1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Preiļu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. sociālie resursi – personas personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.4. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.5. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;

2.6. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus.

3. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Preiļu novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), kuras uzturas Preiļu novada administratīvajā teritorijā, bez noteiktas dzīvesvietas esošām personām un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Preiļu novada administratīvā teritorija.

4. Noteikumu 42., 51. un 93. punktā minēto Pakalpojumu saņēmēji veic līdzmaksājumu saskaņā ar Pašvaldības lēmumu.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

5. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

5.1.1. sociālā darba pakalpojums;

5.1.2. aprūpe mājās;

5.1.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.1.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.5. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.6. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.1.7. sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem;

5.1.8. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.1.9. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.1.10. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.1.11. atbalsta un izglītojošās grupas;

5.1.12. speciālistu pakalpojumi;

5.1.13. pašvaldības transporta un /vai mobilā pacēlāja pakalpojums;

5.1.14. specializētā transporta pakalpojums;

5.1.15. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.1.16. higiēnas pakalpojums;

5.1.17. Ģimenes asistenta pakalpojums.

5.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

5.2.1. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem – Pašvaldības krīzes centra pakalpojums;

5.2.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem;

5.2.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.2.4. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.2.5. sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā.

5.2.6. atelpas brīža pakalpojums.

(Grozīts ar Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/45)

6. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

7. Pakalpojums ietver:

7.1. sociālo gadījumu risināšanu;

7.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

7.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

7.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

7.5. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu.

8. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Preiļu novada Labklājības pārvaldes Sociālais dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) iesniedz:

8.1. iesniegumu;

8.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

9. Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākts Pakalpojums pēc ziņu saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām un datu un iegūtās informācijas pārbaudes.

10. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības līdzekļiem.

11. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē personai, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvie apstākļi kādēļ sevi nevar aprūpēt (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

12. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

12.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

12.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

12.3. bērnam ar invaliditāti, ja ģimenes locekļi objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērnam nepieciešamo aprūpi.

13. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem:

13.1. Pirmais aprūpes līmenis līdz 16 stundām mēnesī;

13.2. Otrais aprūpes līmenis līdz 24 stundām mēnesī;

13.3. Trešais aprūpes līmenis līdz 32 stundām mēnesī;

13.4. Ceturtais aprūpes līmenis līdz 42 stundām mēnesī.

14. Pakalpojuma līmeņu veidi:

14.1. Pirmā līmeņa aprūpe – divas reizes nedēļā līdz 16 stundām mēnesī. Tajā ietilpst: piegādāt produktus, saimniecības preces un medikamentus, nodot un saņemt veļu mazgātavā, palīdzēt mazgāt veļu mājās veļas mazgājamajā mašīnā un palīdzēt to izkārt, palīdzēt sakārtot personīgās mantas, iznest sadzīves atkritumus, veikt maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un citus maksājumus, abonēt laikrakstus, piegādāt laikrakstus un grāmatas, pavadīt klientu pastaigās, pie ģimenes ārsta un citiem speciālistiem uz veselības aprūpes iestādēm, apmeklēt slimnīcā (Preiļu pilsētas pašvaldības teritorijā), veikt starpnieka pakalpojumus sociālo un veselības aprūpes jautājumu risināšanā, veikt pārrunas par aprūpi, sadzīvi un sabiedrībā notiekošo;

14.2. otrā līmeņa aprūpe 3 reizes nedēļā, līdz 24 stundām mēnesī. Tajā ietilpst: pirmā līmeņa aprūpes pakalpojums, kā arī papildus: palīdzēt mazgāties vannā, dušā, palīdzēt nomainīt gultas veļu, palīdzēt mazgāt logus un nomainīt aizkarus, siltināt logus ziemai, palīdzēt uzkopt dzīvokli, kopt istabas augus, palīdzēt uzkopt koplietošanas telpas;

14.3. trešā līmeņa aprūpe līdz četrām reizēm nedēļā, līdz 32 stundām mēnesī. Tajā ietilpst: otrā līmeņa aprūpes pakalpojums, ka arī papildus: palīdzēt ienest kurināmo telpās, iznest pelnus, ienest dzeramo un iznest lietoto ūdeni;

14.4. ceturtā līmeņa aprūpe līdz piecām reizēm nedēļā, līdz 42 stundām mēnesī. Tajā ietilpst trešā līmeņa aprūpes pakalpojums, kā arī papildus: personīgās higiēnas un rūpes pa izskatu veikšana – nomazgāt klienta seju un sakārtot (ķemmēt) matus, sakopt klienta zobu protēzes, apmazgāt ķermeņa augšdaļu, apmazgāt ķermeņa apakšdaļu, nogriezt roku nagus, palīdzēt pārvietoties no gultas uz riteņkrēslu, palīdzēt lietot palīgierīces, sagatavot vai uzsildīt ēdienu, pasniegt ēdienu, palīdzība mājas darbu veikšanā – nomazgāt traukus, palīdzēt medikamentu lietošanā, veikt gultas veļas nomaiņu.

15. Pakalpojuma kompleksu un veicamo darbu sarakstu, savstarpēji vienojoties ar klientu, nosaka sociālais darbinieks, kurš koordinē Aprūpes mājās biroja darbu.

16. Pakalpojums tiek piešķirts saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

17. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

17.1. iesniegumu;

17.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

17.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

17.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

18. Ja personai ir piešķirts Pakalpojums, bet nepieciešamība pēc Pakalpojuma apjoma mainās tā sniegšanas laikā, tad persona atkārtoti iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izziņu.

19. Pakalpojums par Preiļu novada pašvaldības līdzekļiem tiek nodrošināts šādām personām:

19.1. kuras ir vientuļas, kurām nav maksātspējīgu likumīgo apgādnieku vai apgādnieks ar invaliditāti vai vecuma pensionārs;

19.2. personai, kurai ir piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss.

20. Lēmumu par Pakalpojumu apmaksas pārtraukšanu no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Sociālais dienests pieņem, ja:

20.1. netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;

20.2. persona pakalpojuma sniegšanas laikā ir noslēgusi uzturlīgumu, kurā paredzēta personas aprūpe.

21. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā noslēgto līgumu starp Pakalpojuma sniedzēju, Pakalpojuma saņēmēju un Pašvaldību. Preiļu novada Labklājības pārvalde slēdz trīspusēju līgumu ar klientu un Pakalpojuma sniedzēju, kurš ir noformējis VID saimnieciskās darbības veikšanu un kuram ir Pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā izglītība un zināšanas sociālās aprūpes jomā.

22. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk teksta – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

23. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

23.1. iesniegumu;

23.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

24. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

25. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

26. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

27. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

28. Pakalpojuma pieprasīšanai likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

28.1. iesniegumu;

28.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

29. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

30. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

31. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

32. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

33. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību, novērtē:

33.1. kopā ar bērnu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

33.2. bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

33.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

33.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

33.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

34. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene Sociālajā dienestā uzrāda personas apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

34.1. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un/ vai e-pasta adresi;

34.2. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi;

34.3. Pakalpojuma pieprasīšanas iemeslus un vēlamo Pakalpojuma apjomu, Pakalpojuma sniegšanas faktisko adresi;

34.4. bērnam uz Pakalpojuma pieprasīšanas brīdi piešķirto valsts vai citu pašvaldības atbalstu;

34.5. vēlamo Pakalpojuma sniedzēju, tā kontaktinformāciju, ja tā ir zināma;

34.6. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

35. Sociālais dienests izvērtē iesniegumā minēto informāciju un dokumentus, mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

35.1. Par Pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:

35.1.1. Pakalpojuma apjomu (t.i. stundas mēnesī), atbilstoši veiktajam Pakalpojuma nepieciešamības novērtējumam;

35.1.2. Pakalpojuma periodu uz 1 (vienu) mēnesi, vairākiem mēnešiem, vai atbilstoši bērnam noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem;

35.2. Par pakalpojuma atteikšanu, ja:

35.2.1. Pakalpojuma pieprasīšana neatbilst Invaliditātes likuma noteiktajām prasībām;

35.2.2. Sociālajam dienestam netiek sniegta informācija un dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna likumisko pārstāvju, audžuģimenes iespējas nodrošināt bērna aprūpi.

36. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē vai ieslodzījuma vietā.

37. Sociālais dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

37.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

37.2. bērna deklarētā dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

37.3. beidzies šo noteikumu 35.1.2. apakšpunktā noteiktais Pakalpojuma periods;

37.4. mainījušies apstākļi, kas, atbilstoši Sociālā dienesta lēmumā noteiktajam, pamato nepieciešamību bērnam saņemt Pakalpojumu.

38. Pakalpojumu piešķir līdz 80 stundām mēnesī, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

39. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt juridiska persona, kura ir reģistrējusi aprūpes mājās pakalpojumu Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī fiziska persona (tostarp bērna pirmās pakāpes radinieks vai vienas mājsaimniecības loceklis, ja izņēmuma gadījumā atbilstošu aprūpes pakalpojuma sniedzēju trūkuma vai citu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ aprūpes pakalpojumu nav iespējams nodrošināt vispār), kam ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērnu ar invaliditāti.

40. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni un Pakalpojuma sniedzēju, kuram ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērniem ar invaliditāti.

41. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

42. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību un lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

43. Tiesības saņemt Pakalpojumu pilnu darbdienu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ar pašaprūpes prasmēm, kas atbilst sekojošiem nosacījumiem:

43.1. personai ir funkcionāli traucējumi;

43.2. personai Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta I vai II grupas invaliditāte.

44. Personai atsaka Pakalpojumu, ja tai ir šādas kontrindikācijas Pakalpojuma saņemšanai:

44.1. Tuberkuloze aktīvajā stadijā;

44.2. Lipīga ādas slimība;

44.3. Seksuāli transmisīva slimība;

44.4. Psihiska saslimšana akūtā fāzē;

44.5. Infekcijas slimības;

44.6. Persona ir guloša un/vai tai nav pašaprūpes prasmju.

45. Lai saņemtu Pakalpojumu pilnu darbdienu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā šādus dokumentus, ja informācija par personu nav pieejama valsts datu reģistros:

45.1. personas, ja viņa ir rīcībspējīga pieprasīt Pakalpojumu, vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Iesniegums);

45.2. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem;

45.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli. Izziņā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesamību.

45.4. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju.

46. Pēc Iesnieguma saņemšanas Pakalpojuma sociālais darbinieks kopā ar personu vai viņas likumisko pārstāvi aizpilda "Personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti", un nepieciešamības gadījumā apseko personu viņa dzīves vietā.

47. Pakalpojuma sociālais darbinieks izskata saņemtos dokumentus un dod slēdzienu par Pakalpojumu atbilstību personas vajadzībām. Nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti citi speciālisti. Lēmumu par Pakalpojumu sniegšanu vai atteikumu sniegt Pakalpojumus pieņem Sociālais dienests.

48. Pakalpojuma piešķiršana tiek atteikta, ja:

48.1. Nav ievēroti Noteikumu 43. un 44. punktā minētie nosacījumi;

48.2. persona noklusē informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par savu veselības stāvokli, un šī informācija ir būtiska jautājuma izlemšanā par sniegtā Pakalpojuma piešķiršanu vai Pakalpojuma piešķiršanas atteikumu.

49. Pozitīva lēmuma gadījumā ar personu tiek noslēgts līgums par sniegtā Pakalpojuma saturu, apjomu un samaksas kārtību (ja attiecināms), kā arī pušu tiesībām un pienākumiem.

50. Pakalpojumu Pašvaldības izveidotajā infrastruktūrā apmaksā Pašvaldība pilnā apmērā Sociālā dienesta lēmumā norādītajā laika periodā, neizvērtējot Pakalpojuma saņēmēja ienākumus.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

51. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver sevī pakalpojumu kompleksu, nodrošinot speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums):

51.1. Speciālistu (sociālā darbinieka, psihologa) konsultācijas un individuālo atbalstu atbilstoši personas vajadzībām;

51.2. fizioterapeita individuālās un/vai grupu nodarbības.

52. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem.

53. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

53.1. iesniegumu;

53.2. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

53.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

53.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

54. Lēmumu par tiesībām saņemt Pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

54.¹ Pakalpojumu personai piešķir līdz 20 (divdesmit) nodarbībām kalendāra gadā. Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par papildu nodarbību piešķiršanu atbilstoši ārstniecības personas rekomendācijām.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

55. Pakalpojums Pašvaldības izveidotajā infrastruktūrā tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem. Likumiskie pārstāvji par Pakalpojumu veic līdzmaksājumu saskaņā ar Pašvaldības lēmumu.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

55.¹ Sociālās rehabilitācijas pakalpojums (turpmāk – Pakalpojums), kas ietver ergoterapijas pakalpojumu, audiologopēda pakalpojumu un ABA terapijas pakalpojumu, paredzēts komunikācijas prasmju attīstīšanai, emocionālās labsajūtas uzlabošanai, dažādu traucējumu novērtēšanai, diagnostikai, korekcijai un rehabilitācijai.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

55.² Pakalpojumu var saņemt nepilngadīgas personas ar invaliditāti pie Pakalpojumu sniedzēja, ar kuru noslēgts līgums par Pakalpojuma sniegšanu. Vēlamo Pakalpojuma sniedzēju, kura darbība reģistrēta normatīvajos aktos paredzētajos reģistros, izvēlas nepilngadīgas personas ar invaliditāti likumiskais pārstāvis.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

55.³ Lai saņemtu Pakalpojumu, personas likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

55.³1. ārsta (ārstniecības personas, atbilstoši tā kompetencei) izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un/vai akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, kā arī norāda rekomendācijas pakalpojumam;

55.³ 2. citus dokumentus pēc Sociālā dienesta pieprasījuma, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

55.⁴ Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista izvērtējumu.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

55.⁵ Pakalpojumu nepilngadīgai personai ar invaliditāti piešķir, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, nodarbību apmaksai līdz 800 euro apmērā kalendāra gadā.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

55.⁶ Ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumā par bērna invaliditāti ir norāde par autismu, autiskā spektra traucējumiem, Pakalpojumu nepilngadīgai personai ar invaliditāti piešķir, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, nodarbību apmaksai līdz 1 500 euro apmērā kalendāra gadā.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

55.⁷ Pakalpojumu apmaksā Pašvaldība, pamatojoties uz Pakalpojuma sniedzēja iesniegtu rēķinu.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

56. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

57. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (vardarbības).

58. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis vai institūcijas vadītājs iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

59. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

60. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

61. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

62. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

63. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

64. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

65. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

66. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

67. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

68. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

69. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

70. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

71. Atbalsta un/vai izglītojošās grupas pakalpojums nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

72. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.

73. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties vai to dalībai grupā norīkojis sociālais darbinieks vai cits speciālists.

74. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

74.1. iesniegumu;

74.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

75. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

76. Pakalpojums tiek nodrošināts nodarbību īstenošanas gadījumā, komplektējot grupu.

77. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

78. Speciālistu pakalpojumi nodrošina personai klātienes profesionālu psihologa vai citu speciālistu palīdzību, kura objektīvu apstākļu dēļ to nespēj pati sev nodrošināt (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

79. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm (personām):

79.1. krīzes situācijās;

79.2. atkarības problēmu risināšanai;

79.3. psiholoģiskai izpētei;

79.4. bērna uzvedības problēmu gadījumos.

80. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

80.1. iesniegumu;

80.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

81. Lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

82. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

83. Pašvaldības transporta un/vai mobilā pacēlāja pakalpojums ir atbalsta pakalpojums personai, lai nokļūtu uz/no ārstniecības iestādēm, valsts vai pašvaldības institūcijām (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

84. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

84.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un/vai funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nespēj patstāvīgi izmantot sabiedrisko transportu;

84.2. vientuļām personām bez apgādniekiem krīzes situācijā pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

84.3. ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

84.4. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka izvērtējuma.

85. Pakalpojuma pieprasīšanai persona, tās likumiskais pārstāvis vai ārstniecības iestādes darbinieks Sociālajā dienestā piesaka Pakalpojumu vismaz 1 (vienu) darbdienu pirms plānotā brauciena, ja brauciens ir Preiļu novada administratīvajā teritorijā, un vismaz 3 (trīs) darbdienas iepriekš, ja brauciens ir ārpus Preiļu novada administratīvās teritorijas.

86. Personai ir tiesības izmantot Pakalpojumu līdz 5 (piecām) reizēm kalendārajā gadā.

87. Pakalpojums tik finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

88. Specializētā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama pārvietošana guļus stāvoklī vai ratiņkrēslā uz/no ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

89. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

89.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

89.2. personām krīzes situācijā.

89.3. Pašvaldības sociālās aprūpes centru iemītniekiem.

90. Pakalpojuma pieprasīšanai persona, tās likumiskais pārstāvis vai ārstniecības iestādes darbinieks Sociālajā dienestā piesaka Pakalpojumu vismaz 3 (trīs) darba dienas pirms plānotā brauciena.

91. Personai ir tiesības izmantot Pakalpojumu līdz 5 (piecām) reizēm kalendārajā gadā.

92. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

93. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem ar pašaprūpes prasmēm, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

94. Pakalpojumu piešķir:

94.1. personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām vairs nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums un kuras pāriet uz dzīvi sabiedrībā;

94.2. pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte ( I vai II invaliditātes grupa).

95. Pakalpojuma piešķiršanai klients vai tā likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz šādus dokumentus:

95.1. personas iesniegumu;

95.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, norādot tajā funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvas slimības) neesamību;

95.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību;

95.4. citus dokumentus pēc nepieciešamības.

96. Papildus 95. punktā minētajam, gadījumā, kad Pakalpojumu vēlas saņemt 94.2. apakšpunktā minētās personas, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs iesniedz šādus dokumentus:

96.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja izveidotas prasmju un spēju izvērtēšanas komisijas atzinumu, ka persona ir piemērota dzīvošanai Grupu dzīvokļos;

96.2. personas prasmju un spēju novērtējumu dinamikā dzīvei ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kas veikts sociālās rehabilitācijas kursa laikā.

97. Pakalpojuma sociālais darbinieks 10 (desmit) darba dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas aizpilda personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti.

98. Sociālais dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu sniegt Pakalpojumu.

99. Pēc lēmuma pieņemšanas Sociālais dienests rakstiski informē personu un/vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju (ja pakalpojumu vēlas saņemt 94.1. apakšpunktā minētā persona) par pieņemto lēmumu un tā apstrīdēšanas kārtību.

100. Pakalpojumu Grupu dzīvokļu klientam sāk sniegt pēc Pakalpojuma līguma noslēgšanas ar klientu, kurā nosaka sniedzamā Pakalpojuma saturu, apjomu, samaksas kārtību (ja attiecināms), kā arī pušu tiesības un pienākumus.

101. Pakalpojumu Pašvaldības izveidotajā infrastruktūrā apmaksā Pašvaldība pilnā apmērā Sociālā dienesta lēmumā norādītajā laika periodā, neizvērtējot Pakalpojuma saņēmēja ienākumus.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

102. Higiēnas pakalpojums ietver mazgāšanos dušā un veļas mazgāšanu ar mērķi nodrošināt pakalpojumus personām, kurām, sociālo apstākļu vai sociālo prasmju trūkuma dēļ, nav iespējams nodrošināt savu un savu ģimenes locekļu personisko higiēnu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

103. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm (personām), kuras nevar veikt savu personisko aprūpi un/vai kurām dzīvesvietā nav veļas mazgāšanas un mazgāšanās iespēju un kuri atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

103.1. ģimenei (personai) ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

103.2. ģimene (persona) nonākusi krīzes situācijā;

103.3. nestrādājošs pensionārs vai persona ar invaliditāti, kurš mājoklī deklarēts un dzīvo viens, kuram nav citur dzīvojoša laulātā;

103.4. divi vai vairāki kopā dzīvojoši nestrādājoši pensionāri vai personas ar invaliditāti;

103.5. persona, kurai ar Labklājības pārvaldes lēmumu piešķirts aprūpes mājās pakalpojums.

(Grozīts ar Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/45)

104. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai viņas likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz dokumentus, ja tie nepieciešami Pakalpojuma saņemšanai.

105. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 4 (četrām) reizēm mēnesī.

106. Pakalpojuma saņēmēju uzskaiti veic Sociālais dienests.

107. Pakalpojums tik finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

(Nodaļa Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošo noteikumu Nr. 2022/45 redakcijā)

107.¹ Ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis ir uzlabot personas vai mājsaimniecības dzīves kvalitāti un attīstīt spējas patstāvīgi sociāli funkcionēt, iekļauties sabiedrībā, attīstīt spējas palīdzēt pašam sev (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums). Pakalpojuma ietvaros tiek veicināta sociālo prasmju apguve, pilnveide un apgūto prasmju nostiprināšana, nodrošinot individuālu konsultatīvu, praktisku, izglītojošu, asistējošu un emocionālu atbalstu dzīvesvietā un sociālajā vidē.

(Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošo noteikumu Nr. 2022/45 redakcijā)

107.² Tiesības saņemt Pakalpojumu ir mērķgrupām, kuru spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, darbnespējas, invaliditātes, atkarības, vardarbības vai ilgstošas nabadzības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtinātas, un kuram saskaņā ar sociālā darba speciālista sniegto atzinumu nepieciešams Pakalpojums. Pakalpojumu var saņemt:

107.² 1. ģimenes ar bērniem, kurās konstatēti augsti riski bērnu drošībai un ir multiplas sociālās problēmas;

107.² 2. personas/ģimenes bez nepilngadīgiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem;

107.² 3. pilngadību sasnieguši jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas līdz 24 (divdesmit četru) gadu vecumam, kurām ir konstatēts sociālo prasmju trūkums mājsaimniecības un sadzīves organizēšanā.

(Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošo noteikumu Nr. 2022/45 redakcijā)

107.³ Pakalpojuma apjoms:

107.³1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 15 stundām nedēļā;

107.³2. personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā – līdz 10 stundām nedēļā;

107.³3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz 10 stundām nedēļā.

(Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošo noteikumu Nr. 2022/45 redakcijā)

107.⁴ Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

(Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošo noteikumu Nr. 2022/45 redakcijā)

107.⁵ Sociālais dienests 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt Pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

(Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošo noteikumu Nr. 2022/45 redakcijā)

107.⁶ Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

(Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošo noteikumu Nr. 2022/45 redakcijā)

107.⁷ Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts Pakalpojuma mērķis, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par Pakalpojuma turpināšanu.

(Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošo noteikumu Nr. 2022/45 redakcijā)

107.⁸ Ģimenes asistenta pakalpojumu pārtrauc, pamatojoties uz klienta vai ģimenes asistenta iesniegumu un sociālā darbinieka atzinumu.

(Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošo noteikumu Nr. 2022/45 redakcijā)

107.⁹ Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

(Preiļu novada domes 30.11.2022. saistošo noteikumu Nr. 2022/45 redakcijā)

108. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem ir Pašvaldības Krīzes centra (turpmāk - Centrs) pakalpojums, kas nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību ar diennakts izmitināšanu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

109. Pakalpojumu ir tiesīgi saņemt:

109.1. bērns vecumā no 2 (diviem) līdz 18 (astoņpadsmit) gadiem, kurš cietis no prettiesiskām darbībām un/vai nonācis krīzes situācijā;

109.2. ģimene, kurā vecāks vai bērni cietuši no prettiesiskām darbībām un/vai nonākuši krīzes situācijā;

109.3. bērns vecumā no 2 (diviem) līdz 18 (astoņpadsmit) gadiem uz laiku, kamēr vecāki (likumiskie pārstāvji) veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt;

109.4. jaundzimušā bērna māte ar bērnu, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai mājokļa (turpmāk visi kopā šajā apakšnodaļā – Klients).

110. Pakalpojuma saņemšana tiek nodrošināta, pamatojoties uz:

110.1. policijas rīkojumu;

110.2. bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu;

110.3. Sociālā dienesta atzinumu, ja persona vēršas sociālo apstākļu dēļ;

110.4. Personas iesniegumu;

110.5. gadījumiem, kad fiziska vai juridiska persona nogādājusi Centrā bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības vai cietis no prettiesiskām darbībām.

111. Sociālais dienests 1 (vienas) darba dienas laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī pārtraukšanu vai pagarināšanu, un informē attiecīgās pašvaldības bāriņtiesu un sociālo dienestu, ja Pakalpojumu saņem bērns, kurš nav deklarēts Preiļu novada administratīvajā teritorijā.

112. Ja Pakalpojuma saņēmējs ir bērns kopā ar likumisko pārstāvi, pozitīva lēmuma gadījumā ar likumisko pārstāvi tiek slēgts Pakalpojuma līgums.

113. Pakalpojumu piešķir līdz 3 (trim) mēnešiem. Izvērtējot personas sociālo situāciju un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, tas var tikt pagarināts līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

114. Pakalpojuma sniegšanu pārtrauc, ja:

114.1. Bāriņtiesa vai Klienta deklarētās dzīvesvietas sociālais dienests sniedz atzinumu par bērna atgriešanu ģimenē;

114.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna nodošanu aizbildnībā, ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

114.3. saņemts bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums par Pakalpojuma pārtraukšanu;

114.4. bērna likumiskais pārstāvis neievēro noslēgtā Pakalpojuma līguma nosacījumus un Centra iekšējās kārtības noteikumus.

115. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

116. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību ar diennakts izmitināšanu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

117. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri:

117.1. nonākuši krīzes situācijā;

117.2. cietuši no prettiesiskām darbībām.

118. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

118.1. Iesniegumu;

118.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

119. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

120. Pakalpojums tiek piešķirts Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā un tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

121. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

122. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

122.1. pensijas vecuma personām;

122.2. personām ar invaliditāti;

122.3. personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu.

123. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

123.1. iesniegumu;

123.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

123.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

123.4. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

123.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

124. Sociālais dienests izvērtē personu iespējas samaksāt par saņemto Pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par aprūpes institūcijā sniegtajiem Pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, un/vai citiem ienākumiem.

125. Pakalpojumu apmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā, ja:

125.1. personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam;

125.2. pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu ienākumi, kas pēc Pakalpojuma samaksas paliek ģimenes rīcībā ir mazāki par attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru katram ģimenes loceklim. Šajā gadījumā pilngadīgie bērni tiek atbrīvoti no maksas par Pakalpojumu uz laiku līdz gadam.

125.3. personas likumīgie apgādnieki, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, objektīvu apstākļu dēļ nav spējīgi nodrošināt samaksu par Pakalpojumu.

126. Ja pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu ienākumi pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru, personas veic līdzmaksājumu par summu, kas pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru. Pašvaldība apmaksā starpību no veiktā līdzmaksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

127. Pakalpojums netiek apmaksāts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem vai tiek pārtraukts, ja netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;

128. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli, vai saskaņā ar sociālās aprūpes iestādes vadītāja pamatotu lēmumprojektu.

129. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja bērni nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹pantu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

130. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu.

131. Atelpas brīža pakalpojums (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums) nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu personām no 3 gadu vecuma ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras dzīvo ģimenēs un kurām ir izsniegts VDEAK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

132. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

132.1. iesniegumu;

132.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

132.3. psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

132.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

133. Lēmumu par personas tiesībām saņemt Pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķir Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

134. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārā gada ietvaros.

135. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem, slēdzot līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju.

136. Lēmumu par Noteikumos minētā pakalpojuma piešķiršanu, pārtraukšanu vai atteikumu pieņem Sociālais dienests 1 (viena) mēneša laikā no dienas, kad izvērtēšanai iesniegts iesniegums par sociālā pakalpojuma saņemšanu.

137. Lēmumu par Noteikumos minētā Pakalpojuma piešķiršanu, pārtraukšanu vai atteikumu Sociālais dienests rakstiskā veidā izsniedz klientam pret parakstu vai nosūta pa pastu, vai elektronisko pastu.

138. Sociālā dienesta lēmumu un faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības pārvaldē.

Labklājības pārvaldes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

(Preiļu novada domes 30.11.2023. saistošo noteikumu Nr. 2023/22 redakcijā)

139. Preiļu novada pašvaldības lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, Atbrīvošanas alejā 88, Rēzeknē, LV–4601.

140. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudē

140.1. 2011. gada 24. februāra Preiļu novada domes saistošie noteikumi Nr. 2011/04 "Par sociālajiem pakalpojumiem Preiļu novadā".

140.2. 2019. gada 20. augusta Riebiņu novada domes saistošie noteikumi Nr. 10/2019 "Par sociālajiem pakalpojumiem Riebiņu novadā".

140.3. 2018. gada 30. oktobra Vārkavas novada domes saistošie noteikumi Nr. 143 "Par sociālajiem pakalpojumiem Vārkavas novadā".

140.4. 2010. gada 27. janvāra Aglonas novada domes saistošie noteikumi Nr. 4 "Pašvaldības sociālie pakalpojumi Aglonas novada iedzīvotājiem".