1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

1.2. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) līgumā ietveramos noteikumus, kā arī tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas noteikumus;

1.3. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības;

1.4. ugunsdzēsības ierīču (hidrantu) un brīvkrānu izmantošanas kārtību;

1.5. administratīvo atbildību par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu.

2. Krāslavas novada pašvaldība organizē ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā un pilnvaro sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus komersantu (-us), noslēdzot ar to (-iem) līgumu (-us) par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai pagastu pārvaldes, pieņemot attiecīgo domes lēmumu (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs).

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. brīvkrāns – sabiedriska ūdens ņemšanas vieta;

3.2. centralizētā ūdenssaimniecības infrastruktūra – centralizētā ūdensapgādes sistēma un/vai centralizētā kanalizācijas sistēma;

3.3. decentralizētā kanalizācijas sistēma – lokāla kanalizācijas sistēma, kas nodrošina kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu no ēkām un to uzkrāšanu krājtvertnēs, vai to attīrīšanu pirms to novadīšanas apkārtējā vidē;

3.4. decentralizēta ūdensapgādes sistēma – lokāla ūdensapgādes sistēma, ārpus centralizētas ūdensapgādes sistēmas, kas nodrošina ūdensapgādi nekustamam īpašumam;

3.5. publiski lietojamas ielas – iela vai ceļš, kas pieder valstij vai pašvaldībai, kā arī privātpersonai, ja privātpersona ir atzinusi to par publiski lietojamu;

3.6. ugunsdzēsības hidrants – ugunsgrēka dzēšanai paredzēta ierīce ūdens ņemšanai no centralizētās ūdensapgādes sistēmas;

3.7. verifikācija – komercuzskaites mēraparāta pārbaude, lai noteiktu skaitītāja atbilstību normatīvajiem aktiem;

3.8. objekts – zemes un/vai būves nekustams īpašums.

4. Citi šajos saistošajos noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā un normatīvajos aktos, kas attiecas uz ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

5. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Krāslavas novada pašvaldībā un dabas resursu racionālu izmantošanu.

6. Saistošie noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Krāslavas novada administratīvajā teritorijā.

7. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirt sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

8. Lai pievienotu objektu centralizētajai ūdenssaimniecības infrastruktūrai, objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai Latvijas Republikā noteiktajā kārtībā īpašnieka pilnvarota persona (turpmāk tekstā – īpašnieks) ar rakstisku iesniegumu vēršas pie pakalpojumu sniedzēja, kurš nodrošina ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu un kura īpašumā (valdījumā) ir centralizētā ūdenssaimniecības infrastruktūra un pieprasa tam izsniegt tehniskos noteikumus objekta pievienošanai centralizētajai ūdenssaimniecības infrastruktūrai.

9. Pakalpojumu sniedzējs 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā izskata iesniegumu un sagatavo tehniskos noteikumus objekta pievienošanai centralizētajai ūdenssaimniecības infrastruktūrai, par ko paziņo īpašniekam.

10. Tehnisko noteikumu sagatavošanu un izsniegšanu pakalpojumu sniedzējs veic bez maksas. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 1 (viens) gads. Šim termiņam beidzoties, pēc īpašnieka lūguma, pakalpojumu sniedzējs izskata tehniskos noteikumus atkārtoti un ir tiesīgs ieviest izmaiņas.

11. Īpašnieks pilnībā par saviem līdzekļiem organizē un nodrošina būvniecības procesu objekta pieslēgumam centralizētajai ūdenssaimniecības infrastruktūrai atbilstoši Latvijas Republikas būvniecību regulējošo normatīvu un pakalpojumu sniedzēja izsniegtajos tehniskajos noteikumos izvirzītajām prasībām.

12. Par objekta pieslēgšanu centralizētajai ūdenssaimniecības infrastruktūrai pakalpojumu sniedzējs sastāda aktu par pieslēguma izveidi pēc tam, kad ir apsekots konkrētais objekts un pārbaudīti veiktie darbi un to atbilstība tehniskajiem noteikumiem. Aktu paraksta pakalpojumu sniedzējs un īpašnieks.

13. Pakalpojuma lietošana var tikt uzsākta tikai no brīža, kad ir parakstīts līgums ar pakalpojumu sniedzēju par centralizēto ūdenssaimniecības pakalpojumu.

14. Ja objekta īpašniekam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādsaistības par pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādsaistību nokārtošanai.

15. Pēc šo saistošo noteikumu 12. punktā noteiktā akta par pieslēguma izveidi parakstīšanas vai objekta īpašnieka maiņas, īpašnieka pienākums ir nekavējoties parakstīt līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu. Pēc līguma parakstīšanas īpašnieks tiek atzīts par pakalpojumu saņēmēju.

16. Pakalpojuma līgumā tiek ietverts:

16.1. pušu saistības un pienākumi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai;

16.2. pušu saistības un pienākumi ūdenssaimniecības infrastruktūras un mērierīču bojājumu un/vai avārijas gadījumos;

16.3. ūdenssaimniecības infrastruktūras lietošanas un uzturēšanas noteikumi;

16.4. saņemto pakalpojumu uzskaites un nolasīto rādījumu paziņošanas kārtība;

16.5. norēķinu kārtība par saņemtajiem pakalpojumiem;

16.6. soda naudas aprēķināšanas kārtība par kavētiem maksājumiem;

16.7. pušu savstarpējās saziņas kārtība;

16.8. parādu piedziņas kārtība;

16.9. pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas kārtība;

16.10. līguma darbības laiks un tā izbeigšanas kārtība;

16.11. pakalpojumu sniedzēja sagatavots tīklu apkalpošanas robežu akts, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Akts ir neatņemama pakalpojuma līguma sastāvdaļa.

17. Līgums tiek parakstīts 2 (divos) identiskos eksemplāros, viens eksemplārs – pakalpojumu sniedzējam, otrs eksemplārs – pakalpojumu saņēmējam. Ja ir nepieciešams veikt noslēgtā pakalpojuma līguma grozījumus, pakalpojumu sniedzējs izstrādā līguma grozījumus un saskaņo tos ar pakalpojumu saņēmēju. Grozījumi stājas spēkā pēc to abpusējas parakstīšanas.

18. Pakalpojuma līgums tiek izbeigts šādos gadījumos:

18.1. ja pakalpojumu saņēmējs ir iesniedzis rakstisku iesniegumu pakalpojumu sniedzējam ar lūgumu izbeigt pakalpojuma līgumu, pilnā apmērā ir veicis maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem, t.sk. apmaksājis līgumsodu, ja tāds ir aprēķināts un pakalpojumu saņēmējs pilnā apmērā ir apmaksājis izdevumus, kas radušies pakalpojumu sniedzējam pakalpojuma pārtraukšanai;

18.2. ja objektam mainās īpašnieks un tiek slēgts jauns pakalpojuma līgums;

18.3. ir atsavināts objekts un jaunais īpašnieks 30 (trīsdesmit) dienu laikā no objekta iegādes brīža nav veicis jauna pakalpojuma līguma noslēgšanu.

19. Pakalpojuma sniegšanu var pārtraukt, vienlaicīgi apturot pakalpojuma līguma darbību, ja pakalpojumu saņēmējs neievēro noslēgtā līguma nosacījumus līgumā atrunātajos gadījumos vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos gadījumos.

20. Gadījumā, ja pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta šo saistošo noteikumu 19. punktā noteiktajā gadījumā, pakalpojuma atjaunošanu pakalpojumu sniedzējs veic 3 (trīs) darba dienu laikā pēc:

20.1. līguma noteikumu pārkāpumu novēršanas;

20.2. izdevumu, kas radušies pakalpojumu sniedzējam pakalpojuma pārtraukšanai pilnas apmaksas;

20.3. pakalpojuma atjaunošanas izmaksu pilnas apmaksas;

20.4. rakstiska iesnieguma par pakalpojuma atjaunošanu no īpašnieka saņemšanas.

21. Centralizēto ūdenssaimniecības infrastruktūru drīkst ekspluatēt tikai ar pakalpojumu sniedzēja atļauju, saskaņā ar pakalpojuma līgumu, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un īpašnieku (pakalpojumu saņēmēju).

22. Apbūves teritorijās, kurās saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu ir ierīkojami centralizētie kanalizācijas tīkli, pēc jaunu centralizētās kanalizācijas tīklu izbūves objektam piegulošā ielā, objekta īpašniekam ir pienākums pievienot objektu centralizētajiem kanalizācijas tīkliem (ja pievienošana ir tehniski iespējama) ne vēlāk kā 2 (divu) gadu laikā no brīža, kad centralizētie kanalizācijas tīkli ir nodoti ekspluatācijā. Informācija par centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu nodošanu ekspluatācijā ir publicējama pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē ne vēlāk kā 1 (vienas) nedēļas laikā no akta par pieņemšanu ekspluatācijā parakstīšanas dienas.

23. Objekta pieslēgšana centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta objekta jaunbūves būvniecības gadījumā, ja tas ir tehniski iespējams un piegulošajā ielā atrodas centralizētās kanalizācijas tīkli un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kurā saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu ir ierīkojamas centralizētās kanalizācijas sistēmas.

24. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā drīkst novadīt sadzīves kanalizācijas notekūdeņus, kas atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktām prasībām sadzīves kanalizācijas notekūdeņiem un noteiktajai organisko un ķīmisko savienojumu koncentrācijai.

25. Pakalpojumu saņēmēja novadītajos notekūdeņos nedrīkst būt:

25.1. cieti priekšmeti, tekstilizstrādājumi, smiltis un grunts, personīgās higiēnas priekšmeti un citas lietas, kas var veicināt tīklu aizsērēšanu;

25.2. eļļas un tauki daudzumos, kuri var veicināt tīklu aizsērēšanu;

25.3. pārtikas un ražošanas atkritumi;

25.4. naftas produkti;

25.5. vielas, kas var uzliesmot vai veidot sprāgstošu maisījumu;

25.6. degoši piemaisījumi un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina uzliesmojošu maisījumu rašanos maģistrālajos kanalizācijas tīklos;

25.7. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža, oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos.

26. Papildus šo saistošo noteikumu 22. un 23. punktā minētajiem gadījumiem, īpašniekam ir pienākums pievienot objektu centralizētajai kanalizācijas sistēmai, ja:

26.1. objektā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma neatbilst normatīvajos aktos un tehniskajā dokumentācijā attiecīgajai sistēmai izvirzītajām prasībām, kā rezultātā tiek radīts kaitējums apkārtējai videi, bet objektam piegulošā ielā atrodas centralizētās kanalizācijas tīkli, kuriem ir tehniski iespējams pieslēgties. Šajā gadījumā īpašniekam ir pienākums ne vēlāk kā 2 (divu) gadu laikā pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem;

26.2. tiek veikta jaunu ražošanas vai sabiedriski nozīmīgu objektu būvniecība.

27. Pakalpojumu saņēmējam, kura darbība ir saistīta ar ražošanu, ir jānodrošina ražošanas procesā radušos notekūdeņu atbilstoša priekšattīrīšana tā, lai novadāmie kanalizācijas ūdeņi atbilstu sadzīves kanalizācijas notekūdeņiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas tīklā.

28. Centralizētajā kanalizācijas tīklā nedrīkst novadīt lietus kanalizācijas ūdeņus, ja ar pakalpojumu sniedzēju nav noslēgts attiecīgais pakalpojuma līgums.

29. Komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu, verifikāciju un nomaiņu, īpašnieka izbūvētajā komercuzskaites mēraparāta mezglā, veic pakalpojumu sniedzējs par saviem līdzekļiem.

30. Pakalpojuma saņēmēja pienākums ir uzturēt darba kārtībā tā piederības robežā esošo ūdenssaimniecības infrastruktūru par saviem līdzekļiem, nodrošinot tās drošu ekspluatāciju.

31. Pakalpojuma saņēmējam piederības robežās komercuzskaites mēraparāta mezgli un armatūra ir jāsagatavo ekspluatācijai ziemasapstākļos.

32. Ja pakalpojuma saņēmējs savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēzisko urbumu un/vai aku), šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem un par šo faktu jāsastāda akts starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju.

33. Pakalpojuma saņēmējam teritorijā, kas noteikta ar tīklu apkalpošanas robežu aktu, jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, applūdināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām. Pakalpojuma saņēmējs nedrīkst aizliegt izvietot uz ēku sienām vai žogiem plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un skataku atrašanās vietu.

34. Pakalpojuma sniedzējam un pakalpojuma saņēmējam jāglabā visa savā īpašumā vai valdījumā esošā ūdenssaimniecības infrastruktūras tehniskā dokumentācija.

35. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un pakalpojumu lietotāju.

36. Pakalpojuma saņēmēja un blakuslietotāja ūdenssaimniecības tīklu uzturēšanas piederības robežu nosaka savstarpēji rakstiski vienojoties. Pirms pakalpojuma lietošanas uzsākšanas pakalpojuma saņēmēja un blakuslietotāja noslēgtās vienošanās viena kopija iesniedzama pakalpojuma sniedzējam.

37. Blakuslietotājam jāglabā visa savā īpašumā vai valdījumā esošā ūdenssaimniecības infrastruktūras tehniskā dokumentācija.

38. Pakalpojuma saņēmējs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar pakalpojuma sniedzēju pārtraukt ūdens piegādi blakuslietotājam un notekūdeņu novadīšanu no tā.

39. Pakalpojuma saņēmējam, kura darbība ir saistīta ar ražošanas notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā, ja atkārtoti tiek konstatēts piesārņojošo vielu koncentrācijas robežu pārkāpums, ir pienākums uzstādīt mēraparātu, kas automātiski veic notekūdeņos esošo piesārņojošo vielu un to koncentrācijas kontroli, reģistrāciju un datu pārraidi uz pakalpojuma sniedzēja datu bāzi, nodrošinot pakalpojuma sniedzējam nepārtrauktu iespēju kontrolēt novadāmo kanalizācijas notekūdeņu atbilstību Latvijas Republikas normatīvu prasībām un līgumā noteiktajām pieļaujamajām piesārņojošām vielām un to pieļaujamai koncentrācijai notekūdeņos. Mēraparāta uzstādīšana esošiem komersantiem ir jāveic 6 (sešu) mēnešu laikā no dienas, kad lēmums par administratīvo pārkāpumu kļuva neapstrīdams un nepārsūdzams. Komersantam par minētā mēraparāta uzstādīšanu rakstiski jāpaziņo pakalpojuma sniedzējam.

40. Jauniem klientiem, kuru darbība būs saistīta ar ražošanu un ražošanas notekūdeņus ir plānots novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā, notekūdeņu kvalitātes atbilstības kontroles mēraparāts uzstādāms pirms objekta nodošanas ekspluatācijā un/ vai pirms līguma par pakalpojuma saņemšanu noslēgšanas, ja pakalpojuma sniedzējs, izvērtējot būvniecības ieceri, to ir norādījis tehniskajos noteikumos.

41. Pakalpojuma saņēmējs par saviem līdzekļiem drīkst uzstādīt lokālu ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtu objektā, tikai rakstiski saskaņojot to ar pakalpojuma sniedzēju, un ja to pieļauj ūdenssaimniecības infrastruktūras kapacitāte.

42. Jebkāda saimnieciska darbība vai būvdarbi ūdenssaimniecības komunikāciju aizsargjoslās var tikt veikta tikai un vienīgi ar pakalpojuma sniedzēja un ūdenssaimniecības komunikāciju īpašnieka rakstisku atļauju atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

43. Sniegto un saņemto pakalpojumu apjoma kontrolei pakalpojuma sniedzējs bez brīdinājuma uz ūdenssaimniecības tīkliem un/vai ievadiem ir tiesīgs uzstādīt kontrolskaitītājus, par to sastādot attiecīgu aktu pašvaldības būvvaldes pārstāvja klātbūtnē.

44. Neatkarīgi no piederības robežas pakalpojuma saņēmēja pienākums ir ziņot pakalpojuma sniedzējam par atklātajiem ūdenssaimniecības infrastruktūras bojājumiem, norādot konkrētu bojājuma vietu.

45. Pakalpojuma saņēmējs veic visas nepieciešamās darbības avārijas likvidēšanai par saviem līdzekļiem noteiktajā piederības robežā.

46. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt savā īpašumā un/vai valdījumā esošajai ūdenssaimniecības infrastruktūrai neatkarīgi no noteiktās piederības robežas, lai likvidētu avāriju ūdenssaimniecības infrastruktūrā.

47. Personām ir aizliegts:

47.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehnisku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

47.2. celt jebkādas būves virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un citiem ūdenssaimniecības infrastruktūras objektiem;

47.3. centralizētās kanalizācijas sistēmas skataku lūkās izliet neuzskaitītus notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, izmest cietos atkritumus, novadīt nokrišņu ūdeņus;

47.4. pieļaut ūdensvada tīkla aizsalšanu savas piederības robežās;

47.5. atstāt atvērtas ūdenssaimniecības infrastruktūras skataku un kontrolaku lūkas, izņemot remontdarbu laikā vai avārijas situācijā. Avārijas situācijā vai remontdarbu laikā jāveic nepieciešamie darba aizsardzības pasākumi, uzstādot apzīmējumus un norobežojot teritoriju ap atvērto lūku;

47.6. patvaļīgi pieslēgt savu īpašumu centralizētajai ūdenssaimniecības infrastruktūrai un nesankcionēti saņemt pakalpojumu;

47.7. lietot ūdeni no hidranta bez pakalpojuma sniedzēja rakstiskas atļaujas.

48. Ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklu avārijas laikā pakalpojuma sniedzējam jādara viss iespējamais, lai ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu piespiedu pārtraukums būtu iespējami īss.

49. Pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārtraukumiem ūdens piegādē un notekūdeņu novadīšanā, ja pakalpojuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkli ir bojāti.

50. Par nepieciešamību pārtraukt ūdens piegādi plānotā remonta laikā pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma saņēmēju informē ne vēlāk kā 3 (trīs) diennaktis iepriekš.

51. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošos hidrantus, bez saskaņojuma ar pakalpojumu sniedzēju, drīkst lietot tikai attiecīgie valsts speciālie dienesti, bet, rakstiski saskaņojot ar pakalpojumu sniedzēju, ūdensapgādes nodrošināšanai tos var izmantot arī citas personas. Pakalpojuma sniedzējs var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja aprēķinu.

52. Personām, kuru darbības rezultātā ir bojāti hidranti, ir pienākums nekavējoties ziņot pakalpojumu sniedzējam.

53. Ja pakalpojumu sniedzējs pēc pašvaldības ierosinājuma uz ūdensapgādes tīkliem publiskajās vietās ir izbūvējis brīvkrānus, to lietošana iedzīvotajiem dzeramā ūdens ņemšanai nav ierobežota un ir bez maksas.

54. Brīvkrānam aizliegts pievienot šļūtenes un caurules.

55. Pie brīvkrāna aizliegts mazgāt veļu, transportlīdzekļus, kā arī veikt citas apkārtējo vidi piesārņojošas darbības.

56. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

57. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz pakalpojuma līgums ar pakalpojumu sniedzēju par saņemto pakalpojuma apjomu un apmaksu, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja aprēķinu.

58. Pakalpojumu sniedzējs atbild par tā īpašumā vai valdījumā esošo hidrantu un brīvkrānu tehnisko stāvokli.

59. Par šo saistošo noteikumu prasību pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 40 naudas soda vienībām un juridiskām personām līdz 200 naudas soda vienībām.

60. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo saistošo noteikumu prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Krāslavas novada pašvaldības policija.

61. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Krāslavas novada pašvaldības Administratīvā komisija.

62. Administratīvā soda piemērošana neatbrīvo pārkāpējus no šo saistošo noteikumu pildīšanas.

63. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

64. Atzīt par spēku zaudējušiem:

64.1. Aglonas novada domes 2017. gada 23. februāra saistošos noteikumus Nr. 2 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Aglonas novadā" Krāslavas novada teritoriālajās vienībās Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagastā;

64.2. Dagdas novada domes 2017. gada 23. februāra saistošos noteikumus Nr. 2017/4 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Dagdas novadā";

64.3. Krāslavas novada domes 2019. gada 30. maija saistošos noteikumus Nr. 2019/5 "Par kārtību, kādā tiek organizēti centralizētie ūdenssaimniecības pakalpojumi Krāslavas novadā".