Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 6/2022
Ogrē 2022. gada 24. februārī (prot. Nr. 3; 9.) Lokālplānojums "Teritorija pie Irbenāju ielas".
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu Saistošie noteikumi nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums) un funkcionālo zonējumu grafisko daļu (2. pielikums) šādām zemes vienībām: Irbenāju ielā 3, Ikšķilē, Ogres nov., kadastra apzīmējums 74940120849; Irbenāju ielā 13, Ikšķilē, Ogres nov., kadastra apzīmējums 74940120848; Irbenāju ielā 21, Ikšķilē, Ogres nov., kadastra apzīmējums 74940121287; Irbenāju ielā 23, Ikšķilē, Ogres nov., kadastra apzīmējums 74940121196; zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 74940121198 un 74940120056, Ikšķilē, Ogres nov. (Grozīts ar Ogres novada domes 28.04.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 14/2022) Ogres novada domes priekšsēdētājs E. Helmanis
Ogres novada pašvaldība Lokālplānojums "Teritorija pie Irbenāju ielas" |
Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunizv. zemes gabala platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
14. | 1200 m2 1 | 30 | līdz 12 2 | līdz 2 3 | 50 | ||
1. Ikšķiles pilsētā – 1200 m² Tīnūžos, Dobelniekos, Turkalnē, Saulesdārzā, – 2400 m² Aizupēs, Kancersilos – 1500 m² Ceplīšos, Kalnājos – 1200 m² 2. Dzīvojamai apbūvei un publiskai apbūvei – 12 m, palīgēkai – 7 m Mainot esošas ēkas lietošanas veidu uz palīgēku, atļauts saglabāt esošo ēkas augstumu. 3. Dzīvojamai apbūvei un publiskai apbūvei – 2 stāvi un jumta stāvs vai mansarda stāvs, palīgēkai – viens stāvs un mansarda stāvs. Mainot esošas ēkas lietošanas veidu uz palīgēku, atļauts saglabāt esošo ēkas stāvu skaitu. |
4.1.1.5. Citi noteikumi
15. Veic publiskās apbūves būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja:
15.1. blakus esošā zemes vienībā atrodas publiskās apbūves ēka;
15.2. būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana vai nepieciešama piecu un vairāk autonovietņu ierīkošana;
15.3. būvvalde pieņem lēmumu par publiskās apspriešanas nepieciešamību būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
16. Palīgēkas izvieto zemes vienības dziļumā – aizmugures pagalmā vai iekšējā sānpagalmā. Būvējot pirmo palīgēku, būvniecības dokumentācijā norāda plānoto galvenās vai papildizmantošanas ēkas novietni.
17. Palīgēku atļauts izvietot priekšpagalmā vai ārējā sānpagalmā vienīgi gadījumā, ja zemes vienības dziļumā atrodas ekspluatācijā nodota galvenās vai papildizmantošanas ēka un ievērojot nosacījumus:
17.1. palīgēka netiek izvietota zemes vienības vai blakus esošās zemes vienības galvenās ēkas vizuālās uztveres priekšlaukumā un palīgēka neaizsedz skatu no ielas uz galvenās vai papildizmantošanas ēku;
17.2. palīgēku būvē arhitektoniski vienotā stilā ar galvenās vai papildizmantošanas ēku;
17.3. tiek ievērota būvlaide.
18. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja un viena publiskās apbūves ēka. Palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežām.
19. No jauna veidojamas zemes vienības robežas minimālais garums gar ielu, ceļu vai laukumu ciemos – 20 m, Ikšķiles pilsētā –15 m. Izvērtējot esošo ielu, apbūves un dabas objektu izvietojumu un reljefa īpatnības, sagatavojot pamatojumu un saskaņojot to būvvaldē, Ikšķiles pilsētā atļauts samazināt zemes vienības robežas minimālo garumu gar ielu, ceļu vai laukumu, bet ne mazāk kā 6 m.
4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)
4.1.2.1. Pamatinformācija
20. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona meža zemē, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.
4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
21. Savrupmāju apbūve (11001).
22. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
23. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): maksimālā ēkas kopējā platība 250 m² – veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, azartspēļu organizēšanas vietas, transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.
24. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izstrādājot detālplānojumu vai veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu – viesu māja, viesu nams vai pansija un izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
25. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas aprūpes vai izglītības iestāde
26. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse
27. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.
28. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
29. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.2.4. Apbūves parametri
Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunizv. zemes gabala platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
30. | 2400 m2 | 20 | līdz 12 4 | līdz 2 5 | 50 | ||
4. Dzīvojamai apbūvei un publiskai apbūvei – 12 m, palīgēkai – 7 m 5. Dzīvojamai apbūvei un publiskai apbūvei – 2 stāvi un jumta stāvs vai mansarda stāvs, palīgēkai – viens stāvs un mansarda stāvs. |
4.1.2.5. Citi noteikumi
31. Brīvajā (zaļajā) teritorijā saglabā mežu un raksturīgo meža zemsedzi.
32. Veic publiskās apbūves būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja:
32.1. blakus esošā zemes vienībā atrodas publiskās apbūves ēka;
32.2. būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana vai nepieciešama piecu un vairāk autonovietņu ierīkošana;
32.3. būvvalde pieņem lēmumu par publiskās apspriešanas nepieciešamību būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
33. Palīgēkas izvieto zemes vienības dziļumā – aizmugures pagalmā vai iekšējā sānpagalmā. Būvējot pirmo palīgēku, būvniecības dokumentācijā norāda plānoto galvenās vai papildizmantošanas ēkas novietni.
34. Palīgēku atļauts izvietot priekšpagalmā vai ārējā sānpagalmā vienīgi gadījumā, ja zemes vienības dziļumā atrodas ekspluatācijā nodota galvenās vai papildizmantošanas ēka un ievērojot nosacījumus:
34.1. palīgēka netiek izvietota zemes vienības vai blakus esošās zemes vienības galvenās ēkas vizuālās uztveres priekšlaukumā un palīgēka neaizsedz skatu no ielas uz galvenās vai papildizmantošanas ēku;
34.2. palīgēku būvē arhitektoniski vienotā stilā ar galvenās vai papildizmantošanas ēku;
34.3. tiek ievērota būvlaide.
35. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja un viena publiskās apbūves ēka. Palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežām.
36. No jauna veidojamas zemes vienības robežas minimālais garums gar ielu, ceļu vai laukumu ciemos – 20 m, Ikšķiles pilsētā – 15 m. Izvērtējot esošo ielu, apbūves un dabas objektu izvietojumu un reljefa īpatnības, sagatavojot pamatojumu un saskaņojot to būvvaldē, Ikšķiles pilsētā atļauts samazināt zemes vienības robežas minimālo garumu gar ielu, ceļu vai laukumu, bet ne mazāk kā 6 m.
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
Nenosaka
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
Nenosaka
4.4. Publiskās apbūves teritorija
Nenosaka
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
Nenosaka
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
Nenosaka
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)
4.7.1.1. Pamatinformācija
37. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.
4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
38. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženierbūves, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi). Pirms radioiekārtu un antenu, mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošanas veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
39. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
40. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
41. Biroju ēku apbūve (12001).
42. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, azartspēļu organizēšanas vietas, transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.
4.7.1.4. Apbūves parametri
Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunizv. zemes gabala platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
43. | Transporta apkalpojošā infrastruktūra | 6 | 7 | 9 | 10 | ||
44. | Biroju ēku apbūve | 6 | 7 | līdz 16 9 | līdz 2 8 | 10 | |
45. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 6 | 7 | līdz 16 9 | līdz 2 8 | 10 | |
6. pēc funkcionālās nepieciešamības 7. ievēro normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus ēku izvietošanai – būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālos attālumus starp ēkām un izpilda insolācijas prasības 8. 2 stāvi un jumta stāvs vai mansarda stāvs, palīgēkai – viens stāvs un mansarda stāvs 9. palīgēkai – 7 m |
4.7.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
Nenosaka
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA5)
4.9.1.1. Pamatinformācija
46. Dabas un apstādījumu teritorija (DA5) ir funkcionālā zona, kas noteikta kā zaļā zona gar valsts galveno autoceļu un gar dzelzceļu.
4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
47. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi.
48. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.9.1.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.9.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.10. Mežu teritorija
Nenosaka
4.11. Lauksaimniecības teritorija
Nenosaka
4.12. Ūdeņu teritorija
Nenosaka
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.1.1. 15 km zona ap lidlauku (TIN111)
5.1.1.1. Pamatinformācija
Nenosaka
5.1.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.1.3. Citi noteikumi
49. Saņem atbildīgās iestādes gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus, kas veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas).
5.1.2. 5 km zona ap lidlauku (TIN112)
5.1.2.1. Pamatinformācija
Nenosaka
5.1.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.2.3. Citi noteikumi
50. Saņem atbildīgās iestādes gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus:
50.1. kuru absolūtais augstums par 30 m un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu;
50.2. jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai, ja tas atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošumu.
5.1.3. Vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanas teritorija (TIN113)
5.1.3.1. Pamatinformācija
51. Grafiskās daļa kartē attēlotajā "Vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanas teritorijā" (TIN113) saskaņā ar valsts galvenā autoceļa un dzelzceļa līnijas trokšņa stratēģiskajām kartēm pārsniegti trokšņa robežlielumi.
5.1.3.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.3.3. Citi noteikumi
52. Pieļaujama ēku būvniecība, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa pasākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodrošinot vides un telpu trokšņa robežlielumu nepārsniegšanu.
53. Trokšņa samazināšanas pasākumu plānošanā un projektēšanā ievēro principus:
53.1. plašu apbūves teritoriju aizsardzībai pret troksni plāno un projektē trokšņa barjeras (sienas), grunts vaļņus vai stādījumu joslas;
53.2. ja trokšņa barjeras (sienas), grunts vaļņus, stādījumu joslas vai citus risinājumus konkrētā teritorijā nav iespējams izbūvēt vai ierīkot, trokšņa avota tuvumā plāno būves, kurām saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav piemērojami vides trokšņa robežlielumi vai plāno un projektē individuālus aizsardzības pasākumus, vai ēkas, kuru ārējo norobežojošo konstrukciju skaņas izolācija nodrošina atbilstošus skaņas līmeņus iekštelpās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pieļaujamo trokšņu līmeni.
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
Nenosaka
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
Nenosaka
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
Nenosaka
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
Nenosaka
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
Nenosaka
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
Nenosaka
5.8. Degradēta teritorija
Nenosaka
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
Nenosaka
7. Citi nosacījumi/prasības
Nenosaka