Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 22-18

Jelgavā 2022. gada 30. jūnijā (prot. Nr. 9, 6. p.)
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība
PRECIZĒTI
ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības
2022. gada 25. augusta lēmumu (prot. Nr. 11, 5. p.)

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
5. pantu, 6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,
11. panta ceturto daļu, 15. pantu, 17. panta otro daļu,
21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu, 21.5 ceturto daļu,
21.6 panta otro daļu, 21.7 panta pirmo daļu, 21.9 panta otro daļu,
24. panta pirmo daļu un 26. panta otro daļu,
Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta otro daļu
I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvojamo telpu (turpmāk – arī dzīvoklis) jautājumu risināšanā, un kārtību kādā tā tiek sniegta, kā arī nosacījumus un termiņu uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.

2. Lēmumu par pašvaldības palīdzības sniegšanu personām dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – komisija).

3. Lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa piešķiršanu vai atcelšanu pašvaldībai piederošai dzīvojamai telpai, kura neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, pieņem komisija.

4. Lēmumu par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa noteikšanu vai atcelšanu pašvaldībai piederošai dzīvojamai telpai, pieņem komisija.

5. Komisijas kompetence noteikta Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisijas nolikumā.

6. Pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrus (turpmāk – palīdzības reģistrs) uztur un aktualizē Jelgavas valstspilsētas pašvaldības administrācijas Pašvaldības īpašumu pārvalde (turpmāk – pārvalde).

7. Tiesības saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir personām, kuras nepārtraukti un ne mazāk kā 3 gadus uz tiesiska pamata ir deklarējušas savu dzīvesvietu Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, izņemot bērnus bāreņus vai bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatriantus, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījumu vietas, Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā nodarbinātos kvalificētos speciālistus, kā arī gadījumus, kad palīdzību lūdz personas, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.

8. Pašvaldība sniedz neatliekamu palīdzību šādos gadījumos:

8.1. Personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā, ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, iesniegumu noteiktās palīdzības saņemšanai iesniedzot pašvaldībā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc terora akta, stihiskās nelaimes, avārijas vai citas katastrofas;

8.2. personai, kuras īrētā dzīvojamā telpa denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, kuru tā ir lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, deklarējusi savu dzīvesvietu un ir reģistrēta palīdzības saņemšanai pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa izīrēšanas palīdzības reģistrā, ja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums, ar kuru aizliegta dzīvojamās mājas ekspluatācija.

9. Komisija, noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, 5 darba dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas pašvaldībā un Būvvaldes atzinuma par būves pārbaudi sniegšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

9.1. par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu līdz tiek pieņemts lēmums par pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama;

9.2. par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu līdz dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanai, bet ne ilgāk par gadu, ja dzīvojamā telpa vai māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama.

10. Noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, komisija piecu darba dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas pašvaldībā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

10.1. par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu;

10.2. par atteikumu sniegt palīdzību.

11. Noteikumu 9.2. apakšpunktā paredzētajā gadījumā, komisija Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā, pēc personas iesnieguma saņemšanas pašvaldībā un Būvvaldes atzinuma par būves pārbaudi pieņem lēmumu par vienreizēja pabalsta (turpmāk – pabalsts) piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam līdz 2000 euro.

12. Pabalsta dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam piešķiršanas gadījumā, personai 60 dienu laikā no minētā pabalsta saņemšanas dienas rakstiski jāiesniedz pašvaldībā attaisnojoši dokumenti par tā izlietojumu.

13. Ja pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam netiek izlietots noteikumu 12. punktā noteiktajā termiņā, pilnā apmērā un atbilstoši noteiktajam mērķim, personai 30 dienu laikā piešķirtais pabalsts vai tā neizlietotā daļa ir jāatmaksā pašvaldībai.

II. PALĪDZĪBAS REĢISTRI

14. 1. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē personas, kuras ar tiesas nolēmumu tiek izliktas:

14.1. no īrētās dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā noteiktajos gadījumos, ja tās ir:

14.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

14.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti;

14.1.3. politiski represētas personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

14.1.4. ģimenes un personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai personas ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības;

14.2. no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tās ir:

14.2.1.  maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

14.2.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti;

14.2.3. politiski represētas personas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

14.3. no tām piederoša mājokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā mājokļa iegādei Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, parādsaistību nepildīšanu, ja aizņēmums nepārsniedz 40 000.00 euro ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru, ja persona (ģimene) ir trūcīga (maznodrošināta), ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns un kurām nepieder cits nekustamais īpašums.

15. 2. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe. Bērnus bāreņus vai bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvojamo telpu, pamatojoties uz personas iesniegumu, nodrošina pašvaldība, ja Jelgavas valstspilsētas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par attiecīgā bērna ārpusģimenes aprūpi. Pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā bērni bāreņi vai bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, ir tiesīgi prasīt ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

16. 3. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē:

16.1. repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990. gada 4. maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kartībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990. gada 4. maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi;

16.2. maznodrošinātas politiski represētas personas.

17. 4. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ja personas uz ordera vai īres līguma pamata to lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un šī dzīvojamā telpa (viens dzīvoklis mājā) nepieciešama māju atguvušajam īpašniekam (viņa mantiniekiem) dzīvošanai un īpašnieks rakstiski apliecina, ka mājā brīvu dzīvokļu nav, ja personas īpašumā vai lietošanā nav citas dzīvojamās telpas.

18. 5. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

19. 6. reģistrā sociālo dzīvokļu vai dzīvojamo telpu sociālajā mājā (turpmāk – sociālā dzīvojamā telpa) izīrēšanai reģistrē maznodrošinātu:

19.1. personu, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja tas nav nodrošināts ar atsevišķu istabu vai dzīvojamā telpa ir bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai atzīta par lietošanai nederīgu (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

19.2. atsevišķi dzīvojošu personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

19.3. atsevišķi dzīvojošu pensijas vecuma sasniegušu personu (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

19.4. ģimeni, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecuma sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

19.5. personu, kura izstājas no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes un saskaņā ar sociālā dienesta atzinumu spēj dzīvot patstāvīgi, kuras patstāvīgā dzīvesvieta pirms ievietošanas sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādē bija deklarēta Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā;

19.6. personu (ģimeni), kura aprūpē pilngadīgu personu ar invaliditāti.

20. 7. reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu (izņemot sociālo dzīvojamo telpu un kvalificētam speciālistam izīrētu dzīvojamo telpu) apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu:

20.1. ar mazāku platību;

20.2. ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

20.3. veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu zemākos stāvos;

20.4. ar lielāku platību vai augstāku labiekārtojuma līmeni, ar nosacījumu, ka pašvaldības dzīvojamo telpu īrē ne mazāk kā 2 gadus un pēdējo 2 gadu laikā nav bijis parāda par īri un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem maksājumiem (tajā skaitā nav parāda par agrāk īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu).

21. 8. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai, kurai noteikts speciālistam izīrējamas telpas statuss, reģistrē kvalificētus speciālistus šādās Jelgavas valstspilsētas attīstības programmā ietvertās nozarēs:

21.1. veselības aprūpe;

21.2. izglītība;

21.3. sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi;

21.4. sabiedriskā kārtība un drošība;

21.5. kultūra;

21.6. sports;

21.7. uzņēmējdarbība – kvalificēti speciālisti kokapstrādes, pārtikas, mašīnbūves, metālapstrādes jomā.

22. 9. reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu (atsavināmu) apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu:

22.1. ar mazāku platību;

22.2. ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

22.3. veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu zemākos stāvos.

23. Gadījumos, kad Jelgavas valstspilsētas pašvaldības institūcija nav kvalificēta speciālista darba devējs, darba devējam, pirms kvalificēta speciālista reģistrēšanas 8. reģistrā, jānoslēdz ar pašvaldību sadarbības līgums.

III. IESNIEDZAMIE DOKUMENTI

24. Personas, kurām ir nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniedz pašvaldībā iesniegumu, norādot vēlamo palīdzības veidu.

25. Iesniegumam, papildus 24. punktā norādītajam, jāpievieno šādi dokumenti, kuri apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā:

25.1. Noteikumu 14. punktā (1. reģistrs) minētajām personu kategorijām:

25.1.1. tiesas nolēmuma, kas stājies likumīgā spēkā kopiju;

25.1.2. Noteikumu 14.1.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā politiski represētās personas apliecības kopiju;

25.1.3. Noteikumu 14.3. apakšpunktā minētajā gadījumā, papildus jāiesniedz:

25.1.3.1. kredītlīguma kopiju;

25.1.3.2. tiesas nolēmuma par parāda piedziņu, kas stājies likumīgā spēkā kopiju;

25.1.3.3.  tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu, kas stājies likumīgā spēkā kopiju.

25.2. Noteikumu 16. punktā minētajai personu kategorijai (3. reģistrs):

25.2.1. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo deklarēto dzīvesvietu (pierakstu) pirms izceļošanas no Latvijas, noteikumu 16.1. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

25.2.2. repatrianta statusu apliecinošu dokumenta kopiju, noteikumu 16.1. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

25.2.3. politiski represētās personas apliecības kopiju, noteikumu 16.2. apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

25.3. Noteikumu 17. punktā minētajām personām (4. reģistrs):

25.3.1. dzīvojamās mājas īpašnieka iesniegumu kurā apliecināts, ka dzīvoklis nepieciešams viņam lietošanai un ka dzīvojamā mājā nav citu brīvu dzīvokļu;

25.3.2. dzīvojamās telpas ordera/īres līguma kopiju (ja tāds ir saglabājies);

25.3.3. gadījumā, ja namīpašumam ir vairāki īpašnieki – visu īpašnieku rakstisku vienošanos par namīpašuma lietošanas kārtību kopiju.

25.4. Noteikumu 18. punktā minētajai personu kategorijai (5. reģistrs) brīvības atņemšanas vietas izdotas izziņas, par atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas, kopiju.

25.5. Noteikumu 19. punktā minētajām personu kategorijām (6. reģistrs):

25.5.1. Noteikumu 19.5. apakšpunktā noteiktajā gadījumā:

25.5.1.1. apliecinājums par personas izstāšanos no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes;

25.5.1.2. attiecīgās institūcijas atzinumu, ka persona pēc izstāšanās no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes spēj dzīvot patstāvīgi.

25.6. Noteikumu 20. punktā minētajām personu kategorijām (7. reģistrs):

25.6.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

25.6.2. visu dzīvojamā telpā deklarēto pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

25.6.3. noteikumu 20.1., 20.2. un 20.3. apakšpunktos noteiktajos gadījumos attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieka (turpmāk – pārvaldnieks) izziņu par dzīvojamās telpas īres un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu neesamību vai vienošanās ar pārvaldnieku un/vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu;

25.6.4. noteikumu 20.4. apakšpunktā noteiktajā gadījumā izziņu, ka pēdējo 2 gadu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas nav bijis parāda par dzīvojamās telpas īri un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajiem maksājumiem, kā arī nav parāda par agrāk īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu.

25.7. Noteikumu 21. punktā minētajām personu kategorijām (8. reģistrs):

25.7.1. darba līguma kopija;

25.7.2. speciālista kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija;

25.7.3. ieteikuma vēstule no darba devēja, ja darba devējs ir pašvaldības institūcija;

25.7.4. kvalificēta speciālista darba devēja piekrišana, ja darba devējs nav pašvaldības institūcija.

25.8. Noteikumu 22. punktā minētajām personu kategorijām (9. reģistrs):

25.8.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

25.8.2. visu dzīvojamā telpā deklarēto pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

25.8.3. noteikumu 22.1., 22.2. un 22.3. apakšpunktos noteiktajos gadījumos attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieka (turpmāk – pārvaldnieks) izziņu par dzīvojamās telpas īres un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu neesamību vai vienošanās ar pārvaldnieku un/vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu;

25.8.4. noteikumu 22.4. apakšpunktā noteiktajā gadījumā izziņu, ka pēdējo 2 gadu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas nav bijis parāda par dzīvojamās telpas īri un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajiem maksājumiem, kā arī nav parāda par agrāk īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu.

25.9. Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīti papildus dokumenti informācijas precizēšanai.

IV. PERSONU REĢISTRĀCIJAS KĀRTĪBA PALĪDZĪBAS REĢISTROS

26. Noteikumu 14.1., 14.3., 16.1., 18. un 19.5. punktos minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu pašvaldībā saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad tās ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

27. Noteikumu 14.–18., 19.4.-19.6., 20. un 22. punktos noteiktajos gadījumos komisija pieņem lēmumu atteikt reģistrēt personu palīdzības reģistros:

27.1. piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā persona devusi piekrišanu atsavināt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

27.2. piecus gadus pēc tam, kad ar personas piekrišanu tai piederošais dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja ir pārdota vai citādi atsavināta un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā īpašuma lietošanas tiesības;

27.3. ja personas un/vai viņas laulātā īpašumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa.

28. Noteikumu 21. punktā noteiktajā gadījumā komisija pieņem lēmumu atteikt reģistrēt personu, ja kvalificēta speciālista vai viņa laulātā īpašumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa, kas atrodas Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā.

29. Personas, kuras saskaņā ar noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt pašvaldības palīdzību un reģistrējamas personu iesniegumā norādītajā palīdzības reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai un dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību. Par pieņemto lēmumu un personas reģistrēšanu attiecīgajā palīdzības reģistrā komisija paziņo rakstiski, nosūtot lēmuma norakstu, ja persona nav izteikusi lūgumu lēmumu saņemt citā veidā.

30. Palīdzības reģistrā reģistrētās personas pienākums ir informēt pašvaldību par deklarētās dzīvesvietas maiņu vai faktiskās dzīvesvietas izmaiņām.

31. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra šādos gadījumos:

31.1. persona atsakās no palīdzības, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu;

31.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

31.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

31.4. persona nav iesniegusi dokumentus, kuri apliecina personas tiesības saņemt iesniegumā norādīto pašvaldības palīdzību;

31.5. persona saņēmusi iesniegumā norādīto pašvaldības palīdzību;

31.6. persona nepamatoti atsakās no vismaz trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi par tiem;

31.7. persona bez attaisnojoša iemesla nav noslēgusi dzīvojamās telpas īres līgumu komisijas lēmumā noteiktajā termiņā;

31.8. ja persona ir mirusi;

31.9. ja pēc reģistrēšanas palīdzības reģistrā, saskaņā ar noteikumu 20.4. apakšpunktu, personai ir izveidojies parāds par dzīvojamās telpas īri un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajiem maksājumiem.

32. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no palīdzības reģistra šai personai uz tās norādīto adresi nosūtāms rakstveida paziņojums (izņemot 31.1., 31.5. un 31.8. apakšpunktos minētos gadījumus).

33. Ja personai nepieciešams saņemt citu palīdzības veidu nekā persona iepriekš lūgusi, tad personai jāiesniedz jauns iesniegums.

V. DZĪVOJAMO TELPU PIEDĀVĀŠANAS UN IZĪRĒŠANAS KĀRTĪBA

34. Neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 12. pantu veic pārvalde.

35. Ikvienu neizīrētu pašvaldības dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt noteikumu 8. punktā minētajām personām, ja tādas ir.

36. Ja noteikumu 8. punktā minēto personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt piedāvāto dzīvojamo telpu vai nav sniegušas atbildi piedāvājumā norādītajos termiņos, dzīvojamo telpu piedāvā īrēt noteikumu 1.–5. reģistrā reģistrētajām personām.

37. Ja 1.– 5. reģistrā reģistrētās personas visas rakstveidā atteikušās īrēt dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt noteikumu 7. un 9. reģistrā minētām personām.

38. Piedāvājot īrēt dzīvojamo telpu personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, tiek piedāvātas pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautās telpas piedāvājuma izteikšanas dienā, personas iesniegumu reģistrācijas secībā.

39. Gadījumos, kad palīdzības reģistrā laulātie reģistrēti katrs atsevišķi, palīdzība tiek sniegta abiem laulātajiem kopā, dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdzot ar laulāto, kuram pirmajam pienāk rinda palīdzības saņemšanai.

40. Lēmumu par dzīvojamās telpas īres līguma slēgšanu, grozīšanu vai atteikumu grozīt dzīvojamās telpas īres līgumu, atteikumu slēgt dzīvojamās telpas īres līgumu pieņem komisija.

41. Pašvaldības dzīvojamā telpa tiek izīrēta 1.–5., 7. un 9. reģistrā reģistrētām personām uz laiku ne ilgāku par 10 gadiem.

42. Dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams mēneša laikā no komisijas lēmuma pieņemšanas dienas.

43. Īrniekam ir tiesības iemitināt īrētājā dzīvojamā telpā kā ģimenes locekli savu laulāto un abu vai katra laulātā nepilngadīgos bērnus (tai skaitā adoptētos nepilngadīgos bērnus), kā arī pilngadīgos bērnus (tai skaitā adoptētos pilngadīgos bērnus), kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

44. Noteikumu 43. punktā neminētās personas īrnieks var iemitināt tikai pēc komisijas rakstveida piekrišanas.

45. Pilngadīgajiem īrnieka ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

46. Gadījumā, ja tiek noslēgts jauns dzīvojamās telpas īres līgums, izīrētās dzīvojamās telpas nav nododamas apakšīrē citai personai.  

VI. SOCIĀLĀS DZĪVOJAMĀS TELPAS IZĪRĒŠANA

47. Neizīrētu sociālo dzīvojamo telpu piedāvā īrēt 6. reģistrā iekļautajām personām reģistrācijas secībā.

48. Sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 2 gadiem. Pārvalde ik pēc sešiem mēnešiem pārliecinās, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālā dzīvojamā telpa izīrēta attiecīgajai personai (ģimenei).

49. Personai, kura īrē sociālo dzīvojamo telpu un ievēro iekšējās kārtības noteikumus, ir tiesības uz jauna īres līguma noslēgšanu, ja persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvojamo telpu. Personai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms īres līguma termiņa beigām jāiesniedz pārvaldei iesniegumu, ar lūgumu noslēgt jaunu īres līgumu.

50. Komisija var atteikt noslēgt jaunu sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi:

50.1. pārkāpj sociālās dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus;

50.2. neievēro Sociālās dzīvojamās mājas iekšējās kārtības noteikumus;

50.3. vairāk nekā 2 mēnešus nemaksā sociālā dzīvojamās telpas īres maksu vai ar sociālā dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus.

51. Sociālās dzīvojamās telpas īrnieks pēc īres līguma noslēgšanas maksā 1/3 no sociālās dzīvojamās telpas īres maksas, bet ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus pašvaldība sedz izvērtējot personas materiālo stāvokli.

VII. DZĪVOJAMĀS TELPAS IZĪRĒŠANAS KĀRTĪBA ĪRNIEKA NĀVES VAI DZĪVESVIETAS MAIŅAS GADĪJUMĀ

52. Dzīvojamās telpas īrnieka nāves gadījumā vai dzīvesvietas maiņas gadījumā (iepriekšējais īrnieks izbeidzis īres līgumu un deklarējis savu dzīvesvietu citā adresē) pilngadīga persona, kura kopā ar īrnieku saņēmusi palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ir tiesīga prasīt, lai ar to tiek noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums iepriekšējā īrnieka vietā.

53. Iesniegums noteikumu 52. punktā minētajos gadījumos, iesniedzams 3 mēnešu laikā no dzīvojamās telpas īrnieka nāves fakta konstatēšanas dienas vai no dienas, kad pašvaldībā saņemts īrnieka iesniegums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu sakarā ar īrnieka dzīvesvietas maiņu un īrnieka dzīvesvieta deklarēta citā adresē. Iesniegumam pievienojami šādi dokumenti:

53.1. Pilngadīgo personu, kuras kopā ar īrnieku saņēmušas palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, rakstveida piekrišana par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar iesnieguma iesniedzēju.

53.2. Pārvaldnieka izziņa par dzīvojamās telpas īres un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu neesamību vai vienošanās ar pārvaldnieku par parāda nomaksu.

53.3. Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīti papildus dokumenti informācijas precizēšanai.

54. Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek slēgts rakstveidā uz laiku, kas nepārsniedz ar iepriekšējo īrnieku noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, pilngadīgā persona, kura kopā ar īrnieku saņēmusi palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, saglabā iepriekš piešķirto statusu un tas netiek pārvērtēts.

55. Dzīvojamās telpas īres līgums tiek slēgts rakstveidā uz laiku, kas pārsniedz ar iepriekšējo īrnieku noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, ja nav zuduši apstākļi uz kuru pamata pilngadīgā persona, kopā ar īrnieku, saņēmusi palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

56. Pilngadīgajai personai, kura ir noslēgusi dzīvojamās telpas īres līgumu, ir pienākums segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus.

57. Pilngadīgajām personām, kuras kopā ar īrnieku saņēmušas palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, un kuras līdz Dzīvojamās telpas īres likuma spēkā stāšanās brīdim nav noslēgušas dzīvojamās telpas īres līgumu iepriekšējā īrnieka nāves vai dzīvesvietas maiņas gadījumā (iepriekšējais īrnieks izbeidzis īres līgumu un deklarējis savu dzīvesvietu citā adresē), savstarpēji vienojoties un ar komisijas piekrišanu ir tiesīgas pārslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim, uz laiku, kas nepārsniedz ar iepriekšējo īrnieku noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņu. Šādā gadījumā pilngadīgās personas saglabā iepriekš piešķirto statusu un tas netiek pārvērtēts.

VIII. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

58. Komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

59. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jelgavas pilsētas pašvaldības 2011. gada 28. jūlija saistošie noteikumi Nr. 11-21 "Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība".

60. Personas, kuras līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir reģistrētas pašvaldības palīdzības reģistros palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no reģistriem un tām ir tiesības šo Noteikumu noteiktā kārtībā saņemt palīdzību, ja vien nav zuduši apstākļi, kas bijuši par pamatu palīdzības sniegšanai uz reģistrācijas brīdi.

61. Ja īrnieks lieto pašvaldības dzīvojamo telpu uz tāda dzīvojamo telpu īres līguma pamata, kuram nav norādīts termiņš, pašvaldība atbilstoši noteikumiem un, pamatojoties uz personas iesniegumu, kas iesniegts ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim, noslēdz jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu.

62. Personām, kuras līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai īrē pašvaldības dzīvojamo telpu un dzīvojamās telpas īres tiesības iegūtas apmainot iepriekš īrētu pašvaldības dzīvojamo telpu (atsavināmu), ir tiesības prasīt īres līguma noslēgšanu pēc dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs A. Rāviņš
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 2022. gada 30. jūnija saistošo noteikumu Nr. 22-18 "Jelgavas valstspilsētas pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība"
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļasNorādāmā informācija
1. Projekta nepieciešamības pamatojumsSaskaņā ar grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums), Likuma redakcijā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, noteikts, ka:

1.  pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums (Likuma 11. panta ceturtā daļa).

2.  kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, kā arī kārtību un secību, kādā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi, nosaka pašvaldības dome saistošajos noteikumos (Likuma 21.7 panta pirmā daļa).

Savukārt, saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta otro daļu pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īrnieka nāves gadījumā vai dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīga persona, kura kopā ar īrnieku saņēmusi palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ir tiesīga prasīt, lai ar to tiek noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums iepriekšējā īrnieka vietā, ievērojot pašvaldības saistošos noteikumus.

Ņemot vērā grozījumus normatīvajos aktos, ir nepieciešams veikt grozījumus Jelgavas pilsētas pašvaldības 2011. gada 28. jūlija saistošajos noteikumos Nr. 11-21 "Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība", bet tā kā veicamo grozījumu apjoms pārsniedz 50% no spēkā esošo saistošo noteikumu normu apjoma, ir izstrādāti Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi "Jelgavas valstspilsētas pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība" (turpmāk – Saistošie noteikumi) jaunā redakcijā.

2. Īss projekta izklāstsSaistošie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt Jelgavas valstspilsētas pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, un kārtību kādā tā tiek sniegta, kā arī nosacījumus un termiņu uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.

Saistošie noteikumi paredz arī tiesisko regulējumu gadījumos, ja iestājusies pašvaldības dzīvojamās telpas īrnieka nāve vai īrnieks mainījis dzīvesvietu, paredzot pilngadīgas personas, kura kopā ar īrnieku saņēmusi palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, tiesības lūgt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu iepriekšējā īrnieka vietā. Ievērojot minēto, Saistošie noteikumi nosaka Pašvaldības Dzīvojamās telpas īres līguma slēgšanas kārtību, īres līguma slēgšanas nosacījumus un īres līguma termiņu.

Tā kā Dzīvojamo telpu īres likums (spēkā no 01.05.2021.) attiecībā uz dzīvojamo telpu izīrēšanu vairs nepieļauj beztermiņa īres līguma formu, saistošie noteikumi paredz termiņu uz kādu slēdzami pašvaldībās dzīvojamo telpu īres līgumi, beztermiņa īres līgumu pārslēgšanas kārtību un galējo termiņu līdz kuram šī procedūra veicama – 2026. gada 31. decembris.

Atšķirībā no iepriekšējiem saistošajiem noteikumiem, kas paredzēja, ka sociālās dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams uz 6 mēnešiem, jaunie saistošie noteikumi paredz iespēju noslēgt sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu uz diviem gadiem, ik pēc sešiem mēnešiem pārliecinoties vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālā dzīvojamā telpa izīrēta attiecīgajai personai.

Ar saistošajiem noteikumiem paredzēts, ka Dzīvokļu komisija varēs lemt par sociālā dzīvokļa statusa, dzīvojamai telpai, kura neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā un speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa piešķiršanu un atcelšanu.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetuNav attiecināms.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijāNav attiecināms.
5. Informācija par administratīvajām procedūrāmDzīvokļu komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Pašvaldībā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonāmKonsultācijas ar privātpersonām netika veiktas.
Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs A. Rāviņš
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Jelgavas valstspilsētas pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Jelgavas pilsētas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 22-18Pieņemts: 30.06.2022.Stājas spēkā: 03.09.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 170, 02.09.2022. OP numurs: 2022/170.4
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
335156
03.09.2022
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)