Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 21
Madonā 2022. gada 29. jūnijā Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Madonas novadā
APSTIPRINĀTI
ar Madonas novada pašvaldības domes 29.06.2022. lēmumu Nr. 417 (prot. Nr. 15, 16. p.) PRECIZĒTI ar Madonas novada pašvaldības domes 31.08.2022. lēmumu Nr. 543 (prot. Nr. 19, 13. p.) Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturto daļu 1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka: 1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei; 1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības; 1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību; 1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu. 2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē. 3. Lietoto terminu skaidrojums: 3.1. Blakus patērētājs – persona, kas izmanto Patērētāja īpašumā, valdījumā vai atbildībā esošo ūdensapgādes sistēmu ūdens saņemšanai vai kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanai; 3.2. Objekts – Patērētāja nekustamais īpašums vai dzīvokļu īpašumu māja, kurai ir Pievads centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai; 3.3. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Patērētāju un Pakalpojuma sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām; 3.4. Pakalpojuma sniedzējs – komersants, kas sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojums) Madonas novadā; 3.5. Pievads – Patērētāja atbildībā esošs ūdensapgādes ārējās sistēmas atsevišķs ievads, kas nodrošina Patērētāja Objektu ar ūdensapgādi un kanalizācijas ārējās sistēmas atsevišķs izvads, kas nodrošina notekūdeņu novadīšanu no Patērētāja Objekta; 3.6. Patērētājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu; 3.7. Tīklu piederības shēma – Pakalpojuma sniedzēja sagatavota atbildības robežu shēma, kurā norādītas robežas, kurās par ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem un būvēm atbild Pakalpojuma sniedzējs un Patērētājs. Atbildības robežu shēma ir Pakalpojuma līguma neatņemama sastāvdaļa; 3.8. Ūdens patēriņa norma – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (m3 /mēnesī), ja ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanai netiek izmantots komercuzskaites mēraparāts; 3.9. Apakšskaitītāji – mēraparāti, kuri uzskaita to ūdens daudzumu, kas netiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā. 4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Patērētājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Madonas novadā un dabas resursu racionālu izmantošanu. 6. Šie noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirt sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem. II. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai
7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi. 9. Nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai tā pilnvarotā persona, papildus normatīvajos aktos noteiktajam, pieprasa Pakalpojuma sniedzējam tehniskos noteikumus nekustamā īpašuma esošā Pievada pārbūves, atjaunošanas un nojaukšanas gadījumā. 10. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojuma sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai. 12. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības, atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas gadījumā, ja piegulošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas. 13. Ja Patērētājs ūdensapgādei izmanto arī vietējo ūdens ieguves avotu, to aizliegts savienot ar Pakalpojuma sniedzēja centralizēto ūdensapgādes sistēmu. Patērētājam, kuram ir vietējais ūdens ieguves avots un kurš notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā, notekūdeņu uzskaite tiek veikta atbilstoši uz vietējā ūdens ieguves avota uzstādītā ūdens komercuzskaites mēraparāta vai – pēc Pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma – uz kanalizācijas izvada uzstādītā notekūdeņu plūsmas mērītāja rādījumiem. 14. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās aizbīdni vai vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas. 15. Pēc pievada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks Pakalpojuma sniedzējam iesniedz: 15.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā; 15.2. kanalizācijas pašteces tīkliem TV inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru dn≥160mm; 15.3. ūdensvada tīkliem – spiediena testa rezultātus. 16. Pēc 15. punktā minēto dokumentu izvērtēšanas Pakalpojuma sniedzējs veic komercuzskaites mēraparāta mezgla pārbaudi un izsniedz Pievada izbūves atzinumu, kurš ir nepieciešams nosacījums Pakalpojuma līguma noslēgšanai. 17. Pēc nekustamā īpašuma Pievada izbūves un pievienošanas centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi. 18. Pēc nekustamā īpašuma Pievadu izbūves un pievienošanas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai Pakalpojuma līguma noslēgšana ir obligāta. 19. Ja Pievadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā Blakus patērētājam pievadu pievienot pie cita Patērētāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Patērētāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Patērētājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotai Tīklu piederības shēmai un noslēgtam līgumam starp Blakus patērētāju un Patērētāju. 20. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt citā saskaņotā vietā, ar tiesībām Pakalpojuma sniedzējam piekļūt komercuzskaites mēraparāta mezglam vai pielietot ūdens patēriņa normas atbilstoši 2. pielikumā noteiktajam. 21. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojuma sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojuma sniedzēja īpašums. 22. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības par saviem līdzekļiem aprīkot komercuzskaites mēraparātus ar attālinātu datu nolasīšanu un šos rādījumus izmantot pakalpojuma apjoma uzskaitei. 23. Ja komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir Patērētāja atbildības robežās, Patērētājs atlīdzina Pakalpojuma sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu. 24. Pakalpojuma sniedzējs ūdens spiedienu centralizētajā ūdensapgādes sistēmā nodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ja Objekta ūdensapgādes iekšējā sistēmā ir nepieciešams augstāks ūdens spiediens, Patērētājs, saskaņojot ar Pakalpojuma sniedzēju, par saviem līdzekļiem nodrošina vietējo ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtu izbūvi. III. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības
25. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir: 25.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli; 25.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri; 25.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli; 25.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli; 25.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes; 25.6. komercuzskaites mēraparāti, izņemot apakšskaitītāji. 26. Pakalpojuma sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas Patērētāja un Pakalpojuma sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību. Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta. 27. Pēc saskaņošanas ar Patērētāju Pakalpojuma sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Patērētāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem. 28. Gadījumā, ja Pakalpojuma sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Patērētāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. 29. Apakšskaitītāji un arī to uzskaites mezgli tiek izbūvēti, uzstādīti, ekspluatēti un remontēti par Klienta līdzekļiem un tiek piemērotas tādas pašas prasības, kādas tās ir noteiktas komercuzskaites mēraparātiem. 30. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus: 30.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu; 30.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai; 30.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojuma sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus; 30.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5; 30.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki); 30.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz Pielikumā Nr. 1 noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas. 31. Ja Patērētāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz Pielikumā Nr. 1 maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad: 31.1. Patērētāja ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas Pielikumā Nr. 1; 31.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojuma sniedzējs var atļaut Patērētājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus ražošanas notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā ražošanas notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta Pakalpojuma līgumā, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. 32. Patērētāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojuma sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā. 33. Gadījumos, ja noteikumu 31. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos ražošanas notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojuma sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pārtraukt ražošanas notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma. 34. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Patērētāja nekustamajā īpašumā, ja Pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos tiek konstatēts paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Patērētājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu. 35. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur: 35.1. vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam; 35.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā; 35.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV); 35.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos; 35.5. radioaktīvas vielas; 35.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu; 35.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.; 35.8. smago metālu savienojumus un citas vielas, kas pasliktina notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības procesā radušos notekūdeņu dūņu kvalitāti un nelabvēlīgi ietekmē to apsaimniekošanu; 35.9. izlietotos ķīmisko reaģentus un bīstamu bakteriālo piesārņojumu; 35.10. naftas produktus un to savienojumus. 36. Jebkurai personai ir aizliegts: 36.1. patvaļīgi, neievērojot šo noteikumu prasības, pievienoties centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem; 36.2. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām 36.3. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņus, asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus; 36.4. bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju veikt jebkādas darbības Pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās; 36.5. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus, izņemot Pakalpojuma sniedzēja darbiniekus; 36.6. bojāt centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūru un aprīkojumu; 36.7. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes. 37. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātas formas plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem. 38. Ja Patērētāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus u.c.), ir bojāti Patērētāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Patērētājs ir atbildīgs par iespējamām sekām. 39. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojuma sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem. 40. Jebkura persona, atklājot bojājumus centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūrā, tiek aicināta par to nekavējoties ziņot Pakalpojuma sniedzējam uz tā mājaslapā norādītājiem diennakts tālruņiem. 41. Ja Patērētāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Patērētāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojuma sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Patērētājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu. 42. Noņemt noteikumu 41. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Patērētājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojuma sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojuma sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai. 43. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojuma sniedzēja vajadzībām. 44. Pakalpojuma sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu. 45. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada Pievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus. 46. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Patērētājam ir jāizbūvē komercuzskaites mēraparāta mezgls un jānoslēdz Pakalpojuma līgums ar Pakalpojuma sniedzēju. 48. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojuma sniedzējam uz tā mājaslapā norādītājiem diennakts tālruņiem. 49. Patērētājam, kam ir noslēgts līgums ar Pakalpojuma sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta. IV. Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramie noteikumi, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība
50. Pakalpojuma līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju slēdz: 50.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs; 50.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības; 50.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros; 50.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu; 50.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā; 50.6. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus. 51. Pakalpojuma līguma sagatavošanai un noslēgšanai Pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz sekojošu informāciju un dokumentus: 51.1. Aizpildītu noteiktas formas iesniegumu līguma noslēgšanai; 51.2. dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, (zemesgrāmatas apliecība, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.); 51.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu; 51.4. ja Pakalpojuma līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona – dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Pakalpojuma līgumu; 51.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir; 51.6. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par izvēlēto norēķinu veidu (maksājums ar pilnvarotas personas (pārvaldnieka) starpniecību vai tiešais maksājums). Tiešo maksājumu sistēmas gadījumā norēķinu kārtība tiek atrunāta Pakalpojuma līgumā. 52. Pakalpojuma sniedzējs, ja tas nepieciešams līguma noslēgšanai, ir tiesīgs: 52.1. pieprasīt iesniegt papildu dokumentus vai informāciju, tai skaitā nekustamā īpašuma ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo sistēmu tīklu shēmas, lietus notekūdeņu savākšanas tīklu shēmas, ziņas par Objektā veicamās darbības profilu, par ražošanā pielietojamām vielām un bioloģiskiem atkritumiem, kas tiek novadīti ar notekūdeņiem, 52.2. apsekot līguma slēdzēja nekustamā īpašumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas ārējās un iekšējās sistēmas, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama līguma noslēgšanai; 52.3. noteikt notekūdeņu paraugu noņemšanas vietas (kontrolakas), veidu, periodiskumu un apmaksas kārtību; 52.4. pieprasīt iesniegt līguma par tauku un naftas produktu uztvērēju apkalpošanu un izvešanu kopiju vai citus par apkalpošanu un izvešanu apliecinošus dokumentus. 53. Patērētājs pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas informē Pakalpojuma sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā. 54. Līguma slēdzējam, norēķināties par ūdenssaimniecības pakalpojumu jāsāk ar Pakalpojuma sniedzēja pēdējo fiksēto ūdens uzskaites mēraparāta rādījumu, ja līguma slēdzējs pārņemot nekustamo īpašumu nav pieaicinājis Pakalpojuma sniedzēju ūdens uzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt ūdens uzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piem., nodošanas-pieņemšanas aktu). 55. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu līguma slēdzējam pirms līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā 1 (vienu) mēnesi, skaitot no rakstveida iesnieguma saņemšanas no līguma slēdzēja par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un līguma slēgšanu. 56. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot Pakalpojuma līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējs: 56.1. 1 (viena) mēneša laikā no Pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām un nav parakstījis Pakalpojuma sniedzēja sagatavoto līgumu; 56.2. nav veicis vai nav vienojies ar Pakalpojuma sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi; 56.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes un kanalizācijas Pievada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām. 57. Ja līguma noslēgšanas procedūra ir pārtraukta, Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs līguma slēdzēja nekustamam īpašumam nekavējoties pārtraukt sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumu. Pakalpojuma sniedzējs paziņojumam par ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu, pievieno aprēķinu par līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu, kas jāsamaksā rēķinā noteiktajā termiņā. 58. Pakalpojuma līgums tiek sagatavots 1 (viena) mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad Pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis no Pakalpojuma līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai. 59. Pakalpojuma līgumā, papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam, iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi: 59.1. informācija par līdzējiem; 59.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis; 59.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts; 59.4. Pakalpojuma līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt); 59.5. atsauce uz to, ka norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumu/-iem notiek saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu par apstiprinātajiem ūdensapgādes un kanalizācijas novadīšanas tarifiem; 59.6. pakalpojumu uzskaites kārtība; 59.7. līgumsods vai samaksas nokavējuma procenti. 60. Pakalpojuma līgumam pievienojams Pakalpojuma sniedzēja sagatavota Tīklu piederības shēma, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Shēma ir neatņemama Pakalpojuma līguma sastāvdaļa. 61. Patērētāja kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā tiek ietverts arī lietus notekūdeņu daudzums, kas tiek ievadīts centralizētajā kanalizācijas sistēmā no Patērētāja teritorijas. Tā apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, pēc Patērētāja iesniegtajiem datiem par teritorijas platību un segumu, aprēķinot kopējo gada apjomu, vai saskaņā ar notekūdeņu plūsmas mērītāja rādījumiem, ko uzstādījis pakalpojuma lietotājs pēc Pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma uz kanalizācijas izvada. 62. Iebildumi par Pakalpojuma sniedzēja izrakstīto rēķinu Patērētājam jāiesniedz rakstiskā veidā 10 dienu laikā pēc rēķina izsūtīšanas. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā Pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā Pakalpojuma sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu. 63. Pakalpojuma līguma noteikumu izpildes kontrolei Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt Patērētāja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojuma sniedzējs par to informē Patērētāju, kurš nav tiesīgs aizliegt Pakalpojuma sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi Pakalpojuma līguma noteikumos, Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad Patērētājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar Pakalpojuma sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem. 64. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veikt Patērētāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos ūdens uzskaites mēraparāta rādījumus par Patērētājam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība Patērētāja iesniegtajiem datiem, Pakalpojuma sniedzējs veic pārrēķinu un sagatavo rēķinu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem. 65. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs sagatavot ikmēneša rēķinu pēc Objekta vidējā patēriņa, ja tehnisku iemeslu dēļ, pielietojot attālinātu komercuzskaites mēraparātu nolasīšanas sistēmu, nav iespējams saņemt ikmēneša patēriņa rādījumus. Iegūstot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus, Pakalpojuma sniedzējs veic pārrēķinu un sagatavo rēķinu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem. 66. Ja daudzdzīvokļu mājai tiek pielietota tiešo norēķinu sistēma un līgumā noteiktajā termiņā netiek iesniegti ūdens mērītāju rādījumi, Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs sagatavot ikmēneša rēķinu pēc dzīvokļa vidējā ūdens patēriņa. Iegūstot faktiskos ūdens mērītāju rādījumus, Pakalpojuma sniedzējs veic pārrēķinu un sagatavo rēķinu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem. 67. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no Pakalpojuma sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un šī persona vēlas ar Pakalpojuma sniedzēju noslēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno Pakalpojuma līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai nav noslēgusi ar Pakalpojuma sniedzēju vienošanos par minēto parādu nokārtošanas kārtību. 68. Ja Patērētājs ir izlēmis uz laiku pārtraukt lietot ūdenssaimniecības pakalpojumu, bet saglabāt līguma spēkā esamību, Patērētāja pienākums ir par to informēt Pakalpojuma sniedzēju un segt Pakalpojuma sniedzēja izdevumus, kas saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu un atjaunošanu. 69. Ja Pakalpojuma sniedzējs normatīvajos aktos, šajos noteikumos vai līguma ietvaros noteikto iemeslu dēļ ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu, Patērētājam nav tiesību patvaļīgi pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Patērētājam ir pienākums segt Pakalpojuma sniedzēja izdevumus, kas saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu un atjaunošanu, pakalpojuma atjaunošana tiek nodrošināta trīs darba dienu laikā no minētās apmaksas veikšanas. 71. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza Pakalpojuma līguma noteikumus, Pakalpojuma līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu. 72. Gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina Pakalpojuma līgumā iekļauto Tīklu piederības shēmu, Pakalpojuma sniedzējs sagatavo aktuālo Tīklu piederības shēmu un tā oriģināleksemplāru nosūta Patērētājam. Aktuālā Tīklu piederības shēma stājas spēkā 1 (viena) mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas Patērētājam. 73. Pakalpojuma sniedzējs, slēdzot līguma grozījumus ar Patērētāju, kuram ir parādi par saņemto ūdenssaimniecības pakalpojumu, ir tiesīgs atlikt slēgt līguma grozījumus ar Patērētāju, tai skaitā par ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu citos Patērētāja Objektos, ja tas nav izpildījis spēkā esošas saistības ar Pakalpojuma sniedzēju. 74. Pakalpojuma līgums ir spēkā līdz brīdim, kad: 74.1. puses Pakalpojuma līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties; 74.2. Pakalpojuma līgums, 30 dienu iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc Patērētāja pieprasījuma; 74.3. Pakalpojuma līgumu noteikumu 75. punktā paredzētajā kārtībā izbeidz Pakalpojuma sniedzējs; 74.4. beidzas Pakalpojuma līguma termiņš; 74.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks 3 (trīs) mēnešu laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna Pakalpojuma līguma noslēgšanu. 75. Pakalpojuma sniedzējs var vienpusēji izbeigt Pakalpojuma līgumu: 75.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu Pakalpojuma līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet Patērētājs paziņojumu par Pakalpojuma līguma izbeigšanu nav iesniedzis; 75.2. Patērētājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus Pakalpojuma līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā); 75.3. brīdinot Patērētāju 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš, gadījumā, kad pakalpojumu patēriņa uzskaites izmaiņu rezultātā Patērētājs iegūst Blakus patērētāja statusu, kuram nav iespējams nodrošināt tiešu pakalpojumu sniegšanu; 75.4. pilnvarotās personas maiņas gadījumā; 75.5. ja Patērētājs ir mainījis Pakalpojuma līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi; 75.6. ja Patērētājs vairāk kā 6 (sešus) mēnešus Pakalpojuma sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto pakalpojumu apjomu, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz Pakalpojuma sniedzēja rakstisko brīdinājumu par Pakalpojuma līguma laušanu. 76. Izbeidzot Pakalpojuma līgumu, Pakalpojuma sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus. 77. Ja Pakalpojuma līgums tiek izbeigts, pakalpojuma lietotāja pienākums ir veikt galīgo norēķinu Pakalpojuma sniedzēja noteiktajā termiņā par saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. 78. Par šo saistošo noteikumu 13., 34., 35., 38., 40., 42., 46., 68. punkta noteikumu pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. 79. Kontroli par šo saistošo noteikumu prasību izpildi realizē Pakalpojuma sniedzēja amatpersonas un Madonas novada pašvaldības kārtībnieki. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo saistošo noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Madonas novada pašvaldības kārtībnieki. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Madonas novada pašvaldības Administratīvā komisija. 81. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, un kuru kanalizācijas tīklā līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai nav ierīkoti tauku uztvērēji, tie ir ierīkojami 1 (viena) gada laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas. 82. Līdz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un šo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgto Pakalpojuma līgumu noteikumi ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma regulējumu, tā saistīto normatīvo aktu regulējumu un šiem noteikumiem. Pretrunu konstatēšanas gadījumā, Patērētājam un Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt Pakalpojuma līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā. Līdz Pakalpojuma līguma pārslēgšanas jaunā redakcijā, pretrunu gadījumos ir piemērojami Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturtās daļas 3. punktā minētie sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līguma noteikumi un šie noteikumi. 83. Atzīt par spēku zaudējušiem: 83.1. Madonas novada pašvaldības 2017. gada 31. augusta saistošos noteikumus Nr. 17 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Madonas novadā"; 83.2. Cesvaines novada pašvaldības 2008. gada 19. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 8 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Cesvainē"; 83.3. Ērgļu novada pašvaldības domes 2017. gada 26. oktobra saistošos noteikumus Nr. 8 "Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanas kārtību Ērgļu novadā"; 83.4. Lubānas novada pašvaldības 2019. gada 30. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 7 "Lubānas novada pašvaldības ūdensapgādes, kanalizācijas tīklu un decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites, lietošanas un aizsardzības noteikumi". Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Lungevičs
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Madonas novadā
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|