Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību

1.pants. 1994.gada 27.februārī Jeruzalemē parakstītais Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek apstiprināts un pieņemts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms šā likuma 1.pantā minētais Līgums.

3.pants. Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 13.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu apmaiņai ar Izraēlas Valsts valdību.

4.pants. Līgums stājas spēkā tā 13.pantā noteiktajā kārtībā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 26.janvārī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 7.februārī
Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību

Latvijas Republikas Valdība un Izraēlas Valsts Valdība, turpmāk sauktas "Līgumslēdzējas Puses",

vēloties attīstīt ekonomisko sadarbību uz abu valstu savstarpēja izdevīguma pamata,

rūpējoties par labvēlīgu apstākļu radīšanu un veicināšanu vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

atzīstot, ka ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība saskaņā ar šo līgumu sekmēs iniciatīvu šajā jomā un abu valstu labklājības pieaugumu, vienojās par sekojošo:

1. pants

Terminu skaidrojums

Šajā līgumā:

1. Ar terminu "ieguldījums" jāsaprot jebkura veida īpašums, ko vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar tās likumdošanas aktiem ieguldījis otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs, tajā skaitā, bet ne tikai kā:

(a) kustamais un nekustamais īpašums un jebkuras citas tiesības, in rem attiecībā uz jebkura veida īpašumu,

(b) uzņēmuma akcijas, saistību nodrošinājumi un cita veida dalība uzņēmumā,

(c) prasījumi par maksājumu, goodwill un citām vērtībām, kā arī jebkuru citu izpildi ar ekonomisku vērtību,

(d) intelektuālā īpašuma tiesības, tehnoloģiskie procesi un know - how,

(e) koncesijas saskaņā ar likumiem un līgumiem, tajā skaitā koncesijas par dabas resursu izpēti, kultivēšanu, iegūšanu un izmantošanu.

2. Izmaiņas formā, kādā tika ieguldīts vai pārieguldīts īpašums saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem, kuras teritorijā šis īpašums ir ieguldīts, neietekmēs ieguldījuma statusu šī līguma noteiktajās robežās.

3. Ar terminu "ieguldītājs" jāsaprot:

Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti Latvijas Republikā:

(a) fiziskās personas, kas ir Izraēlas Valsts pilsoņi un nav vienlaicīgi Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji;

(b) uzņēmumi, tai skaitā korporācijas, firmas vai asociācijas, kas izveidotas saskaņā ar Izraēlas valsts likumiem.

Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti Izraēlas Valstī:

(a) fiziskās personas, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi un nav vienlaicīgi Izraēlas valsts pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji;

(b) uzņēmumi, tai skaitā korporācijas, firmas vai asociācijas, kas izveidotas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un kuras tieši vai netieši nekontrolē Izraēlas Valsts pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

4. Ar terminu "Ienākumi" jāsaprot līdzekļi, kas radušies saistībā ar ieguldījumiem, tai skaitā, bet ne tikai, dividendes, peļņa, ienākumi no ieguldījumu daļējas vai pilnīgas likvidācijas, procenti, ienākumi no pamatkapitāla pārdošanas, honorāri un autoratlīdzība.

5. Ar terminu "Teritorija" jāsaprot, attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi, Līgumslēdzējas Puses teritorija, teritoriālā jūra, kontinentālais šelfs, ekskluzīvā ekonomiskā zona, kurā Līgumslēdzēja Puse realizē savas suverēnās tiesības un jurisdikciju, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

6. Ar terminu "Līgumslēdzēja Puse" jāsaprot Latvijas Republikas Valdība vai Izraēlas Valsts Valdība, saskaņā ar kontekstu.

2. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā veicinās un radīs labvēlīgus apstākļus otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem un saskaņā ar tās likumos noteiktajām normām pieņems šādus ieguldījumus.

2. Katras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Puses teritorijā tiks nodrošināts godīgs un taisnīgs režīms un pilnīga aizsardzība un drošība. Neviena Līgumslēdzēja Puse nekādā gadījumā ar nepamatotiem vai diskriminējošiem pasākumiem nekavēs otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumu pārvaldi, uzturēšanu, lietošanu, izmantošanu savā teritorijā.

3. Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāji drīkst slēgt savstarpējus specifiskus līgumus, kuru nosacījumi un darbība nav pretrunā ar šo līgumu, ja vien tie nav labvēlīgāki. Katrai Līgumslēdzējai Pusei, attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem, jāievēro šo specifisko līgumu nosacījumi, kā arī šī līguma noteikumi.

3. pants

Nacionālais režīms un vislielākās labvēlības noteikumi

1. Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm savā teritorijā nenoteiks attiecībā pret otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem vai to ienākumiem mazāk labvēlīgu režīmu, nekā tā ir noteikusi attiecībā pret savu ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem vai kādas trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem.

2. Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm savā teritorijā nenoteiks attiecībā pret otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, saistībā ar ieguldījumu pārvaldīšanu, uzturēšanu, izmantošanu, lietošanu vai nodošanu, mazāk labvēlīgu režīmu, nekā tas ir noteikts savas valsts ieguldītājiem vai kādas trešās valsts ieguldītājiem.

4. pants

Zaudējumu atlīdzināšana

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, kuru ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā cieš zaudējumus sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, revolūciju, ārkārtēju stāvokli, sacelšanos, dumpi, nemieriem vai citiem līdzīgiem notikumiem, tiks nodrošināti ar ne mazāk labvēlīgu režīmu, kāds noteikts attiecībā pret savas valsts vai kādas trešās valsts ieguldījumiem sakarā ar restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai citiem zaudējumu atlīdzības nosacījumiem. Šādi maksājumi būs brīvi pārvedami.

2. Bez šī panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, kas saskaņā ar 1. punktā minētajām situācijām cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā no:

(a) viņu īpašuma rekvizīcijas, ko veikuši tās spēki vai varas iestādes,

(b) viņu īpašumu iznīcināšanas, ko veikuši tās spēki vai varas iestādes un ko nav izraisījušas kaujas darbības vai situācijas nepieciešamība,

būs pakļauti restitūcijai vai atbilstošai kompensācijai. Šādi maksājumi būs brīvi pārvedami.

5. pants

Ekspropriācija

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi netiks nacionalizēti, ekspropriēti vai pakļauti darbībai, kam ir līdzvērtīgas sekas kā nacionalizācijai vai ekspropriācijai (turpmāk "ekspropriācija") otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, izņemot sabiedrības vajadzībām, saistītām ar nacionālām interesēm, balstoties uz nediskriminējošiem nosacījumiem un saskaņā ar spēkā esošiem likumdošanas aktiem un sniedzot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju. Šādai kompensācijai jālīdzinās atsavināmo ieguldījumu tirgus vērtībai, kas pastāvēja pirms ekspropriācijas veikšanas vai kāda pastāvēja brīdī, kad par to kļuva vispārzināms, lai kurš no tiem būtu agrāk, un ietvers procentus pēc normālām komerciālām likmēm līdz maksājumu dienai, tā tiks izdarīta bez vilcināšanās, būs efektīvi realizējama un brīvi pārvedama.

Šādai rīcībai pakļautam ieguldītājam būs tiesības uz tūlītēju lietas izskatīšanu vai ieguldījumu novērtējumu saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem un tās Līgumslēdzējas Puses likumiem, kura realizē ekspropriāciju, un to veiks šīs Puses tiesas vai kāda cita neatkarīga varas iestāde.

2. Ja Līgumslēdzēja Puse l.(3.) panta nozīmē ekspropriē tādas sabiedrības īpašumu, kas izveidota šīs Puses teritorijā saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un kurā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem pieder akcijas vai citas īpašuma tiesības, tiks nodrošināts, ka šī panta 1. punkta nosacījumi tiks pielietoti tādā mērā, kas nepieciešams, lai garantētu tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju tādiem otras Puses ieguldītājiem, kuriem pieder šīs akcijas vai īpašuma tiesības.

6. pants

Ieguldījumu un ienākumu repatriācija

1. Katra Līgumslēdzēja Puse attiecībā uz noguldītājiem nodrošinās otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem visas tiesības uz neierobežotu to ieguldījumu un ienākumu pārvedumu, kuras bija ieguldījuma izdarīšanas dienā, ja ieguldītājs ir nokārtojis visas savas fiskālās saistības un izpildījis valūtas maiņas noteikumu prasības.

Pārvedumi tiks veikti bez kavēšanās tādā konvertējamā valūtā, kādā kapitāls bija sākotnēji ieguldīts, vai arī jebkurā citā konvertējamā valūtā, par ko vienojas ieguldītājs un attiecīgā Līgumslēdzēja Puse. Ja vien ar ieguldītāju nav bijusi cita vienošanās, pārvedumi tiks veikti pēc valūtas maiņas kursa pārveduma dienā, saskaņā ar spēkā esošajiem valūtas maiņas noteikumiem.

2. Gadījumā, ja valūtas apmaiņas noteikumi kādā no Līgumslēdzējām Pusēm ir mainīti, tad šī Līgumslēdzēja Puse nodrošina, ka šīs izmaiņas nelabvēlīgi neietekmēs ieguldījumus, kas jau ir ieguldīti šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

7. pants

Izņēmumi

Šī līguma nosacījumi attiecībā uz tāda režīma piešķiršanu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kāds piešķirts vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem vai arī jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, netiks skaidroti kā vienas Līgumslēdzējas Puses pienākums attiecināt uz otru pusi jebkādus labumus, priekšrocības un privilēģijas, kas izriet no:

(a) Jebkāda starptautiska līguma vai vienošanās, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz nodokļiem vai jebkādu iekšējo likumdošanu, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz nodokļiem,

(b) jebkuras esošas vai nākotnē iespējamas muitas savienības, brīvās tirdzniecības telpas vai līdzīgiem starptautiskiem līgumiem, kam kāda no Līgumslēdzējām Pusēm var pievienoties vai ir puse tajos;

(c) terminiem "ieguldījums" (1. pants 1. punkts), "pārieguldījums" (1. pants 2. punkts) un 6. panta nosacījumiem, kuri ir ietverti līgumos, kas ir bijuši noslēgti pirms 1992. gada l. janvāra.

8. pants

Griešanās starptautiskajā ieguldījumu strīda izskatīšanas centrā

1. Katra Līgumslēdzēja Puse ar šo piekrīt griezties starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (turpmāk "Centrs"), lai samierināšanas vai arbitrāžas ceļā, saskaņā ar 1965. gada 18. marta Vašingtonas konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, atrisinātu jebkuru juridisku strīdu starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem vai sabiedrībām sakarā ar to ieguldījumu pirmās Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Sabiedrība, kas ir reģistrēta vai izveidota vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai un kurā pirms šāda strīda rašanās lielākā daļa akciju piederēja otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem vai sabiedrībām, saskaņā ar Konvencijas 25. (2.) (b) pantu tiks uzskatīta par otras Līgumslēdzējas Puses sabiedrību.

3. Ja šāds strīds radīsies un netiks atrisināts draudzīgi vai citādi 3 mēnešu laikā no rakstiska paziņojuma par šāda strīda esamību iesniegšanas brīža, tad cietušais ieguldītājs var iesniegt lietu izskatīšanai samierināšanas vai arbitrāžas procesa kārtībā Centra ģenerālsekretāram saskaņā ar Konvencijas 28. vai 36. pantu. Līgumslēdzēja Puse, kas ir iesaistīta strīdā, nevienā tiesas procesa vai sprieduma izpildes posmā neizvirzīs kā pretenziju faktu, ka ieguldītājs, kas ir strīda otra puse, ir saņēmis atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas līgumu attiecībā uz daļu vai visiem zaudējumiem.

4. Neviena Līgumslēdzēja Puse nerisinās diplomātiskā ceļā strīdus, kuri ir nodoti Centram, ja vien:

(a) Centra ģenerālsekretārs vai samierināšanas komisija vai arbitrāžas tiesa nolemj, ka strīds nav Centra jurisdikcijā, vai

(b) otra Līgumslēdzēja Puse neievēro vai nepilda nevienu arbitrāžas tiesas spriedumu.

9. pants

Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm

1. Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm, kas saistīti ar šī līguma iztulkošanu vai piemērošanu, ja iespējams, tiks atrisināti diplomātiskā ceļā, kas var ietvert, ja abas Līgumslēdzējas Puses to vēlas, konsultācijas ar divpusējo komisiju, kas sastāv no abu Līgumslēdzēju Pušu pārstāvjiem.

2. Ja strīdu starp abām Līgumslēdzējām Pusēm šādā veidā nav iespējams atrisināt 6 mēnešu laikā kopš strīda pieteikšanas, tas var tikt iesniegts arbitrāžas tiesā pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma.

3. Šāda arbitrāžas tiesa tiks izveidota katram atsevišķam gadījumam šādā veidā:

divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas katra Līgumslēdzēja Puse iecels vienu tiesas locekli. Šie divi tiesas locekļi izvēlēsies kādu trešās valsts pilsoni, kas, pēc abu Līgumslēdzēju Pušu apstiprināšanas tiks iecelts par tiesas priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs tiks iecelts divu mēnešu laikā pēc abu iepriekšminēto arbitrāžas locekļu iecelšanas datuma.

4. Ja šī panta 3. punktā minētajā laika periodā nepieciešamās iecelšanas nav veiktas, katra no Līgumslēdzējām Pusēm, ja nav citas vienošanās, var uzaicināt Parīzes starptautiskās tirdzniecības kameras (International chambre of commerce, tālāk tekstā "ICC") prezidentu veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja prezidents nevar veikt šo funkciju, tad veikt iecelšanas tiek uzaicināts viceprezidents. Ja viceprezidents nevar veikt šo funkciju, tad nākošais pēc ieņemamā amata ICC loceklis tiek uzaicināts veikt nepieciešamās iecelšanas.

5. Arbitrāžas tiesa pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Šāds lēmums būs saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse segs izmaksas par savu tiesas locekli un savu piedalīšanos arbitrāžas prāvā; priekšsēdētāja un citas atlikušās izmaksas Līgumslēdzējas Puses segs līdzīgās daļās. Tiesa pati nosaka savu procedūru.

10. pants

Aizvietošanas princips

1. Ja viena no Līgumslēdzējām Pusēm vai tās nozīmēts pārstāvis (turpmāk "Pirmā Līgumslēdzēja Puse") veic maksājumus saskaņā ar garantiju, kas dota attiecībā uz ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā (turpmāk "Otra Līgumslēdzēja Puse"), Otra Līgumslēdzēja Puse atzīs:

(a) visu garantētājas puses tiesību un prasību nodošanu Pirmajai Līgumslēdzējai Pusei, pamatojoties uz likumiem vai tiesiskām darbībām; un

(b) ka Pirmā Līgumslēdzēja Puse ir pilnvarota izmantot šādas tiesības un pieteikt prasības saskaņā ar aizvietošanas principu tādā pašā mērā kā garantētājpuse un uzņemsies saistības attiecībā uz ieguldījumiem.

2. Pirmajai Līgumslēdzējai Pusei jebkuros apstākļos būs tiesības uz:

(a) tādu pašu režīmu attiecībā uz tiesībām, prasībām un saistībām, ko tā ieguvusi sakarā ar tiesību piešķiršanu, un

(b) jebkuriem maksājumiem, kas saņemti saskaņā ar iegūtajām tiesībām un prasībām, ko garantētājpuse pilnvarota saņemt saskaņā ar šo līgumu attiecībā uz ieguldījumiem un ienākumiem no tā.

11. pants

Citu noteikumu piemērošana

Ja kādas Līgumslēdzējas Puses likumdošanas nosacījumi vai saistības saskaņā ar pastāvošām vai nākotnē izveidojamām starptautisko tiesību normām starp abām Līgumslēdzējām Pusēm pie šī līguma satur noteikumus, vispārējus vai specifiskus, kas nodrošina otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu nekā šis līgums, tad šādi noteikumi dominēs pār šo līgumu tādā mērā, kādā tie ir labvēlīgāki.

12. pants

Līguma nosacījumu piemērošana ieguldījumiem

Šī līguma nosacījumi attiecināmi uz abu Līgumslēdzēju Pušu tiesībām un saistībām attiecībā uz ieguldījumiem, kas tiek veikti līdz ar šī līguma stāšanos spēkā vai ir veikti pirms šī līguma spēkā stāšanās.

13. pants

Līguma spēkā stāšanās

Katra Līgumslēdzēja Puse paziņos otrai Līgumslēdzējai Pusei, ka prasības, kas saistītas ar šī līguma ratifikāciju un stāšanos spēkā, ir izpildītas. Šis līgums stāsies spēkā pēdējā paziņojuma saņemšanas dienā.

14. pants

Darbības ilgums un izbeigšanās

Šis līgums būs spēkā 10 gadus. Pēc šī laika perioda notecēšanas tas paliks spēkā 12 mēnešus no dienas, kad kāda no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski paziņos otrai Līgumslēdzējai Pusei par savu nodomu to izbeigt. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti šī līguma darbības laikā, līguma nosacījumi būs spēkā vēl 10 gadus pēc tā izbeigšanās datuma, pieļaujot vispārējo starptautisko tiesību normu piemērošanu.

Šo apliecinot, atbilstoši pilnvaroti abu valdību pārstāvji ir parakstījuši šo līgumu.

Līgums noslēgts Jeruzalemē 1994. gada 27. februārī, kas atbilst 16. Adar dienai, 5754. gadam, divos eksemplāros, katrs latviešu, ivrita un angļu valodā, turklāt visi teksti vienlīdz autentiski. Atšķirīgu interpretāciju gadījumā noteicošais būs līguma teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas
Valdības vārdā
Izraēlas Valsts
Valdības vārdā
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 26.01.1995.Stājas spēkā: 07.02.1995.Tēma: Bankas, finanses, budžetsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 19, 07.02.1995.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 6, 23.03.1995.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
33832
07.02.1995
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"