1.1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Valkas novada pašvaldības kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību.

1.2. Noteikumos lietotie termini:

1.2.1. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

1.2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

1.2.3. amatnieks – komersants, kurš veic kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu un ir saņēmis kapsētas apsaimniekotāja atļauju veikt komercdarbību kapsētas teritorijā vai kapsētai piegulošajā teritorijā;

1.2.4. bezpiederīgais mirušais cilvēks – mirušais cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

1.2.5. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

1.2.6. kapavieta vai ģimenes kapavieta – noteikta kapsētas teritorija atsevišķa mirušā cilvēka vai mirušā cilvēka un tā ģimenes locekļu apbedīšanai, kuru ierāda kapsētas pārzinis;

1.2.7. kapavietas aprīkojums – akmens, betona, metāla vai koka apmales, žodziņš, klājums, soli, piemineklis, piemiņas plāksne u.c. vides elementi;

1.2.8. kapavietu komisija – Valkas novada pašvaldības izpilddirektora izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu un risina jautājumus par kapsētu apsaimniekošanu;

1.2.9. kapavietas rezervētājs – fiziska persona, kurai Noteikumos noteiktā kārtībā piešķirta vieta kapavietai;

1.2.10. kapavietas uzturētājs – persona, kuru ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

1.2.11. kapliča – ēka mirušo cilvēku novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

1.2.12. kapsēta – zemes gabals, kas paredzēts mirušo apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūvei;

1.2.13. kapsētu apsaimniekotājs – Valkas novada pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļa, Vakas pagasta pārvalde Stoķu kapsētai, Ērģemes pagasta pārvalde Ērģemes kapsētai, Vijciema pagasta pārvalde Vijciema kapiem, Zvārtavas pagasta pārvalde Aumeisteru kapiem, kura pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

1.2.14. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

1.2.15. kapu grāmata – kapu orientieris/reģistrs, kurā norāda apbedījuma rajonu, rindu un vietu;

1.2.16. mirušo reģistrācijas grāmata – reģistrs, kurā norāda personas miršanas datumu, apbedīšanas datumu, personu, kas veikusi apbedīšanu, miršanas apliecības numuru, kapus, kuros mirušais apbedīts un kapavietas uzturētāju;

1.2.17. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

1.2.18. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

1.3. Valkas novada administratīvajā teritorijā ir šādas pašvaldības kapsētas:

1.3.1. Valkas pilsētas Cimzes kapi;

1.3.2. Meža kapi;

1.3.3. Brāļu kapi;

1.3.4. Vācu kapi;

1.3.5. Stoķu kapi;

1.3.6. Ērģemes kapi;

1.3.7. Vijciema kapi;

1.3.8. Aumeisteru kapi.

1.4. Šie Noteikumi attiecas uz visām Valkas novada pašvaldības kapsētām, kuras atrodas Valkas novada administratīvajā teritorijā.

1.5. Kapsētu vai to daļu ierīkošanu, uzturēšanu un attīstību nodrošina atbilstoši Valkas novada kapu teritorijas plānojumam, ņemot vērā sabiedrības kārtības un higiēnas prasības, kā arī augsnes struktūru un gruntsūdens stāvokli noteiktajā teritorijā.

1.6. Valkas novadā ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas. Kapsētas statusu nosaka vai maina ar Valkas novada pašvaldības domes lēmumu.

1.7. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Valkas novada administratīvā teritorija, apbedīšanai, kā arī agrāk apbedīto piederīgo un Valkas novada administratīvajā teritorijā mirušo bezpiederīgo un neidentificēto cilvēku apbedīšanai.

1.8. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz mirušā piederīgā motivēta iesnieguma pamata, un kapsētas apsaimniekotāja saskaņojumu.

1.9. Iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

1.10. Apbedīšana ārpus kapsētām nav atļauta.

2.1. Kapsētu apmeklētājiem, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētās jāizturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas īpašnieka un kapsētas apsaimniekotāja norādījumi.

2.2. Kapsētās aizliegts:

2.2.1. ievest dzīvniekus bez pavadas;

2.2.2. pārvietoties ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

2.2.2.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja;

2.2.2.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem un kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

2.2.3. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās;

2.2.4. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā neatļautās vietās;

2.2.5. novietot soliņus ejās un ārpus iežogotās teritorijas;

2.2.6. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās;

2.2.7. traucēt kapraču darbu;

2.2.8. mākslīgi paaugstināt ierādītās kapavietas reljefu.

2.3. Kapsētas pārvaldnieks apmeklētājus pieņem pēc iepriekšējas pieteikšanas (personīgi vai pa tālruni).

2.4. Kapliča tiek izmantota mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. To drīkst apmeklēt tikai ar kapu pārvaldnieka atļauju.

2.5. Svecīšu vakari notiek katru gadu:

2.5.1. Ērģemes kapos – septembra pēdējā sestdienā;

2.5.2. Vijciema kapos – septembra pēdējā sestdienā;

2.5.3. Aumeisteru kapos – septembra otrajā sestdienā;

2.5.4. Valkas pilsētas Cimzes kapos, Meža kapos un Stoķu kapos – oktobra pirmajā sestdienā.

2.6. Kapu uzturētājiem ir aizliegts patvaļīgi mainīt vai paplašināt (t.sk. aizņemot celiņu) kapu pārvaldnieka ierādītās kapavietas teritorijas robežās.

2.7. Virsapbedījumus kapavietas var izdarīt 20 gadus pēc iepriekšējā apbedījuma.

2.8. Vecāki, aizbildņi, kā arī personas, kas aizstāj vecākus, ir administratīvi un materiāli atbildīgas par bērnu rīcību kapsētā, ja tiek pārkāpti šie noteikumi un/vai radīti materiālie zaudējumi pašvaldībai, kapavietas uzturētājam vai kapu apmeklētājam.

2.9. Dzīvniekus Valkas novada teritorijā drīkst apglabāt tikai speciāli tam ierīkotās vietās – reģistrētās dzīvnieku kapsētās.

3.1. Kapsētu apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt:

3.1.1. kapsētu kapliču un saimniecības telpu, iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

3.1.2. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

3.1.3. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

3.1.4. kapsētu topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

3.1.5. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un kapu grāmata;

3.1.6. sanitāro, ugunsdrošības un darba drošības normu un noteikumu ievērošanu.

3.2. Kapsētu apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu.

4.1. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu piešķir un ierāda kapsētas pārzinis iesniegumu saņemšanas secībā, pamatojoties uz:

4.1.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

4.1.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju.

4.2. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu lemj kapsētas apsaimniekotājs, pamatojoties uz:

4.2.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtā kapsētā;

4.2.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju.

4.3. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta un/vai kurā var veikt virsapbedījumus, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz:

4.3.1. kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo;

4.3.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju.

5.1. Kapavietas uzturētājam ir pienākums noslēgt līgumu ar kapsētas apsaimniekotāju par kapavietas uzturēšanu (pielikums Nr. 1).

5.2. Kapavietas uzturētājam ir tiesības noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar trešo personu, līguma kopija iesniedzot kapsētas pārzinim.

5.3. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

5.4. Bezpiederīgā mirušā un neidentificēta mirušā cilvēka kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā cilvēka kapavietu nolīdzina, un kapsētas apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

5.5. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu kapsētās nodrošina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

6.1. Reizi gadā kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi saskaņā ar Noteikumu 2. pielikumu. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā.

6.2. Kapavietu komisija Noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu viena gada laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja vai pie kapsētas pārziņa, nosūta kapavietas uzturētājam.

6.3. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi Noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapa vietas uzturētāju, kapavietu komisija ievieto Valkas novada pašvaldības mājaslapā www.valka.lv un informatīvajā izdevumā "Valkas Novada Vēstis" sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, informāciju par kapavietas uzturētāju (ja tas zināms), kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai viena gada laikā sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja vai pie kapsētas pārziņa.

6.4. Ja piecu gadu laikā ir sastādīti pieci Noteikumu 6.1. apakšpunktā minētie akti un kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc piektā Noteikumu 6.1. apakšpunktā minētā akta sastādīšanas viena gada laikā nesakopj kapavietu un neierodas pie kapsētas apsaimniekotāja vai pie kapsētas pārziņa, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

6.5. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, pamatojoties uz Noteikumu 6.4. apakšpunktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju un kapavietā ir veikts virsapbedījums. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums:

6.5.1. sakopt kapavietu (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);

6.5.2. noslēgt jaunu līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu.

7.1. Personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas apsaimniekotāju, ir tiesīgas veikt amatnieku pakalpojumus kapsētās pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

7.2. Mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darbadienai, darbavietas jāsakārto, atkritumi jānogādā kapsētas atkritumu savākšanas vietās vai jāizved, nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.

7.3. Amatnieki darbu veikšanai nepieciešamo transportu drīkst izmantot šajos Noteikumos noteiktā kārtībā celiņos, kuri atbilst transporta līdzekļu izmēriem.

8.1. Kapsētas pārzinis pēc kapavietas piešķiršanas ierāda kapavietu un saskaņo apbedīšanas laiku. Apbedīšana notiek atbilstoši Noteikumu 2. nodaļā noteiktajam kapsētu darba režīmam.

8.2. Apbedīšanas (izvadīšanas) un kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās sniedz mirušā piederīgo izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

8.3. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Mirušais tiek apbedīts zārkā, kremācijas gadījumā – urnā. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,5 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

8.4. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 m dziļumā. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās – 0,5 m.

8.5. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam.

8.6. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā ģimenes kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

8.7. Ierādāmo kapavietu izmēri atvērtajās kapsētās un daļēji slēgtās kapsētās:
 

8.8. Attālums starp blakus esošām kapavietām tiek noteikts 0,20 m, celiņu platums starp kapavietu rindām tiek noteikts 1,00 m plats.

8.9. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā pēc viena kalendārā gada kopš apbedīšanas brīža, saņemot kapsētu apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

8.10. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

8.11. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini un informējot kapsētas apsaimniekotāju.

8.12. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības noteikt izņēmumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

8.13. Pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu (atbilstoši pielikumā Nr. 3 norādītajai formai) un Veselības inspekcijas atļauju, kapsētas pārzinis izsniedz rakstisku atļauju mirstīgo atlieku ekshumācijai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

9.1. Kapliču mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei iznomā kapsētas apsaimniekotājs.

10.1. Kapavietu komisijas lēmumu par kapavietas aktēšanu un par kapavietas paplašināšanu var apstrīdēt Valkas novada pašvaldības domē, bet Valkas novada pašvaldības domes lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

10.2. Kapsētu apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa lēmumu vai faktisko rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pie Valkas novada pašvaldības izpilddirektora.

11.1. Par šo Noteikumu 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.6. un 2.2.8. apakšpunktos noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 200 naudas soda vienībām.

11.2. Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu 11.1. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valkas novada pašvaldības policijas amatpersonas.

11.3. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valkas novada pašvaldības Administratīvā komisija.

12.1. Kapavietas uzturētājam ne vēlāk kā 5 (piecu) gadu laikā no Noteikumu spēkā stāšanās dienas ir pienākums noslēgt kapavietas uzturēšanas līgumu ar kapsētas apsaimniekotāju.

12.2. Ja Noteikumu 12.1. apakšpunktā noteiktajā termiņā kapavietas uzturēšanas līgums nav noslēgts, kapavieta tiek atzīta par bezpiederīgā mirušā apbedīšanas vietu, par kuras uzturēšanu šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņā ir atbildīgs kapsētas apsaimniekotājs. Šajā apakšpunktā atrunāto termiņu skaita no mirušās personas apbedīšanas dienas.

12.3. Kapavietu, kas ierādītas līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmēri var atšķirties no Noteikumu 8.7. apakšpunktā noteiktajiem.

12.4. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudē Valkas novada pašvaldības 2011. gada 31. marta saistošie noteikumi Nr. 13 "Kapsētu uzturēšanas un izmantošanas noteikumi".