Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Preiļu novada domes saistošie noteikumi Nr. 2022/3

Preiļos 2022. gada 27. janvārī
Par pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanas kārtību Preiļu novadā
Apstiprināti Preiļu novada domes
27.01.2022. sēdē (prot. Nr. 4; 18. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6. panta otro daļu, 7. panta sesto daļu, 15. pantu, 17. panta otro daļu,
21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu, 21.6 panta otro daļu,
21.7 panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi "Par pašvaldības palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtību Preiļu novadā" (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

1.1. Personu kategorijas, kuras tiek atzītas par tiesīgām saņemt Preiļu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība);

1.2. Kārtību, kādā personas tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību;

1.3. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secību un reģistrācijas kārtību likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 3. panta 1., 2., 3., 4. un 11. punktā noteiktajiem palīdzības veidiem;

1.4. Gadījumus, kuros pašvaldībai ir tiesības atteikt personai palīdzības sniegšanu.

2. Personas, kurām ir nepieciešama pašvaldības palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt, reģistrē pašvaldības nekustamā īpašuma daļa (turpmāk tekstā – NĪ daļa) sekojošos palīdzības reģistros:

2.1. pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu izīrēšanai personām, kuras ar dzīvojamo platību nodrošināmas pirmām kārtām;

2.2. pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu izīrēšanai personām, kuras ar dzīvojamo platību nodrošināmas vispārējā kārtībā;

2.3. sociālo dzīvokļu izīrēšanai;

2.4. palīdzības sniegšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

2.5. palīdzībai speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

3. Lēmumu par to, vai persona ir iekļaujama palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šo palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Preiļu novada dome (turpmāk – Dome).

II. Personas, kurām ir tiesības saņemt palīdzību

4. Palīdzību normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības pieprasīt personai, kura ir deklarējusi dzīvesvietu Preiļu novada administratīvajā teritorijā vai kuras pēdējā deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir Preiļu novada administratīvajā teritorijā (izņēmumi: bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatrianti un speciālisti, kuri nodrošināmi ar dzīvojamo telpu).

5. Personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība, tiek reģistrētas atbilstoši katram Noteikumu 2. punktā noteiktajam palīdzības veidam.

6. Likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktās personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt pirmām kārtām, ir:

6.1. personas, kuras tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, un ja tās ir:

6.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti,

6.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona ar invaliditāti;

6.2. politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

6.3. personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tās ir:

6.3.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti,

6.3.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona ar invaliditāti,

6.3.3. politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

6.4. bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe. Ja bez vecāku gādības palicis bērns pēc pilngadības sasniegšanas nav nodrošināts ar pašvaldības dzīvokli vai nesaņem dzīvokļa pabalstu, persona var tikt reģistrēta rindā līdz 24 gadu vecumam;

6.5. repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990. gada 4. maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990. gada 4. maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi, ja repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku dzīvesvieta pirms izceļošanas ir bijusi Preiļu novada pašvaldības teritorijā;

6.6. maznodrošinātas politiski represētās personas;

6.7. maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvojušas Preiļu novada administratīvajā teritorijā un ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis nosacījums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības.

7. Papildus Likuma 14. pantā minētajām personām, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt pirmām kārtām, reģistrē:

7.1. maznodrošinātas personas, kuru īrētā vai īpašumā esoša dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī, ir cietusi ugunsgrēkā vai plūdos un nav dzīvošanai piemērota, ko apliecina Preiļu novada būvvaldes atzinums;

7.2. Maznodrošinātas personas, kuras tiek izliktas no tām vai to ģimenes locekļiem piederoša nekustamā īpašuma par hipotekārā kredīta, kas ņemts tā iegādei vai/un remontam, parādsaistību nepildīšanu, ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru atsavināšanas brīdī.

8. Pašvaldība reģistrē dzīvojamās telpas izīrēšanas reģistrā vispārējā kārtībā personas, kuras atbilst šādiem nosacījumiem:

8.1. Personas un tās ģimenes locekļu lietošanā vai īpašumā nav dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

8.2. Personas deklarētā dzīvesvieta ir Preiļu novada pašvaldības teritorijā ne mazāk kā 3 (trīs) gadus.

8.3. Personai nav parādu par pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īri un komunālo pakalpojumu sniegšanu pašvaldībai piederošā dzīvoklī.

9. Sociālā dzīvokļa (vai sociālās dzīvojamās telpas) izīrēšanai reģistrē trūcīgas personas, uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

9.1. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas;

9.2. persona īrējusi pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;

9.3. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar invaliditāti, kura lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu un to pēc palīdzības saņemšanas piekrīt bez atlīdzības atsavināt pašvaldībai;

9.4. persona ir bez vecāku gādības palicis bērns un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu.

10. Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku vai lielāku dzīvojamo telpu, pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kā arī gadījumos, ja veselības stāvokļa dēļ persona vēlas īrēt dzīvojamo telpu mājas pirmajos stāvos.

11. Pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas, kurai pašvaldības dome noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, izīrēšanai reģistrē pašvaldības dibinātu iestāžu vai kapitālsabiedrību, kas darbojas pašvaldības administrācijas, veselības, kultūras, sporta, izglītības, sociālās aizsardzības jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, nodarbinātus kvalificētus speciālistus, ievērojot Likuma III nodaļas noteikumus.

III. Sociālā dzīvokļa īres maksas atvieglojumi

12. Sociālo dzīvokļu īrniekiem var tikt piešķirts īres maksas atvieglojums uz laiku, kamēr ir spēkā noslēgtais līgums. Sociālā dzīvokļa īrnieks maksā 50 % no sociālā dzīvokļa īres maksas. Atlikušos 50 % no īres maksas, pamatojoties uz pārvaldnieka iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, tiek segtas no Preiļu novada pašvaldības budžeta līdzekļiem, kas paredzēti sociālajai aizsardzībai.

13. Atvieglojumus var piešķirt īrniekiem, kurām ir noteikts: trūcīgas mājsaimniecības statuss; maznodrošinātas mājsaimniecības statuss; 1. vai 2. grupas invaliditāte.

14. NĪ daļas atbildīgais speciālists līdz katra mēneša 10. datumam iesniedz apsaimniekotājam īrnieku sarakstu, kuri atbilst Noteikumu 13. punktā minētajām sociālo dzīvokļu īrnieku kategorijām, kurām var tikt piešķirts atvieglojums.

IV. Reģistrācijas kārtība palīdzības saņemšanai

15. Palīdzības saņemšanai persona NĪ daļā uzrāda savu un pilngadīgo ģimenes locekļu personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu, norādot, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi. Iesniegumam pievieno šādus personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību apliecinošus dokumentus:

15.1. spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopiju (noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 7.2. un 9.1. apakšpunktā noteiktajā gadījumā);

15.2. tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu noraksta kopiju, uzrādot oriģinālu (noteikumu 7.2. apakšpunktā noteiktajā gadījumā);

15.3. pensijas vecumu sasniegušas personas apliecības vai politiski represētās personas apliecības, vai kompetentās institūcijas lēmuma par invaliditātes noteikšanu kopiju, uzrādot oriģinālu (ja palīdzība sniedzama noteiktajām personām);

15.4. bāriņtiesas lēmuma kopiju, uzrādot oriģinālu (noteikumu 6.4. un 9.4. apakšpunktos noteiktajos gadījumos), ja informācija nav pašvaldības rīcībā;

15.5. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas (noteikumu 6.5. apakšpunktā noteiktajā gadījumā); 

15.6. brīvības atņemšanas vietas izdota noteikta parauga izziņas (veidlapa A) kopiju, kurā norādīts personas atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks (noteikumu 6.7. apakšpunktā noteiktajā gadījumā);

15.7. dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 7.1., 7.2., 9.1. un 9.2. apakšpunktos noteiktajos gadījumos);

15.8. izziņu par īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanos ar dzīvojamo telpu apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu (noteikumu 8.3. apakšpunktā un 10. punktā noteiktajā gadījumā);

15.9. izziņu, kas apliecina, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa, ja apmaiņa tiek prasīta veselības stāvokļa dēļ (noteikumu 10. punktā noteiktajā gadījumā);

15.10. speciālista darba devēja iesniegumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu (noteikumu 11. punktā noteiktajā gadījumā);

15.11. speciālista darba devēja, kas nav pašvaldība, izteikts priekšlikums par sadarbības līguma noslēgšanu ar pašvaldību (noteikumu 11. punktā noteiktajā gadījumā);

15.12. darba devēja izziņu par darba attiecībām ar speciālistu (noteikumu 11. punktā noteiktajā gadījumā).

16. NĪ daļai ir tiesības pārbaudīt iesniedzēja sniegto ziņu patiesumu un iegūt papildu informāciju no citām institūcijām un datu reģistriem pirms reģistrācijas un pirms palīdzības saņemšanas.

17. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir iesniegt NĪ daļā personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību apliecinošus dokumentus, ja iepriekš iesniegto dokumentu termiņš ir notecējis, tajā skaitā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņas kopiju par invaliditātes termiņu, dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas līguma kopiju un citus dokumentus par faktisko apstākļu maiņu, ja šī informācija nav pašvaldības rīcībā.

18. Pēc personas iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas NĪ daļas atbildīgais darbinieks izstrādā lēmumprojektu, ko saskaņo pašvaldības Juridiskajā un iepirkumu daļā un iesniedz izskatīšanai sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejai (turpmāk – Komiteja).

19. Kārtēja Komitejas sēdē izskata lēmumprojektu, deputāti sniedz savu atzinumu un virza lēmumprojektu izskatīšanai Domes sēdē. Dome pieņem lēmumu administratīvā akta veidā par personas reģistrēšanu vai izslēgšanu no dzīvojamo telpu reģistra, kā arī lēmumu par atteikumu personu reģistrēt dzīvojamo telpu reģistrā.

20. Dome pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību šādos gadījumos:

20.1. piecus gadus pēc tam, kad persona ir pasliktinājusi dzīves apstākļus, iemitinoties dzīvojamā telpā, kas nav dzīvošanai derīga;

20.2. piecus gadus pēc tam, kad persona ir pasliktinājusi dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku;

20.3. piecus gadus pēc tam, kad personai sniegta palīdzība;

20.4. piecus gadus pēc tam, kad ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz dzīvokli;

20.5. ja personas vai tās ģimenes locekļa īpašumā ir atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa;

20.6. ja persona ir uzkrājusi parādu par pašvaldības dzīvokļa īri vai komunālajiem maksājumiem un nepilda vienošanos par parāda summas atmaksu pa daļām;

20.7. ja personai ir bijis izbeigts īres līgums sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpšanu.

21. Dome var pieņemt lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra, ja:

21.1. persona pēc NĪ daļas darbinieka atgādinājuma 10 dienu laikā nav iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto palīdzību;

21.2. persona pēc pašvaldības NĪ daļas darbinieka aicinājuma 10 dienu laikā nav sniegusi nekādu atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem;

21.3. personai ir bijusi iespēja iepazīties ar ne mazāk kā trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies;

21.4. persona sniegusi nepatiesas ziņas un pēc ziņu pārbaudes konstatēts, ka persona neatbilst Noteikumos paredzētajai palīdzības saņemšanai;

21.5. Persona vai tās ģimenes loceklis ir ieguvis īpašumā dzīvošanai derīgu nekustamo īpašumu;

21.6. Persona ir mainījusi deklarēto dzīves vietu un tā reģistrēta citas LR pašvaldības administratīvajā teritorijā vai citā valstī.

22. Ja ir mainījušies apstākļi (piemēram, ģimenes sastāvs, personas statuss u.tml.), kas bija par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības reģistrā, personas pienākums ir nekavējoties informēt par to pašvaldību, iesniedzot Preiļu novada pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā dokumentus, kas pierāda apstākļu maiņu.

23. Atsevišķos gadījumos Domei ir tiesības neievērot reģistrācijas secību grupas ietvaros, ja, izvērtējot konkrēto situāciju (personas dzīvesveidu, personību, dzimumu, veselības stāvokli, vecumu), atklājas, ka personas nav iespējams iemitināt kopējā dzīvojamajā platībā.

24. Pašvaldībai ir tiesības atstāt neizīrētas 1–2 pagaidu sociālās dzīvojamās platības neparedzētiem gadījumiem.

25. Katru gadu pēc stāvokļa uz 1. janvāri Dome pieņem lēmumu par palīdzības reģistrā iekļauto datu precizēšanu un personu palīdzības kārtas numuru pārreģistrēšanu.

V. Īres līgumu slēgšanas kārtība

26. Persona, kas saņēmusi palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, pamatojoties uz Preiļu novada domes lēmumu, ir pienākums viena mēneša laikā deklarēt dzīves vietu attiecīgajā adresē sev un ģimenes locekļiem un noslēgt īres līgumu ar pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekotāju vai ar pagasta pārvaldi, iesniedzot domes lēmuma izrakstu, kas ir īres līguma neatņemama sastāvdaļa.

27. Pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā tiek piešķirta uz noteiktu laiku. Īres līgums tiek slēgts uz desmit gadiem, izņemot gadījumus, ja īrnieks lūdz noslēgt līgumu uz īsāku termiņu vai ja normatīvajos aktos norādīts īsāks īres līguma termiņš.

28. Sociālā dzīvokļa īres līgums tiek noslēgts uz sešiem mēnešiem. Lēmumu par sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanu, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem, pieņem novada dome.

29. Speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem. Speciālists ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvokļa īres līguma termiņa izbeigšanās iesniedz iesniegumu par dzīvojamās telpas līguma pagarināšanu, darba devēja rakstisku piekrišanu un apliecinājumu par īres maksas un maksājumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parādu neesamību. Ja speciālists, kuram ir izīrēta dzīvojamā telpa, pārtrauc darba tiesiskās attiecības, darba devējam piecu darba dienu laikā par to jāinformē Preiļu novada dome.

VI. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana

30. Domes pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājumi

31. Personas, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldības reģistros palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no reģistriem un tām ir tiesības noteiktā kārtībā saņemt palīdzību.

32. Visas personas, kas bija reģistrētas bijušo Aglonas pagasta, Riebiņu novada, Vārkavas novada, Preiļu novada palīdzības reģistros līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, tiek ieslēgti kopējā Preiļu novada pašvaldības reģistrā ar attiecīgo reģistrācijas numuru, ņemot par pamatu pirmreizējās reģistrācijas datumu. Jaunizveidotais Preiļu novada dzīvokļu reģistrs pēc konsolidācijas tiek apstiprināts novada domes sēdē.

33. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

Preiļu novada domes 2017. gada 27. oktobra saistošie noteikumi Nr. 2017/15 "Par palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtību";

Aglonas novada domes 2010. gada 27. janvāra saistošie noteikumi Nr. 5 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanu Aglonas novadā";

Riebiņu novada domes 2019. gada 15. oktobra saistošie noteikumi Nr. 13/2019 "Kārtība, kādā Riebiņu novada dome sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

Vārkavas novada domes 2011. gada 29. jūnija saistošie noteikumi Nr. 28 "Kārtība, kādā Vārkavas novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.

Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ā. Vucāns
Pielikums Nr. 1
Preiļu novada saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/3
"Par pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā
sniegšanas kārtību Preiļu novadā"

PREIĻU NOVADA PAŠVALDĪBAI

  
Vārds, uzvārds 
  
Personas kods 
  
Adrese 
  
Telefona Nr. 

iesniegums

Lūdzu sniegt pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā – pašvaldībai piederošas dzīvojamās platības izīrēšanu. Vēlams, lai dzīvoklis atbilstu sekojošām prasībām:

istabu skaits __________________; stāvs _____________; labiekārtojuma līmenis _____________________________________atrašanās vieta______________________

citas prasības ____________________________________________________________.

Apliecinu, ka man nepieder dzīvojamā platība un ka pēdējo piecu gadu laikā neesmu devis piekrišanu privatizēt īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai, neesmu atsavinājis savā īpašumā esošu dzīvojamo platību. Ģimenes sastāvs:

Vārds, uzvārdsDzimšanas gadsRadniecība
   
   
   
   
   
   

Pielikumā dokumenti:

 
 
 
 
Datums  Iesniedzēja paraksts 
   Pilngadīgo ģimenes locekļu paraksti 
     
     

 

Preiļu novada domes 27.01.2022. saistošo noteikumu Nr. 2022/3 "Par pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanas kārtību Preiļu novadā" paskaidrojuma raksts

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojumsPēc administratīvi teritoriālās reformas apvienojas četri bijušie novadi, kuros katrā bijusi noteikta sava kārtība par pašvaldības palīdzības sniegšanu mājokļu jautājumu risināšanā. Lai radītu visiem jaunās Preiļu novada pašvaldības iedzīvotājiem vienlīdzīgus noteikumus pašvaldības palīdzības saņemšanai un veidotu vienotu rindu visas jaunās teritorijas iedzīvotājiem, nepieciešams izstrādāt un apstiprināt jaunus saistošos noteikumus. Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešā daļa nosaka, ka dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. Atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 5. pantu, 6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu, 15. pantu, 17. panta pirmo daļu, 21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu 21.6 panta otro daļu, 21.7 panta pirmo daļu ar saistošajiem noteikumiem tiek noteikts personu loks, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā.
2. Īss projekta satura izklāstsSaistošie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas papildus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajam saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu risināšanā, izīrējot pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas un veicot īrētas dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, kārtību, kādā personu (ģimeni) var atzīt par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, un kārtība, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu speciālistam.

Noteikumi paredz gadījumus, kuros pašvaldībai ir tiesības atteikt personai palīdzības sniegšanu.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetuSaistošie noteikumi nerada būtiskas izmaiņas pašvaldības budžetā.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijāAr saistošo noteikumu apstiprināšanu būs iespēja nodrošināt ar dzīvokli pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību speciālistus, kas ļaus piesaistīt pašvaldībai kvalificētus speciālistus līdz ar ko uzņēmējdarbības vide pašvaldības teritorijā tiks uzlabota.
5. Informācija par administratīvajām procedūrāmPrivātpersona var griezties ar jautājumiem par saistošo noteikumu piemērošanu Preiļu novada pašvaldības nekustamo īpašumu daļā.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonāmKonsultācijas nav notikušas.
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ā. Vucāns
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanas kārtību Preiļu novadā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Preiļu novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 2022/3Pieņemts: 27.01.2022.Stājas spēkā: 03.03.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 43, 02.03.2022. OP numurs: 2022/43.25
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
330414
03.03.2022
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)