemes vienību sadale, atdalot 3 vai vairāk zemes vienības, atļauta tikai izstrādājot detālplānojumu. Zemesgabala sadale bez detālplānojuma pieļaujama gadījumos, ja sadalāmā zemes gabala platība ir mazāka par 2 ha un/vai nav nepieciešams noteikt jaunas ielu sarkanās līnijas piekļuves nodrošināšanai. Sadalot zemes gabalu divos zemes gabalos, pieļaujama piekļuves nodrošināšana ierīkojot komersantu vai māju ceļu, par kura turpmāko izmantošanu savstarpēji vienojas zemes īpašnieki, kuriem ceļš nepieciešams.

745. Minimālā zemes gabala fronte gar ielu – 30 m.

746. Plantāciju mežu ieaudzēšanai meliorētās lauksaimniecības zemēs jāsaņem atbildīgās institūcijas tehniskie noteikumi.

4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)

4.11.3.1. Pamatinformācija

747. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, ko nosaka ārpus pilsētu un ciemu teritorijām, lauku un dzīvojamās apbūves teritorijās, kurām pirms šī teritorijas plānojuma spēkā stāšanās ir izstrādāts un spēkā esošs detālplānojums.

4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

748. Viensētu apbūve (11004).

749. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

750. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

751. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

752. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

753. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

754. Sporta būvju apbūve (12005).

755. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

756. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

757. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

758. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.11.3.4. Apbūves parametri

4.11.3.5. Citi noteikumi

770. Plānotā apbūve realizējama tikai saskaņā ar spēkā esošo detālplānojumu risinājumiem, kuri ir izstrādāti un apstiprināti līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdim.

771. Gadījumā, ja spēkā esošo detālplānojumu, kura teritorijā noteikta funkcionālās zonas apakšzona Lauksaimniecības teritorija (L2), atceļ, teritorijas turpmākajā izmantošanai un apbūvei piemēro šo Noteikumu funkcionālās zonas Lauksaimniecības teritorija (L) prasības.

772. Teritorijā atļauta esošo zemes vienību konsolidācija, bet aizliegta jaunu zemes vienību veidošana esošo zemes vienību sadales rezultātā.

773. Tirdzniecības un (vai) pakalpojumu objektu apbūve, tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, sporta būvju apbūve, veselības aizsardzības aprūpes iestāžu, izglītības iestāžu apbūve, ja to paredz detālplānojums.

774. Izstrādājot jaunu detālplānojumu vai spēkā esošā detālplānojuma grozījumus, atļauts saglabāt iepriekš plānoto ceļu nodalījumu joslu platumu un būvlaides, atbilstoši detālplānojuma prasībām, ja plānotais ceļš ir izbūvēts.

4.11.4. Lauksaimniecības teritorija (L3)

4.11.4.1. Pamatinformācija

775. Lauksaimniecības teritorija (L3) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu patstāvīgo ģimenes dārzu uzturēšanu un ierīkošanu, dārza māju būvniecību, bijušo un esošo dārzkopības sabiedrību un dārza māju apbūves teritorijā Ķekavas pilsētā pie Ķekavas putnu fabrikas.

4.11.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

776. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

777. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

778. Dārza māju apbūve (11003).

779. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

780. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

4.11.4.4. Apbūves parametri

4.11.4.5. Citi noteikumi

786. Teritorijā atļauta esošo zemes vienību konsolidācija, bet aizliegta jaunu zemes vienību veidošana esošo zemes vienību sadales rezultātā.

787. Teritorijā atļauts ierīkot patstāvīgos ģimenes dārzus, ievērojot šo Noteikumu 2.8. nodaļas nosacījumus.

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

788. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

789. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): ūdensobjektu krasta stiprinājumi, rievsienas, pāļi, moli, steķi, muliņi, slipi, navigācijas būves, sezonas viļņlauži piestātņu akvatoriju aizsardzībai, kā arī hidrotehniskas būves piestātņu un laivu un jahtu ostu funkcijas nodrošināšanai - piestātnes (t.sk. speciālas nozīmes piestātnes ar aprīkojumu kuģošanas līdzekļu apkalpošanai – degvielas uzpildei, bilžūdeņu, tualetes ūdeņu un atkritumu pieņemšanai, laivu glabāšanai).

790. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

791. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā ostas.

792. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (t.sk. hidroelektrostacijas) apbūve, neietverot lineāro inženiertehnisko infrastruktūru.

793. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

794. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003): publiskiem pasākumiem, atpūtai un sportam nepieciešamā infrastruktūra ūdenī.

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

795. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): derīgo izrakteņu ieguve gultnes padziļināšanas rezultātā.

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

796. Ūdenstilpju un ūdensteču krasta līniju drīkst izmainīt tikai krastu nostiprināšanai, lai novērstu to tālāku eroziju.

797. Pirms jaunu karjeru izveides (derīgo izrakteņu ieguve) nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

4.12.2. Ūdeņu teritorija (Ū1)

4.12.2.1. Pamatinformācija

798. Ūdeņu teritorija (Ū1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu atpūtas iespējas uz ūdens.

4.12.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

799. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): ūdensobjektu krasta stiprinājumi, rievsienas, pāļi, moli, steķi, muliņi, slipi, navigācijas būves, sezonas viļņlauži piestātņu akvatoriju aizsardzībai, kā arī hidrotehniskas būves piestātņu un laivu un jahtu ostu funkcijas nodrošināšanai – piestātnes (t.sk. speciālas nozīmes piestātnes ar aprīkojumu kuģošanas līdzekļu apkalpošanai – degvielas uzpildei, bilžūdeņu, tualetes ūdeņu un atkritumu pieņemšanai, laivu glabāšanai).

800. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): tilti, gājēju tilti.

801. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā ostas.

802. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

803. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003): publiskiem pasākumiem, atpūtai un sportam nepieciešamā infrastruktūra ūdenī.

4.12.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.2.5. Citi noteikumi

804. Tīturgas ezerā nav atļauta motorizēto ūdens transporta līdzekļu (ūdensmotociklu, kuteru, kuģu) atrašanās un izmantošana, izņemot glābšanas dienestu transportlīdzekļus, valsts un Pašvaldības organizētajai kontrolei paredzētos transportlīdzekļus, kā arī aktīvajai atpūtai paredzētos transportlīdzekļus, kuri izmantojami šim nolūkam atvēlētajās vietās.

805. Veicot labiekārtošanu, maksimāli saglabājama dabiskā veģetācija un reljefs.

806. Ūdenstilpju un ūdensteču krasta līniju drīkst izmainīt tikai krastu nostiprināšanai, lai novērstu to tālāku eroziju.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Publiska pieejas teritorija publisko ūdeņu teritorijai (TIN11)

5.1.1.1. Pamatinformācija

807. Publiska pieejas teritorija publisko ūdeņu teritorijai.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

808. Publiskās pieejas teritorijās pie publisko ūdeņu teritorijai ir atļauta peldvietu, atpūtas vietu pie ūdens un laivu piestātņu ierīkošana, ja tas nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

809. Piekļūšana pie publisko ūdeņu teritorijām tiek organizēta no valsts vai pašvaldības autoceļa līdz tauvas joslai. Ja ir nepieciešams precizēt vai noteikt citu piekļuves risinājumu, kas atšķiras no teritorijas plānojumā noteiktās TIN11 teritorijas, nepieciešams izstrādāt detālplānojumu vai lokālplānojumu.

5.1.2. Misas upes plūdu riska teritorija (TIN12)

5.1.2.1. Pamatinformācija

810. Misas upes plūdu riska teritorijas, kurās ir novērots vai konstatēts applūšanas risks biežāks nekā 1 reizi 10 gados (mazāks par 10 %), un ko var radīt gan palielināts nokrišņu daudzums un sniega kušanas ūdeņu daudzums, un kavēta to notece, gan meliorācijas būvju, t.sk. Daugavas – Misas kanāla ekspluatācija.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

811. (Svītrots ar Ķekavas novada domes 09.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-5/2023)

812. Teritorijas plānojumā noteiktajā Misas upes plūdu riska teritorijā, kas noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem (TIN12), sadzīves notekūdeņu savākšanai atļauts ierīkot tikai hermētiskus izsmeļamos krājrezervuārus, nodrošinot to hermētiskumu virs 10% applūšanas riska augstuma atzīmes.

5.1.3. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN13)

5.1.3.1. Pamatinformācija

813. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN13) ir teritorija, kurā ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

814. Šo Noteikumu 7.pielikumā grafiski attēlotas pieslēgumu teritorijas centralizētajai kanalizācijas sistēmai un pieslēgumu teritorijas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai:

814.1. teritorijas, kurā obligāti jāpieslēdzas pie centralizētās kanalizācijas vai ūdensapgādes sistēmas;

814.2. teritorijas, kurās jānodrošina pieslēgums pie centralizētās kanalizācijas un/vai ūdensapgādes sistēmas, ja tiek paredzēta dzīvojamā apbūve ar trijām vai vairāk mājsaimniecībām, vai sabiedriski nozīmīga būve, un nekustamo īpašumu šķērso, vai tas tieši robežojas ar maģistrālajiem kanalizācijas un/vai ūdensapgādes tīkliem.

815. Baložu pilsētas, Ķekavas pilsētas un Ķekavas pagasta teritorijā, kurā ir izbūvēta jauna centralizētā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēma, kas nav attēlota šo Noteikumu 7.pielikumā, visiem objektiem ir jānodrošina pieslēgumi pie centralizētās sistēmas.

816. Daugmales pagasta Daugmales ciema teritorijā, kurā ir izbūvēta jauna centralizētā kanalizācijas sistēma, kas nav attēlota šo Noteikumu 7.pielikumā, visiem objektiem ir jānodrošina pieslēgums pie centralizētās kanalizācijas sistēmas.

5.1.4. Paaugstināta trokšņu līmeņa teritorija gar valsts galvenajiem autoceļiem (TIN14)

5.1.4.1. Pamatinformācija

817. Teritorija gar valsts galveno autoceļu A7 Rīga Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) un autoceļu A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte), kurā ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts vides troksnis.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

818. Pirms būvniecības procesa uzsākšanas jāprecizē nepieciešamie prettrokšņa pasākumi, ņemot vērā objekta izmantošanas veidu un aktuālu autoceļa trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu.

5.1.5. Ierobežojumi ap lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvēm (TIN15)

5.1.5.1. Pamatinformācija

819. Teritorija, kas noteikta ap lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvēm (TIN15).

5.1.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.5.3. Citi noteikumi

820. Teritorijā, kas noteikta ap lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvēm jāievēro normatīvajos aktos noteiktie attālumi no dzīvojamās vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

5.3.1. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN31)

5.3.1.1. Pamatinformācija

821. Teritorija, kurā ietvertajiem nekustamajiem īpašumiem obligāti izstrādājams detālplānojums (TIN31).

5.3.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.3.1.3. Citi noteikumi

822. Pirms zemes vienību sadales vai būvniecības procesa uzsākšanas nepieciešams izstrādāt detālplānojumu. Detālplānojumu var neizstrādāt gadījumā, ja tiek plānots būvēt tikai vienu savrupmāju ar palīgbūvēm, un apbūvei paredzētajai zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve.

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

5.4.1. Baložu kūdras fabrikas strādnieku ciemata apbūve (TIN41)

5.4.1.1. Pamatinformācija

823. Novada nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorija – Baložu kūdras fabrikas strādnieku ciemata apbūve Baložu pilsētas vēsturiskajā daļā, ietverot skolu, kultūras namu, divstāvu daudzdzīvokļu un vienstāva divdzīvokļu dzīvojamās ēkas.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

824. Ēkas un inženierbūves atļauts atjaunot un pārbūvēt, mainot sākotnējo funkciju, bet saglabājot to galvenās arhitektoniskās un kultūrvēsturiskās vērtības:

824.1. ēkām saglabājams to oriģinālais būvapjoms, fasāžu dalījums un raksturīgās būvdetaļas. Aizliegta ēku siltināšana no ārpuses un ēku pārbūve ar apjoma palielināšanu;

824.2. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, izņemot nelabojami bojātos, ko aizstāj ar analogiem risinājumiem. Aizliegts mainīt logu ailu dalījumu. Logu stiklojumam aizliegts izmantot spoguļstiklu.

825. Nav pieļaujama jauna apbūve, kas aizsedz ainaviski vērtīgos skatu punktus no publiskās ārtelpas.

826. Teritorijā, veicot atsevišķu ēku vai ēku grupas pārbūvi vai atjaunošanu, būvprojektam pievieno esošās situācijas fotofiksāciju un sertificēta arhitekta slēdzienu par plānotajām vides un ainavas izmaiņām. Atļauts veikt reljefa izmaiņas, saglabājot teritorijas raksturu.

827. Jaunbūves projektē un būvē, esošās ēkas pārbūvē tā, lai tās iekļautos apkārtējā apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus, vizuālas saiknes ielu un laukumu telpā un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības.

5.4.2. Titurgas dzīvojamā ciemata apbūve (TIN42)

5.4.2.1. Pamatinformācija

828. Novada nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorija – Titurgas – bij. Ķekavas PMK dzīvojamā ciemata apbūve Baložu pilsētā, ietver daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksu.

5.4.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.2.3. Citi noteikumi

829. Teritorijā, veicot atsevišķu ēku vai ēku grupas pārbūvi vai atjaunošanu, būvprojektam pievieno esošās situācijas fotofiksāciju un sertificēta arhitekta slēdzienu par plānotajām vides un ainavas izmaiņām.

830. Ēkām saglabājams to oriģinālais būvapjoms. Veicot ēku siltināšu jāsaglabā fasāžu dalījums, krāsu kompozīcija un raksturīgās būvdetaļas.

831. Aizliegts mainīt logu ailu dalījumu. Logu stiklojumam aizliegts izmantot spoguļstiklu.

832. Jaunbūves projektē un būvē, esošās pārbūvē tā, lai tās iekļautos apkārtējā apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus, vizuālas saiknes ielu un laukumu telpā un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības. Atļauts veikt reljefa izmaiņas, saglabājot teritorijas raksturu.

833. Nav pieļaujama jauna apbūve, kas aizsedz ainaviski vērtīgos skatus no publiskās ārtelpas.

834. Ēkas un inženierbūves atļauts atjaunot un pārbūvēt, mainot sākotnējo funkciju, bet saglabājot to galvenās arhitektoniskās un kultūrvēsturiskās vērtības.

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

5.5.1. Daugavas krasta ainava (TIN51)

5.5.1.1. Pamatinformācija

835. Ainaviski izteiksmīgas teritorijas Daugavas krastā Vimbukrogā, Ķekavā, Bērzmentē, Dzintaros un Daugmalē.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

836. Ēkas izvietojamas ainaviski, respektējot esošos dabiskos koku un krūmu stādījumus, reljefu un ainavu, skatu no Daugavas.

837. Maksimālais ēku un būvju stāvu skaits un augstums – 2 stāvi un 10 m.

838. Koku stādījumiem jāveicina ainavas dabisks izskats no Daugavas un ēku apjomu nosegšana.

839. Jaunveidojamam zemes gabalam gar Daugavu jāievēro minimālā zemesgabala fronte – 50 metri.

840. Teritorijā nav atļauts būvēt: rindu mājas, daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, dvīņu ēkas, kā arī pie dzīvojamām ēkām vai savstarpēji bloķētas palīgēkas.

841. Izstrādājot teritorijas detālplānojumu vai būvprojektu, ainavas analīzes ietvaros jāizvērtē objekta vizuālās uztveres zonas un esošo skatu koridoru saglabāšanas nepieciešamība no publiskās ārtelpas, saglabājot raksturīgo ainavu un kultūrvēsturiskos objektus.

842. Minimālais apbūves izvietojuma zonas attālums no Daugavas krasta augšējās malas (krants) ciema teritorijā ir 20 metri, bet lauku apvidū - 50 metri, vai citā, lielākā un apbūvei drošā attālumā, ja to nosaka šīs teritorijas lokālplānojums vai detālplānojums, pamatojoties uz krasta erozijas izvērtējumu, izņemot šo Noteikumu 4. pielikumā minētajos gadījumos.

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Dzelzceļa līnijas Rail Baltica transporta infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71)

5.7.1.1. Pamatinformācija

843. Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica transporta infrastruktūras attīstībai rezervētā teritorija.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

844. Teritorijā TIN71 jāievēro Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 91 "Noteikumi par nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica – teritorijas izmantošanas nosacījumiem" noteiktie teritorijas izmantošanas noteikumi.

845. Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai plānotajā teritorijā pirms projektēšanas un būvniecības procesa uzsākšanas jāveic nepieciešamā arheoloģiskā un kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte, ja to pieprasa atbildīgā institūcija.

846. Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica šķērsojumus ar citu transporta infrastruktūru veido atsevišķos līmeņos.

847. Rail Baltica dzelzceļa līnijas un ar to būvniecību saistītās transporta infrastruktūras pārkārtojumu risinājumus izstrādā būvprojekta ietvaros saskaņā ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

848. Rail Baltica dzelzceļa līnijas un ar to saistītās transporta infrastruktūras risinājumus nosaka atbilstoši transporta infrastruktūras būvprojektam un funkcionālajai nepieciešamībai.

849. Pēc Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūves, tās nodalījuma joslas teritorijā, teritorijas izmantošanas veidi nosakāmi atbilstoši funkcionālajai zonai "Transporta infrastruktūras teritorija" (TR).

5.7.2. Satiksmes infrastruktūras objektu attīstībai nepieciešamā teritorija (TIN72)

5.7.2.1. Pamatinformācija

850. Satiksmes infrastruktūras objektu attīstībai nepieciešamā teritorija ietver plānoto valsts galveno, reģionālas vai vietējas nozīmes autoceļu attīstībai nepieciešamo teritoriju, tai skaitā perspektīvo B un C kategorijas grupu ielu attīstībai nepieciešamo teritoriju.

5.7.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.2.3. Citi noteikumi

851. Pašvaldība informē jebkuras jaunas būvniecības pieteicēju par atļauto īstermiņa izmantošanu, nosakot būvētāja riskus un atbildību par būves nojaukšanu pēc valsts vai pašvaldības noteiktā termiņa beigām.

852. Teritorijā TIN72 papildus jāievēro Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra rīkojums Nr. 977 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 13. augusta rīkojumā Nr. 442 "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām valsts galvenā autoceļa "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanai"", kas nosaka nacionālo interešu objekta statusu Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības projekta infrastruktūrai.

5.7.3. Perspektīvo ielu un ceļu attīstības teritorija (TIN73)

5.7.3.1. Pamatinformācija

853. Perspektīvo D un E kategorijas grupu ielu tīkla attīstībai rezervētā teritorija ciemos un ceļu tīkla attīstībai rezervētā teritorija lauku teritorijā, t.sk. gājēju un veloceļu attīstībai.

5.7.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.3.3. Citi noteikumi

854. Perspektīvo ielu kategorijas, kā arī ielu un ceļu trases precizē izstrādājot teritorijas detālplānojumu vai lokālplānojumu. Jaunas ielas projektēšanas gadījumā, pirms būvprojekta izstrādes, detālplānojumā vai lokālplānojumā jānosaka ielas sarkanās līnijas.

5.7.4. Šaursliežu dzelzceļa infrastruktūras attīstības teritorija (TIN74)

5.7.4.1. Pamatinformācija

855. Teritorija, kas rezervēta šaursliežu muzejdzelzceļa trases atjaunošanai un būvniecībai Baložu pilsētas teritorijā.

5.7.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.4.3. Citi noteikumi

856. Šaursliežu muzejdzelzceļa trases atjauno un izbūvē pēc iespējas ņemot vērā vēsturiskās trašu izvietojuma zonas, kā arī projektējot tās no jauna.

857. Papildus nodrošina sabiedrības līdzdalību objektu attīstībā vai izstrādā detālplānojumu, ja nepieciešami kompleksi inženierinfrastruktūras risinājumi, kas nav atrisināmi būvprojekta ietvaros.

858. Ja teritoriju plāno izmantot ar dzelzceļu nesaistītas apbūves attīstībai, nepieciešams pārskatīt trases izvietojumu kopumā, izstrādājot lokālplānojumu.

5.7.5. Gājēju ceļš piekļuves nodrošināšanai pie publisko ūdeņu teritorijas (TIN75)

5.7.5.1. Pamatinformācija

859. Gājēju ceļa attīstībai un ierīkošanai rezervētā teritorija par labu sabiedrības iespējai piekļūt pie iekšzemes publiskajiem ūdeņiem.

5.7.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.5.3. Citi noteikumi

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

5.8.1. Slēgtas atkritumu izgāztuves teritorija (TIN81)

5.8.1.1. Pamatinformācija

860. Slēgtas, rekultivētas vai daļēji rekultivētas atkritumu izgāztuves vietas.

5.8.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.8.1.3. Citi noteikumi

861. Teritorijas izmantošana atļauta saskaņā ar teritorijas rekultivācijas projektu nodrošinot plānoto teritorijas piesārņojuma monitoringu.

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

862. Teritorijas plānojumu īsteno izstrādājot zemes ierīcības projektus, būvprojektus, detālplānojumus un lokālplānojumus, ievērojot un detalizējot šajos Noteikumos noteiktās prasības un nosacījumus.

863. Lokālplānojumu, papildus normatīvajos aktos noteiktajam, izstrādā šādos gadījumos un šādām teritorijām:

863.1. mājas (istabas) dzīvnieku kapsētas ierīkošanai;

863.2. jahtu ostas izveidošanai;

863.3. jaunai kompleksai attīstības iecerei, kurā paredzētas savstarpēji saistītas izmantošanas, kas aptver ūdens telpu un ar ūdens telpas izmantošanu saistīto ūdensmalas teritoriju.

864. Būvprojekta publisko apspriešanu veic normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī šajos Noteikumos noteiktajos gadījumos:

864.1. tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūves izvietojumam dzīvojamās apbūves teritorijā, ja nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu;

864.2. tūrisma un atpūtas iestāžu apbūves izvietojumam dzīvojamās apbūves teritorijā, ja nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu;

864.3. reliģisko organizāciju ēku apbūvei, ja nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

Nenosaka

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

4. pielikums

5. pielikums

6. pielikums

7. pielikums

8. pielikums