1. Lauksaimniecības konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt līdzsvarotas lauksaimniecības nozares attīstības politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā.

2. Padomei ir šādas funkcijas:

2.1. sekmēt mērķim atbilstošu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu sagatavošanu jautājumos, kas skar lauksaimniecības nozares politiku;

2.2. veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu lauksaimniecības un lauku attīstības jomā starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, pārtikas nozares uzņēmumiem un lauku iedzīvotājiem, kā arī lauksaimnieku biedrībām un nodibinājumiem (turpmāk – nevalstiskā organizācija), valsts iestādēm un institūcijām;

2.3. formulēt ar lauksaimniecību un tās nozarēm saistītās nacionālās intereses to ietveršanai Eiropas Savienības tiesību aktu projektos;

2.4. sekmēt lauksaimniecības nozarei būtisku problēmu risināšanu.

3. Padomei ir šādi uzdevumi:

3.1. ievērojot lauksaimnieku intereses, sniegt nozaru ministrijām priekšlikumus par tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem, kā arī Eiropas Savienības un starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar lauksaimniecības nozares politiku;

3.2. izvērtēt atsevišķu padomes locekļu sniegtos priekšlikumus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta līdzekļu sadales principiem un saņemšanas nosacījumiem, kā arī citus ar lauksaimniecības nozari saistītus priekšlikumus;

3.3. saskaņot padomē pārstāvēto lauksaimnieku nevalstisko organizāciju rīcību un sniegt vienotu viedokli par lauksaimniecības politikas mērķu īstenošanas pasākumiem;

3.4. izvērtēt citu jomu ietekmi uz lauksaimniecības nozari, tostarp tiesību aktus un lēmumus, kas pieņemti atbilstoši nozaru politikai citās jomās.

4. Padomei ir šādi pienākumi:

4.1. līdzsvarotas un ilgtspējīgas lauksaimniecības nozares politikas veidošanā un īstenošanā ievērot lauksaimniecības nozares kopējās intereses un lauku iedzīvotāju vajadzības;

4.2. iepazīties ar nozaru ministriju un citu valsts iestāžu sagatavotajiem tiesību aktu projektiem un lauksaimniecības nozarei saistošajiem politikas plānošanas dokumentiem;

4.3. noskaidrot lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju vajadzības būtiskos lauksaimniecības nozares attīstības jautājumos.

5. Padomei ir šādas tiesības:

5.1. pieprasīt no valsts iestādēm un institūcijām to rīcībā esošo padomes darbībai nepieciešamo informāciju;

5.2. ieteikt padomes sēdēs izskatāmos jautājumus un dokumentu projektus, kā arī pieaicināt ekspertus – attiecīgās nozares vai valsts pārvaldes speciālistus – un par to informēt padomes sekretariātu;

5.3. pilnvarot padomes pārstāvi paust padomes viedokli valsts un pašvaldību iestādēs un institūcijās.

6. Padomes sastāvā ir:

6.1. zemkopības ministrs – padomes priekšsēdētājs;

6.2. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs – padomes priekšsēdētāja vietnieks;

6.3. pārstāvis no nevalstiskās organizācijas, kas apvieno vismaz 40 citas lauksaimniecības nozari pārstāvošas nevalstiskās organizācijas;

6.4. pārstāvis no nevalstiskās organizācijas, kas apvieno lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības;

6.5. pārstāvis no nevalstiskās organizācijas, kas apvieno bioloģiskās lauksaimniecības jomā strādājošos lauksaimniekus;

6.6. pārstāvis no nevalstiskās organizācijas, kas apvieno jaunos lauksaimniekus;

6.7. pārstāvis no nevalstiskās organizācijas, kas apvieno lauksaimniecības nozarē strādājošās kapitālsabiedrības;

6.8. pārstāvis no nevalstiskās organizācijas, kas apvieno mazās lauku saimniecības;

6.9. pa vienam pārstāvim no divām dažādām nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno dažādu jomu lauksaimniekus;

6.10. pārtikas nozares nevalstiskās organizācijas pārstāvis.

7. Kritēriji šo noteikumu 6. punktā minēto nevalstisko organizāciju dalībai padomē ir šādi:

7.1. nevalstiskā organizācija vismaz piecus gadus ir reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā;

7.2. nevalstiskā organizācija nacionālā līmenī pārstāv vismaz četras lauksaimniecības nozares jomas vai pārtikas nozares jomas;

7.3. nevalstiskā organizācija apvieno vismaz 40 biedru, kas ir juridiskas personas, vai 100 biedru, kas ir fiziskas un juridiskas personas;

7.4. nevalstiskā organizācija vismaz pēdējos trijos gados ir aktīva lauksaimniecības un lauku attīstības politikas jomā – ir sniegusi priekšlikumus un atzinumus par politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktu projektiem lauksaimniecības nozarē, rīkojusi sabiedrības informēšanas pasākumus, īstenojusi projektus un piedalījusies valsts pārvaldes iestāžu organizētās sanāksmēs;

7.5. nevalstiskā organizācija sadarbojas ar lauksaimniecības nozares starptautiskajām organizācijām.

8. Zemkopības ministrija savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par iespēju nevalstiskajām organizācijām pieteikties darbam padomē kādā no šo noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8., ​​​​​​6.9. un 6.10. apakšpunktā minētajiem darbības veidiem.

9. Nevalstiskās organizācijas, kas vēlas pieteikties darbam padomē, Zemkopības ministrijā iesniedz:

9.1. iesniegumu, kurā norāda savu dalību vienā no šo noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8., 6.9. vai  6.10. apakšpunktā minētajiem darbības veidiem un apliecina atbilstību šo noteikumu 7. punktā minētajiem kritērijiem;

9.2. pārskatu par savu darbību pēdējo triju gadu laikā atbilstoši šo noteikumu 7.4. apakšpunktam;

9.3. deleģējumu nevalstiskās organizācijas pārstāvja dalībai padomē.

10. Zemkopības ministrija izvērtē šo noteikumu 9. punktā minētos dokumentus un: 

10.1. ja kādā no šo noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8., 6.9. vai 6.10. apakšpunktā minētajiem darbības veidiem ir pieteikušās vairākas nevalstiskās organizācijas, priekšroku dod tai, kurai ir augstākas šo noteikumu 7. punktā minēto kritēriju vērtības;

10.2. ja kādā no šo noteikumu  6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., ​​​​​​​6.8. ​​​​​​​vai 6.10. apakšpunktā minētajiem darbības veidiem nav nevienas šo noteikumu 7. punktā noteiktajiem kritērijiem atbilstošas nevalstiskās organizācijas, padomes sastāvā attiecīgi iekļauj lielāku skaitu šo noteikumu 6.9. apakšpunktā minētā darbības veida nevalstisko organizāciju, kas atbilst šo noteikumu 7. punktā ​​​​​​​noteiktajiem kritērijiem.

11. Zemkopības ministrs darbam padomē apstiprina ne vairāk kā deviņas šo noteikumu 6. punktā minētās nevalstiskās organizācijas un to pārstāvjus (turpmāk – padomes loceklis).

12. Katrs padomes loceklis atbilstoši normatīvajiem aktiem par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pirms darba uzsākšanas informē padomes sekretariātu par interešu konflikta neesību un paziņo sekretariātam, ja turpmāk rodas interešu konflikts.

13. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas klātienē vai attālināti.

14. Padomes sēdes vada padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

15. Padomē izskatāmos jautājumus ierosina padomes priekšsēdētājs vai jebkurš padomes loceklis.

16. Padomes darbā:

16.1. padomes sekretariāts pieaicina ekspertus vai citu nozaru speciālistus ar padomdevēja tiesībām, ja kāds no padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem ir specifisks un prasa padziļinātas zināšanas;

16.2. padomes loceklis pieaicina citu personu no pārstāvētās nevalstiskās organizācijas ar padomdevēja tiesībām, ja kāds no padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem ir specifisks un prasa padziļinātas zināšanas. Par katru padomes sēdes darba kārtības jautājumu padomes loceklis pieaicina ne vairāk kā vienu personu.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 688 redakcijā)

17. Padomes sēdes ir atklātas. Padome var pasludināt atsevišķas padomes sēdes vai to daļas par slēgtām. Ja padomes sēdi vai tās daļu organizē slēgti, tad audioierakstu, videotiešraidi un videoierakstu neveic.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 688 redakcijā)

18. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Padome lēmumus var pieņemt rakstiskā procedūrā (elektroniski), nesasaucot padomes sēdi.

19. Katram padomes loceklim ir viena balss. Padome lēmumus pieņem, savstarpēji vienojoties vai balsojot "par" vai "pret", ja viedokļi atšķiras. Ja balsu skaita sadalījums ir vienāds, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss vai – viņa prombūtnes laikā – padomes priekšsēdētāja vietnieka balss. 

20. Padomes pieņemtajiem lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Pieaicinātajiem ekspertiem ir padomdevēja tiesības.

21. Ja padomes loceklis objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties padomes sēdē, viņš ne vēlāk kā iepriekšējā darbdienā pirms padomes sēdes par to informē padomes sekretariātu. Padomes locekļa prombūtnes laikā attiecīgā nevalstiskā organizācija pilnvaro citu pārstāvi piedalīties padomes sēdē.

22. Ja padomes loceklis trīs reizes pēc kārtas nav piedalījies padomes sēdēs, padome ir tiesīga pieprasīt, lai attiecīgā nevalstiskā organizācija darbam padomē deleģē citu pārstāvi.

23. Padomes sekretariāts:

23.1. apkopo padomes locekļu priekšlikumus par padomes sēdes darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem, kā arī sagatavo dokumentu projektus izskatīšanai padomes sēdē;

23.2. vismaz piecas darbdienas pirms plānotās padomes sēdes elektroniski informē padomes locekļus, uzaicinātās personas un ekspertus par sēdes laiku un norises vietu;

23.3. sagatavo padomes sēdes darba kārtību un ne vēlāk kā piecas darbdienas  vai – steidzamos gadījumos – īsākā termiņā pirms sēdes elektroniski nosūta to kopā ar citiem izskatāmajiem dokumentiem visiem padomes locekļiem, uzaicinātajām personām un ekspertiem, kā arī publicē Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē;

23.4. reģistrē padomes sēdes dalībniekus – padomes locekļus, uzaicinātās personas un ekspertus;

23.5. padomes sēdes laikā nodrošina:

23.5.1. videotiešraidi Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē un videoieraksta pieejamību pēc sēdes, publicējot to Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē, ja padome nav lēmusi citādi. Sākoties nākamajam kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periodam, iepriekšējā plānošanas perioda videoierakstus dzēš;

23.5.2. audioierakstu, ja tas nepieciešams padomes protokola pilnvērtīgai sagatavošanai un ja padome nav lēmusi citādi. Audioierakstu dzēš pēc padomes sēdes protokola parakstīšanas;

23.6. nodrošina padomes sēdes gaitas protokolēšanu:

23.6.1. padomes sēdē izskatāmos jautājumus protokolē tā amatpersona, kuras kompetencē ietilpst padomes sēdē izskatāmais jautājums;

23.6.2. protokolā norāda sēdes sākuma un beigu laiku, darba kārtības jautājumus, to personu vārdu un uzvārdu, kuras piedalījušās sēdē un izteikušas viedokli par izskatāmo jautājumu, sēdes gaitā izteiktos viedokļus, katra padomes locekļa balsojumu, balsošanas rezultātu, pieņemtos lēmumus, to padomes locekļu vārdus un uzvārdus, kuri, ievērojot normatīvajos aktos par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā, protokolam pievienotās piezīmes, protokolētāja vārdu un uzvārdu, norādi par izdarīto audioierakstu vai videoierakstu;

23.7. piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās padomes sēdes elektroniskā veidā nosūta padomes locekļiem padomes sēdes protokola projektu.

(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 688)

24. Padomes locekļi divu darbdienu laikā pēc protokola projekta saņemšanas elektroniski informē padomes sekretariātu par saskaņojumu vai nosūta iebildumus. Ja atbilde no nevalstiskās organizācijas noteiktajā termiņā nav saņemta, uzskatāms, ka attiecīgā nevalstiskā organizācija protokolu saskaņo.

25. Padomes sekretariāts, ievērojot saņemtos iebildumus, precizē protokola projektu un nosūta padomes locekļiem atkārtotai saskaņošanai vienas dienas laikā.

26. Saskaņoto protokolu ar drošu elektronisko parakstu paraksta padomes priekšsēdētājs.

27. Padomes sekretariāts parakstīto padomes sēdes protokolu divu darbdienu laikā elektroniski nosūta padomes locekļiem un publicē Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē.

28. Lēmumu pieņemšanas rakstiskā procedūra (elektroniski) ir šāda:

28.1. padomes sekretariāts sagatavo lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus un rakstiskās procedūras protokola projektu un elektroniski nosūta padomes locekļiem saskaņošanai;

28.2. piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas padomes locekļi  rakstiski vai elektroniski paziņo par iebildumiem vai priekšlikumiem;

28.3. ja minētajā termiņā iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti vai iesniegtie priekšlikumi ir redakcionāla rakstura, protokolu uzskata par saskaņotu un padomes sekretariāts sagatavo protokolu parakstīšanai;

28.4. ja noteiktajā termiņā ir saņemti iebildumi vai priekšlikumi, padomes sekretariāts piecu darbdienu laikā precizē protokola projektu, norādot attiecīgā padomes locekļa viedokli, un atkārtoti to nosūta padomes locekļiem saskaņošanai;

28.5. divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 28.4. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas padomes locekļi  rakstiski vai elektroniski paziņo par iebildumiem vai priekšlikumiem attiecībā uz precizēto protokola projektu. Ja iebildumi par lēmumprojektu ir saņemti no mazāk nekā vienas trešdaļas padomes locekļu, protokola projekts tiek uzskatīts par saskaņotu un padomes priekšsēdētājs to paraksta ar drošu elektronisko parakstu. 

29. Padomes sēdes protokoli elektroniskā formā glabājas Zemkopības ministrijas Dokumentu vadības sistēmā un Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē.

30. Padomes darbību materiāltehniski nodrošina un padomes sekretariāta funkcijas pilda Zemkopības ministrija par tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

31. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.