1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība) personas tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību dzīvojamās telpas (pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas) (turpmāk arī – dzīvoklis) jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību.

2. Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai un atzinumu par palīdzības sniegšanu personai pieņem Jūrmalas Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

3. Lēmumu par palīdzības sniegšanu personai pieņem Jūrmalas dome (turpmāk – Dome), izņemot lēmumus, kurus Dome deleģējusi pieņemt Komisijai atbilstoši Komisijas nolikumam. Pieņemot lēmumu, Dome ievēro Komisijas, Domes Sociālo, veselības un integrācijas jautājumu komitejas vai Domes Transporta un mājokļu jautājumu komitejas atzinumus.

4. Pašvaldības palīdzības dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā reģistru (turpmāk – reģistri) uzturēšanu veic Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Īpašumu pārvaldes Dzīvokļu nodaļa (turpmāk – Nodaļa).

5. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot 8. punktā minētos gadījumus.

6. Komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 3. panta 1. punktā minēto palīdzību:

6.1. Likuma 7. panta piektajā daļā minētajos gadījumos;

6.2. ja personas iesniegums palīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk kā sešus mēnešus pēc tiesas nolēmuma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas stāšanās spēkā;

6.3. ja personai palīdzība ir bijusi sniegta, bet personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums ticis izbeigts, jo tikusi bojāta dzīvojamā telpa vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi, vai izbeigts saistībā ar nelikumīgu dzīvošanu dzīvojamā telpā;

6.4. ja personai ir īres maksas vai citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parāds par iepriekš īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu, un tā nav noslēgusi vienošanos par parāda samaksu vai nepilda vienošanos.

7. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:

7.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs);

7.2. sociālā dzīvokļa izīrēšana (2. reģistrs);

7.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu (3. reģistrs);

7.4. īrētās pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu (4. reģistrs);

7.5. speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (5. reģistrs);

7.6. dzīvojamās telpas remonts (6. reģistrs);

7.7. vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana (7. reģistrs).

8. Personām neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar Likuma 13. pantu.

9. Pašvaldības 1. reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas saskaņā ar Likuma:

9.1. 14. panta pirmās daļas 1.–5. punktu;

9.2. 14. panta septītās daļas 1. punktu – ar nosacījumu, ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz divas minimālās mēneša darba algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki – ienākumi nepārsniedz pusotru minimālo mēneša darba algu vienam cilvēkam.

10. Pašvaldības 2. reģistrā sociālā dzīvokļa izīrēšanai tiek reģistrētas Likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā minētās personas (ģimenes).

11. Noteikumu izpratnē par atsevišķi dzīvojošu personu tiek uzskatīta persona, kurai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss ir piešķirts vienai personai un kurai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku (laulātais un pilngadīgi bērni).

12. Pašvaldības 3. reģistrā nodrošināšanai ar pagaidu dzīvojamo telpu tiek reģistrētas pašvaldības 1. reģistrā reģistrētas personas, kuras rakstveidā ir izteikušas vēlēšanos uz laiku līdz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai īrēt pagaidu dzīvojamo telpu.

13. Pašvaldības 4. reģistrā īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu tiek reģistrētas personas, kurām par īrēto dzīvojamo telpu nav parādu par īri, apsaimniekošanu un citiem ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem maksājumiem, un persona ir pildījusi citus pienākumus, kas noteikti īres līgumā, un:

13.1. vēlas īrēto dzīvojamo telpu, sociālo dzīvokli vai speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu apmainīt attiecīgi pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, sociālo dzīvokli vai speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu ar mazāku platību;

13.2. veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama dzīvojamā telpa vai sociālais dzīvoklis ēkas zemākā stāvā.

14. Pašvaldības 4. reģistrā reģistrētajām personām īrēto dzīvojamo telpu apmaiņa tiek veikta, ja no konkrētās dzīvojamās telpas ir atteikušās vai dzīvojamā telpa nav piedāvājama īrei atbilstoši Noteikumu 37. punktam pašvaldības 1. un 2. reģistrā reģistrētām personām, kuras reģistrētas agrāk nekā attiecīgā 4. reģistrā reģistrētā persona.

15. Noteikumu 13.2. apakšpunktā minētajām personām dzīvojamās telpas apmaiņa tiek veikta, ja neviena no pašvaldības attiecīgajā reģistrā reģistrētām personām nav izteikusi un apliecinājusi nepieciešamību īrēt dzīvojamo telpu, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā, vai pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.

16. Pašvaldības 5. reģistrā speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras ir kvalificēti speciālisti (turpmāk – speciālists) saskaņā ar Likuma 21.¹ pantu, neatkarīgi no tā, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā speciālists ir deklarējis dzīvesvietu, un ja Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā neatrodas speciālistam vai viņa laulātajam piederoša dzīvojamā telpa vai māja.

17. Uz palīdzību var pretendēt kvalificēts speciālists, kurš ieguvis izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata veikšanai.

18. Pašvaldības 5. reģistrā reģistrējamo speciālistu atbilstību Noteikumu 19. un 20. punktam izvērtē Komisija.

19. Dzīvojamo telpu pašvaldība ir tiesīga izīrēt speciālistiem, kuri veic ar pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus: tūrisma, izglītības, veselības, sociālās aprūpes, kultūras, sporta, būvniecības jomā nodarbinātam pašvaldības speciālistam, pašvaldības administrācijas speciālistam un pašvaldības policijas darbiniekam.

20. Noteikumu 19. punktā minēto speciālistu nepietiekams nodrošinājums tiek noteikts, ievērojot:

20.1. speciālista darba devēja iesniegtu pieprasījumu speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kas rakstveidā saskaņots ar funkcionāli pārraugošo iestādi un kurā pamatots:

20.1.1. kādā jomā saskaņā ar Noteikumu 19. punktu nodarbināts speciālists, kopējā nodarbinātības situācija valstī un pašvaldībā speciālista pārstāvētajā jomā vai profesijā (amatā),

20.1.2. nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums jomā, profesijā (amatā), kurā nodarbināts speciālists,

20.1.3. ka persona ir kvalificēts speciālists, kurš ieguvis izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata veikšanai,

20.1.4. speciālista darba slodze,

20.1.5. speciālista darba izpildes novērtējums,

20.1.6. darba devēja nepieciešamība minētā speciālista pakalpojumu nodrošināšanā, ko izvērtē, ievērojot attiecīgā speciālista izglītību, īpašas zināšanas vai prasmes, darba slodzi, līdzšinējo profesionālo ieguldījumu vai sasniegumus konkrētajā iestādē (ja speciālists ir jau ilgstoši nodarbināts);

20.2. Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē ikgadējā informatīvajā ziņojumā noteiktās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes;

20.3. Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē publiskotās ikgadējās darba tirgus īstermiņa prognozes;

20.4. darba tirgus pieprasījumu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

21. Pašvaldības 6. reģistrā dzīvojamās telpas remonta nodrošināšanai reģistrē personas, kurām palīdzība sniedzama saskaņā ar Domes saistošajiem noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība dzīvojamās telpas remontam.

22. Pašvaldības 7. reģistrā vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršanai reģistrē personas, kurām palīdzība sniedzama saskaņā ar Domes saistošajiem noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts vienreizējs dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts.

23. Personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, iesniedz Nodaļai rakstveida iesniegumu atbilstoši Noteikumu pielikumam (turpmāk – iesniegums), norādot palīdzības veidu un pievienojot dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību:

23.1. dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas īpašuma tiesību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, ja īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (Noteikumu 8. punkts);

23.2. tiesas nolēmuma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 9.1. apakšpunkts);

23.3. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 8. punkts, 9.2. apakšpunkts);

23.4. personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti – ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu vai īres tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, tad atbildīgās institūcijas atzinuma, ka dzīvojamā telpa ir lietošanai nederīga, kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10. punkts);

23.5. izziņu par īres, apsaimniekošanas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu neesamību vai vienošanos ar dzīvojamo telpu apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda samaksas kārtību (Noteikumu 13., 47. un 49. punkts);

23.6. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu izziņu, ka personai nepieciešama dzīvojamā telpa mājas zemākā stāvā (Noteikumu 13.2. apakšpunkts, 40. punkts) vai, ka persona pārvietojas ratiņkrēslā (Noteikumu 41. punkts);

23.7. darba līguma un amata apraksta kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 16. punkts);

23.8. speciālista darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu, kam pievienota funkcionāli pārraugošās iestādes piekrišana un viedoklis (Noteikumu 20.1. apakšpunkts);

23.9. ja personas īpašumā ir dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa, tad atbildīgās institūcijas atzinuma, ka dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa nav dzīvošanai derīga, kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 8. punkts, 9.1. apakšpunkts).

24. Iesniegumu aizpilda un paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību.

25. Lai izvērtētu personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību, Nodaļas darbinieks iegūst datus no šādiem valsts reģistriem un pašvaldības informācijas sistēmām:

25.1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošais Fizisko personu reģistrs;

25.2. Valsts izglītības informācijas sistēma VIIS;

25.3. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata;

25.4. pašvaldības pārziņā esošās informācijas sistēmas.

26. Lai pārliecinātos par personas atbilstību Noteikumos noteiktajai palīdzības saņemšanai, Nodaļas darbinieks ir tiesīgs iegūt papildu informāciju no Jūrmalas Labklājības pārvaldes, Jūrmalas bāriņtiesas, kā arī no citām institūcijām, tajā skaitā, no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva, Sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes iestādes, un pieprasīt personai iesniegt papildu dokumentus un skaidrojumu.

27. Persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par cita palīdzības veida saņemšanu, ja tā ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību. Saskaņā ar Komisijas lēmumu persona tiek reģistrēta citā reģistrā, ievērojot iesnieguma saņemšanas datumu.

28. Ne retāk kā reizi gadā Nodaļa pārbauda reģistros iekļautos datus, vai personas ir saglabājušas tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Nodaļa lūdz personas sniegt aktuālo informāciju. Reizi mēnesī Nodaļa reģistros aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus.

29. Pēc Domes lēmuma par dzīvojamās telpas izīrēšanu spēkā stāšanās persona tiek izslēgta no attiecīgā pašvaldības reģistra.

30. Dzīvojamo telpu uzskaiti veic Nodaļa, izveidojot šādus dzīvojamo telpu reģistrus:

30.1. dzīvošanai nederīgo dzīvojamo telpu reģistrs;

30.2. dzīvošanai derīgo dzīvojamo telpu reģistrs;

30.3. sociālo dzīvokļu reģistrs;

30.4. speciālistiem izīrējamu dzīvojamo telpu reģistrs.

31. Dzīvojamā telpa sociālo dzīvokļu reģistrā vai speciālistiem izīrējamu dzīvojamo telpu reģistrā tiek uzskaitīta pēc Komisijas atzinuma par attiecīgā statusa noteikšanu pieņemšanas.

32. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:

32.1. dzīvojamā telpa – dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

32.2. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens apgādi un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), dabasgāzes, elektrības apgādi (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

32.3. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;

32.4. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

32.5. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

32.6. sociālais dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kurai noteikts sociālā dzīvokļa statuss, vai kura atrodas sociālā dzīvojamā mājā;

32.7. speciālistam izīrējama dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa, kurai noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss, vai dienesta viesnīca.

33. Sociālā dzīvokļa statusu dzīvojamai telpai:

33.1. piešķir, ja pašvaldībai uz dzīvojamās telpas piedāvāšanas brīdi nav dzīvošanai derīga sociālā dzīvokļa un visām pašvaldības 1. reģistrā reģistrētām personām ir piedāvātas dzīvojamās telpas, vai visas personas, kuras reģistrētas pašvaldības 1. reģistrā, no attiecīgās dzīvojamās telpas īres ir atteikušās, ievērojot Noteikumu 37. punktu;

33.2. atceļ, ja pašvaldībai uz dzīvojamās telpas piedāvāšanas brīdi nav dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas un visām pašvaldības 2. reģistrā reģistrētām personām ir piedāvāti sociālie dzīvokļi, vai visas personas, kuras reģistrētas pašvaldības 2. reģistrā, no attiecīgā sociālā dzīvokļa īres ir atteikušās, ievērojot Noteikumu 37. punktu.

34. Personai, kura reģistrēta:

34.1. pašvaldības 1. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.2. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;

34.2. pašvaldības 2. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.3. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;

34.3. pašvaldības 3. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;

34.4. pašvaldības 4. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.2. vai 30.3. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;

34.5. pašvaldības 5. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.4. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas.

35. Noteikumu 8. punktā minētajos gadījumos personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot pagaidu dzīvojamo telpu, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.2. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas. Ja tādu nav, tad tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas.

36. Ja pašvaldības rīcībā ir sertificēta speciālista atzinums par to, ka pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī un nav dzīvošanai derīga, tad attiecīgās dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas īrnieki ir prioritāri nodrošināmi ar citu dzīvojamo telpu.

37. Personai, kura reģistrēta pašvaldības 1. vai 2. reģistrā, tiek piedāvāta dzīvojamā telpa vai vairākas atsevišķas dzīvojamās telpas ar ne lielāku istabu skaitu kā:

37.1. viena istaba – vienai personai, vienai personai kopā ar bērnu līdz septiņu gadu vecumam, laulātajiem;

37.2. divas istabas – ja ģimenē ir divi (izņemot laulātos vai vienu personu kopā ar bērnu līdz septiņu gadu vecumam) vai trīs cilvēki;

37.3. trīs istabas vai vairāk – ja ģimenē ir četri vai vairāk cilvēku.

38. Personai, kura reģistrēta pašvaldības 5. reģistrā, dzīvojamo telpu izīrē, ņemot vērā ģimenes sastāvu.

39. Sociālā dzīvoklī un speciālistam izīrējamā dzīvojamā telpā īrnieks var iemitināt tikai laulāto, abu vai katra laulātā nepilngadīgos bērnus, pilngadību sasniegušus bērnus līdz 24 gadu vecumam, kamēr viņi ir īrnieka apgādībā un iegūst izglītību, vai aizgādnībā esošu personu.

40. Personai ar fiziskās veselības traucējumiem tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā.

41. Personai ar invaliditāti, kas saistīta ar kustību traucējumiem (pārvietojas ratiņkrēslā), tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas ir pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.

42. Par dažādām tiek uzskatītas arī tādas dzīvojamās telpas, sociālie dzīvokļi un speciālistiem izīrējamas dzīvojamās telpas, kas atrodas dažādās dzīvojamās mājās vai vienā un tajā pašā dzīvojamā mājā ar vienādu istabu skaitu.

43. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek un persona saglabā tiesības saņemt palīdzību uz laiku, kamēr reģistrā reģistrētā persona atrodas šādās iestādēs, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu:

43.1. ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un iesniegts medicīnas iestādes vai ārsta apliecinājums;

43.2. ieslodzījuma vietā un iesniegts brīvības atņemšanas iestādes apliecinājums.

44. Līgums par pagaidu dzīvojamās telpas īri, kas tiek noslēgts ar personu, kurai sniedzama palīdzība saskaņā ar Likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktu, tiek parakstīts no Jūrmalas valstspilsētas administrācijas puses trīs darba dienu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas.

45. Pašvaldība izīrē:

45.1. dzīvojamo telpu uz laiku līdz diviem gadiem. Īrniekam ir tiesības prasīt pagarināt līgumu, ja persona ir saglabājusi tiesības saņemt pašvaldības palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda īres līguma nosacījumus (izņemot 45.4. un 45.5. apakšpunktā minētajos gadījumos);

45.2. sociālo dzīvokli uz laiku līdz diviem gadiem. Nodaļa ik pēc sešiem mēnešiem pārliecinās, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts. Īrniekam ir tiesības prasīt pagarināt līgumu, ja persona (ģimene) nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli un pilda īres līguma nosacījumus;

45.3. speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāk par trim gadiem. Īrniekam ir tiesības prasīt pagarināt līgumu, ja persona ir saglabājusi tiesības saņemt pašvaldības palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda īres līguma nosacījumus;

45.4. dzīvojamo telpu uz diviem gadiem pēc pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanas, ja personai tiek sniegta palīdzība saskaņā ar Likuma 13. panta ceturtās daļas 1. punkta "a" apakšpunktu. Tiesības prasīt pagarināt līgumu ir personai, ja tā pilda īres līguma nosacījumus, un atbilst kādai no kategorijām:

45.4.1. personai (ģimenei) ir piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss,

45.4.2. persona ir vienīgais apgādnieks vienam vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (vai pilngadību sasniegušam bērnam līdz 24 gadu vecumam, kamēr viņš ir īrnieka apgādībā un iegūst izglītību),

45.4.3. ģimene ar trim vai vairāk nepilngadīgiem bērniem (vai pilngadību sasniegušiem bērniem līdz 24 gadu vecumam, kamēr viņi ir īrnieka apgādībā un iegūst izglītību),

45.4.4. ģimene, kura audzina bērnu ar invaliditāti (vai bērns ir sasniedzis pilngadību un ir īrnieka aizgādnībā),

45.4.5. ģimene, kurā visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai personas ar invaliditāti,

45.4.6. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar invaliditāti, kurai nav apgādnieka, vai tā dzīvo atsevišķi no saviem apgādniekiem,

45.4.7. politiski represēta persona;

45.5. dzīvojamo telpu uz laiku līdz īrnieka 26 gadu vecuma sasniegšanai, ja personai palīdzība tiek sniegta saskaņā ar Likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu.

46. Attiecīgās dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanas pamatotību vērtē Komisija un atbilstoši Komisijas nolikumam sniedz Domei atzinumu.

47. Iesniegums par sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanu un izziņa par īres, apsaimniekošanas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu neesamību vai vienošanās ar dzīvojamo telpu apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda samaksas kārtību, ja persona (ģimene) nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, īrniekam jāiesniedz pašvaldībai:

47.1. ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām;

47.2. ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, ja tiesības pamato maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.

48. Ja 47. punktā minētais iesniegums iesniegts vēlāk kā vienu mēnesi pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, sociālā dzīvokļa īres līgums var tikt pagarināts, ja Komisija atzīst iesnieguma iesniegšanas kavējumu par pamatotu un ja persona pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

49. Iesniegums par dzīvojamās telpas īres līguma un speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu un izziņa par īres, apsaimniekošanas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu neesamību vai vienošanās ar dzīvojamo telpu apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda samaksas kārtību, ja persona nav zaudējusi tiesības īrēt dzīvojamo telpu, īrniekam jāiesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

50. Pašvaldība lemj par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto un ņemot vērā:

50.1. Jūrmalas Labklājības pārvaldes veiktu īrnieka ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtējumu;

50.2. īres līguma saistību izpildi.

51. Pašvaldība lemj par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ja speciālists joprojām turpina strādāt tajā pašā jomā vai amatā, kur bija nodarbināts dzīvojamās telpas nodrošināšanas brīdī, un ņemot vērā:

51.1. speciālista darba izpildes un tās rezultātu novērtējumu;

51.2. īres līguma saistību izpildi.

52. Pašvaldība lemj par sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanu, ņemot vērā īres līguma saistību izpildi:

52.1. ja persona (ģimene) nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ievērojot Likuma:

52.1.1. 21.⁶ panta pirmo daļu (ir jābūt piešķirtam maznodrošinātas mājsaimniecības statusam),

52.1.2. Pārejas noteikumu 20. punktu (nav jābūt piešķirtam maznodrošinātas mājsaimniecības statusam);

52.2. ja līdz Noteikumu spēkā stāšanās brīdim ar personu sociālā dzīvokļa īres līgums jau ir noslēgts vai ticis pagarināts, jo tā atbilst kādai no kategorijām:

52.2.1. personai (ģimenei) ir piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un ar to kopā dzīvo tās apgādībā esošs nepilngadīgs bērns (vai pilngadību sasniegušam bērnam līdz 24 gadu vecumam, kamēr viņš ir īrnieka apgādībā un iegūst izglītību) vai persona ar I vai II invaliditātes grupu,

52.2.2. persona ir vienīgais apgādnieks vienam vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (vai pilngadību sasniegušam bērnam līdz 24 gadu vecumam, kamēr viņš ir īrnieka apgādībā un iegūst izglītību),

52.2.3. ģimene ar trim vai vairāk nepilngadīgiem bērniem (vai pilngadību sasniegušiem bērniem līdz 24 gadu vecumam, kamēr viņi ir īrnieka apgādībā un iegūst izglītību),

52.2.4. ģimene, kura audzina bērnu ar invaliditāti (vai bērns ir sasniedzis pilngadību un ir īrnieka aizgādnībā),

52.2.5. ģimene, kurā visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai personas ar invaliditāti,

52.2.6. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona, kurai nav apgādnieka, vai tā dzīvo atsevišķi no saviem apgādniekiem;

52.3. ja personai izīrēts sociālais dzīvoklis, ievērojot Noteikumu Pārejas noteikumu, un persona (ģimene) atbilst kādai no Noteikumu 52.2. apakšpunktā minētajai kategorijai.

53. Sociālā dzīvokļa īrnieks maksā 25 % (divdesmit piecus procentus) no sociālā dzīvokļa īres maksas, apkures, kanalizācijas (tostarp asenizatora), aukstā un karstā ūdens pakalpojumu maksas. Atlikušie 75 % (septiņdesmit pieci procenti) no īres maksas, apkures, kanalizācijas (tostarp asenizatora), aukstā un karstā ūdens pakalpojumu maksas, pamatojoties uz dzīvojamās telpas apsaimniekotāja iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, tiek segti no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

54. Speciālistu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu pašvaldība var izīrēt ne vairāk kā 9 % (deviņus procentus) no pašvaldības dzīvojamo telpu skaita.

55. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un reģistrētas pašvaldības 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. reģistrā, saglabā piešķirto statusu.

56. Ar Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2019. gada 19. decembra saistošie noteikumi Nr. 59 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".