1. Metodika nosaka kārtību, kādā universālā pakalpojuma sniedzējs aprēķina un nosaka universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas (turpmāk – tīrās izmaksas) un papildu ieguvumu.

2. Metodikā ir lietoti šādi termini:

2.1. papildu ieguvums – universālā pakalpojuma sniedzēja ieguvums, ko veido netiešie ieguvumi no universālā pakalpojuma sniegšanas, kas nav saistīti ar ieņēmumiem no universālā pakalpojuma patērētājiem par saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem;

2.2. tīrās izmaksas – izmaksas, kuras veidojas kā starpība starp izdevumiem un ieņēmumiem, kas universālā pakalpojuma sniedzējam rodas, sniedzot universālo pakalpojumu, atšķirībā no izmaksām, kad universālais pakalpojums netiek sniegts, ņemot vērā papildu ieguvumu.

3. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators), izvērtējot tīrās izmaksas, ņem vērā jebkuras tirgus priekšrocības, kādas ir universālā pakalpojuma sniedzējam elektronisko sakaru nozarē.

4. Universālā pakalpojuma sniedzējs tīrās izmaksas aprēķina atsevišķi katrai noteiktajai universālā pakalpojuma saistībai.

5. Universālā pakalpojuma sniedzējs izmaksas, kas saistītas ar elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu, aprēķina atbilstoši Regulatora noteiktajai tarifu aprēķināšanas un izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodikai elektronisko sakaru nozarē.

6. Universālā pakalpojuma sniedzējs tīrās izmaksas par kalendāro gadu aprēķina un nosaka atbilstoši universālā pakalpojuma sniedzējam noteiktajam universālā pakalpojuma saistību apjomam.

7. Tīrās izmaksas veido piekļuves nodrošināšana platjoslas interneta piekļuves pakalpojumam un balss sakaru pakalpojumam fiksētā vietā (t.i., mājsaimniecībā) (turpmāk – piekļuves nodrošināšana) neatkarīgi no elektronisko sakaru tīklā izmantotās tehnoloģijas, ja tās noteiktas universālā pakalpojuma saistībās.

8. Tīrās izmaksas piekļuves nodrošināšanai jauniem patērētājiem veido izmaksas, kas universālā pakalpojuma sniedzējam veidojas no piekļuves nodrošināšanas, atņemot no šīm izmaksām ieņēmumus, kas iegūti no piekļuves nodrošināšanas. Tīro izmaksu aprēķinā norāda tikai tās izmaksas, kas rodas, nodrošinot attiecīgo universālā pakalpojuma saistībās noteikto pakalpojumu.

9. Universālā pakalpojuma sniedzējs tīrās izmaksas aprēķina kā universālā pakalpojuma saistību nodrošināšanas tīro izmaksu summu, kas veidojas no universālā pakalpojuma sniedzējam noteiktā universālā pakalpojuma saistību apjoma, atņemot papildu ieguvumu.

10. Papildu ieguvumu aprēķina saskaņā ar šīs metodikas 11.punktā noteikto formulu un par iegūto vērtību samazina tīrās izmaksas.

11. Papildu ieguvumu aprēķina pēc šādas formulas:

PI = A, kur

PI – papildu ieguvums [euro];

A – vidējā svērtā telefona abonentlīnijas mēneša abonēšanas maksa iepriekšējā kalendārajā gadā, kuru aprēķina šādi: summē abonēšanas maksas ieņēmumus no visiem galalietotājiem nodrošinātajiem balss sakaru pakalpojuma tarifu plāniem (atbilstoši publicētajam tarifam bez faktiski piemērotajām atlaidēm), izdalot ar kopējo balss sakaru pakalpojuma galalietotāju skaitu kalendārajā gadā, kas aprēķināts, summējot attiecīgā tarifu plāna galalietotāju skaitu iepriekšējā kalendārā gada katra mēneša pēdējā datumā [euro];

N_up – vidējais universālā pakalpojuma patērētāju skaits iepriekšējā kalendārajā gadā (aprēķinā ietver kopējo personu ar invaliditāti skaitu, kas lieto universālā pakalpojuma sniedzēja nodrošinātos balss sakaru pakalpojumus);

N – kopējais universālā pakalpojuma sniedzēja publiskā telefona tīkla līniju skaits.

12. Universālā pakalpojuma sniedzējs, iesniedzot Regulatoram tīro izmaksu aprēķinu, pievieno zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu par tīro izmaksu attiecināšanu un aprēķinu.

13. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2017.gada 6.jūlija lēmumu Nr. 1/20 "Universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 136.nr.).

14. Universālā pakalpojuma sniedzējs tīrās izmaksas, kas radušās par universālā pakalpojuma saistību izpildi līdz Regulatora lēmuma pieņemšanai par universālā pakalpojuma saistību atcelšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.oktobrim, nodrošinot universālā pakalpojuma saistībās noteiktās maksas atlaides personām ar invaliditāti, aprēķina saskaņā ar šajā metodikā noteikto. Tīrās izmaksas, kas radušās, nodrošinot maksas atlaides personām ar invaliditāti, aprēķina kā visu universālā pakalpojuma saistību ietvaros piešķirto maksas atlaižu personām ar invaliditāti summu, norādot attiecīgās izmaksas par katru atlaides pozīciju atsevišķi.

15. Metodika stājas spēkā 2022.gada 1.oktobrī.