1. Saistošie noteikumi "Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

1.1. personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Daugavpils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā;

1.2. reģistrācijas kārtību palīdzības saņemšanai;

1.3. dzīvojamo telpu piedāvāšanas kritērijus un izīrēšanas kārtību;

1.4. īrnieka un dzīvojamā telpā iemitināto personu tiesības un pienākumus;

1.5. īrnieka tiesības apmainīt īrēto dzīvojamo telpu.

2. Noteikumos paredzētos lēmumus par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem Pašvaldības Mājokļu komisija (turpmāk – Komisija), kuras kompetence noteikta Komisijas nolikumā.

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. bērns – persona līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja tā turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu klātienē un nav stājusies laulībā;

3.2. ģimene – laulātie, nepilngadīgie bērni (abu vai katra laulātā nepilngadīgie bērni).

4. Pašvaldības palīdzības reģistru veidi:

4.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām (ģimenēm), kuras nodrošināmas ar pašvaldības dzīvojamo telpu pirmām kārtām (1. reģistrs);

4.2. dzīvojamās telpas izīrēšana personām (ģimenēm), kuras nodrošināmas ar pašvaldības dzīvojamo telpu vispārējā kārtībā (2. reģistrs);

4.3. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (3. reģistrs);

4.4. sociālā dzīvokļa izīrēšana (4. reģistrs);

4.5. speciālistu nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (5. reģistrs).

5. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 14. pantā minētajām personām Pašvaldības 1. reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām tiek reģistrētas:

5.1. personas (ģimenes), kuras tiek izliktas no pašvaldības dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā noteiktajos gadījumos, un ja tās ir:

5.1.1. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns;

5.1.2. personas, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu, vai personas ar invaliditāti;

5.2. personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir lietojušas to līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja personām vai kādam no pirmās, otrās šķiras ģimenes locekļiem vai laulātajam uz īpašuma tiesību pamata nepieder cita dzīvojamā telpa.

6. Pašvaldības 2. reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā tiek reģistrētas:

6.1. Personas, kurām dzīvesvieta pēdējo desmit gadu laikā nepārtraukti deklarēta Pašvaldības teritorijā, ieskaitot laika periodu, kurā personas ir paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstīs Fizisko personu reģistra likumā noteiktajā kārtībā, un ja tās ir:

6.1.1. maznodrošinātas personas, kuras audzina bērnu ar invaliditāti;

6.1.2. maznodrošinātas personas, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

6.1.3. maznodrošinātas personas (ģimenes), kuru aizgādībā ir trīs un vairāk bērni;

6.2. daudzbērnu ģimenes, kuru aizgādībā ir ne mazāk kā četri bērni un kurām dzīvesvieta pēdējo piecu gadu laikā nepārtraukti deklarēta Pašvaldības teritorijā, ieskaitot laika periodu, kurā personas ir paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstīs Fizisko personu reģistra likumā noteiktajā kārtībā, un ja:

6.2.1. ģimenei ir pastāvīgi ienākumi (vismaz viens no vecākiem ir nodarbināts ne mazāk par gadu);

6.2.2. ģimenei nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem;

6.3. ģimenes, kuru aizgādībā ir vismaz divi bērni, un ja:

6.3.1. ģimenes dzīvesvieta pēdējo desmit gadu laikā nepārtraukti deklarēta Pašvaldības teritorijā, ieskaitot laika periodu, kurā personas ir paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstīs Fizisko personu reģistra likuma noteiktajā kārtībā, un ja;

6.3.2. ģimene īrē (lieto) privātpersonai piederošu vai pašvaldības dzīvojamo telpu, kurā ģimenei jādzīvo vienā istabā;

6.3.3. ģimenei ir pastāvīgi ienākumi (vismaz viens no vecākiem ir nodarbināts ne mazāk par gadu);

6.3.4. ģimenei nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem;

6.4. ģimenes, kuru aizgādībā ir vismaz viens bērns, un ja:

6.4.1. ģimenes dzīvesvieta pēdējo desmit gadu laikā nepārtraukti deklarēta Pašvaldības teritorijā, ieskaitot laika periodu, kurā personas ir paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstīs Fizisko personu reģistra likumā noteiktajā kārtībā;

6.4.2. ģimene vismaz piecus gadus īrē sociālo dzīvokli Pašvaldības Sociālajā mājā;

6.4.3. ģimenei ir pastāvīgi ienākumi (vismaz viens no vecākiem ir nodarbināts ne mazāk par gadu);

6.4.4. ģimenei nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem;

6.5. vientuļa persona ar pirmās grupas invaliditāti, ja personas dzīvesvieta pēdējo piecu gadu laikā nepārtraukti deklarēta Pašvaldības teritorijā;

6.6. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks, ja personas dzīvesvieta pēdējo piecu gadu laikā nepārtraukti deklarēta Pašvaldības teritorijā;

6.7. persona, kura kā kvalificēts speciālists vismaz desmit gadus īrēja pašvaldības dzīvojamo telpu, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas personai aizejot vecuma pensijā vai invaliditātes dēļ;"

6.8. persona, kura kā kvalificēts speciālists vismaz divdesmit gadus nostrādāja pašvaldības iestādē vai kapitālsabiedrībā.

(Grozīts ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 17.10.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 32)

7. Pašvaldības 3. reģistrā reģistrē personas (ģimenes), kuras vēlas īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu apmainīt pret citu pašvaldības dzīvojamo telpu:

7.1. ar mazāku platību vai zemāku labiekārtojuma līmeni, ja:

7.1.1. personai (ģimenei) nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem;

7.1.2. īrētā dzīvojamā telpa tiek uzturēta atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajam;

7.2. ar lielāku platību:

7.2.1. ģimeni, kuras aizgādībā ir vismaz viens bērns, ja:

7.2.1.1. īrētā dzīvojamā telpa tiek uzturēta atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajam;

7.2.1.2. ģimenei nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem un apmaksa pilnā apmērā tika veikta ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus;

7.2.1.3. ģimenei ir pastāvīgi ienākumi (vismaz viens no vecākiem ir nodarbināts ne mazāk par gadu);

7.2.2. personu vai ģimeni, kurā ir pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, ja:

7.2.2.1. īrētā dzīvojamā telpa tiek uzturēta atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajam;

7.2.2.2. personai vai ģimenei nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem un apmaksa pilnā apmērā tika veikta ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus;

7.2.2.3. personas (ģimenes) ienākumi pārsniedz pašvaldības noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

(Grozīts ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 29.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 39)

8. Papildus Likuma 21.⁶ pantā minētājām personām Pašvaldības 4. reģistrā neizīrēta sociālā dzīvokļa izīrēšanai tiek reģistrētas:

8.1. personas (ģimenes), kuras saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, ja:

8.1.1. tās ir sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

8.1.2. ar tām kopā dzīvo un tām apgādībā ir vismaz viens bērns, pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar invaliditāti;

8.2. personas (ģimenes), kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja:

8.2.1. tās ir sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

8.2.2. ar tām kopā dzīvo un tām apgādībā ir vismaz viens bērns, pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar invaliditāti;

8.3. bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni, pēc tam, kad beigusies viņu ārpusģimenes aprūpe;

8.4. daudzbērnu ģimenes (ar trīs un vairāk bērniem), personas, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu vai personas ar invaliditāti, kuras īrē Pašvaldības dzīvojamo telpu un ir izteikušas rakstveida lūgumu līdzšinējās telpas vietā īrēt sociālo dzīvokli Pašvaldības Sociālajā mājā;

8.5. citas sociāli mazaizsargātas personas (ģimenes), pamatojoties uz Pašvaldības iestādes "Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) sniegto atzinumu un izvērtējot personas resursus un konkrētos apstākļus par dzīvojamās platības nepieciešamību.

9. Pašvaldības 5. reģistrā tiek reģistrētas personas, kas ir atzītas par kvalificētiem speciālistiem saskaņā ar Daugavpils domes saistošajiem noteikumiem par kārtību, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu speciālistam.

10. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvojamās telpas izīrēšanā, atkārtoti izīrējot tās pašas dzīvojamās telpas personām (ģimenēm), kuras tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantu, ja persona (ģimene) labprātīgi ir pilnībā nomaksājusi parādus par īres maksu un maksu par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatācijas un remonta izdevumiem. Šajā gadījumā reģistru neveido, bet tiek iekārtota atsevišķa reģistrācijas lieta.

11. Komisija var noteikt pašvaldības dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu, ja to īrē maznodrošinātas personas (ģimenes), kā arī citas sociāli mazaizsargātas personas (ģimenes), pamatojoties uz Sociālā dienesta sniegto atzinumu, un kuras ir izteikušas rakstveida lūgumu īrēt to kā sociālo dzīvokli. Šajā gadījumā reģistru neveido, bet tiek iekārtota atsevišķa reģistrācijas lieta.

12. Noteikumu 11. punktā minētajos gadījumos tiek izbeigts līdzšinējais īres līgums, īrētajam pašvaldības dzīvoklim ar Komisijas lēmumu tiek noteikts sociālā dzīvokļa statuss un ar īrnieku tiek noslēgts sociālā dzīvokļa īres līgums.

13. Komisija var pieņemt lēmumu par sociālā statusa atcelšanu dzīvoklim un sociālā līguma izbeigšanu, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli vai izteikuši vēlmi arī turpmāk īrēt līdzšinējo pašvaldības dzīvojamo telpu. Minētajā gadījumā Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā ar īrnieku tiek noslēgts jauns dzīvojamās telpas īres līgums.

14. Papildus Likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajiem gadījumiem, Komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu (ģimeni) par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamās telpas izīrēšanā:

14.1. piecus gadus no brīža, kad persona (ģimene) ir pasliktinājusi dzīves apstākļus, apmainot Pašvaldības dzīvojamo telpu pret mazāku;

14.2. piecus gadus no brīža, kad personas (ģimenes) īrētās dzīvojamās telpas īres līgums ticis izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citiem dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumiem.

15. Lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, papildus rakstveida iesniegumam, kuru paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte), ir jāiesniedz:

15.1. dokumenta, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas faktu (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts) kopija, uzrādot oriģinālu;

15.2. dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas īpašuma tiesību apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu, ja īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā;

15.3. politiski represētās personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

15.4. izziņas par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas kopija, uzrādot oriģinālu;

15.5. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta un arhīva izziņas par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas kopija, uzrādot oriģinālu;

15.6. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma par invaliditātes noteikšanu (ja šāda informācija Pašvaldībā nav pieejama) kopija, uzrādot oriģinālu;

15.7. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

15.8. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņa par personas vai ģimenes ienākumiem.

16. Informācijas precizēšanai personai var pieprasīt iesniegt papildus dokumentus.

17. Lai pieņemtu lēmumu par personas (ģimenes) atbilstību palīdzības saņemšanas nosacījumiem, Pašvaldībai ir tiesības pārbaudīt personas sniegto ziņu patiesību.

18. Ja ir mainījušies apstākļi (ģimenes sastāvs, mājsaimniecības statuss u.tml.), kas bija par pamatu personas (ģimenes) reģistrēšanai attiecīgās palīdzības reģistrā, personas pienākums ir nekavējoties informēt par to Pašvaldību, iesniedzot Pašvaldībai visus nepieciešamos dokumentus.

19. Pašvaldība reizi sešos mēnešos pārskata palīdzības reģistros reģistrēto personu atbilstību Likuma un Noteikumu prasībām un aktualizē (veic pārreģistrāciju) palīdzības reģistrus.

20. Personai (ģimenei), kura reģistrēta palīdzības reģistrā Likumā noteiktajā kārtībā, izņemot speciālistus, tiek piedāvāts īrēt dzīvokli (ar ērtībām, ar daļējām ērtībām, bez ērtībām), ņemot vērā personas (ģimenes) ienākumus un ievērojot šādus kritērijus:

20.1. vienistabas dzīvokli, divistabu dzīvokli bez virtuves vai (atsevišķos gadījumos) divistabu dzīvokli ar kopējo platību līdz 40 m² no ilgstoši neizīrēto dzīvokļu klāsta – personai vai ģimenei, kurā ir 2 cilvēki;

20.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 2 (izņemot laulātos) līdz 4 cilvēki;

20.3. trīsistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

20.4. četristabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 5 vai vairāk cilvēki.

20.¹ Izbeidzoties dzīvojamās telpas īres līgumam ar kvalificētu speciālistu (dienesta dzīvojamās telpas īres līgums) 6.7. un 6.8. apakšpunktā norādītajā gadījumā, komisija var lemt par tās pašas dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu uz 10 gadiem, ja ar Daugavpils domes lēmumu šai dzīvojamajai telpai ir noņemts speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statuss.

(Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 17.10.2024. saistošo noteikumu Nr. 32 redakcijā)

21. Pamatojoties uz Komisijas lēmumu:

21.1. pašvaldības dzīvojamās telpas sākotnēji tiek izīrētas uz laiku līdz pieciem gadiem. Īrniekam ir tiesības prasīt tās pašas dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, ja tiek pildīti dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumi un īrniekam vai īrnieka ģimenes locekļiem Pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas, izņemot dārza māju ar kopējo platību līdz 40 m²;

21.2. pašvaldības sociālie dzīvokļi tiek nodoti lietošanā uz sociālā dzīvokļa īres līguma pamata. Sociālo dzīvokļa īres līgumu slēdz uz laiku līdz diviem gadiem, ik pēc sešiem mēnešiem pārliecinoties, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts. Līguma termiņam izbeidzoties, ar īrnieku tiek slēgts jauns sociālā dzīvokļa īres līgums, ja ir saņemts īrnieka iesniegums, tiek pildīti īres līguma nosacījumi, turklāt dzīvokli īrē maznodrošināta persona (ģimene), vai, pamatojoties uz Sociālā dienesta atzinumu, mazaizsargāta persona (ģimene).

(Grozīts ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 15.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 25; 29.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 39)

22. Īrniekam ir tiesības iemitināt īrētājā dzīvojamā telpā savus vecākus (adoptētājus), laulāto un abu vai katra laulātā nepilngadīgos bērnus, kā arī pilngadīgos bērnus, kuriem nav nodibināta ģimene (nav noslēgta laulība vai nav bērnu) un kuriem īpašumā nav dzīvojamās telpas, izņemot dārza māju ar kopējo platību līdz 40 m².

23. Īrnieka ģimenes locekļi, kas iemitināti viņa īrētajā dzīvojamajā telpā un ierakstīti īres līgumā līdz Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās brīdim saglabā savu ģimenes locekļa statusu un ģimenes locekļa dzīvokļa lietošanas tiesības.

24. Pilngadīgajiem īrnieka ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

25. Noteikumu 22. punktā neminētās personas īrnieks var iemitināt viņa īrētajā dzīvojamajā telpā tikai pēc izīrētāja rakstveida piekrišanas. Patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu šīs personas neiegūst un tām ir tikai tādas tiesības un pienākumi, kādus nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas līgums.

26. (Svītrots ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 17.10.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 32)

27. Pēc īres līguma termiņa izbeigšanās īrnieka, īrnieka ģimenes locekļu un citu dzīvojamā telpā iemitināto personu pienākums ir to atbrīvot, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns īres līgums.

28. Īrniekam ir tiesības apmainīt īrēto dzīvojamo telpu ar citu īrnieku, ja tam rakstveidā piekrituši kopā ar viņu dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi un izīrētājs, ja nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem un nevienai no darījumā iesaistītajām pusēm nav iebildumu pret apmaiņas dzīvojamo telpu tehnisko stāvokli.

29. Noteikumu 28. punkts nav piemērojams sociālo dzīvokļu un speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īrniekiem.

30. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir reģistrētas Pašvaldības reģistros palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no reģistriem un tām ir tiesības Noteikumu noteiktā kārtībā saņemt palīdzību.

31. Ar Noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Daugavpils domes 2007. gada 25. oktobra Saistošos noteikumus Nr. 31 "Par Daugavpils pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Latvijas Vēstnesis, 2007, Nr. 189; 2008, Nr. 165; 2010, Nr. 28; 2013, Nr. 169; 2014, Nr. 254; 2015, Nr. 33, Nr. 229, Nr. 254; 2016, Nr. 107, Nr. 188, Nr. 215; 2017, Nr. 57, Nr. 105, Nr. 131; 2018, Nr. 147, Nr. 234; 2019, Nr. 23; Nr. 117, Nr. 203; 2020, Nr. 216).