Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Salaspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 9/2022

2022. gada 31. martā
Salaspils novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi
Apstiprināti Salaspils novada domes sēdē
2022. gada 31. martā (prot. Nr. 6, 4. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 5., 6. un 9. punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā uzturami Salaspils novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajos esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. piebrauktuve – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transportlīdzekļu nokļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz piegulošajam nekustamajam īpašumam;

2.2. apstādījumi – visas ar augiem apaudzētas un koptas teritorijas, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksnei, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, dārzus, košuma dārzus, skvērus, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus, u.tml. teritorijas. Apstādījumos ietilpst koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, ceļi, takas, ūdenstilpes, publiski pieejami laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm un citiem labiekārtojuma elementiem;

2.3. apbūves zeme – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju atbilst kādai no lietošanas mērķu klasē "Apbūves zeme" ietilpstošajām lietošanas mērķu grupām: Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme, Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme, Komercdarbības objektu apbūves zemes, Sabiedriskas nozīmes objektu zeme (izņemot kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve), Ražošanas objektu apbūves zeme, Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme, Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme;

2.4. piegulošā teritorija – publiskā lietošanā esoša teritorija pilsētas un ciemu teritorijā, kā arī detālplānojumu teritorijā, kas atrodas blakus nekustamam īpašumam un sniedzas uz visām pusēm līdz piecu metru platumam no nekustamā īpašuma ārējās robežas, t.sk., teritorija starp nekustamo īpašumu un brauktuves tuvāko malu (piebrauktuves, grāvji, caurtekas, zālieni, apstādījumi, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas);

2.5. zāliens – īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals detālplānojumu, ciemu un pilsētas teritorijā, kā arī teritorija ielu sarkanajās līnijās un zemes vienība apbūvētā teritorijā;

2.6. pilsētvides ainava – pēc noteiktām apbūves un labiekārtojuma pazīmēm un parametriem identificējama ārtelpa (telpiska vieta) pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurai ir piemērojamas speciālas prasības, kas paredzētas pašvaldības teritorijas plānojumā (turpmāk – teritorijas plānojums), lokālplānojumā, ja tāds ir izstrādāts un detālplānojumā, ja tāds konkrētam īpašumam vai teritorijas daļai ir spēkā;

2.7. publiska vieta (publiska ārtelpa) – ikviena pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša par maksu vai bez maksas nenoteiktam personu lokam pieejama vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai. Tajā skaitā, ar pašvaldības līdzfinansējumu ierīkoti un labiekārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi (izņemot stāvvietu zonas), citas par pašvaldības līdzekļiem labiekārtotas teritorijas, kas paredzētas iedzīvotāju rekreācijai, atpūtai vai sporta nodarbībām, kā arī sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zemes teritorija, ja tā brīvi pieejama sabiedrībai;

2.8. sniega valnis – uz laiku, ilgāku par 24 stundām izveidots sniega krāvums, kupena;

2.9. īpašuma teritorija, kas vērsta pret publisku ārtelpu – šo noteikumu izpratnē ir jebkura apbūves zemes teritorija vai tās daļa, neatkarīgi no īpašuma piederības formas, kas vērsta pret publisku vietu (ārtelpu), piekļaujas publiskai vietai (ārtelpai), ir redzama no publiskās vietas (ārtelpas) teritorijas un veido pilsētvides ainavu (piemēram, daudzdzīvokļu mājas īpašuma teritorija, individuālo dzīvojamo māju apbūves teritorijas daļa, kas vērsta pret publisku vietu, komercdarbības objektu apbūves zemes teritorija, kas vērsta pret publisku vietu u.tml.);

2.10. būvgruži – būvju un ēku būvniecības vai nojaukšanas materiāli un to paliekas, betona konstrukcijas un izstrādājumi, ķieģeļi, keramika, asfalts u.c. būvniecības vai ražošanas procesā radušies blakus produkti vai atlikumi.

3. Nekustamais īpašums šo izpratnē ir nekustamā īpašuma objekts (zemes vienība vai būve) vai šo objektu kopība (zemes vienība un būve).

4. Nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina:

4.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs);

4.2. būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves un tas pieder dažādām personām (dalītais īpašums). Ja publiski pieejamos reģistros būves īpašnieks nav norādīts, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;

4.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki vai pārvaldnieks.

5. Noteikumu 4. punktā minētās personas nodrošina arī nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas uzturēšanu piecu metru platumā no nekustamā īpašuma robežas, ievērojot šajos noteikumos paredzēto kārtību.

6. Piegulošās teritorijas daļas, kas pārsniedz piecu metru platumu uzturēšanu nodrošina pašvaldība. Nekustamā īpašuma, kura vienīgais īpašnieks ir persona ar I vai II grupas invaliditāti vai pensionārs, ja šīm personu kategorijām ir piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss, uzturēšanu nodrošina pašvaldība uz šo personu rakstiska iesnieguma pamata. Šo noteikumu piemēro, ja nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskai darbībai un īpašumā nav deklarētas citas personas.

2. Nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas uzturēšanas un kopšanas vispārīgie noteikumi

7. Noteikumu 4. punktā minētās personas nekustamā īpašuma teritorijā, tam piegulošajā teritorijā kā arī īpašuma teritorijā, kas vērsta pret publisku ārtelpu, nodrošina:

7.1. regulāru zāliena pļaušanu, lai zāles garums īpašuma un tam piegulošajā teritorijā nepārsniegtu 15 cm, ja īpašums ietilpst kādā no apbūves zemes klasēm, bet pārējā teritorijā – 40 cm. Īpašumā, kas tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanai un tas ir pieteikts Lauku atbalsta dienestā, zāli nogana vai nopļauj vismaz vienu reizi gadā ne vēlāk kā līdz 15. septembrim. Pēc 15. septembra neatkarīgi no īpašuma veida un statusa veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu kūlas veidošanos;

7.2. teritorijas sakopšanu, t.sk., apstādījumu uzturēšanu, atkritumu savākšanu, nokritušo lapu savākšanu (lapu un zaru savākšanu veic katru gadu pavasarī ne vēlāk kā līdz 15. aprīlim un rudenī ne vēlāk līdz 15. novembrim), nepieļaujot nokritušo lapu, zaru uzkrāšanos vai pārvietošanos uz blakus esošu teritoriju, vides degradēšanos, gružu vai atkritumu uzkrāšanos;

7.3. krūmu, dzīvžogu, koku (koku vainagu) un to zaru apzāģēšanu gar ietvēm un brauktuvēm (vietās, kurās var tikt traucēta gājēju un transporta pārvietošanās), un nodrošina to novākšanu ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, kā arī nodrošina koku kopšanu, lai tie neveidojas par bīstamiem, bet bīstamos kokus novāc;

7.4. ietvju un brauktuvju tīrīšanu, nepieļaujot atkritumu, tajā skaitā, nokritušo koku lapu un zaru uzkrāšanos;

7.5. esošo brauktuvju līdz brauktuves ass līnijai, ja braucamās daļas tīrīšanu neveic pašvaldība, piebrauktuvju un piebraucamo ceļu tīrīšanu, nepieļaujot uz tiem sniega vaļņu un apledojuma veidošanos, kā arī to uzturēšanu kārtībā un pretslīdes materiālu kaisīšanu, lai nodrošinātu transportlīdzekļu izbraukšanu līdz publiskā lietojuma ielu (ceļu) tīklam. Pašvaldība savā mājaslapā publicē informāciju par brauktuvēm, kuru tīrīšanu nodrošina pašvaldība;

7.6. pasākumus, lai neveidotos sniega vaļņi uz gājēju pārejām un krustojumiem, tuvāk par 5 metriem no gājēju pārejām un vietās, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī koku apdobēs. Pieļaujama sniega valņu veidošanās, ja tas netraucē gājēju kustību pa ietvēm un transporta pārvietošanos pa piebrauktuvēm un piebraucamajiem ceļiem;

7.7. intensīvas snigšanas gadījumā savāktā sniega izvešanu 48 stundu laikā no vietām, kur tas traucē gājēju un transporta satiksmi vai redzamību. Savāktā sniega pārvietošana vai izvešana uz piegulošo teritoriju ir pieļaujama, ja piegulošās teritorijas platība ir pietiekama un izvestā sniega apjoms netraucē gājēju un transporta satiksmi vai redzamību;

7.8. dažādu priekšmetu novākšanu no ietvēm, kā arī gājējiem un transporta satiksmei bīstamo vietu iežogošanu ietvju seguma bojājumu gadījumos. Situācijās, kad to nevar veikt pašu spēkiem, par to paziņo Salaspils novada pašvaldības iestādei "Salaspils novada pašvaldības policija" (turpmāk – Pašvaldības policija) vai pašvaldības Administrācijas Tehniskai daļai, kuras tālāk rīkojas atbilstoši savai kompetencei.

8. Inženierkomunikāciju īpašnieki vai valdītāji nodrošina inženierkomunikāciju uzturēšanu kārtībā – bojājumu novēršanu, aku noslēgšanu ar vākiem, avāriju dēļ radītā apledojuma likvidēšanu, gājējiem un transporta satiksmei bīstamo vietu iežogošanu ar barjerām un ceļa zīmēm, kā arī signāluguņu uzstādīšanu sliktas redzamības apstākļos, teritorijas sakopšanu gar virszemes inženierkomunikāciju tīklu cauruļvadiem tiem paredzētās aizsargjoslas robežās, inženierkomunikāciju aku vāku notīrīšanu no sniega, ja akas neatrodas ceļa nodalījuma joslā un nav aprīkotas ar identifikācijas zīmēm.

9. Pašvaldības autoceļa, ielas un to zemes nodalījuma joslā aizliegta dažādu kravu un priekšmetu (akmeņi, būvmateriāli u.tml.) ilgstoša (ilgāk par 7 dienām) turēšana un novietošana ilgstošai glabāšanai.

10. Aizliegts izmantot nekustamā īpašuma teritoriju un tajā esošās būves un ēkas neatbilstoši Salaspils Teritorijas plānojuma funkcionālajā zonējumā atļautajam izmantošanas veidam.

11. Ja nekustamā īpašumā notiek būvdarbi, īpašnieks vai būvnieks nodrošina objektam piegulošā teritorijā esošo ietvju, brauktuvju tekņu vienu metru platā joslā, brauktuvju līdz brauktuves ass līnijai kopšanu, zāles pļaušanu, žoga uzturēšanu un krāsošanu, atkritumu izvešanu. Būvētājs nepieļauj transportlīdzekļu un citas tehnikas vai tās ritošās daļas radīto netīrumu nokļūšanu uz brauktuves.

12. Ja transportlīdzeklis ilgāk par 24 stundām tiek turēts uz ielas, daudzdzīvokļu mājas pagalmā vai citā publiskā teritorijā, transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs nodrošina sava transportlīdzekļa stāvvietas un apkārtējās teritorijas 1,5 metru platas joslas sakopšanu, kā arī transportlīdzekļa garāžas ieejas pusē esošās teritorijas 1,5 metru platas joslas sakopšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

13. Salaspils novada administratīvajā teritorijā lēmumu par transportlīdzekļa atzīšanu par atmestu nolietotu transportlīdzekli un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa pieņem Pašvaldības policija saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

14. Pašvaldība nodrošina:

14.1. pašvaldības īpašumā un valdījumā esošo publiskās lietošanas pagalmu un piebraucamo ceļu uzturēšanu un kopšanu; pilsētas teritorijā esošo piegulošās teritorijas robežās ietilpstošo ietvju un brauktuvju uzturēšanu un kopšanu;

14.2. piegulošo teritoriju kopšanu pie tiem nekustamiem īpašumiem, kuru īpašnieki saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbrīvoti no īpašumam piegulošās teritorijas kopšanas pienākumiem;

14.3. pašvaldības valdījumā esošo ielu, tiltu, ceļu pārvadu, laukumu, nostiprināto krastmalu, sabiedriskā transporta pieturvietu, velosipēdu ceļu, brauktuves sadalošo joslu un saliņu zālienu uzturēšanu, kopšanu un remontu, kā arī sīko atkritumu urnu uzstādīšanu sabiedriskā transporta pieturvietās, atkritumu savākšanu un izvešanu no tām;

14.4. sagrābto un maisos ievietoto lapu centralizētu savākšanu laika periodā no 15. līdz 30. aprīlim un no 15. līdz 31. oktobrim.

3. Vispārīgās prasības apstādījumu uzturēšanai un aizsardzībai

15. Noteikumu 4. punktā minētās personas īpašuma teritorijā, īpašumam piegulošā teritorijā kā arī īpašuma teritorijā, kas vērsta pret publisku ārtelpu nodrošina:

15.1. īpašumam piegulošajā teritorijā esošo apstādījumu uzturēšanu (zāles pļaušanu ievērojot šo noteikumu prasības, reizi gadā krūmu, dzīvžoga apgriešanu tā, lai tas nepārsniegtu 3 metru augstumu ielas pusē);

15.2. īpašumā esošo apstādījumu kopšanu tā, lai tie neizvirzītos ārpus īpašuma robežām, kas var traucēt gājēju un transporta kustības drošību. Šādos gadījumos kokiem apzāģē traucējošos zarus virs ietvēm līdz 2,5 metru un virs brauktuvēm līdz 4,5 metru augstumam no zemes līmeņa;

15.3. teritorijas sakārtošanu pēc apstādījumu kopšanas darbiem, aizvācot zarus, likvidējot celmus, atjaunojot zālienu un veicot citus teritorijas sakopšanai nepieciešamos darbus.

16. Stādījumus, tostarp, kokus, dzīvžogus, augļu kokus un krūmus, dekoratīvos stādījumus, u.c. stāda, ievērojot prognozējamā koka vainaga attālumu no kaimiņa zemes gabala robežas. Ja kaimiņa īpašumā projicējas stādījumu daļas vai tas tiek noēnots, īpašniekam ir pienākums ierobežot tā vainaga apjomu vai pārstādīt citur vai šādu stādījumu likvidēt, izņemot, ja ar kaimiņu šāds stādījumu izvietojums ir rakstiski saskaņots īpašuma ģenerālplānā.

17. Veicot vai pasūtot būvdarbus, remontdarbus, teritorijas labiekārtošanas darbus piegulošā teritorijā vai apstādījumu teritorijā, pasūtītājam ir pienākums:

17.1. iežogot būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus ar divus metrus gariem un 25 mm bieziem dēļu vairogiem, kas nostiprināti pie 6–8 cm resniem mietiem un iedzīti vismaz 50 cm dziļumā. Koku sakņu saglabāšanai nepieciešamības gadījumā iekārto 5 cm biezus līmenisku dēļu vairogus līdz 1,5 metri rādiusā ap koku;

17.2. veicot ielu un laukumu cietā seguma ieklāšanas darbus, ap koku stumbriem atstāj apdobi bez cietā klājuma vismaz 1,5 metri diametrā, krūmiem atstāj apdobi vismaz 0,5 metri diametrā;

17.3. veicot rakšanas darbus dziļāk par 30 cm, ievēro šādus attālumus: ja koka stumbra diametrs ir līdz 15 cm – ne tuvāk par diviem metriem no koka, resnākiem kokiem – ne tuvāk par trīs metriem, krūmiem – ne tuvāk par 1,5 metriem (rēķinot no stumbra pamatnes). Ja rakšanas darbu veikšanai objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot minētos attālumus, pirms darbu uzsākšanas saņem pašvaldības Administrācijas Tehniskās daļas saskaņojumu;

17.4. būvmateriālus un citus materiālus (degvielu, smērvielu u.c.) uzglabā ne tuvāk kā 10 metru attālumā no kokiem vai krūmiem;

17.6. objekta vai darbu veikšanas vietas pievedceļus ierīko ārpus apstādījumiem, nenojaucot koku stumbru aizsargvairogus;

17.7. pabeidzot rakšanas darbus, apstādījumus atjaunot iepriekšējā stāvoklī.

18. Ar transportlīdzekli aizliegts braukt pa apstādījumiem un zālieniem, kā arī novietot tajos transportlīdzekli, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļu novietošana šādās teritorijās ir atļauta speciāli ierīkotās un apzīmētās zonās pašvaldības vai valsts iestāžu organizētu pasākumu ietvaros.

4. Vispārīgās prasības būvju uzturēšanai, prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam

19. Noteikumu 4. punktā minētās personas nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošajās būvēs:

19.1. neatkarīgi no teritorijas piederības konkrētai apbūves zemes lietošanas mērķa grupai, nodrošina teritorijā sīkajiem atkritumiem un izsmēķiem paredzētu nedegoša materiāla atkritumu urnu izvietošanu, uzturēšanu vizuālā un tehniskā kārtībā, nepieļaujot rūsējumu, bojājumus, netīrību, kā arī nodrošina to savlaicīgu iztukšošanu un atkritumu izvešanu. Šo prasību neattiecina uz individuālo dzīvojamo māju, satiksmes infrastruktūras objektu un inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zemi, ja to sastāvā nav publiski pieejamas ēkas;

19.2. vienota parauga ēkas reģistrācijas (numerācijas) plāksnes vai garāžas numurzīmes izvietošanu ievērojot noteikumu 1. pielikumu;

19.3. būvju fasādes, citas būvju ārējās konstrukcijas uztur atbilstoši Latvijas Būvnormatīvu prasībām, nodrošinot tādu tehnisko stāvokli un ārējo izskatu, kas nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavas teritoriju un ievēro šādas prasības:

19.3.1. nepieļauj būvju nesošo vai norobežojošo konstrukciju nokrišanu vai sabrukšanu;

19.3.2. nepieļauj būvju pamatu, sienu, starpstāvu pārsegumu, jumtu vai citu konstrukciju, kas ietekmē būvju konstruktīvo un telpisko noturību, pilnīgu vai daļēju neesību, sabrukšanu vai deformāciju;

19.3.3. nojauc vai atjauno būvju ārējās konstrukcijas, kas nav nesošās vai norobežojošās konstrukcijas un neietekmē būvju konstruktīvo noturību (piemēram, balkonus, dūmeņus, jumtiņus, lieveņus, pandusus, ārējās kāpnes u.c.), ja tās acīmredzami nolietojušās vairāk nekā pārējās būvju konstrukcijas un var zaudēt savu konstruktīvo noturību un veidolu,. Ja šādas konstrukcijas izbūvētas patvaļīgi, tās jānojauc vai jānovērš patvaļīgā būvniecība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

19.3.4. nepieļauj bojājumus būves jumta segumā (piemēram, caurumus, plaisas, atsevišķu materiālu kārtu atdalīšanos, seguma elementu neesību u.c.);

19.3.5. nepieļauj bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos (piemēram, korozijas radītus caurumus, atsevišķu elementu neesību u.c.). To aizsērēšanas gadījumos nodrošina elementu iztīrīšanu;

19.3.6. būvju sienās vai cokola stāvā novērš plaisas, caurumus, izdrupumus, atšķēlumus, piesātināšanos ar mitrumu vai saistvielu izskalojumus, kā arī koka sienām papildus novērš koka materiāla trupes vai masveidīga satrunējuma pazīmes, horizontālo līniju izliekumus vai ieliekumus, sienu vai apmetuma izspiešanos, nevienmērīgu nosēšanos un citu veidu deformācijas, bet metāla sienām papildus novērš virsmas vai aizsargājošā pārklājuma bojājumus, sienu karkasa konstrukciju ieliekumus vai izspiedumus;

19.3.7. logu stiklojuma, durvju vai vārtu neesības gadījumā, kā arī gadījumā, kad logu stiklojuma, durvju vai vārtu tehniskais stāvoklis nerada šķēršļus nepiederošu personu iekļūšanai būvēs vai pakļauj būvju iekštelpas laikapstākļu ietekmei, veic to atjaunošanu vai nodrošina būvju logu, durvju vai vārtu ailu noslēgšanu ar vienveidīgiem materiāliem atbilstoši būvju arhitektoniskajam stilam, kā arī atjauno atlocījušās palodzes vai novērš citus līdzīgus bojājumus;

19.3.8. nepieļauj būvju dekoratīvo elementu un valsts karoga statīva bojājumus. Būvju apdares materiālu plaisāšanas, nodrupšanas, erozijas vai trupes gadījumā veic apdares atjaunošanu;

19.3.9. būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojuma izbalēšanas, nolupšanas, noskalošanas vai arī daļējas neesamības gadījumā veic krāsojuma atjaunošanu, nodrošinot tā iekļaušanos pilsētvides ainavā;

19.3.10. neizvieto uz būvēm dekoratīvos pārsegus, izņemot uz būvēm, uz kurām atļauts izvietot reklāmas objektus, izkārtnes un citus informatīvos materiālus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

19.3.11. inženierbūvju (ietvju un brauktuvju) uzturēšanu tehniskā kārtībā un vizuāli labā kvalitātē (gājēju celiņus uztur vienotā stilā, ar līdzenu klājumu, asfalta seguma brauktuves – ar gludu segumu bez bedrēm, ar līdzenām betona apmalēm u.tml.);

19.3.12. nepieļauj ēku un būvju vai to daļu ekspluatāciju neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai Salaspils teritorijas plānojuma funkcionālajā zonējumā atļautajam izmantošanas veidam.

20. Būvi, kuras tehniskajā stāvoklī, ārējā izskatā vai izmantošanā konstatē kādu no noteikumu 19.3. apakšpunktā minēto prasību neievērošanu, klasificē kā vidi degradējošu būvi. Lēmumu par būves atzīšanu par vidi degradējošu pieņem Salaspils novada pašvaldības iestāde "Salaspils novada Būvvalde" (turpmāk – Būvvalde).

21. Noteikumu 20. punktā minētā lēmuma darbību var apturēt, lai noteiktā termiņā veiktu būves atjaunošanas darbus vai remontdarbus, novēršot visus vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmumā norādītos trūkumus.

22. Būves īpašniekam ir tiesības lūgt Būvvaldei noteikumu 20. punktā minētā lēmuma darbības apturēšanu, iesniegumam pievienojot dokumentus, kas pamato lēmuma darbības apturēšanu un norādot lauku, uz kādu nepieciešama lēmuma darbības apturēšana. Šo normu nepiemēro, ja vidi degradējošas būves statuss noteikts, pamatojoties uz noteikumu 19.3.12. apakšpunktu.

23. Būvvalde noteikumu 20. punktā minētā lēmuma darbības apturēšanu atceļ no tā izdošanas dienas, ja šajā lēmumā norādītajā termiņā nav novērsti visi vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmumā norādītie trūkumi.

24. Noteikumu 20. punktā minētā lēmuma darbību var apturēt uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Pastāvot objektīviem apstākļiem, šo termiņu var pagarināt vienu reizi uz vienu gadu.

25. Ēkas un būves, kuras uz nenoteiktu laiku ir neapdzīvotas un kurās nenotiek saimnieciskā darbība, noslēdz (ieejas un pagrabu durvis aizslēdz, logus aizver vai aizbultē) un to teritorijas nožogo, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos tajās. Nepieļauj atkritumu uzkrāšanos šajās ēkās un būvēs vai pie tām.

26. Aizliegts pie ēkām un būvēm pilsētas, ciemu un detālpānojumu teritorijās, īpašumu daļā, kas vērsta pret publisko ārtelpu un viedo pilsētvides ainavu, izvietot reklāmas, izklaides vai citos nolūkos transportlīdzekļu vrakus, metāllūžņus, cita veida objektus bez mākslinieciskās un estētiskās vērtības. Jebkāda veida objektu izvietošanu minētajās teritorijās vai īpašumu daļā, kas vērsta pret publisko ārtelpu, jāsaskaņo ar pašvaldības ainavu arhitektu.

5. Speciālās prasības atsevišķu veidu apbūves zemju uzturēšanai
5.1. Daudzdzīvokļu māju apbūves teritoriju un būvju uzturēšanas prasības

27. Papildus noteikumu 2. nodaļas prasībām, daudzdzīvokļu apbūves teritorijā un tai piegulošajā teritorijā šo noteikumu 4. punktā minētās personas nodrošina:

27.1. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā vai mājai piegulošajā teritorijā esošo labiekārtojuma elementu (soliņu, atsevišķo laternu un apgaismes ķermeņu, karogu mastu, velosipēdu statīvu u.tml.) uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, kā arī publiskai lietošanai paredzētu bērnu rotaļu ierīču, sporta aprīkojuma uzturēšanu, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka prasības spēļu un rekreācijas laukumu drošībai;

27.2. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās sniega un ledus notīrīšanu no balkoniem, lodžijām, būvju jumtiem, lāsteku nolaušanu, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem. Situācijās, kad var tikt apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, nodrošina bīstamo vietu norobežošanu, steidzami veic pasākumus sniega, ledus un lāsteku novākšanai no ietves un brauktuves, lietojot visus iespējamos atļautos drošības līdzekļus (bet ne ilgāk par 24 stundām). Aizliegts aizstāt sniega un ledus tīrīšanu no daudzdzīvokļu māju balkoniem, lodžijām un jumtiem, ar bīstamo vietu norobežošanu vai norobežojošo lentu izvietošanu;

27.3. daudzdzīvokļu mājai piederošajā vai mājai piegulošajā teritorijā esošo gājēju ietvju līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, attīrīšanu no sniega un ledus, pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī publiskai lietošanai ierīkotu pagalma celiņu tīrīšanu un kaisīšanu katru dienu līdz plkst. 8.00, nodrošinot gājēju drošu pārvietošanos; pastiprinātas snigšanas un apledojuma veidošanās apstākļos nodrošina gājēju ietvju tīrīšanu un pretslīdes materiālu (smilts, smilts-sāls maisījums) kaisīšanu, nepieļaujot uz tām sniega vaļņu un ledus veidošanos;

27.4. valsts karoga statīva un vienota parauga formas (2. pielikums) informācijas izvietošanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (pēc adrešu numerācijas pirmās kāpņu telpas) par mājas pārvaldnieku, norādot tā vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju, juridiskai personai reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

28. Daudzdzīvokļu māju īpašuma teritorijā aizliegts bez dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, izvietot un ierīkot vietas, speciālas ietaises, novietnes, aprīkojumu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai un barošanai. Ja šāda vietu ierīko, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, šo noteikumu 4. punktā noteiktās personas nodrošina šādas vietas sanitāro tīrību, nepieļauj ēdiena palieku, izkārnījumu, un citu ar dzīvnieku turēšanu un barošanu saistītu atkritumu veidošanos. Šajā punktā noteikto ierīču, iekārtu, novietņu vai aprīkojuma vizuālo izskatu un atrašanās vietu saskaņo ar pašvaldības vides inženieri un ainavu arhitektu.

29. Daudzdzīvokļu māju teritorijās (pagalmos), kuri labiekārtoti un ierīkoti izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu, aizliegts ierobežot cilvēku brīvu pārvietošanos un noteikt ierobežojumus labiekārtojumu elementu (rotaļu laukumu, rekreācijas vietu) brīvai izmantošanai.

30. Daudzdzīvokļu māju teritorijā aizliegts izvietot atkritumus vai pieļaut to uzkrāšanos ārpus speciāli ierīkotajiem atkritumu laukumiem vai novietnēm. Aizliegts novietot atkritumus (arī lielgabarīta) blakus atkritumu novietnēm, blakus konteineriem, blakus kāpņutelpām u.tml.

31. Daudzdzīvokļu māju teritorijās aizliegts kā norobežojošus, kavējošus vai ierobežojošus elementus izmantot būvgružus, akmeņu krāvumus, metāla stieņus, lentas un cita veida elementus, kas, rada apdraudējumu cilvēku un satiksmes drošībai.

32. Daudzdzīvokļu māju teritorijā aizliegts ierīkot ugunskura vietas, kurināt ugunskurus, ierīkot nojumes, teltis, piknika vietas un tamlīdzīgus objektus bez Būvvaldes saskaņojuma.

33. Daudzdzīvokļu māju teritorijā aizliegts glabāt: taru, malku, būvmateriālus, metāllūžņus, transportlīdzekļu vrakus, būvgružus un citus priekšmetus, t.sk., uz ietvēm, ielām, pagalmos, izņemot speciāli tam ierīkotus laukumus un novietnes. Būvmateriālus ir atļauts īslaicīgi (līdz 7 dienām) glabāt daudzdzīvokļu mājas teritorijā, ja tiek veikti remontdarbi vai ir saņemta būvatļauja vai paskaidrojuma raksts būvdarbu veikšanai attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā.

34. Aizliegts remonta un būvdarbu laikā piesārņot ar būvgružiem ēkas koplietošanas telpas, kā arī mest atkritumus ārā pa ēkas logu.

35. Papildus noteikumu 4. nodaļas prasībām, daudzdzīvokļu māju teritorijā esošajām būvēm nodrošina pagrabu logu un durvju noslēgšanu, nepieļaujot klaiņojošu kaķu un citu dzīvnieku iekļūšanu telpās.

36. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās aizliegts:

36.1. novietot koplietošanas telpās jebkādus priekšmetus, aizšķērsot ar tiem rezerves izejas durvis;

36.2. žāvēt veļu balkonos un lodžiju atklātajās daļās;

36.3. radīt antisanitārus apstākļus koplietošanas telpās un ārpusē pie ēkas, t.sk., izvietot speciālas ietaises un aprīkojumu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai un barošanai neievērojot šo noteikumu prasības;

36.4. koplietošanas telpās, uz balkoniem un lodžijām glabāt ugunsnedrošus un sprādzienbīstamus priekšmetus;

36.5. uzsākt remonta darbus un būvdarbus, kas saistīti ar paaugstinātu troksni (urbšana, kalšana u.c.), ja nav rakstiskas vienošanās ar mājas īpašnieku vai rakstisks saskaņojums ar mājas pārvaldnieku par veicamo darbu datumu, laiku un specifiku (plānotais veicamo darbu uzskaitījums un realizācijas apraksts);

36.6. remonta un būvdarbu laikā piesārņot ar būvgružiem ēkas koplietošanas telpas, kā arī mest atkritumus ārā pa ēkas logu;

36.7. veikt darbus, kuru dēļ tiek bojātas mājas koplietošanas telpas vai nesošās konstrukcijas.

37. Publiskai lietošanai paredzētus rotaļu, atpūtas un sporta laukumus lieto tam paredzētajām aktivitātēm ievērojot pie laukuma izvietos laukumu lietošanas noteikumus.

5.2. Publisko vietu (sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme) teritorijas uzturēšanas prasības

38. Papildus noteikumu 2. nodaļas prasībām, sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zemes teritorijā (piemēram, izglītības un kultūras iestāžu, baznīcu, muzeju u.tml.), tai piegulošajā teritorijā un teritorijā, kas vērsta pret publisku ārtelpu noteikumu 4. punktā minētās personas nodrošina īpašumā esošo žogu, vārtu, vārtiņu un citu elementu uzturēšanu tehniskā un vizuāli nebojātā stāvoklī, to savlaicīgu krāsošanu, atjaunošanu, remontu vai nojaukšanu (izvēlētajam krāsu risinājumam, žogu augstumam un caurredzamībai jāiekļaujas esošajā pilsētvides ainavā). Šī prasība neattiecas uz gadījumiem, kad būvdarbiem objektā un tam piegulošajā teritorijā ir izsniegta un spēkā esoša būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte.

39. Noteikumu 38. punktā minētajās teritorijās aizliegts:

39.1. izmest, turēt vai ierakt zemē jebkādus atkritumus un būvgružus, ierīkot izgāztuves vai izveidot atkritumu laukumus šim nolūkam neparedzētās vietās;

39.2. glabāt taru, malku, būvmateriālus, metāllūžņus, transportlīdzekļu vrakus un citus priekšmetus, t.sk., uz ietvēm, ielām, izņemot speciāli tam ierīkotos laukumos;

39.3. radīt antisanitārus apstākļus, t.sk., izbūvēt vai izvietot speciālas ietaises un aprīkojumu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai un barošanai.

5.3. Individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes teritorijas uzturēšanas prasības

40. Papildus noteikumu 2. nodaļas prasībām, individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes teritorijā, tai piegulošajā teritorijā un teritorijā, kas vērsta pret publisku ārtelpu noteikumu 4. punktā minētās personas nodrošina īpašumā esošo žogu, vārtu, vārtiņu un citu elementu uzturēšanu tehniskā un vizuāli nebojātā stāvoklī, to savlaicīgu krāsošanu, atjaunošanu, remontu vai nojaukšanu (izvēlētajam krāsu risinājumam, žogu augstumam un caurredzamībai jāiekļaujas esošajā pilsētvides ainavā).

41. Noteikumu 40. punktā minētajā piegulošajā teritorijā un teritorijā, kas vērsta pret publisku ārtelpu aizliegts:

41.1. izmest, turēt vai ierakt zemē jebkādus atkritumus un būvgružus, ierīkot izgāztuves vai izveidot atkritumu novietnes (izņemot kompostēšanas vietas);

41.2. degradēt pilsētvidi, glabājot teritorijā taru, malku, būvmateriālus, būvgružus, metāllūžņus, transportlīdzekļu vrakus un citus priekšmetus.

5.4. Komercdarbības objektu apbūves zemes teritorijas uzturēšanas prasības

42. Papildus noteikumu 2. nodaļas prasībām, komercdarbības nozīmes objektu apbūves zemes teritorijā, tai piegulošajā teritorijā un teritorijā, kas vērsta pret publisku ārtelpu noteikumu 4. punktā minētās personas nodrošina:

42.1. teritorijas, kā arī komercbūves (piemēram, biroja, veikala, tirdzniecības vietas, cita veida komercobjektu) skatlogu, durvju un fasādes tīrību, atkritumu urnu izvietošanu un iztukšošanu, atkritumu izvešanu;

42.2. tirdzniecības un pakalpojumu sfēras objektos teritorijas sakopšanu 10 m platā joslā ap objektu, ja tas atrodas neapbūvētā teritorijā, kā arī objekta skatlogu, durvju un fasādes tīrību, atkritumu urnu izvietošanu un to iztukšošanu, atkritumu izvešanu un publiski pieejamo laukumu uzturēšanu, tīrīšanu, apstādījumu kopšanu.

6. Saistošo noteikumu izpildes kontrole un administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

43. Saistošo noteikumu izpildes kontroli un administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu 2. nodaļā (izņemot 10. un 14. punktu), 15., 18. punktā, 19.1., 19.2. apakšpunktā, 25. un 26. punktā, 5.1.–5.4. apakšnodaļā (izņemot 36.7. apakšpunktu, 38. un 40. punktu) minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Pašvaldības policija.

44. Saistošo noteikumu izpildes kontroli un administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu 17. punktā, 19.3., 36.7. apakšpunktā, 38. un 40. punktā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Būvvalde.

45. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem domes Administratīvā komisija.

46. Par saistošo noteikumu pārkāpumiem, par kuriem atbildība nav paredzēta nozares normatīvajos aktos, fiziskām personām piemēro naudas sodu no četrām līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskām personām piemēro naudas sodu no 10 līdz 280 naudas soda vienībām.

7. Noslēguma jautājumi

47. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē domes 2001. gada 25. jūlija saistošie noteikumi Nr. 8 "Salaspils novada pašvaldības teritorijas labiekārtošanas, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" un domes 2001. gada 25. jūlija saistošie noteikumi Nr. 11 "Salaspils novada teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas noteikumi".

Salaspils novada domes priekšsēdētājs R. Čudars
1. pielikums
Salaspils novada domes
2022. gada 31. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 9/2022
Vienota parauga īpašuma reģistrācijas zīmes

Apraksts: Plāksne izliekta vai plakana, izgatavota no izturīga metālmateriāla. Plāksnes izmērs var tikt mainīts atbilstoši ēkas (viensētas) nosaukumam, ja tas neietilpst norādītajos plāksnes izmēros. Uz plāksnes norāda ēkas (viensētas) nosaukumu, ēkas īpašuma veidu (privātīpašums, valsts vai pašvaldības īpašums vai tādu apvienojums) vai ēkas īpašnieka iniciāļus un uzvārdu vai nosaukumu (juridiskai personai).

Apraksts: Plāksne izliekta vai plakana, izgatavota no izturīga metālmateriāla. Uz plāksnes norāda ielas nosaukumu, ēkas numuru, ēkas īpašuma veidu (privātīpašums, valsts vai pašvaldības īpašums vai tādu apvienojums) vai ēkas īpašnieka iniciāļus un uzvārdu vai nosaukumu (juridiskai personai).

Apraksts: Plāksne izliekta vai plakana, izgatavota no izturīga metālmateriāla. Uz plāksnes norāda garāžas numuru.

Instrukcija ēkas numerācijas plāksnes izvietošanai

Pilsētā un biezi apdzīvotās vietās (tai skaitā vasarnīcu teritorijās):

Ēkas numerācijas plāksne tiek uzstādīta 2,0 m līdz 2,6 m augstumā no zemes pie ēkas fasādes, kura vērsta pret ielu, kurai ēka ir piesaistīta saskaņā ar īpašumam noteikto adresi (turpmāk – piesaistītā iela), ieejas labajā pusē (skatoties uz ēkas fasādi) orientējoši 30 cm attālumā no ieejas. Nodrošina, lai plāksni neaizsedz augi vai priekšmeti.

Ja ieeja ēkā nav no fasādes, kura vērsta pret ielu, kurai ēka ir piesaistīta, vai ja ēka atrodas perpendikulāri piesaistītajai ielai, numerācijas plāksne tiek izvietota labajā pusē (skatoties uz ēku) uz tās ēkas daļas, kas vērsta pret piesaistīto ielu. Izņēmuma gadījumos labākas redzamības dēļ, saskaņojot ar Būvvaldi, šo plāksni var izvietot savādāk.

Ēkas numerācijas plāksni nedrīkst izvietot uz ieejas portāliem, pilastriem, kolonnām, apmalēm un citām arhitektoniskām detaļām.

Ja ēkas sarežģītais arhitektoniskais veidojums apgrūtina ēkas numerācijas plāksnes izvietošanu, tad to izvietojums atsevišķi jāsaskaņo ar Būvvaldi.

Ja pilsētā vai ciemā dzīvojamā māja atrodas vairāk nekā 20 m no piesaistītās ielas braucamās daļas un ir aizsegta, tad ēkas numerācijas plāksne tiek izvietota uz žoga pie ieejas pagalmā vai uz ielas stūra īpaši uzstādīta noteikta parauga staba.

Garāžas numerācijas plāksni izvieto uz vārtiem (durvīm) ne zemāk par 1,80 m augstumā.

Pagasta teritorijā māju nosaukumi un norādes uz to atrašanā vietu tiek izvietotas:

uz atsevišķa staba pie zemesgabala robežas, kas pieguļ valsts vai pašvaldības ceļam – labajā pusē pie nobrauktuves uz nekustamo īpašumu skatoties braukšanas virzienā no valsts vai pašvaldības ceļa ne zemāk kā 2,0 m no zemes un ne augstāk kā 2,5 m no zemes;

ja piebraukšana nekustamajam īpašumam ir pa servitūta ceļu – uz atsevišķa staba pie zemesgabala robežas, labajā pusē pie iebraucamā ceļa nekustamajā īpašumā skatoties braukšanas virzienā no servitūta ceļa 1. punktā norādītajā augstumā;

plāksnes ar mājas nosaukumu tiek izvietotas pie galvenās ieejas tajā, ja galvenā ieeja ir vērsta uz piebraucamo ceļu vai uz ēkas fasādes sienas, kas vērsta pret piebraucamo ceļu (ne zemāk kā 2,0 metri no zemes un ne augstāk kā 2,5 m no zemes) vai uz žoga pie iebrauktuves, ja viensēta ir iežogota.

2. pielikums
Salaspils novada domes
2022. gada 31. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 9/2022
Vienota parauga informācijas plāksne par dzīvojamās mājas pārvaldnieku

Apraksts: Plāksne izliekta vai plakana, izgatavota no izturīga metālmateriāla. Uz plāksnes norāda pārvaldnieka vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju, juridiskai personai reģistrācijas numuru.

Saistošo noteikumu Nr. 9/2022 "Salaspils novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi"
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļasNorādāmā informācija
1. Projekta nepieciešamības pamatojumsLikuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 5., 6. un 9. punkts.
2. Īss projekta satura izklāstsLīdz šim Salaspils novada administratīvajā teritorijā likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 5., 6. un 9. punktā minētie jautājumi tika regulēti divos saistošajos noteikumos, proti, domes 2001. gada 25. jūlija saistošajos noteikumos Nr. 8 "Salaspils novada pašvaldības teritorijas labiekārtošanas, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" un domes 2001. gada 25. jūlija saistošajos noteikumos Nr. 11 "Salaspils novada teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas noteikumi".

Šo noteikumu piemērošanas gaitā tika secināts, ka ir nepieciešams veikt grozījumus noteikumos, jo to regulējums zināmā mērā ir morāli novecojis pret šobrīd spēkā esošo tiesību aktu (likumu un Ministru kabineta noteikumu) regulējumu, kā arī ir mainījusies un attīstījusies pašvaldības teritorija, apbūves veids un blīvums, kas attiecīgi ir radījis ierobežotas iespējas pilnvērtīgi piemērot minēto noteikumu prasības.

Izvērtējot saistošajos noteikumos nepieciešamo grozījumu saturu un apjomu, tika secināts, ka ir lietderīgi veidot vienu jaunu saistošo noteikumu projektu, kas aizstās abus līdzšinējos saistošos noteikumus.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā uzturami Salaspils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajos esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Noteikumu projektā iekļauti jauni termini, piemēram, apbūves zeme, piegulošā teritorija, pilsētvides ainava u.c., un sniegti to definējumi nolūkā atvieglot noteikumu normu uztveri un piemērošanu. Saistošo noteikumu projekta saturs izstrādāts loģiskā secībā un projekta normas grupētas pārskatāmā veidā, atsevišķās nodaļās izdalot vispārīgas un speciālas prasības noteiktam apbūves zemju veidam un atsevišķi grupējot prasības teritorijas, apstādījumu un būvju uzturēšanai.

Projektā paredzēts, ka noteikumu pārkāpumiem, par kuriem atbildība nav paredzēta nozares normatīvajos aktos, fiziskām personām piemēro naudas sodu no četrām līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskām personām piemēro naudas sodu no 10 līdz 280 naudas soda vienībām.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetuProjektam nav būtiskas ietekmes uz pašvaldības budžetu.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz sociāli ekonomisko stāvokli (uzņēmējdarbības vidi) pašvaldības teritorijā.Tiks ieviesta vienota kārtība, kādā uzturami Salaspils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajos esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu.
5. Informācija par administratīvajām procedūrāmJaunas administratīvās procedūras nav paredzētas.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonāmKonsultācijas nav veiktas.
Salaspils novada domes priekšsēdētājs R. Čudars
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Salaspils novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Salaspils novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 9/2022Pieņemts: 31.03.2022.Stājas spēkā: 19.05.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 95, 18.05.2022. OP numurs: 2022/95.15
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
332487
19.05.2022
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)