1. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt nacionālo interešu objekta — Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju Latvijas Republikas teritorijas ietvaros (turpmāk — Rail Baltica projekts) — sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu. Rail Baltica projekta īstenošana šā likuma izpratnē ir darbību kopums, kas ietver dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvju projektēšanu, priekšizpētes darbus, būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanas darbus un būvdarbus. Rail Baltica projekta īstenošanas teritorija ir attēlota Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

2. pants. Tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietveramās prasības

(1) Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kuras neatbilst Rail Baltica projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības noteikumiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecināmības noteikumiem.

(2) Šis pants neattiecas uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

3. pants. Rīcība ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem pieminekļiem

(1) Ja Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā atrodas kultūras piemineklis vai tā aizsardzības zona, Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota persona nodrošina, ka attiecīgajā teritorijā tiek veikta kultūrvēsturisko vērtību apzināšana, izpēte, kultūras pieminekļa fiksācija un būvniecības ietekmes uz kultūras pieminekli novērtējums. Attiecīgo dokumentāciju un objektīvi argumentētu pamatojumu kultūras pieminekļa izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota persona iesniedz Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.

(2) Lēmumu par kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma pieņem Ministru kabinets, noskaidrojot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes viedokli un vietējas nozīmes kultūras pieminekļa gadījumā konsultējoties ar pašvaldību, kuras teritorijā attiecīgais piemineklis atrodas.

(3) Ministru kabinets izslēdz kultūras pieminekli no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, ja izpildās visi šādi kritēriji:

1) īstenojot samērīgus pasākumus dzelzceļa infrastruktūras izvietošanai, nav iespējams savienot kultūras pieminekļa pastāvēšanu ar Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidi;

2) kultūras pieminekli nav iespējams vai nav lietderīgi pārvietot uz citu vietu vai vismaz daļēji saglabāt.

(4) Ja pieņemts lēmums par kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdod nosacījumus kultūras pieminekļa izpētei, fiksācijai, pārvietošanai vai kultūras pieminekļa vērtīgāko daļu vai fragmentu demontāžai un saglabāšanai.

4. pants. Rīcība ar Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā esošiem aizsargājamiem kokiem

Ja Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā atrodas aizsargājams koks, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augošs koks vai aizsargājamā alejā augošs koks (turpmāk visi kopā — aizsargājams koks), to var nocirst, ja izpildās visi šādi kritēriji:

1) aizsargājamā koka pastāvēšanu nav iespējams savienot ar Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidi;

2) saņemts pozitīvs kokkopja (arborista) rakstveida atzinums, ja šāda atzinuma nepieciešamību noteikusi Dabas aizsardzības pārvalde;

3) saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.

5. pants. Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums

(1) Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums (no dienas, kad būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, līdz būves nodošanai ekspluatācijā) Rail Baltica projekta ietvaros būvējamām būvēm, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, ir astoņi gadi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto termiņu iespējams pagarināt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas termiņu attiecīgās kategorijas būvei.

6. pants. Topogrāfiskā plāna derīguma termiņš

Rail Baltica projekta ietvaros izbūvējamās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar tās būvniecību saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir četri gadi, skaitot no datuma, kad tas reģistrēts vietējās pašvaldības datubāzē.

8. pants. Rīcība ar rezerves zemes fonda zemi

Valstij piekrīt un, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā tiek ierakstīta tāda neapbūvēta rezerves zemes fondā ieskaitīta un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantota zeme, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai.

9. pants. Kompensācija nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā

Rezerves zemes fondā ieskaitīto zemi var izmantot arī kā atlīdzības kompensāciju par Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamā privātpersonas nekustamā īpašuma atsavināšanu.

10. pants. Servitūta nodibināšana un tā paziņošanas kārtība

(1) Par labu valstij Satiksmes ministrijas personā uz šā likuma pamata tiek nodibināts servitūts uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, ja tas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā un nepieciešams priekšizpētes darbu veikšanai. Servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona paziņo, ka citas personas īpašums vairs nav nepieciešams priekšizpētes darbu veikšanai, un tas tiek nodots atpakaļ īpašniekam. Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona informē nekustamā īpašuma īpašnieku (tiesisko valdītāju), ka uz tam piederošo nekustamo īpašumu ir noteikts servitūts un tiks uzsākti Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamie priekšizpētes darbi, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms priekšizpētes darbu uzsākšanas.

(2) Par labu valstij Satiksmes ministrijas personā uz šā likuma pamata tiek nodibināts servitūts uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, ja tas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā un nepieciešams būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanās darbu un būvdarbu veikšanai. Servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad citas personas īpašums tiek atsavināts atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām un valsts īpašuma tiesību uz to nostiprināšanai zemesgrāmatā. Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona informē nekustamā īpašuma īpašnieku (tiesisko valdītāju), ka uz tam piederošo nekustamo īpašumu ir noteikts servitūts un tiks uzsākti Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamie darbi, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms Rail Baltica projekta īstenošanas darbu uzsākšanas.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

11. pants. Rīcība ar servitūtu aprobežotajā teritorijā un zaudējumu atlīdzināšana

(1) Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju) veikt priekšizpētes darbus. Par priekšizpētes darbu veidu, laiku, izmeklējamo teritoriju un kontaktinformāciju nekustamā īpašuma īpašnieks (tiesiskais valdītājs) tiek informēts 10. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc priekšizpētes darbiem Satiksmes ministrijas pilnvarotā persona nodrošina nekustamā īpašuma sakārtošanu, atjaunojot attiecīgo zemes gabalu tā iepriekšējā stāvoklī. Nekustamā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) atlīdzina priekšizpētes darbu laikā nodarītos zaudējumus, ja tādi radušies, Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(3) Būvdarbiem nepieciešamie sagatavošanās darbi šā likuma izpratnē ietver zemes ierīcības projekta izstrādi, zemes kadastrālo uzmērīšanu, atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošanu, atļauju saņemšanu koku ciršanai, koku un krūmu ciršanu, atmežošanu, augsnes virskārtas noņemšanu, pagaidu ēku un inženierbūvju ierīkošanu, arheoloģiskās un inženiertehniskās izpētes, tehniskajos vai īpašajos noteikumos paredzētās izpētes, meliorācijas sistēmu būvniecību un uzturēšanu, kā arī pirmās grupas inženierbūvju demontāžu, aizsardzību un pārbūvi gadījumos, kad ir saņemts saskaņojums no attiecīgās inženierbūves īpašnieka vai turētāja, un citus zemes gabala sagatavošanas darbus.

(4) Satiksmes ministrijai ir tiesības uzsākt būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanās darbus un būvdarbus sabiedrības vajadzībām atsavināmā nekustamajā īpašumā pēc tam, kad Satiksmes ministrija ir pieņēmusi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā minēto lēmumu par atlīdzības apmēru un ir paziņojusi par servitūta nodibināšanu 10. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Papildus jau noteiktajam būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanās darbus atļauts uzsākt, ņemot vērā izstrādātu būvprojektu minimālā sastāvā un būvdarbu veicēja izstrādātu un būvdarbu ierosinātāja apstiprinātu darbu veikšanas projektu. Dokumentācija, kas vajadzīga būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanas darbu uzsākšanas atzinuma saņemšanai un būvdarbu sagatavošanas darbu kontrolei, tiek sagatavota un uzturēta digitāli un elektroniski apstiprināta, to neiesniedzot Būvniecības informācijas sistēmā.

(5) Tās būves, kuras šajā pantā noteiktajā kārtībā ir uzbūvētas, pirms pabeigts nekustamā īpašuma atsavināšanas process, tiek ierakstītas zemesgrāmatā vienlaikus ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu uz atsavināto nekustamo īpašumu.

(6) No šā panta ceturtajā daļā minēto darbu uzsākšanas līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā nekustamā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) Satiksmes ministrija maksā tādu atlīdzību, kādu noteicis sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs atbilstoši nomas maksai tirgū. Atlīdzību ieskaita nekustamā īpašuma īpašnieka maksājumu kontā par katru ceturksni, ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku nav noslēgta citāda vienošanās.

(7) Jebkuri darbi atsavināmā nekustamajā īpašumā tiek plānoti un veikti tādā veidā, lai neradītu šķēršļus nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai un zaudējumus, kas atlīdzināmi nekustamā īpašuma īpašniekam atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām. Citas personas īpašuma atsavināšana ir pabeidzama ne vēlāk kā līdz būves nodošanai ekspluatācijā.

(8) Zaudējumi, kas atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) nodarīti saistībā ar Rail Baltica projekta īstenošanas darbiem, tiek noteikti un atlīdzināti Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(9) Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir tiesības Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās būves projektēt un būvēt uz vairākiem neapvienotiem zemes gabaliem. Ja normatīvie akti paredz nepieciešamību zemes gabalus zem attiecīgās būves apvienot, Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir pienākums šādus zemes gabalus apvienot līdz būvdarbu pabeigšanai.

(10) Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir tiesības veikt šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētos darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā. Aizliegts likt šķēršļus Rail Baltica projekta īstenošanai vai jebkādā veidā traucēt attiecīgo darbu veicējus. Strīds par servitūta noteikšanu neietekmē Rail Baltica projekta īstenošanas darbu uzsākšanu.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

1. Šā likuma 5. pantā paredzētais maksimālais būvdarbu termiņš attiecas arī uz tām Rail Baltica projekta ietvaros būvējamo būvju būvatļaujām, kas izdotas divu gadu laikā pirms šā likuma spēkā stāšanās.

2. Šā likuma 6. pantā paredzētais topogrāfiskā plāna derīguma termiņš attiecas arī uz tiem Rail Baltica projektam sagatavotajiem topogrāfiskajiem plāniem, kas reģistrēti vietējās pašvaldības datubāzē divu gadu laikā pirms šā likuma spēkā stāšanās.