Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 203
Rīgā 2022. gada 29. martā (prot. Nr. 18 21. §) Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta traktortehnikas un tās piekabju valsts tehniskā apskate un tehniskā kontrole uz ceļiem, prasības traktortehnikas un tās piekabju tehniskajam stāvoklim, kā arī šo prasību izpildes novērtēšanas kritērijus. 2. Noteikumi neattiecas uz traktortehniku, ko izgatavotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē un kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par traktortehnikas un tās piekabju reģistrāciju ir reģistrēta Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā (turpmāk – aģentūra) kā speciālā traktortehnika. 3. Traktortehnikas un tās piekabju valsts tehniskā apskate (turpmāk – tehniskā apskate) veicama ne vēlāk kā piecas dienas pēc traktortehnikas vai tās piekabes pirmreizējās reģistrācijas un turpmāk atbilstoši termiņam, līdz kuram traktortehnikai vai tās piekabei ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, bet ne retāk kā reizi gadā. Kalendāra mēnesi, līdz kuram traktortehnikai un tās piekabei atļauts piedalīties ceļu satiksmē, norāda tehniskās apskates uzlīmē (talonā). 4. Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētai jaunai traktortehnikai pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 16. panta 6.1 daļu. 5. Traktortehnikas, tās piekabes tehniskā stāvokļa un to aprīkojuma kontroli tehniskās apskates laikā un tehnisko kontroli uz ceļiem veic aģentūras inspektori (turpmāk – inspektori). 6. Tehnisko kontroli uz ceļiem inspektori veic kopīgi ar Valsts policijas darbiniekiem saskaņā ar aģentūras un Valsts policijas starpresoru vienošanos. 7. Tehnisko apskati veic pēc aģentūras noteiktā grafika inspektoru norādītā kontroles vietā. Par tehniskās apskates kontroles laiku un vietu aģentūra sniedz informāciju savā tīmekļvietnē (www.vtua.gov.lv). 8. Papildus šo noteikumu 7. punktā minētajam tehniskās apskates grafikam pēc abpusējas vienošanās tehnisko apskati var veikt individuāli klienta norādītajā vietā. Šajā gadījumā klients maksā transporta nodrošinājuma samaksu normatīvajā aktā par aģentūras publisko maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā. 9. Traktortehnikas un tās piekabes tehniskais stāvoklis un aprīkojums atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām par traktortehnikas un tās piekabju tehnisko stāvokli un aprīkojumu, kā arī normatīvajiem aktiem par traktortehnikas, tās piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un traktortehnikas un tās piekabju pārbūvi. 10. Veicot traktortehnikas un tās piekabes tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli tehniskajā apskatē un tehnisko kontroli uz ceļiem, pārbauda atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām. Inspektors konstatētos trūkumus, bojājumus vai neatbilstošu pielietojumu atkarībā no to nozīmīguma novērtē ar kādu no šādiem vērtējumiem: 10.1. nebūtisks trūkums vai bojājums, kas tieši neietekmē satiksmes, darba vai apkārtējās vides drošību (turpmāk – 1. vērtējums); 10.2. būtisks trūkums, bojājums vai neatbilstošs pielietojums, kas ietekmē apkārtējo vidi vai var ietekmēt darba vai satiksmes drošību (turpmāk – 2. vērtējums); 10.3. bīstams trūkums, bojājums vai neatbilstošs pielietojums, kas apdraud apkārtējo vidi, cilvēku veselību, dzīvību vai satiksmes drošību (turpmāk – 3. vērtējums) un kas aizliedz piedalīties ceļu satiksmē līdz pamatpārbaudes veikšanai. 11. Ja traktortehnikai vai tās piekabei nav konstatēti trūkumi, bojājumi vai neatbilstošs pielietojums, tās tehnisko stāvokli novērtē ar 0. vērtējumu. 12. Tehniskā apskate ietver: 12.1. traktortehnikas vai tās piekabes statusa pārbaudi; 12.2. traktortehnikas vadītāja statusa pārbaudi; 12.3. transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas kontroli; 12.4. administratīvo sodu un liegumu kontroli; 12.5. traktortehnikas vai tās piekabes reģistrācijas apliecības un traktortehnikas vadītāja apliecības kontroli; 12.6. tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli. 13. Traktortehnikas, tās piekabes tehniskā stāvokļa un to aprīkojuma kontrolē ir divi pārbaužu veidi: 13.1. pamatpārbaude – obligātā tehniskā pārbaude atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajam periodiskumam vai tehniskā pārbaude, kas tiek veikta, ja beidzies atkārtotai pārbaudei noteiktais termiņš vai ja saņemts 3. vērtējums, vai ja tehniskajā kontrolē uz ceļiem traktortehnikai vai tās piekabei konstatēti trūkumi, bojājumi vai neatbilstošs pielietojums, kas novērtēts ar 3. vērtējumu; 13.2. atkārtotā pārbaude – tehniskā pārbaude 30 dienu laikā pēc pamatpārbaudes, ja pamatpārbaudē konstatēti trūkumi, bojājumi vai neatbilstošs pielietojums, kas novērtēts ar 2. vērtējumu. 14. Atkārtotās pārbaudes laikā galvenokārt kontrolē to trūkumu vai bojājumu novēršanu, kuri konstatēti pamatpārbaudē. Ja traktortehnikai vai tās piekabei pēc pamatpārbaudes ir radušies citi acīmredzami trūkumi, bojājumi vai neatbilstošs pielietojums, inspektors tos novērtē saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu. 15. Traktortehnikas vai tās piekabes tehnisko kontroli uz ceļiem veic tādā apjomā, kādu atļauj kontroles vietā pieejamās iekārtas, bet ne lielākā apjomā kā pamatpārbaudē. 16. Tehniskās apskates protokols tiek noformēts tehniskās apskates vietā elektroniski vai papīra formā un izsniegts kontroles vietā traktortehnikas uzrādītājam. 17. Aģentūra elektroniski noformēto tehniskās apskates protokolu nosūta traktortehnikas vai tās piekabes īpašniekam (turētājam) zemkopības nozares e-pakalpojumu vietnē (https://epakalpojumi.zm.gov.lv/) un vienlaikus nodrošina tehniskās apskates protokola pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā tām personām, kurām ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. 18. Tehniskās apskates protokolā ietver: 18.1. ziņas par traktortehniku vai tās piekabi; 18.2. ziņas par traktortehnikas uzrādītāju; 18.3. ziņas par traktortehnikai vai tās piekabei konstatētajiem trūkumiem, bojājumiem vai neatbilstošu pielietojumu; 18.4. ziņas par traktortehnikas vai tās piekabes tehniskā stāvokļa un aprīkojuma novērtējumu; 18.5. izsniegtās tehniskās apskates uzlīmes (talona) numuru; 18.6. tā inspektora vārdu un uzvārdu, kurš veicis traktortehnikas vai tās piekabes tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli, kā arī viņa parakstu, ja tehniskās apskates protokolu izsniedz kontroles vietā; 18.7. traktortehnikas uzrādītāja parakstu, kas apliecina iepazīšanos ar traktortehnikas vai tās piekabes tehniskā stāvokļa vai aprīkojuma novērtējumu, ja tehniskās apskates protokolu izsniedz kontroles vietā. 19. Pirms tehniskās apskates traktortehnikas un tās piekabes uzrādītājs kontroles vietā inspektoram uzrāda traktortehnikas un tās piekabes reģistrācijas apliecību, personu apliecinošu dokumentu un samaksā par tehnisko apskati, ja samaksa nav veikta iepriekš. 20. Pēc nepieciešamo dokumentu uzrādīšanas un maksājumu veikšanas tiek uzsākta tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontrole. 21. Tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli neuzsāk, bet noformē atteikumu veikt traktortehnikas vai tās piekabes tehnisko apskati, ja: 21.1. nav spēkā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums; 21.2. beidzies traktortehnikas vai tās piekabes reģistrācijas apliecības derīguma termiņš; 21.3. beidzies traktortehnikas vadītāja apliecības derīguma termiņš; 21.4. neatbilstoša traktortehnikas vadītāja kategorija; 21.5. beidzies medicīniskās izziņas derīguma termiņš; 21.6. nav veikta maksa par tehnisko apskati, piemērotajiem administratīvajiem sodiem, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauts veikt tehnisko apskati; 21.7. traktortehnikas motors nav iedarbināms, izmantojot starteri vai palaides motoru, vai traktortehnika nespēj patstāvīgi pārvietoties; 21.8. piekabe nav mehāniski, elektriski un pneimatiski vai hidrauliski savienota ar traktortehniku. 22. Lai veiktu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli, traktortehnikas un tās piekabes uzrādītājs traktortehniku vai tās piekabi kopā ar tās reģistrācijas apliecību nodod inspektoram. Tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontrolei piekabi inspektoram nodod sakabē ar saderīgu traktortehniku nepieciešamo funkcionālo darbību pārbaudei. 23. Tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli sāk ar traktortehnikas un tās piekabes uzskaites tehnisko datu salīdzināšanu (turpmāk – datu salīdzināšana). 24. Ja ieraksti reģistrācijas apliecībā faktiski neatbilst uzrādītajai traktortehnikai vai tās piekabei, ja nav iespējams identificēt traktortehniku vai tās piekabi, ja konstatē viltojuma pazīmes identifikācijas numuros, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmē, inspektors rīkojas saskaņā ar aģentūras un Valsts policijas starpresoru vienošanos, turklāt tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli neturpina, noformē atteikumu veikt traktortehnikas vai tās piekabes tehnisko apskati un atsavina viltoto vai pašdarināto valsts reģistrācijas numura zīmi. 25. Pēc datu salīdzināšanas, izņemot šo noteikumu 24. punktā minētos gadījumus, esošo atļauju piedalīties ceļu satiksmē anulē, un inspektors no traktortehnikas vējstikla noņem iepriekšējās tehniskās apskates uzlīmi vai anulē tehniskās apskates talonu. 26. Traktortehnikas un tās piekabes tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli inspektors veic, izmantojot aģentūras rīcībā esošās diagnostikas palīgierīces un instrumentus. Konstatētos trūkumus, bojājumus vai neatbilstošu pielietojumu inspektors atzīmē tehniskās apskates protokolā, norādot vērtējumu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam. 27. Tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroles beigās inspektors, ievērojot konstatētos trūkumus, bojājumus vai neatbilstošu pielietojumu: 27.1. nosaka traktortehnikas un tās piekabes tehniskā stāvokļa un aprīkojuma novērtējumu; 27.2. saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu noformē tehniskās apskates protokolu; 27.3. noformē apskates uzlīmi (talonu); 27.4. izdara attiecīgu ierakstu traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā. 28. Ja traktortehnikai vai tās piekabei konstatēts trūkums, bojājums vai neatbilstošs pielietojums, inspektors par to sniedz skaidrojumu, lai pamatotu savu lēmumu, kā arī norāda uz trūkumu, bojājumu vai neatbilstošu pielietojumu, kuru nepieciešams novērst ekspluatācijas gaitā vai kura dēļ traktortehnikas vai tās piekabes ekspluatācija ir aizliegta. 29. Ja traktortehnikas vai tās piekabes tehniskais stāvoklis un aprīkojums atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām būtiskajām prasībām un 2. pielikuma prasību izpildes vērtēšanas kritērijiem un traktortehnikai vai tās piekabei nav konstatēti trūkumi, bojājumi vai neatbilstošs pielietojums, kas novērtējams ar 2. vai 3. vērtējumu, tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē un izsniegta tehniskās apskates uzlīme (talons). Tehniskās apskates uzlīmē (talonā) norāda: 29.1. traktortehnikas vai tās piekabes valsts reģistrācijas numuru; 29.2. termiņu, līdz kuram traktortehnikai vai tās piekabei atļauts piedalīties ceļu satiksmē. 30. Tehniskās apskates uzlīmi uzlīmē uz traktortehnikas priekšējā stikla (vējstikla) iekšpusē labajā augšējā stūrī. Par traktortehnikas piekabi un traktortehniku, kurai nav kabīnes, tās uzrādītājs saņem tehniskās apskates talonu. 31. Ja traktortehnikai vai tās piekabei konstatēti trūkumi, bojājumi vai neatbilstošs pielietojums, kas novērtēts: 31.1. ar 2. vērtējumu, tiek dota pagaidu atļauja 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē un izsniegta tehniskās apskates uzlīme (talons); 31.2. ar 3. vērtējumu, netiek dota atļauja vai pagaidu atļauja piedalīties ceļu satiksmē un tehniskās apskates uzlīme (talons) netiek izsniegta. 32. Traktortehnikas un tās piekabes īpašnieks (turētājs) novērš konstatētos trūkumus, bojājumus vai neatbilstošu pielietojumu un uzrāda traktortehniku vai tās piekabi atkārtotai pārbaudei. III. Tehniskās apskates uzlīmes (talona) izsniegšana traktortehnikai un tās piekabei, uzlīmes (talona) dublikāta izsniegšana un uzlīmes (talona) apmaiņa
33. Jaunai, iepriekš nereģistrētai traktortehnikai un tās piekabei, pamatojoties uz atbilstību apliecinošu dokumentu, tehniskās apskates uzlīmi (talonu) izsniedz bez tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroles, ja tā atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām būtiskajām prasībām. 34. Pārbūvētai traktortehnikai vai tās piekabei tehniskās apskates uzlīmi (talonu) izsniedz bez tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroles, ja tiek iesniegts derīgs pirmās vai otrās kategorijas pārbūves atzinums par traktortehnikas vai tās piekabes atbilstību pirmās (P1) vai otrās (P2) kategorijas pārbūves prasībām. 35. Ja iepriekš izsniegtā spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme (talons) ir nozaudēta vai bojāta vai ir mainīts traktortehnikas vējstikls, tehniskās apskates uzlīmes (talona) dublikātu izsniedz bez traktortehnikas vai tās piekabes tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroles, atstājot spēkā iepriekš noteikto termiņu, līdz kuram traktortehnikai vai tās piekabei ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē. 36. Ja ir mainījies traktortehnikas vai tās piekabes tehniskās apskates uzlīmē (talonā) norādītais valsts reģistrācijas numurs, tehniskās apskates uzlīmi (talonu) apmaina bez tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroles, saglabājot iepriekš noteikto termiņu, līdz kuram traktortehnikai vai tās piekabei atļauts piedalīties ceļu satiksmē. 37. Pirms tehniskās kontroles uz ceļa traktortehnikas vadītājs inspektoram uzrāda traktortehnikas un tās piekabes reģistrācijas apliecību, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecību, un nodod traktortehniku un tās piekabi tehniskajai kontrolei. 39. Ja ieraksti reģistrācijas apliecībā faktiski neatbilst attiecīgajai traktortehnikai vai tās piekabei, ja nav iespējams identificēt konkrēto traktortehniku vai tās piekabi, ja konstatētas viltojuma pazīmes identifikācijas numuros, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmē, inspektors noformē atteikumu veikt traktortehnikas vai tās piekabes tehnisko kontroli, rīkojas saskaņā ar aģentūras un Valsts policijas starpresoru vienošanos un atsavina viltoto vai pašdarināto valsts reģistrācijas numura zīmi. 40. Pēc datu salīdzināšanas, izņemot šo noteikumu 39. punktā minēto gadījumu, inspektors veic traktortehnikas un tās piekabes tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli. 41. Konstatētos trūkumus, bojājumus vai neatbilstošu pielietojumu inspektors atzīmē tehniskās kontroles protokolā. Tehniskās kontroles protokolā norāda arī šādu informāciju: 41.1. ziņas par traktortehniku un tās piekabi; 41.2. ziņas par traktortehnikas un tās piekabes uzrādītāju; 41.3. ziņas par traktortehnikas un tās piekabes tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kopējo novērtējumu; 41.4. tā inspektora vārdu un uzvārdu, kurš veic traktortehnikas un tās piekabes tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli. 42. Tehniskās kontroles beigās, ņemot vērā konstatētos trūkumus, bojājumus vai neatbilstoša pielietojuma vērtējumus, inspektors nosaka traktortehnikas un tās piekabes tehniskā stāvokļa vai aprīkojuma novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam un saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu noformē tehniskās kontroles protokolu. 43. Ja traktortehnikai vai tās piekabei konstatēti trūkumi, bojājumi vai neatbilstošs pielietojums, inspektors informē par turpmākajām darbībām un sniedz skaidrojumu par: 43.1. trūkumiem vai bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība turpmākajā traktortehnikas un tās piekabes ekspluatācijas gaitā; 43.2. trūkumiem, bojājumiem vai neatbilstošu pielietojumu, ko nepieciešams novērst; 43.3. bojājumiem, kuru dēļ traktortehnikas vai tās piekabes turpmāka piedalīšanās ceļu satiksmē ir aizliegta. 44. Ja traktortehnikai vai tās piekabei konstatēti trūkumi, bojājumi vai neatbilstošs pielietojums, kas novērtēts ar 2. vērtējumu, esošo atļauju piedalīties ceļu satiksmē anulē un inspektors no traktortehnikas vējstikla noņem iepriekšējās tehniskās apskates uzlīmi vai anulē tehniskās apskates talonu un dod pagaidu atļauju 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē. 45. Ja traktortehnikai vai tās piekabei konstatēti trūkumi, bojājumi un neatbilstošs pielietojums, kas novērtēts ar 3. vērtējumu, inspektors no traktortehnikas vējstikla noņem iepriekšējās tehniskās apskates uzlīmi vai anulē tehniskās apskates talonu. 46. Lai saņemtu atļauju piedalīties ceļu satiksmē, traktortehnikas vai tās piekabes īpašnieks (turētājs) novērš konstatētos trūkumus, bojājumus vai neatbilstošo pielietojumu un uzrāda traktortehniku vai tās piekabi atkārtotai pārbaudei vai pamatpārbaudei. 47. Atļauju piedalīties ceļu satiksmē anulē, ja: 47.1. traktortehnikai vai tās piekabei 30 dienu laikā netiek veikta atkārtotā pārbaude; 47.2. traktortehnikai vai tās piekabei atkārtotajā pārbaudē konstatē trūkumus, bojājumus vai neatbilstošu pielietojumu, kas novērtējams ar 2. vai 3. vērtējumu. 48. Lai atjaunotu atļauju piedalīties ceļu satiksmē, traktortehnikas un tās piekabes īpašnieks (turētājs) novērš konstatētos trūkumus, bojājumus vai neatbilstošu pielietojumu un uzrāda traktortehniku vai tās piekabi tehniskajai apskatei. 49. Ja traktortehnikas vai tās piekabes tehniskajā apskatē netiek konstatēti trūkumi, bojājumi vai neatbilstošs pielietojums, kas novērtējams ar 2. vai 3. vērtējumu, inspektors atjauno atļauju piedalīties ceļu satiksmē un traktortehnikas vai tās piekabes uzrādītājam izsniedz jaunu tehniskās apskates uzlīmi (talonu). 50. Ja traktortehnikas īpašnieks (turētājs) nepiekrīt traktortehnikas vai tās piekabes tehniskā stāvokļa novērtējumam, kas veikts valsts tehniskās apskates vai kontroles uz ceļiem laikā, traktortehnikas vai tās piekabes īpašnieks inspektora pieņemto lēmumu mēneša laikā no protokola sagatavošanas datuma var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. 51. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 13. janvāra noteikumus Nr. 30 "Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 10. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 181. nr.). 52. Šo noteikumu 1. pielikuma 12., 13., 26., 27., 32., 35., 37., 38., 39., 47., 48., 52., 53., 56., 57., 58., 60., 61., 63., 64., 66. un 67. punkts stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. 53. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izsniegtās atļaujas piedalīties ceļu satiksmē ir derīgas līdz tehniskās apskates uzlīmē vai talonā norādītā termiņa beigām. Ministru prezidents A. K. Kariņš
Zemkopības ministrs K. Gerhards 1. pielikums
Ministru kabineta 2022. gada 29. marta noteikumiem Nr. 203 (Pielikums MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 447 redakcijā) I. Aprīkojums un konstrukcijas
1. Traktortehnikas un tās piekabes identifikācijas numuri ir tīri, salasāmi un bez mehāniskiem bojājumiem. Tie atbilst izgatavotāja noteiktajām marķēšanas prasībām un normatīvajiem aktiem par traktortehnikas un tās piekabes reģistrāciju. 2. Izgatavotāja plāksnīte ir rūpnieciski piestiprināta. 3. Valsts reģistrācijas numura zīmes atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajā aktā par traktortehnikas un tās piekabes reģistrāciju. 4. Valsts reģistrācijas numura zīmes ir piestiprinātas traktortehnikas un tās piekabes aizmugurē izgatavotāja paredzētajā vietā, ir horizontāli orientētas, tīras, salasāmas, bez mehāniskiem vai citādiem bojājumiem. 5. Traktortehnikas piekabe (turpmāk – piekabe) ir pievienota pie saderīgas traktortehnikas nepieciešamo funkcionālo darbību pārbaudei. 6. Traktortehnikai ir konstrukcijā paredzētie atpakaļskata spoguļi. 7. Spoguļa pārklājumam nedrīkst būt bojājumi, kas būtiski ietekmē skatu. Spogulis ir nostiprināts tā, lai kustības laikā patvaļīgi nemainītos tā stāvoklis. Atpakaļskata sānu spoguļi ir regulējami. 8. Traktortehnika ir aprīkota ar izgatavotāja paredzēto skaņas signālierīci, un tā darbojas efektīvi. 9. Mēraparātu panelī izvietotās mērīšanas un indikācijas ierīces pilda tām paredzētās funkcijas. Darbojas mēraparātu paneļa apgaismojums. 10. Traktortehnika ir aprīkota ar avārijas apstāšanās zīmi. Avārijas apstāšanās zīme ir bez bojājumiem, tās konstrukcija nodrošina iespēju zīmi stabili novietot uz brauktuves. 11. Lielgabarīta un smagsvara traktortehnika ir aprīkota ar normatīvajos aktos par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem noteiktajiem apzīmējumiem. 12. Traktortehnika un tās piekabe, kuras izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, ir aprīkota ar pazīšanas zīmi "Lēngaitas transportlīdzeklis" atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu prasībām. 13. Aizmugurē pie piekabes un puspiekabes, kuru garums, ieskaitot jūgierīci, pārsniedz astoņus metrus, kā arī pie piekabes un puspiekabes, kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas, ir piestiprināta pazīšanas zīme – dzeltens gaismu atstarojošs taisnstūris ar sarkanu fluorescējošu apmali atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu prasībām. 14. Mācību braukšanai paredzētajai traktortehnikai ir pazīšanas zīme atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu prasībām. 15. Uz traktortehnikas nedrīkst piestiprināt nekādu citu informāciju vai zīmes, kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļazīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus. 16. Pazīšanas zīmes nedrīkst būt bojātas, piemēram, saplaisājušas, izbalējušas, salūzušas. 17. Traktortehnikai vai tās piekabei uzstāda, demontē vai maina mašīnu drošības mehānismu kompleksus, kas maina vispārīgos gabarītus, masu vai funkcionalitāti, tikai atbilstoši traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. 18. Traktortehniku pielāgo un aprīko mežsaimniecības darbiem tikai atbilstoši traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. 19. Piekabi pārbūvē par cisternu, pašizgāzēju, kokvedēju vai platformu ar attiecīgo aprīkojumu tikai atbilstoši traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. 20. Rūpnieciski ražotu konstrukciju, mezglu vai agregātu aizvieto ar saderīgu individuāli izgatavotu konstrukciju, mezglu vai agregātu, kas papildina vai uzlabo traktortehnikas vai tās piekabes lietošanas iespējas, tikai atbilstoši traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
II. Gaismas ierīces
21. Traktortehnika ir aprīkota ar vismaz diviem tuvās un tālās gaismas R, CR, C/R, HC/R vai M marķētiem lukturiem, izņemot gadījumus, kad izgatavotājs nav paredzējis traktortehniku aprīkot ar tālās gaismas lukturiem. 22. Lukturos nav pieļaujama nekādu šķidrumu, pārklājumu un gaismas filtru izmantošana. Papildu elementu (šarnīru, stiprinājumu utt.) uzstādīšana ir atļauta, ja tie nemaina luktura gaismas staru kūli. 23. Tuvās un tālās gaismas lukturi ir uzstādīti simetriski attiecībā pret traktortehnikas garenisko vidusplakni, un to stiprinājumi ir tādi, lai to stāvokli viegli varētu noregulēt. 24. Lukturos atļauts uzstādīt tikai vienāda tipa un tikai izgatavotāja paredzētās jaudas spuldzes. 25. Traktortehnikai vai tās piekabei lukturi nav aizsegti ar papildu konstrukciju daļām vai pārvietojamu ierīci, izņemot caurskatāmus lukturu aizsargus. Ja konstrukciju daļas vai pārvietojama ierīce aizsedz lukturus, uzstāda attiecīgus papildu lukturus, ievērojot traktortehnikas vai tās piekabes parametrus un nodrošinot funkcionalitāti. 26. Tuvās un tālās gaismas lukturi ir izvietoti pēc iespējas tuvāk traktortehnikas priekšgalam vismaz 0,5 metru augstumā virs zemes (augstumu var samazināt līdz 0,35 metriem traktortehnikai, kuras maksimālais platums nepārsniedz 1,3 metrus), bet ne augstāk par 1,5 metriem. Augstumu drīkst palielināt līdz 2,5 metriem, ja traktortehnikas formas, konstrukcijas, uzbūves vai ekspluatācijas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot 1,5 metru augstumu. 27. Traktortehnikai, kuras priekšgalā uzstādīta pārvietojama ierīce, ir atļauti divi tuvās gaismas papildu lukturi, kas novietoti ne augstāk kā 4,0 metrus virs zemes. 28. Tālās gaismas apgaismojošās virsmas ārmalas nedrīkst atrasties traktortehnikas galējai ārmalai tuvāk par tuvās gaismas lukturu apgaismojošās virsmas ārmalām. 29. Ieslēdzot tuvās gaismas lukturus, vienlaikus ieslēdzas visi tuvās gaismas lukturi, gabarītgaismas lukturi un numura zīmes apgaismojums. 30. Pārslēdzot tālās gaismas uz tuvajām gaismām, pārslēdzas visi tālās gaismas lukturi. 31. Tālās gaismas lukturi nedrīkst būt ieslēdzami atsevišķi un degt pastāvīgi, ja nav ieslēgti gabarītgaismas lukturi un valsts numura zīmes apgaismojums. 32. Traktortehnikas priekšā simetriski attiecībā pret tās garenisko vidusplakni ne zemāk kā 0,25 metrus virs zemes drīkst būt uzstādīti divi priekšējie miglas lukturi, un to augstums nedrīkst pārsniegt tuvās gaismas lukturu augstumu. 33. Ieslēdzot miglas lukturus, iedegas visi uzstādītie priekšējie miglas lukturi. Miglas lukturi ir ieslēdzami vienīgi tad, kad jau ieslēgti gabarītgaismas lukturi un numura zīmes apgaismojums. 34. Traktortehnikai ir divi baltu gaismu izstarojoši priekšējie gabarītgaismas lukturi. 35. Divi baltu gaismu izstarojoši priekšējie gabarītgaismas lukturi ir uzstādīti piekabei, kuras platums pārsniedz 1,6 metrus un maksimālais ātrums pārsniedz 40 km/h. 36. Traktortehnikai un tās piekabei ir divi sarkanu gaismu izstarojoši aizmugurējie gabarītgaismas lukturi. 37. Traktortehnikas vai tās piekabes gabarītgaismas lukturu apgaismojošā virsma platumā atrodas vistālāk no traktortehnikas vai tās piekabes gareniskās vidusplaknes un ne tālāk kā 0,4 metrus no traktortehnikas vai tās piekabes galējās ārmalas. Attālums starp abu apgaismojošo virsmu attiecīgajām iekšmalām nav mazāks par 0,5 metriem. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 metriem, ja traktortehnikas vai tās piekabes gabarītplatums ir mazāks par 1,4 metriem. 38. Traktortehnikas vai tās piekabes gabarītgaismas lukturu apgaismojošā virsma atrodas ne zemāk kā 0,4 metrus un ne augstāk kā 2,5 metrus virs zemes. Ja traktortehnika vai tās piekabe ir aprīkota tā, lai to priekšgalā varētu uzstādīt pārvietojamas ierīces, kas var aizsegt priekšējos gabarītgaismas lukturus, kas atrodas 4,0 metru augstumā, drīkst uzstādīt divus papildu priekšējos gabarītgaismas lukturus. Traktortehnikai vai tās piekabei, kuras maksimālais platums nepārsniedz 1,3 metrus, gabarītgaismas lukturu augstums ir vismaz 0,25 metri virs zemes. 39. Gabarītgaismas lukturi aizmugurē atrodas ne tālāk kā 1,0 metru no traktortehnikas vai tās piekabes galējā aizmugurējā punkta. 40. Ieslēdzot gabarītgaismas lukturus, vienlaikus ieslēdzas visi gabarītgaismas lukturi un numura zīmes apgaismojums. 41. Traktortehnikai un tās piekabei var būt uzstādīti kontūrgaismas un darba lukturi, kas funkcionē un neietekmē galveno lukturu darbību. 42. Traktortehnikai un tās piekabei ir viens vai vairāki baltu gaismu izstarojoši numura zīmes apgaismojuma lukturi. 43. Numura zīmes apgaismojuma lukturi ir novietoti tā, lai efektīvi apgaismotu traktortehnikas un tās piekabes numura zīmi. 44. Numura zīmes apgaismojums ieslēdzas vienlaikus ar visiem gabarītgaismas lukturiem. 45. Traktortehnikai ir vismaz divi priekšējie un vismaz divi aizmugurējie virzienrādītāju lukturi. Piekabei ir vismaz divi aizmugurējie virzienrādītāju lukturi. 46. Visi virzienrādītāji izstaro dzeltenu gaismu. Citas krāsas gaismu izstarojoši virzienrādītāji pieļaujami tikai tad, ja šādu lukturu uzstādīšanu ir paredzējis traktortehnikas vai tās piekabes izgatavotājs. 47. Virzienrādītāju lukturi ir uzstādīti simetriski attiecībā pret traktortehnikas un tās piekabes garenisko vidusplakni un vismaz 0,35 metru augstumā, bet ne augstāk kā 2,5 metrus virs zemes un papildus uzstādītiem virzienrādītāju lukturiem – līdz 4,0 metriem. 48. Virzienrādītāju lukturiem apgaismojošās virsmas mala, kas atrodas vistālāk no traktortehnikas vai tās piekabes gareniskās vidusplaknes, platumā neatrodas tālāk par 0,4 metriem no traktortehnikas un tās piekabes galējās ārmalas. Attālums starp lukturu pāra abu apgaismojošo virsmu iekšējām malām nav mazāks par 0,5 metriem, bet attālums starp apgaismojošo virsmu ārējām malām nepārsniedz 1,6 metrus. 49. Ieslēdzot labās vai kreisās puses virzienrādītājus, vienlaikus sinhroni ieslēdzas un mirgo visi labās vai kreisās puses virzienrādītāji. 50. Traktortehnika ir aprīkota ar konstrukcijā paredzēto avārijas gaismas signalizāciju. Avārijas signalizācijas režīmā vienlaikus sinhroni mirgo visi virzienrādītāju lukturi. 51. Traktortehnika un tās piekabe ir aprīkota ar vismaz diviem sarkanu gaismu izstarojošiem bremzēšanas signāllukturiem. 52. Traktortehnikas un tās piekabes bremzēšanas signāllukturi ir uzstādīti aizmugurē simetriski attiecībā pret garenisko vidusplakni. Platumā attālums starp virsmu iekšējām malām nav mazāks par 0,5 metriem. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 metriem, ja traktortehnikas un tās piekabes gabarītplatums ir mazāks par 1,4 metriem. 53. Traktortehnikas un tās piekabes bremzēšanas lukturu augstums ir vismaz 0,4 metri, bet ne vairāk kā 2,5 metri virs zemes un papildus uzstādītiem bremžu signāllukturiem – līdz 4,0 metriem. 54. Nospiežot bremžu pedāli, iedegas visi bremzēšanas signāllukturi. Aizliegts uzstādīt bremzēšanas signāllukturus, kas darbojas pārtrauktā režīmā. 55. Traktortehnika ir aprīkota ar diviem jebkuras formas sarkanas krāsas (IA, IB vai IVA) marķētiem aizmugurējiem atstarotājiem. Traktortehnikai nedrīkst uzstādīt aizmugurējos trijstūra formas (IIIA vai IIIB) marķētos atstarotājus. 56. Aizmugurējie atstarotāji neatrodas tālāk par 0,4 metriem no traktortehnikas galējās ārmalas. Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nav mazāks par 0,6 metriem. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 metriem, ja traktortehnikas gabarītplatums ir mazāks nekā 1,3 metri. 57. Traktortehnikai aizmugurējie atstarotāji augstumā ir nostiprināti ne zemāk kā 0,4 metrus un ne augstāk kā 0,9 metrus virs zemes, bet traktortehnikai, kuras maksimālais platums nepārsniedz 1,3 metrus, – vismaz 0,25 metrus virs zemes. Tomēr augšējo robežu drīkst palielināt ne vairāk kā līdz 1,2 m, ja nav iespējams ievērot 0,9 m augstumu. 58. Traktortehnikai, kuras garums pārsniedz 6,0 metrus, ir vismaz viens brīvi saskatāms ar citām konstrukciju daļām neaizsegts (IA, IB vai IVA) marķēts atstarotājs oranžā krāsā katrā sānā. 59. Piekabei ir divi aizmugurējie trijstūra formas (IIIA vai IIIB) marķēti atstarotāji sarkanā krāsā. 60. Piekabes aizmugurējie atstarotāji neatrodas tālāk par 0,4 metriem no piekabes galējās ārmalas. Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nav mazāks par 0,6 metriem. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 metriem, ja piekabes gabarītplatums ir mazāks nekā 1,3 metri. 61. Piekabes aizmugurējie atstarotāji ir nostiprināti ne zemāk kā 0,4 metrus un ne augstāk kā 0,9 metrus virs zemes, bet piekabei, kuras maksimālais platums nepārsniedz 1,3 metrus, – vismaz 0,25 m virs zemes. Augšējo robežu drīkst palielināt ne vairāk kā līdz 1,2 metriem, ja nav iespējams ievērot 0,9 metru augstumu. 62. Piekabei ir vismaz divi jebkuras formas (IA, IB vai IVA) marķēti sānu atstarotāji oranžā krāsā. 63. Piekabei sānu atstarotāji atrodas ne zemāk par 0,4 metriem un ne augstāk par 0,9 metriem virs zemes, augšējo robežu drīkst palielināt ne vairāk kā līdz 1,5 metriem, ja nav iespējams ievērot 0,9 metru augstumu. 64. Piekabei sānu atstarotāji garumā izvietoti šādi: viens atstarotājs atrodas ne vairāk kā 3 metru attālumā no piekabes galējā priekšējā punkta, un tas pats atstarotājs vai otrs atstarotājs atrodas ne tālāk kā 3 metru attālumā no piekabes galējā aizmugurējā punkta. Attālums starp abiem atstarotājiem, kas atrodas tajā pašā piekabes pusē, nepārsniedz 6 metrus. 65. Piekabei ir divi jebkuras formas (IA, IB vai IVA) marķēti priekšējie atstarotāji baltā krāsā. 66. Piekabei priekšējie atstarotāji platumā neatrodas tālāk par 0,15 metriem no piekabes galējās ārmalas. Attālums starp abu virsmu iekšējām malām nav mazāks par 0,6 metriem. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 0,4 metriem, ja piekabes gabarītplatums ir mazāks par 1,3 metriem. 67. Piekabei priekšējie atstarotāji atrodas ne zemāk kā 0,3 metrus un ne augstāk kā 1,5 metrus virs zemes. 68. Traktortehnikas un tās piekabes atstarotāji ir uzstādīti simetriski attiecībā pret traktortehnikas vai tās piekabes garenisko vidusplakni. Atstarotāju virsma ir bez bojājumiem (piemēram, korozijas, plaisām, izlūzumiem). 69. Priekšējo, sānu vai aizmugurējo atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuras citas priekšējās, sānu vai aizmugurējās gaismas ierīces redzamo virsmu, ja tā marķēta ar attiecīgo apzīmējumu (IA, IB, IIIA, IIIB vai IVA). 70. Visi traktortehnikas un tās piekabes lukturi ir atbilstoši nostiprināti pie nekustīgām daļām tā, lai braukšanas laikā ceļu nelīdzenumi neizraisītu gaismas kūļa svārstības. 71. Lukturos izkliedētājs ir tīrs, bez plaisām, izlūzumiem vai cita rakstura bojājumiem.
III. Stūres iekārta
72. Stūres rata izmērs, konstrukcija un stiprinājumi atbilst traktortehnikas izgatavotāja prasībām. 73. Stūres rats nedrīkst būt saliekts, saplaisājis. Tas ir nekustīgi savienots ar vārpstu. Apvalks nedrīkst traucēt stūres rata satveramību. 74. Stūres rata brīvkustība nedrīkst būt lielāka par izgatavotāja noteikto. Ja attiecīgie dati nav pieejami, iedomāta punkta pārvietojums pa stūres rata aploci starp galējiem brīvkustības stāvokļiem nedrīkst pārsniegt vienu piekto daļu no stūres rata diametra. 75. Stūres rats abos virzienos griežas viegli, vienmērīgi, bez ieķīlēšanās. Stūres pagrieziena leņķi no vidējā stāvokļa līdz atdurei ir vienādi abos virzienos. 76. Stūres mehānisms ir nostiprināts atbilstoši izgatavotāja prasībām. Stiprinājuma elementi ir attiecīgi nospriegoti un nodrošināti pret atskrūvēšanos. 77. Traktortehnikas daļas, pie kurām stiprināms stūres mehānisms, nedrīkst būt salauztas, saliektas, ieplaisājušas vai ievērojami korodējušas. 78. Stūres mehānisms ir hermētisks. Putekļu aizsargi ir nostiprināti un bez bojājumiem. 79. Stūres piedziņas stiprinājuma elementi ir attiecīgi nospriegoti un nodrošināti pret atskrūvēšanos. 80. Stūres piedziņas elementiem nav pieļaujama palielināta brīvkustība. Tiem nedrīkst būt bojājumu, deformācijas, korozijas. 81. Stūres iekārtu, mehānismus vai konstrukcijas pārbūvē vai maina tikai atbilstoši traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. 82. Stūres stiepņu un sviru stiprinājumu elementi ir attiecīgi nospriegoti un nodrošināti pret atskrūvēšanos. 83. Stūres stiepņi un sviras ir bez bojājumiem, deformācijām vai brīvkustības. Remontmetinājumi ir aizliegti, izņemot gadījumus, kad tos paredz traktortehnikas izgatavotājs. 84. Stūres stiepņi nekādā stūres rata pagrieziena leņķī nedrīkst pieskarties pie citām traktortehnikas daļām. 85. Stūres šarnīru stiprinājuma elementi ir attiecīgi nospriegoti un nodrošināti pret atskrūvēšanos. 86. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība šarnīros un šarnīru remontmetinājumi. Neizjaucamiem stūres šarnīriem nav pieļaujami nekāda veida remontdarbi. Putekļu aizsargi ir bez bojājumiem un atbilstoši nostiprināti. 87. Traktortehnikas izgatavotāja paredzētais stūres pastiprinātājs darbojas un nodrošina nepieciešamo efektivitāti. 88. Visas stūres pastiprinātāja daļas ir bez bojājumiem un pienācīgi nostiprinātas. Pastiprinātāja sastāvdaļas ir hermētiskas. Pastiprinātāja darba šķidruma līmenis nedrīkst būt zemāks par minimālo. 89. Pastiprinātāja sistēmas cauruļvadi un šļūtenes nedrīkst pieskarties pie traktortehnikas kustīgajām daļām. IV. Bremžu iekārta 90. Traktortehnika un tās piekabe ir aprīkotas ar darba bremžu iekārtu, izņemot piekabi, kurai darba bremžu iekārtu nav paredzējis izgatavotājs vai kuras pilna masa nepārsniedz 2500 kilogramu. Piekabi, kurai darba bremžu iekārtu nav paredzējis izgatavotājs vai kuras pilna masa nepārsniedz 2500 kilogramu, aprīko ar vismaz diviem stacionāri nostiprinātiem speciāliem no metāla, plastmasas vai gumijas izgatavotiem riteņu paliktņiem, kas nodrošināti pret izkrišanu. 91. Traktortehnikas un tās piekabes darba bremzes darbojas vienmērīgi uz visiem attiecīgās ass riteņiem, ko paredzējis izgatavotājs. 92. Pārbaudot bremžu iekārtas efektivitāti uz ceļa vai laukumā iespējamos pārbaudes apstākļos, traktortehnika nedrīkst novirzīties no taisnvirziena kustības. 93. Bremžu iekārtā un pievadā nav pieļaujama bremžu šķidruma un gaisa noplūde. 94. Pēc bremžu pedāļa nospiešanas un atslogošanas tas brīvi atgriežas sākuma stāvoklī. 95. Bremžu pedāļa kājas atbalstvirsma ir pārklāta ar rievotu palielinātas berzes materiālu vai citādi nodrošināta pret slīdēšanu. Bremžu pedālis (svira) ir bez plaisām, bojājumiem. 96. Nav pieļaujama bremžu pedāļa būtiska bremzēšanu ietekmējoša sānkustība un remontmetinājumi. 97. Traktortehnika un tās piekabe ir aprīkota ar tai paredzētu stāvbremzi, izņemot gadījumus, kad stāvbremzi nav paredzējis ražotājs. Stāvbremze nodrošina pietiekamu bremzēšanas efektivitāti. 98. Pneimatisko bremžu iekārtas kompresors nodrošina tādu gaisa spiedienu bremžu iekārtā, kāds nepieciešams bremzēšanas spēku sasniegšanai. 99. Nav pieļaujama eļļas vai gaisa noplūde no kompresora. 100. Saspiestā gaisa balons uz traktortehnikas ir nostiprināts nekustīgi. Tas nedrīkst būt būtiski mehāniski bojāts, korodējis, ar remontmetinājumiem. Gaisa noplūde no balona nav pieļaujama. Atūdeņošanas vārsti ir darba kārtībā. 101. Gaisa spiediena regulators nedrīkst būt bojāts un ir atbilstoši nostiprināts. Savienojumi ir hermētiski. 102. Pneimatisko bremžu sistēmas manometrs darbojas noteiktajā režīmā. 103. Bremžu iekārta, konstrukcija vai mehānisms ir pārbūvēti, ievērojot kārtību, kas noteikta traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošajos normatīvajos aktos.
V. Riepas, riteņi
104. Riepu tehniskie parametri atbilst traktortehnikas un tās piekabes izgatavotāja prasībām. Riepu maksimāli pieļaujamais ātrums un slodze nedrīkst būt mazāki par traktortehnikas un tās piekabes tehniskajā raksturojumā noteiktajiem parametriem. 105. Aizliegts uzstādīt dažādu izmēru riepas uz vienas ass riteņiem. 106. Riepām nav korda slāni atsedzošu bojājumu, atslāņojies karkass, atdalījies protektors vai sānu aizsargslānis. Minimālais pieļaujamais riepas protektora dziļums traktortehnikai un tās piekabēm ir 2,0 milimetri. 107. Aizliegts uzstādīt riteņu diskus, kuri nav rūpnieciski ražoti vai kuru konstrukcija ir mainīta. 108. Uzgriežņi un skrūves ir saderīgas un nospriegotas riteņu disku stiprinājumu vietās. 109. Traktortehnikas un tās piekabes riteņu diskiem nedrīkst būt plaisu, izlūzumu, deformāciju. 110. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība un ķīlēšanās riteņu gultņos.
VI. Rāmis (pusrāmis), tilti, motors, sajūgs, kabīne un kravas nodalījums
111. Traktortehnikas un tās piekabes rāmim (pusrāmim) nedrīkst būt lūzumu, izlūzumu, plaisu, deformāciju un būtisku korozijas bojājumu, kas var ietekmēt konstrukcijas izturību. 112. Rāmja konstrukciju, komplektējošo sistēmu vai mezglu pārbūvē vai maina tikai atbilstoši traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. 113. Traktortehnikas vai tās piekabes tilta sijai nedrīkst būt plaisu, lūzumu, deformāciju un būtisku drošību ietekmējošu korozijas bojājumu, nav pieļaujami remontmetinājumi. 114. Tilta konstrukciju un stiprinājumus pārbūvē, maina to novietojumu vai uzstāda citu tiltu tikai atbilstoši traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. 115. Nav pieļaujama brīvkustība priekšējā tilta sijas nekustīgajos savienojumos. 116. Traktortehnikas motors ir atbilstoši nostiprināts. Stiprinājuma elementiem nav pieļaujami bojājumi. Visi aizsargi vai apvalki ir atbilstoši nostiprināti, bez būtiskiem bojājumiem. 117. Traktortehnikai motoru pret cita izgatavotāja vai jaudas motoru maina tikai atbilstoši traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. 118. Traktortehnikas sajūgs nodrošina laidenu gaitas uzsākšanu un vieglu pārnesumu pārslēgšanu. 119. Sajūga pedāļa kājas atbalsta virsma ir pārklāta ar rievotu palielinātas berzes materiālu vai citādi nodrošināta pret slīdēšanu. 120. Nav pieļaujama sajūga pedāļa ievērojama sānkustība un remontmetinājumi. 121. Sajūga hidrauliskais vai pneimatiskais pievads ir hermētisks. 122. Sajūgs un spararata aizsargapvalks ir atbilstoši nostiprināts. 123. Traktortehnikas pārnesumu kārba, sadales kārba un diferenciāļa bloķētājs ir atbilstoši nostiprināts un pilda paredzētās funkcijas, viegli ieslēdzas un izslēdzas. 124. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība kardānpārvada šarnīros un starpbalstā. 125. Kardānpārvada elementi ir atbilstoši nostiprināti. Tiem nedrīkst būt lūzumu, plaisu, deformāciju. 126. Motora eļļošanas un dzeses sistēmas ir hermētiskas. Nav pieļaujama eļļas noplūde no transmisijas. 127. Traktortehnika un tās piekabe ir aprīkota ar saderīgu konstrukcijā paredzēto sakabes vai uzkares iekārtu. 128. Traktortehnikas vai tās piekabes sakabe, uzkares iekārta vai konstrukcija ir pārbūvēta vai mainīta, ievērojot kārtību, kas noteikta traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošajos normatīvajos aktos. 129. Traktortehnikas sakabes vai uzkares iekārtā aizliegts izmantot pašizgatavotas sakabes ierīces. Sakabes vai uzkares iekārtas vītņu savienojumi ir atbilstoši nospriegoti. 130. Traktortehnikas sakabes vai uzkares ierīcēs un piekabes sakabē nedrīkst būt palielināta nodiluma izraisīta brīvkustība. 131. Traktortehnikas sakabes vai uzkares ierīces stiepņiem, stieņiem un citiem elementiem nedrīkst būt lūzumu, plaisu, deformāciju vai būtisku korozijas bojājumu. 132. Piekabes sakabei nedrīkst būt lūzumu, plaisu, deformāciju vai stiprību ietekmējošu korozijas bojājumu. Sakabes iekārtas vītņu savienojumi ir atbilstoši nospriegoti. 133. Piekabes jūgstieņa konstrukcija ir aprīkota ar drošības ķēdi (trosi), kas, sakabes ierīcei avarējot (atvienojoties), nodrošina piekabes virzīšanos aiz traktortehnikas un notur sakabes ierīci virs zemes, izņemot gadījumus, kad, jūgstienim atvienojoties no vilcēja sakabes avārijas atvienošanās laikā, bremžu sistēmas konstrukcija nodrošina piekabes avārijas bremzēšanu. Drošības ķēde (trose) nedrīkst būt mehāniski bojāta. Drošības ķēdes (troses) garums netraucē pagriezienos citām traktortehnikas vai tās piekabes daļām, kā arī tās garums nodrošina jūgstieņa neieduršanos zemē sakabes avārijas atvienošanās gadījumā. 134. Traktortehnikas izgatavotāja kabīni vai kabīnes konstrukciju pārbūvē vai maina vai apgāšanās aizsargkonstrukciju maina pret citu kabīni vai aizsargkonstrukciju tikai atbilstoši traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. 135. Traktortehnika bez kabīnes ir nokomplektēta ar izgatavotāja paredzētu apgāšanās aizsargkonstrukciju. Kabīnes vai apgāšanās aizsargkonstrukcijas stiprinājumu vietās nedrīkst būt būtisku stiprību ietekmējošu mehānisku vai korozijas bojājumu vai deformāciju. 136. Traktortehnikas kabīnē (salonā) nedrīkst būt vadīšanu apgrūtinošu elementu. Iekšējais aprīkojums ir pienācīgi nostiprināts. 137. Traktortehnika un tās piekabe ir aprīkota ar konstrukcijā paredzētajiem dubļusargiem. 138. Kāpšļi un trapi nedrīkst būt būtiski deformēti vai ar stiprību ietekmējošiem korozijas bojājumiem. 139. Pakāpieni ir pārklāti ar speciāliem materiāliem vai izgatavoti ar rievotu virsmu, kas mazina kājas slīdēšanas iespēju. 140. Traktortehnikas kabīnes durvis un motora pārsegs ir aprīkoti ar paredzētajiem atvēršanas mehānismiem, rokturiem, fiksatoriem. Durvis un pārsegi ir atbilstoši nostiprināti, viegli atveras un aizveras. 141. Atļauts lietot izgatavotāja noteiktajām prasībām atbilstošus stiklus. 142. Traktortehnikas vējstiklam nedrīkst būt redzamību traucējošu bojājumu vai klājumu. 143. Konstrukcijā paredzētie stiklu tīrītāji ir atbilstoši nostiprināti un darbojas visos paredzētajos režīmos. 144. Stiklu tīrītāju slotiņas nedrīkst būt bojātas, un tās nodrošina efektīvu stikla tīrīšanu. 145. Darbojas konstrukcijā paredzētie stiklu apskalotāji. 146. Traktortehnika ir aprīkota ar konstrukcijā paredzētajiem traktortehnikai saderīgiem vadītāja sēdekļiem. Sēdekļi ir rūpnieciski izgatavoti un atbilstoši nostiprināti. Sēdekļa regulēšanas un fiksācijas ierīces ir darba kārtībā. 147. Traktortehnika ir aprīkota ar konstrukcijā paredzētajām drošības jostām. 148. Drošības jostas ir atbilstoši nostiprinātas, bez bojājumiem, plīsumiem, izdilumiem. Fiksācijas iekārta ir darba kārtībā. 149. Apsildes (ventilācijas) iekārta darbojas visos paredzētajos režīmos. 150. Traktortehnika vai tās piekabe ir nokomplektēta ar izgatavotāja konstrukcijā paredzēto darba iekārtu vai palīgiekārtu. 151. Traktortehnikas jūgvārpsta un citi rotējošie elementi ir nodrošināti ar aizsarguzmavu vai aizsargiem. 152. Traktortehnikas un tās piekabes hidrauliskās sistēmas elementi ir nostiprināti atbilstoši drošības prasībām. Tie nedrīkst pieskarties pie traktortehnikas vai tās piekabes rotējošajām daļām. 153. Aizliegts uzstādīt hidrauliskās sistēmas elementus, kuri nav rūpnieciski ražoti vai kuru konstrukcija nenodrošina funkcionalitāti. Sistēmas elementiem nedrīkst būt plaisu, izlūzumu vai deformāciju, kas ietekmē sistēmas drošību. 154. Nav pieļaujama eļļas noplūde no hidrauliskās sistēmas elementiem. 155. Kravas nodalījuma elementiem (grīdai, bortiem, karkasam, statnēm, rezervuāram) ir jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem nedrīkst būt stiprību ietekmējošu mehānisku un korozijas bojājumu. Borti, statnes, rezervuārs un karkass nedrīkst būt ievērojami izliekušies uz ārpusi vai citādi ievērojami deformēti. 156. Izgatavotāja kravas tilpnes konstrukciju un gabarītus pārbūvē tikai atbilstoši traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. 157. Kravas nodalījuma slēgierīces un to fiksācijas elementi ir droši nostiprināti, bez bojājumiem un darba kārtībā. 158. Nav pieļaujama piekabes aprīkošana ar atsperojumu, kurš nav paredzēts konkrētajai piekabei un kura uzstādīšanai mainītas tā stiprinājuma vietas vai balstiekārtas konstrukcija. Uz piekabes vienas ass pretējās pusēs nav pieļaujams uzstādīt atšķirīgas konstrukcijas vai izmēra atsperojumu. Lokšņu atsperojumā lokšņu skaits abās ass pusēs ir vienāds. Lokšņu atsperu skavas ir nostiprinātas nekustīgi. Loksnes nedrīkst pārvietoties viena attiecībā pret otru. 159. Piekabes atsperojums ir bez plaisām, lūzumiem, ievērojamiem korozijas bojājumiem vai remontmetinājumiem. Atsperojums nedrīkst būt ievērojami zaudējis funkcionālās īpašības nolietojuma dēļ. 160. Atsperojuma stiprinājumos pie rāmja vai tilta sijas nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības vai stiprinājumus ietekmējoši bojājumi. 161. Atsperojumu aizliegts remontēt, kādu no tiem metinot, lodējot, kniedējot, presējot, deformējot vai kā citādi ietekmējot šo detaļu stiprību, izņemot gadījumus, ja šādu remonta tehnoloģiju paredz izgatavotājs. 162. Nav pieļaujama aprīkošana ar balstiekārtas svirām vai balstrāmi, kuri nav paredzēti konkrētajai piekabei un kuru uzstādīšanai mainītas stiprinājuma vietas vai balstiekārtas konstrukcija. 163. Balstiekārtas sviras vai balstrāmis ir bez plaisām, lūzumiem, deformācijām, ievērojamiem korozijas bojājumiem vai bojājumiem, kas ietekmē detaļas funkcionalitāti, stiprību vai riteņu ģeometriju. 164. Balstiekārtas sviru stiprinājumos pie rāmja vai balstrāmja nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības vai stiprinājumus ietekmējoši bojājumi. Balstiekārtas sviru savienojumā ar balstiekārtas detaļu nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības vai stiprinājumus ietekmējoši bojājumi. Sailentblokos, gultņojumā vai buksēs nav pieļaujami bojājumi vai palielinātas brīvkustības. Izgatavotāja paredzētos elastīgos stiprinājumus nav atļauts aizstāt ar neelastīgiem. 165. Balstiekārtas sviras vai balstrāmi aizliegts remontēt (atjaunot), kādu no tiem metinot, kniedējot, deformējot vai kā citādi ietekmējot šo detaļu stiprību, izņemot gadījumus, ja tādu remonta tehnoloģiju paredz izgatavotājs. 166. Balstiekārtas šarnīri ir bez plaisām, lūzumiem, deformācijām vai ievērojamiem korozijas bojājumiem, kā arī bez bojājumiem, kas ietekmē to funkcionalitāti, stiprību vai riteņu ģeometriju. Balstiekārtas šarnīros nav pieļaujama palielināta radiālā brīvkustība. Balstiekārtas šarnīros aksiālā brīvkustība ir pieļaujama, ja tādu paredzējis izgatavotājs. Balstiekārtas šarnīrs ir atbilstoši nostiprināts, un stiprinājums ir nodrošināts pret atskrūvēšanos. Putekļusargi ir bez bojājumiem un atbilstoši nostiprināti. 167. Balstiekārtas detaļu savstarpējos savienojumos nav pieļaujams izmantot šarnīrus, kas nav pasargāti no apkārtējās vides tiešas iedarbības, izņemot izgatavotāja paredzētos gadījumus. 168. Uz vienas ass pretējās pusēs jābūt uzstādītiem vienādas konstrukcijas izgatavotāja paredzētiem balstiekārtas šarnīriem. 169. Balstiekārtas šarnīrus aizliegts remontēt (atjaunot), tos metinot, lodējot, kniedējot, presējot, deformējot vai kā citādi ietekmējot šo detaļu stiprību, izņemot gadījumus, ja tādu remonta tehnoloģiju paredz izgatavotājs. 170. Nav pieļaujama aprīkošana ar pneimatiskās balstiekārtas elementu, kurš nav paredzēts konkrētajai piekabei vai kura uzstādīšanai mainītas tā stiprinājuma vietas vai balstiekārtas konstrukcija. Uz vienas ass pretējās pusēs nav pieļaujams uzstādīt atšķirīgas konstrukcijas vai izmēru pneimatiskās balstiekārtas gaisa spilvenus. 171. Pneimatiskās balstiekārtas elementi ir hermētiski, bez to darbību ietekmējošiem bojājumiem (piemēram, bez mehāniska bojājuma dēļ redzama korda) vai pārveidojumiem. 172. Pneimatiskās balstiekārtas gaisa spilvena stiprinājumos pie rāmja vai tilta sijas nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības vai stiprinājumus ietekmējoši bojājumi. 173. Pneimatiskās balstiekārtas elementus aizliegts remontēt, tos metinot, lodējot, kniedējot, līmējot, deformējot vai kā citādi ietekmējot šo detaļu stiprību, izņemot gadījumus, ja tādu remonta tehnoloģiju paredz izgatavotājs.
VII. Barošanas sistēma, elektroiekārta
174. Traktortehnika ir aprīkota ar izgatavotāja paredzēto degvielas tvertni, izņemot gadījumus, kad degvielas tvertne ir mainīta atbilstoši traktortehnikas un tās piekabes pārbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. 175. Degvielas tvertne nedrīkst būt bojāta, deformēta vai korodējusi. Degvielas tvertne ir atbilstoši nostiprināta. Stiprinājuma elementi nedrīkst būt deformēti, korodējuši, vaļīgi. Nav pieļaujama degvielas noplūde no tvertnes. 176. Degvielas padeves sistēmas ierīces un agregāti nav bojāti un ir nostiprināti atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām. Nav pieļaujama degvielas noplūde. 177. Akseleratora vadības ierīce pēc tās atbrīvošanas brīvi atgriežas sākotnējā stāvoklī. Šī prasība neattiecas uz rokas vadības akseleratoriem. 178. Elektroiekārtas vadi ir atbilstoši nostiprināti un ar nebojātu izolāciju. 179. Nav pieļaujama pašizgatavotu, pielāgotu un remontētu drošinātāju izmantošana. 180. Traktortehnika ir aprīkota ar speciālu kontaktligzdu, bet piekabe – ar atbilstošu kontaktdakšu, kas paredzēta piekabes gaismas ierīču darbināšanai. Kontaktligzda (kontaktdakša) un tās stiprinājums ir bez bojājumiem un nodrošina piekabes gaismas ierīču darbību noteiktajā režīmā, kā arī fiksējas savienotā stāvoklī. Nav pieļaujama šā savienojuma patvaļīga atvienošanās. 181. Akumulatora baterija ir nekustīgi nostiprināta izgatavotāja paredzētajā vietā vai citā vietā, kur tā neietekmē traktortehnikas vadītāja drošību, apgāžoties skābi saturošam akumulatoram. Novietojums neietekmē traktortehnikas vadītāja redzamības lauku un agregātu un vadības ierīču darbību. Akumulatora baterijas spailes nedrīkst būt bojātas, to savienojums ar jaudas vadiem ir nekustīgs, bez starpelementiem. 182. Traktortehnikai ar palaides motoru rūpnieciski paredzētā motora iedarbināšanas bloķēšanas iekārta darbojas noteiktajā režīmā.
VIII. Atgāzu izplūdes sistēma
183. Atgāzu izplūdes sistēmas elementi ir nostiprināti atbilstoši drošības prasībām. Tie nedrīkst saskarties ar bremžu vai degvielas padeves iekārtu cauruļvadiem, kā arī ar elektroiekārtas vadiem. 184. Nav pieļaujami atgāzu noplūdi izraisoši un atgāzu izplūdes sistēmas stiprību ietekmējoši bojājumi. 185. Nav pieļaujama ievērojama dūmošana, kas radusies motora izdiluma vai motora sistēmu neatbilstošas darbības dēļ, ja motors iesildīts līdz darba temperatūrai. 186. Traktortehnikas radītais trokšņa līmenis, tai nekustīgi stāvot uz vietas, nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto trokšņa līmeni, bet, ja tas nav zināms, tad nedrīkst pārsniegt 89 dB. Mērījumu veikt, ja ir aizdomas par palielinātu trokšņa līmeni. 2. pielikums
Ministru kabineta 2022. gada 29. marta noteikumiem Nr. 203 (Pielikums MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 447 redakcijā)
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|