1. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

2. Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu augkopības nozares attīstību un lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu, lai pasargātu valsti no augu karantīnas organismu izraisītu slimību uzliesmojumiem, sekmētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veicinātu augu un to produktu konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

3. Dienests pilda šādas funkcijas:

3.1. uzrauga un kontrolē augu aizsardzības un fitosanitāros pasākumus;

3.2. nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību reģistrēšanu augu šķirņu aizsardzības jomā un veic citas ar augu šķirņu aizsardzību saistītas darbības;

3.3. uzrauga un kontrolē sēklu un augu šķirņu apriti;

3.4. uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti un lietošanu;

3.5. pilda kompetentās iestādes funkcijas augu aizsardzības, fitosanitārās, bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un mēslošanas līdzekļu aprites jomā;

3.6. nodrošina valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai nepieciešamo prasību uzraudzību vides, klimata pārmaiņu, augu veselības un sēklu kvalitātes jomā;

3.7. iegūst, pārvalda un uztur datus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām;

3.8. veic oficiālo kontroli lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un augu pavairošanas materiāla aprites un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas jomā;

3.9. informē un izglīto sabiedrību par augu aizsardzības un fitosanitārajiem pasākumiem, drošu mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī kaitīgo organismu ierobežošanu integrētajā lauksaimniecībā un citiem dienesta kompetencē esošiem jautājumiem;

3.10. pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

4. Lai izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, dienests veic šādus uzdevumus:

4.1. ņem paraugus karantīnas organismu un reglamentēto nekarantīnas organismu diagnostikai un nosaka fitosanitāros pasākumus to apkarošanai vai ierobežošanai;

4.2. izstrādā augu karantīnas organismu apsekojuma programmas, ārkārtas situācijas plānus un rīcības plānus prioritāro karantīnas organismu izskaušanai, kā arī organizē ārkārtas situācijas plānu modelējošās mācības;

4.3. īsteno pagaidu fitosanitāros pasākumus, lai novērstu iespējami bīstama kaitīgā organisma izplatību;

4.4. veic kaitīgo organismu riska analīzi;

4.5. iesniedz Eiropas Komisijā pieteikumu teritorijas atzīšanai par aizsargājamu zonu attiecībā uz noteiktu kaitīgo organismu;

4.6. izveido un uztur datubāzi par invazīvo augu sugu izplatību un nodrošina šo sugu valsts uzraudzību un monitoringu;

4.7. izsniedz šādas atļaujas:

4.7.1. veikt fitosanitāro kontroli kontrolpunktos;

4.7.2. kontrolēt koksnes iepakojamo materiālu atzītās kontroles vietās;

4.7.3. sertificēt koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesu, kā arī marķēt koksnes iepakojamo materiālu;

4.7.4. ievest karantīnas organismus, augus un augu produktus invazīvo augu sugu oficiālai testēšanai, zinātniskiem un izglītības mērķiem, izmēģinājumiem, šķirņu veidošanai vai selekcijai;

4.7.5. izveidot karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksus un uzraudzīt to darbību;

4.7.6. lietot un drukāt augu pases;

4.7.7. augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai;

4.7.8. augu aizsardzības līdzekļu lietošanā un izplatīšanā iesaistīto personu un augu aizsardzības konsultantu apmācībai;

4.7.9. augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai pētniecības un attīstības mērķiem;

4.7.10. augu aizsardzības līdzekļu paralēlai tirdzniecībai;

4.7.11. augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū ierobežotai un kontrolētai lietošanai īpaša apdraudējuma gadījumā;

4.7.12. sēklu maisījumu tirdzniecībai dabiskās vides saglabāšanai;

4.7.13. uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām;

4.7.14. tādu šķirņu sēklu tirgošanai, kuras nav iekļautas Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts augu šķirņu katalogā, bet par kurām ir iesniegts iesniegums to iekļaušanai augu šķirņu katalogā;

4.7.15. konvencionālo sēklu un veģetatīvā pavairošanas materiāla izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā;

4.7.16. augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudei;

4.7.17. augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes izmēģinājumu veikšanai;

4.7.18. mēslošanas līdzekļu un substrātu ievešanai vai tirdzniecībai;

4.7.19. augu aizsardzības līdzekļa izsmidzināšanai no gaisa;

4.8. nodrošina augu un augu produktu fitosanitāro sertifikāciju eksportam;

4.9. izsniedz augu pases augu, augu produktu un citu objektu izplatīšanai;

4.10. nodrošina augļaugu, dekoratīvo kultūru un dārzeņu pavairojamā materiāla sertifikāciju un aprites uzraudzību;

4.11. pārbauda profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru kvalifikāciju;

4.12. ņem augu aizsardzības līdzekļu paraugus darbīgo vielu klātbūtnes noteikšanai un augu aizsardzības līdzekļu kvalitātes kontrolei;

4.13. uzrauga augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu izmantošanu un atzīst citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtus augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas sertifikātus;

4.14. sagatavo augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu novērtējuma ziņojuma projektu un iesniedz to Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē, kā arī iesniedz Eiropas Komisijā pieteikumu darbīgās vielas apstiprināšanai, apstiprinājuma pārskatīšanai vai atcelšanai un pieprasa Eiropas Komisijai atļauju papildu frāžu lietošanai augu aizsardzības līdzekļa marķējumā;

4.15. novērtē augu aizsardzības līdzekļus un dzīvos organismus un reģistrē tos Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā;

4.16. lemj par augu aizsardzības līdzekļu lietojuma jomas paplašināšanu maziem lietojumiem;

4.17. izvērtē augu aizsardzības līdzekļu iespējamo kaitīgo vai nevēlamo iedarbību un, ja nepieciešams, veic pagaidu ārkārtas pasākumus;

4.18. apkopo un sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei datus par tirgū laistajiem augu aizsardzības līdzekļiem;

4.19. pilda normatīvajos aktos noteiktās administratīvās funkcijas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu sastāvā esošo bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu;

4.20. apkopo informāciju par kaitīgajiem organismiem, prognozē kaitīgo organismu attīstību, informē sabiedrību par to izplatību un sniedz ieteikumus to ierobežošanai un apkarošanai;

4.21. apstiprina Latvijā veikto šķirnes pārbaužu rezultātus un atzīst citās Starptautiskās jauno augu šķirņu aizsardzības savienības dalībvalstīs veikto šķirnes pārbaužu rezultātus;

4.22. lemj par šķirnes nosaukuma reģistrāciju un šķirnes iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā, kā arī nodrošina Latvijā reģistrēto augu šķirņu iekļaušanu Eiropas Savienības kopējā šķirņu katalogā un Eiropas Savienības kopējā augļu koku un ogulāju šķirņu sarakstā;

4.23. lemj par selekcionāra tiesību piešķiršanu un reģistrē licences līgumus selekcionāru tiesību jomā;

4.24. materiāltehniski nodrošina Nacionālās augu šķirņu padomes darbību;

4.25. sertificē sēklas un novērtē sēklu kvalitāti;

4.26. veic sēklu iesaiņojuma noslēgšanas un etiķetēšanas valsts uzraudzību un kontroli;

4.27. īsteno Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas shēmas labības, stiebrzāļu un tauriņziežu šķirņu sertifikācijā sēklu apritei starptautiskajā tirgū, kā arī piedalās sēklu kvalitātes salīdzinošajās pārbaudēs un pētījumos;

4.28. uztur oriģinālo sēklu paraugus;

4.29. izvērtē iespējamo attiecīgās šķirnes audzēšanas kaitējumu un pieņem lēmumu par attiecīgās šķirnes audzēšanas aizliegšanu valsts teritorijā;

4.30. lemj par mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrāciju un iekļaušanu paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā, kā arī izvērtē mēslošanas līdzekļu un substrātu atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu;

4.31. kontrolē mēslošanas līdzekļu un substrātu kvalitātes atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļu apriti;

4.32. īsteno augsnes minerālā slāpekļa monitoringu un sniedz ieteikumus slāpekļa papildmēslojuma devu korekcijai lauksaimnieciskās darbības izraisīta ūdens, augsnes un gaisa piesārņojuma novēršanai;

4.33. kontrolē mēslošanas līdzekļu lietošanas atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par ūdens, augsnes un gaisa aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma;

4.34. sniedz Lauku atbalsta dienestam normatīvajos aktos noteikto informāciju, kas nepieciešama, lai administrētu Eiropas Savienības tiešos maksājumus lauksaimniekiem;

4.35. atbilstoši kompetencei pieņem lēmumus par de minimis atbalsta piešķiršanu;

4.36. nodrošina augšņu agroķīmisko izpēti reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā, kā arī pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma nosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņas;

4.37. veic oglekļa monitoringu;

4.38. lemj par personas iekļaušanu Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā un kontrolē integrētās audzēšanas prasību ievērošanu;

4.39. uzrauga ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu, kā arī kontrolē šo kultūraugu šķirņu sēklu un augu pavairošanas materiāla apriti;

4.40. pilda references laboratorijas funkcijas augu karantīnas un reglamentēto nekarantīnas organismu noteikšanā, kā arī sniedz laboratoriskos pakalpojumus sēklu un augsnes kvalitātes jomā;

4.41. uztur un pārrauga Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu, kurā integrētas normatīvajos aktos noteiktās datubāzes;

4.42. sniedz maksas pakalpojumus savā darbības jomā;

4.43. piedalās Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Starptautiskās jauno augu šķirņu aizsardzības savienības, Kopienas augu šķirņu biroja, Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas, Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas un Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas darba grupu un komiteju sanāksmēs;

4.44. sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm un sniedz tām informāciju, izmantojot arī Eiropas Komisijas izveidoto Elektronisko oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmu;

4.45. atbilstoši kompetencei veic administratīvo pārkāpumu procesu;

4.46. sniedz atzinumus par citu iestāžu sagatavotajiem dienesta kompetencē esošajiem normatīvo aktu projektiem;

4.47. nodrošinot dienesta rīcībā esošās vispārpieejamās informācijas pieejamību sabiedrībai, izskata privātpersonu informācijas pieprasījumus, kā arī, ievērojot labas pārvaldības principu, pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai dienesta tīmekļvietnē;

4.48. izskata dienestam adresētos dokumentus, kas satur lūgumus, sūdzības, priekšlikumus vai jautājumus, un nodrošina personu pieņemšanu;

4.49. savas kompetences jomās organizē un veic apmācības izglītības iestādēs, kā arī nevalstisko organizāciju, starptautisko institūciju un organizāciju pārstāvjiem un ekspertiem;

4.50. piedalās Eiropas Savienības starptautiskajos mērķsadarbības projektos savas kompetences jomās;

4.51. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami dienesta darbības nodrošināšanai;

4.52. saglabā dienesta bilancē esošos valsts īpašumus;

4.53. veic zinātniskās pētniecības darbu augsnes zinātnē un analītiskajā ķīmijā, kā arī saistībā ar augiem kaitīgajiem organismiem;

4.54. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz priekšlikumus par dienesta uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

4.55. pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

5. Dienests atbilstoši kompetencei var:

5.1. sagatavot un iesniegt Zemkopības ministrijā priekšlikumus par īstenojamiem pasākumiem dienesta kompetences jomā;

5.2. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

5.3. sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī citiem sabiedrības pārstāvjiem, starptautiskajām institūcijām un organizācijām, to pārstāvjiem un ekspertiem, tostarp slēgt sadarbības līgumus ar ārvalstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām;

5.4. normatīvajos aktos par maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā saņemt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem;

5.5. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumus un izdot administratīvos aktus;

5.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

6. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta direktors. Dienesta direktors izveido dienesta iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmu.

7. Dienesta direktoram ir tiesības atcelt dienesta amatpersonu lēmumus, kā arī iekšējos normatīvos aktus.

8. Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šādā kārtībā:

8.1. reģionālo nodaļu amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgā departamenta direktoram, izņemot šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētos gadījumus. Departamenta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

8.2. reģionālo nodaļu amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību, kas saistīta ar augu aizsardzības līdzekļu vai mēslošanas līdzekļu (substrātu) izplatīšanas apturēšanu vai aizliegšanu, var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu galvenajam inspektoram. Galvenā inspektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

8.3. departamenta amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgā departamenta direktoram. Departamenta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

8.4. citu struktūrvienību izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu galvenajam inspektoram. Galvenā inspektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

8.5. departamenta direktora un galvenā inspektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

8.6. dienesta direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Zemkopības ministrijā. Zemkopības ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

9. Lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu var pārsūdzēt šādā kārtībā:

9.1. reģionālo nodaļu amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību galvenajam inspektoram. Galvenā inspektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā;

9.2. galvenā inspektora pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

10. Dienesta finanšu līdzekļus veido:

10.1. dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;

10.2. ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

10.3. Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu finansējums.

11. Dienests sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un gada publisko pārskatu. Dienesta direktors ne retāk kā reizi gadā sniedz zemkopības ministram dienesta darbības pārskatu. Zemkopības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt dienesta darbības pārskatu.

12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumus Nr. 944 "Valsts augu aizsardzības dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 185. nr.; 2013, 119. nr.).