1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Madonas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu pārziņu, kapavietu uzturētāju tiesības un pienākumus, kā arī administratīvo atbildību par noteikumos paredzēto prasību pārkāpumu.

2. Lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta atvērtā vai daļēji slēgtā kapsētā;

2.3. apbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā šajos noteikumos paredzētā kārtībā;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā ir tiesības apbedīt mirušo, ja viņa pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības attiecīgās pilsētas, attiecīgā pagasta vai attiecīgās apvienības administratīvajā teritorijā;

2.6. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kura apbedīšanai nav pieteikušies piederīgie vai citas personas vai mirušā piederīgie ir atteikušies veikt apbedīšanu;

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.8. kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo personu (arī urnas ar kremēta miruša cilvēka pelniem) apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai, tas ir, kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu stādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

2.9. kapavietas uzturētājs – fiziska persona vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurai ar pašvaldības lēmumu ir piešķirta kapavieta mirušas personas apbedīšanai un kura reģistrēta kapavietu uzskaites pamatdokumentos;

2.10. kapavietu komisija – attiecīgās pilsētas, attiecīgās apvienības vai attiecīgā pagasta pārvaldes vadītāja izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.11. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.12. kapsētas apsaimniekotājs – attiecīgā pilsētas, attiecīgā apvienības vai attiecīgā pagasta pārvalde, kuras teritorijā kapsēta atrodas, kas pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu, uzrauga kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu, uztur kārtībā kapsētas teritoriju, nodrošina mirušo reģistrācijas grāmatu veidošanu, saglabāšanu un citu aktuālo dokumentu uzskaiti;

2.13. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja nozīmēta persona, kura pilda šajos noteikumus paredzētos pienākumus;

2.14. slēgta kapsēta – kapsēta, kas ir slēgta apbedījumiem un virsapbedījumiem;

2.15. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi attiecīgās pilsētas, attiecīgā pagasta vai attiecīgās apvienības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, izņemot:

3.1. iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo personu neatkarīgi no tās pēdējās deklarētās dzīvesvietas;

3.2. ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atrašanās vieta, tad mirušo personu var apglabāt arī pašvaldības administratīvās teritorijas vienības, kurā mirušā persona bija deklarēta pirms deklarēšanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atrašanās vietā, kapsētā;

3.3. ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā nav atvērtās kapsētas, tad mirušo personu var apglabāt tās pilsētas, pagasta vai apvienības, kura robežojas ar administratīvo teritoriju, kurā mirušā persona bija deklarēta, atvērtajā kapsētā.

4. Citu personu apbedīšana kapsētās iespējama, pamatojoties uz motivētu iesniegumu. Lēmumu par šādas kapavietas piešķiršanu pieņem kapsētas apsaimniekotājs.

5. Kapavietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata.

6. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir šādas kapsētas:

6.1. atvērtās kapsētas – Cesvaines kapsēta (Cesvaines apvienība), Madonas kapi (Madonas pilsēta), Liseskalna kapi (Madonas pilsēta), Līderes jaunie kapi (Aronas pagasts), Stāķu kalna kapi (Aronas pagasts), Saikavas kapi (Barkavas pagasts), Muižas kapi (Barkavas pagasts), Barkavas centra kapi (Barkavas pagasts), Grostonas kapi (Bērzaunes pagasts), Bērzaunes kapi (Bērzaunes pagasts), Ķinderu kapi (Cesvaines apvienība), Kārzdabas kapi (Cesvaines apvienība), Stradukalna kapi (Cesvaines apvienība), Biksenes kapi (Dzelzavas pagasts), Balvānīcu kapi (Dzelzavas pagasts), Miera kapi (Ērgļu apvienība), Sauleskalna kapi (Ērgļu apvienība), Katrīnas kapi (Ērgļu apvienība), Jumurdas kapi (Ērgļu apvienība), Vējavas kapi (Ērgļu apvienība), Lubānas jaunie kapi (Lubānas apvienība), Visagala kapi (Lubānas apvienība), Jāņukalna kapi (Kalsnavas pagasts), Veckalsnavas kapi (Kalsnavas pagasts), Liezēres kapi (Liezēres pagasts), Ļaudonas kapi (Ļaudonas pagasts), Mētrienas kapi (Ļaudonas pagasts), Pārupes kapi (Ļaudonas pagasts), Ozolkalna kapi (Mētrienas pagasts), Vistiņlejas kapi (Praulienas pagasts), Sarkaņu kapi (Sarkaņu pagasts), Sausnējas kapi (Sausnējas pagasts), Liepkalnes kapi (Ērgļu apvienība), Runakalna kapi (Ērgļu apvienība), Mārcienas kapi (Mārcienas pagasts), Jaunie kapi (Vestienas pagasts), Vecie kapi (jaunā daļa, Vestienas pagasts), Tolkas kapi (jaunā daļa, Vestienas pagasts);

6.2. daļēji slēgtās kapsētas – Līderes vecie kapi (Aronas pagasts), Mierakalna kapi (Dzelzavas pagasts), Blaumaņa kapi (Ērgļu apvienība), Krievbirzes kapi (Ošupes pagasts), Vecie kapi (vecā daļa, Vestienas pagasts), Tolkas kapi (vecā daļa, Vestienas pagasts);

6.3. slēgtās kapsētas – Lubānas vecie kapi (Lubānas apvienība), Graužukalna kapi (Cesvaines apvienība), Cirstu kapi (Ērgļu apvienība), Brāļu kapi (Kalsnavas pagasts).

7. Kapsētu pārziņa darba laiku un telefona numuru publicē pašvaldības mājaslapā un izvieto informācijas stendā pie kapsētām.

8. Pašvaldības kapsētas ir atvērtas apmeklētājiem katru dienu bez laika ierobežojuma.

9. Kapsētas apmeklētājiem kapsētas teritorijā jāpārvietojas pa tam paredzētiem ceļiem un celiņiem. Piekļuve pie kapavietas ir pieļaujama no tam paredzēto ceļu un celiņu puses.

10. Kapsētās aizliegts:

10.1. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

10.2. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komerciālos pakalpojumus bez kapsētas pārziņa saskaņojuma par darbu veikšanu;

10.3. atrasties ar dzīvnieku, kurš ir bez pavadas;

10.4. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdu, skrituļslidām, skrejriteni;

10.5. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

10.5.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

10.5.2. operatīvos transportlīdzekļus;

10.5.3. kapsētas kopšanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

10.5.4. personām ar I vai II grupas invaliditāti, uzrādot apliecību kapsētas pārzinim;

10.5.5. garīdzniekiem amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas.

10.6. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

10.7. ārpus kapavietas robežām stādīt krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

10.8. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

10.9. veikt apbedījumu bez kapsētas pārziņa saskaņošanas;

10.10. pārvietot kapsētu pārziņa vai kapavietu komisijas izvietotās brīdinājuma zīmes;

10.11. stādīt kokus kapavietās bez kapsētas pārziņa rakstiskas atļaujas, izņemot noteikumu 42.3. apakšpunktā minētos gadījumus.

11. Kapavietas lietošanas tiesības piešķir, pamatojoties uz personas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas amatpersonas iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, kapsētas pārzinis ne vēlāk kā divu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.

12. Iesniedzot iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, iesniegumam pievieno dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), urnas apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

13. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu kapavietu mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai, ja iesniedzējam nav iepriekš piešķirta kapavieta ar iespēju veikt tajā apbedījumu. Attiecīgās kapavietas lielums noteikts noteikumu 1. pielikumā.

14. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par 4 (četrām) kapavietām.

15. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, kapavietas lietošanas tiesības uz personas iesnieguma pamata var tikt piešķirtas personai, kas ir kapavietas uzturētāja laulātais, radinieks vai kapavietā apbedītā mirušā laulātais vai radinieks. Iesniedzot iesniegumu, personai ir jāiesniedz radniecību apliecinoši dokumenti.

16. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

17. Kapavietas uzturētājs ir tiesīgs apbedīt savus piederīgos tam ierādītajā kapavietā vai ģimenes kapavietā.

18. Kapsētās jauna kapavieta apbedīšanai tiek ierādīta tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

19. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu lemj attiecīgās pilsētas, attiecīgās apvienības vai attiecīgā pagasta pārvaldes vadītājs.

20. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, kapsētas apsaimniekotājs kapavietas uzturētājam piešķir jaunu kapavietu šādos gadījumos:

20.1. ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, augšupējais radinieks (vecāki, vecvecāki utt.), lejupējais radinieks (bērns, mazbērns utt.), brālis vai māsa;

20.2. ja mirušajam kapavietas uzturētājs ir vienīgais radinieks.

21. Kapavieta pāriet pašvaldības vadījumā:

21.1. ja kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

21.2. ja trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

21.3. ja kapavieta vismaz septiņus gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu VIII nodaļu.

22. Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, atklātajās kapsētās var iegūt lietošanā kapavietu ar mērķi, lai šajā kapavietā tiktu apglabāta šī persona. Personai var tikt piešķirta divvietīga kapavieta.

23. Apbedīšanu organizē un rīko kapavietas uzturētājs vai tā izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

24. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

25. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt 1,5 m līdz zārka vākam, veicot virsapbedījumu – 1,2 m līdz zārka vākam.

26. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka stumbra un 0,3 m no citas kapavietas pieminekļa.

27. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā viena metra dziļumā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

28. Virsapbedījumus, mirušos apbedījot zārkā, var izdarīt 20 (divdesmit) gadus pēc pēdējā apbedījuma. Šo termiņu drīkst samazināt līdz 15 (piecpadsmit) gadiem, ja virsapbedījums tiek lūgts ģimenes kapavietā un ir iesniegta Veselības inspekcijas atļauja.

29. Aktēta kapavieta var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai 20 (divdesmit) gadus pēc pēdējā apbedījuma.

30. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža, saņemot kapsētas apsaimniekotāja un attiecīgo valsts institūciju atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

31. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

32. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

33. Kapličas ceremoniju telpas (mirušās personas novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas apsaimniekotājs.

34. Kapličas telpas tiek izmantotas mirušo personu novietošanai līdz apbedīšanas brīdim un ir atvērtas apmeklētājiem tikai bēru ceremonijas laikā.

35. Kapličas izmantošanas kārtību nosaka kapsētas apsaimniekotājs.

36. Kapsētās izveido speciālu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

37. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu kapsētās nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

38. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētas apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

39. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteicies radinieks vai jebkura cita persona, kura vēlas mirušo pārapbedīt vai arī, neveicot pārapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņa pienākums ir uzņemties kapavietas uzturētāja saistības.

40. Kapavietas uzturētājs kopj un uztur kapavietu pats vai noslēdz līgumu par kapavietas kopšanas pakalpojumu ar trešo personu.

41. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

41.1. apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 70 cm augstumam;

41.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.), ja klimatiskie laika apstākļi to pieļauj;

41.3. regulāri kopt un uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušas lapas, zarus, gružus, nopļaut zāli u.tml.);

41.4. saņemt kapsētu pārziņa saskaņojumu kapavietas aprīkojuma un nožogojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai, restaurācijai;

41.5. pārbaudīt kapavietas aprīkojuma stabilitāti un novērst tā defektus;

41.6. veicot jebkurus darbus kapavietā, ievērot drošības tehnikas, ugunsdrošības, apkārtējās vides aizsardzības instrukcijas, kā arī citus normatīvos aktus, kas regulē šādu darbu veikšanu;

41.7. ievērot ierādītās kapavietas robežas;

41.8. patvaļīgi nepārvietot grunti kapsētā, nemainīt kapavietas atrašanās reljefu.

42. Kapavietas uzturētāja tiesības:

42.1. uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.;

42.2. ierīkot kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, kuru augstums nepārsniedz 15 cm, izņemot nogāzes, kur pieļaujams augstāks kapavietu apmaļu augstums, ja iepriekš tas saskaņots ar kapu pārzini;

42.3. stādīt kapavietā kokus un krūmus, kuri paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru augstums pēc izaugšanas nepārsniedz 3 m;

42.4. bez kapsētas pārziņa saskaņojuma piešķirtajā kapavietā izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 8 cm 1,30 m augstumā no zemes.

43. Akmeņus, betona atlūzas, dzelzs priekšmetus un citus atkritumus, kurus ir aizliegts novietot kapsētas teritorijā ierīkotajā atkritumu savākšanas vietā vai konteineros, kapavietas uzturētājs vai kapavietas kopējs, ar kuru kapavietas uzturētājs ir noslēdzis attiecīgu līgumu, utilizē par saviem līdzekļiem.

44. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotāja izveidota kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (noteikumu 2. pielikums). Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā, pie kapličas vai citā vietā kapsētā.

45. Kapavietu komisija pēc noteikumu 44. punktā minētā akta sastādīšanas kapavietas uzturētājam uz viņa norādīto adresi ierakstītā sūtījumā nosūta:

45.1. akta kopiju;

45.2. brīdinājumu par iespējamo kapavietas lietošanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa.

46. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc septītā noteikumu 44. punktā minētā akta sastādīšanas 45.2. apakšpunktā noteiktajā laikā neierodas pie kapsētas apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa, kapavietu uzskata par aktētu. Šajā gadījumā kapsētas pārzinim ir tiesības kapavietu nolīdzināt.

47. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi vismaz septiņus aktus par nekoptu kapavietu un nav zināms aktētās kapavietas uzturētāja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, pašvaldības portālā www.madona.lv un attiecīgajā kapsētā izvieto sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, vietu un brīdinājumu par iespējamo kapavietas aktēšanu ar uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa. Ja trīs mēnešu laikā pēc sludinājuma publicēšanas portālā www.madona.lv pie kapsētas apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa nav ieradies ne kapavietas uzturētājs, ne viņa pilnvarotā persona, kapavietu uzskata par aktētu.

48. Ja kapavieta ir aktēta, persona var lūgt atjaunot kapavietas lietošanas tiesības, iesniedzot iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, izņemot gadījumu, ja ir pieņemts lēmums par kapavietas piešķiršanu citam kapavietas uzturētājam.

49. Personas ir tiesīgas sniegt kapavietu komerciālos kopšanas (kapavietas izveidošanu, labiekārtošanu, uzturēšanu) pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

50. Veicot darbus, mehānismus un materiālus novieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pabeidzot darbus vai beidzoties darba dienai, darbavietu sakārto, atkritumus izvedot (izved nojauktos kapu pieminekļus, noņemtās vecās kapu apmales, apmaļu paliekas utt.) vai bioloģiski noārdāmos atkritumus, kapu vāzes, svečturus nogādājot tiem paredzētā kapsētas atkritumu savākšanas vietā.

51. Darbu veikšanai nepieciešamo transportu izmanto tikai tajos celiņos, kuri atbilst attiecīgā transporta līdzekļa izmēriem.

52. Kapsētas apsaimniekotāja faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pašvaldības izpilddirektoram.

53. Pašvaldības izpilddirektora lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

54. Par noteikumu II, VII un IX nodaļā noteikto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskām personām no 2 (divām) līdz 10 (desmit) naudas soda vienībām, bet juridiskām personām no 10 (desmit) naudas soda vienībām līdz 20 (divdesmit) naudas soda vienībām.

55. Saistošo noteikumu kontroli un administratīvo pārkāpumu procesu par II, VII un IX nodaļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic pašvaldības kārtībnieki. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības Administratīvā komisija.

56. Nekopto kapavietu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas visu periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

57. Kapavietu, kas ierādītas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmēri var atšķirties no šajos noteikumos noteiktajiem.

58. Līgumi par kapavietas uzturēšanu, kas noslēgti līdz šo noteikumu stāšanās dienai, paliek spēkā, līdz tajos noteikto saistību izpildei un to izpildē piemēro šo noteikumu prasības.

59. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

60. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Madonas novada pašvaldības 29.04.2010. saistošie noteikumi Nr. 16 "Madonas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" un Lubānas novada pašvaldības 27.08.2009. saistošie noteikumi Nr. 16 "Kapsētu uzturēšanas un izmantošanas noteikumi Lubānas novadā".