Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 719

Rīgā 2022. gada 15. novembrī (prot. Nr. 57 23. §)
Publisko ūdeņu nomas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek iznomāti publiskie ūdeņi – iekšzemes publiskie ūdeņi (turpmāk – ūdenstilpe) un jūras piekrastes sauszemes daļa (turpmāk – pludmale).

2. Ūdenstilpi vai pludmali saskaņā ar šiem noteikumiem iznomā publiska persona – to īpašnieks vai valdītājs (turpmāk – iznomātājs), noslēdzot nomas līgumu.

3. Noteikumi neattiecas uz gadījumu, ja ūdenstilpe vai pludmale nepieciešama pašvaldībai tās funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai. Šādā gadījumā ūdenstilpe vai pludmale nododama attiecīgajai pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā.

4. Ūdenstilpi vai pludmali iznomā pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, kas atbilst teritorijas attīstības plānošanas, ūdens apsaimniekošanas, vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu prasībām un ūdenstilpes apsaimniekošanas dokumentam. Noteikumus nepiemēro gadījumos, ja publisko ūdeņu izmantošanu konkrētām darbībām regulē citi normatīvie akti.

5. Nomas objekts var būt ūdenstilpes vai pludmales daļa īpašuma vai zemes vienību robežās vai teritorija, kas nesakrīt ar ūdenstilpes vai zemes vienības robežām.

6. Ja teritorijas kompleksas izmantošanas ieceres īstenošanai nepieciešams izmantot gan ūdenstilpes daļu, gan sauszemi uz vienas zemes vienības, tās iznomāšanai piemēro šo noteikumu prasības. Ja iecerei nepieciešamas divas vai vairākas zemes vienības ūdenstilpē un tai piegulošā zemē, var slēgt vienu nomas līgumu, piemērojot šo noteikumu regulējumu, ja iznomātājs ir viena persona.

7. Ja tiek iznomāta ūdenstilpe, kas atrodas vairāku iznomātāju īpašumā vai valdījumā, katrs iznomātājs iznomā savā īpašumā vai valdījumā esošo daļu vai savstarpēji vienojas par iznomāšanas kārtību.

8. Ūdenstilpi vai pludmali aizliegts iznomāt:

8.1. vienlaikus vairākiem mērķiem, ja tie ir pretrunā cits citam vai to dēļ varētu pasliktināties ūdenstilpes vai jūras vides un ūdens ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, ūdens bioloģisko resursu stāvoklis, samazināties bioloģiskā daudzveidība, samazināties publisko ūdeņu publiskā pieejamība, radīts kaitējums cilvēku drošībai un veselībai;

8.2. ilgāk par vienu gadu, ja nav izstrādāts ūdenstilpes apsaimniekošanas dokuments, kas ietver saimnieciskās darbības nosacījumus ūdenstilpē un ekoloģiskās kvalitātes nodrošināšanas mērķi.

II. Iznomāšanas kārtība

9. Nomas objektu un iznomāšanas mērķi, ņemot vērā tā atbilstību šo noteikumu 4. punktam un pamatojoties uz lietderības apsvērumiem un sabiedrības interesēm, nosaka iznomātājs un pieņem attiecīgu lēmumu.

10. Iznomātājs ūdenstilpes vai pludmales nomnieka izvēlei rīko elektronisku nomas tiesību izsoli (turpmāk – izsole), lai iegūtu iespējami augstāku samaksu, vai konkursu. Konkursu var rīkot, lai izvērtētu konkrētus, iespējams, atšķirīgus izmantošanas priekšlikumus un izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu.

11. Iznomātājs, pieņemot lēmumu, apstiprina izsoles noteikumus un kārtību vai konkursa nolikumu un vērtēšanas komisiju ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Izsoles noteikumos norāda institūciju (amatpersonu), kura apstiprina izsoles rezultātus un kurai var iesniegt sūdzības par izsoles rīkotāja darbībām.

12. Izsole notiek, ievērojot šos noteikumus un izsoles noteikumus.

13. Sludinājumi par izsoli vai konkursu 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 9. un 11. punktā minētā lēmuma pieņemšanas publicējami tās institūcijas tīmekļvietnē, kas organizē izsoli, un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Informāciju par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, adresi un tālruņa numuru, novieto labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma un sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē.

14. Sludinājumā norāda vismaz šādu informāciju:

14.1. nomas objekts (ūdenstilpes vai pludmales nosaukums, zemes vienību kadastra dati, platība);

14.2. iznomāšanas mērķis;

14.3. izsoles organizētāja nosaukums un norāde, kur un kad var iepazīties ar izsoles noteikumiem vai konkursa nolikumu;

14.4. nomas objekta apskates vieta un laiks;

14.5. izsoles sākuma un noslēguma datums un laiks;

14.6. izsoles sākumcena, izsoles solis, nodrošinājuma apmērs un iemaksas kārtība;

14.7. samaksas kārtība;

14.8. elektronisko izsoļu vietne, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā;

14.9. iznomātāja noteiktās prasības pretendentam, kuras nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus pretendentu konkurencei;

14.10. prasības attiecībā uz piedāvājumu, kas izriet no iznomātāja vai normatīvo aktu nosacījumiem teritorijas izmantošanai;

14.11. prasības attiecībā uz iesniedzamo informāciju, tās noformējumu un dokumentu saturu;

14.12. konkursa piedāvājuma vērtēšanas un rezultātu paziņošanas laiks un vieta, ja tiek rīkots konkurss;

14.13. nomas līguma projekts, ja tiek rīkota izsole;

14.14. nomas līguma termiņš.

15. Pieteikuma iesniegšanas termiņš nevar būt īsāks par četrām nedēļām no informācijas publicēšanas dienas iznomātāja tīmekļvietnē.

16. Pretendents pieteikumā norāda savus personu identificējošos datus, iesniedz nomas objekta izmantošanas programmu, kurā norādīti plānotie sniedzamie pakalpojumi un vides aizsardzības pasākumi, kā arī citu informāciju, ko pieprasījis iznomātājs vai pretendents uzskata par nepieciešamu.

17. Pretendenti, kuri neatbilst šo noteikumu 14.9. apakšpunktā izvirzītajām prasībām vai kuru iesniegtie dokumenti neatbilst šo noteikumu 14.10. vai 14.11. apakšpunktam, izsolē vai konkursā nepiedalās. Ārvalstīs izsniegti dokumenti tiek pieņemti, ja tie noformēti atbilstoši Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem.

18. Rīkojot izsoli, solīšanu sāk no iznomātāja noteiktās izsoles sākuma nomas maksas, kas atbilst neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus vērtībai, bet ne mazāk par 40 euro gadā, piemērojot noteikto soli augšupejošā virzienā. Uzvar pretendents, kas nosolījis augstāko nomas maksu.

19. Izsole notiek elektronisko izsoļu vietnē, kas izveidota saskaņā ar Civilprocesa likuma 605.1 pantu, ievērojot šos noteikumus, normatīvos aktus par kārtību, kādā veic darbības elektronisko izsoļu vietnē, un izsoles noteikumus.

20. Persona, kura vēlas piedalīties izsolē, 20 dienu laikā no izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma iemaksā izsoles organizētājam nodrošinājumu izsoles sludinājumā norādītajā apmērā un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, nosūta izsoles organizētājam lūgumu autorizēt to dalībai izsolē. Septiņu dienu laikā pēc pretendenta pieteikuma saņemšanas izsoles organizētājs autorizē dalībai izsolē pretendentus, kuri izpildījuši visus izsoles priekšnoteikumus. Izsolei autorizētie dalībnieki drīkst izdarīt solījumus visā izsoles norises laikā.

21. Izsole noslēdzas saskaņā ar Civilprocesa likuma 608. panta ceturto daļu.

22. Izsoles organizētājs var pārtraukt izsoli, ja tās norises laikā saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu. Paziņojumu par izsoles pārtraukšanu publicē elektronisko izsoļu vietnē.

23. Piedāvātā augstākā summa jāsamaksā divu nedēļu laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma summa tiek ieskaitīta nomas gada maksā.

24. Ja neviens izsoles dalībnieks nav pārsolījis izsoles sākumcenu vai nosolītājs nav samaksājis nosolīto cenu, izsole atzīstama par nenotikušu.

25. Ja nav pieteicies neviens pretendents vai pretendentu piedāvājums neatbilst izvirzītajām prasībām, iznomātājs pieņem šo noteikumu 35. punktā minēto lēmumu.

26. Rīkojot konkursu, ūdenstilpes vai pludmales nomas maksu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai, bet ne mazāku par 40 euro gadā.

27. Konkursa uzvarētāju atbilstoši konkursa nolikumam nosaka konkursa vērtēšanas komisija un paziņo to iznomātājam.

28. Konkursa nolikumā papildus šo noteikumu 14. punktā norādītajai publicējamajai informācijai iekļauj:

28.1. vispārīgu informāciju par nomas objektu un konkursa rīkotāju;

28.2. konkursa vērtēšanas kritērijus un kārtību;

28.3. konkursa rezultātu pārsūdzēšanas iespēju un kārtību;

28.4. nomas līgumā iekļautās pamatprasības.

29. Izsoli vai konkursu uzskata par notikušu un iznomātājs var pieņemt lēmumu slēgt nomas līgumu, ja, ievērojot šo noteikumu 14.9., 14.10. un 14.11. apakšpunktā publicētās iznomātāja prasības, ir piedalījies vismaz viens pretendents.

30. Pēc uzvarētāja noskaidrošanas šo noteikumu 18. vai 27. punktā noteiktajā kārtībā iznomātājs pieņem lēmumu slēgt nomas līgumu. Iznomātājs 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas iznomātāja tīmekļvietnē publicē informāciju, norādot pretendentu, ar kuru tiks slēgts nomas līgums, lēmuma apstrīdēšanas iespējas un laiku, kad pēc apstrīdēšanas termiņa beigām puses paraksta nomas līgumu.

31. Septiņu dienu laikā pēc izsoles šo noteikumu 11. punktā minētā amatpersona apstiprina izsoles protokolu.

32. Ja iznomātājs nevar vienoties ar uzvarētāju par nomas līguma nosacījumiem vai uzvarētājs atsakās noteiktajā termiņā slēgt nomas līgumu, iznomātājs pieņem šo noteikumu 35. punktā minēto lēmumu.

33. Iznomātājs neslēdz nomas līgumu ar personu, kurai pēdējā gada laikā ir nenokārtotas parādsaistības ar iznomātāju, iepriekšējā darbībā konstatēti pārkāpumi pret vidi vai nomas attiecībās nav ievērotas līgumsaistības un normatīvo aktu prasības.

34. Šo noteikumu 9. un 30. punktā minēto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

35. Iznomātājs pieņem lēmumu atkārtoti rīkot izsoli vai konkursu vai atteikties no ūdenstilpes vai pludmales iznomāšanas, ja nav saņemts neviens pretendenta pieteikums vai puses nevar vienoties par nomas līguma nosacījumiem. Pieņemot lēmumu rīkot izsoli atkārtoti, var pazemināt sākotnējo nomas maksu, bet ne vairāk par 20 % no neatkarīga vērtētāja noteiktās tirgus vērtības un ne zemāk par 40 euro gadā.

III. Nomas līgums

36. Iznomātājs slēdz nomas līgumu ar šo noteikumu 30. punktā minētajā lēmumā norādīto personu un 15 dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas paraksta līgumu.

37. Nomas maksu nosaka atbilstoši izsoles vai konkursa rezultātam, un tā nevar būt zemāka par 40 euro gadā.

38. Nomas līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

38.1. līdzēju dati (iznomātājs un nomnieks, tos identificējošie dati);

38.2. iznomātais objekts (nosaukums, kadastra dati un grafisks attēls), iznomātā platība;

38.3. iznomāšanas mērķis;

38.4. plānotā darbība un paredzamie pakalpojumi;

38.5. līdzēju tiesības un pienākumi;

38.6. nomas maksa, samaksas kārtība un pārskatīšana, piemērojamie kavējuma procenti, kas sastāda ne mazāk kā 0,1 % par katru nokavēto dienu;

38.7. nomas termiņš;

38.8. prasības nomas objektam pēc līguma beigām, ieguldījumu veikšanas kārtība un zaudējumu atlīdzināšana;

38.9. nosacījumi nepieciešamo un derīgo izdevumu atlīdzināšanai, ja tādi tiek paredzēti;

38.10. nosacījumi nomas līguma pārskatīšanai un izbeigšanai pirms termiņa atbilstoši šo noteikumu 45. punktam, tai skaitā vienpusējas tiesības atkāpties no nomas līguma;

38.11. nomas līguma grozīšanas kārtība;

38.12. strīdu izšķiršanas kārtība;

38.13. citi noteikumi.

39. Nomas līgumā nosaka nomniekam pienākumu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā nodrošināt piekļuvi publiskajiem ūdeņiem.

40. Nomas līgumā iekļauj nomniekam prasības vides aizsardzības nodrošināšanai:

40.1. nepieļaut darbības, kas var negatīvi ietekmēt vides stāvokli, cilvēku drošību un veselību;

40.2. nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu kaitējuma draudus vai kaitējumu, ja tādi radušies izmantošanas dēļ;

40.3. atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

41. Iznomātājs informāciju par noslēgto nomas līgumu 10 darbdienu laikā pēc nomas līguma parakstīšanas publicē savā tīmekļvietnē un informē pašvaldību, ja iznomātājs nav pašvaldība, kā arī citus ūdenstilpes īpašniekus vai valdītājus, ja tādi ir. Informācijā norāda vismaz nomas objektu, iznomāšanas mērķi, nomnieku un nomas termiņu.

42. Noslēgtā nomas līguma noteikumi nedrīkst būtiski atšķirties no publicētajiem nomas noteikumiem. Līgumā noteiktā nomas maksa nedrīkst būt zemāka par izsoles vai konkursa rezultātiem.

IV. Nomas līguma termiņi

43. Ūdenstilpi vai pludmali var iznomāt uz laiku līdz 12 gadiem.

44. Ūdenstilpi vai pludmali var iznomāt uz laiku līdz sešiem gadiem, ja šo noteikumu 14.5. apakšpunktā noteiktajā termiņā pieteicies tikai viens pretendents.

45. Ja nomas līgumu slēdz uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem gadiem, iznomātājs vienpusēji pārskata nomas maksu ne retāk kā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā un maina atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai aktuālajai nomas maksai, ja pārskatītā nomas maksa ir augstāka par noteikto nomas maksu. Ja nomnieks nepiekrīt pārskatītajam nomas maksas apmēram, nomniekam ir tiesības vienpusēji atkāpties no nomas līguma, par to rakstiski informējot iznomātāju vienu mēnesi iepriekš. Nomas līgumā nosaka, ka nomnieks atmaksā izdevumus par neatkarīga vērtētāja pakalpojumiem sākotnējās nomas maksas noteikšanai un nomas maksas pārskatīšanai. Papildus nomas maksai nomnieks maksā normatīvajos aktos noteiktos nodokļus vai to kompensāciju, kas attiecas uz iznomāto teritoriju.

46. Ja ūdenstilpei nav izstrādāts šo noteikumu 4. un 8. punktā minētais apsaimniekošanas dokuments, nomas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

47. Ja ūdenstilpe vai pludmale ietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, nomas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

48. Šajos noteikumos noteikto maksimālo nomas līguma termiņu nedrīkst pagarināt.

V. Noslēguma jautājumi

49. Nomas līgumiem, kas noslēgti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā līguma noslēgšanas laikā.

50. Ja saskaņā ar likumu ir mainījies ūdenstilpes vai pludmales valdītājs, esošais nomnieks saglabā nomas tiesības. Pusēm vienojoties, nomas līgums var tikt pārskatīts saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu.

51. Informāciju par spēkā esošajiem nomas līgumiem, kas noslēgti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, iznomātājs ievieto savā tīmekļvietnē un norāda nomas objektu, iznomāšanas mērķi, nomnieku, nomas maksu un nomas termiņu, kā arī nomas objekta grafisko attēlojumu.

52. Iznomātāja īpašumā vai valdījumā esošos iekšējos ūdeņus, kas nav publiskie ūdeņi šo noteikumu izpratnē, var iznomāt, ievērojot šo noteikumu prasības.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒
veselības ministrs D. Pavļuts
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Publisko ūdeņu nomas noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 719Pieņemts: 15.11.2022.Stājas spēkā: 18.11.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 224, 17.11.2022. OP numurs: 2022/224.10
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
337236
18.11.2022
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"