(Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21; 07.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)
 

Talsu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90009113532
Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201
pasts@talsi.lv http://www.talsunovads.lv

Talsu novada (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grozījumi

Redakcija 3.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana

2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībai

2.5. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas

7.2. Kultūras pieminekļu un dabas teritoriju un pieminekļu aizsardzība

7.3. Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju aizsardzībai

7.4. Prasības detālplānojumu izstrādei

Pielikumi

1.pielikums. Pašvaldības ceļi, to aizsargjoslas un sarkano līniju platumi

2.pielikums. Raksturlielumi minimālo autonovietņu skaita noteikšanai

3.pielikums. Novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti

4.pielikums. Virszemes ūdensobjekti un aizsargjoslas

5.pielikums. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un aizsargjoslas (aizsardzības zonas)

6.pielikums. Centralizētās ūdensapgādes ūdens ņemšanas vietas un to aizsargjoslas

7.pielikums. Kapsētas un to aizsargjoslas

8.pielikums. Notekūdeņu attīrīšanas ietaises un to aizsargjoslas

9.pielikums. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tai piegulošajā teritorijā esošās ielas, kurās saglabājams akmens bruģa segums

10.pielikums. Fasāžu krāsas

11.pielikums. Iekšlogs un ārlogs pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Talsu novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Talsu novada Talsu, Sabiles, Stendes, Valdemārpils pilsētu un Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes, Virbu pagastu teritorijās un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, saimniecisko darbību, lokālplānojumu, detālplānojumu un tematisko plānojumu izstrādāšanu, zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu, ēku un inženierbūvju projektēšanu un būvniecību.

2. Apbūves noteikumi lietojami kopā ar vispārīgajām prasībām teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, kas noteikti Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk tekstā – Vispārīgie apbūves noteikumi).

3. Apbūves noteikumi īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un kultūras pieminekļu teritorijās piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošām tiesību normām.

1.2. DEFINĪCIJAS

4. Apbūves noteikumos lietotie termini:

4.1. eksterjera kopija – būvapjoms kopā ar ēkas fasādi jeb ēkas ārējais veidols;

4.2. jumtu ainava – pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas viena no nozīmīgām kultūrvēsturiskām vērtībām. Ainavas kvalitāti raksturo jumtu formas un lietoto materiālu atbilstība ēkas arhitektūras stilam, vēsturiskam ēku būvniecības laikam, kolorīts un dažādu vizuāli uztveramu tehnisko iekārtu veids un daudzums uz ēku jumtiem;

4.3. mezonīns – jumta izbūve, stāvs, kas atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu divslīpju jumtu. Sastopams 19. gs. mazstāvu koka vai mūra apbūvē;

4.4. kultūrvēsturiski vērtīga ēka – dažādas nozīmes vēsturiskās ēkas, kas saglabājušās atbilstoši būvperiodam un nosaka pilsēttelpas (dažādas nozīmes ielu un laukumu) raksturu;

4.5. robdēlis – jumta apakšmalas aizsargdēļi ar ornamentāliem izzāģējumiem;

4.6. skvērs – publiska ārtelpa, ko veido neliels laukums, ar vai bez apstādījumiem, kas paredzēts galvenokārt gājējiem un to īslaicīgai atpūtai un ko neizmanto brauktuvēm;

4.7. vēsturisks – visas detaļas, logi, durvis, slēģi, kāpnes, skursteņi, dekori u.c., kas izveidotas vai uzstādītas laikā pēc ēkas celtniecības līdz 1940. gadam;

4.8. vecpilsēta – valsts aizsardzības pilsētbūvniecības pieminekļi – Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības Nr. 7449), Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības Nr. 7450) un Valdemārpils vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības Nr. 7451);

4.9. vēsturiska apbūve vai vēsturiskās pilsētvides apbūve – apbūve, kas veidojusies līdz 1940. gadam;

4.10. vēsturiska ēka – ēka, kas celta līdz 1940. gadam, t.sk. kultūras pieminekļi, kā arī vēlāk celtas ēkas, ja tām noteikta īpaša mākslinieciska vai kultūrvēsturiska vērtība;

4.11. vizuālās komunikācijas objekti – reklāmas, izkārtnes, norādes un citi vizuālās informācijas objekti (brīvi stāvošas reklāmas, piloni utt.), kas informē par iestādes nosaukumu, atrašanās vietu, darba laiku, aktuālās izpārdošanas utt.

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

5. Ja tas nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām, papildus Vispārīgajiem apbūves noteikumiem, visā teritorijā atļauta:

5.1. palīgēku būvniecība zemes vienībā izvietoto ēku funkcionēšanas nodrošināšanai, kuru atļauts būvēt, nodot ekspluatācijā un izmantot paredzētajam zemes vienības izmantošanas veidam pirms galvenās ēkas nodošanas ekspluatācijā un atļauts paredzēt kā vienīgo zemes vienības izmantošanu;

5.2. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21).

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

6. Aizliegta tāda zemes un ēku, būvju izmantošana, kas neatbilst spēkā esošu normatīvo aktu prasībām, tai skaitā prasību izpildei attiecībā uz vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī attiecībā uz apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai.

7. Visā teritorijā aizliegts:

7.1. ekspluatēt ēkas, kas atrodas avārijas stāvoklī;

7.2. novietot, savākt vai glabāt nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;

7.3. uzkrāt metāllūžņus, būvgružus un citus atkritumus vai piesārņotu grunti, ja vien izmantotā teritorija vai ēka nav noteiktā kārtībā projektēta un izbūvēta šādu funkciju nodrošināšanai;

7.4. izmantot kā ēkas transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja objekta vizuālais risinājums ir izveidots atbilstoši apkārtējai apbūvei un saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai, ja objekts tiek izvietots būvlaukumā vai speciāli labiekārtotā kempingā;

7.5. kā noliktavu ēkas un garāžu novietnes izmantot vagonus, konteinerus un vidi degradējošas saliekamas konstrukcijas;

7.6. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus ražošanas un sadzīves atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus.

2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA

8. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:

8.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 10. punktā, 10. punktā. punktā noteiktos izņēmumus, kā arī Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus;

8.2. ievērojot blakus esošo zemes vienību robežu struktūru un dabisko robežu elementus;

8.3. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21);

8.4. kurā, ņemot vērā esošo teritorijas izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no ēkas vai būves līdz zemes vienības robežām.

9. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, veicot zemes vienību sadalīšanu, ievēro Aizsargjoslu likumā un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības, ierobežojumus un aizliegumus.

10. Sadalot vai veidojot jaunu zemes vienību, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamās zemes vienības platības ne vairāk kā 5 %. Veicot zemes vienību reālu sadalīšanu pašvaldībai katrs gadījums jāvērtē individuāli.

11. Ja zemes vienībai ir noteiktas vairākas funkcionālās zonas, tad veicot zemes vienības sadali ir jāpiemēro tās funkcionālās zonas minimālā jaunizveidojamās zemes vienības platība, kas zemes vienībā aizņem lielāko platību un ir saistīta ar apbūvi, kurai funkcionālā zonā ir noteikta minimālā jaunizveidojamā zemes vienības platība.

12. Sadalīt zemes vienību vai pārkārtot tās robežas, ja zemes vienībā atrodas cita īpašnieka īpašumā esoša ēka un plānotā robežu maiņa skar ēkas uzturēšanai nepieciešamo teritoriju un ēkas uzturēšanai nepieciešamā platība ir reģistrēta zemesgrāmatā, atļauts, ja saņemts attiecīgās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13. Dvīņu māju un rindu māju sadali drīkst veikt pēc ēkas būvniecības pabeigšanas, tas ir, pēc ēkas pieņemšanas ekspluatācijā.

2.4. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBAI

14. Zemes vienību drīkst izveidot, apbūvēt vai izmantot tad, ja zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:

14.1. zemes vienībai ir esošs vai teritorijas plānojumā vai detālplānojumā noteikts pievienojums valsts autoceļam un pievienojuma kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

14.2. zemes vienībai ir esošs, teritorijas plānojumā vai detālplānojumā noteikts pievienojums pašvaldības ceļam vai ielai, vismaz 4,5 m gara robeža ar pašvaldības ceļu, ielu vai laukumu, koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam, ielai vai laukumam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

14.3. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts), zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.

15. Ielu, ceļu vai piebrauktuvi, kas paredzēta piekļūšanas nodrošināšanai zemes vienībai, nodod ekspluatācijā pirms būvniecības ieceres akcepta vai būvatļaujas saņemšanas zemes vienībā projektētajai ēkai vai pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, ja tiek veikta teritorijas vienlaicīga un kompleksa apbūve. Prasību nepiemēro, ja ceļš vai piebrauktuve paredzēta piekļūšanai apbūvei vienā zemes vienībā.

2.5. PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI

16. Projektējot transporta infrastruktūru vai publiskās ārtelpas teritorijas, būvējot jaunas un pārbūvējot esošās publiskās un dzīvojamās ēkas, paredz speciālus pasākumus un aprīkojumu vides pieejamības nodrošināšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Prasības ielām

17. Esošo un plānoto ielu sarkanās līnijas platums noteikts Apbūves noteikumu 1.pielikumā. Pašvaldības ceļi, to aizsargjoslas un sarkano līniju platumi.

18. Ielas šķērsprofilu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības.

3.1.2. Prasības autonovietņu skaitam un izvietojumam

19. Minimālais nepieciešamo autonovietņu skaits noteikts Apbūves noteikumu 2.pielikumā. Raksturlielumi minimālo autonovietņu skaita noteikšanai.

20. Esošām ēkām autonovietņu normatīvu pārskata gadījumos, ja:

20.1. tiek mainīta ēkas vai zemes vienības izmantošana;

20.2. tiek palielināta ēkas platība;

20.3. pārbūvējot dzīvojamo māju, palielinās dzīvokļu skaits.

21. Autonovietnes izvieto tajā pašā ēkā vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, vai būvniecības ieceres dokumentāciju transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā.

22. Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās autonovietņu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās, ja tās nav maģistrālās ielas.

23. Vairākām viena kvartāla ēkām vai objektiem var veidot vienu kopīgu autonovietni, paredzot katrai ēkai vai objektam nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu.

24. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai ēka vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējo nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka katram mērķim vai katram ēkā esošajam objektam atsevišķi un summē.

25. Nepieciešamo autonovietņu un velosipēdu novietņu skaitu un to izvietojumu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionēšanas tehnoloģija.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Ūdensapgāde un kanalizācija

26. Jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas pilsētu un ciemu teritorijās, kā arī teritorijā ar īpašiem nosacījumiem TIN11, kas robežojas ar ielu vai ceļu, kurā pie attiecīgās zemes vienības izbūvēti centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas tīkli, pieslēdzami centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai.

3.2.2. Alternatīvā energoapgāde

27. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

28. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

29. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

30. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās, kā arī kultūrvēsturiskajā teritorijā "Abavas ieleja" nav atļauts būvēt vēja elektrostacijas un vēja parkus, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, koģenerācijas stacijas un biogāzes ražotnes.

31. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

32. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Pagalma noteikumi

33. Pilsētā un ciemā galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā atkarībā no apbūves veida nosaka pagalmus – priekšpagalmu, iekšējo sānpagalmu, ārējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu.

34. Vienas zemes vienības pagalmu vai tā daļu nevar uzskatīt par citas zemes vienības pagalmu vai tā daļu.

35. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums ir vienāds ar normatīvajos aktos noteikto būvlaides platumu.

36. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauts veidot zālienu, dekoratīvos stādījumus, ierīkot iesegtus celiņus, laukumus, piebraucamos ceļus, apgaismes ķermeņus un citus labiekārtojuma elementus.

37. Aizmugures pagalmā vai iekšējā sānpagalmā atļauts izvietot:

37.1. atkritumu konteineru novietnes, bērnu rotaļu laukumus un autonovietnes;

37.2. palīgēku;

37.3. funkcionālus un dekoratīvus mazās arhitektūras elementus.

38. Iekškvartāla brīvstāvošā apbūvē pagalmu platību nosaka saskaņā ar insolācijas un ugunsdrošības normām.

3.3.2. Būvlaide

39. Pilsētas un ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, tiek noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas – 6 m. Lokālplānojumā, detālplānojumā un būvniecības ieceres dokumentācijā var noteikt lielāku būvlaides platumu.

40. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu ēku, būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas vai ceļa īpašnieka vai tiesiskā valdītāja aizsargjoslas un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts 39. punktā.

41. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, tostarp, gājēju ceļus un piebrauktuves pie ēku ieejām, autonovietnes, velonovietnes.

3.3.3. Prasības žogiem

42. Žogus drīkst ierīkot:

42.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienības robežu;

42.2. ielas vai ceļa pusē – pa ielas sarkano līniju, ceļa servitūta teritorijas robežu vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu;

42.3. stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;

42.4. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm – ne tuvāk kā 10 m no virszemes ūdensobjekta krasta līnijas augšmalas (krotes) vai normālās krasta līnijas. Applūstošajā teritorijā atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu (bez pasētas);

42.5. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.

43. Prasības žogiem pilsētās un ciemos:

43.1. žogus ielas pusē viena kvartāla robežās pēc iespējām būvē uz vienas līnijas, izņemot 43.7. apakšpunktā nosacījumu;

43.2. žogiem gar ielām un ceļiem jābūt ne augstākiem par 1,75 m (bez pasētas) un vismaz 20% caurredzamiem;

43.3. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21);

43.4. ja blakus zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji vienojas, robežžogus atļauts būvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 1,80 m;

43.5. žogus Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorijā (TA) atļauts būvēt līdz 2,0 m augstus. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas vai tehniskās zonas nodrošināšanai;

43.6. zemes vienības drīkst nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 2,0 m, izvietojot to gar zemes vienības robežu. Augstāku dzīvžogu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošā nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju). Dzīvžogu nedrīkst izvietot uz inženiertīkliem;

43.7. gar ielām un ceļiem nav atļauta blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība, izņemot, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot to ar ielas vai ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

43.8. lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos veido "kabatas";

43.9. žogu stabu atbalstus nav atļauts izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā;

43.10. dzeloņstiepļu vai dažādu surogātmateriālu (piemēram, metāla un skārda lūžņi un to atgriezumi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana nav atļauta žoga būvniecībā;

43.11. aizliegts nožogot un sadalīt ar žogu publiskās ārtelpas teritorijas, izņemot atsevišķus gadījumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai, drošības prasību nodrošināšanai;

43.12. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21).

44. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

45. Gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvjiem žogu var izvietot 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogu konstrukcijām gar meliorācijas novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamiem un nojaucamiem, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu.

46. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

47. Pilsētā un ciemā prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato tehniskajā projektā. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu. Prettrokšņa sienas, nepieciešamības gadījumā, ierīko gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijām (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijām (TR).

3.3.4. Attālumi starp ēkām

48. Attālumi starp ēkām paredzami atbilstoši ugunsdrošības būvnormatīviem.

49. Attālumi starp ēkām, kā arī no ēkām, būvēm, inženiertīkliem un labiekārtojuma elementiem līdz kokiem un krūmiem jāparedz atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženierkomunikāciju aizsardzības prasības.

3.3.5. Prasības ēkām lauksaimniecības dzīvniekiem

50. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.

51. Jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas ēkas vai esošo paplašināšana funkcionālā zonā Lauksaimniecības teritorija (L1, L3), Savrupmāju apbūves teritorija (DzS, DzS1) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) atļauta, ievērojot šādus nosacījumus:

51.1. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21);

51.2. bišu saimes lauku teritorijā var novietot – vismaz 15 m, bet pilsētās un ciemos – vismaz 25 m no autoceļiem vai kaimiņu zemes vienības robežas, skaitot šo atstatumu no stropa vidus līdz autoceļa malai vai robežai, ja drava iežogota, uz laukiem lauku teritorijā vismaz ar 2,0 m, bet pilsētās un ciemos – 2,5 m augstu ciešu žogu vai dzīvžogu, tad bišu saimes var novietot neatkarīgi no minētiem atstatumiem;

51.3. zemes vienības robežās veicami pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus.

52. Maksimāli vienlaikus pieļaujamo lauksaimniecības dzīvnieku skaitu lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētā ēkā nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām, atkarībā no pieejamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ganībām un kūtsmēslu iestrādei, nepieciešamās lauksaimniecības zemes platības atkarībā no lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas.

53. Mēslu krātuves glabātuves un vircas bedres jāizbūvē un jāekspluatē atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

54. Minimālais attālums no tuvākās dzīvojamās mājas līdz mēslu krātuves glabātuves un vircas bedrei – 100 m.

3.3.6. Prasības peldbūvēm

55. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

56. Publiskajā ārtelpā mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu nosaka attiecīgās teritorijas labiekārtošanas projektā, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veidojot harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku arhitektonisko stilu un noformējumu, un to izvietojumu pirms uzstādīšanas saskaņo Būvvaldē.

57. Ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā uzstāda viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus: atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.

58. Veicot būvniecību zemes vienībā, izņemot transporta lineārās infrastruktūras būvniecību ielas vai ceļa teritorijā, maksimāli saglabā esošos kokus.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei

59. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta šādās funkcionālās zonās:

59.1. Mežu teritorija (M);

59.2. Lauksaimniecības teritorija (L);

59.3. Ūdeņu teritorija (Ū).

60. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurai izsniegta zemes dzīļu licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja" (TIN1).

61. Derīgo izrakteņu ieguves vietas izvēli pamato ar ģeoloģiskās izpētes rezultātiem un veicot sākotnējās ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi novērtējumu, ja to nosaka normatīvie akti.

62. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no jaunas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves licences laukuma teritorijas robežas vai esošas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves teritorijas, kurai beidzies atļaujas vai licences termiņš, paplašināšanas, līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta:

62.1. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21);

62.2. tuvāk par 200 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, izņemot, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;

62.3. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21);

62.4. valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli, izņemot gadījumu, ja saņemts par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas rakstisks saskaņojums;

62.5. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5, TIN51, TIN52);

62.6. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorija – poldera teritorija" (TIN13);

62.7. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21).

63. Pirms bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves vietas ekspluatācijas uzsākšanas un atļaujas vai licences saņemšanas zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai derīgo izrakteņu ieguvējs slēdz līgumu ar pašvaldību, vienojoties par:

63.1. derīgo izrakteņu transportēšanas ceļiem un kārtību, kādā notiks pašvaldības ceļu uzturēšana un atjaunošana;

63.2. risinājumiem derīgo izrakteņu transportēšanas negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi.

64. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves teritorijās (atradnēs) nav atļauta atkritumu noglabāšana.

65. Pēc rekultivācijas teritorijas izmantošana atļauta atbilstoši funkcionālo zonu Mežu teritorija (M), Lauksaimniecības teritorija (L), Ūdeņu teritorija (Ū) un Publiskās apbūves teritorija (P) noteikumiem.

3.5.2. Riska teritorijas un piesārņotās teritorijas

66. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

67. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

68. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

69. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

3.5.3. Aizsardzība pret troksni

70. Plānojot izmantošanas veidu, kura radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu.

71. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

72. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

73. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

74. Savrupmāju apbūve (11001).

75. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

76. Dārza māju apbūve (11003): Apbūve, ko veido sakņu un augļu dārziņi mājsaimniecību vajadzībām, ar būvēm, kas paredzētas tikai sezonas rakstura izmantošanai

77. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali ar platību 150 m2, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)

78. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm

79. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestāžu vai grupu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

80. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra

81. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido dienas centri, krīzes centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

82. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas

83. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi ar kopējo platību līdz 60 m2 pilsētā, izņemot pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju

84. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

85. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

4.1.1.5. Citi noteikumi

98. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), kas ir nepieciešama teritorijas apkalpei un izvietojama atsevišķā zemes vienībā vai esošā dzīvojamā ēkā vai palīgēkā, atļauta, ja šo objektu ekspluatācija nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus.

99. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.

100. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauta pašapkalpošanās automazgātuves izveide.

101. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā atļauta siltumnīca ar kopējo platību līdz 20 m².

102. Jaunveidojamās zemes vienības minimālā fronte – 14 m.

103. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja un viena publiskās apbūves ēka. Palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.

104. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauti kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

105. Pieļaujamā papildizmantošanas veidu procentuālā attiecība pret galveno izmantošanu ir 30% pilsētas teritorijā apbūves kvartāla ietvaros, bet ciemu teritorijā – atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

106. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona vasarnīcu ciemos (Ieleja, Plēsums un Lejaslabiņi), kas noteikta, lai nodrošinātu sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas otrā mājokļa funkcijas savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir vasarnīcu apbūve.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

107. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

108. Dārza māju apbūve (11003): Apbūve, ko veido sakņu un augļu dārziņi mājsaimniecību vajadzībām, ar būvēm, kas paredzētas tikai sezonas rakstura izmantošanai, tai skaitā dzīvošanai

109. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi

110. Labiekārtota ārtelpa (24001): Apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

111. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

4.1.2.5. Citi noteikumi

113. Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS1) ievērojami normatīvie akti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībā un izmantošanā.

114. Esošās vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijas aizliegts pārveidot par pastāvīgi dzīvojamām apbūves teritorijām, saglabājama sezonas rakstura apbūve un teritorijas izmantošana.

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

115. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus (apbūve, kurā virszemes stāvu skaits nepārsniedz trīs stāvus). To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

116. Savrupmāju apbūve (11001).

117. Rindu māju apbūve (11005).

118. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

119. Biroju ēku apbūve (12001).

120. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali ar platību 250 m², aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirgi, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)

121. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm

122. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu objekti, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

123. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi)

124. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestāžu vai grupu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

125. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra

126. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, dienas centri, krīzes centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

127. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas

128. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

129. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi ar kopējo platību līdz 60 m2 pilsētā, izņemot pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju

130. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

131. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

4.2.1.5. Citi noteikumi

148. Prasības autonovietnēm:

148.1. uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā jāparedz autostāvvieta vienai automašīnai zemes vienības teritorijā;

148.2. citai atļautai izmantošanai – ievērojot normatīvās prasības, nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju.

149. Attālumi starp daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām:

149.1. izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 15 m;

149.2. izvietojot pretī vienas mājas garākajai fasādei otras mājas gala fasādi ar logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m;

149.3. izvietojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas blakus Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS) vai savrupmājai, tās ir jāizvieto tā, lai netiktu noēnotas savrupmājas, ievērojot insolācijas prasības un ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes vienības robežas.

150. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.

151. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauta pašapkalpošanās automazgātuves izveide.

152. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā atļauta siltumnīca ar kopējo platību līdz 20 m².

153. Pieļaujamā papildizmantošanas veidu procentuālā attiecība pret galveno izmantošanu ir 30 % pilsētas teritorijā apbūves kvartāla ietvaros, bet ciemu teritorijā – atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

154. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

155. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

156. Rindu māju apbūve (11005).

157. Biroju ēku apbūve (12001).

158. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirgi, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)

159. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm

160. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

161. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem – sporta zāles, sporta laukumi

162. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestādes vai grupu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

163. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra

164. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, dienas centri, krīzes centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

165. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas

166. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): Apbūve, ko veido jebkuras reliģiskas kopienas kulta celtnes, tai skaitā baznīcas, klosteri, kā arī to apbūves kompleksā ietvertas reliģijas izglītības iestādes, darbinieku dzīvojamās ēkas un sociālo pakalpojumu ēkas

167. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi ar kopējo platību līdz 60 m2 pilsētā

168. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

169. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

4.3.1.5. Citi noteikumi

171. Prasības autonovietnēm:

171.1. uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā jāparedz autostāvvieta vienai automašīnai zemes vienības teritorijā;

171.2. ierīkojot publisku apbūvi un teritorijas izmantošanu dzīvojamās mājās, nodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādei, nesamazinot mājas iedzīvotājiem paredzēto autostāvvietu skaitu un minimālo brīvo zaļo teritoriju.

172. Attālumi starp daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām:

172.1. izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 20 m;

172.2. izvietojot pretī vienas mājas garākajai fasādei otras mājas gala fasādi ar logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m;

172.3. izvietojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas blakus Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS) vai savrupmājai, tās ir jāizvieto tā, lai netiktu noēnotas savrupmājas, ievērojot insolācijas prasības un ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes vienības robežas.

173. Pieļaujamā papildizmantošanas veidu procentuālā attiecība pret galveno izmantošanu ir 30% pilsētas teritorijā apbūves kvartāla ietvaros, bet ciemu teritorijā – atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

174. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

175. Biroju ēku apbūve (12001).

176. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

177. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

178. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

179. Sporta būvju apbūve (12005): nav atļautas trases ar cieto segumu pilsētā

180. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves

181. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

182. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

183. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

184. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

185. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

186. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

187. Rindu māju apbūve (11005): Nav atļauta pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

188. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā atļautas esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un jaunbūvējamas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 2 stāviem un bēniņu izbūvi.

4.4.1.4. Apbūves parametri

4.4.1.5. Citi noteikumi

202. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.

203. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauta degvielas uzpildes stacija, pašapkalpošanās automazgātavas.

204. Jaunveidojamām publiskās apbūves teritorijām jāveido publiski pieejama ārtelpa vismaz 20 % no teritorijas kopējās platības.

205. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauti kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

206. (Svītrots ar Talsu novada domes 07.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

207. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru un kas atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa teritorijā.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

208. Biroju ēku apbūve (12001).

209. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas

210. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

211. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

212. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves

213. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

214. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

215. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

216. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

217. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

218. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

4.4.2.5. Citi noteikumi

220. Publiskās apbūves teritorijā (P1) nav atļauts veikt zemes vienību sadalīšanu.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

221. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

222. Savrupmāju apbūve (11001).

223. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā atļautas esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un jaunbūvējamas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 2 stāviem un bēniņu izbūvi.

224. Biroju ēku apbūve (12001).

225. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri ar platību 700 m2, tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, elektromobiļu uzlādes stacijas)

226. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauts izvietot lauku tūrismam izmantojamas mājas un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, kas ietver kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm

227. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

228. Sporta būvju apbūve (12005): nav atļautas trases ar cieto un mīksto segumu

229. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves

230. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

231. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

232. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

233. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

234. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

235. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

236. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra

237. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u.tml.

4.5.1.4. Apbūves parametri

4.5.1.5. Citi noteikumi

239. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa Talsu viduslaiku pils (Dzirnavkalns) (aizsardzības Nr.2267) teritorijā pieļaujama tikai esošo ēku pārbūve un jaunu ēku būvniecība bijušo ēku vietās un apjomos.

240. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.

241. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauts tirdzniecības centrs (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), degvielas uzpildes stacija, riepu maiņas vietas un pašapkalpošanās automazgātavas.

242. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļautas atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas un garāžas.

243. (Svītrots ar Talsu novada domes 07.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

244. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

245. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

246. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

247. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Atkritumu (tai skaitā sadzīves, ražošanas un bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, reģenerācijas vietu apbūve

248. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

249. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

250. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

251. Noliktavu apbūve (14004).

252. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.2. apakšnodaļas prasībām

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

253. Biroju ēku apbūve (12001).

254. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)

255. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves

4.6.1.4. Apbūves parametri

4.6.1.5. Citi noteikumi

267. Atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta zemes vienības priekšpagalmā.

268. Detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, ja nepieciešams.

269. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) robežojas ar citām funkcionālā zonējuma teritorijām, izņemot Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R, R1), Tehniskās apbūves teritoriju (TA) un Transporta infrastruktūras teritoriju (TR), operators sev piederošajā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā gar zemes vienības/u robežu ierīko buferzonu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no rūpnieciskā uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

270. Ēku vai būvju, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, izvietojuma attālums no zemes vienības robežām ar dzīvojamo apbūvi nedrīkst būt mazāks nekā 50 m, izņemot inženiertīklu un objektu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu.

271. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā tiek saglabāta esoša rūpnieciskās apbūves teritorija un ievērojami Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R) noteiktie apbūves parametri.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

272. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

273. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

274. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

275. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

276. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Atkritumu (tai skaitā sadzīves, ražošanas un bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, reģenerācijas vietu apbūve

277. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

278. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

279. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u.tml.

280. Noliktavu apbūve (14004).

281. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.2.apakšnodaļu

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

282. Biroju ēku apbūve (12001).

283. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)

284. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves

4.6.2.4. Apbūves parametri

4.6.2.5. Citi noteikumi

297. Atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta zemes vienības priekšpagalmā.

298. Detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, ja nepieciešams.

299. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) robežojas ar citām funkcionālā zonējuma teritorijām, izņemot Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R, R1), Tehniskās apbūves teritoriju (TA) un Transporta infrastruktūras teritoriju (TR), operators sev piederošajā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā gar zemes vienības/u robežu ierīko buferzonu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no rūpnieciskā uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

300. Ēku vai būvju, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, izvietojuma attālums no zemes vienības robežām ar dzīvojamo apbūvi nedrīkst būt mazāks nekā 50 m, izņemot inženiertīklu un objektu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu.

4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)

4.6.3.1. Pamatinformācija

301. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai, kas paredzēts sprāgstvielu ražotnes un glabātuves būvniecībai un tās nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

302. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

303. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

304. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

305. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

306. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

307. Noliktavu apbūve (14004).

4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

308. Biroju ēku apbūve (12001).

4.6.3.4. Apbūves parametri

4.6.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

310. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

311. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

312. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

313. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

314. Biroju ēku apbūve (12001).

315. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)

316. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves

317. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.7.2. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)

4.7.2.1. Pamatinformācija

325. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā zona, kurā galvenā izmantošana saistīta ar esošu mazās aviācijas lidlauku turpmāko izmantošanu un plānošanu mazās aviācijas attīstībai.

4.7.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

326. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

327. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

328. Lidostu un ostu apbūve (14005): civilās aviācijas lidlauku apbūve

4.7.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

329. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)

4.7.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

330. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

331. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

332. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

333. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

334. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

335. Noliktavu apbūve (14004).

336. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.2.apakšnodaļu

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

337. Biroju ēku apbūve (12001).

338. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)

339. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves

4.8.1.4. Apbūves parametri

4.8.1.5. Citi noteikumi

349. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

350. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

351. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

352. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

353. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

354. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ar apbūves laukumu 60 m2

355. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm

356. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido apjumtas vasaras estrādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

357. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves, ietverot molus, peldošās piestātnes, konteinerus ūdens sporta inventāram)

358. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves

4.9.1.4. Apbūves parametri

4.9.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

360. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

361. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

362. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

363. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ar apbūves laukumu līdz 60 m2

364. Sporta būvju apbūve (12005): Atklāti sporta un atpūtas laukumi (bez ēkām)

4.9.2.4. Apbūves parametri

4.9.2.5. Citi noteikumi

366. Teritorijas izmantošanu plāno, respektējot teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības un saskaņā ar Apbūves noteikumu 7.2. apakšnodaļu Kultūras pieminekļu un dabas teritoriju un pieminekļu aizsardzība un 7.3.apakšnodaļu Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju aizsardzībai.

367. Teritorijas labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas identitāti un saskaņā ar Apbūves noteikumu 7.2. apakšnodaļu Kultūras pieminekļu un dabas teritoriju un pieminekļu aizsardzība un 7.3.apakšnodaļu Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju aizsardzībai.

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

368. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās nodrošinātu publiski pieejamas teritorijas, kuru izmantošanas veidi ir saistīti ar brīvdabas atpūtu, teritorijas vizuālās kvalitātes un mikroklimata uzlabošanu.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

369. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

370. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

371. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.3.4. Apbūves parametri

4.9.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)

4.9.4.1. Pamatinformācija

373. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, kur galvenā izmantošana ir saistīta ar apbedījumu veikšanu un ar to saistītu būvju izvietošanu.

4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

374. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), apstādījumi un kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamā labiekārtojuma infrastruktūra, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves

4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

375. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie pakalpojumu objekti – tirdzniecības kioski vai stendi

4.9.4.4. Apbūves parametri

4.9.4.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.5. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4)

4.9.5.1. Pamatinformācija

377. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, kas atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa teritorijā, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

378. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

379. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti muižu apbūves kompleksa parki, zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

380. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

381. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, mazēka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanai

382. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido laukums atpūtas transportlīdzekļiem

4.9.5.4. Apbūves parametri

4.9.5.5. Citi noteikumi

384. Izmantošanu plāno, respektējot teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības. Atļautas būves, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus tā ietverošajai ainavai.

385. Labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas identitāti. Plānoto ēku iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi, saskaņojot ar kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgo institūciju un Būvvaldi.

386. Kultūras pieminekļa vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu transporta, inženierbūvju vai iekārtu izvietošana, kā arī reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.

387. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai labiekārtojuma projektu vēsturiskam muižas apbūves kompleksa parkam tiek noteikts, ka:

387.1. plānošanas dokuments vai labiekārtojuma projekts jāizstrādā visai parka teritorijai;

387.2. nav atļauta zemes vienību sadalīšana;

387.3. jāsaglabā kultūrvēsturiskās vides raksturs, plānojuma struktūra, sugu daudzveidība un ainavas arhitektūras detaļas.

388. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA4) nav atļauts veikt zemes vienību sadalīšanu.

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

389. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

390. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

391. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

392. Labiekārtota ārtelpa (24001).

393. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

394. Viensētu apbūve (11004): ja vienas viensētas izveidei paredzētās zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un vidi un dabas aizsardzību vai meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi

395. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

396. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

397. Sporta būvju apbūve (12005).

398. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

399. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

400. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

401. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): Augkopība, dārzeņkopība (ietverot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus ar būvēm to darbības nodrošināšanai), dārzkopība (tai skaitā sakņu un augļu dārzi bez apbūves), dīķsaimniecība un cita lauksaimnieciskā darbība, kā arī alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, sēņu audzēšana, akvakultūru audzēšana, enerģētisko kultūru audzēšana, lauku tūrisms un viensētas lauku teritorijā)

4.10.1.4. Apbūves parametri

4.10.1.5. Citi noteikumi

403. Viensētu apbūve pilsētas vai ciema teritorijā atļauta, ja zemes vienības platība nav mazāka par 5000 m² un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikta lielāka platība.

404. Teritoriju, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

405. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja. Publiskās apbūves ēku un palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.

406. (Svītrots ar Talsu novada domes 07.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)

4.10.2. Mežu teritorija (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

407. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

408. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

409. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

410. Labiekārtota ārtelpa (24001): zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

411. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

412. Viensētu apbūve (11004): ja vienas viensētas izveidei paredzētās zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un vidi un dabas aizsardzību vai meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi

413. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm

414. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves

415. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.10.2.4. Apbūves parametri

4.10.2.5. Citi noteikumi

417. Teritoriju, kas atrodas aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvie akti.

418. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja.

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

419. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

420. Viensētu apbūve (11004).

421. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

422. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

423. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

424. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

425. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

426. Vasarnīcu apbūve (11002).

427. Dārza māju apbūve (11003).

428. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

429. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

430. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

431. Sporta būvju apbūve (12005).

432. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

433. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

434. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

435. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

436. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

437. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

438. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

439. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

440. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

441. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

442. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

443. Noliktavu apbūve (14004).

444. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.2.apakšnodaļas prasībām

445. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

446. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

4.11.1.5. Citi noteikumi

474. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

474.1. divas dzīvojamās ēkas, ja tiek saglabātas zemes vienības sadales iespējas, ievērojot jaunveidojamas zemes vienības minimālo platību un atļautos apbūves parametrus;

474.2. pārējām ēkām – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

475. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju lietošanas kategoriju maiņu veic zem ēkām, būvēm, pagalmiem un ceļiem, ievērojot atbilstošos normatīvos aktus.

476. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņai prioritāri paredz teritorijās:

476.1. ar zemāko zemes kvalitātes novērtējumu;

476.2. kas novietojuma un konfigurācijas dēļ nav piemērotas izmantošanai lauksaimniecībā;

476.3. kurām nav nodrošināta piekļuve;

476.4. kurām ir starpgabala statuss.

477. Meža ieaudzēšana nav atļauta:

477.1. ja lauksaimniecības zeme atrodas pilsētas vai ciema teritorijā;

477.2. ja meliorācijas sistēmu uzturētājs nesaskaņo meliorēto zemju apmežošanu;

477.3. ja visapkārt esošās lauksaimniecības zemes plānotajam apmežošanas nogabalam tiek apsaimniekotas un izmantotas lauksaimniecībā.

478. Lauksaimniecības zemē kokaugu stādījumu ierīkošana nav atļauta:

478.1. ja lauksaimniecības zeme atrodas pilsētas vai ciema teritorijā;

478.2. ja meliorācijas sistēmu uzturētājs nesaskaņo meliorēto zemju apmežošanu;

479. Lauksaimniecības teritorijas (L), kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju individuālie vai vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

480. Jaunveidojamās zemes vienības minimālā fronte – 30 m.

481. Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) un Lauksaimnieciskās izmantošanas (22001) teritorijas izmantošanas veids specializēts lopkopības komplekss robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti, bet ne mazāku kā 5 m.

482. Plānojot Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) un Lauksaimnieciskā izmantošana (22001) ar teritorijas izmantošanas veidu specializēts lopkopības komplekss vismaz 5% no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauj pamatojumu, kurā izvērtē tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību. Pamatojumu saskaņo būvvaldē.

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

483. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona pilsētu un ciemu teritorijā, kas noteikta, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kur galvenā izmantošana ir viensētu vai publiskā apbūve.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

484. Viensētu apbūve (11004).

485. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

486. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): Augkopība, lopkopība (specializētie lopkopības kompleksi atļauti ciemos, kur visai ciema teritorijai noteikta funkcionālā zona Lauksaimniecības teritorija (L1), t.i., Aklaisciems, Arkliņi, Bungciems, Dreimaņciems, Dzedri, Ezerciems, Gailīšciems, Gaviļnieki, Gravas, Ģibzde, Iliņi, Kaleši, Kraujas, Ķurbe, Linejciems, Mazvirbi, Mordanga, Odre, Purgalciems, Putniņciems, bet pārējos ciemos, pilsētās tikai būves dzīvniekiem individuālai vajadzībai), dārzeņkopība (ietverot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus ar būvēm to darbības nodrošināšanai), dārzkopība (tai skaitā sakņu un augļu dārzi bez apbūves), dīķsaimniecība, kā arī alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, sēņu audzēšana, akvakultūru audzēšana, enerģētisko kultūru audzēšana, lauku tūrisms un viensētas lauku teritorijā)

487. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

488. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

489. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

490. Vasarnīcu apbūve (11002).

491. Dārza māju apbūve (11003).

492. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

493. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

494. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

495. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves

496. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

497. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

498. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

499. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

500. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

501. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

502. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

503. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

504. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszeme un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u.tml.

505. Noliktavu apbūve (14004).

506. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (hidroelektrostacija, koģenerācijas stacija, ciemu teritorijā vēja elektrostacija ar jaudu līdz 20 kW) apbūve

507. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

508. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

4.11.2.5. Citi noteikumi

534. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

534.1. divas dzīvojamās ēkas, ja tiek saglabātas zemes vienības sadales iespējas, ievērojot jaunveidojamas zemes vienības minimālo platību un atļautos apbūves parametrus;

534.2. pārējām ēkām – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

535. Jaunveidojamās zemes vienības minimālā fronte – 20 m.

536. Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) un Lauksaimnieciskās izmantošanas (22001) teritorijas izmantošanas veids specializēts lopkopības komplekss robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti, bet ne mazāku kā 5 m.

537. Plānojot Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) un Lauksaimnieciskā izmantošana (22001) ar teritorijas izmantošanas veidu specializēts lopkopības komplekss vismaz 5% no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauj pamatojumu, kurā izvērtē tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību. Pamatojumu saskaņo Būvvaldē.

538. (Svītrots ar Talsu novada domes 07.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)

4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)

4.11.3.1. Pamatinformācija

539. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona pilsētās un ciemos, kur galvenā izmantošana ir lauksaimnieciskā izmantošana – augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība (tai skaitā sakņu dārzi un ģimenes dārziņi).

4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

540. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): Augkopība, dārzeņkopība (ietverot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus ar būvēm to darbības nodrošināšanai), dārzkopība (tai skaitā sakņu un augļu dārzi bez apbūves)

4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.11.3.4. Apbūves parametri

4.11.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.11.4. Lauksaimniecības teritorija (L3)

4.11.4.1. Pamatinformācija

542. Lauksaimniecības teritorija (L3) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas, kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu, nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību un ainavas aizsardzību un kas atrodas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā vai to aizsardzības zonā.

4.11.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

543. Viensētu apbūve (11004).

544. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

545. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): Augkopība, dārzkopība (tai skaitā sakņu un augļu dārzi bez apbūves), dīķsaimniecība, kā arī alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, sēņu audzēšana, akvakultūru audzēšana, enerģētisko kultūru audzēšana, lauku tūrisms un viensētas lauku teritorijā)

546. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

547. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

548. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

549. Vasarnīcu apbūve (11002).

550. Dārza māju apbūve (11003).

551. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirgi, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, elektromobiļu uzlādes stacijas)

552. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

553. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra

554. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves

555. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

556. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

557. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

558. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

559. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Tekstilizstrādājumu, apģērbu izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra

560. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

561. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

562. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

563. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

564. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.4.4. Apbūves parametri

4.11.4.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

566. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

567. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

568. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): Tilti, gājēju tilti, estakādes un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru

569. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai

570. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Hidroelektrostacijas

571. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

572. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

573. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007): atļauta tikai privātajos ūdensobjektos

574. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

575. Ūdeņu teritorijās (Ū), kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, saimnieciskā darbība veicama saskaņā ar šo teritoriju vispārējiem vai individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

576. Nav atļauta patvaļīga dabīgi veidojušos ūdensobjektu iztaisnošana, aizbēršana, gultnes padziļināšana, mākslīgu salu veidošana.

577. Ūdensobjekta krasta līnijai jābūt brīvi pieejamai, bez žogiem un citām būvēm, nodrošinot piekrastes tauvas joslu 10 m platumā, bet gar privāto ūdeņu krastiem – 4 m.

578. Ūdensobjektu krastu un ēku, būvju aizsardzībai pret eroziju atļauts veikt krastu nostiprināšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

579. Ūdensobjektu krastu joslā, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un dabisko palieņu pļavu biotopu teritorijās, erozijas skartajās vietās atļauts būvēt jaunus un atjaunot esošos krasta nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

580. Krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, būvniecības ieceres dokumentācijā izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Teritorija, kurai izsniegta zemes dzīļu licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja (TIN1)

5.1.1.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

581. Ja bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves teritorijai līdz šo Apbūves noteikumu ar grozījumiem spēkā stāšanās dienai ir bijusi izsniegta licence vai atļauja, un licences vai atļaujas termiņš ir beidzies, un atbildīgā institūcija ir pagarinājusi vai atjaunojusi derīgo izrakteņu ieguves limitu, un derīgo izrakteņu ieguves teritorijā nav pilnībā veikta atradnes izstrāde, lai turpinātu atradnes izstrādi un veiktu rekultivāciju, tad nepiemēro Apbūves noteikumu 62. punktu. Šajā gadījumā atbildīgā institūcija izsniedz jaunu ieguves atļauju.

5.1.2. Centralizētās ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN11)

5.1.2.1. Pamatinformācija

582. Grafiskās daļas kartē attēlotajā Centralizētās ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN11) nodrošina ēku pieslēgumus centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

583. Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.

5.1.3. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN12)

5.1.3.1. Pamatinformācija

584. Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija ar īpašiem noteikumiem Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorija – polderi (TIN12) – Ķūļciema un Spāres polderi, kuru izmantošanu nosaka normatīvie akti par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

585. Apbūves parametri nosakāmi atbilstoši konkrētai funkcionālajai zonai TIN12 teritorijā.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

5.4.1. Novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

586. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskās daļas kartēs attēloti Novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti (TIN4), kas atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

587. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskajā daļā attēlotas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijās esoši novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti (ēkas) (3.pielikums Novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti). Šo objektu (ēku) aizsardzības prasības noteiktas Apbūves noteikumu 7.3.apakšnodaļā.

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

5.5.1. Vērtīgā ainavu telpa (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

588. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija ar īpašiem noteikumiem Vērtīgā ainavu telpa (TIN5) dabas parka "Talsu pauguraine" teritorijā, lai saglabātu un aizsargātu reģionam un novadam raksturīgās ainavas ar dabas un kultūrvēsturiskajiem elementiem kā nozīmīgu pašvaldības dabas un sociālekonomisko resursu.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

589. Pašvaldībai ir tiesības prasīt veikt ainavas izvērtējumu detālplānojuma vai būvniecības ieceres dokumentācijas ietvaros. Ainavas izvērtējuma ietvaros izvērtē plānotā objekta vizuālās uztveres zonas, vizuāli vērtīgus skatu punktus, vietas vai līnijas un to skatu koridoru saglabāšanas iespējas, pēc iespējas saglabājot raksturīgo ainavu.

590. Ierīkojot atpūtas vietas ūdenstilpju aizsargjoslā, jāsaglabā dabiskā zemsedze un reljefs (izņemot smilšu uzbēršanu peldvietās vai peldēšanas vietās), drīkst veikt krastu kopšanu, saglabājot lielos kokus, izpļaujot niedres un izcērtot krūmus.

591. Tehniskās apbūves, kas augstāka par 15 m un rūpnieciskās apbūves izvietošanai Vērtīgā ainavu telpas teritorijā (TIN5) nepieciešams ainavu arhitekta atzinums par plānotā objekta ietekmi uz ainavu un ieteikumi tās mazināšanai.

592. Nav atļauts veikt derīgo izrakteņu ieguvi.

593. Lai nesadrumstalotu ainaviski vērtīgo teritoriju nav atļauta mežu ieaudzēšana/apmežošana.

5.5.2. Augstvērtīgā ainavu telpas (TIN51)

5.5.2.1. Pamatinformācija

594. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija ar īpašiem noteikumiem Augstvērtīgā ainavu telpa (TIN51) dabas parka "Talsu pauguraine" teritorijā, lai saglabātu un aizsargātu reģionam un novadam raksturīgās ainavas ar dabas un kultūrvēsturiskajiem elementiem kā nozīmīgu pašvaldības dabas un sociālekonomisko resursu.

5.5.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.2.3. Citi noteikumi

595. Pašvaldībai ir tiesības prasīt veikt ainavas izvērtējumu detālplānojuma vai būvniecības ieceres dokumentācijas ietvaros. Ainavas izvērtējuma ietvaros izvērtē plānotā objekta vizuālās uztveres zonas, vizuāli vērtīgus skatu punktus, vietas vai līnijas un to skatu koridoru saglabāšanas iespējas, pēc iespējas saglabājot raksturīgo ainavu.

596. Ierīkojot atpūtas vietas ūdenstilpju aizsargjoslā, jāsaglabā dabiskā zemsedze un reljefs (izņemot smilšu uzbēršanu peldvietās vai peldēšanas vietās), drīkst veikt krastu kopšanu, saglabājot lielos kokus, izpļaujot niedres un izcērtot krūmus.

597. Tehniskās apbūves, kas augstāka par 15 m un rūpnieciskās apbūves izvietošanai Augstvērtīgā ainavu telpas teritorijā (TIN51) nepieciešams ainavu arhitekta atzinums par plānotā objekta ietekmi uz ainavu un ieteikumi tās mazināšanai.

598. Nav atļauts veikt derīgo izrakteņu ieguvi.

599. Lai nesadrumstalotu ainaviski vērtīgo teritoriju nav atļauta mežu ieaudzēšana/apmežošana.

600. Jaunu ēku vai esošo ēku pārbūvi, atjaunošanu arhitektūras stilam, apjomam un ēku apdares materiāliem (t.sk. krāsu toņiem) jāiekļaujas kultūrvēsturiskajā un dabiskajā ainavā – dzīvojamām ēkām 2 stāvi, maksimālais augstums 8 m, divslīpu jumti >30°.

5.5.3. Ainaviskie ceļi (TIN52)

5.5.3.1. Pamatinformācija

601. Teritorijas plānojumā noteikta teritorija ar īpašiem noteikumiem Ainaviskie ceļi (TIN52) dabas parka "Talsu pauguraine" teritorijā, lai saglabātu un aizsargātu reģionam un novadam raksturīgās ainavas ar dabas un kultūrvēsturiskajiem elementiem kā nozīmīgu pašvaldības dabas un sociālekonomisko resursu.

5.5.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.3.3. Citi noteikumi

602. Kā Ainaviskie ceļi (TIN52) vai to posmi noteikti:

602.1. valsts reģionālais autoceļš P128 Sloka – Talsi posmā Vecčumalu senkapiem līdz krustojums ar valsts vietējo autoceļu V1403 Sukturi – Ozolkrogs;

602.2. valsts vietējais autoceļš V1403 Sukturi – Ozolkrogs;

602.3. valsts vietējais autoceļš V1407 Talsi – Šķēde – Okte posmā no Sukturu ciema līdz māju ceļam uz "Avotiņiem";

602.4. pašvaldības ceļš 9–6 Isuši – Kampari – Villas;

602.5. pašvaldības ceļš 9–18 Kampari – Lejaslāči – Brancas posmā no valsts vietējā autoceļa V1405 Talsi – Lībagi līdz pašvaldības ceļam 9–6 Isuši – Kampari – Villas;

602.6. pašvaldības ceļš 9–29 Ābeļi – Villas posmā no valsts reģionālā autoceļa P128 Sloka – Talsi līdz Bezdubeņu ezeram;

602.7. pašvaldības ceļš 9–50 Bezdubeņi – Kampari posmā no Bezdubeņu ezera līdz pašvaldības ceļam 9–6 Isuši – Kampari – Villas.

603. Prasības ainavu aizsardzībai un pārvaldībai gar ainaviskajiem ceļiem (TIN52):

603.1. pārbūvējot autoceļu nav atļauts veikt būtiskas autoceļa trases izmaiņas, taisnošanu un nozīmīgu reljefa pārveidošanu, kas maina ainavas raksturu;

603.2. autoceļa aizsargjoslas platumā nav atļauta meža ieaudzēšana lauksaimniecības zemēs, lauksaimniecības zemes aizaudzēšana ar krūmiem, kā arī zemes izmantošanas darbības, kuru rezultātā tiek pārveidots reljefs.

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7)

5.7.1.1. Pamatinformācija

604. Kā Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7) noteikti un Grafiskajā daļā attēloti perspektīvā plānotā Talsu pilsētas apvedceļa jeb ielas realizācijai nepieciešamā teritorija, plānotās ielas, ceļi un piekļuves teritorijas (pievienojumi).

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

605. Atļauto teritorijas izmantošanu un izmantošanas ierobežojumus nosaka normatīvie akti, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei un normatīvie akti zemes pārvaldības jomā.

606. Jebkuras būves, atļautas vienīgi kā īslaicīgas lietošanas būves līdz transporta infrastruktūras objekta būvniecībai, ja tā tiek īstenota.

607. Izskatot būvniecības pieteikumu, Pašvaldība informē būvniecības pieteicēju par atļauto īstermiņa izmantošanu, nosakot būvētāja riskus un atbildību par būves nojaukšanu pēc šā termiņa beigām.

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

5.8.1. Degradēta teritorija (TIN8)

5.8.1.1. Pamatinformācija

608. Kā Degradēta teritorija (TIN8) noteikta un Grafiskajā daļā attēlotas ēkas Sabilē, Rīgas ielā 22 un Rīgas ielā 24A, kuras ir vidi degradējošas un ainavu bojājošas ēkas un kurām ir negatīva ietekme uz apkārtējām apbūves teritorijām un vidi.

5.8.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.8.1.3. Citi noteikumi

609. Veikt ēkas Sabilē, Rīgas ielā 22 būves daļas atjaunošanu, pārbūvi vai nojaukšanu, pirms tam veicot būvprojektu izstrādi.

610. Veikt ēkas Sabilē, Rīgas ielā 24A būves atjaunošanu, pārbūvi vai nojaukšanu, pirms tam veicot būvprojekta izstrādi.

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

611. Teritorijas plānojumu īsteno, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, būvniecības ieceres dokumentāciju un zemes ierīcības projektus un veicot būvniecību.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. PAŠVALDĪBAS KOMPETENCĒ ESOŠĀS APGRŪTINĀTĀS TERITORIJAS

612. Grafiskajā daļā, atbilstoši mēroga noteiktībai, noteiktas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas:

612.1. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

612.2. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (4.pielikums. Virszemes ūdensobjekti un aizsargjoslas);

612.3. aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem (5.pielikums. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un aizsargjoslas (aizsardzības zonas));

612.4. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām (6.pielikums. Centralizētās ūdensapgādes ūdens ņemšanas vietas un to aizsargjoslas);

612.5. mežu aizsargjosla ap Stendes pilsētu;

612.6. aizsargjoslas gar ielām, pašvaldības ceļiem (1.pielikums. Pašvaldības ceļi, to aizsargjoslas un sarkano līniju platumi) un valsts autoceļiem, un dzelzceļiem;

612.7. aizsargjoslas ap kapsētām (7.pielikums. Kapsētas un to aizsargjoslas);

612.8. aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligonu un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (8.pielikums. Notekūdeņu attīrīšanas ietaises un to aizsargjoslas);

612.9. aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus.

613. Applūstošo teritoriju var precizēt, atbilstoši Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajam.

7.2. KULTŪRAS PIEMINEKĻU UN DABAS TERITORIJU UN PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA

614. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu uzskaitei, aizsardzībai un izmantošanai nosaka normatīvie akti valsts aizsardzības kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.

615. Jebkuru saimniecisko darbību valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā, tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā) drīkst veikt tikai ar kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas atļauju.

616. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu, un to aizsardzības zonu teritorijās plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības – telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.

617. Jebkādu teritorijas izmantošanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslā (aizsardzības zonā) plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.

618. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.

619. Nekustamā īpašuma zemes vienībā, kurā tiek izstrādāts lokālplānojums, detālplānojums, lokālais ainavu plāns vai būvniecības ieceres dokumentācija, jāveic dižkoku un dižakmeņu inventarizācija.

620. Meža zemē zemes vienībā, kurā tiek izstrādāts lokālplānojums, detālplānojums vai būvniecības ieceres dokumentācija, jāveic sugu un īpaši aizsargājamu meža biotopu inventarizācija.

7.3. PRASĪBAS PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻA TERITORIJU AIZSARDZĪBAI

621. Šīs apakšnodaļas noteikumi attiecas uz valsts aizsargājamo pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijām – Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības nr.7449), Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības nr.7450) un Valdemārpils vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības nr.7451).

622. Vēsturiskā apbūvē un plānojuma struktūrā ievērojami sekojoši noteikumi:

622.1. Kvartāla apbūves un ielu telpa:

622.1.1. pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jāsaglabā un, kur tas ir zudis, jāatjauno vēsturisko ielu un laukumu tīkls. Vēsturiskā būvlaide ir pilsētbūvniecības pieminekļa sastāvdaļa, tomēr, vietās, kur nepieciešams ielas teritorijas pārbūvei un uzlabošanai, ir atļauts mainīt kādreizējās būvlaides novietojumu. Minētais nosacījums pieļaujams tikai tajā gadījumā, ja tas ir pamatots un nodrošina pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskā plānojuma un telpiskās struktūras vērtības saglabāšanu;

622.1.2. izbūvējot ielu krustojumus un piebrauktuves, nav pieļaujama gājēju celiņu un ietvju seguma šķērsošana ar grūtāk pārejamu segumu, kā arī gājēju plūsmu pārtraukšana un nepamatota novirzīšana no ietves trases. Gājēju plūsmu ceļā nav ierīkojami laukakmeņu bruģa vai tā imitācijas pārrāvumi. Ielu krustojumos gājēju joslās saglabājama ietves seguma kvalitāte, nepazeminot transportam nepieciešamo seguma nestspēju;

622.1.3. veicot jebkuras ietves un ielu segumu izmaiņas, aizliegts to augstuma atzīmes paaugstināt attiecībā pret ēku pamatiem, pakāpieniem, iebrauktuvēm, ieejām, pagrabu noejām;

622.1.4. ietvju, ielu, laukumu un pagalmu segumiem jāizmanto akmens vai betona bruģis, betonētas plāksnes, blietētas granīta šķembas, kā arī visu šo materiālu kombinācijas, nav pieļaujams izmantot asfaltbetonu, izņemot Būvvaldē skaņotus atsevišķus gadījumus;

622.1.5. Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumos (9.pielikums. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tai piegulošajā teritorijā esošās ielas, kurās saglabājams akmens bruģa segums) tiek noteiktas ielas vai ielu posmi, kurām saglabājams akmens bruģa segums.

622.2. Jaunbūves:

622.2.1. nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana;

622.2.2. jaunbūvju arhitektoniskajam veidolam un pielietotajiem būvmateriāliem ir jābūt atbilstošiem vēsturiskajai apbūvei tradicionāli pielietotiem materiāliem (koks, akmens, ķieģelis, apmetuma apdare). Pieļaujama koka dēļu apdares kombinācija ar apmetumu, vai ķieģeļu apdares kombinācija ar apmetumu. Ārsienu apdarē aizliegti plastikāta apdares materiāli un rūpnieciski ražotu metāla materiālu pielietojums;

622.2.3. ja avārijas vai nekustamā īpašnieka bezdarbības rezultātā ir iznīcināta kultūrvēsturiski vērtīga ēka (3.pielikums. Novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti), tad tās vietā jābūvē pilnīga ēkas eksterjera kopija vai ēka, kura atbilstu apjomam, stilam un pielietotajiem būvmateriāliem ārējā veidolā;

622.2.4. zaudējot vēsturisku apbūvi vai tās bojā ejas gadījumā aizliegta parka, skvēra vai autostāvvietas izveidošana tās vietā, bet gan atjaunojama apbūve tās vēsturiskajā vietā un apjomā. Šādā gadījumā būvniecības iecerei ir rīkojama publiskā apspriešana;

622.2.5. fasādes platums gar ielu nedrīkst pārsniegt platāko esošas ēkas, kas būvēta līdz 1940. gadam, fasādi attiecīgajā ielā;

622.2.6. nav pieļaujama pilnīga esošas ēkas kopijas būvniecība citā vietā;

622.2.7. maksimālais dzegas un kores augstums tiek noteikts ne augstāks kā ielas fasādē blakus esošās augstākās ēkas dzega un kore, ja vien tas netiek pamatots savādāk ar vēsturiskās izpētes materiāliem. Šī norma neattiecas uz kulta ēkām.

622.3. Fasādes:

622.3.1. atjaunojot ēku fasādes, Būvvaldē jāsaņem ēkas fasāžu un arhitektoniskās inventarizācijas anketas;

622.3.2. ārsienu apdarē aizliegti plastikāta apdares materiāli;

622.3.3. ēku ārsienu būvniecībā vai apdarē pieļaujamie materiāli ir koks, masīvi mūrētas māla ķieģeļu sienas un dažādu materiālu sienas ar krāsota apmetuma apdari. Materiāli lietojami atbilstoši to vēsturiski tradicionālai arhitektonikai. Ārsienas, kas būvētas no citiem materiāliem, apšuj ar koku, māla ķieģeļiem vai apmet;

622.3.4. esošām koka un māla ķieģeļu sienām nav pieļaujama papildus apdare, izņemot atbilstoša tipa krāsojumu, kas nodrošina esošo koka konstrukciju saglabāšanu. Ārsienas, kas būvētas no citiem materiāliem, apšuj ar koku vai apmet, izņemot gadījumus, kad tiek atjaunotas apmestas koka ēkas, vai jaunā apbūve tiek veidota kontekstā ar esošu vēsturisku ēku, kurai pielietots šāds apdares veids;

622.3.5. atjaunojot vēsturiskās ēkas, ja iespējams, būvniecībā jāizmanto tādi materiāli, saistvielas un krāsas, kas izmantoti sākotnējās ēkas celtniecībā;

622.3.6. ēkas virspamatus, izņemot laukakmeņu un ķieģeļu mūri, ja tas nav bijis apmests, apmet un krāso. Kvartālos, kur raksturīgs reljefs/dekoratīvs virspamatu apmetums, jaunbūvēm pielieto līdzīga tipa apmetumu;

622.3.7. balkonus, lodžijas, pakāpienus un citas papildus būvdetaļas pieskaņo ēkas stilam un apbūves kontekstam, tos pamatojot ar vēsturisko izpēti un/vai analogiem;

622.3.8. pārbūvējot vēsturiskās ēkas saglabājami fasāžu redzamie vēsturiskie arhitektoniskie veidojumi (piemēram, ailu aizpildījums, stikla dalījumi, portāli, vitrīnas, logu apmales, markīzes, pilastri, dzegas, jumta izbūves u.c.);

622.3.9. vēsturiskai apbūvei saglabājams fasāžu arhitektoniskais un tēlnieciskais dekors, arhitektoniskā kompozīcija, būvgaldniecības izstrādājumi, detaļas un citi šeit neuzskaitīti ēku autentiskuma elementi, kas nosaka un raksturo ēkas, tās mākslinieciskā veidojuma un apdares piederību noteiktam vietējo, reģionālo vai citzemju tradīciju lokam. Tos nedrīkst iznīcināt un neprasmīgi pārveidot;

622.3.10. nav atļauts izmainīt vēsturisko ēku vēsturisko (autentisko) logu un ieejas durvju vērtņu dalījumu. Bojātie logi un durvis jāatjauno atbilstoši restaurācijas prasībām vai jāizgatavo to kopijas;

622.3.11. aizliegts novietot, inženiertīklus un to objektus (piemēram, elektrības skapjus, vadus, kondicionierus, u.c.) pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm, vai fasādēm kuras ir vērstas pret publisko ārtelpu;

622.3.12. vēsturisku ēku ugunsmūri ir saglabājami bez apdares, izņēmums ir ēku ugunsmūri, kuru tehniskais stāvoklis un mūra estētika nav vizuāli pieņemama. Jautājumu par ugunsmūru apdari izskata Būvvalde;

622.3.13. koku ēku fasādēm, kuru apdarē pielietoti silikātķieģeļi u.c. materiāli, veicot ēkas pārbūvi, atjaunošanu vai remontu, fasāžu risinājumam jāatbilst vēsturiskās pilsētvides apbūvei;

622.3.14. apbūvei pēc 1940. gada pieļaujama visas ēkas siltināšana no ārpuses, ja tiek atjaunota visa fasāde;

622.3.15. nav pieļaujama vēsturisku ēku siltināšana no eksterjera;

622.3.16. vēsturisku ēku ārsienu siltināšana veicama no interjera;

622.3.17. ja pirms šo Apbūves noteikumu stāšanās spēkā ir pielietoti vēsturiskajai apbūvei neatbilstoši materiāli, tad pārbūves, atjaunošanas vai remonta darbu gadījumā Būvvalde var pieprasīt nomainīt neraksturīgos fasāžu apdares materiālus pret būvperiodam vai vēsturiskajai apbūvei atbilstošiem materiāliem;

622.3.18. stūra ieejas risinājumu saglabāt pat tad, ja konkrētā brīdī funkcionāli tā nav nepieciešama, jo tā ir daļa no autentiskas pilsētbūvniecības vides.

622.4. Krāsojums:

622.4.1. novada nozīmes kultūrvēsturiskajām ēkām atjauno ēkas krāsojumu, kas atbilst attiecīgā apbūves perioda raksturam, atbilstoši arhitektoniskās izpētes ieteikumiem (10.pielikums. Fasāžu krāsas), tas pats attiecināms uz šo ēku kāpņu telpu krāsojumu;

622.4.2. valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem ēkas krāso saskaņā ar ēkas krāsu pasi, kas izstrādāta izmantojot fasādes krāsojuma zondāžu un ir saskaņota Būvvaldē;

622.4.3. pielietojot kaļķu javas apmetumu, jāizmanto kaļķa krāsas, bet kokam lineļļas krāsa vai citas dabīgas izcelsmes krāsas;

622.4.4. fasādēs, kur saglabājušies vēsturiski reklāmu un citi zīmējumi, tie jāatjauno vai jāsaglabā neskarti, tos nedrīkst pārklāt ar jaunu vienlaidus fasādes krāsojumu, tas pats attiecināms uz vēsturisku ēku kāpņu telpu krāsojumu;

622.4.5. no jauna būvējamām ēkām fasādes krāsojuma risinājums tiek veidots atbilstoši attiecīgās ielas vai ēku raksturīgajiem paraugiem. Gadījumos, ja ēka tiek projektēta, izvēloties to veidot kontekstā ar konkrētu vēstures periodu, tad tiek pielietots kāds no attiecīgajam periodam raksturīgajiem krāsojuma paņēmieniem un risinājumiem.

622.5. Logi, durvis un vārti:

622.5.1. ieejas durvis ielas fasādē un teritorijās, kas redzamas no koplietošanas telpām vai publiskās ārtelpas, veido no koka, vertikālas, taisnstūra formas, simetriskas, amatnieku darinātas, atļauta izliekta durvju augšējā mala, ja analogi sastopami pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un ir saskaņā ar ēkas arhitektonisko stilistiku, izņēmumus saskaņo ar Būvvaldi;

622.5.2. virs durvju vērtnes ieteicams veidot logu, kas stilistiski atbilst vēsturiskiem piemēriem;

622.5.3. ieejas durvis, kas izbūvētas pirms 1940. gada, restaurē vai kopē, ja restaurācija nav iespējama, no jauna iebūvējamas durvis darina saskaņā ar ēkas arhitektūras stilu;

622.5.4. atļautais durvju vērtnes stiklojuma laukums – ne vairāk kā 2/3 daļas no visas vērtnes laukuma. Ja funkcionāli nepieciešams izveidot stiklotas ieejas durvis, tās atsevišķi skaņo Būvvaldē;

622.5.5. ja durvis ir vērstas pret ielu vai publisko ārtelpu, durvju stiklojumam nav pieļaujams izmantot stikla paketi, bet gan vēsturisko stiklu;

622.5.6. durvju rokturi – metāla, kombinēti ar koku, amatnieku darināti, bet jaunbūvju gadījumā pieļaujami rūpnieciski ražoti, visus risinājumus saskaņojot ar Būvvaldi;

622.5.7. vārtus atjauno to agrākajā izskatā, atļauta vārtu izveide starp ēkām vietās, kur tie agrāk bijuši, vai arī gadījumos, kad tie papildina un uzlabo attiecīgā kvartāla kontekstu;

622.5.8. ja caurbrauktuvē tiek iebūvēti vārti, tad atļautais materiāls ir koks vai metāla kalumi;

622.5.9. ēku caurbrauktuvju vārtu vai ailu platums un augstums jāpieskaņo attiecīgās ielas vēsturiskajiem analogiem ņemot vērā ēkas vēsturisko tipoloģiju, dzīvojamām ēkām galvenokārt paredzot koka vārtus, bet publiskām ēkām metāla kalumu vārtus;

622.5.10. vārti ierīkojami tā, ka atvērtā veidā tie netraucē gājēju kustību uz ielas vai ietves. Vārtu izbūve jāveic saskaņā ar individuālu projektu un, ja attiecīgajā kvartālā ir esoši vai vēsturiski bijuši līdzīga tipa vārti;

622.5.11. aizliegta vizuāli redzama kodu atslēga, sarunu iekārta ēku ārdurvīm, vārtiem, fasādēm, ja tā nav nosegta ar pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā raksturīgiem materiāliem (piemēram, koks, metāls) stilistiski saderīgi ar ēku. Nav atļauta tehnisko iekārtu iebūvēšana ārdurvīs;

622.5.12. fasādēs, kas redzamas no publiskās ārtelpas, atļauti tikai koka logi, kuru proporcijas un detalizācijas risinājumi raksturīgi vēsturiski nepārveidotām ēkām attiecīgajā ielas vai kvartāla daļā (projektā jānorāda konkrētie, raksturīgie paraugi pēc to adresēm);

622.5.13. vēsturiskas ēkas atjaunošanas vai logu nomaiņas gadījumā logus atjauno to vēsturiskajā izskatā un konstruktīvajā izpildījumā;

622.5.14. saskaņojot Būvvaldē pielietojami vertikāla formāta koka logi ar stikla rūtīm un spraišļojumu, kas raksturīgs katrai ielai vai kvartālam;

622.5.15. koka logu vērtnes nedrīkst stiprināt tieši ēkas sienas konstrukcijā; logam jāsastāv no loga rāmja un vērtnēm;

622.5.16. logu virsmas fasādēs, kas redzamas no publiskas ārtelpas sadalāmas ar spraišļiem. Spraišļu platums – 2,5 – 3,0 cm, šķērsgriezums – trapecveida, verandām spraišļu platums 1,5 – 3,0 cm. Visas stikla virsmas, kuru augstums pārsniedz 60 cm, vismaz vienreiz ir jāpārdala ar horizontālu šķērskoku augšējā trešdaļā. Stikla virsmas, kuras ir platākas par 50 cm vismaz vienreiz ir simetriski jāpārdala ar vertikālu šķērsli. Izņemot skatlogus;

622.5.17. teritorijās, kas nav redzamas no ielas vai citas publiskas ārtelpas, saskaņojot Būvvaldē, atļauts iebūvēt alumīnija vai koka pakešu iekšlogus, saglabājot koka ārlogus to vēsturiskajā izskatā. Šo iekšlogu dalījums un rāmja vai tā profila risinājums nedrīkst pasliktināt vēsturiskā loga izskatu (11.pielikums. Iekšlogs un ārlogs pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā);

622.5.18. loga virsmu dalījums jāpielāgo ielas vai kvartālā esošo ēku logu tipiskajam dalījumam vai attiecīgajam apbūves tipam (atkarībā no apbūves perioda), kurš sastopams pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, pieļaujama logu forma, kas dominē apkārtējā apbūvē;

622.5.19. ēkās, kurās vēsturiski ir bijuši koka slēģi, tos atjauno pēc vēsturiskā parauga. Izmanto autentiskās eņģes un viras, vai vēsturisko eņģu un viru kopijas, ja oriģināli nav pieejami. Ja kvartālam tas raksturīgs, tad slēģus ieteicams veidot arī jaunbūvējamās ēkās, ja tas atbilst ēkas kontekstam;

622.5.20. esošu vēsturisko logu nomaiņas, remonta gadījumā Būvvaldē jāsaskaņo plānotā risinājuma skice, norādot logu pretskatu, šķērsgriezumu un detaļas, materiālu un krāsu;

622.5.21. aizliegta vēsturisko ēku pirmā stāva logu palielināšana skatlogu vajadzībām, izņemot gadījumus ar publisku funkciju saistītu telpu pirmajos stāvos, ja skatlogu asis sakrīt ar augšējo stāvu logu asīm un ja ielas vai kvartāla apbūvei raksturīgi vēsturiski skatlogu risinājumi, šādos gadījumos tie jāveido kontekstā ar vēsturiskajiem risinājumiem;

622.5.22. jaunbūvēm skatlogu maksimālais platums – 3,0 m, attālums starp skatlogiem – ne tuvāk kā ½ no loga ailas platuma, attālums no skatloga līdz cokolam – ne mazāks par 0,3 m;

622.5.23. aizliegta skatloga izbūve līdz ielas līmenim;

622.5.24. skatlogiem pieļaujama stikla pakete, ja tā nepazemina ēkas kultūrvēsturisko vērtību, ja tiek pielietota pakete 3 – 6 mm biezumā un paketes metāliskā josla tiek krāsota balta, brūna vai melna, pieskaņojot loga rāmja tonim;

622.5.25. ielu fasādēs aizliegts aizmūrēt esošos logus, bet, ja tie ir vēsturiski bijuši, tad tie pārbūves gadījumā atjaunojami;

622.5.26. pirmā stāva ielas fasādē, logu platība nedrīkst pārsniegt 30% no fasādes plaknes, mezonīns – 75% no plaknes;

622.5.27. ēku logu un durvju stiklojumā prioritāri izmantojams vēsturiskais stikls un tas nevar būt ar tradicionālajam logu stiklam neraksturīgu pārklājumu.

622.6. Jumti:

622.6.1. šie noteikumi attiecas uz visām būvdetaļām, kas atrodas uz jumta slīpās plaknes;

622.6.2. nav pieļaujami (ne esošām ēkām, ne jaunbūvēm) plastikāta un tādi metāla jumta ieseguma materiāli, kuri ir sveši vēsturiskajai būvtradīcijai un disharmonē ar vēsturiskajiem jumtu iesegumiem, to formu, faktūru un krāsu. Katrs gadījums ir saskaņojams ar Būvvaldi;

622.6.3. jumtu ainavā aizliegts izmantot logus jumta plaknēs un jumta plaknes stiklojuma logus, ja tie uztverami no publiskās ārtelpas vai skatā no ielas, izņemot esošo ēku kāpņu telpu virsgaismas un atsevišķus jaunbūves gadījumus, kad šo elementu pielietojums ir noteikts būvprojektēšanas nosacījumos, ja tas vizuāli nemazina vēsturiskās pilsētvides vērtību, kas tiek atsevišķi izvērtēts būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes gaitā, izvērtējot katras konkrētās ēkas novietni pilsētvidē un atbilstošo jumta ainavu;

622.6.4. aizliegts veidot asimetriskus divslīpņu jumtu apjomus, kas balstīti uz dažāda augstuma sānu fasādēm vienā apjomā, aizliegts veidot nesimetriskus mezonīnus un jumta izbūves;

622.6.5. atjaunojamo ēku jumtu izbūves veido ar simetrisku divslīpņu, vienslīpņu vai izliektu jumtu atbilstoši katras ēkas arhitektūras stilam un kvartāla kontekstam. Nav pieļaujama identisku izbūvju veidošana teritorijās, kuras ir pārskatāmas no viena skatu punkta publiskā ārtelpā;

622.6.6. jumta izbūvju krāsojumu pielāgo ēkas jumta vai fasādes krāsojumam;

622.6.7. vienā ēkas jumta plaknē atļautas viena veida izbūves;

622.6.8. atjaunojot, mainot vai no jauna izbūvējot jumta segumu paredzēt robdēli un dekoratīvu koka dzegu, ja ēkai šie elementi vēsturiski ir bijuši;

622.6.9. ja ēkai vēsturiski ir bijusi mūrēta dzega, to jāsaglabā nepārveidotu, vai arī jāatjauno, ja tā ir zudusi;

622.6.10. ja tiek ieklāts cinkots skārda jumta segums, var tikt izmantotas rūpnieciski sagatavotas valcētā skārda loksnes bez redzamām papildus rūpnieciskām stiprinājumu detaļām un gofrējumiem, kas amatnieciski tiek savalcētas. Skārds var tikt krāsots pēc 2 gadiem, krāsas toni saskaņojot Būvvaldē;

622.6.11. vēsturiskām ēkām pielietot amatnieciski izgatavotas cinkota skārda notekrenes ar šķērsgriezuma diametru līdz 120 mm. Atkāpe no apaļa notekreņu šķērsgriezuma un/vai diametra pieļaujama gadījumā, ja tiek atjaunotas esošas vēsturiskās notekrenes. Nav pieļaujama rūpnieciski izgatavotu un/vai rūpnieciski krāsotu notekreņu un to stiprinājumu (āķi, skavas) pielietošana;

622.6.12. vēsturiskām ēkām jumtu segumam nav pieļaujama viļņotā, kā arī māla un betona dakstiņus imitējoša skārda lietošana. Tradicionāli vēsturiskā jumtu ainavā lokšņu skārda segumus ieteicams krāsot tumši zaļā, sarkanbrūnā, tumši pelēkā vai melnā krāsā;

622.6.13. jaunceltnēm nav pieļaujami plakani jumti;

622.6.14. esošo ēku jumtu stāvu izbūve atļauta, ja tā nedisharmonē ar ēkas ārējo izskatu. Jumta logu izvietojums un veids pieskaņojams ēkas arhitektūrai. Galvenajās fasādēs nav pieļaujami jumta logi, kam aploda un stiklojums ir vienā plaknē ar jumta slīpi.

622.7. Skursteņi:

622.7.1. skursteņus jāmūrē atbilstoši būvtradīcijai;

622.7.2. nav pieļaujams būvtradīcijai neatbilstoša augstuma un izskata skursteņi, kā arī, kas traucē vēsturisku ēku vai nozīmīgas pilsētvides uztverei, izņēmuma gadījumus saskaņot ar Būvvaldi.

622.8. Papildus detaļas:

622.8.1. jāatjauno ēku vēsturiskās detaļas (slēģi, metāla kalumi, balkoni, logu dalījums u.tml.);

622.8.2. aizliegtas plastikāta un rūpnieciski krāsota metāla lietus ūdens notekcaurules. Ja vēsturiski ir bijuši notekcauruļu dekoratīvie elementi, tos ir jāatjauno, notekcauruļu aizsargrežģu maksimālais augstums – 1,8 m, attālums no caurules 3 – 4 cm, to apakšējā daļa nedrīkst būt atliekta uz ietves pusi vairāk kā 0,25 m no ēkas fasādes;

622.8.3. skatlogu markīzes ir ne vairāk kā divu skatlogu platumā, salokāmas, izgatavotas no tekstilmateriāla vai koka, krāsa – saskaņota ar fasādes krāsojumu;

622.8.4. ēkās, kur konstatētas vēsturiski iebūvētas koka aizlaides (rullo mehānisms), tās jāsaglabā un jāatjauno. Aizliegta aizlaižu stiprināšana pie ārsienas ielas pusē virs loga vai durvīm;

622.8.5. aizliegta jaunu elektroinstalācijas vai komunikāciju kabeļu izvietošana pie vēsturisku ēku fasādēm tieši vai ar citu konstrukciju palīdzību. Ēkas apsaimniekotājam jānodrošina stiprinājuma detaļu un konstrukciju noņemšana no ēku fasādēm, ja tiek nomontēti esoši elektroinstalācijas vai komunikāciju kabeļi, kas izvietoti pie šiem stiprinājumiem;

622.8.6. dekoratīvie fasādes elementi ir jāveido no materiāla, kurus pielietoja vēsturiski – mūrēti ķieģeļi vai koks (piemēram, starpdzega), nav pieļaujams veidot tos butaforiskus, piemēram no putupolistirola vai cita siltumizolācijas materiāla.

622.9. Apgaismes ķermeņi:

622.9.1. ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus, pie stabiem vai ēkām (rakstiski saskaņojot ar ēkas īpašnieku vai valdītāju) piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem, katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās;

622.9.2. gar ielām jāizvieto 20.gs. sākumam raksturīgi vai apbūves stilistikai atbilstoši apgaismes ķermeņi, kuru izvietošana un veids saskaņots Būvvaldē;

622.9.3. pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsargjoslā ielas apgaismojumam paredzēt siltas gaismas spektru.

622.10. Palīgēkas:

622.10.1. nedrīkst atrasties uz ielas sarkanās līnijas, kā arī priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;

622.10.2. īslaicīgas lietošanas būvēm un palīgēkām (izņemot siltumnīcas), t.sk., mazēkām ir jāievēro visas šajos Apbūves noteikumos noteiktās prasības;

622.10.3. ēkām zemes vienības dziļumā, un kas nav redzamas no publiskās ārtelpas, pieļaujami arī lubu, dēļu, skaidu jumti.

622.11. Žogi:

622.11.1. žogiem (ja tādi vēsturiski konkrētā vietā ir bijuši) gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar vēsturiskās apbūves tradīcijām, apbūves arhitektūru un kaimiņu zemes vienību žogu un vārtu veidolu;

622.11.2. gar ielas malu ir atļauti ēkas tipoloģijai atbilstoši vertikālu koka latu un dēļu vai metāla kalumu žogi ar apmestiem vai akmens, vai māla ķieģeļu stabiem vai koka un metāla kombinēti žogi, vai dzīvžogi;

622.11.3. paredzēt žogu atjaunošanu vēsturiskajā (pirms 1940. gada) izskatā un augstumā, risinājumu pamatot ar vēsturiskajiem materiāliem;

622.11.4. jaunu žogu izbūvēšanas gadījumā žoga izbūve veicama pēc Būvvaldē saskaņota būvprojekta vai skices;

622.11.5. aizliegts izvietot žogus ielas pusē ārpus iedibinātas būvlaides;

622.11.6. nav pieļaujama žogu izveide, kuru dēļi ir no abām pusēm;

622.11.7. aizliegti blīvi (virs 80%) koka, metāla, betona lējuma žogi;

622.11.8. nevar tikt pielietoti plastikāta materiāla žogi.

622.12. Papildus nosacījumi:

622.12.1. atkritumu konteinerus, izvieto zemes vienības iekšpagalmā tā, lai no ielas tie būtu pēc iespējas mazāk redzami;

622.12.2. atļauts uzstādīt maza izmēra ceļa zīmes;

622.12.3. izvietojot reklāmu, vizuālās komunikācijas objektus, jāievēro 20.gs. pirmās puses stilistika, izgatavošanas paņēmieni un vēsturiskās fotofiksācijas, tai jābūt pielāgotai ēkas arhitektūrai;

622.12.4. nav pieļaujami vizuālās komunikācijas objekti:

622.12.4.1. slietņi ar intensīvas pakāpes spīdīgām konstrukcijām;

622.12.4.2. atstarojošas krāsas un no iekšpuses izgaismoti vizuālās komunikācijas objekta paneļi (gaismas kastes);

622.12.4.3. telpiski burti;

622.12.4.4. kustīgi skaņu objekti;

622.12.4.5. neona gaismas;

622.12.4.6. baneri (pieļaujami tikai uz pasākumu laika posmu vai īpašos gadījumos, kā īslaicīga reklāma, informācija utt.);

622.12.4.7. atstarojošas krāsas, spoguļplēves;

622.12.4.8. vizuālās komunikācijas objekti pie apgaismes stabiem;

622.12.4.9. aizliegts izvietot reklāmu uz ēku gala fasādēm;

622.12.4.10. aizliegts pilnībā aizlīmēt skatlogu necaurredzamā veidā (maksimāli pieļaujamais apjoms – 50% vienam skatlogam), kā arī izvietot informāciju, pielīmējot skatlogā no iekšpuses izdrukas un uzrakstus uz papīra, kā reklāmas pagaidu risinājumu;

622.12.4.11. aizliegts izvietot politiska rakstura reklāmu.

622.12.5. izvietojot reklāmu pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, jāievēro šādi nosacījumi:

622.12.5.1. aizliegts izvietot reklāmu uz ēku jumtiem;

622.12.5.2. reklāma nedrīkst dominēt pār apkārtējo apbūvi, kolorītu un izgaismojumu;

622.12.5.3. reklāmas kompozīcijai jābūt līdzsvarotai, tā nedrīkst būt agresīva un nedrīkst izmantot nesamērīgi palielinātus elementus;

622.12.5.4. reklāmai jābūt bez redzamiem montāžas stiprinājumiem;

622.12.5.5. reklāmas izvirzījums no būvlaides nedrīkst būt lielāks par 0,9 m un nedrīkst pārsniegt ietves platumu, Reklāmas objekta apakšējā mala atrodas ne zemāk kā 2,50 m augstumā no zemes.

7.4. PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDEI

(Apakšnodaļa svītrota ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

623. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

624. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

4. pielikums

5. pielikums

6. pielikums

7. pielikums

8. pielikums

9. pielikums

10. pielikums

11. pielikums