Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 660

Rīgā 2022. gada 18. oktobrī (prot. Nr. 53 36. §)
Energoefektivitātes monitoringa noteikumi
Izdoti saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 5. panta ceturto un piekto daļu, 6. panta piekto daļu, 10. panta septīto daļu un 12. panta sesto un piecpadsmito daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. valsts iestāde, pašvaldība un cita atvasināta publiska persona paziņo par energopārvaldības sistēmas ieviešanu, paziņošanas termiņus, paziņojuma un tam pievienojamo dokumentu saturu;

1.2. valsts iestāde, pašvaldība un cita atvasināta publiska persona ziņo par energopārvaldības sistēmas darbības rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu;

1.3. tiek pārbaudīta un apstiprināta valsts iestādes, pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas energopārvaldības sistēmas ieviešana;

1.4. lielais uzņēmums un lielais elektroenerģijas patērētājs ziņo par energoaudita veikšanu vai sertificētas energopārvaldības sistēmas vai sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu, pārsertificēšanu un ierosinātajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem;

1.5. lielais uzņēmums un lielais elektroenerģijas patērētājs katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un sasniegto enerģijas ietaupījumu;

1.6. elektroenerģijas lietotājs iesniedz atbildīgajai iestādei elektroenerģijas patēriņa bilanci;

1.7. energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgā puse ziņo par enerģijas ietaupījumu.

2. Enerģijas ietaupījumu paziņošanai izmanto vienu vai vairākas šādas aprēķina metodes:

2.1. uzskaitītā ietaupījuma (ex-post) metode – enerģijas ietaupījumu aprēķina, nosakot faktisko enerģijas patēriņu un ņemot vērā faktorus, kas var ietekmēt enerģijas patēriņu;

2.2. apsekotā ietaupījuma metode – enerģijas ietaupījumu konstatē enerģijas galalietotāju anketēšanā vai intervēšanā, novērtējot enerģijas galalietotāju paradumu maiņu informēšanas, iekārtu marķējuma, sertificēšanas shēmu un viedo komercuzskaites mēraparātu ieviešanas un citu pasākumu īstenošanas rezultātā. Šo metodi neizmanto ietaupījuma noteikšanai, ko panāk, veicot fiziskus pasākumus;

2.3. mērogotā metode – enerģijas ietaupījumu aprēķina uzņēmuma energoauditors vai neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā, izmantojot tehniskās aplēses, saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā. Šo metodi izmanto, ja attiecībā uz kādu konkrētu iekārtu ir grūti iegūt pilnīgi precīzi izmērītus datus vai šādu datu ieguve ir nesamērīgi dārga;

2.4. paredzamā ietaupījuma (ex-ante) metode – enerģijas ietaupījumu aprēķina, izmantojot salīdzināšanu ar neatkarīgi konstatētiem iepriekšējo enerģijas ietaupījumu rezultātiem līdzīgās iekārtās, izmantojot datus no Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk – atbildīgā iestāde) izstrādāta un uzturēta enerģijas ietaupījumu kataloga, kurā iekļauti enerģijas ietaupījuma pasākumi un sasniedzamais enerģijas ietaupījums. Enerģijas ietaupījumu katalogs publicēts atbildīgās iestādes tīmekļvietnē.

3. Enerģijas ietaupījumu paziņo kā enerģijas galapatēriņu vai primārās enerģijas patēriņu, izmantojot šo noteikumu ​pielikumā minētās vērtības vai Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, VI pielikuma 1. tabulā noteiktās vērtības.

4. Enerģijas ietaupījumos var ieskaitīt tikai tos ietaupījumus, kuri iegūti:

4.1. ieviešot politikas pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu;

4.2. ieviešot tādus politikas pasākumus, kuros papildus citiem ieguvumiem ir iegūti enerģijas ietaupījumi;

4.3. ieviešot tādas preces, pakalpojumus un iekārtas, kuras atbilst normatīvajiem aktiem par energomarķējumu, ekodizainu, standartizāciju un preču un pakalpojumu drošumu;

4.4. pārsniedzot prasības, kas izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem, izņemot šo noteikumu 4.8. apakšpunktā noteikto gadījumu;

4.5. pārsniedzot ekodizaina prasības par konkrētu ar enerģiju saistītu ražojumu izņemšanu no tirgus attiecībā uz konkrētām ar enerģiju saistītām precēm (produktiem);

4.6. no tādiem fiskāliem pasākumiem (nodokļiem un nodevām), kuru likme pārsniedz Eiropas Savienībā noteikto minimālo nodokļu līmeni enerģijai, aprēķinos izmantojot jaunākos pieejamos datus par pieprasījuma (cenas) elastību un atsevišķi uzskaitot ietaupījumus no katra fiskālā pasākuma;

4.7. pārsniedzot emisijas standarta līmeni jauniem pasažieru automobiļiem, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/631 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011;

4.8. renovējot ēkas, ja Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtajā daļā par finansējuma piešķiršanu minētā atbildīgā iestāde, pašvaldība, lielais uzņēmums, lielais elektroenerģijas patērētājs, energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgā puse un brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu puse pierāda, ka tas ir būtiski enerģijas ietaupījumu sasniegšanai;

4.9. papildus tādiem enerģijas ietaupījumiem, kuri rastos bez Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtajā daļā minēto atbildīgo iestāžu un šo noteikumu 8. punktā minēto informācijas sniedzēju darbības energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu izstrādāšanā un ieviešanā. Lai noteiktu ietaupījumus, ņem vērā enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progresu un citu Eiropas Savienības un valsts līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;

4.10. ieviešot pasākumus, ar kuriem veicina maza apjoma atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ierīkošanu uz ēkām vai tajās, kuru rezultātā tiek panākts pārbaudāms, izmērāms vai aprēķināms enerģijas ietaupījums;

4.11. ieviešot politikas pasākumus, kas paātrina energoefektīvāku ražojumu un transportlīdzekļu nonākšanu apritē. Šādus ietaupījumus drīkst ieskaitīt pilnā apmērā, ja tiek pierādīts, ka šāda nonākšana apritē notiek pirms ražojuma vai transportlīdzekļa paredzamā vidējā kalpošanas laika beigām vai pirms ražojums vai transportlīdzeklis parasti tiktu aizstāts ar jaunu, un ietaupījums tiek ieskaitīts tikai par periodu līdz aizstājamā ražojuma vai transportlīdzekļa paredzamā vidējā kalpošanas laika beigām.

5. Valsts iestādes, pašvaldības un citas atvasinātas publiskās personas, lielie uzņēmumi, lielie elektroenerģijas patērētāji un energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgās puses piecus gadus no dokumentu sagatavošanas vai saņemšanas brīža saglabā visus dokumentus, kas izmantoti par pamatu paziņoto enerģijas ietaupījumu aprēķināšanai, ieskaitot maksājumu uzdevumus par energoresursiem, kā arī dokumentus par izmantotajām ietaupījumu aprēķināšanas metodēm.

6. Atbildīgā iestāde:

6.1. vienu reizi gadā savā tīmekļvietnē publicē energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgās puses panākto enerģijas ietaupījumu;

6.2. pārbauda un apstiprina energopārvaldības sistēmu valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām;

6.3. katru gadu līdz 30. aprīlim savā tīmekļvietnē publicē pārskatu par energopārvaldības sistēmas ieviešanu valsts iestādēs, pašvaldībās un citās atvasinātās publiskās personās;

6.4. apkopo informāciju par enerģijas ietaupījumu, kas iegūts no Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtajā daļā minētajām atbildīgajām iestādēm un šo noteikumu 8. punktā minētajām personām;

6.5. iesniedz Ekonomikas ministrijā Energoefektivitātes likuma 4.1 panta pirmajā daļā norādīto informāciju par aizpagājušo kalendāra gadu un publicē to savā tīmekļvietnē;

6.6. uzskaitot enerģijas ietaupījumu valsts obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanai:

6.6.1. ņem vērā katra energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma dzīves cikla ilgumu un koeficientu, ar kādu ietaupījumi laika gaitā samazinās;

6.6.2. atsevišķi uzskaita ietaupījumu, kas gūts pasākumos, ko finansē no valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fonda.

7. Atbildīgajai iestādei ir tiesības pieprasīt vai klātienē pārbaudīt:

7.1. informāciju par īstenotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tai skaitā šo noteikumu 5. punktā minēto dokumentāciju, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama atbildīgās iestādes uzdevumu izpildei;

7.2. energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajai pusei:

7.2.1. informāciju par tās galalietotāju enerģijas patēriņu sadalījumā pa nozarēm un mājsaimniecību sektorā;

7.2.2. informāciju par saviem galalietotājiem;

7.3. informāciju no lielajiem elektroenerģijas patērētājiem par elektroenerģijas izlietojumu un nodoto elektroenerģijas patēriņu apakšlietotājiem.

II. Enerģijas ietaupījumu ziņošana un uzskaite

8. Ikgadējo enerģijas ietaupījumu pārskatu aizpilda un Energoresursu informācijas sistēmā iesniedz:

8.1. lielais elektroenerģijas patērētājs, kuram ir pienākums veikt uzņēmuma energoauditu vai ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu, vai ieviest un uzturēt sertificētu papildināto vides pārvaldības sistēmu;

8.2. lielais uzņēmums, kuram ir pienākums veikt uzņēmuma energoauditu vai ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu, vai ieviest un uzturēt sertificētu papildināto vides pārvaldības sistēmu;

8.3. valstspilsētas pašvaldība, kas ieviesusi sertificētu energopārvaldības sistēmu;

8.4. valsts iestāde, pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona, kas ieviesusi energopārvaldības sistēmu;

8.5. energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgā puse;

8.6. valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fonds, kurā atbildīgā puse ir veikusi iemaksu;

8.7. iestāde, kas īstenojusi informatīvos pasākumus vai organizējusi informatīvo kampaņu par energoefektivitātes uzlabošanas jautājumiem kādā no enerģijas galapatēriņa sektoriem, un minēto pasākumu vai kampaņas finansēšanai pilnā apmērā vai daļēji izmantots valsts, pašvaldības vai citu valsts institūciju un programmu finansējums.

9. Šo noteikumu 8. punktā minētās personas katru gadu līdz 1. jūlijam iesniedz Energoresursu informācijas sistēmā enerģijas ietaupījumu pārskatus par īstenotajos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos sasniegtajiem ietaupījumiem iepriekšējā kalendāra gadā.

10. Personas, kas nav minētas šo noteikumu 8. punktā, var iesniegt Energoresursu informācijas sistēmā enerģijas ietaupījumu pārskatus par īstenotajos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos sasniegtajiem ietaupījumiem.

11. Valsts iestāde, pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona 30 dienu laikā pēc sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanas vai atkārtotas sertifikācijas par to ziņo, informāciju iesniedzot Energoresursu informācijas sistēmā.

12. Valsts iestāde, pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona, kura ir ieviesusi, bet nav sertificējusi energopārvaldības sistēmu, 30 dienu laikā pēc energopārvaldības sistēmas ieviešanas par to ziņo, Energoresursu informācijas sistēmā iesniedzot informāciju un šādus dokumentus:

12.1. valsts iestādes vadītāja, pašvaldības domes vai citas atvasinātas publiskas personas atbildīgās amatpersonas rīkojumu par energopārvaldības ieviešanu;

12.2. energoefektivitātes plānu, kurā norādīti noteiktie mērķi, energoefektivitātes indikatori, plānotie pasākumi un to sadalījums pēc prioritātes, kā arī energoefektivitātes pasākumu ieviešanas finansējuma plānu;

12.3. enerģijas patēriņa monitoringa plānu.

13. Lielais uzņēmums vai lielais elektroenerģijas patērētājs 30 dienu laikā pēc uzņēmuma energoaudita vai atkārtota uzņēmuma energoaudita pārskata nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas par to ziņo, informāciju iesniedzot Energoresursu informācijas sistēmā.

14. Ja lielajā uzņēmumā vai lielajam elektroenerģijas patērētājam ir ieviesta sertificēta energopārvaldības vai sertificēta papildinātā vides pārvaldības sistēma vai iepriekš minētās sistēmas tiek pārsertificētas, lielais uzņēmums vai lielais elektroenerģijas patērētājs 30 dienu laikā pēc attiecīgā sertifikāta izsniegšanas par to ziņo, informāciju iesniedzot Energoresursu informācijas sistēmā.

15. Sistēmas operators, izpildot Energoefektivitātes likuma 12. panta trīspadsmitajā daļā noteikto pienākumu, datus par iepriekšējo gadu iesniedz Energoresursu informācijas sistēmā līdz 31. janvārim.

16. Elektroenerģijas lietotājs, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā ir tiesības iesniegt uzņēmuma energoauditora vai neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā apstiprinātu uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa bilanci, to iesniedz Energoresursu informācijas sistēmā.

17. Sniedzot ziņojumu:

17.1. atbildīgā iestāde katra energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma ietaupījumu ieskaita vienu reizi;

17.2. ja energoefektivitātes uzlabošanas pasākums, kā arī pasākums, kura īstenošana tiešā veidā nav vērsta uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to un līdztekus citiem mērķiem tiek iegūti enerģijas ietaupījumi, tiek īstenots, saņemot finansējumu no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumus, kredītu procentu likmju subsidēšanu, kā arī citu finansējumu no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, Eiropas Savienības budžeta programmām un fondiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem nevar ieskaitīt kā ietaupījumu energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajai pusei vai valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondam, kurā atbildīgā puse ir veikusi iemaksu;

17.3. energoefektivitātes pasākumam, kas tiek īstenots, izmantojot vairākus finansēšanas avotus, informācijas sniedzējs norāda, kādi finansēšanas avoti ir izmantoti un kā sasniegtie enerģijas ietaupījumi ir sadalīti;

17.4. ietaupījumu no lielo uzņēmumu un lielo elektroenerģijas patērētāju paziņota energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma nevar ieskaitīt energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajai pusei vai valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondam, kurā atbildīgā puse ir veikusi iemaksu.

18. Ietaupījumi no energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kuri ir finansēti no Eiropas Savienības budžeta programmām un fondiem, valsts vai pašvaldības budžeta vai valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fonda, kurā atbildīgā puse ir veikusi iemaksu, ir ieskaitāmi enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķī.

19. Informācijas sniedzējs, aizpildot un iesniedzot pārskatus Energoresursu informācijas sistēmā, izmanto tikai dokumentāri pamatotu informāciju.

III. Energopārvaldības sistēmas ieviešanas pārbaude un apstiprināšana valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām

20. Atbildīgā iestāde 10 darbdienu laikā pēc valsts iestādes, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas ziņojuma saņemšanas par energopārvaldības sistēmas ieviešanu vai sertificēšanu izvērtē paziņojumā sniegtās informācijas atbilstību šo noteikumu 12. punkta prasībām un, ja nepieciešams, lūdz iesniegt precizējumus, norādot to iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām no paziņošanas dienas.

21. Ja atbildīgā iestāde pēc izvērtēšanas konstatē, ka ziņojumā sniegtā informācija atbilst šo noteikumu prasībām, tā apstiprina energopārvaldības sistēmas ieviešanu, iekļaujot valsts iestādi, pašvaldību vai citu atvasinātu publisku personu to valsts iestāžu, pašvaldību un citu atvasinātu publisku personu sarakstā, kuras ieviesušas vai sertificējušas energopārvaldības sistēmu, un publicē sarakstu savā tīmekļvietnē.

IV. Noslēguma jautājumi

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumus Nr. 668 "Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 211. nr.; 2019, 73. nr.; 2019, 257. nr.).

23. Šajos noteikumos minētajā informācijā par energoefektivitātes pasākumiem iepriekšējā kalendāra gadā un panākto enerģijas ietaupījumu ieskaita to enerģijas ietaupījumu, kuru no katra atsevišķa energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma iegūst laikposmā no tā īstenošanas dienas līdz 2030. gada 31. decembrim. 

24. Šo noteikumu 9. punktā minētais pienākums 2022. gadā ir izpildāms līdz 31. decembrim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministre I. Indriksone
Pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 18. oktobra
noteikumiem Nr. 660
Enerģijas saturs atsevišķos kurināmā veidos tiešajai lietošanai – pārrēķinu tabula
Energoresursa vai enerģijas veidskJ (zemākais sadegšanas siltums)kg naftas ekvivalenta (zemākais sadegšanas siltums)kWh (zemākais sadegšanas siltums)
1 kg koksa28 5000,6767,917
1 kg akmeņogļu17 200–30 7000,411–0,7334,778–8,528
1 kg brūnogļu brikešu20 000 0,4785,556
1 kg melnā lignīta10 500–21 0000,251–0,5022,917–5,833
1 kg brūnogļu5 600–10 5000,134–0,2511,556–2,917
1 kg degslānekļa8 000–9 0000,191–0,2152,222–2,500
1 kg kūdras7 800–13 8000,186–0,3302,167–3,833
1 kg kūdras brikešu16 000–16 8000,382–0,4014,444–4,667
1 kg kurināmā mazuta40 0000,95511,111
1 kg dīzeļdegvielas42 300 1,01011,750
1 kg benzīna (petrolejas)44 0001,05112,222
1 kg parafīna40 0000,95511,111
1 kg sašķidrinātās naftas gāzes46 0001,09912,778
1 kg dabasgāzes147 2001,12613,10
1 kg sašķidrinātās dabasgāzes45 1901,07912,553
1 kg malkas (mitrums 25 %)13 8000,3303,833
1 kg granulu/malkas brikešu16 8000,4014,667
1 kg atkritumu7 400–10 7000,177–0,2562,056–2,972

1 MJ siltumenerģijas

1 0000,0240,278
1 kWh elektroenerģijas3 6000,08612

Piezīmes.

1 93 % metāna saturs.

2 Piemērojams, ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) piemēro koeficientu 2,1.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Energoefektivitātes monitoringa noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 660Pieņemts: 18.10.2022.Stājas spēkā: 22.10.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 205, 21.10.2022. OP numurs: 2022/205.19
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
336592
22.10.2022
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)