1. pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt nacionālo interešu objekta — elektrificētas Eiropas standarta platuma (1435 milimetri) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar to saistīto būvju — būvniecības Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk — Rail Baltica projekts) sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu atbilstoši Rail Baltica projekta īstenošanas tvērumam un ieviešanas struktūrai, pirmajā posmā nodrošinot funkcionālu Eiropas sliežu platuma pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras Latvijas posma savienojumu ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku atbilstoši pieejamam finansējumam, bet otrajā posmā — atlikušā Rail Baltica projekta tvēruma Latvijas teritorijā īstenošanu atbilstoši pieejamam finansējumam.

(2) Rail Baltica projekta īstenošana šā likuma izpratnē ir darbību kopums, kas ietver visus dzelzceļa infrastruktūras attīstībai nepieciešamos procesus, tai skaitā nekustamo īpašumu atsavināšanu un dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvju projektēšanu un būvniecību. Rail Baltica projekta īstenošanas teritorija atbilst Eiropas standarta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamajai teritorijai, un tā ir iekļauta un tiek aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv kā nacionālo interešu objekta teritorija atbilstoši tās robežām.

(3) Rail Baltica projekts nodrošina pasažieru, bagāžas un kravu, kā arī militāro pārvadājumu nodrošināšanai paredzētas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecību.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)

1.¹ pants. Rail Baltica projekta finansējums

(1) Rail Baltica projekta īstenošanu finansē no:

1) Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem;

2) valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Rail Baltica projekta īstenošanu var finansēt arī no citiem finansējuma avotiem.

(3) Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētos līdzekļus aizliegts izlietot citiem mērķiem.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)

1.² pants. Rail Baltica projekta īstenošanā iesaistīto institūciju kompetence

(1) Ministru kabinets apstiprina Rail Baltica projekta tvērumu, īstenošanas kārtas, budžetu un īstenošanas termiņu.

(2) Ministru prezidents ir atbildīgs par Rail Baltica projekta īstenošanas koordināciju Ministru kabinetā un nodrošina iesaistīto ministriju sadarbību atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajam.

(3) Satiksmes ministrija veido transporta nozares politiku Rail Baltica projekta īstenošanai, vada Rail Baltica projekta īstenošanu, uzrauga tās gaitu un koordinē šā projekta ieviešanu.

(4) Finanšu ministrija ir atbildīga par Rail Baltica projekta finansējuma piesaistes stratēģijas izstrādi un uzraudzību, finansējuma avotu identificēšanu un piesaisti, kā arī ar projekta finansēšanu saistīto fiskālo risku uzraudzību.

(5) Valsts pārvaldes iestādes sadarbojas ar Rail Baltica projekta īstenošanā iesaistītajām institūcijām un atbilstoši kompetencei sniedz konsultācijas par normatīvā regulējuma piemērošanas aspektiem, grozījumiem tiesību aktos, kas nepieciešami, lai pielāgotu normatīvo regulējumu Rail Baltica projekta pārnacionālajam raksturam, tvērumam un apjomam, kā arī atbilstoši Ministru kabineta piešķirtajam deleģējumam pārstāv Latvijas nacionālās intereses ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās, lai nodrošinātu Rail Baltica projekta sekmīgu un jēgpilnu īstenošanu, tostarp:

1) Ārlietu ministrija nodrošina atbalstu un sniedz priekšlikumus Rail Baltica projekta ietvaros notiekošās starptautiskās sadarbības koordinēšanā, tai skaitā sadarbojas ar projekta īstenošanā iesaistītajām valstīm, Eiropas Savienības institūcijām un citām ārvalstu institūcijām, un ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto starpvalstu un starpvaldību līgumu slēgšanā;

2) Tieslietu ministrija nodrošina atbalstu normatīvā regulējuma izstrādē Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu tiesību reģistrācijas un atsavināšanas jautājumos;

3) Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina atbalstu un sniedz priekšlikumus Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās elektroapgādes infrastruktūras ierīkošanas jautājumos, kā arī ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansēto klimata un enerģētikas projektu plānošanā, vērtēšanā un ieviešanā;

4) Aizsardzības ministrija nodrošina atbalstu un sniedz priekšlikumus ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto valsts aizsardzības un militārās mobilitātes jautājumu koordinēšanā;

5) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nodrošina atbalstu un sniedz priekšlikumus dabas aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī digitālo pakalpojumu jautājumos;

6) Ekonomikas ministrija nodrošina atbalstu un sniedz priekšlikumus normatīvā regulējuma izstrādē un saskaņošanā būvniecības jomā, nodrošinot ātru un samērīgu būvniecības administratīvā procesa īstenošanu, kā arī piesaista Rail Baltica projektam ārvalstu investīcijas un īsteno pasākumus eksportspējas paaugstināšanai un ārējās tirdzniecības veicināšanai;

7) Izglītības un zinātnes ministrija savas kompetences ietvaros nodrošina atbalstu Rail Baltica projekta īstenošanai un ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo speciālistu sagatavošanā un zinātnisko institūciju iesaistē, lai veicinātu šā projekta pētniecību un inovācijas attīstību.

(6) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, stratēģijas vai citus vidēja vai ilgtermiņa politikas dokumentus, Rail Baltica projekts tajos iekļaujams kā neatņemama attiecīgās nozares attīstības sastāvdaļa, ņemot vērā Rail Baltica projekta mērķus, tvērumu un īstenošanas grafiku.

(7) Satiksmes ministrs ne retāk kā divas reizes gadā informē Ministru kabinetu par Rail Baltica projekta īstenošanas progresu, turpmākajiem pasākumiem šā projekta īstenošanā un no tiem izrietošiem nozaru ministrijām Ministru kabineta uzticētiem uzdevumiem. Informācijā ietver vismaz Rail Baltica projekta tvērumu, termiņus, faktisko izmaksu izpildi un prognozi, pieejamo finansējumu, būtiskākos riskus un to mazināšanas pasākumus, būtiskākos iepirkumus un līgumsaistības, kā arī būtiskākās tiesvedības un prasījumus.

(8) Ministru prezidents ne retāk kā divas reizes gadā informē Saeimu par Rail Baltica projekta īstenošanas progresu.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)

1.³ pants. Rail Baltica projekta infrastruktūras piederība un pārvaldība

(1) Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izbūvētā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītās būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.

(2) Ja Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams pārbūvēt vai pārvietot citai personai (īpašniekam vai valdītājam) piederošas būves, inženierbūves vai inženiertīklus vai demontēt un uzbūvēt demontēto vietā būves, inženierbūves vai inženiertīklus, lai nodrošinātu šo objektu līdzvērtīgu funkcionālo stāvokli un apjomu, vai izbūvēt Rail Baltica projekta funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamos objektus, normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā drīkst veikt ieguldījumus citas personas īpašumā. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā var tikt veikti ieguldījumi citai personai piederošā īpašumā.

(3) Ja Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros par šim projektam piešķirtajiem līdzekļiem tiek izbūvētas, pārbūvētas vai pārvietotas būves, inženierbūves vai inženiertīkli, tad īpašuma vai valdījuma tiesības uz jaunizbūvētajiem objektiem reģistrējamas atbilstoši normatīvajiem aktiem, bet uz pārbūvētajiem vai pārvietotajiem objektiem — personai, kurai piederēja vai kuras valdījumā iepriekš bija attiecīgie objekti.

(4) Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis integrē Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru (1435 milimetru sliežu platuma sistēmu) un nodrošina tās saderību ar 1520 milimetru sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, attīstot vienu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

(5) Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis ir vienots ar 1520 milimetru sliežu platuma sistēmu, neatkarīgs no pārvadātājiem un pēc iespējas nodrošina ar pārējām Baltijas valstīm vienotu pieeju Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai visās Baltijas valstīs.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)

1.⁴ pants. Informācijas atklātība

Ar Rail Baltica projektu saistītie dokumenti ir vispārpieejama informācija, izņemot informāciju, kuras pieejamību likums ierobežo valsts drošības interesēs, militārās drošības interesēs vai kura ir aizsargājama kā komercnoslēpums.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)

2. pants. Tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietveramās prasības

(1) Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kuras neatbilst Rail Baltica projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības noteikumiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecināmības noteikumiem.

(2) Šis pants neattiecas uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

3. pants. Rīcība ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem pieminekļiem

(1) Ja Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā atrodas kultūras piemineklis vai tā aizsardzības zona, Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota persona nodrošina, ka attiecīgajā teritorijā tiek veikta kultūrvēsturisko vērtību apzināšana, izpēte, kultūras pieminekļa fiksācija un būvniecības ietekmes uz kultūras pieminekli novērtējums. Attiecīgo dokumentāciju un objektīvi argumentētu pamatojumu kultūras pieminekļa izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota persona iesniedz Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.

(2) Lēmumu par kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma pieņem Ministru kabinets, noskaidrojot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes viedokli un vietējas nozīmes kultūras pieminekļa gadījumā konsultējoties ar pašvaldību, kuras teritorijā attiecīgais piemineklis atrodas.

(3) Ministru kabinets izslēdz kultūras pieminekli no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, ja izpildās visi šādi kritēriji:

1) īstenojot samērīgus pasākumus dzelzceļa infrastruktūras izvietošanai, nav iespējams savienot kultūras pieminekļa pastāvēšanu ar Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidi;

2) kultūras pieminekli nav iespējams vai nav lietderīgi pārvietot uz citu vietu vai vismaz daļēji saglabāt.

(4) Ja pieņemts lēmums par kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdod nosacījumus kultūras pieminekļa izpētei, fiksācijai, pārvietošanai vai kultūras pieminekļa vērtīgāko daļu vai fragmentu demontāžai un saglabāšanai.

4. pants. Rīcība ar Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā esošiem aizsargājamiem kokiem

Ja Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā atrodas aizsargājams koks, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augošs koks vai aizsargājamā alejā augošs koks (turpmāk visi kopā — aizsargājams koks), to var nocirst, ja izpildās visi šādi kritēriji:

1) aizsargājamā koka pastāvēšanu nav iespējams savienot ar Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidi;

2) saņemts pozitīvs kokkopja (arborista) rakstveida atzinums, ja šāda atzinuma nepieciešamību noteikusi Dabas aizsardzības pārvalde;

3) saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.

4.¹ pants. Vides procedūru veikšana

Likumā noteiktās vides procedūras saistībā ar plānoto Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūvi var veikt vienlaikus ar minētās infrastruktūras projektēšanas darbiem, bet ne vēlāk kā līdz brīdim, kad saņemta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi jau ierosinātā būvniecības procesa ietvaros.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)

4.² pants. Dabas resursu apsaimniekošana būvniecības ietvaros veikto zemes darbu procesā

Par dabas resursu iegūšanu Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistīto būvju būvniecības teritorijā, kā arī par dabas resursu pārvietošanu Rail Baltica projekta būvobjektā ietilpstošo nekustamo īpašumu robežās vai vairāku būvobjektu ietvaros, kas nepieciešama, lai nodrošinātu Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistīto būvju būvniecību, nodoklis nav maksājams.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)

4.³ pants. Būvatļaujās ietverto projektēšanas nosacījumu izpildes maksimālais termiņš

(1) Rail Baltica projekta būvniecībai izdotajās būvatļaujās ietverto projektēšanas nosacījumu izpildes maksimālais termiņš ir 10 gadi no būvatļaujas izdošanas dienas.

(2) Būvdarbu ierosinātājs ik pēc diviem gadiem informē pašvaldību par projektēšanas darbu turpināšanu atbilstoši pašvaldības izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

4.⁴ pants. Būvniecības ieceres publiska apspriešana

Attiecībā uz Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību būvniecības ieceres publisku apspriešanu nerīko.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)

5. pants. Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums

(1) Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums (no dienas, kad būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, līdz būves nodošanai ekspluatācijā) Rail Baltica projekta ietvaros būvējamām būvēm, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, ir astoņi gadi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto termiņu iespējams pagarināt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas termiņu attiecīgās kategorijas būvei.

6. pants. Topogrāfiskā plāna derīguma termiņš

Rail Baltica projekta ietvaros izbūvējamās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar tās būvniecību saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir četri gadi, skaitot no datuma, kad tas reģistrēts vietējās pašvaldības datubāzē.

6.¹ pants. Meliorācijas sistēmu atjaunošana, uzturēšana un pārbūve

(1) Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju) Rail Baltica projekta īstenošanai veikt meliorācijas sistēmu atjaunošanas un uzturēšanas darbus meliorācijas sistēmu aizsargjoslās. Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona informē nekustamā īpašuma īpašnieku (tiesisko valdītāju) par to, ka uz tam piederošas zemes tiks uzsākti Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamie darbi, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.

(2) Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir tiesības Rail Baltica projekta īstenošanai pārbūvēt meliorācijas sistēmu, publicējot attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūtot zemes īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) rakstveida paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbu uzsākšanas, ja darbi pilnībā vai daļēji veicami esošās aizsargjoslas robežās un pēc pārbūves:

1) attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par pieciem metriem vai

2) aizsargjoslas aizņemtā platība palielināsies ne vairāk kā par 10 procentiem.

(3) Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā saskaņo esošās meliorācijas sistēmas pārbūvi un atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu, ja, pārbūvējot meliorācijas sistēmu Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros, attiecīgās meliorācijas sistēmas aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainās vairāk kā par pieciem metriem vai aizsargjoslas aizņemtā platība palielinās vairāk kā par 10 procentiem.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)

8. pants. Rīcība ar rezerves zemes fonda zemi

Valstij piekrīt un, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā tiek ierakstīta tāda neapbūvēta rezerves zemes fondā ieskaitīta un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantota zeme, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai.

9. pants. Kompensācija nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā

Rezerves zemes fondā ieskaitīto zemi var izmantot arī kā atlīdzības kompensāciju par Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamā privātpersonas nekustamā īpašuma atsavināšanu.

10. pants. Servitūta nodibināšana un tā paziņošanas kārtība

(1) Par labu valstij Satiksmes ministrijas personā uz šā likuma pamata tiek nodibināts servitūts uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, ja tas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā un nepieciešams priekšizpētes darbu veikšanai. Servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona paziņo, ka citas personas īpašums vairs nav nepieciešams priekšizpētes darbu veikšanai, un tas tiek nodots atpakaļ īpašniekam. Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona informē nekustamā īpašuma īpašnieku (tiesisko valdītāju), ka uz tam piederošo nekustamo īpašumu ir noteikts servitūts un tiks uzsākti Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamie priekšizpētes darbi, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms priekšizpētes darbu uzsākšanas.

(2) Par labu valstij Satiksmes ministrijas personā uz šā likuma pamata tiek nodibināts servitūts uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, ja tas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā un nepieciešams būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanās darbu un būvdarbu veikšanai. Servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad citas personas īpašums tiek atsavināts atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām un valsts īpašuma tiesību uz to nostiprināšanai zemesgrāmatā. Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona informē nekustamā īpašuma īpašnieku (tiesisko valdītāju), ka uz tam piederošo nekustamo īpašumu ir noteikts servitūts un tiks uzsākti Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamie darbi, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms Rail Baltica projekta īstenošanas darbu uzsākšanas.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

11. pants. Rīcība ar servitūtu aprobežotajā teritorijā un zaudējumu atlīdzināšana

(1) Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju) veikt priekšizpētes darbus. Par priekšizpētes darbu veidu, laiku, izmeklējamo teritoriju un kontaktinformāciju nekustamā īpašuma īpašnieks (tiesiskais valdītājs) tiek informēts 10. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc priekšizpētes darbiem Satiksmes ministrijas pilnvarotā persona nodrošina nekustamā īpašuma sakārtošanu, atjaunojot attiecīgo zemes gabalu tā iepriekšējā stāvoklī. Nekustamā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) atlīdzina priekšizpētes darbu laikā nodarītos zaudējumus, ja tādi radušies, Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(3) Būvdarbiem nepieciešamie sagatavošanās darbi šā likuma izpratnē ietver zemes ierīcības projekta izstrādi, zemes kadastrālo uzmērīšanu, atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošanu, atļauju saņemšanu koku ciršanai, koku un krūmu ciršanu, atmežošanu, augsnes virskārtas noņemšanu, pagaidu ēku un inženierbūvju ierīkošanu, arheoloģiskās un inženiertehniskās izpētes, tehniskajos vai īpašajos noteikumos paredzētās izpētes, meliorācijas sistēmu būvniecību un uzturēšanu, kā arī pirmās grupas inženierbūvju demontāžu, aizsardzību un pārbūvi gadījumos, kad ir saņemts saskaņojums no attiecīgās inženierbūves īpašnieka vai turētāja, un citus zemes gabala sagatavošanas darbus.

(4) Satiksmes ministrijai ir tiesības uzsākt būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanās darbus un būvdarbus sabiedrības vajadzībām atsavināmā nekustamajā īpašumā pēc tam, kad Satiksmes ministrija ir pieņēmusi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā minēto lēmumu par atlīdzības apmēru un ir paziņojusi par servitūta nodibināšanu 10. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Papildus jau noteiktajam būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanās darbus atļauts uzsākt, ņemot vērā izstrādātu būvprojektu minimālā sastāvā un būvdarbu veicēja izstrādātu un būvdarbu ierosinātāja apstiprinātu darbu veikšanas projektu. Dokumentācija, kas vajadzīga būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanas darbu uzsākšanas atzinuma saņemšanai un būvdarbu sagatavošanas darbu kontrolei, tiek sagatavota un uzturēta digitāli un elektroniski apstiprināta, to neiesniedzot Būvniecības informācijas sistēmā.

(5) Tās būves, kuras šajā pantā noteiktajā kārtībā ir uzbūvētas, pirms pabeigts nekustamā īpašuma atsavināšanas process, tiek ierakstītas zemesgrāmatā vienlaikus ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu uz atsavināto nekustamo īpašumu.

(6) No šā panta ceturtajā daļā minēto darbu uzsākšanas līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā nekustamā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) Satiksmes ministrija maksā tādu atlīdzību, kādu noteicis sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs atbilstoši nomas maksai tirgū. Atlīdzību ieskaita nekustamā īpašuma īpašnieka maksājumu kontā par katru ceturksni, ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku nav noslēgta citāda vienošanās.

(7) Jebkuri darbi atsavināmā nekustamajā īpašumā tiek plānoti un veikti tādā veidā, lai neradītu šķēršļus nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai un zaudējumus, kas atlīdzināmi nekustamā īpašuma īpašniekam atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām. Citas personas īpašuma atsavināšana ir pabeidzama ne vēlāk kā līdz būves nodošanai ekspluatācijā.

(8) Zaudējumi, kas atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) nodarīti saistībā ar Rail Baltica projekta īstenošanas darbiem, tiek noteikti un atlīdzināti Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(9) Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir tiesības Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās būves projektēt un būvēt uz vairākiem neapvienotiem zemes gabaliem. Ja normatīvie akti paredz nepieciešamību zemes gabalus zem attiecīgās būves apvienot, Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir pienākums šādus zemes gabalus apvienot līdz būvdarbu pabeigšanai.

(10) Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai ir tiesības veikt šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētos darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā. Aizliegts likt šķēršļus Rail Baltica projekta īstenošanai vai jebkādā veidā traucēt attiecīgo darbu veicējus. Strīds par servitūta noteikšanu neietekmē Rail Baltica projekta īstenošanas darbu uzsākšanu.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

1. Šā likuma 5. pantā paredzētais maksimālais būvdarbu termiņš attiecas arī uz tām Rail Baltica projekta ietvaros būvējamo būvju būvatļaujām, kas izdotas divu gadu laikā pirms šā likuma spēkā stāšanās.

2. Šā likuma 6. pantā paredzētais topogrāfiskā plāna derīguma termiņš attiecas arī uz tiem Rail Baltica projektam sagatavotajiem topogrāfiskajiem plāniem, kas reģistrēti vietējās pašvaldības datubāzē divu gadu laikā pirms šā likuma spēkā stāšanās.

3. Atbildīgās institūcijas sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz 2026. gada 1. augustam veic Rail Baltica projekta dokumentu un informācijas pieejamības statusa auditu un nodrošina statusa pārskatīšanu. Valsts kanceleja nodrošina Rail Baltica projekta dokumentu un informācijas pieejamību gadījumos, kad ir pieņemts atbildīgās institūcijas lēmums par to, ka informācijas pieejamības ierobežojums dokumentam vai informācijai ir atcelts.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)

4. Šā likuma 4.³ panta pirmajā daļā paredzētais būvatļaujās ietverto projektēšanas nosacījumu izpildes maksimālais termiņš attiecas arī uz Rail Baltica projekta ietvaros pirms 2026. gada 1. jūlija izdotajām būvatļaujām.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)

5. Ministru kabinets līdz 2028. gada 31. decembrim sagatavo grozījumus normatīvajā regulējumā, paredzot vienreizēju atlīdzību par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, ko izraisa meliorācijas sistēmas izbūve.

(21.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2026.)