(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Olaines novada domes 28.05.2025. saistošo noteikumu Nr. SN7/2025 redakcijā)

Olaines novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000024332
Zemgales iela 33, Olaine, Olaines nov., LV-2114
pasts@olaine.lv http://www.olaine.lv

Olaines novada teritorijas plānojuma grozījumi

Redakcija 2.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Teritorijas plānojuma detalizācija

6.2. Nosacījumi detālplānojumu izstrādei

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Kultūras pieminekļu aizsardzība

7.2. Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un objekti

7.3. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas

Pielikumi

1. pielikums. Ceļi un ielas apdzīvotajās ielās

2. pielikums. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu un velo statīvu skaits dažādiem izmantošanas veidiem

3. pielikums. Ūdensobjektu aizsargjoslas

4. pielikums. Koplietošanas ceļa principiālais šķērsprofils

5. pielikums. Īpaši aizsargājami biotopi "Rūpnieciskās apbūves teritorijā" (R2)

6. pielikums. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

7. pielikums. Valsts autoceļu aizsargjoslu platums ārpus apdzīvotām vietām

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Olaines novada teritorijas plānojuma grozījumu (turpmāk – Teritorijas plānojuma grozījumi) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Olaines novada administratīvajā teritorijā un lietojami saskaņā ar valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo interaktīvo Grafisko daļu, kas pieejama hipersaitē https://geolatvija.lv/geo/tapis?document=open#document_27311.

2. Apbūves noteikumi attiecas uz visu Olaines novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvo teritoriju.

3. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

1.2. Definīcijas

Nenosaka

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

4. Ja tas nav pretrunā normatīvo aktu prasībām, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, visā teritorijā atļauts:

4.1. ierīkot transporta līdzekļu ar bez izmešu dzinējiem uzlādes stacijas vai punktus;

4.2. izmantot un uzstādīt objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtas – siltumsūkņus, ūdens sūkņus, saules enerģijas kolektorus;

4.3. izbūvēt meliorācijas sistēmas;

4.4. veikt mājražošanu un amatniecību, ja telpas nav jāpielāgo ražošanai;

4.5. būvēt funkcionāli saistītas palīgēkas funkcionālajās zonās, kurās atļauta ēku būvniecība;

4.6. ierīkot mākslīgu ūdenstilpi (dīķi) bez ūdens līmeņa regulēšanas būvēm pilsētas un ciemu teritorijā, ja izpildās sekojoši nosacījumi:

4.6.1. mākslīgās ūdenstilpes (dīķa) virsmas laukums vienas zemes vienības robežās nepārsniedz 40 % no zemes vienības kopējās platības;

4.6.2. kopējā mākslīgās ūdenstilpes (dīķa) platība nepārsniedz 5000 m².

4.7. ierīkot mākslīgu ūdenstilpi (dīķi) bez ūdens līmeņa regulēšanas būvēm lauku teritorijā, ja izpildās sekojoši nosacījumi:

4.7.1. mākslīgās ūdenstilpes (dīķa) virsmas laukums vienas zemes vienības robežās nepārsniedz 40 % no zemes vienības kopējās platības;

4.7.2. kopējā ūdenstilpes platība nepārsniedz 5 ha.

5. 4.6. punkts un 4.7. punkts nav attiecināms uz mākslīgām ūdenstilpēm (dīķiem), kas radušās derīgo izrakteņu ieguves rezultātā.

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

6. Visā pašvaldības teritorijā aizliegts:

6.1. novietot, savākt vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā būvēta autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;

6.2. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus (tostarp metāllūžņus, nolietotas riepas, būvgružus un cita veida atkritumus), izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotas vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u. tml.);

6.3. izmantot kā būves transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus vai līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja objekta vizuālais risinājums ir izveidots atbilstoši apkārtējai apbūvei un saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai, ja objekts tiek izvietots būvlaukumā vai speciāli labiekārtotā kempingā;

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

7. Atļauts veidot jaunu zemes vienību ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 9. punktā noteikto izņēmumu.

8. Jaunu zemes vienību konfigurāciju plāno, ņemot vērā esošo, plānoto izmantošanu un apbūvi, nodrošinot iespēju ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām.

9. Visām jaunveidojamām zemes vienībām nodrošina teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas saskaņā ar apbūves noteikumu 2.4.apakšnodaļas noteikumiem.

10. Ņemot vērā esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības – ne vairāk kā 10 % no minimālās zemes vienības platības, pamatojot ar lietderīgu zemes izmantošanu un robežu nosakot pa dabiskiem robežu elementiem, piemēram, grāvi, ceļu, meža zemes robežu.

11. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta katrai no divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām vai katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām), atļauta, ja nodots ekspluatācijā mājas objekts, kas plānots attiecīgajā zemes vienībā.

12. Ja piebrauktuve nodrošina piekļuvi vairāk kā divām zemes vienībām, teritoriju zem piebrauktuves izdala atsevišķā zemes vienībā.

2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām

13. Atļauts veidot jaunas zemes vienības, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no veidiem:

13.1. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts);

13.2. no komersanta vai māju ceļa, ja zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts), komersanta vai māju ceļa platums ir atbilstošs zemes vienībā plānotajai izmantošanai, jaunveidojamo zemes vienību skaitam un prognozējamai satiksmes intensitātei un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu komersanta vai māju ceļam saskaņā ar apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām; 

13.3. no pašvaldības ceļa vai ielas: 

13.3.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums, pašvaldības ceļam vai ielai; 

13.3.2. pievienojums pašvaldības ielai vai ceļam noteikts detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā; 

13.3.3. jauna pievienojuma, ko izveido atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 

13.4. no valsts autoceļa: 

13.4.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai; 

13.4.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai; 

13.4.3. jauna pievienojuma, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; 

13.4.4. jauna ceļa pievienojuma izveidošanas gadījumā valsts autoceļam nepieciešams tā izvērtējums, ko veic ceļu projektēšanas jomā sertificēta persona (sertifikāts attiecībā uz laukumu, stāvvietu, autoceļu un ielu projektēšanu) izvērtējot katra ceļa pievienojuma radītās satiksmes režīma izmaiņas un satiksmes negadījuma risku pieaugumu, salīdzinot ar risinājumiem, kad ceļa pievienojumu pievieno citam – zemākas šķiras valsts autoceļam, pašvaldības, komersanta vai māju ceļam, nodibinot servitūtu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, un ceļa pievienojumu pievieno tuvumā esošam ceļa pievienojumam. 

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.1.1. Ceļi un ielas

14. Jaunveidojama ceļa, ielas un piebrauktuves parametrus pieņem atbilstoši projektēšanas standartu prasībām.

15. Ielas iedala kategorijās atbilstoši normatīvo aktu prasībām, atbilstoši to atrašanās vietai, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām, kas jānodrošina ielu projektēšanā, būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā. 

16. Esošo ceļu un ielu funkcijām atbilstošas kategorijas, platums starp sarkanajām līnijām un aizsargjoslas noteiktas pielikumā. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu, izmaiņas pamatojot ar prognozējamām satiksmes intensitāti, atbilstību projektēšanas standartiem vai izmaiņām transporta infrastruktūrā. 

17. Kopējās prasības plānotai C, D, vai E kategorijas ielai: 

17.1. tehniskos parametrus nosaka atbilstoši prognozējamām auto, gājēju un velotransporta plūsmām, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības tehniskajiem parametriem; 

17.2. būvē ar saistīto vai bruģakmens segumu; 

17.3. sarkano līniju platumu plānotai C, D vai E kategorijas ielai pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, paredzot vietu visas nepieciešamās infrastruktūras izvietošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām: ielas, gājēju un velosipēdu ceļi, apgaismojums, inženierbūvju izvietojums un virszemes notekūdeņu novadīšanas sistēma. 

18. Ja prognozētā vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz ielas vai piebrauktuves nepārsniedz 70 automašīnas, pieļaujama ielas izveide ar vienu braukšanas joslu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ievērojot nosacījumus: 

18.1. paredz atļautā braukšanas ātruma samazinājumu; 

18.2. paredz satiksmi mierinošus infrastruktūras elementus: ātrumvalni, sašaurinājumu vai līdzvērtīgus elementus; 

18.3. vienas braukšanas joslas ielā paredz izmainīšanās laukumus vismaz redzamības attālumā, bet ne retāk kā 200 m attāluma vienu no otra.

19. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē prognozēto gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un veloceļa risinājumu, ņemot vērā: 

19.1. pieļaujams ietvi apvienot ar veloceļu ar minimālo platumu 2,5 m, ja plānotā intensitāte nepārsniedz 100 gājējus un velosipēdistus stundā; 

19.2. ja ietvi un veloceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu veloceļu – 2,5 m platumā; 

19.3. minimālais gājēju ietves platums – 1,5 m, bet, pamatojoties uz gājēju plūsmas izpēti, ietves platumu atļauts samazināt līdz 1,2 m un paredzēt tikai vienā brauktuves pusē, ja plānotā gājēju satiksmes intensitāte ielā nepārsniedz 50 gājējus stundā; 

19.4. ja veloceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais veloceļa platums – 1,6 m; 

19.5. ja iela aprīkota ar ceļa zīmēm "Dzīvojamā zona", ietves nav obligātas un ielu izmanto kā dalītu telpu gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam.

20. Saskaņojot ar ielas vai ceļa īpašnieku vai tā pilnvaroto personu, teritorijā starp sarkanajām līnijām atļauts: 

20.1. būvēt un pārbūvēt tādas būves, kas saistītas ar transporta funkciju; 

20.2. ierīkot inženierbūves; 

20.3. būvēt autostāvvietas, atbilstoši detālplānojumam vai ielas būvprojektam;

20.4. saskaņojot Olaines novada pašvaldības būvvaldē (turpmāk – būvvalde), izvietot vides dizaina objektus un labiekārtojuma elementus, ja tas nesamazina satiksmes drošību un neietekmē ielas ekspluatāciju; 

20.5. atbilstoši normatīvo aktu noteiktajā kārtībā saskaņojot, izbūvēt atkritumu tvertņu novietošanas laukumu, ja tas nesamazina satiksmes drošību un neietekmē ielas ekspluatāciju.

21. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām aizliegts: 

21.1. veidot jebkādas norobežojošās būves, barjeras vai konstrukcijas, kas ierobežo transporta kustību, neatkarīgi no ielas platuma un piederības, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sabiedrības un īpašuma drošības uzlabošanai, saņemts ielas vai ceļa īpašnieka vai tā pilnvarotas personas saskaņojums un transporta kustību norobežojošās būves būvniecības rezultātā netiek liegtas piekļūšanas iespējas teritorijā vai blakus teritorijā esošajām zemes vienībām; 

21.2. ielas sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā aizliegts patvaļīgi novietot jebkādus šķēršļus, labiekārtojuma elementus vai akmeņus, kā arī veidot stādījumus, izņemot gar valsts autoceļiem.

22. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, veic ielas apstādījumu atjaunošanu vai jaunu apstādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženierbūvju izvietojumu. 

3.1.2. Ceļu un ielu pievienojumi

23. Plānojot jaunu ceļa vai ielas pievienojumu, izvērtē iespēju samazināt esošo ceļu un ielu krustojumu un esošo pievienojumu skaitu.

3.1.3. Noteikumi autonovietnēm un velonovietnēm

24. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu un velo statīvu skaits dažādiem izmantošanas veidiem noteikts 2. pielikumā.

25. Atļauts samazināt novietņu skaitu ne vairāk kā par 30 % no 2. pielikumā noteiktā prognozētā nepieciešamā autostāvvietu skaita, ņemot vērā stāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus, tai skaitā, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojuma un izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veikto prognozējamo transporta plūsmu un autostāvvietu pieprasījuma aprēķinus. 

26. Veicot publiskās apbūves vai atsevišķu publisku pasākumu nodrošināšanai nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus ņem vērā publiski pieejamu autonovietņu esamību 1000 m rādiusā ap objektu.

27. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:

27.1. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās;

27.2. ja vienlīmeņa autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai autonovietnes platība lielāka par 500 m² – vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām.

28. Pārbūvējot vai būvējot atklātas autonovietnes, stādījumus ierīko izmantojot dižstādus un izvēloties vides apstākļiem atbilstošu koku sugu, respektējot apkārtējās ainavas raksturu, transporta organizāciju, esošo un plānoto inženiertīklu izvietojumu.

29. Ja autostāvvietu skaits pārsniedz 50 un teritorija robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā apbūve, autonovietnes zemes vienībā paredz pasākumus trokšņu un izplūdes gāzu ietekmes mazināšanai – blīvus vairāklīmeņu stādījumus vismaz 4 m platumā, norobežojošu sienu vai citus risinājumus.

30. Minimālais attālums atklātu autonovietņu izvietošanai līdz dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes vai veselības aizsardzības iestādes logiem:

30.1. 5 m autonovietnei, kas paredzēta līdz 5 automašīnām;

30.2. 8 m autonovietnei, kas paredzēta no 6 līdz 10 automašīnām;

30.3. 10 m autonovietnei, kas paredzēta vairāk par 10 automašīnām.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīkliem

31. Jaunus pazemes inženiertīklus pilsētā un ciemos prioritāri ierīko joslā starp ielas sarkanajām līnijām. 

32. Inženierbūves ārpus ielu sarkanajām līnijām vai inženiertīklu koridora pilsētā un ciemos atļauts ierīkot izņēmuma gadījumā, saņemot zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu.

3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija

33. Grafiskās daļas kartē noteiktas teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN14). 

34. Teritorijās ārpus "Teritorijas, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN14), atļauts ierīkot vietējo ūdensapgādi un decentralizētas kanalizācijas sistēmas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

3.3. Prasības apbūvei

3.3.1. Vispārīgas prasības apbūvei

35. Atļauta ēkas vai sporta un atpūtas inženierbūves būvniecība, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no apbūves noteikumu 2.4. apakšnodaļā noteiktajam veidiem.

36. Teritorijas apbūvē ievēro apbūves parametrus atbilstoši attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktajam.

37. Teritorijās, kurās ir konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis vai ir sarežģīti ģeoloģiskie apstākļi, jāveic inženiertehniskās teritorijas sagatavošanas, plānošanas un projektēšanas darbi pirms būvniecības procesa uzsākšanas, kas vērsti uz ūdensobjektu aizsardzību un racionālu izmantošanu vērsti uz ūdensobjektu aizsardzību un racionālu izmantošanu: 

37.1. teritorijas nosusināšanas gadījumā ir jāveic hidroģeoloģiskā izpēte; 

37.2. pirms pazemes būves vai pazemes stāvu projektēšanas jāveic hidroloģiskā izpēte un jāsaņem arborista atzinums ar mērķi noteikt, vai plānotā darbība var radīt negatīvu ietekmi uz vidi un saglabājamiem kokiem. 

3.3.2. Būvlaide

38. Pilsētas un ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas:

38.1. C kategorijas un D kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus – 6 m;

38.2. E kategorijas ielai, piebrauktuvei, gājēju vai velosipēdu ielai un ceļam – 3 m;

39. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas, ceļa vai dzelzceļa īpašnieka vai tiesiskā valdītāja aizsargjoslas un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvprojektā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts 38. punktā.

40. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženierbūves, labiekārtojuma elementus, tostarp, gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēkas ieejas, autostāvvietas, velonovietnes, transportlīdzekļu nojumes un nojumes inventāra uzglabāšanai.

3.3.3. Apbūves atbilstība zemes vienības robežām. Attālumi starp būvēm

41. Nav atļauta būvju vai to daļu atrašanās un projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja:

41.1. zemesgrāmatā reģistrēts servitūts;

41.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3,5 m.

42. Minimālo būvju tuvinājuma gabarītu no dzelzceļa infrastruktūras nosaka saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja tehniskajiem noteikumiem.

43. Pilsētā un ciemos ēkas un virszemes inženierbūves, izņemot dambjus un žogus, neizvieto tuvāk par:

43.1. 10 m no valsts, valsts nozīmes vai pašvaldības ūdensnotekas krotes (augšmalas);

43.2. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas;

43.3. 3 m no koplietošanas vai viena īpašuma ūdensnotekas krotes (augšmalas).

44. Pilsētā un ciemos ēkas un virszemes inženierbūves, atļauts izvietot tuvāk ūdensnotekai vai liela diametra kolektoram nekā noteikts 43. punktā, ja paredzētā ēka vai inženierbūve netraucē veikt attiecīgās ūdensnotekas vai liela diametra kolektora ekspluatāciju.

3.3.4. Būvju augstums un stāvu skaits

45. Katras funkcionālās zonas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas apbūvei noteiktie augstuma un stāvu skaita ierobežojumi norādīti apbūves noteikumu 4. nodaļā.

46. Būves augstumu mēra ēkas vidū līdz augstākajai ēkas daļai – dzegas vai parapeta virsmalai vai jumta malai, ja jumts lēzenāks par 30, vai līdz jumta korei, ja jumts stāvāks par 30.

3.3.5. Žogs

47. Zemes vienības atļauts iežogot: 

47.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām; 

47.2. pilsētas, ciema teritorijā ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju; 

47.3. stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

47.4. gar valsts autoceļiem zemes vienību atļauts iežogot autoceļa pusē – ne tuvāk kā 0,5 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas.

48. Žogu augstums un caurredzamība: 

48.1. žogu būvē ne augstāku par 1,8 m; 

48.2. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve u.tml.), sagatavojot pamatojumu, žogu atļauts būvēt augstāku nekā noteikts 48.1. apakšpunktā, sagatavojot pamatojumu augstuma izmaiņām un saskaņojot Olaines novada pašvaldības būvvaldē;

48.3. vispārīgā gadījumā žogu būvē ar caurredzamību vismaz 10 procenti; 

48.4. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (piemēram, rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve), sagatavojot pamatojumu, pieļaujams būvēt necaurredzamu žogu, ja tas nepieciešams slēgtas zonas izveidei un blakus teritorija pasargāšanai no piesārņojuma vai citas negatīvas ietekmes. 

49. Nav atļauta dzeloņstiepļu vai surogātmateriālu (līdzīgu, bet mazvērtīgāku aizstājēja materiālu – metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana žogos, izņemot paaugstinātas drošības līmeņa objektiem (valsts aizsardzības objekti, cietums u.tml.) vai ražošanas objektiem. 

50. Žogu vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju, velosipēdu un autotransporta kustību. 

51. Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā. 

52. Visās teritorijās ar caurredzamu žogu atļauts nožogot bērnu rotaļu laukumu. 

3.3.6. Būves dzīvniekiem. Atklāta uzglabāšana

53. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, atļauts izvietot tikai funkcionālajās zonās: 

53.1. "Rūpnieciskās apbūves teritorija" (R un R1);

53.2. "Mežu teritorija" (M);

53.3. "Lauksaimniecības teritorija" (L, L1 un L2). 

54. Atklāta uzglabāšana, būvmateriālu un kurināmā materiāla krautņu veidošana nav atļauta: 

54.1. būvlaides teritorijā; 

54.2. tuvāk par 3 m no zemes vienības robežas.

55. Komposta vietas nav atļauts ierīkot: 

55.1. būvlaides teritorijā; 

55.2. tuvāk par 6 m no dzīvojamās mājas logiem, izņemot ja saņemts attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka rakstveida saskaņojums. 

56. Pie kopīgiem žogiem, mūriem un pie zemes vienības robežas, komposta vietas atļauts ierīkot vienīgi, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums par komposta vietas ierīkošanu. 

57. Komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātuves ierīko, izslēdzot ūdens avotu un gruntsūdeņu piesārņošanas iespēju. 

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.4.1. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība, grāvju un dabīgo noteču saglabāšana

58. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa celšanos, saglabā esošos grāvjus, drenāžu un ūdensnotekas, izņemot, ja detālplānojumā vai meliorācijas sistēmas pārkārtošanas projektā paredzēti risinājumi grāvju, drenāžas vai ūdensnoteku pārbūves risinājumi.

59. Aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot būvniecības atkritumus bez to reģenerācijas.

3.4.2. Apstādījumu ierīkošana

60. Detālplānojumā paredz apstādījumu ierīkošanu labiekārtotā ārtelpā.

61. Veicot būvniecību, iespēju robežās saglabā esošos kokus.

62. Teritorijas labiekārtošanas projektā nosaka labiekārtotas ārtelpas apbūves funkcijas, izvietojumu un prasības apbūves kompozīcijai. 

63. Objektiem ar iespējamu negatīvu trokšņa, gaisa piesārņojuma vai smaku ietekmi paredz blīvus norobežojošus stādījumus vides kvalitātes uzlabošanai.

3.4.3. Teritorijas labiekārtojums un ārtelpas elementi

64. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus – atkritumu tvertnes, velonovietnes un solus.

65. Teritorijas labiekārtojuma elementu vizuālo veidolu un noformējumu veido saskanīgu ar apkārtējo ēku arhitektonisko stilu un to izvietojumu pirms uzstādīšanas saskaņo būvvaldē.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

66. Grafiskās daļas kartē norādītas piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu atrašanās vietas.

67. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.

3.5.2. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām

68. Degvielas uzpildes un gāzes uzpildes staciju būvniecība atļauta funkcionālajās zonās: 

68.1. Publiskās apbūves teritorija (P); 

68.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC); 

68.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1, R2, R3); 

68.4. Transporta infrastruktūras teritorija (TR); 

68.5. Tehniskās apbūves teritorija (TA); 

68.6. Mežu teritorija (M, M1); 

68.7. Lauksaimniecības teritorija (L, L1, L2). 

3.5.3. Noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei

69. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās: 

69.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1, R2, R3); 

69.2. Lauksaimniecības teritorija (L, L1); 

69.3. Mežu teritorija (M); 

69.4. Ūdeņu teritorija (Ū). 

70. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietas līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļautas: 

70.1. tuvāk par 200 m no esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijas, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums; 

70.2. tuvāk par 50 m no zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums; 

70.3. tuvāk par 200 m no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšanas jomā saskaņojums; 

70.4. kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli pieļaujams, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums. 

71. Ja derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijā pēc ieguves pabeigšanas paredzēts izveidot dīķi vai citu ūdenstilpi, tās parametri jāsaskaņo ar Olaines novada pašvaldību.

3.5.4. Aizsardzība pret troksni

72. Ja teritorijas izmantošanas veidam normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi un vides troksnis pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumu, attiecīgā teritorijas izmantošanas veida ēkas būvniecība atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

73. Prettrokšņa būvakustiskos risinājumus neparedz valsts autoceļa vai dzelzceļa nodalījuma joslā, izņemot, ja šāds risinājums saskaņots ar autoceļa vai dzelzceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

74. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

75. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

76. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot, degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai motorizētu transportlīdzekļu remonta darbnīcas, servisus vai mazgātavas (turpmāk – transporta apkalpes uzņēmumi) vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

77. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu māja, pansija.

78. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas aprūpes vai izglītības iestāde.

79. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse.

80. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

81. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.

82. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

83. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

84. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

4.1.1.5. Citi noteikumi

94. Dzīvojamai apbūvei pieļaujami vertikāli akcenti līdz 12 m līdz augstākai izvirzītai jumta vai tā elementa (piemēram, vējrādītājs, antena, skurstenis u.tml.) daļai vai punktam, bet ne vairāk kā 15 % no ēkas kopējā apbūves laukuma.

95. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

95.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

95.2. publiskā apbūve vai palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

96. Ja savrupmāju izvieto zemes vienības dziļumā, bet palīgēku pie ielas vai ceļa, tad palīgēkai jābūt arhitektoniski vienotā veidolā ar savrupmāju.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

97. Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS1) ir funkcionālā zona dārzkopības sabiedrību teritorijās, kur galvenā izmantošana ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

98. Savrupmāju apbūve (11001).

99. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

100. Dārza māju apbūve (11003).

101. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot, degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

102. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu māja, pansija, kempings.

103. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde.

104. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse.

105. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

106. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.

107. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

108. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

109. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

4.1.2.5. Citi noteikumi

119. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

119.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, vasarnīcas vai dārza mājas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai no ēkām, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

119.2. publiskā apbūve vai palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

120. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

121. Savrupmāju apbūve (11001).

122. Rindu māju apbūve (11005): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, un centralizētai kanalizācijas sistēmai.

123. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, un centralizētai kanalizācijas sistēmai.

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

124. Biroju ēku apbūve (12001): komerciāli vai nekomerciāli uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

125. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

126. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, pansija vai viesu māja ar ietilpību līdz 30 numuriem, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

127. Kultūras iestāžu apbūve (12004): izklaides un atpūtas iestādes.

128. Sporta būvju apbūve (12005): būves sporta nodarbībām, izņemot autosporta vai motosporta trases.

129. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, profesionālās ievirzes vai interešu izglītības iestāde.

130. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.

131. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.

132. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas.

133. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

134. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

135. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

136. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

4.2.1.5. Citi noteikumi

151. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

151.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas dzīvojamās apbūves ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

151.2. publiskā apbūve vai palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

152. Ja savrupmāju izvieto zemes vienības dziļumā, bet palīgēku pie ielas vai ceļa, tad palīgēkai jābūt arhitektoniski vienotā veidolā ar savrupmāju.

153. Paredzot rindu māju apbūvi vai divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju apbūvi, zemes vienību atļauts sadalīt, ņemot vērā 11. punkta prasības.

154. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

154.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

154.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas vai rindu māju būvprojektā.

155. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

156. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:

156.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

156.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

157. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

158. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz pieciem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

159. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

160. Biroju ēku apbūve (12001): komerciāli vai nekomerciāli uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

161. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

162. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, pansija un viesu māja ar ietilpību līdz 30 numuriem, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

163. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

164. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām, izņemot autosporta vai motosporta trases.

165. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, profesionālās ievirzes vai interešu izglītības iestāde.

166. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.

167. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.

168. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.

169. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

170. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

171. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

172. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

4.3.1.5. Citi noteikumi

185. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

185.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

185.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas būvprojektā.

186. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

187. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:

187.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

187.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

188. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

4.3.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)

4.3.2.1. Pamatinformācija

189. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz divpadsmit stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

190. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

191. Biroju ēku apbūve (12001): komerciāli vai nekomerciāli uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

192. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

193. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, pansija un viesu māja ar ietilpību līdz 30 numuriem, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

194. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

195. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām, izņemot autosporta vai motosporta trases.

196. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, profesionālās ievirzes vai interešu izglītības iestāde.

197. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.

198. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.

199. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.

200. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

201. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

202. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

203. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.2.4. Apbūves parametri

4.3.2.5. Citi noteikumi

216. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

216.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

216.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu ēkas būvprojektā.

217. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

218. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:

218.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

218.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

219. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

220. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

221. Biroju ēku apbūve (12001).

222. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

223. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

224. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

225. Sporta būvju apbūve (12005).

226. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

227. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

228. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

229. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

230. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

231. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

232. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots parks, skvērs, dārzs, mežaparks vai publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

233. Rindu māju apbūve (11005).

234. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

4.4.1.5. Citi noteikumi

249. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

249.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

249.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas vai rindu māju būvprojektā.

250. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

251. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:

251.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

251.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

252. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

253. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, kurā vēsturiski izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs un ko izmanto par pilsētas centru, kā arī apbūves teritorija, ko plānots attīstīt par šādu centru.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

254. Savrupmāju apbūve (11001).

255. Rindu māju apbūve (11005).

256. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

257. Biroju ēku apbūve (12001).

258. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

259. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

260. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

261. Sporta būvju apbūve (12005).

262. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

263. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

264. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

265. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

266. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

267. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

268. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots parks, skvērs, dārzs, mežaparks vai publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

269. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

270. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, daudzstāvu autostāvvietas.

4.5.1.4. Apbūves parametri

4.5.1.5. Citi noteikumi

288. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās.

289. Pārējām atļautajām izmantošanām maksimālais ēku skaits zemes vienībā nav ierobežots.

290. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

290.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

290.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu ēkas vai rindu māju būvprojektā.

291. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

292. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:

292.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

292.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

293. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

294. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, kurā vēsturiski izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs un ko izmanto par pilsētas centru, kā arī apbūves teritorija, ko plānots attīstīt par šādu centru.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

295. Savrupmāju apbūve (11001).

296. Rindu māju apbūve (11005): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, un centralizētai kanalizācijas sistēmai.

297. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, un centralizētai kanalizācijas sistēmai.

298. Biroju ēku apbūve (12001).

299. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

300. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu māja vai cita veida īslaicīgas apmešanās vieta (viesu nams, pansija) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

301. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

302. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām bez skatītāju vietām, izņemot autosporta vai motosporta trases.

303. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

304. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse.

305. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

306. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.5.2.4. Apbūves parametri

4.5.2.5. Citi noteikumi

319. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās.

320. Pārējām atļautajām izmantošanām maksimālais ēku skaits zemes vienībā nav ierobežots.

321. Papildus noteikumi kultūras pieminekļa "Olaines luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8489) teritorijā un tā aizsardzības zonas teritorijā noteikti 7.apakšnodaļā.

322. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

322.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

322.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas vai rindu māju būvprojektā.

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

323. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

324. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

325. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

326. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

327. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

328. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

329. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

330. Noliktavu apbūve (14004).

331. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

332. Biroju ēku apbūve (12001).

333. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

334. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.1.4. Apbūves parametri

4.6.1.5. Citi noteikumi

336. Teritoriju atļauts nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

337. Ārpustelpu uzglabāšanu norobežo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

338. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

339. Ja "Rūpnieciskās apbūves teritorija" (R) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas platumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

340. Vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja sagatavo tuvējās apkārtnes esošo zaļo teritoriju un stādījumu pietiekamības izvērtējumu un sagatavo pamatojumu, ko saskaņo būvvaldē.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

341. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

342. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

343. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

344. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

345. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

346. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

347. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

348. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

349. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

350. Noliktavu apbūve (14004).

351. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

352. Biroju ēku apbūve (12001).

353. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

354. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.2.4. Apbūves parametri

4.6.2.5. Citi noteikumi

356. Teritoriju atļauts nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

357. Ārpustelpu uzglabāšanu norobežo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

358. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu.

359. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

360. Ja "Rūpnieciskās apbūves teritorija" (R1) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus koku vai krūmu stādījumus vismaz 4 m platumā, paredzot vismaz 50 % skujkoku stādījumus. Stādījumu joslas platumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

361. Vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja sagatavo tuvējās apkārtnes esošos zaļo teritoriju un stādījumu pietiekamības izvērtējumu un sagatavo pamatojumu, ko iesniedz būvvaldē izvērtēšanai un saņem būvvaldes saskaņojumu.

4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)

4.6.3.1. Pamatinformācija

362. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

363. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

364. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): izņemot atkritumu pārstrādes uzņēmumus, celulozes ražošanas un A kategorijas ķīmiskās rūpniecības objektus.

365. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

366. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

367. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

368. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

369. Noliktavu apbūve (14004).

370. Lidostu un ostu apbūve (14005).

371. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

372. Biroju ēku apbūve (12001).

373. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

374. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.3.4. Apbūves parametri

4.6.3.5. Citi noteikumi

376. Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R2) piekļuves nodrošināšanai veido vienu jaunu pieslēgumu valsts autoceļam V7 Baloži–Plakanciems–Iecava atbilstoši būvprojekta risinājumiem un ņemot vērā principiālo koplietošanas ceļa šķērsprofilu (4. pielikums).

377. Teritorijas attīstībā, izstrādājot būvprojektu, ņem vērā un pēc iespējas nodrošina īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu (shēma 5. pielikumā).

378. Primāri attīsta teritorijas, kas ietilpst II un III ekoloģiskās kategorijas zonā (shēma 5. pielikumā).

379. Uzņēmumiem, kam nosaka specifiskas aizsargjoslas, tās iekļauj funkcionālās zonas Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) robežās.

380. Ap teritorijām, atbilstoši to izmantošanas specifikai, paredz aizsardzības pasākumus pret trokšņu, smaku un cita veida piesārņojuma izplatību ārpus konkrētās teritorijas.

381. Veicot jebkuru objektu projektēšanas darbus, nepieciešamības gadījumā paredz prettrokšņu pasākumus. Veidojot prettrokšņa ekrānus, tos var izmantot žogu vietā. Prettrokšņa pasākumus precizē, veicot akustiskās situācijas papildus modelēšanu. Prettrokšņa pasākumus īsteno atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

382. Vietās vai teritorijās ar paaugstinātu trokšņu līmeni vai paaugstinātu vibrāciju veic trokšņu un vibrācijas samazināšanas pasākumus saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem.

383. Pasākumus aizsardzībai pret troksni, vibrācijām, paaugstinātu gaisa piesārņojumu, smakām, virszemes ūdeņu, augsnes un grunts piesārņojumu un citiem negatīviem vides faktoriem nodrošina tajā zemes vienībā, kurā atrodas paredzētās būves, neradot apgrūtinājumus blakus esošo zemes vienību īpašniekiem.

384. Teritorijas atļauts nožogot ar blīvu žogu.

385. Izstrādājot teritorijas labiekārtojuma projektu, izvērtē gājēju un velobraucēju infrastruktūras nepieciešamību.

386. Teritorijas apbūvei un funkcijai nepieciešamās autostāvvietas nodrošina attiecīgās teritorijas vai zemes vienības ietvaros, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

387. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

4.6.4. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3)

4.6.4.1. Pamatinformācija

388. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

389. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

390. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): izņemot atkritumu pārstrādes uzņēmumus, celulozes ražošanas un A kategorijas piesārņojošās darbības objektus.

391. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

392. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

393. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

394. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

395. Noliktavu apbūve (14004).

396. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

397. Biroju ēku apbūve (12001).

398. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

399. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.4.4. Apbūves parametri

4.6.4.5. Citi noteikumi

401. Teritoriju atļauts nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

402. Ārpustelpu uzglabāšanu norobežo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

403. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu.

404. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

405. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

406. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

407. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

408. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

409. Biroju ēku apbūve (12001).

410. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

411. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

412. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

414. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu ierīkošanai, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

415. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

416. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

417. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

418. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

419. Noliktavu apbūve (14004).

420. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

421. Biroju ēku apbūve (12001).

422. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

423. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

4.8.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

425. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas un pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītas ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

426. Labiekārtota ārtelpa (24001).

427. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

428. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības kiosks vai stends, kafejnīca, restorāns.

429. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): kempings, viesu māja vai pansija.

430. Kultūras iestāžu apbūve (12004): brīvdabas estrāde, izstāžu ēka, koncertzāle, muzejs vai bibliotēka.

431. Sporta būvju apbūve (12005): atklāts vai segts sporta laukums, trase, sporta zāle.

4.9.1.4. Apbūves parametri

4.9.1.5. Citi noteikumi

433. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA), kur ir mežs, atļauts veikt kopšanas, galvenās izmantošanas izlases un sanitāro cirti.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

434. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, kas paredzēta kapsētu uzturēšanai. Teritorijā atļauta apbedījumu ierīkošana, ar šo funkciju saistīts labiekārtojums, apstādījumi un būves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

435. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamā labiekārtojuma infrastruktūra, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, piemēram, kapliča.

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

436. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie pakalpojumu objekti – tirdzniecības kioski vai stendi.

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

437. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, kura noteikta, lai nodrošinātu apkārtējo teritoriju radītās negatīvās ietekmes samazināšanu.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

438. Labiekārtota ārtelpa (24001): parks, mežaparks, stādījumi un labiekārtojums.

439. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.3.4. Apbūves parametri

4.9.3.5. Citi noteikumi

441. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA2), kur ir esošs mežs, veido mežaparku.

4.10. Mežu teritorija

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

442. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un ar mežu saistīto galveno – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

443. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

444. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

445. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots parks, skvērs, dārzs, mežaparks, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

446. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

447. Viensētu apbūve (11004): ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

448. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

449. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

450. Sporta būvju apbūve (12005).

451. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

452. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

453. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

454. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

4.10.1.5. Citi noteikumi

456. Dzīvojamai apbūvei pieļaujama līdz 15 % no ēkas kopējā apbūves laukuma vertikāli akcenti līdz 12 m līdz augstākai izvirzītai jumta vai tā elementa daļai vai punktam (piemēram, vējrādītājs, antena, skurstenis).

457. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

458. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

458.1. viensētu apbūvei – viena dzīvojamā māja un palīgēkas;

458.2. pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem – nepārsniedzot maksimālo apbūves blīvumu.

4.10.2. Mežu teritorija (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

459. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai ciemu teritorijā un ar mežu saistīto galveno – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanai. Teritorijā atļauta dzīvojamā apbūve un ar rekreāciju saistīti izmantošanas veidi un labiekārtojums ar mērķi saudzēt dabas vērtības.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

460. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

461. Labiekārtota ārtelpa (24001): teritorijas labiekārtojums, kas sekmē teritorijas izmantošanu rekreācijai, dabas izziņai, vienlaikus veicinot vides kvalitātes uzlabošanu un dabas vērtību saglabāšanu.

462. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

463. Viensētu apbūve (11004): ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

464. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

465. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

466. Sporta būvju apbūve (12005).

4.10.2.4. Apbūves parametri

4.10.2.5. Citi noteikumi

468. Dzīvojamai apbūvei pieļaujami vertikāli akcenti līdz 12 m līdz augstākai izvirzītai jumta vai tā elementa (piemēram, vējrādītājs, antena, skurstenis) daļai vai punktam, bet ne vairāk kā 15 % no ēkas kopējā apbūves laukuma.

469. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

469.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas viensētas, ja, rēķinot uz katru dzīvojamo māju, zemes vienības platība nav mazāka par normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteikto minimālo zemes vienības platību katrai dzīvojamajai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

469.2. pārējās ēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

4.10.3. Mežu teritorija (M2)

4.10.3.1. Pamatinformācija

470. Mežu teritorija (M2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai ciemu teritorijā un ar mežu saistīto ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

471. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

472. Labiekārtota ārtelpa (24001): teritorijas labiekārtojums, kas sekmē teritorijas izmantošanu rekreācijai un dabas izziņai, vienlaikus veicinot vides kvalitātes uzlabošanu un dabas vērtību saglabāšanu.

473. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.10.3.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.10.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

474. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

475. Viensētu apbūve (11004): savrupa apbūve lauku teritorijā, ko veido viena vai divas individuālās dzīvojamās ēkas vienā zemes vienībā ar saimniecības ēkām un palīgbūvēm, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai.

476. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

477. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

478. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, parks, ieskaitot atrakciju un atpūtas parkus, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

479. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

480. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003): esošo ūdensobjektu teritorijā – ūdens akvatorijas izmantošana publiskiem pasākumiem, pakalpojumiem, atpūtai, sportam un to nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra, tai skaitā peldbūves vai uz pāļiem stiprinātas būves.

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

481. Vasarnīcu apbūve (11002): viena vai divas sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas individuālas dzīvojamās ēkas otro māju statusā vienā zemes vienībā, ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.

482. Dārza māju apbūve (11003): apbūve, ko pārsvarā veido ģimenes dārziņi ar vienu vai divām būvēm vienā zemes vienībā, kas paredzētas sezonas rakstura izmantošanai, tai skaitā dzīvošanai.

483. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

484. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

485. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

486. Sporta būvju apbūve (12005).

487. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

488. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

489. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

490. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot patversmes.

491. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

492. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

493. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

494. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

495. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

496. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

497. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

498. Noliktavu apbūve (14004).

499. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

500. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

501. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

4.11.1.5. Citi noteikumi

524. Vienā zemes vienībā atļauts izvietot vienu vai divas dzīvojamās ēkas.

525. Paredzot Noliktavu apbūvi (14004), Energoapgādes uzņēmumu apbūvi (14006), Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvi (13003), specializēto lopkopības kompleksu apbūvi vai Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja izpildās kāds no kritērijiem:

525.1. tuvāk nekā 200 m no plānotā objekta atrodas esoša dzīvojamās vai publiskās apbūves ēka un nav saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;

525.2. būvniecības ieceres publisko apspriešanu paredz citi normatīvie akti.

526. Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas platumu pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti, bet ne mazāku kā 5 m.

527. Plānojot Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja būvprojektā iekļauj pamatojumu, kurā izvērtē tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību. Pamatojumu saskaņo būvvaldē.

528. Meža ieaudzēšana vai plantāciju meža ieaudzēšana atļauta, ja saņemts meliorācijas sistēmas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums par meliorētu lauksaimniecībā izmantojamu zemi, izņemot, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem:

528.1. meža ieaudzēšanai vai plantāciju meža ieaudzēšanai paredzētās meliorētās lauksaimniecības zemes platība ir lielāka par 3 ha un teritorija līdz plānotajai meža ieaudzēšanai tiek izmantota lauksaimniecībā;

528.2. vismaz 50 % no meža ieaudzēšanai vai plantāciju meža ieaudzēšanai paredzētās teritorijas robežojas ar meliorētām un apsaimniekotām lauksaimniecības zemēm;

528.3. lauksaimniecības zemē noteikti bioloģiski vērtīgi zālāji.

529. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

530. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir viensētu apbūve.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

531. Viensētu apbūve (11004).

532. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot specializētos lopkopības kompleksus, intensīvas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksus un kažokzvēru audzēšanu.

533. Labiekārtota ārtelpa (24001).

534. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

535. Dārza māju apbūve (11003).

536. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

537. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

538. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

539. Sporta būvju apbūve (12005).

540. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

541. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.

542. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.

543. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārā prakse.

544. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

545. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

546. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

547. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

548. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

549. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autonovietnes, stāvparki, daudzstāvu autonovietnes.

550. Noliktavu apbūve (14004).

551. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

552. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

4.11.2.5. Citi noteikumi

569. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

569.1. vienā zemes vienībā atļauts izvietot vairākas viensētas, ja, rēķinot uz katru dzīvojamo māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai dzīvojamai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

569.2. pārējās ēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

570. Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

571. Plānojot Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja būvprojektā iekļauj pamatojumu, kurā izvērtē tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību. Pamatojumu saskaņo būvvaldē.

572. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)

4.11.3.1. Pamatinformācija

573. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir viensētu apbūve.

4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

574. Viensētu apbūve (11004).

575. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot specializētos lopkopības kompleksus, intensīvas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksus un kažokzvēru audzēšanu.

576. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

577. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

578. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

579. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

580. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

581. Sporta būvju apbūve (12005).

582. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.

583. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.

584. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārā prakse.

585. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

586. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

587. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.3.4. Apbūves parametri

4.11.3.5. Citi noteikumi

601. Dzīvojamai apbūvei pieļaujama ne vairāk kā 15 % no ēkas kopējā apbūves laukuma vertikāli akcenti līdz 12 m līdz augstākai izvirzītai jumta vai tā elementa (piemēram, vējrādītājs, antena, skurstenis) daļai vai punktam.

602. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

602.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas viensētu apbūves, ja, rēķinot uz katru dzīvojamo māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai dzīvojamai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

602.2. pārējās ēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

603. Papildus noteikumi kultūras pieminekļa "Olaines luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8489) teritorijā un tā aizsardzības zonas teritorijā noteikti 7. apakšnodaļā.

4.11.4. Lauksaimniecības teritorija (L3)

4.11.4.1. Pamatinformācija

604. Lauksaimniecības teritorija (L3) ir funkcionālā zona esošo dārzkopības sabiedrību teritorijās, kur galvenā izmantošana ir lauksaimnieciska izmantošana – dārzkopība.

4.11.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

605. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība, tai skaitā sakņu dārzi un ģimenes dārzi.

4.11.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

606. Dārza māju apbūve (11003).

4.11.4.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.11.4.5. Citi noteikumi

607. Atļauta viena stāva dārza māju apbūve ar maksimālo apbūves laukumu 25 m². 

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

608. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

609. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

610. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

611. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

612. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

613. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

614. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

615. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).

616. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

617. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.1.1. VAS "Starptautiskās lidostas "Rīga"" lidaparātu pacelšanās un nolaišanās 15 km sektors (TIN12)

5.1.1.1. Pamatinformācija

618. Grafiskās daļas kartē attēlots VAS "Starptautiskās lidostas "Rīga"" gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās 15 km sektors.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

619. Saņem Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot lidaparātu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk.

5.1.2. Namiķu polderis (TIN13)

5.1.2.1. Pamatinformācija

620. Grafiskās daļas kartē attēlotas Namiķu poldera robežas.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

621. Nodrošina poldera kā vienota kompleksa pilnvērtīgu un drošu funkcionēšanu, uztur meliorācijas sistēmas, nepieļaujot to bojāšanu vai degradēšanu.

622. Poldera aizsargdambju un sūkņu staciju uzturēšanu un ekspluatāciju veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas kārtību.

5.1.3. Vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanas teritorija (TIN14)

5.1.3.1. Pamatinformācija

623. Grafiskās daļas kartē attēlotajā "Vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanas teritorijā" (TIN14) saskaņā ar valsts galvenā autoceļa trokšņa stratēģiskajām kartēm pārsniegti vides trokšņa robežlielumi.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

624. Tādu teritorijas izmantošanas veidu ēku, kuriem piemērojami vides trokšņa robežlielumi, būvniecība pieļaujama tikai gadījumos, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa pasākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodrošinot vides un telpu trokšņa robežlielumu nepārsniegšanu.

625. Ja plānota trīs vai vairāk dzīvojamās apbūves zemes vienību izveide un dzīvojamās apbūves ēku būvniecība, teritorijai izstrādā detālplānojumu vai lokālplānojumu, kura ietvaros sertificēts būvakustikas eksperts izstrādā trokšņa modeli un detalizētus, kompleksus risinājumus, kas nodrošina trokšņa līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām. Detālplānojumā vai lokālplānojumā paredz, ka vispirms ekspluatācijā nodod trokšņa aizsardzības pasākumus un tikai tad pieļaujams uzsākt ēku būvniecību. Detālplānojuma vai lokālplānojuma prettrokšņu aizsardzības risinājumus saskaņo ar trokšņa emisijas avota pārvaldītāju.

626. Ja plānota dzīvojamās apbūves ēku būvniecība un ne vairāk kā divu dzīvojamās apbūves zemes vienību izveide vai zemes ierīcības darbi nav paredzēti, dzīvojamās apbūves ēkas būvprojekta izstrādes ietvaros sertificēts būvakustikas eksperts izstrādā trokšņa modeli un detalizētus, kompleksus risinājumus, kas nodrošina trokšņa līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām. Izskatot būvniecības ieceri dzīvojamai apbūvei trokšņa robežlielumu pārsniegšanas zonā, būvvalde informē ierosinātāju par būvniecības ieceres objekta atrašanos vides trokšņa pārsnieguma zonā. Ierosinātājs iesniedz būvvaldē apliecinājumu, ka apzinās veselības riskus un trokšņa kaitīgo ietekmi un apņemas par saviem līdzekļiem risināt prettrokšņa pasākumus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

5.1.4. Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN15)

5.1.4.1. Pamatinformācija

627. Grafiskās daļas kartē attēlota "Teritorija, kurā ierīko centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN15).

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

628. Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.

5.1.5. Teritorija, kurā būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (TIN16)

5.1.5.1. Pamatinformācija

629. Grafiskās daļas kartē attēlota "Teritorija, kurā būvniecība jāsaskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi"" (TIN16).

5.1.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.5.3. Citi noteikumi

630. Teritorija noteikta gar valsts autoceļiem Olaines pilsētā un ciemos.

631. Būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

632. Ja valsts autoceļa posmu pārņem pašvaldība, noteiktā teritorija ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā būvniecība jāsaskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi"" (TIN16) zaudē spēku.

5.1.6. Vēsturiskas apbūves teritorija pie valsts galvenā autoceļa (TIN17)

5.1.6.1. Pamatinformācija

633. Grafiskās daļas kartē attēlota "Vēsturiskās apbūves teritorija pie valsts galvenā autoceļa" (TIN17).

5.1.6.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.6.3. Citi noteikumi

634. Ja zemes vienībā atrodas dzīvojamā ēka, esošās dzīvojamās ēkas pārbūve vai atjaunošana atļauta ne tuvāk valsts galvenajam autoceļam kā esošā būvlaide.

635. Būvniecību saskaņo ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi".

5.1.7. Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda lielāka par 20 kW, būvniecība (TIN18)

5.1.7.1. Pamatinformācija

636. Grafiskās daļas kartē attēlotas teritorijas, kurās aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība.

5.1.7.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.7.3. Citi noteikumi

637. Teritorijā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība 1,6 km attālumā no ciemu un pilsētu robežām.

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

638. Grafiskās daļas kartē attēlota "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās apbūves teritorija" (TIN4), kas noteikta daļai Uzvaras līduma teritorijas, kur saglabājusies vēsturiska lauku apbūve ar savdabīgu plānojumu un tipveida apbūvi.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

639. Svarīgākie aizsargājamie elementi "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajā teritorijā" (TIN4):

639.1. zemes vienību telpiskā organizācija;

639.2. plānojuma struktūra, ēku savstarpējais izvietojums, apbūves raksturs, izkārtojuma principi;

639.3. ēku arhitektūra;

639.4. saistība ar dabisko vidi;

640. Pirms būvniecības uzsākšanas (arī pārbūves vai būves nojaukšanas) ierosinātājs iesniedz būvvaldē būves fotofiksācijas. Būvvalde, ja nepieciešams, nosaka prasību veikt būves arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju. Arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā iekļautajām rekomendācijām ir ieteikuma raksturs, būvvaldei nosakot prasības būves saglabāšanai vai pārbūvei.

641. Veicot būvniecību un saimniecisko darbību, ievēro nosacījumus:

641.1. veicot zemes vienību robežu pārkārtošanu, zemes vienību veido atbilstoši raksturīgajai konfigurācijai un platībai, ievērojot apbūves grupas kopējos zemes vienību dalījuma principus;

641.2. saglabā un pilnveido vēsturisko būvju ārējo veidolu, apdari, teritorijas labiekārtojumu un organizāciju, apstādījumus, žogus un citus vides elementus;

641.3. saglabā esošās apbūves augstumu;

641.4. veicot vēsturiskas būves pārbūvi vai atjaunošanu, saglabā tās apjomu un proporcijas, konstruktīvo sistēmu, jumta formu, raksturīgās būvdetaļas, fasāžu elementus un apdari, funkcionālos un dekoratīvos elementus, stilistiku;

641.5. aizliegts vienkāršot ēkas apdari un nomainīt sākotnējos logus ar plastikāta logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam;

641.6. ja vēsturiskas būves saglabāšana, atbilstoši speciālistu atzinumam, nav mērķtiecīga vai būve gājusi bojā, tās vietā atļauts būvēt jaunu būvi, saglabājot oriģinālās būves mērogu, proporcijas un izvēloties oriģinālajai ēkai izmantoto jumta formu un materiālu un fasāžu apdares materiālu;

641.7. veidojot jaunu apbūvi, tās augstumu saskaņo ar vēsturisko apbūvi. Jaunās apbūves augstums nedrīkst pārsniegt aizsargājamās apbūves grupā esošās vēsturiskās apbūves augstumu.

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.7.1. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN72)

5.7.1.1. Pamatinformācija

642. Grafiskās daļas kartē attēlota "Vietējas nozīmes dzelzceļa attīstības teritorija" (TIN72), kas noteikta dzelzceļa līnijas Rail Baltica pievadceļu būvniecībai un iekšējo publiski lietojamo ceļu būvniecībai.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

643. "Vietējas nozīmes dzelzceļa attīstības teritorijā" (TIN72) atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

644. Jaunveidojamo nodalījuma joslu izdala kā atsevišķu zemes vienību.

5.7.2. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (valsts autoceļu attīstībai nepieciešamā teritorija) (TIN73)

5.7.2.1. Pamatinformācija

645. Grafiskās daļas kartē attēlota "Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN73) teritorija, kas noteikta valsts autoceļu attīstībai nepieciešamā teritorija.

5.7.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.2.3. Citi noteikumi

646. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

647. Jaunu būvniecības ieceri saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

648. Pašvaldība informē būvniecības pieteicēju par atļauju būves izmantot tikai līdz plānotā infrastruktūras objekta būvniecības dokumentācijas izstrādes uzsākšanai.

5.7.3. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas (ceļu attīstībai nepieciešamā teritorija) (TIN74)

5.7.3.1. Pamatinformācija

649. Grafiskās daļas kartē attēlota "Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN74), kas noteikta perspektīvajiem pašvaldības ceļiem.

5.7.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.3.3. Citi noteikumi

650. Atļauts mainīt perspektīvo pašvaldības ceļu un ielu novietojumu, saglabājot grafiskajā daļā attēloto perspektīvā pašvaldības ceļa vai ielas savienojuma punktu sasaisti.

651. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

652. Ja, veicot turpmāko plānošanu un izpēti, konstatēts, ka perspektīvās pašvaldības ielas vai ceļa būvniecība nav tehniski īstenojama, nav ekonomiski pamatota vai transporta savienojumu nodrošina alternatīvs risinājums, pašvaldība, pieņemot attiecīgu lēmumu, atceļ "Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas (ceļu attīstībai nepieciešamā teritorijas) (TIN74) statusu. Pēc statusa atcelšanas teritoriju atļauts izmantot saskaņā ar grafiskās daļas kartē noteikto funkcionālo zonējumu, kas nav uzskatāms par teritorijas plānojuma grozījumu.

5.7.4. Vietējas nozīmes tramvaja attīstības teritorijas (TIN75)

5.7.4.1. Pamatinformācija

653. Grafiskās daļas kartē attēlota "Vietējas nozīmes tramvaja attīstības teritorija" (TIN75), kas rezervētas šaursliežu muzejdzelzceļa trases atjaunošanai un būvniecībai.

5.7.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.4.3. Citi noteikumi

654. Šaursliežu muzejdzelzceļa trases atjauno un izbūvē pēc iespējas ņemot vērā vēsturiskās trašu izvietojuma zonas, kā arī projektējot tās no jauna.

655. Sabiedrības līdzdalību objektu attīstībā nodrošina veicot objekta publiskās apspriešana procedūru vai izstrādājot atsevišķu teritoriju detālplānojumus, ja nepieciešami kompleksi inženierinfrastruktūras risinājumi, kas nav atrisināmi būvprojekta ietvaros.

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Teritorijas plānojuma detalizācija

656. Teritorijas plānojumu īsteno, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, būvprojektus un zemes ierīcības projektus un veicot būvniecību.

657. Apbūves noteikumus detalizē lokālplānojumā vai detālplānojumā, atbilstoši mēroga noteiktībai precizējot teritorijas daļas atļauto izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus.

6.2. Nosacījumi detālplānojumu izstrādei

658. Pašvaldība darba uzdevumā konkrētai teritorijai var noteikt arī papildus prasības:

658.1. veikt teritorijas augu sugu, biotopu izpēti vai ornitoloģisko izpēti;

658.2. veikt ģeoloģisko izpēti;

658.3. precizēt applūstošās teritorijas;

658.4. noteikt palienes robežu (ūdensteces vai ūdenstilpes izteikti periodiski applūstošas teritorijas);

658.5. noteikt atļautās izmantošanas veidu ierobežojumus un izvirzīt stingrākās prasības, atkarībā no konkrētās teritorijas specifikas;

658.6. citas prasības, ņemot vērā konkrētās teritorijas specifiku.

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Kultūras pieminekļu aizsardzība

659. Kultūras pieminekļu, izņemot arheoloģisko pieminekļu, un to aizsardzības zonu teritorijās plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības- telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas. 

660. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.

661. Jebkādu teritorijas izmantošanu kultūras pieminekļu aizsardzības zonā plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri. 

662. Ievēro valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Olaines luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8489) individuālās aizsardzības zonas režīmu: 

662.1. saglabā kultūrvēsturiskās vērtības kultūras pieminekļa aizsardzības zonā: 

662.1.1. kultūrainavu ar līdz mūsdienām saglabājušos apbūves un dabas ainavas raksturu, respektējot tās saglabājamās vērtības, kur kultūras piemineklis ir kā dominante – ainaviskā vide, atklātas lauku ainavas teritorijas, esošais reljefs, dabīgās un mākslīgās ūdensteces un ūdenstilpes, vēsturisko stādījumu sistēma;

662.1.2. vēsturiskā plānojuma struktūru – ceļu, ielu tīklu un būvju izvietojumu teritorijā; 

662.1.3. arhitektoniski telpisko struktūru – apbūves raksturu (kompozīcijas akcenti, apbūves siluets, labiekārtojuma elementi u.c.) no raksturīgiem skatu punktiem, kas nodrošina panorāmu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri; 

662.1.4. kultūrvēsturiski vērtīgas apbūves un vēsturisko objektu identitāti – stilistiskās iezīmes, ēku apjomu, proporcijas, augstumu, jumtu konfigurāciju, fasāžu dalījumu un dekorus, būvniecības laikam raksturīgos materiālus un būvdetaļu lietojumu. 

662.2. saglabā un nodrošināma atvērtu skatu uz kultūras pieminekli skatos no valsts galvenā autoceļa A8 "Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene)", valsts vietējā autoceļa V8 "Jaunolaine–Plakanciems" un pašvaldības Meža ielas un Baznīcas ielas raksturīgiem skatupunktiem;

662.3. aizsardzības zonā pieļaujama tādu jaunu būvju būvniecība vai esošo būvju pārbūve, kas ar savu apjomu, arhitektonisko veidolu, augstumu, materiālu lietojumu, tonalitāti un pielietojumu harmoniski iekļaujas esošajā ainavā, saglabājot kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu; 

662.4. ar zemes ierīcības darbiem (zemes vienību sadalīšana, robežu pārkārtošana), būvniecību (jaunu ēku būvniecība, būvju nojaukšana, inženierbūvju būvniecība) zemes reljefa pārveidošanu (ceļu, ielu pārbūve, jaunbūve, pazemes inženiertīklu ierīkošanas, ūdenstilpju pārbūve) saistīto saimniecisko darbību veic ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauju; 

662.5. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums nav nepieciešams darbībām, kas saistītas ar dzīves apstākļu komfortam nepieciešamajiem uzlabojumiem (iekšējo inženiertīklu pārbūve, telpu pārplānošana) esošajās ēkās, nemainot ēkas un ainavas ārējo veidolu, kā arī esošu inženierbūvju pārbūvei; 

662.6. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums nav nepieciešams darbībām, kas saistītas ar ielu un ceļu uzturēšanu, ikgadēju teritorijas kopšanu un uzturēšanu, ieskaitot bīstamu vai nokaltušu koku ciršanu. 

663. Ievēro valsts nozīmes vēstures pieminekļa "Vidzemes–Kurzemes–Zemgales robežstabi" (valsts aizsardzības Nr. 8542) individuālās aizsardzības zonas režīmu: 

663.1. saglabā vērtības: 

663.1.1. piemiņas zīmju (robežstabu) apjomu, veidolu, materiālu un novietojumu vēsturiskajā vietā atbilstoši 19. gadsimta administratīvi – teritoriālā iedalījuma robežām; 

663.1.2. autoceļa remonta, pārbūves vai labiekārtošanas darbus un aizsardzības zonas uzturēšanu un kopšanu veic, neradot apdraudējumu robežstabu ārējam veidolam un struktūrai, saglabājot to vizuālo uztveramību individuālās aizsardzības zonas robežās no valsts galvenā autoceļa A8 "Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene)"; 

663.2. aizsardzības zonā mākslīgi zemes reljefa pārveidojumi un būvniecība autoceļa nodalījuma joslā pieļaujama, ja tā vizuāli negatīvi neietekmē un fiziski neapdraud robežstabus. Plānoto darbu projektu dokumentāciju saskaņo Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē;

663.3. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums nav nepieciešams dabiskās vides kopšanai; 

663.4. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums nav nepieciešams aizsardzības zonā esošās autoceļa nodalījuma joslas uzturēšanas, remonta un atjaunošanas darbiem, kā arī teritorijas apsaimniekošanas pasākumiem, kas nav saistīti ar būtiskiem zemes reljefa pārveidojumiem un nerada izmaiņas kultūrvēsturiskajā vidē.

7.2. Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un objekti

664. Grafiskajā daļā attēlotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas:

664.1. dabas liegums "Melnā ezera purvs";

664.2. daļa dabas lieguma "Cenas tīrelis";

664.3. dabas pieminekļi – konstatētie aizsargājamie koki (dižkoki).

665. Grafiskajā daļā attēlotas mikroliegumu un to buferzonu teritorijas.

666. Izstrādājot detālplānojumu vai sagatavojot būvniecības dokumentāciju, zemes vienībā veic aizsargājamo koku un dižakmeņu inventarizāciju.

7.3. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas

667. Grafiskās daļas kartē, atbilstoši mēra noteiktībai, attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk, izņemot ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm.

667.1. Noteiktas un atbilstoši mēroga noteiktībai attēlotas pašvaldības kompetencē esošās aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk:

667.1.1. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (3. pielikums);

667.1.2. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām (6. pielikums);

667.1.3. mežu aizsargjosla ap Rīgu un Olaini;

667.1.4. aizsargjoslas ap kapsētām;

667.1.5. aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

667.1.6. aizsargjoslas gar ielām un ceļiem apdzīvotās vietās (1. pielikums), pašvaldības ceļiem un valsts autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām (7. pielikums);

667.1.7. aizsargjoslas gar dzelzceļiem, tai skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus.

668. Zemes vienību vai tās daļu, kas plānojuma grafiskās daļas kartē noteikta kā applūstošā teritorija, atļauts apbūvēt atbilstoši plānojumā noteiktās funkcionālās zonas noteikumiem šādos gadījumos:

668.1. lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā precizē applūstošās teritorijas robežu un apbūvi izvieto ārpus applūstošās teritorijas;

668.2. zemes vienība atrodas teritorijā, kurā būvniecība ir atļauta saskaņā ar spēkā esoša detālplānojuma prasībām – šādā gadījumā būvprojektā precizē applūstošās teritorijas robežu un būvi izvieto ārpus applūstošās teritorijas.

(Pielikums Olaines novada domes 28.05.2025. saistošo noteikumu Nr. SN7/2025 redakcijā)

1. pielikums [PDF]

(Pielikums Olaines novada domes 28.05.2025. saistošo noteikumu Nr. SN7/2025 redakcijā)

2. pielikums [PDF]

(Pielikums Olaines novada domes 28.05.2025. saistošo noteikumu Nr. SN7/2025 redakcijā)

3. pielikums [PDF]

(Pielikums Olaines novada domes 28.05.2025. saistošo noteikumu Nr. SN7/2025 redakcijā)

4. pielikums [PDF]

(Pielikums Olaines novada domes 28.05.2025. saistošo noteikumu Nr. SN7/2025 redakcijā)

5. pielikums [PDF]

(Pielikums Olaines novada domes 28.05.2025. saistošo noteikumu Nr. SN7/2025 redakcijā)

6. pielikums [PDF]

(Pielikums Olaines novada domes 28.05.2025. saistošo noteikumu Nr. SN7/2025 redakcijā)

7. pielikums [PDF]