1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek sniegta Ropažu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, tiek vesti Pašvaldības palīdzības reģistri, kārtību kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā.

2. Personas tiesības saņemt palīdzību nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" un šie noteikumi.

3. Pašvaldības Veselības aizsardzības, sociālo lietu un dzīvokļu komiteja (turpmāk – Komiteja) izskata jautājumu par palīdzības sniegšanu pēc būtības un iesniedz lēmumprojektu Pašvaldības domei (turpmāk – Dome), lai sniegtu šādu palīdzību:

3.1. izīrētu Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu;

3.2. izīrētu Pašvaldības dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā vai sociāli dzīvojamu telpu;

3.3. nodrošinātu ar pagaidu dzīvojamo telpu;

3.4. palīdzētu apmainīt īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu.

4. Lēmumu par personu reģistrēšanu palīdzības reģistros un izslēgšanu no tiem, kā arī palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem Dome, ievērojot normatīvos aktus un šos saistošos noteikumus.

5. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā fiziskām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Ropažu novada administratīvajā teritorijā, ja tai vai tās ģimenes loceklim nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa, izņemot likumā "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" un šajos noteikumos noteiktajos gadījumos.

6. Pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldnieks sagatavo uz Komitejas sēdi lēmumprojektus par personu reģistrēšanu palīdzības reģistros un izslēgšanu no tiem, kā arī uztur un nodrošina vienotus reģistrus par Pašvaldības iedzīvotājiem, kuri tiesīgi saņemt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā un izskata jautājumus, kas saistīti ar šīs palīdzības sniegšanu.

7. Pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldnieks katru gadu novembra mēneša pirmajā Komitejas sēdē apkopo informāciju par Pašvaldības reģistra datiem, Pašvaldības sniegto palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu uzskaites datus un iesniedz informāciju Domei.

8. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai palīdzības reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantu.

9. Pašvaldības dzīvojumā fonda pārvaldnieks uztur un nodrošina šādus palīdzības reģistrus:

9.1. I reģistrs – Personu reģistrs, kurām nepieciešama pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšana;

9.2. II reģistrs – Personu reģistrs, kurām nepieciešama nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamām telpām;

9.3. III reģistrs – Personu reģistrs, kurām nepieciešama palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

9.4. IV reģistrs – Personu reģistrs, kurām nepieciešama sociālo dzīvokļu vai sociālo dzīvojamo telpu izīrēšana.

I reģistrā personas reģistrējamas divās grupās: 1) pirmām kārtām nodrošināmas personas, un 2) vispārējā kārtībā nodrošināmās personas.

10. Neatliekami sniedzama palīdzība likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantā noteiktajām personām.

11. I reģistrā papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. pantā noteiktajām personām pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmo personu reģistrā tiek reģistrētas:

11.1. maznodrošinātās vai trūcīgas personas (ģimenes), kuras īrē dzīvojamo telpu avārijas stāvoklī Ropažu novadā, par ko ir sastādīts Pašvaldības Būvvaldes atzinums saistībā ar ekspluatācijas aizliegumu, mājas nojaukšanu vai pārbūvi;

11.2. maznodrošināti vai trūcīgi pensionāri, personas ar invaliditāti vai ģimenes, kurā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, kuri dzīvo dzīvošanai nederīgā telpā Ropažu novadā, pamatojoties uz Pašvaldības Būvvaldes atzinumu;

11.3. personas, kuras audzina bērnu invalīdu ar kustību traucējumiem un dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības.

12. I reģistrā papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 15. pantā noteiktajām personām vispārējā kārtībā ar dzīvojamo telpu nodrošināmo personu reģistrā tiek reģistrētas:

12.1. maznodrošinātas personas, kuras īrē tādu Pašvaldības dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem, un, kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, ja turklāt, persona atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

12.1.1. ģimenē ir trīs vai vairāk nekā trīs nepilngadīgas personas;

12.1.2. tās audzina personu ar invaliditāti (līdz 18 gadu vecumam);

12.1.3. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai personas ar invaliditāti;

12.2. personas, kuras deklarētas Ropažu novadā ne mazāk kā 1 gadu un deklarētajā dzīvojamā platībā tām nav iespējams dzīvot pamatotu apstākļu dēļ, ko apliecina Ropažu novada bāriņtiesas vai Ropažu novada sociālā dienesta atzinums;

12.3. personas, kurām pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Ropažu novada administratīvajā teritorijā, kurām ir zudis attiecīgais statuss un kuras uz iesnieguma izskatīšanas brīdi ir bez deklarētās dzīves vietas adreses un atbilst kādai no šo noteikumu 40. punktā noteiktajām personu grupām.

13. II reģistrā papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 23. pantā noteiktajām pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanas reģistrā tiek reģistrētas personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība, bet personu nav iespējams nodrošināt ar dzīvojamo telpu, vai, ja personas dzīvojamā telpa pēc ārkārtas gadījuma tiek atjaunota.

14. III reģistrā tiek reģistrētas:

14.1. personas, kuras vēlas īrēt Pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu vai apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu ar mazāku platību vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

14.2. personas, kuras veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt Pašvaldības dzīvojamo telpu zemākos stāvos, pamatojoties uz ārsta atzinumu;

14.3. personas, kuras vismaz trīs gadus ir īrējušas Pašvaldības dzīvojamo telpu un vēlas apmainīt šo īrēto telpu pret citu Pašvaldībai piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu.

15. Šo noteikumu 14.1 un 14.3. apakšpunktā minētajā reģistrā reģistrētām personām Pašvaldības īrēto telpu apmaiņa tiek veikta, ja no brīvās dzīvojamās telpas ir atteikušās visas I un II reģistros reģistrā reģistrētās personas. Personai (ģimenei), kura vēlas apmainīt īrēto dzīvojamo telpu, nav parādsaistību par īri un saņemtajiem pakalpojumiem, un iepriekš īrētajai Pašvaldības dzīvojamai telpai, to atbrīvojot, ir jābūt dzīvošanai derīgai.

16. IV reģistrā tiek reģistrētas likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁶ panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas.

17. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, Pašvaldībā iesniedz motivētu iesniegumu (pielikumā) un dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt palīdzību, iesniegumā norādot, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi.

18. Papildus noteikumu 17. punktā norādītajam iesniegumam, persona iesniedz šādu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu dokumentu kopijas, kuras apliecina personas tiesības saņemt palīdzību:

18.1. personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas, atbilstoša tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopiju;

18.2. bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai pie aizbildņa – Ropažu novada bāriņtiesas vai tiesas sprieduma par aizgādību tiesību atņemšanu kopiju;

18.3. personas ar nepilngadīgiem bērniem – bērnu dzimšanas apliecību kopijas vai bāriņtiesas lēmuma par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu, kopiju;

18.4. pensionāri – pensijas apliecības kopiju;

18.5. politiski represētās personas – politiski represētās personas apliecības kopiju;

18.6. repatrianti – repatrianta izziņas kopija un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo deklarēto dzīvesvietu (pierakstu) pirms izceļošanas no Latvijas;

18.7. personas ar invaliditāti – invaliditātes apliecības kopiju;

18.8. personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas – izziņas par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas kopiju;

18.9. persona, kura vēlas saņemt palīdzību, ja īrētā dzīvojamā telpa ir atzīta par dzīvošanai nederīgu (avārijas stāvoklis), iesniedz Ropažu novada Būvvaldes akta kopiju;

18.10. personas, kuras dzīvo īrētās dzīvojamās telpās, iesniedz īres līguma kopiju.

19. Persona noteikumu 18. punktā norādītos dokumentus var neiesniegt, ja tie ir iesniegti Pašvaldībā vai tos personai ir izsniegusi kāda no Pašvaldības institūcijām.

20. Pēc personas iesnieguma saņemšanas Pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldnieks veic iesniegumā norādītās informācijas pārbaudi, nepieciešamības gadījumā informāciju iegūst no citām valsts vai pašvaldības institūcijām, vai valsts vestajiem reģistriem, kā arī, ja nepieciešams, personai var pieprasīt papildus dokumentus informācijai precizēšanai.

21. Personas, kuras noteikumos noteiktā kārtībā ir atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas palīdzības reģistrā, reģistrē ar datumu, kas ir iesnieguma saņemšanas Pašvaldībā datums. Ja vienā dienā ir saņemti vairāku personu iesniegumi, tos reģistrē tādā secībā, kādā tās ir iesniegušās šos iesniegumus.

22. Lēmumu par to, vai persona ir tiesīga saņemt palīdzību un ir iekļaujama palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Dome.

23. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā noteiktajam, Dome pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto palīdzību, ja persona pirms palīdzības lūgšanas apzināti, ar savu rīcību ir pasliktinājusi savas dzīves apstākļus, proti, ne senāk kā pirms 5 (pieciem) gadiem:

23.1. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpšanu;

23.2. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar īres maksas un/vai maksas par pakalpojumu parādu, lai gan persona varēja neuzkrāt parādu, jo personas ģimenes pilngadīgo ģimenes locekļu kopējie ienākumi īres līguma darbības laikā nebija zemāki par attiecīgā mēnesi valstī noteikto viena iedzīvotāja pilna iztikas preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību;

23.3. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar to, ka persona nelikumīgi iemitina īrētāja dzīvojamā telpā citas personas, tādējādi pārkāpjot dzīvojamās telpas iekšējās kārtības un ar personu noslēgtā īres līguma noteikumus vai arī citādi prettiesiski samazinot dzīvojamās telpas plātību līdz tādai platībai, kas ir mazāka par 6 m² uz vienu cilvēku.

24. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 10. panta noteiktajā kārtībā. Lēmumu par personas izslēgšanu no reģistra pieņem Dome.

25. Par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3. panta pirmās daļas pirmajā punktā noteikto palīdzību, Komiteja sniedz lēmuma priekšlikumu Domei.

26. Ja persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ne vēlāk kā 2 (divas) nedēļas pirms personas izslēgšanas tai nosūtāms rakstveida paziņojums uz norādīto adresi. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra noteikumu noteiktajā kārtībā ar lēmuma pieņemšanas dienu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

27. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:

27.1. dzīvojamā telpa – dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

27.2. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes vai elektrības apkuri, vannu vai dušu, aukstā ūdens apgādi un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), elektrības apgādi (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

27.3. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;

27.4. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

27.5. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu dzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

27.6. sociālā dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa, kurai noteikts sociālās dzīvojamās telpas statuss.

28. Neizīrētu Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu Pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldnieks piedāvā īrēt šādā secībā:

28.1. personām, kurām saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" neatliekami sniedzama palīdzība;

28.2. ja noteikumu 28.1. punktā minēto personu nav vai tās no piedāvājuma atteikušās, vai paziņojumā norādītajā termiņā nesniedz atbildi, tad telpas tiek piedāvātas personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām reģistrācijas secībā;

28.3. ja noteikumu 28.2. punktā minēto personu nav vai tās no piedāvājuma atteikušās, vai paziņojumā norādītajā termiņā nesniedz atbildi, tad neizīrēto dzīvojamo telpu piedāvā īrēt personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā reģistrācijas secībā;

28.4. ja noteikumu 28.3. punktā minēto personu nav vai tās no piedāvājuma atteikušās, vai paziņojumā norādītajā termiņā nesniedz atbildi, tad neizīrēto dzīvojamo telpu piedāvā īrētās dzīvojamās platības apmaiņas palīdzības reģistrā reģistrētām personas reģistrācijas secībā.

29. Noteikumos noteiktajos gadījumos personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot pagaidu dzīvojamo telpu, tiek piedāvātas ar Domes lēmumu šiem gadījumiem rezervētas dzīvojamās telpas.

30. Personai, kura reģistrēta palīdzības I reģistrā, tiek piedāvāta Pašvaldības dzīvojamā telpa vai vairākas atsevišķas dzīvojamās telpas, nosakot istabu skaitu:

30.1. viena istaba – vienai personai vai laulātajiem;

30.2. divas istabas – mājsaimniecībai, kurā ir divi (izņemot laulātos) vai trīs cilvēki;

30.3. trīs istabas vai vairāk – mājsaimniecībai, kurā ir četri vai vairāk cilvēku.

31. Ja persona piekrīt, tad viņai var arī piedāvāt dzīvojamo telpu vai vairākas atsevišķas dzīvojamās telpas ar mazāku istabu skaitu.

32. Personai ar veselības traucējumiem tiek piedāvāta īrei Pašvaldības dzīvojamā telpa, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā.

33. Personai ar invaliditāti, kas saistīta ar kustību traucējumiem, tiek piedāvāta īrei Pašvaldības dzīvojamā telpa, kas ir pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.

34. Pašvaldība piedāvā īrei dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošu palīgtelpu šādām personām:

34.1. personām (ģimenei), kuras izliktas no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. panta noteiktajā gadījumā;

34.2. personām, kurām atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 5. punktam sniedzama palīdzība;

34.3. šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētajām personām.

35. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek uz laiku ne ilgāku par vienu gadu, kamēr reģistrā reģistrētā persona atrodas:

35.1. ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un iesniegts medicīnas iestādes vai ārsta apliecinājums;

35.2. ieslodzījuma vietā un iesniegts brīvības atņemšanas iestādes apliecinājums.

36. Pašvaldība izīrē:

36.1. dzīvojamās telpas uz laiku līdz 3 (trīs) gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma termiņa pagarināšanu, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus;

36.2. sociālās dzīvojamās telpas uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem. Ja pēc līguma termiņa beigām persona (ģimene) nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvojamo telpu, personai (ģimenei) ir tiesības prasīt, lai tiek noslēgts jauns sociālā dzīvokļa īres līgums.

37. Ja persona nav zaudējusi tiesības īrēt dzīvojamās telpas, īres līgums tiek pagarināts. Lēmumu par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu Pašvaldības vārdā pilnvarots pieņemt Pašvaldības Izpilddirektors.

38. Ar pagaidu dzīvojamo telpu tiek nodrošinātas personas, kas tiek reģistrētas noteikumu II reģistrā, kā arī, ja tā stihiskas nelaimes, avārijas u.c. ārkārtas apstākļu rezultātā zaudējusi vienīgo dzīvesvietu vai tā kļuvusi bīstama dzīvošanai.

39. Ar pagaidu dzīvojamo telpu personas tiek nodrošinātas ne ilgāk par gadu.

40. Sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu izīrē personai (ģimenei), kura ir atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

40.1. Sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu papildus var izīrēt personai (ģimenei), kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) un ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli, un uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

40.1.1. ģimenei, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;

40.1.2. atsevišķi dzīvojoša persona ar 3. grupas invaliditāti.

41. Iesniegumu ar lūgumu atjaunot īres līgumu atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁸ panta otrajai daļai persona iesniedz, ja nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām. Ja iesniegums iesniegts vēlāk kā vienu mēnesi pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, sociālā dzīvokļa īres līgums var tikt atjaunots, ja Dome atzīst iesnieguma iesniegšanas kavējumu par pamatotu un ja persona pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām nebija zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

42. 40. punktā noteiktās personas par pakalpojumiem (sociālās dzīvojamās telpas īre, apsaimniekošana, apkure, kanalizācija, aukstais un karstais ūdens) maksā šādā kārtībā:

42.1. 40. punktā un un 40.1.2. apakšpunktā noteiktās personas maksā 50 % (piecdesmit procentus); pārējos 50 % (piecdesmit procentus), pamatojoties uz dzīvojamās telpas apsaimniekotāja iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, maksā no Pašvaldības budžeta;

42.2. 40.1.1. apakšpunktā noteiktās personas maksā 25 % (divdesmit piecus procentus); pārējos 75 % (septiņdesmit piecus procentus), pamatojoties uz dzīvojamās telpas apsaimniekotāja iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, maksā no Pašvaldības budžeta.

43. Priekšlikumu par tiesībām īrēt sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu Komiteja izskata un sniedz lēmuma priekšlikumu Domei.

44. Iesniegumi, kas saņemti pirms šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās tiek iekļauti vienotajos šo saistošo noteikumu 9. punktā minētajos Pašvaldības palīdzības reģistros, reģistra piekritību nosakot, ņemot vērā iesniegumu saturu un vietu rindā nosakot, ņemot vērā saņemšanas datumu un laiku.

45. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē bijušās:

45.1. Stopiņu novada domes 2016. gada 14. decembra saistošie noteikumi Nr. 16/16 "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā Stopiņu novadā";

45.2. Garkalnes novada domes 2005. gada 27. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 14 "Par Garkalnes novada domes palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

45.3. Garkalnes novada domes 2011. gada 27. septembra saistošie noteikumi Nr. 6 "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām Garkalnes novadā";

45.4. Ropažu novada domes 2019. gada 27. novembra saistošie noteikumi Nr. 11/2019 "Sociālo dzīvokļu izīrēšanas kārtība Ropažu novadā";

45.5. Inčukalna novada domes 2010. gada 18. augusta saistošie noteikumi Nr. 16/2010 "Par personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas kārtību", izņemot šo saistošo noteikumu VI¹ nodaļu "Speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas piedāvāšanas un piešķiršanas kārtība".