1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Saldus novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas, kapličas izmantošanas, bezpiederīgo apglabāšanas, nekoptas kapavietas aktēšanas kārtību, kapavietu kopēju un amatnieku profesionālo darbību kapsētās, kā arī administratīvā soda piemērošanu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana, lēmuma par virsapbedījuma atļauju izdošana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedījums – iezārkota miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. apbedīto personu reģistrs – kapsētā apbedīto personu uzskaites pamatdokumenti, kurus veido: mirušo reģistrācijas grāmata, kapavietas uzturēšanas līgumi, lēmumi, un dati kapsētu informācijas pārvaldības sistēmā;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā turpinās mirušo apbedīšana;

2.7. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.8. daļēji slēgta kapa vieta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.9. ģimenes kapavieta – iepriekš piešķirta un labiekārtota kapavieta, kurā ir veikti apbedījumi;

2.10. kapavieta – noteikta lieluma zemes teritorija kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai un kopšanai;

2.11. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.c. vides elementi;

2.12. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai piešķirta kapavieta un kura reģistrēta kapavietu uzskaitē – uzskaites žurnālā;

2.13. kapsēta – noteikta teritorija, kas saskaņā ar Saldus novada domes (turpmāk –dome) lēmumu ierādīta mirušo apbedīšanai;

2.14. kapliča – ēka mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.15. kapsētas apsaimniekotājs – Saldus novada pilsētu un pagastu pārvaldes, kas nodrošina kapu apsaimniekošanu pilsētu un pagastu administratīvajās teritorijās, vai citas personas, ar kurām noslēgta atbilstoša vienošanās/līgums par kapsētas apsaimniekošanu (informācija tiek publicēta pašvaldības tīmekļvietnē);

2.16. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.17. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana aktētas kapavietas teritorijā.

3. Saldus novadā ir atvērtās, daļēji slēgtās un slēgtās kapsētas (3.pielikums). Kapsētas statusu nosaka Saldus novada dome.

4. Lēmumu par jaunas kapsētas ierīkošanu pieņem Saldus novada dome.

5. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

6. Apbedīšana notiek katru dienu, izņemot valsts svētku un mirušo piemiņas atceres dienas. Izņēmuma gadījumos šajās dienās var veikt apbedīšanu, saņemot kapsētas apsaimniekotāja saskaņojumu.

7. Kapsētas apmeklētājs, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētā izturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, ievēro Noteikumu prasības un kapsētas apsaimniekotāja norādījumus.

8. Kapsētās aizliegts:

8.1. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

8.2. rakt smiltis un zemi kapsētas un tās aizsargjoslu teritorijās;

8.3. veikt apbedījumu bez kapsētas apsaimniekotāja saskaņošanas;

8.4. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

8.5. ārpus kapavietas robežām stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

8.6.  bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus;

8.7. ievest dzīvniekus;

8.8. pārvietoties ar slēpēm, braukt ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām u.tml.;

8.9. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

8.9.1. gadījumus, kad saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja;

8.9.2. operatīvos transportlīdzekļus;

8.9.3. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus.

9. Kapavietu kapsētā piešķir mirušā apbedīšanai, kura pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Saldus novada administratīvajā teritorijā.

10. Mirušā apbedīšanai var piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par divām kapavietām.

11. Ģimenes kapavietā mirušo atļauts apbedīt neatkarīgi no mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

12. Jaunas kapavietas piešķiršana laulātā, vecāku, bērnu apbedīšanai, neatkarīgi no viņu pēdējās deklarētās dzīvesvietas, ir iespējama, pamatojoties uz piederīgā, kura deklarētā dzīvesvieta ir Saldus novada administratīvajā teritorijā, iesniegumu.

13. Jaunas kapavietas piešķiršanai persona iesniedz kapsētas apsaimniekotājam šādus dokumentus:

13.1. fiziskas personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu;

13.2. miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

13.3. radniecību apliecinošus dokumentus, ja nepieciešams;

13.4. urnas apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

14. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, kapsētas apsaimniekotājs (vai tā noteikta persona) ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pieņem lēmumu par jaunas kapavietas piešķiršanu un ierāda kapavietu vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt jaunu kapavietu.

15. Kapsētas apsaimniekotājs (vai tā noteikta persona) pēc kapavietas apsekošanas, piedaloties kapavietas uzturētājam, vienas darba dienas laikā pieņem lēmumu par apbedījuma veikšanu ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

15.1. fiziskas personas rakstveida iesniegumu par mirušā apbedīšanu ģimenes kapavietā;

15.2. miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

15.3. kapavietas uzturētāja rakstisku piekrišanu, ja iesniegumu iesniedz cita persona, izņemot Noteikumu 18. punktā noteikto gadījumu;

15.4. urnas apbedīšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

16. Ja pēc ģimenes kapavietas apsekošanas daļēji slēgtā kapsētā, piedaloties kapavietas uzturētājam, konstatēts, ka ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, kapsētas apsaimniekotājs (vai tā noteikta persona), pamatojoties uz Noteikumu 15. punktā norādītajiem un iesniegtajiem dokumentiem, vienas darba dienas laikā pieņem lēmumu par jaunas vai Noteikumu 19. punktā noteiktajos gadījumos pašvaldības valdījumā nonākušas kapavietas piešķiršanu, šādos gadījumos:

16.1. ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, vecāks vai bērns;

16.2. ja mirušajam kapavietas uzturētājs ir vienīgais radinieks.

17. Kapavietas lielums tiek noteikts atbilstoši šādiem izmēriem:

17.1. atvērtajās kapsētās:

18. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, vai uz personu vienošanās pamata, kapsētas apsaimniekotājs (vai tā noteikta persona), pamatojoties uz Noteikumu 13. punktā noteiktajiem un iesniegtajiem dokumentiem, pieņem lēmumu par izveidotās kapavietas piešķiršanu mirušā kapavietas uzturētāja laulātajam, radiniekam vai tiesību un saistību pārņēmējam, vai arī kapavietā iepriekš apbedītā mirušā laulātajam vai radiniekam. Ja par kapavietas uzturēšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis rakstveida iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam par kapavietas piešķiršanu.

19. Lēmumu par kapavietas piešķiršanu atceļ vai kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

19.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu un kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas;

19.2. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas un trīs mēnešu laikā nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja piederīgais ar lūgumu piešķirt šo kapavietu uzturēšanai vai apbedījuma veikšanai;

19.3. ja trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un saistību pārņēmējs;

19.4. kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar Noteikumu VIII nodaļu.

20. Pašvaldības valdījumā nonākušās kapavietas var ierādīt un piešķirt citiem kapavietas uzturētājiem apbedījuma veikšanai.

21. Apbedīšanu organizē mirušā radinieki vai viņu izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas apsaimniekotāju (vai tā norādīto personu). Apbedīšanas laiku saskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju.

22. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt ne mazāk, kā 1,8 m, bet veicot virsapbedījumu – ne mazāk kā 1,4 m.

23. Standarta kapa bedres garums – 2 m, platums – 1 m.

24. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no citas kapavietas kapa pieminekļa.

25. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā viena metra dziļumā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apglabāšana.

26. Virsapbedījumu, veicot mirušā apbedīšanu zārkā, var izdarīt ne ātrāk kā 20 gadus pēc apbedījuma veikšanas.

27. Personai, kura vēlas pārapbedīt mirstīgās atliekas, kapsētas apsaimniekotājam jāizsniedz iesniegums, kā arī Veselības inspekcijas atļaujas. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

28. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus apmaksā persona, kura organizē mirstīgo atlieku pārapbedīšanu.

29. Mirstīgo atlieku ekshumināciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas apsaimniekotāju.

30. Kapsētas apsaimniekotājam, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (bīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

31. Kapličas bēru rīkotājiem iezārkota mirušā novietošanai, uzglabāšanai līdz bēru un atvadu ceremonijas norisei iznomā kapsētas apsaimniekotājs (vai tā noteikta persona).

32. Bēru ceremonijas ilgumu kapličā saskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju (vai tā norādīto personu).

33. Kapsētas apsaimniekotājs atvērtajās kapsētās izveido īpašu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

34. Saldus novada administratīvajā teritorijā mirušais, kurš tiek atzīts par bezpiederīgo mirušo, tiek apbedīts zārkā.

35. Bezpiederīgo mirušo kapavietu uzturēšanu kārtībā nodrošina konkrēto kapu apsaimniekotājs.

36. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus, kad tā tiek aktēta.

37. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteikušies piederīgie vai cita persona, kura vēlas labiekārtot un kopt šo kapavietu, kapsētas apsaimniekotājam jāiesniedz iesniegums ar lūgumu piešķirt kapavietu uzturēšanai bez tiesībām veikt tajā apbedījumus.

38. Kapavietas uzturētājam ir šādi pienākumi:

38.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu, novācot novītušos ziedus;

38.2. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju;

38.3. labiekārtojot kapavietu, izvēlēties apzaļumošanai nelielus augus, kā arī regulāri apgriezt dzīvžogu;

38.4. kapavietas kopšanas vai labiekārtošanas rezultātā radušos atkritumus nogādāt kapsētas atkritumu savākšanas vietā;

38.5. atlīdzināt zaudējumus, kas kapsētas apsaimniekotājam un/vai trešajai personai radušies viņa vainas dēļ.

39. Kapavietas uzturētājam ir tiesības noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar trešo personu.

40. Kapsētā ir aizliegts:

40.1. bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju ( vai tā noteiktu personu), palielināt ierādītās kapavietas robežas;

40.2. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu novietošanai;

40.3. stādīt kokus, kuri izaugot pārsniedz trīs metru augstumu.

41. Kapsētas apsaimniekotājs nodrošina:

41.1. kapsētu ēku, iekšējo ceļu un celiņu koplietošanas laukumu, sētu, solu, esošo ūdens ņemšanas vietu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu apsaimniekošanu;

41.2. kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātajiem projektiem;

41.3. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

41.4. kapsētu un kapavietu reģistrēšanu un vēsturisko datu saglabāšanu uzskaites žurnālā(1.pielikums);

41.5. sanitāro normu un Noteikumu ievērošanu;

41.6. kapsētas teritorijā redzamā vietā izvietot informāciju par kapsētā pieejamiem maksas pakalpojumiem un to izcenojumiem, kā arī citu saistošu informāciju.

42. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotājs (vai tā norādīt persona) apseko nekoptās kapavietas, sagatavo aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda kapsētā. Aktētas kapavietas brīdinājuma zīmes paraugs Noteikumu 2.pielikumā.

43. Ja ir sagatavots Noteikumu 42. punktā minētais akts un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapsētas apsaimniekotājs ievieto pašvaldības mājaslapā www.saldus.lv sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu.

44. Ja 20 gadus pēc apbedījuma veikšanas kapavieta netiek kopta, tad kapsētas apsaimniekotājs sagatavo par to aktu un pieņem lēmumu par virsapbedījuma iespēju. Šajā gadījumā kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības nolīdzināt kapavietu izdarot attiecīgu atzīmi reģistrācijas žurnālā.

45. Amatnieka pakalpojumus pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma kapsētā atļauts sniegt tikai saskaņā ar Noteikumu II. nodaļu.

46. Amatniekam darba dienas beigās vai beidzot darbus, ir pienākums sakārtot darba vietu, atkritumus nogādāt kapsētas atkritumu savākšanas vietā uzstādītajos konteineros vai izvest, kā arī ar savu transportlīdzekli izvest no kapsētas nojauktos kapu pieminekļus un apmaļu paliekas. Ja amatnieks nav izvedis no kapsētas demontēto kapavietas aprīkojumu, tad par utilizāciju ir atbildīgs kapavietas uzturētājs.

47. Par Noteikumu 8., 38., 40. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz desmit naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.

48. Noteikumu ievērošanu kontrolē Saldus novada pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Saldus novada pašvaldības policijas amatpersonas.

49. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Saldus novada pašvaldības Administratīvā komisija.

50. Administratīvais sods neatbrīvo Noteikumu pārkāpēju no pārkāpuma novēršanas, kā arī nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

51. Atzīt par spēku zaudējušiem Brocēnu novada pašvaldības 2017. gada 27. augusta saistošos noteikumus Nr. 10 "Brocēnu novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" un Saldus novada pašvaldības 2011. gada 28. jūnija saistošie noteikumu Nr. 14 "Saldus novada kapsētu uzturēšana un izmantošana".