1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. reģistrācijas kārtību, kādā Bauskas novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) sniedz palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, izīrējot pašvaldībai piederošas vai uz likumīgā pamata lietojumā esošas dzīvojamās telpas (turpmāk – palīdzība);

1.2. sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību;

1.3. palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

1.4. dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtību kvalificētiem speciālistiem;

1.5. lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

2. Pašvaldība sniedz palīdzību atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Palīdzības likums), citos normatīvajos aktos un noteikumos noteiktajā kārtībā.

3. Bauskas novada pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – komisija) viena mēneša laikā izskata personu iesniegumus par palīdzības sniegšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, noteikumiem un sagatavo lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Precizēts 31.03.2022.)

4. Nepieciešamības gadījumā komisija ir tiesīga lemt par jautājuma izskatīšanas atlikšanu līdz visu nepieciešamo dokumentu saņemšanai, lai nodrošinātu pilnīgu situācijas izvērtējumu un palīdzības sniegšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un noteikumiem.

(Precizēts 31.03.2022.)

5. Komisija ir tiesīga atcelt tās pieņemto lēmumu par palīdzības sniegšanu, ja papildus konstatēti fakti, kas liedz palīdzības sniegšanu dzīvokļu jautājumos.

(Precizēts 31.03.2022.)

6. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personai, kura ir deklarējusi savu dzīvesvietu Bauskas novada administratīvajā teritorijā un kuras īpašumā vai valdījumā nav dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa, izņemot Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 3., 5. punktā norādītās personas, kā arī noteikumu 25., 26. punktā norādītos speciālistus.

(Precizēts 31.03.2022.)

7. Pašvaldība veido šādus palīdzības reģistrus:

7.1. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai, personām, kas nodrošināmas ar palīdzību pirmām kārtām (1. reģistrs);

7.2. sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai (2. reģistrs);

7.3. īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu (3. reģistrs);

7.4. kvalificētu speciālistu nodrošināšana ar dzīvojamām telpām (4. reģistrs).

8. Persona, kura ir tiesīga saņemt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, pašvaldībā iesniedz iesniegumu (turpmāk – iesniegums) un uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Iesniegumu aizpilda un paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību.

(Precizēts 31.03.2022.)

9. Papildus noteikumu 8. punktā norādītajam iesniegumam pievieno: (Precizēts 31.03.2022.)

9.1. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās personas:

9.1.1. tiesas sprieduma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, atvasinājumu, uzrādot oriģinālu;

9.1.2. pensijas vecumu sasniegušas vai politiski represētās personas apliecības vai atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti atvasinājumu, uzrādot oriģinālu;

9.2. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 4. punktā minētās personas:

9.2.1. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta atvasinājumu, uzrādot oriģinālu;

9.2.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas.

9.3. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 4.¹ punktā minētās personas – politiski represētās personas apliecības atvasinājumu, uzrādot oriģinālu;

9.4. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā minētās personas – izziņu par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas atvasinājumu, kurā norādīts faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks, uzrādot oriģinālu.

10. Pēc iesnieguma un noteikumu 9. punktā norādīto dokumentu saņemšanas un informācijas precizēšanas, komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem: (Precizēts 31.03.2022.)

10.1. par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu attiecīgajā palīdzības reģistrā;

10.2. par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību.

11. Personas, kuras saskaņā ar noteikumu 10.1. apakšpunktu atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību, tiek reģistrētas iesniegumā norādītajā palīdzības reģistrā tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu.

(Precizēts 31.03.2022.)

12. Ne retāk kā reizi gadā komisija pārbauda palīdzības reģistros iekļautos datus, vai personas ir saglabājušas tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā komisijai ir tiesības lūgt palīdzības reģistrā reģistrētajai personai sniegt aktuālo informāciju.

13. Katru gadu pēc stāvokļa 1. martā komisija precizē palīdzības reģistrā iekļautos datus un lemj par personas palīdzības kārtas numuru pārreģistrēšanu.

14. Persona tiek izslēgta no attiecīgā palīdzības reģistra brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par dzīvojamās telpas izīrēšanu attiecīgajai personai.

15. Dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz laiku līdz vienam gadam, iekļaujot līgumā saistību, ka īrniekam ir tiesības lūgt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu no jauna, ja nav zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu saņemt pašvaldības palīdzību atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un tiek pildīti īres līguma nosacījumi.

16. Pašvaldība neatliekami sniedz palīdzību šādā kārtībā: (Precizēts 31.03.2022.)

16.1. Palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētās personas palīdzības saņemšanai iesniedz pašvaldībā iesniegumu un dokumentu, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas esamību (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts), ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas;

16.2. Pēc noteikumu 16.1. apakšpunktā iesnieguma saņemšanas:

16.2.1. pašvaldības izpilddirektors ne ilgāk kā 5 darba dienu laikā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu Palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

16.2.2. pašvaldības iestādes "Bauskas novada administrācija" Bauskas novada Būvvalde (turpmāk – Būvvalde) Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā izvērtē, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot, un komisija, pamatojoties uz Būvvaldes atzinumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

16.2.2.1. lēmumu par pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama;

16.2.2.2. lēmumu par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama pašvaldībai piederoša vai tās nomāta dzīvojamā telpa.

17. Sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu, papildus Palīdzības likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā minētajām personām, pašvaldība izīrē personai, kura saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma tiesību normām, tiek izlikta no īrētās dzīvojamās telpas par īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parādiem, pamatojoties uz tiesas spriedumu un, ja:

17.1. tā ir sasniegusi pensijas vecumu vai ir persona ar invaliditāti,

17.2. ar personu kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns.

18. Persona, kura vēlas saņemt noteikumu 17. punktā paredzēto palīdzību iesniedz pašvaldībā iesniegumu un papildus pievieno šādus dokumentus: (Precizēts 31.03.2022.)

18.1. tiesas sprieduma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, atvasinājumu, uzrādot oriģinālu;

18.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma par invaliditāti; pensijas vecumu sasniegušas personas apliecības atvasinājumu, uzrādot oriģinālu, ja pašvaldības rīcībā nav informācijas un objektīvu iemeslu dēļ to nevar iegūt.

19. Sociālie dzīvokļi vai sociālās dzīvojamās telpas personām tiek izīrētas, ņemot vērā iesniegumu iesniegšanas secību.

20. Ja persona ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu, bet ir izteikusi vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvokli, noslēdzot jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā, komisija atceļ dzīvoklim vai dzīvojamai telpai sociālā dzīvokļa statusu un noslēdz dzīvojamās telpas īres līgumu.

21. Lēmumu par sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanu pieņem komisija.

22. Personai, kura īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu, ir tiesības lūgt īrēto dzīvojamo telpu apmainīt:

22.1. pret mazāku vai mazāk labiekārtotu neapdzīvotu dzīvojamo telpu, ja personai par dzīvojamo telpu ir īres maksas un maksājumu, kas saitīti ar dzīvojamās telpas lietošanu parāds un persona piekrīt noslēgt vienošanos par parāda samaksu;

22.2. personas veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama dzīvojamā telpa ēkas zemākā stāvā;

22.3. pret citu pašvaldības dzīvojamo telpu, pašvaldības izīrēto telpu īrniekiem par to savstarpēji rakstiski vienojoties, ja personām par dzīvojamām telpām nav īres maksas un/vai maksājumu, kas saitīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, parādu.

23. Persona, kura vēlas saņemt noteikumu 22. punktā paredzēto palīdzību, iesniedz pašvaldībā iesniegumu un pievieno šādus dokumentus: (Precizēts 31.03.2022.)

23.1. vienošanās par parāda samaksu kopiju, ja tāda ir noslēgta;

23.2. ģimenes ārsta izrakstīts dokuments, kas apliecina, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa, ja apmaiņa tiek prasīta noteikumu 22.2. apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

24. Lēmumu par dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pieņem komisija.

25. Pašvaldības dome ar atsevišķu lēmumu nosaka konkrētai dzīvojamai telpai kvalificētam speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu.

26. Ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomās, kuru veikšanai nepieciešami speciālisti pašvaldībā, tiek noteiktas šādas nozares:

26.1. veselības un sociālā aprūpe;

26.2. izglītība;

26.3. kultūra;

26.4. inženierzinātņu nozare.

27. Pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, kura ir noslēgusi darba līgumu ar speciālistu vai ir uzaicinājusi speciālistu dibināt darba tiesiskās attiecības, iesniedz pašvaldībā iesniegumu, kurā pamato nepieciešamību izīrēt dzīvojamo telpu speciālistam. Iesniegumam jāpievieno šādi dokumenti: (Precizēts 31.03.2022.)

27.1. speciālista iesniegums, kurā norādīts ģimenes sastāvs un pašreizējā dzīvesvieta;

27.2. darba līguma vai darba devēja uzaicinājuma dibināt darba tiesiskās attiecības kopija;

27.3. speciālista kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija;

27.4. citi dokumenti, kas pamato iesniegumā izteikto lūgumu.

28. Lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu un/vai īres līguma pagarināšanu pieņem komisija.

29. Komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt pašvaldības domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

30. Pašvaldības domes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

31. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

32. Persona, kura līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrēta palīdzības saņemšanai kādā no Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku apvienības pārvaldes palīdzības reģistriem, netiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja nav zuduši tiesiskie apstākļi, kas ir bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai. 

33. Ar noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē:

33.1. Bauskas novada domes 27.05.2010. saistošie noteikumi Nr. 13 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

33.2. Rundāles novada domes 2009. gada saistošie noteikumi Nr. 8 "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā";

33.3. Vecumnieku novada domes 2014. gada 29. decembra saistošie noteikumi Nr. 10 "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā Vecumnieku novadā".