Ministru kabineta noteikumi Nr. 512

Rīgā 2022. gada 16. augustā (prot. Nr. 40 11. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma
11.¹ panta pirmās daļas 3. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 120. nr.; 2013, 246. nr.; 2014, 174. nr.; 2016, 161. nr.; 2018, 157., 212. nr.; 2019, 119. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 11.¹ panta pirmās daļas 3. punktu".

2. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Šķirnes novērtēšanas ilgums šķirnes iekļaušanai katalogā:

8.1. labībai, eļļas augiem un šķiedraugiem:

8.1.1. šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību, - trīs gadi;

8.1.2. šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, - divi gadi;

8.2. lopbarības augiem:

8.2.1. viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību (piemēram, smilts vīķu, lauka pupu un sējas zirņu ziemāju formām), - trīs gadi;

8.2.2. viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, - divi gadi;

8.2.3. daudzgadīgo lopbarības augu šķirnēm - četri gadi divos izmēģinājuma ciklos. Daudzgadīgos lopbarības augus šķirņu izmēģinājumiem sēj divas reizes - pirmajā un otrajā izmēģinājuma ciklā. Uzskaiti un novērojumus veic:

8.2.3.1. pirmajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;

8.2.3.2. otrajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;

8.3. kartupeļiem - divi gadi."

3. Izteikt 27.2.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"27.2.7. ja nepieciešams, lieto mēslošanas līdzekļus, kuri atļauti Komisijas 2021. gada 15. jūlija Īstenošanas regulas (ES) 2021/1165, ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus, II pielikumā."

4. Izteikt 33. punktu šādā redakcijā:

"33. Lauka izmēģinājumos šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem, kā arī veic uzskaiti un mērījumus (izņemot kvalitātes analīzes) saskaņā ar šo noteikumu 7., 7.¹, 7.², 7.³, 7.⁴ un 7.⁵ pielikumā minētajām metodēm. Mērījumiem un svērumiem izmanto iekārtas, kas vismaz vienu reizi kalendāra gadā ir verificētas."

5. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

6. Izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

7. Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).

8. Izteikt 4.¹ pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums).

9. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums).

10. Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums).

11. Izteikt 7.⁶ pielikumu jaunā redakcijā (7. pielikums).

12. Izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (8. pielikums).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministrs K. Gerhards

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512

"1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren, speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.1.1. ziemcietība (ziemāju forma), balles;

1.1.2. augu garums, cm*;

1.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t ha^-1*;

1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.1.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.1.8. tilpummasa, g l^-1;

1.1.9. proteīna saturs, %;

1.1.10. lipekļa saturs, %;

1.1.11. sedimentācija (Zeleny indekss), cm³*;

1.1.12. krišanas skaitlis, s*;

1.1.13. cietes saturs, %;

1.1.14. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);

1.1.15. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).

1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.2.1. ziemcietība, balles;

1.2.2. izturība pret veldri, balles**;

1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^-1*;

1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.2.5. augu garums, cm*;

1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.2.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.2.8. tilpummasa, g l^-1;

1.2.9. proteīna saturs, %;

1.2.10. krišanas skaitlis, s*;

1.2.11. cietes saturs, %.

1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;

1.3.2. izturība pret veldri, balles**;

1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^-1*;

1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.3.5. augu garums, cm*;

1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.3.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.3.8. tilpummasa, g l^-1;

1.3.9. proteīna saturs, %;

1.3.10. krišanas skaitlis, s*;

1.3.11. cietes saturs, %.

1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;

1.4.2. izturība pret veldri, balles**;

1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^-1*;

1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.4.5. augu garums, cm*;

1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.4.7. 1000 graudu masa, g;

1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu miežiem);

Kvalitātes rādītāji:

1.4.9. proteīna saturs, %;

1.4.10. tilpummasa, g l^-1;

1.4.11. cietes saturs, %;

1.4.12. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā, %, iesala grupai);

1.4.13. graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai).

1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā - auzas) šķirņu novērtēšana

1.5.1. Graudu grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t ha^-1*;

1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.1.4. augu garums, cm*;

1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.1.7. tilpummasa, g l^-1;

1.5.1.8. plēkšņainība, %;

1.5.1.9. kuļamība, % (kailgraudu auzām);

1.5.1.10. proteīna saturs, %;

1.5.1.11. tauku saturs, %;

1.5.2. Zaļmasas grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha^-1*;

1.5.2.2. augu garums, cm*;

1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.2.4. sausnas raža, t ha^-1*;

1.5.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.2.7. sausnas saturs, %*;

1.5.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

1.6. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha^-1*;

1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.6.3. izturība pret veldri, balles;

1.6.4. augu garums, cm*;

1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.6.7. tilpummasa, g l^-1;

1.6.8. plēkšņainība, %;

1.6.9. proteīna saturs, %;

1.6.10. cietes saturs, %.

1.7. Kukurūzas (Zea mays L.) šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei)

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.7.1. zaļās masas raža, t ha^-1*;

1.7.2. augu garums, cm*;

1.7.3.veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.7.4. izturība pret veldri, balles**;

1.7.5. vālīšu skaits, gab.*;

1.7.6. sausnas raža, t ha^-1*;

1.7.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

1.7.8. sausnas saturs, %;

1.7.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

1.7.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā;

1.7.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā.

2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

2.1. Sējas zirņu (arī ziemas formu) (Pisum sativum L. (partim)) un lauka pupu (arī ziemas formu) (Vicia faba L. (partim)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^-1*;

2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.1.4. augu garums, cm*;

2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.1.6. ziemcietība (ziemas formām), balles;

2.1.7. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.1.8. proteīna saturs, %.

2.2. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu novērtēšana

2.2.1. Sēklu ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^-1*;

2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.2.1.4. augu garums, cm*;

2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.1.7. proteīna saturs, %;

2.2.2. Zaļmasas ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha^-1*;

2.2.2.2. augu garums, cm*;

2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;

2.2.2.4. sausnas raža, t ha^-1*;

2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.2.7. sausnas saturs, %*;

2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju).

2.3. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo daudzziedu aireni), balles;

2.3.2. zaļās masas raža, t ha^-1*;

2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*;

2.3.4. augu garums, cm*;

2.3.5. izturība pret veldri, balles;

2.3.6. sausnas raža, t ha^-1*;

2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.3.8. sausnas saturs, %*;

2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.3.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.3.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

2.4. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.4.1. zaļās masas raža, t ha^-1*;

2.4.2. augu garums, cm*;

2.4.3. izturība pret veldri, balles**;

2.4.4. sausnas raža, t ha^-1*;

2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.4.7. ziemcietība (smilts vīķiem), balles;

Kvalitātes rādītāji:

2.4.8. sausnas saturs, %*;

2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai);

2.4.10. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju), vīķiem bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.

2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.5.1. ziemcietība, balles;

2.5.2. zaļās masas raža, t ha^-1*;

2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*;

2.5.4. augu garums, cm*;

2.5.5. izturība pret veldri, balles;

2.5.6. sausnas raža, t ha^-1*;

2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.5.8. sausnas saturs, %*;

2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.5.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.5.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^-1*;

3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles;

3.1.4. izturība pret veldri, balles*;

3.1.5. augu garums, cm*;

3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.8. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.1.9. tilpummasa, g l^-1*;

3.1.10. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) šķirņu novērtēšana

3.2.1. Šķiedras linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.1.1. stiebru raža, t ha^-1*;

3.2.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*;

3.2.1.5. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.2.1.6. vidējais lūksnes garums, cm;

3.2.1.7. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.2.2. Eļļas linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.2.1. sēklu raža, t ha^-1*;

3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.2.2.5. augu garums, cm*;

3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.2.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.3. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu novērtēšana

3.3.1. Šķiedras kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.1.1. stiebru raža, t ha-1*;

3.3.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz pilnai ziedēšanas fāzei), dienas*;

3.3.1.4. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.1.5. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.3.2. Eļļas kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.2.1. sēklu raža, t ha^-1*;

3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.3.2.4. augu garums, cm*;

3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.4. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.4.1. zaļās masas raža, t ha^-1*;

3.4.2. augu garums, cm*;

3.4.3. izturība pret veldri, balles**;

3.4.4. sausnas raža, t ha^-1*;

3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

3.4.7. sausnas saturs, %*;

3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

3.5. Sojas (Glycine max) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.5.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^-1*;

3.5.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.3. izturība pret veldri, balles;

3.5.4. augu garums, cm*;

3.5.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.5.6. 1000 sēklu masa, g*;

3.5.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.5.8. proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.9. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

4.1. Agrīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^-1*;

4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk - preču bumbuļi) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^-1*;

4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^-1*;

4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^-1*;

4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^-1*;

4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^-1*;

4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;

4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;

4.1.13. garšas īpašības, balles*;

4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;

4.1.15. izturība pret slimībām:

4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

4.2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^-1*;

4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^-1*;

4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai vai iznīcināšanai), dienas*;

4.2.6. garšas īpašības, balles*;

4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;

4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;

4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*;

4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;

4.2.11. izturība pret slimībām:

4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512

"3. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai

Nr. p. k.	Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām)	Izmēģinājumu vietas
		konvencionālajā lauksaimniecībā		bioloģiskajā lauksaimniecībā
		vietu skaits	vietas	vietu skaits	vietas
1.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (ziemas forma)	4	Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk - LLU) Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"		Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk - AREI) Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			AREI Stendes pētniecības centrs		AREI Viļānu nodaļa
2.	Rudzi	3	AREI Stendes pētniecības centrs	3	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs
					AREI Viļānu nodaļa
3.	Tritikāle	3	LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"
4.	Mieži (ziemas forma)	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
5.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (vasaras forma)	4	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"
			AREI Stendes pētniecības centrs		AREI Viļānu nodaļa
6.	Mieži (visas vasaras formas grupas)	4	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"		AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"		AREI Viļānu nodaļa
7.	Auzas, kailgraudu auzas	3	AREI Stendes pētniecības centrs	3	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"		AREI Viļānu nodaļa
8.	Kukurūza	2	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs
9.	Griķi	2	LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
10.	Sējas zirņi, lauka pupas (arī ziemas formas)	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
11.	Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis (ziemas forma)	4	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"
12.	Rapsis (visas vasaras formas grupas), ripsis (vasaras forma)	3	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"
13.	Kartupeļi	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
14.	Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, sējas vīķi, smilts vīķi, eļļas rutki, facēlija	2	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs
15.	Stiebrzāles	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
16.	Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas	2	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
17.	Sējas lucerna, hibrīdā lucerna	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		AREI Priekuļu pētniecības centrs
18.	Sējas lini	2	LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
19.	Sējas kaņepes	2	LLU aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
20.	Baltās sinepes	2	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs
21.	Soja	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

"

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512

"4. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas izcenojums

Nr. p. k.	Suga	Vienas šķirnes novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu/izmēģinājuma ciklu (euro)*
		kopā	tajā skaitā
			lauka izmēģinājumiem	kvalitātes analīzēm un administratīvajiem izdevumiem
I.	Labība
1.	Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cietie kvieši (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell)	282	205	77
2.	Rudzi (Secale cereale L.)	282	205	77
3.	Tritikāle (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus)	282	205	77
4.	Mieži (Hordeum vulgare L.), izņemot 5. punktā minētos	282	205	77
5.	Mieži (Hordeum vulgare L.) - iesala grupa	332	205	127
6.	Auzas (Avena sativa L.), kailgraudu auzas (Avena nuda L.)	282	205	77
7.	Griķi (Fagopyrum esculentum Moench), kukurūza (Zea mays L.)	256	185	71
II.	Lopbarības augi
8.	Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)), lauka pupas (Vicia faba L. (partim))	282	205	77
9.	Baltā lupīna (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.), dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.), sējas vīķi (Vicia sativa L.), smilts vīķi (Vicia villosa Roth), eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.), facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.), viengadīgā (daudzziedu) airene (Lolium multiflorum Lam.)	249	185	64
10.	Stiebrzāles (Poaceae (Gramineae) (izņemot viengadīgo aireni), tauriņzieži (iepriekš neminētās sugas) (Fabaceae (Leguminosae)) - par izmēģinājuma ciklu	520	390	130
III.	Eļļas augi un šķiedraugi
11.	Rapsis (Brassica napus L. (partim)), ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs), baltās sinepes (Sinapis alba L.), soja (Glycine max)	282	205	77
12.	Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (šķiedras grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (šķiedras grupa)	256	185	71
13.	Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (eļļas grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (eļļas grupa)	249	185	64
IV.	Kartupeļi
14.	Kartupeļi (Solanum tuberosum L.)	282	207	75

"

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512

"4.¹ pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirnes novērtēšanas grupas

I. Labība

1. Rudzi (Secale cereale L.):

1.1. ziemas forma, šķirnes;

1.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes.

2. Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp. aestivum):

2.1. ziemas forma, šķirnes;

2.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes;

2.3. vasaras forma, šķirnes;

2.4. vasaras forma, hibrīdās šķirnes.

3. Cietie kvieši (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) - vasaras forma.

4. Speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell).

5. Mieži (Hordeum vulgare L.):

5.1. ziemas forma, šķirnes;

5.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes;

5.3. vasaras mieži:

5.3.1. kailgraudu mieži;

5.3.2. graudu grupa;

5.3.3. iesala grupa.

6. Auzas (Avena sativa L.):

6.1. graudu grupa;

6.2. zaļmasas grupa.

7. Kailgraudu auzas (Avena nuda L.).

8. Hibrīdi, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu ar Secale ģints sugu (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) (turpmāk - tritikāle):

8.1. ziemas forma;

8.2. vasaras forma.

9. Griķi (Fagopyrum esculentum Moench).

10. Kukurūza (Zea mays L.) - zaļmasas grupa.

II. Lopbarības augi*

11. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)) - sēklu ieguvei:

11.1. baltziedu zirņi:

11.1.1. vasaras forma;

11.1.2. ziemas forma.

11.2. sārtziedu zirņi:

11.2.1.vasaras forma;

11.2.2. ziemas forma.

12. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim)):

12.1. vasaras forma;

12.2. ziemas forma.

13. Baltā lupīna (Lupinus albus L.):

13.1. sēklu ieguvei;

13.2. zaļmasas ieguvei.

14. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.):

14.1. sēklu ieguvei;

14.2. zaļmasas ieguvei.

15. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.):

15.1. sēklu ieguvei;

15.2. zaļmasas ieguvei.

16. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.):

16.1. agrīns un vidēji agrīns āboliņš;

16.2. vidēji vēlīns un vēlīns āboliņš.

17. Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch. & Graebn.):

17.1. niedru auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium holmbergii (Dörfl.) P. Fourn. Festuca arundinacea x Lolium perenne L.);

17.2. pļavas auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium loliaceum (Huds.) P. Fourn. Festuca pratensis Huds x Lolium perenne L.).

18. Daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.):

18.1. viengadīgā daudzziedu airene (Vestervaldes airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. alternativum);

18.2. daudzziedu airene (itāļu airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. non alternativum).

III. Eļļas augi un šķiedraugi

19. Rapsis (Brassica napus L. (partim)):

19.1. ziemas forma:

19.1.1. līnijšķirnes;

19.1.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 19.1.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

19.1.3. CL hibrīdās šķirnes;

19.2. vasaras forma:

19.2.1. līnijšķirnes;

19.2.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 19.2.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

19.2.3. CL hibrīdās šķirnes.

20. Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs):

20.1. ziemas forma;

20.2. vasaras forma.

21. Lini (Linum usitatissimum L.):

21.1. šķiedras lini;

21.2. eļļas lini.

22. Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.):

22.1. šķiedras kaņepes;

22.2. eļļas kaņepes.

23. Baltās sinepes (Sinapis alba L.) - zaļmasas ieguvei.

24. Soja (Glycine max L.)

IV. Kartupeļi

25. Kartupeļi:

25.1. agrīnās šķirnes;

25.2. vidēji agrīnās šķirnes;

25.3. vidēji vēlīnās šķirnes;

25.4. vēlīnās šķirnes.

"

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512

"5. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Ieteicamās izsējas normas

Nr. p. k.	Suga vai sugu grupa	Dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2
I.	Labība
1.	Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp. aestivum)
1.1.	ziemas forma, šķirnes	400-550
1.2.	ziemas forma, hibrīdās šķirnes	150-200
1.3.	vasaras forma, šķirnes	500-600
1.4.	vasaras forma, hibrīdās šķirnes	150-200
2.	Cietie kvieši (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren), vasaras forma	500-600
3.	Speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell)	250-300
4.	Rudzi (Secale cereale L.)
4.1.	ziemas forma, šķirnes	400-550
4.2.	ziemas forma, hibrīdās šķirnes	150-200
5.	Tritikāle (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus)
5.1.	ziemas forma	400-550
5.2.	vasaras forma	500-550
6.	Mieži (Hordeum vulgare L.)
6.1.	ziemas forma, šķirnes	350-400
6.2.	ziemas forma, hibrīdās šķirnes	160-200
6.3.	vasaras mieži: kailgraudu mieži, graudu grupa, iesala grupa	400-450
7.	Auzas (Avena sativa L.)
7.1.	graudu grupa	500-600
7.2.	zaļmasas grupa	530-630
8.	Kailgraudu auzas (Avena nuda L.)	500-600
9.	Griķi (Fagopyrum esculentum Moench)	250-300
10.	Kukurūza (Zea mays L.) - zaļmasas grupa	8-10
II.	Lopbarības augi
a.	Stiebrzāles (Poaceae (Gramineae))
1.	Baltā smilga (Agrostis gigantea Roth)	6000-6200
2.	Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)	5000-7000
3.	Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)	5000-7000
4.	Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)	1300-1500
5.	Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv. ex J.Presl & C.Presl)	600-800
6.	Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)	1400-1600
7.	Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber)	1100-1400
8.	Aitu auzene (Festuca ovina L.)	2200-2700
9.	Pļavas auzene (Festuca pratensis Huds.)	1000-1200
10.	Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)	1500-1800
11.	Hibrīdā airene (Lolium x hybridum Hausskn.)	1000-1300
12.	Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch. & Graebn.)	1000-1300
13.	Daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.): viengadīgā daudzziedu airene (Vestervaldes airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. alternativum) daudzziedu airene (itāļu airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. non alternativum)	1000-1200
14.	Ganību airene (Lolium perenne L.)	1000-1300
15.	Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)	1300-1500
16.	Purva skarene (Poa palustris L.)	4500-5000
17.	Pļavas skarene (Poa pratensis L.)	3700-4000
18.	Parastā skarene (Poa trivialis L.)	4500-5000
19.	Miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)	1200-1400
b.	Tauriņzieži (Fabaceae (Leguminosae))
20.	Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)	300-500
21.	Ragainais vanagnadziņš (Lotus corniculatus L.)	700-900
22.	Baltā lupīna (Lupinus albus L.)	100-130
23.	Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)	100-130
24.	Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)	100-130
25.	Sējas lucerna (Medicago sativa L.)	700-900
26.	Hibrīdā lucerna (Medicago × varia T. Martyn)	600-800
27.	Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)	300-400
28.	Sējas zirņi, arī ziemas forma (Pisum sativum L. (partim)) (baltziedu, sārtziedu)	100-120-150
29.	Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)	800-1000
30.	Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)	500-600
31.	Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)	800-1000
32.	Lauka pupas, arī ziemas forma (Vicia faba L. (partim))	50-60
33.	Sējas vīķi (Vicia sativa L.)	120-150
34.	Smilts vīķi (Vicia villosa Roth)	150-200
c.	Citas sugas
35.	Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.) - zaļmasas ieguvei	100-150
36.	Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) - zaļmasas ieguvei	80-120
III.	Eļļas augi un šķiedraugi
1.	Rapsis (Brassica napus L. (partim))
1.1.	ziemas rapsis
1.1.1.	līnijšķirnes	80-100
1.1.2.	hibrīdās šķirnes	60-80
1.2.	vasaras rapsis
1.2.1.	līnijšķirnes	80-100-120
1.2.2.	hibrīdās šķirnes	60-80-100
2.	Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs)
2.1.	ziemas ripsis	80-100
2.2.	vasaras ripsis	80-100-120
3.	Sējas lini (Linum usitatissimum L.)
3.1.	šķiedras lini	1800-2000
3.2.	eļļas lini	600-700
4.	Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.)
4.1.	šķiedras kaņepes	350-450
4.2.	eļļas kaņepes	150-200
5.	Baltās sinepes (Sinapis alba L.) - zaļmasas ieguvei	80-120
6.	Soja (Glycine max L.)	50-100
IV.	Kartupeļi (Solanum tuberosum L.) (agrīnās, vidēji agrīnās, vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes)	5-6

"

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512

"7. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu šķirņu lauka izmēģinājumu rādītāju noteikšanas metodes

1. Ziemcietības novērtēšana

1.1. Ziemcietības novērtēšana rapsim un ripsim

1. Ziemcietību rapsim un ripsim vērtē izmēģinājuma lauciņos, skaitot augu biezību divās iezīmētās vietās, kas izvietotas vienmērīgi pa lauciņa platību, lietojot 0,5 m² lielu uzskaites rāmīti. Uzskaites rāmīša novietojums pavasarī un rudenī sakrīt.

2. Uzskaiti veic katrā atkārtojumā rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas perioda atjaunošanās.

3. Katrā iezīmētajā vietā vērtē atsevišķi, vērtējumus saskaita un dala ar divi.

4. Ziemcietību pavasarī aprēķina procentos (pavasara augu biezības uzskaiti attiecinot pret rudens augu biezības uzskaiti) (1. tabula).

1. tabula

Ripša un rapša ziemcietības novērtējums

Nr. p. k.	Novērtējums ballēs	Ziemcietības novērtējums (pavasarī izdzīvojušo augu skaits procentos salīdzinājumā ar rudens augu skaitu)
1.	9	91-100 %
2.	8	81-90 %
3.	7	71-80 %
4.	6	61-70 %
5.	5	50-60 %
6.	4	36-49 %
7.	3	26-35 %
8.	2	16-25 %
9.	1	0-15 %

1.2. Ziemcietības novērtēšana pārējām sugām

5. Ziemcietības novērtēšanai pārējām sugām vizuāli novērtē sējumu stāvokli sējas gada rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās atbilstoši šā pielikuma 2. tabulas rādītājiem.

2. tabula

Sējuma stāvokļa novērtējums

Nr. p. k.	Novērtējums ballēs	Sējuma stāvoklis (rudenī, pavasarī)
1.	9	Ļoti labs, biezība normāla (izretošanās vizuāli nav konstatējama, nav arī vietu ar nedzīviem augiem), augi veseli
2.	8
3.	7	Labs, biezība nav mazāka par 75 % no normālās, augi veseli
4.	6
5.	5	Vidējs, biezība nav mazāka par 50 % no normālās, augi ar nelielām slimību pazīmēm
6.	4
7.	3	Slikts, biezība nav mazāka par 25 % no normālās, augi slimi
8.	2	Ļoti slikts, biezība mazāka par 25 %
9.	1	Augi pilnībā gājuši bojā

6. Ziemcietības novērtēšanai ballēs izmanto šā pielikuma 3. tabulu, kur nolasa ziemcietības vērtējumu atbilstoši sējuma stāvoklim pavasarī un rudenī.

3. tabula

Ziemcietības novērtējums

Sējuma stāvoklis rudenī (balles)	1		-
	2		1	9
	3		1	8	9	Ziemcietība (balles)
	4		1	7	8	9
	5		1	6	7	8	9
	6		1	5	6	7	8	9
	7		1	4	5	6	7	8	9
	8		1	3	4	5	6	7	8	9
	9		1	2	3	4	5	6	7	8	9
			1	2	3	4	5	6	7	8	9
			Sējuma stāvoklis pavasarī (balles)

7. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita un summu dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu.

2. Izturības pret veldri novērtēšana

8. Izturību pret veldri nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu.

4. tabula

Izturības pret veldri novērtējums

Nr. p. k.	Sējuma stāvoklis	Novērtējums ballēs
1.	Veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī	9
2.		8
3.	Veldre neliela, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 30° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 45°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°	7
4.		6
5.	Veldre vidēja, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 45° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°	5
6.		4
7.	Veldre stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 60° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°	3
8.		2
9.	Veldre ļoti stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 90°	1

9. Izturību pret veldri vērtē divos posmos:

9.1. tiklīdz veldre parādās, atzīmē auga attīstības fāzi un sējuma stāvokli saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu;

9.2. galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas.

10. Ja veldrēšanās nav vienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo.

3. Augu garuma noteikšana

11. Augu garumu mēra divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus.

12. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu šā pielikuma 15. punktā minētajā kārtībā.

13. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas centimetros.

14. Augu garumu šķirnei aprēķina kā mērījumu vidējo rezultātu, noapaļojot līdz veselam skaitlim.

15. Augu garumu mēra šādā kārtībā:

15.1. labībai (izņemot griķus un kukurūzu) augu garumu mēra dzeltengatavības attīstības fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz pēdējās vārpiņas/skaras augšai (neskaitot akotus);

15.2. griķiem augu garumu mēra, kad tie sasnieguši tehnisko gatavību (nogatavojušies 70−75 % riekstiņu), mērot augu garumu no augsnes līdz visaugstāk izvietotās ziedkopas galam;

15.3. kukurūzai augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra galam;

15.4. sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai augu garumu nosaka ziedēšanas fāzes beigās - pākšu attīstības stadijas sākumā, mērot augu garumu no augsnes līdz stublāju galam;

15.5. eļļas augiem un šķiedraugiem augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

15.6. viengadīgajām sugām, kurām tiek novērtēta zaļmasas raža, augu garumu nosaka pirms novākšanas, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

15.7. stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem augu garumu nosaka pirms pirmā pļāvuma, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam.

4. Veģetācijas perioda garuma noteikšana

4.1. Veģetācijas perioda garuma noteikšana labībai

16. Griķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc Federālā bioloģisko pētījumu centra, Federālā augu šķirņu biroja un ķīmiskās rūpniecības industrijas izstrādātās decimālās kodu skalas BBCH (turpmāk - BBCH decimālā kodu skala).

17. Kukurūzai (zaļmasai) veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 79. augu attīstības fāzei (piengatavības) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

18. Labības ziemāju formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:

18.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, ziemas rudziem - par 4 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

18.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

19. Pārējai labībai veģetācijas perioda garumu dienās nosaka šādi:

19.1. graudu grupai - no 11. līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas;

19.2. zaļmasas grupai - no 11. līdz 65. augu attīstības fāzei (ziedēšanas vidum) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

4.2. Veģetācijas perioda garuma noteikšana lopbarības augiem

20. Veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz:

20.1. 87.-88. augu attīstības fāzei (nogatavojušies) pēc BBCH decimālās kodu skalas - sējas zirņiem;

20.2. 85.-88. augu attīstības fāzei (nogatavojušies) pēc BBCH decimālās kodu skalas - lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei.

21. Smilts vīķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz ziedēšanas fāzes sākumam pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:

21.1. veģetācijas perioda beigas rudenī un veģetācijas atjaunošanos pavasarī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

21.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

22. Stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem nosaka dienu skaitu no augšanas sākuma jeb no veģetācijas atjaunošanās pavasarī līdz pirmajam pļāvumam, t. i.:

22.1. līdz skarošanas/vārpošanas fāzes sākumam - stiebrzālēm;

22.2. līdz ziedēšanas fāzes sākumam - tauriņziežiem;

22.3. papildus atzīmē veģetācijas pārtraukumu rudenī un atjaunošanos pavasarī, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz 0 °C.

23. Viengadīgajiem lopbarības augiem, kuriem novērtē zaļās masas ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai ziedēšanas sākumā.

23.¹ Sējas zirņu un lauka pupu ziemas formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz pilngatavībai pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:

23.¹1.veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

23. ¹2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

4.3. Veģetācijas perioda garuma noteikšana eļļas augiem un šķiedraugiem

24. Vasaras rapsim un vasaras ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 85.-89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

25. Ziemas rapsim un ziemas ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas. Ziemas rapsim un ziemas ripsim papildus atzīmē:

25.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām rudenī uzskata pēdējo no piecām dienām, kurās vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 3 °C rapsim un 2 ^oC ripsim, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu;

25.2. veģetācijas atjaunošanos - sākoties lapu ataugšanai.

26. Sojai veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 81.-89. augu attīstības fāzei pēc BBCH decimālās kodu skalas.

27. Sējas liniem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz:

27.1. 83. augu attīstības fāzei (agrajai dzeltengatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas - šķiedras liniem;

27.2. 89. augu attīstības fāzei (brūngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas - eļļas liniem.

28. Sējas kaņepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz:

28.1. 89. augu attīstības fāzei (novākšanas gatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas - eļļas kaņepēm;

28.2. 65. augu attīstības fāzei (pilnai ziedēšanai) pēc BBCH decimālās kodu skalas - šķiedras kaņepēm.

29. Baltajām sinepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 61. augu attīstības fāzei (ziedēšanas sākumam) pēc BBCH decimālās kodu skalas."

 

7. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512

"7.⁶ pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas kvalitātes rādītāju noteikšana

I. Pamatnosacījumi

1. Ja kvalitātes analīzēm izmanto ekspresiekārtas, rezultāta ticamības palielināšanai tās veic vismaz divos atkārtojumos.

2. Ja starp abiem rezultātiem ir vērojama atšķirība, kas lielāka par 1 %, nepieciešams vēl trešais atkārtojums. Rezultātu nosaka no diviem vistuvāk esošajiem atkārtojuma rezultātiem.

II. Labības šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

3. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum ), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

3.1. proteīna satura, cietes satura, sedimentācijas (Zeleny indekss), lipekļa satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu WH 280710 T4;

3.2. krišanas skaitli nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

3.3. graudu krāsu cietajiem kviešiem nosaka ar atbilstošu iekārtu;

3.4. stiklainību cietajiem kviešiem nosaka atkarībā no cietes graudiņu izmēra un izvietojuma endospermā. Graudus var iedalīt miltainos vai stiklainos. Atver diafanoskopu un sietu caurumos iepilda analizējamo paraugu. Graudus pārgriež uz pusēm. Atver vāciņu un saskaita miltainos graudus.

Stiklainos graudus aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A = 100 - (b × 2), kur

A - stiklainie graudi (%);

b - miltainie graudi (gab.).

4. Rudzu (Secale cereale L.) un tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

4.1. tilpummasas, proteīna satura un cietes satura noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu:

4.1.1. rudziem - RY 310705 T;

4.1.2. tritikālei - TR310705 T2;

4.2. krišanas skaitli nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

5. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

5.1. proteīna satura, cietes satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu BA 040609 T3;

5.2. graudu frakcijas virs 2,5 mm procentuālo saturu nosaka šādi:

5.2.1. no vidējā parauga iedala ar dalītāju 100 g paraugu;

5.2.2. automātiskajā sēklu-graudu šķirotājā-frakcionētājā ievieto šādus sietus:

5.2.2.1. pirmais siets - 2,8 mm;

5.2.2.2. otrais siets - 2,5 mm;

5.2.2.3. trešais siets - 2,2 mm;

5.2.3. paraugu izvieto uz automātiskā sēklu-graudu šķirotāja-frakcionētāja pirmā sieta un frakcionē 3 minūtes;

5.2.4. no katra sieta izlasa piemaisījumus un bojātos graudus un nosver ar precizitāti līdz 0,01 g;

5.2.5. nosver atsevišķi katru frakciju ar precizitāti līdz 0,01 g;

5.2.6. summē pirmo un otro frakciju;

5.2.7. summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata;

5.3. ekstraktivitāti var noteikt, ja proteīna saturs atbilst 5-9 ballēm (9-11,5 %). To nosaka šādi:

5.3.1. izmanto disku dzirnavas, svarus ar precizitāti 0,01 g, iejavošanas iekārtu, konisko kolbu 500 ml (ar iedaļām pa 100 ml), piltuvi ar diametru 200 mm, filtrpapīru, piknometru vai atbilstošu blīvuma mērītāju, analītiskos svarus ar precizitāti 0,01 g, elektrisko plītiņu un blīvuma mērītāju;

5.3.2. no vidējā parauga ar dalītāju iedala 50 g parauga un samaļ. Nosver 25 g samaltā miežu parauga. Nosver miežu iesalu 25 g (smalki samalts). Samalto miežu paraugu ievieto vārglāzē, pievieno 200 ml destilēta ūdens un samaisa. Vārglāzi novieto uz elektriskās plītiņas un maisījumu silda līdz 90 °C, to maisot. Temperatūru uztur, līdz ciete pilnībā saželējusi. Maisījumam pievieno tik daudz auksta destilēta ūdens, lai temperatūra samazinātos līdz 70-75 °C. Pievieno 1 g samaltā iesala un nogaida (apmēram 5 minūtes), līdz maisījums sašķidrinās. Vāra 5-10 minūtes. Vārglāzi ievieto iejavošanas iekārtā, ieslēdzot maisītāju un atdzesējot paraugu līdz 45 °C. Pievieno atlikušo samalto iesalu (apmēram 24 g) un 100 ml destilēta ūdens 45 °C temperatūrā. Kad maisījuma temperatūra ir sasniegusi 70 °C, pievieno 50 ml destilēta ūdens.

Ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas formulas:

a) EA =	P × (1600 + MM + MA)	- EM
	100 - P

 

b) EA (%) =	EA × 100	, kur
	100 - MA

E_A - ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežu paraugā, %);

E_A (%) - ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem (sausnā, %));

E_M - ekstraktivitāte iesalam (ekstrakta saturs iesalā (sausnā, %));

M_M - mitruma saturs iesalam, %;

M_A - mitruma saturs (miežu paraugam, %);

P - ekstraktivitāte (ekstrakta saturs misai, %), w/w.

Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata;

5.3.3. iesala ekstraktu nosaka šādi:

5.3.3.1. no vidējā parauga ņem 2 x 55 g parauga un samaļ diska dzirnavās (attālums starp diskiem 0,20 mm). Ekstrakcijas traukos iesver 50,0 g samalta iesala. Misas ieguve: 50,0 g samalta iesala aplej ar 200 ml silta (46 °C) destilēta ūdens, rūpīgi samaisa. Misas ūdens vannu iepriekš uzsilda līdz 45 °C temperatūrai. Ekstrakcijas traukus ievieto ūdens vannā un ieslēdz maisītājus. Maisījumā 30 minūtes nodrošina 45 °C temperatūru. Pēc tam 25 minūšu laikā temperatūru paceļ par 1 °C minūtē līdz 70 °C. Kad temperatūra misā sasniegusi 70 °C, ekstrakcijas traukā pievieno vēl 50 ml destilēta ūdens (70 °C). 70 °C temperatūru misā uztur 1 stundu, tad 10-15 minūšu laikā to atdzesē līdz istabas temperatūrai. Maisītājus noskalo nelielā ūdens daudzumā. Trauku saturu līdzsvaro ar destilētu ūdeni līdz 450,0 g. Filtrēšana: vārglāzes saturu samaisa ar stikla spieķīti un tūlīt filtrē. Pirmos 100 ml filtrāta atlej atpakaļ filtrā;

5.3.3.2. ekstrakta satura noteikšanai misā lieto mērīšanas aparātu Densito 30PX. Parauga ņemšanas caurulīti iemērc misā un, ar roku piespiežot pogu, iesūc to mērīšanas aparātā tā, lai nebūtu gaisa burbulīšu. Tad nospiež "OK" un pēc 3 sekundēm (signāla) nolasa rezultātu Plato grādos;

5.3.3.3. iesala ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas formulas:

a) E1 =	P × (M + 800)
	100 - P

 

b) EM =	E1 × 100	, kur
	100 - M

E₁ - ekstrakta saturs paraugā (%) (m/m);

E_M - ekstrakta saturs iesalā (sausnā, %) (m/m);

P - ekstrakta saturs g/100 g misas (% Plato);

M - iesala mitrums (%) (m/m);

800 - destilētā ūdens daudzums, kas pievienots 100 g iesala.

Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata.

6. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

6.1. graudu grupa:

6.1.1. proteīna satura, tauku satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu OA 070308 LV;

6.1.2. plēkšņainību nosaka šādi:

6.1.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro graudu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 5 g iesvara. Graudiem plēksnes atdala ar preparējamo adatu;

6.1.2.2. nosver atplēkšņotos kailos graudus ar precizitāti līdz 0,01 g;

6.1.2.3. graudu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a =	100 × (P − K)	, kur
	P

a - graudu plēkšņainība (%);

K - atplēkšņoto graudu masa iesvarā (g);

P - iesvars (g);

6.1.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu auzu graudiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto. Galarezultātu nosaka no diviem tuvākajiem rezultātiem;

6.2. zaļmasas grupa:

kopproteīna saturu sausnā un sausnas saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

7. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

7.1. tilpummasu, proteīna saturu un cietes saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

7.2. plēkšņainību nosaka šādi:

7.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro riekstiņu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 2,5 g iesvara. Riekstiņus piestā saspiež līdz pakāpei, kas kodolus ļauj atdalīt no apvalkiem;

7.2.2. atdalītās plēksnes nosver ar precizitāti līdz 0,01 g;

7.2.3. riekstiņu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a =	K × 100	, kur
	P

a - riekstiņu plēkšņainība (%);

K - plēkšņu masa iesvarā (g);

P - iesvars (g);

7.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu griķu riekstiņiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto. Galarezultātu nosaka no diviem tuvākajiem rezultātiem.

8. Kukurūzas (Zea mays L.) zaļmasas ieguves šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

III. Lopbarības augu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

9. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)), lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu proteīna satura noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu FP 310804.

10. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

10.1. sēklu ieguves šķirnēm proteīna saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

10.2. zaļmasas ieguves šķirnēm sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

11. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu, kopproteīna saturu sausnā (tikai paraugiem, kas sagatavoti no gada/cikla pirmā pļāvuma), neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

12. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

13. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu, kopproteīna saturu sausnā (nosaka pirmajam pļāvumam), neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

IV. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

14. Rapša (Brassica napus L. (partim)) šķirņu kvalitātes rādītāju - eļļas satura un tilpummasas - noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu RA 050904 T3.

15. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) un sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

15.1. eļļas liniem un eļļas kaņepēm šķirņu kvalitātes rādītāju - eļļas saturu - nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

15.2. šķiedras liniem un šķiedras kaņepēm šķirņu kvalitātes rādītāju - netilinātas šķiedras saturu - nosaka šādi:

15.2.1. netilinātas šķiedras saturu nosaka paraugkūlim. Liniem no paraugkūļa atlasa 50 g salmiņu, kaņepēm - 500 g salmiņu;

15.2.2. paraugu pēc masas sadala divās daļās. No katra parauga uz svariem lūksnes satura noteikšanai iesver divus iesvarus - pa 10 g liniem, pa 100 g kaņepēm - ar precizitāti līdz 0,01 g. Tos samaļ ar tam paredzēto iekārtu, kas sastāv no diviem rievotiem metāla ruļļiem, kuri sasmalcina spaļus. Sukājot un purinot atdala spaļus. Ja nepieciešams, malšanu atkārto, līdz spaļu daudzums netilinātā šķiedrā nepārsniedz 10 %. Spaļu atlikumu izlasa ar rokām (uz galda, kas apklāts ar tumšu papīru);

15.2.3. tīro lūksni nosver ar precizitāti līdz 0,01 g. Netilinātas šķiedras saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C =	S × 100	, kur
	L

C - netilinātas šķiedras saturs (%);

S - linu (kaņepju) salmiņu masa (g);

L - netilinātas šķiedras masa (g).

Netilinātas šķiedras saturu katrai šķirnei aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

16. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

17. Sojas (Glycine max) šķirņu kvalitātes rādītāju - eļļas satura un proteīna satura - noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu SO 090711.

17.¹ Rapsim, eļļas liniem, eļļas kaņepēm un sojai kvalitātes rādītāju - eļļas saturu, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) - aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × 100	, kur
	B

X - eļļas saturs (%) salīdzinājumā ar standartšķirni;

A - izmēģināmās šķirnes eļļas saturs (%);

B - standartšķirnes eļļas saturs (%).

17.² Sojai kvalitātes rādītāju - proteīna saturu, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) - aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × 100	, kur
	B

X - proteīna saturs (%) salīdzinājumā ar standartšķirni;

A - izmēģināmās šķirnes proteīna saturs (%);

B - standartšķirnes proteīna saturs (%).

18. Ja kāda kvalitātes rādītāja noteikšanai Latvijā nav atbilstošas metodes, to nosaka, izmantojot vispāratzītas starptautiskās metodes."

 

8. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 512

"8. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126-135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa ziemas kviešiem, g	ļoti zema < 27,0	27,0−30,9	zema 31,0−34,9	35,0−38,9	vidēja 39,0−42,9	43,0−46,9	augsta 47,0−50,9	51,0−54,0	ļoti augsta > 54,0
1000 graudu masa vasaras kviešiem, g	ļoti zema < 20,0	20,0−24,9	zema 25,0−28,9	29,0−32,9	vidēja 33,0−36,9	37,0−41,9	augsta 42,0−45,9	46,0−50,0	ļoti augsta > 50,0
1000 graudu masa cietajiem kviešiem (vasaras forma), g	ļoti zema < 20,0	20,0−24,9	zema 25,0−28,9	29,0−32,9	vidēja 33,0−36,9	37,0−41,9	augsta 42,0−45,9	46,0−50,0	ļoti augsta > 50,0
Tilpummasa, g l-1	ļoti zema < 688	688−709	zema 710−719	720−729	vidēja 730−750	751−770	augsta 771−785	786−799	ļoti augsta > 799
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 9,0	9,0-9,6	zems 9,7−10,3	10,4-11,2	vidējs 11,3−11,9	12,0-13,0	augsts 13,1−14,0	14,1-16,0	ļoti augsts > 16,0
Lipekļa saturs, %	ļoti zems < 15,0	15,0−18,0	zems 18,1−19,0	19,1−22	vidējs 22,1−23,0		augsts 23,1−25,0	25,1−29,0	ļoti augsts > 29,0
Cietes saturs, %	ļoti zems < 65,0	65,0-65,6	zems 65,7−66,3	66,4-67,0	vidējs 67,1−67,7	67,8-68,4	augsts 68,5−69,1	69,2-70,0	ļoti augsts > 70
Krāsa, vienība (cietajiem kviešiem)	ļoti blāva < 14,0		blāva 15-16		vidēji zeltaina 17-18		zeltaina 19-20		ļoti spilgta zeltaina > 20
Stiklainība, % (cietajiem kviešiem)	ļoti zema < 20,0	20-30	zema 30-40	40-50	vidēja 50-60	60-70	augsta 70-80	80-90	ļoti augsta > 90

1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji		Balles
		1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība		ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*		ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**		ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126-135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	tetraploīdajiem rudziem	ļoti zema < 30,0	30,0-33,9	zema 34,0−37,9	38,0−41,9	vidēja 42,0−45,9	46,0−50,9	augsta 51,0−54,9	55,0− 60,0	ļoti augsta > 60,0
	diploīdajiem rudziem	ļoti zema < 25,0	25,0-28,9	zema 29,0−31,9	32,0−34,9	vidēja 35,0−37,9	38,0−40,9	augsta 41,0−43,9	44,0−46,0	ļoti augsta > 46,0
Tilpummasa, g l-1		ļoti zema < 600	600-620	zema 621−640	641-660	vidēja 661−680	681−700	augsta 701−720	721-730	ļoti augsta > 730
Proteīna saturs, %		ļoti zems < 8,0	8,0−8,9	zems 9,0−9,9	10,0−10,9	vidējs 11,0−11,9	12,0−12,9	augsts 13,0−13,9	14,0−15,0	ļoti augsts > 15,0
Cietes saturs, %		ļoti zems < 60,0	60,0-60,9	zems 61,0−61,9	62,0-62,9	vidējs 63,0−63,9	64,0-64,9	augsts 65,0−65,9	66,0	ļoti augsts > 66

1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126-135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	ļoti zema < 31,0	31,0-33,9	zema 34,0−36,9	37,0-39,9	vidēja 40,0−43,9	44,0-46,9	augsta 47,0-50,9	51,0-54,0	ļoti augsta > 54
Tilpummasa, g l-1	ļoti zema < 650	650-660	zema 661−670	671-680	vidēja 681−690	691-700	augsta 701−730	731-750	ļoti augsta > 750
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 8,0	8,0−8,9	zems 9,0−9,9	10,0−10,9	vidējs 11,0−11,9	12,0−12,9	augsts 13,0−13,9	14,0−15,0	ļoti augsts > 15,0
Cietes saturs, %	ļoti zems < 61,0	61,0-62,0	zems 62,1−63,0	63,1-64,0	vidējs 64,1−65,0	65,1-66,0	augsts 66,1−67,0	67,1-68,0	ļoti augsts > 68

1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126-135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	ļoti zema < 34,1	34,1−36,0	zema 36,1−38,0	38,1−40,0	vidēja 40,1−42,0	42,1−45,0	augsta 45,1−48,0	48,1−50,0	ļoti augsta > 50,0
Tilpummasa, g l-1	ļoti zema < 550	550-570	zema 571-590	591-600	vidēja 601−620	621−650	augsta 651−680	681-700	ļoti augsta > 700
Tilpummasa, g l-1 (kailgraudu miežiem)	ļoti zema < 650	650-670	zema 671-690	691-700	vidēja 701−720	721−750	augsta 751−780	781-800	ļoti augsta > 800
Proteīna saturs, % (graudu grupai)	ļoti zems < 8,1	8,1-9,0	zems 9,1-10,0	10,1−12,0	vidējs 12,1−13,0	13,1−14,0	augsts 14,1−15,0	15,1−17,0	ļoti augsts > 17,0
Cietes saturs, %	ļoti zems < 55,0	55,0−56,6	zems 56,7−58,3	58,4−60,1	vidējs 60,2−61,9	62,0−63,6	augsts 63,7−65,3	65,4−67,0	ļoti augsts > 67,0
Kuļamība, % (kailgraudu miežiem)	> 25,0	20,1-25,0	15,1-20,0	10,1-15,0	5,1-10,0	2,6-5,0	1,6-2,5	0,6-1,5	0-0,5
Proteīna saturs, % (iesala grupai)	ļoti slikts < 8,0 > 12,0		slikts 11,6-12,0		vidējs 11,1-11,5		labs 8,0-8,9 10,1-11,0		ļoti labs 9,0-10,0
Graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai)	79,1-81,0	81,1-83,0	83,1-85,0	85,1-87,0	87,1-89,0	89,1-91,0	91,1-93,0	93,1-95,0	> 95
Ekstraktivitāte, % (iesala grupai)	< 75,0 ļoti zema	75,0−75,9	76,0−76,9 zema	77,0-77,9	78,0−78,9 vidēja	79-79,9	80-80,9 augsta	81−82	> 82 ļoti augsta

1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (graudu grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126-135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	ļoti zema < 18,0	18,0−19,9	zema 20,0−22,9	23,0−25,9	vidēja 26,0−30,9	31,0−35,9	augsta 36,0−40,9	41,0−45,0	ļoti augsta > 45,0
Tilpummasa, g l-1	ļoti zema < 430	431-445	zema 446-460	461-475	vidēja 476−490	491-505	augsta 506−520	521-535	ļoti augsta > 535
Plēkšņainība, %	ļoti augsta > 35,0	33,0−35,0	augsta 30,0−32,9	26,0−29,9	vidēja 24,0−25,9	22,0−23,9	zema 20,0−21,9	18,0−19,9	ļoti zema < 18,0
Plēkšņainība, % (kailgraudu auzām)	ļoti augsta > 15,0	12,1-15,0	augsta 9,1-12,0	7,1-9,0	vidēja 5,1-7,0	3,1-5,0	zema 1,6-3,0	0,6-1,5	ļoti zema < 0,6
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 8,0	8,0-9,0	zems 9,1−10,0	10,1-11,0	vidējs 11,1-12,0	12,1−13,0	augsts 13,1−15,0	15,1-16,0	ļoti augsts > 16,0
Tauku saturs, %	ļoti zems < 3,5	3,5-4,0	zems 4,1-4,5	4,6-5,0	vidējs 5,1-5,5	5,6-6,0	augsts 6,1-6,5	6,6-7,0	ļoti augsts > 7,0
Kuļamība, % (kailgraudu auzām)	> 25,0	20,1-25,0	15,1-20,0	10,1-15,0	5,1-10,0	2,6-5,0	1,6-2,5	0,6-1,5	0-0,5

1.6. Auzu (Avena sativa L.) (zaļmasas grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems < 2,5	2,6-3,5	zems 3,6-4,5	4,6-5,5	vidējs 5,6-6,5	6,6-7,5	augsts 7,6-8,5	8,6-9,5	ļoti augsts > 9,5

1.7. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Riekstiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126-135	ļoti laba > 135
Izturība pret veldri	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
1000 riekstiņu masa, g	ļoti zema < 20,0	20,0-21,0	zema 21,1−22,0	22,1-23,0	vidēja 23,1−24,0	24,1-25,0	augsta 25,1−27,0	27,1-30,0	ļoti augsta > 30,0
Tilpummasa, g l-1	ļoti zema < 500	501-520	zema 521−540	541-560	vidēja 561−580	581-600	augsta 601−620	620-650	ļoti augsta > 650
Plēkšņainība, %	ļoti augsta > 25,0	24,1-25,0	augsta 23,1−24,0	22,1-23,0	vidēja 21,1−22,0	20,1-21,0	zema 19,1−20,0	18,0-19,0	ļoti zema < 18,0
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 10,0	10,0−11,0	zems 11,1−12,0	12,1−13,0	vidējs 13,1−14,0	14,1−15,0	augsts 15,1−16,0	16,1−17,0	ļoti augsts > 17,0
Cietes saturs, %	ļoti zems < 52,0	52,0-53,0	zems 53,1−54,0	54,1-55,0	vidējs 55,1−56,0	56,1-57,0	augsts 57,1-58,0	58,1-60,0	ļoti augsts > 60

1.8. Kukurūzas (Zea mays L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Sausnas saturs, %	< 20 vai > 50	20,1-21,9 vai 48,1-50,0	22,0-23,9 vai 46,1-48,0	24,0-24,9 vai 43,1-46,0	25,0-25,9 vai 40,1-43,0	26,0-27,9 vai 38,1-40,0	28,0-29,9 vai 37,1-38,0	30,0-31,9 vai 35,1-37,0	32,0-35,0
Kopproteīna saturs sausnā, % (N % x 6,25)	ļoti zems < 4,0	4,0-5,0	zems 5,1-6,0	6,1-7,0	vidējs 7,1-8,0	8,1-9,0	augsts 9,1-10,0	10,1-11,0	ļoti augsts > 11,0
Neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā	ļoti augsta > 50,0	47,1-50,0	augsta 44,1-47,0	42,1-44,0	vidēja 40,1-42,0	38,1-40,0	zema 36,1-38,0	34,0-36,0	ļoti zema < 34,0
Skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā	ļoti augsta > 32,0	30,1-32,0	augsta 29,1-30,0	28,1-29,0	vidēja 27,1-28,0	26,1-27,0	zema 25,1-26,0	24,0-25,0	ļoti zema < 24,0
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta

2. Lopbarības augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

2.1. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Ziemcietība (ziemas formām)	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Proteīna saturs sēklās, %	ļoti zems < 17,0	17,1-18,0	zems 18,1-19,0	19,1-20,0	vidējs 20,1-21,0	21,1-22,0	augsts 22,1-23,0	23,1-25,0	ļoti augsts > 25,0

2.2. Lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Ziemcietība (ziemas formām)	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Proteīna saturs sēklās, %	ļoti zems < 22,0	22,1-23,0	zems 23,1-24,0	24,1-25,0	vidējs 25,1-27,0	27,1-29,0	augsts 29,1-31,0	31,1-32,0	ļoti augsts > 32,0

2.3. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (sēklu ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Proteīna saturs sēklās, %	ļoti zems < 32,0	32,1-34,0	zems 34,1-36,0	36,1-38,0	vidējs 38,1-40,0	40,1-42,0	augsts 42,1-44,0	44,1-48,0	ļoti augsts > 48,0

2.4. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
(salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135

2.5. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni)	ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā		zema, pārziemojuši ap 25 % augu		vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu		augsta, pārziemojuši ap 75 % augu		ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems < 4,0	4,0-6,0	zems 6,1-8,0	8,1-10,0	vidējs 10,1-12,0	12,1-15,0	augsts 15,1-18,0	18,1-20,0	ļoti augsts > 20,0

2.6. Sējas vīķu (Vicia sativa L.) un smilts vīķu (Vicia villosa Roth) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (smilts vīķiem)	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartu)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135

2.7. Eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji		Balles
		1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)		ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	eļļas rutkiem	ļoti zems < 8,0	8,0-9,0	zems 9,1-11,0	11,1-13,0	vidējs 13,1-15,0	15,1-17,0	augsts 17,1-18,9	19,0-20,0	ļoti augsts > 20,0
	facēlijai	ļoti zems < 5,0	5,0-7,0	zems 7,1-8,0	8,1-10,0	vidējs 10,1-11,0	11,1-13,0	augsts 13,1-14,0	14,1-15,0	ļoti augsts > 15,0
Izturība pret veldri*		ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, %*	eļļas rutkiem	ļoti zems < 1,28	1,28-1,44	zems 1,45-1,76	1,77-2,08	vidējs 2,09-2,40	2,41-2,72	augsts 2,73-3,04	3,05-3,20	ļoti augsts > 3,20
	facēlijai	ļoti zems < 0,80	0,80-1,12	zems 1,13-1,28	1,29-1,60	vidējs 1,61-1,76	1,77-2,08	augsts 2,09-2,24	2,25-2,40	ļoti augsts > 2,40

2.8. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (smilts vīķiem)	ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā		zema, pārziemojuši ap 25 % augu		vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu		augsta, pārziemojuši ap 75 % augu		ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems < 10,0	10,0-14,0	zems 14,1-17,0	17,1-20,0	vidējs 20,1-22,0	22,1-25,0	augsts 25,1-27,0	27,1-30,0	ļoti augsts > 30

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim)	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135

3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (šķiedras linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Vidējais lūksnes garums, cm	< 60	60-64	65-68	69-72	73-76	77-80	81-84	85-88	> 88
Netilinātas šķiedras saturs, %	< 20	20-22	23-24	25-26	27-28	29-30	31-32	33-34	> 35
Augu garums, cm	< 70	70-72	73-75	76-78	79-81	82-84	85-87	88-90	> 90

3.3. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (eļļas linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135

3.4. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (šķiedras kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Augu garums, cm	< 200	200-230	231-260	261-290	291-310	311-340	341-370	371-400	> 400
Netilinātas šķiedras saturs, %	< 30	30-32	33-34	35-36	37-38	39-40	41-42	43-44	> 45

3.5. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (eļļas kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135

3.6. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems < 9,0	9,0-10,0	zems 10,1-11,0	11,1-13,0	vidējs 13,1-14,0	14,1-15,0	augsts 15,1-16,0	16,1-18,0	ļoti augsts > 18,0
Kopproteīna saturs sausnā, %*	ļoti zems < 1,44	1,44-1,60	zems 1,61-1,76	1,77-2,08	vidējs 2,09-2,24	2,25-2,40	augsts 2,41-2,56	2,57-2,88	ļoti augsts > 2,88
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta

3.7. Sojas (Glycine max) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zems < 66	66-75	zems 76-85	86-95	vidējs 96-105	106-115	augsts 116-125	126-135	ļoti augsts > 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

4.1. Kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm))	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm))	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni**)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66-75	zema 76-85	86-95	vidēja 96-105	106-115	augsta 116-125	126-135	ļoti augsta > 135
Cietes saturs bumbuļos, % (vērtē vidējām un vēlīnajām šķirnēm)	< 10,0	10,0-12,0	12,1-14,0	14,1-15,0	15,1-17,0	17,1-18,0	18,1-19,0	19,1-20,0	> 20,0
Lakstu infekcija ar lakstu puvi, infekcijas pakāpe, %, trešajā uzskaites reizē	81-100	66-80	51-65	41-50	31-40	21-30	11-20	1-10	0
Lakstu infekcijas ar sausplankumainību, %	81-100	66-80	51-65	41-50	31-40	21-30	11-20	1-10	0
Bumbuļu infekcija ar sauso puvi, %	> 70	61-70	51-60	41-50	31-40	21-30	11-20	1-10	0
Bumbuļu infekcija ar slapjo puvi, %	> 70	61-70	51-60	41-50	31-40	21-30	11-20	1-10	0
Bumbuļu infekcija ar lakstu puvi, %	> 70	61-70	51-60	41-50	31-40	21-30	11-20	1-10	0

"