1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā (turpmāk – Pakalpojuma līgums) ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. atbildību par šo saistošo noteikumu neievērošanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, apsaimniekotājs, īpašnieku pilnvarota persona vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgto Pakalpojumu līgumu;

3.2. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.3. Cauruļvada ievads/izvads – Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esoša ūdenssaimniecības sistēmas daļa, kas nodrošina ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju ar ūdensapgādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas vai notekūdeņu novadīšanu uz centralizēto kanalizācijas sistēmu;

3.4. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu līgumam pievienots akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpos katra Pakalpojumu līguma puse;

3.5. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (m³/mēnesī) atbilstoši Noteikumu 2. pielikumam;

3.6. Apakšskaitītāji – mēraparāti, kuri uzskaita to ūdens un/vai notekūdeņu daudzumu, kas netiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā, vai tiek iegūts no lokālām ūdens ieguves vietām.

4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – Ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju un dabas resursu racionālu izmantošanu Valmieras novadā.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Valmieras novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

6. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirt sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojum likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie Noteikumi.

8. Lai nekustamo īpašumu pievienotu centralizētajai ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmai, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu tehnisko noteikumu (3. pielikums) saņemšanai, norādot tehnisko noteikumu sagatavošanai noteiktās ziņas un pievienojot iesniegumā norādītos iesniedzamos/ pievienojamos dokumentus.

(Grozīts ar Valmieras novada domes 27.06.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 134)

9. Ja nekustamajā īpašumā tiek veikta vai ir plānota saimnieciskā darbība, tad papildu Noteikumu 8. punktā norādītajiem dokumentiem, tehnisko noteikumu pieprasījumam pievieno ražošanas procesa aprakstu, tai skaitā aprakstu par ražošanas procesā pielietotajām ķīmiskām vielām un maisījumiem, kuri var tikt novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

10. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atlikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

11. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi.

12. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes vienībām jaunbūves vai būves pārbūves gadījumā, ja pieguļošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkojamas vai ierīkotas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tām elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Ūdensvada ievada un kanalizācijas izvada pieslēgšanu centralizētās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmām veic Pakalpojumu sniedzējs vai cits licencēts komersants Pakalpojumu sniedzēja pārstāvja uzraudzībā.

15. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

15.1. iesniegumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;

15.2. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu digitālā formā;

15.3. kanalizācijas pašteces tīkliem TV inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru dn ≥ 200 mm.

16. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā vai valdījumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

17. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam Tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

18. Ja komercuzskaites mēraparāta mezglu nav iespējams izbūvēt normatīvajos aktos noteiktā vietā, Pakalpojumu sniedzējs nosaka tās izbūves vietu tiešā ūdensvada ievada tuvumā.

19. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

20. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā ir ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā:

20.1. centralizētie ūdensvada tīkli;

20.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

20.3. centralizētie kanalizācijas tīkli;

20.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

20.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

20.6. komercuzskaites mēraparāti.

21. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas Pakalpojumu lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību. Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgā līgumā, ja tāda paredzēta.

22. Pakalpojumu sniedzējs iepriekš, bet ne vēlāk kā trīs dienas iepriekš, informē Pakalpojumu lietotāju par nepieciešamību apsekot Pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem. Pēc šādas informācijas saņemšanas Pakalpojumu lietotājam jānodrošina Pakalpojumu sniedzējam iespēja veikt minēto apsekojumu.

23. Pakalpojumu sniedzējs avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā piekļūt centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kas atrodas Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā.

24. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

25. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā, komercuzskaites mēraparāta mezgls un kanalizācijas tīkli, skatakas) tiek izbūvētas, apsaimniekotas un remontētas par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem.

26. Apakšskaitītāju ekspluatācijai tiek piemērotas tādas pašas prasības, kādas tās tiek noteiktas komercuzskaites mēraparātiem.

27. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

27.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkciju, to ekspluatācijas laiku;

27.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

27.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās atļaujas piesārņojošai darbībai prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

27.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40⁰C un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

27.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram, tauki);

27.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas. Maksimāli pieļaujamās koncentrācijas nosaka Pakalpojumu sniedzējs atbilstoši notekūdeņu attīrīšanas iekārtu projektētai un faktiskajai jaudai.

28. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad Pakalpojumu lietotāja notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, ir jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1. pielikumā.

29. Ja notekūdeņos tiek pārsniegtas Noteikumu 1. pielikumā norādītais maksimālais piesārņojums un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez iepriekšēja brīdinājuma.

30. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos tiek konstatēts paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

31. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo notekūdeņu daudzums neatbilst Pakalpojumu līgumā noteiktajam notekūdeņu novadīšanas režīmam un diennakts laikā izmainās tādā apjomā, ka ietekmē centralizētās kanalizācijas sistēmas normālu darbību, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Pakalpojumu lietotājam veikt pasākumus, lai Pakalpojumu lietotāja notekūdeņu novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā notiktu vienmērīgi.

32. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par palielinātu notekūdeņu plūsmu un paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

33. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

33.1. prioritārās un bīstamās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisija virszemes ūdeņos saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto nav pieļaujama vai ir nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktam termiņam;

33.2. naftas produktus un to savienojumus;

33.3. farmaceitiskas vielas, indīgas gāzes, radioaktīvas vielas, degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

33.4. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

33.5. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

33.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, kaļķi, ģipsi, eļļas, taukus, metāla skaidas, koksnes skaidas un citas tamlīdzīgas vielas, kas var izraisīt centralizētās kanalizācijas sistēmas aizsērēšanu;

33.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.

34. Jebkurai personai ir aizliegts:

34.1. novietot transportlīdzekļus, smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām un notekūdeņu pārsūknēšanas staciju akām;

34.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņus, novadīt lietus notekūdeņus un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

34.3. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

34.4. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus (aizliegums neattiecas uz Pakalpojumu sniedzēja darbiniekiem un glābšanas dienestiem);

34.5. bojāt centralizētās ūdensapgādes un sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūru aprīkojumu;

34.6. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

35. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

36. Ja Pakalpojumu lietotājs ūdensapgādei izmanto arī vietējo ūdens ieguves avotu, to aizliegts savienot ar Pakalpojumu sniedzēja centralizēto ūdensapgādes sistēmu.

37. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), nav pretvārsts, ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par sekām.

38. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojumu lietotāja atbildības robežas.

39. Jebkurai personai, atklājot bojājumus centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūrā, ir pienākums par to nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam vai pašvaldības policijai.

40. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgto līgumu par šiem pakalpojumiem.

41. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

42. Noņemt plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai ugunsgrēku gadījumā vai ugunsdzēsības dienestam, veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi.

43. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir 24 stundu laikā paziņot Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku un vismaz 24 stundas iepriekš brīdināt par ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi, laiku un vietu. Pakalpojumu sniedzējs atkārtoti noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu.

44. Jaunu ūdens brīvkrānu uzstādīšana bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju ir aizliegta.

45. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

46. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz Pakalpojumu līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.

47. Aizliegts bojāt ūdens brīvkrānus, kā arī tiem pievienot caurules ūdens ņemšanai. Gadījumos, ja tiek konstatēts ūdens brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam vai pašvaldības policijai.

48. Pakalpojumu lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komeruzskaites mēraparāta rādījumiem vai ūdens patēriņa normas, kas noteikta Noteikumu 2. pielikumā.

49. Pakalpojumu līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:

49.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

49.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā;

49.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

49.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

49.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā;

49.6. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus.

50. Pakalpojuma līguma sagatavošanai Pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot:

50.1. dokumentu kopijas, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināmas uz attiecīgo Pakalpojumu lietotāju (zemesgrāmatas akts, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

50.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

50.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;

50.4. ja Pakalpojuma līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma, tad iesniedz dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Pakalpojuma līgumu;

50.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumus vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir;

50.6. informāciju no dzīvojamās mājas īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka) par attiecīgā norēķina veida piemērošanu (tiešie maksājumi vai lēmums par pilnvarotās personas deleģēšanu veikt maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka un saņemtā maksājuma pārskaitīšanu pakalpojuma sniedzējam).

51. Pakalpojumu sniedzējs, ja tas nepieciešams līguma noslēgšanai:

51.1. ir tiesīgs pieprasīt iesniegt papildu dokumentus vai informāciju, tai skaitā nekustamā īpašuma ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo sistēmu tīklu shēmas, lietus notekūdeņu savākšanas tīklu shēmas, ziņas par Objektā veicamās darbības profilu, par ražošanā pielietojamām vielām un bioloģiskiem atkritumiem, kas tiek novadīti ar notekūdeņiem;

51.2. ir tiesīgs apsekot līguma slēdzēja nekustamā īpašumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas ārējās un iekšējās sistēmas, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama līguma noslēgšanai;

51.3. nosaka notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas);

51.4. nosaka notekūdeņu paraugu noņemšanas periodiskumu un kārtību;

51.5. ir tiesīgs pieprasīt iesniegt līguma par tauku un naftas produktu uztvērēju apkalpošanu un izvešanu kopiju vai citus apkalpošanu un izvešanu apliecinošus dokumentus;

51.6. Ir tiesīgs pieprasīt iesniegt līguma par decentralizētās kanalizācijas sistēmas notekūdeņu apkalpošanu un izvešanu kopiju vai citus apkalpošanu un izvešanu apliecinošus dokumentus.

52. Pakalpojumu lietotājs pirms līguma noslēgšanas informē Pakalpojumu sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

53. Ja Pakalpojumu līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu nav pieaicinājis Pakalpojumu sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, nodošanas-pieņemšanas aktu), Pakalpojuma līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk ar Pakalpojuma sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

54. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu Pakalpojuma līguma slēdzējam pirms līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi, skaitot no rakstveida iesnieguma saņemšanas no Pakalpojuma līguma slēdzēja par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un Pakalpojuma līguma slēgšanu/skaitot no brīža, kad starp Pakalpojumu sniedzēju un Pakalpojuma līguma slēdzēju ir panākta vienošanās par saņemto pakalpojumu samaksas nosacījumiem.

55. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot Pakalpojuma līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējs:

55.1. viena mēneša laikā no Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām un/vai nav parakstījis Pakalpojumu sniedzēja sagatavoto Pakalpojuma līgumu;

55.2. nav veicis vai nav vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

55.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

56. Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pārtraukšanas gadījumā, Pakalpojumu sniedzējs nosūtītajā rakstveida paziņojumā norāda datumu un laiku, kādā tiks pārtraukta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana Pakalpojuma līguma slēdzēja nekustamajam īpašumam un pievieno aprēķinu par Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kas jāsamaksā rēķinā noteiktajā termiņā.

57. Pakalpojuma līgums tiek sagatavots viena mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad Pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis no Pakalpojuma līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai.

58. Pakalpojumu līgumā papildu citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

58.1. informācija par līdzējiem;

58.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

58.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

58.4. līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

58.5. atsauce uz sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu par apstiprinātajiem ūdensapgādes un kanalizācijas novadīšanas tarifiem;

58.6. pakalpojumu uzskaites kārtība;

58.7. paredzētais līgumsods;

58.8. norēķinu kārtība par saņemto ūdenssaimniecības pakalpojumu.

59. Pakalpojumu līgumam pievienojams Pakalpojumu sniedzēja sagatavota Tīklu apkalpošanas robežu akts, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Tīklu apkalpošanas akts ir neatņemama līguma sastāvdaļa.

60. Ja no Pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma novadītie lietus notekūdeņi nonāk centralizētajā kanalizācijas sistēmā, kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā tiek ietverts lietus notekūdeņu daudzums, kura apjomu nosaka:

60.1. aprēķinu ceļā saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, pēc Pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem par teritorijas platību un segumu, aprēķinot kopējo gada apjomu, vai

60.2. saskaņā ar notekūdeņu plūsmas mērītāja rādījumiem, jo uzstādījis Pakalpojuma lietotājs uz kanalizācijas izvada.

61. Pakalpojumu līguma noteikumu izpildes kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt Pakalpojumu lietotāja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to informē Pakalpojumu lietotāju/paziņo Pakalpojumu lietotājam, kurš nav tiesīgs aizliegt Pakalpojumu sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam jānodrošina piekļuve Pakalpojumu lietotāja īpašumā esošajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai septiņu darba dienu laikā no Pakalpojumu sniedzēja paziņojuma saņemšanas. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi līguma noteikumos, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad Pakalpojumu lietotājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

62. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt Pakalpojumu lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus par Pakalpojumu lietotājam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu. Ja tiek konstatēta neatbilstība attiecībā uz Pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem, Pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un Pakalpojumu lietotājs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

63. Pakalpojumu sniedzējs, slēdzot jaunu līgumu ar Pakalpojumu lietotāju, kuram ir parādi par saņemtiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ir tiesīgs pieprasīt:

63.1. iepriekšējo saistību izpildi vai atteikt slēgt jauno līgumu, kamēr Pakalpojumu lietotājs nav samaksājis parādus vai nav noslēdzis ar Pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu samaksas kārtību;

63.2. Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.), ar kuru netiek segti kārtējie rēķini un parāds.

64. Sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolmēraparātus, rakstiski paziņojot par to Pakalpojumu lietotājam, vai, ja kontrolmēraparāts tiek uzstādīts Pakalpojumu lietotāja atbildības robežās, saskaņojot ar Pakalpojumu lietotāju. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs traucēt Pakalpojumu sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

65. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Ja starpība starp patērētā ūdens un/vai kanalizācijas daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 20%, turpmākos norēķinus, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus, veic pēc kontroles mēraparāta. Minētajā laika periodā Pakalpojumu sniedzējs un Pakalpojumu lietotājs vienojas par patērētā ūdens un kanalizācijas daudzuma uzskaites turpmāko kārtību un izdara grozījumus Pakalpojumu līgumā, ja tas nepieciešams.

66. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sagatavot jaunu līgumu, ja notikušas izmaiņas normatīvajos aktos, ir veikta ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas būvju izbūve, pārbūve vai nojaukšana un citos gadījumos, kas ietekmē Pakalpojuma līguma noteikumu izpildi. Pakalpojumu sniedzēja sagatavotais līgums tiek noslēgts, Pakalpojumu sniedzējam un Pakalpojumu lietotājam abpusēji vienojoties.

67. Ja Pakalpojumu lietotājs ir izlēmis uz laiku pārtraukt lietot ūdenssaimniecības pakalpojumus, bet saglabāt Pakalpojumu līguma spēkā esamību, Pakalpojumu lietotāja pienākums ir par to informēt Pakalpojumu sniedzēju un segt Pakalpojumu sniedzēja izdevumus, kas saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu un atjaunošanu.

68. Ja Pakalpojumu sniedzējs normatīvajos aktos, šajos noteikumos vai Pakalpojuma līguma ietvaros noteikto iemeslu dēļ ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu, Pakalpojumu lietotājam nav tiesību patvaļīgi pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

69. Pakalpojuma līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties.

70. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza Pakalpojuma līguma noteikumus, Pakalpojuma līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.

71. Gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina Pakalpojuma līgumā iekļauto Tīklu apkalpošanas robežu aktu, Pakalpojumu sniedzējs sagatavo aktuālo Tīklu apkalpošanas robežu aktu un tā oriģināleksemplāru nosūta Pakalpojumu lietotājam. Aktuālā Tīklu apkalpošanas robežu akts stājas spēkā viena mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas Pakalpojumu lietotājam.

72. Pakalpojumu sniedzējs, slēdzot Pakalpojuma līguma grozījumus ar Pakalpojumu lietotāju, kuram ir parādi par saņemtiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ir tiesīgs atteikt slēgt līguma grozījumus ar Pakalpojumu lietotāju, tai skaitā par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu citos Pakalpojumu lietotāja nekustamos īpašumos, ja tas nav izpildījis spēkā esošas saistības ar Pakalpojumu sniedzēju.

73. Pakalpojuma līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

73.1. Pakalpojuma līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

73.2. Pakalpojuma līgums 30 dienas iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc Pakalpojumu lietotāja pieprasījuma;

73.3. šo noteikumu 74. punktā paredzētajā kārtībā izbeidz Pakalpojumu sniedzējs;

73.4. beidzas Pakalpojuma līguma termiņš.

74. Pakalpojumu sniedzējs var vienpusēji izbeigt līgumu:

74.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu Pakalpojuma līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet Pakalpojumu lietotājs paziņojumu par Pakalpojuma līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

74.2. Pakalpojumu lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

74.3. brīdinot Pakalpojumu lietotāju 30 dienas iepriekš, gadījumā, kad pakalpojumu patēriņa uzskaites izmaiņu rezultātā Pakalpojumu lietotājs iegūst blakuslietotāja statusu, kuram nav iespējams nodrošināt tiešu pakalpojumu sniegšanu;

74.4. pilnvarotās personas maiņas gadījumā;

74.5. ja Pakalpojumu lietotājs ir mainījis līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi;

74.6. ja Pakalpojumu lietotājs vairāk kā sešus mēnešus Pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto pakalpojumu apjomu, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz Pakalpojumu sniedzēja rakstisko brīdinājumu par Pakalpojumu līguma izbeigšanu.

75. Izbeidzot Pakalpojumu līgumu, Pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.

76. Ja Pakalpojumu līgums tiek izbeigts, Pakalpojumu lietotājs Pakalpojumu līgumā norādītajā termiņā veic pilnu norēķinu par tiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tas saņēmis līdz Pakalpojuma līguma izbeigšanai.

77. Noteikumu izpildi savas kompetences robežās ir tiesīgs kontrolēt Pakalpojumu sniedzējs un Valmieras novada pašvaldības policijas amatpersonas.

78. Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valmieras novada pašvaldības policijas amatpersonas.

79. Administratīvo pārkāpuma lietu izskata Valmieras novada pašvaldības Administratīvā komisija.

80. Par šo saistošo noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no divām līdz divi simti astoņdesmit naudas soda vienībām.

81. Administratīvais sods šo noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

82. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārtikas produktu ražošanu vai citu saimniecisko darbību, kā rezultātā centralizētā kanalizācijas sistēmā novadāmos notekūdeņos ir tauki, un kanalizācijas sistēmā līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai nav izbūvēti tauku uztvērēji, tie ir jāizbūvē viena gada laikā no Noteikumu spēkā stāšanās dienas.

83. Līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgto Pakalpojuma līgumu noteikumi ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma regulējumu, tā saistīto normatīvo aktu regulējumu un šiem Noteikumiem. Pretrunu konstatēšanas gadījumā, Pakalpojumu lietotājam un Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt Pakalpojuma līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā. Līdz Pakalpojuma līguma pārslēgšanai jaunā redakcijā, pretrunu gadījumos ir piemērojami Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturtās daļas 3. punktā minētie sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līguma noteikumi un šie Noteikumi.

84. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanas brīdi spēku zaudē:

84.1. Valmieras pilsētas pašvaldības 23.02.2017. saistošie noteikumi Nr. 277 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Valmieras pilsētā";

84.2. Beverīnas novada pašvaldības 30.04.2019. saistošie noteikumi Nr. 42/2019 "Ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanas noteikumi Beverīnas novadā";

84.3. Burtnieku novada pašvaldības 15.03.2017. saistošie noteikumi Nr. 3/2017 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Burtnieku novadā";

84.4. Kocēnu novada domes 27.09.2018. saistošie noteikumi Nr. 9/2018 "Par sabiedrisko ūdenssaimniecības un decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Kocēnu novadā";

84.5. Mazsalacas novada pašvaldības domes 19.04.2017. saistošie noteikumi Nr. 4/2017 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Mazsalacas novada pašvaldībā";

84.6. Naukšēnu novada pašvaldības 20.09.2017. saistošie noteikumi Nr. 5/2017 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Naukšēnu novadā";

84.7. Rūjienas novada pašvaldības 19.07.2018. saistošie noteikumi Nr. 11/2018 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Rūjienas novadā";

84.8. Strenču novada domes 20.12.2017. saistošie noteikumi Nr. 13/2017 "Ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanas noteikumi Strenču novadā".