Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-185-sn

Rīgā 2023. gada 18. janvārī (prot. Nr. 81, 17. §)

Zemes vienības Mores ielā 28 izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

1. Saistošie noteikumi nosaka zemes vienības Mores ielā 28 izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī funkcionālo zonējumu - grafisko daļu (2. pielikums).

2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26155 izstrādātā zemes vienības Mores ielā 28 lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa.

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis

 

1. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 18. janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-185-sn

Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90011524360
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539
riga@riga.lv http://www.riga.lv

Zemes vienības Mores ielā 28 lokālplānojums

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

2.4. Apstādījumi un aizsargājamie biotopi

2.5. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Koeficienti brīvās zaļās teritorijas aprēķinam

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) attiecas uz visu lokālplānojuma teritoriju (nekustamā īpašuma Mores ielā 28 sastāvā esošajā zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 01000680185) (turpmāk - Lokālplānojuma teritorija).

2. Spēkā ir visi turpmāk noteiktie Apbūves noteikumi. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro spēkā esošo Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

3. Lokālplānojuma teritorijā atļautā izmantošana ir noteikta saskaņā ar saistošo noteikumu grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums".

1.2. DEFINĪCIJAS

4. Apbūves līnija - lokālplānojumā noteikta līnija, kas nosaka dzīvojamās ēkas minimālo attālumu no zemes vienības robežas (piegulošās zemes vienības).

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

5. Visā Lokālplānojuma teritorijā, ievērojot Apbūves noteikumu prasības, atļauta:

5.1. inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietošana;

5.2. piebrauktuves izbūve;

5.3. automašīnu novietošana (ja tas nav pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām);

5.4. aizsargstādījumu ierīkošana;

5.5. teritorijas labiekārtošana un labiekārtojuma elementu izvietošana.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.3. INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA

6. Inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu, ja tāda nepieciešama, Lokālplānojuma teritorijā atļauts realizēt pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētā objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas.

7. Inženierkomunikācijas, kas nepieciešamas būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē būvprojekta sastāvā.

2.4. APSTĀDĪJUMI UN AIZSARGĀJAMIE BIOTOPI

8. Jauniem koku stādījumiem ielās paredz un nodrošina tehnoloģiskus risinājumus stādījumu laistīšanai, augsnes ventilācijai un sakņu sistēmas attīstībai.

9. Ja zemes virsmas līmenis ap esošo koku tiek mainīts, īsteno koka saglabāšanas risinājumus, kurus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

10. Būvdarbu laikā veic šādus pasākumus:

10.1. iežogo būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par 2,5 m;

10.2. ja īslaicīgu būvdarbu rezultātā tiek atraktas koku saknes, atsegtās koku saknes apklāj, lai pasargātu tās no izžūšanas;

10.3. zemes virsmu ap kokiem, izņemot ielas satiksmes telpu, noklāj ar liela izmēra plātnēm, lai smagā celtniecības tehnika neizraisītu augsnes sablīvēšanos un tādējādi novērstu sakņu bojājumus. Minimālā noklājamā platība sakrīt ar koka vainaga projekciju uz zemes;

10.4. pēc būvniecības pabeigšanas atjauno augsnes segu un apstādījumus.

11. Būvniecības realizācijas gaitā jāpasargā īpaši aizsargājamas sugas vai atbilstoši sugu un biotopa eksperta rekomendācijām jāpārvieto tās uz līdzvērtīgu vai identisku vidi.

2.5. RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBA

12. Apbūvējot vai labiekārtojot zemes vienību, iespēju robežās saglabā dabisko reljefu. Prasības reljefa un augsnes virskārtas saglabāšanai nosaka būvprojekta ietvaros.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

13. Piekļuves pie būvēm risinājumi, tai skaitā piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, jānosaka būvprojektā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

14. Pie dzīvojamās ēkas, ieejas tiešā tuvumā, paredz autostāvvietas personām ar īpašām vajadzībām un operatīvajam transportam, ko apzīmē ar speciālām zīmēm (norādēm).

15. Autostāvvietu skaitu ēkām nosaka būvprojekta stadijā, paredzot ne mazāk par 0,7 autostāvvietām uz vienu dzīvokli. Pazemes transportlīdzekļu novietni var veidot zem dzīvojamās ēkas, un tā nevar tikt izvietota ārpus apbūves līnijas.

16. Atklātā autonovietnē izmanto cieto segumu, izņemot autonovietni, kas zemes vienībā izbūvēta kā īslaicīgas lietošanas būve un kurā autostāvvietu skaits nepārsniedz 49 autostāvvietas. Šādā autonovietnē atļauts izmantot ūdenscaurlaidīgu segumu (granti, šķembas vai ekobruģi). Autonovietnei, kas ir īslaicīgas lietošanas būve, ekspluatācijas termiņu nepagarina, un pēc termiņa beigām šādu autonovietni nojauc vai pārbūvē atbilstoši prasībām atklātu autonovietņu izbūvei.

17. Izbūvējot atklātu transportlīdzekļu novietni, to labiekārto, ierīkojot vairākpakāpju stādījumus un paredzot vismaz vienu koku ik pēc piecām autostāvvietām.

18. Virszemes autonovietni izvieto sānu pagalmā.

19. Autonovietne īslaicīgai stāvēšanai līdz Mores ielas kompleksai pārbūvei izveidojama paralēli Mores ielas brauktuves malai.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

20. Visas ēkas un būves pieslēdz centralizētajiem inženierkomunikāciju tīkliem. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu - sadzīves notekūdeņu tīkls atdalīts no lietusūdens tīkla.

21. Pieslēgšanās vietas un veidi centralizētajam ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkliem precizējami, izstrādājot būvprojektu. Ūdensvada un sadzīves kanalizācijas projektēšana un izbūve jāveic atbilstoši normatīvajiem aktiem, spēkā esošiem Latvijas būvnormatīviem.

22. Ugunsdzēsības vajadzībām ēkām un citām būvēm jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. Detalizēti risinājumi izstrādājami būvprojekta un citu būvju projektēšanas ietvaros.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Apbūves parametri

23. Brīvo zaļo teritoriju raksturo brīvās zaļās teritorijas rādītājs. To nosaka procentos kā brīvās zaļās teritorijas attiecību pret visu apbūvēto teritoriju summu un aprēķina, izmantojot Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikui 118. punktā norādīto formulu.

24. Brīvo zaļo teritoriju (B) nosaka šādi: B=Z-L1-L2-L3+L4xK, kur: Z - zemes vienības platība (m²); L1 - visu ēku apbūves laukumu summa (m²); L2 - piebraucamo ceļu aizņemtā platība (m²); L3 - autostāvvietu aizņemtā platība (m²); L4 - teritorija, ko var daļēji ieskaitīt brīvajā teritorijā, piemērojot Apbūves noteikumos noteiktos koeficientus; K - piemērojamais koeficients teritorijai, ko saskaņā ar Apbūves noteikumiem daļēji var ieskaitīt brīvajā teritorijā.

25. Brīvajā zaļajā teritorijā, piemērojot norādīto koeficientu, ieskaita Apbūves noteikumu pielikumā ietvertos zaļās infrastruktūras elementus.

3.3.2. Apbūves augstums un stāvu skaits

26. Atļauto būves augstumu nosaka, pieņemot, ka viena stāva augstums ir 3,5 m. Atļauto maksimālo būves augstumu nosaka, funkcionālajā zonā noteikto maksimālo stāvu skaitu reizinot ar 3,5 m un rezultātam pieskaitot 1,5 m. Pagrabstāvu un bēniņus kopējā stāvu skaitā neieskaita.

3.3.3. Būvju izvietojums zemes vienībā, būvju izkārtojums un būvlaides

27. Apbūvi izvieto atbilstoši brīvstāvošu ēku plānojuma principam. Minimālā būvlaide gar Mores ielu ir 3 m no sarkanās līnijas.

28. Dzīvojamo ēku paredz, ievērojot sānu un aizmugures pagalmu platumu, ne mazāku kā 10 m no zemes vienības robežas (apbūves līnija). Ēkas novietojumu precizē būvniecības ieceres dokumentācijā.

3.3.4. Nožogojumi

29. Mores ielas pusē nedrīkst ierīkot žogus, izņemot dzīvžogu.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

30. Nožogojuma veidu, dizainu un krāsojumu stilistiski saskaņo ar ēku arhitektūru zemes vienībā un blakus esošo zemes vienību nožogojumiem.

31. Apbūves teritorijā paredz atklātu vai slēgtu velonovietni velosipēdu un tamlīdzīgu pārvietošanās līdzekļu novietošanai, kura nav iekļauta ēkā vai tās daļā un kura var būt nodalīta (arī nožogota).

32. Teritorijas iekārtošanas un labiekārtošanas un ielu iesegumu projektēšanā jāpiemēro taktilās brīdināšanas zīmes un sistēmas, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

33. Lokālplānojuma teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides pieejamību lokālplānojuma teritorijā un būvēs nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

34. Starp virszemes autonovietni un kaimiņu zemes vienībām veido ne mazāk kā 3 m platu apstādījumu joslu.

35. Zemes vienībā jāparedz rotaļlaukums, kas novietots ne tuvāk par 10 m no virszemes autonovietnes un atrodas zemes vienības aizmugures pagalmā. Rotaļlaukuma minimālā platība - 100 m².

36. Starp virszemes autonovietni un dzīvojamo ēku ir jāparedz apstādījumi.

37. Priekšpagalmā jāparedz apstādījumi.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

Nenosaka

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM10)

4.2.1.1. Pamatinformācija

38. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

39. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

40. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
41.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	2000 m2	30	līdz 60		līdz 3	60
42.	Labiekārtota ārtelpa	2000 m2	1	1		1	1

4.2.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR48)

4.7.1.1. Pamatinformācija

43. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī nodrošinātu attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

44. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

45. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): autoceļi, ielas, veloceļš un citas kompleksas transporta inženierbūves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

46. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

47. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

Nenosaka

4.10. MEŽU TERITORIJA

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

Nenosaka

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

Nenosaka

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

48. Būvniecību iespējams realizēt pa kārtām.

49. Turpmāka Lokālplānojuma teritorijas sadale īstenojama, izstrādājot zemes ierīcības projektus un ievērojot Apbūves noteikumos noteiktos apbūves tehniskos rādītājus.

50. Lokālplānojuma teritorijā esošo zemes vienību apbūvi veic, izstrādājot būvprojektus, atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem. Ēku un būvju būvniecību īsteno būvprojektā noteiktā secībā.

51. Lokālplānojums izstrādāts detalizācijā, kas pielīdzināma detālplānojumam.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

Nenosaka

 

PIELIKUMI

1.PIELIKUMS. KOEFICIENTI BRĪVĀS ZAĻĀS TERITORIJAS APRĒĶINAM

1. pielikums