Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta rīkojums Nr. 94

Rīgā 2022. gada 15. februārī (prot. Nr. 8 23. §)
Par Interact IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmas 2021.–2027. gadam projektu

Lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Interact IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmā 2021.–2027. gadam:

1. Atbalstīt Interact IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) projekta (1. pielikums) turpmāku virzību apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram parakstīt dokumentu, kas apliecina piekrišanu programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai (2. pielikums) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr.  2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem, 16. panta 5. punkta pirmajai daļai.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 2021.2027. gadā veikt ikgadējos maksājumus programmas tehniskās palīdzības budžetā nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai saskaņā ar šā rīkojuma 2. punktā minēto dokumentu, nepārsniedzot kopējo nacionālā līdzfinansējuma summu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 15. februāra
rīkojumam Nr. 94
Interact IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmas  2021.–2027. gadam projekts (tulkojums)

(Apvienotajā Programmēšanas komitejā 2021.gada 25.oktobrī apstiprinātā Programmas dokumenta tulkojums)

CCI2021TC16RFIR002
NosaukumsInteract IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programma 2021.-2027.gadam (turpmāk – Interact IV programma vai Interact)
VersijaProgrammas dokumenta projekta gala versija
Pirmais gads2021
Pēdējais gads2027
Piemērojams no 
Piemērojams līdz 
Komisijas lēmuma numurs 
Komisijas lēmuma datums 
Lēmuma par programmas izmaiņām numurs 
Lēmuma par programmas izmaiņām spēkā stāšanās datums 
Programmā ietvertie NUTS reģioni 
Sadarbības virziensC

1.Kopīgā programmas stratēģija: galvenie attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

1.1. Programmas teritorija (nav vajadzīgs Interreg C programmām)

Atsauce: Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2021.gada 24.jūnija Nr. 2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk – Interreg regula) 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 17. panta 9. punkta a) apakšpunkts

Neattiecas uz Interact.

1.2. Kopīgā programmas stratēģija: Kopsavilkums par galvenajiem kopīgajiem uzdevumiem, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, un teritoriālās atšķirības, kā arī nevienlīdzību, kopējās investīciju vajadzības un papildināmību un sinerģijas ar citām finansēšanas programmām un instrumentiem, atziņas, kas gūtas no agrākās pieredzes, makroreģionālās un jūras baseina stratēģijas, ja programmas teritoriju pilnībā vai daļēji aptver viena vai vairākas stratēģijas.

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta b) apakšpunkts, 17. panta 9. punkta b) apakšpunkts

Saskaņā ar Interreg regulas 3. panta 3. punkta c) apakšpunktu, starpreģionu sadarbības mērķis ir stiprināt Kohēzijas politikas efektivitāti. Tādējādi Interact IV programmas galvenā mērķa grupa ir Interreg programmas. Citas sadarbībā ieinteresētās puses, kas arī saņem Interact atbalstu, ir, piemēram, makroreģionālo stratēģiju dalībnieki, kā arī dalībnieki, kas ir minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula) 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta vi) punktā un citi sadarbības politikas īstenotāji (turpmāk - Interact "klienti" vai mērķa grupas). Teritorijas analīzes vietā šī sadaļa fokusējas uz šo mērķa grupu - Interact "klientu" vajadzībām.

Interreg SVID analīze

Vispirms ir svarīgi izprast Interreg kā politikas instrumenta "stiprās" un "vājās puses" un apsvērt "iespējas" un "draudus" (turpmāk - SVID) 2021.-2027. gada perioda kontekstā. Tālāk sniegtā analīze veikta Interact IV izstrādes procesā ar Interact galveno ieinteresēto dalībnieku, tostarp dalībvalstu - Programmēšanas darba grupu un Programmēšanas komiteju (turpmāk - PK) - atbalstu. Izmantojot šo analīzi, Interact spēj noteikt intervences jomas, lai atbalstītu Interreg programmas, kas tiecas risināt kopīgus izaicinājumus, reaģēt uz kopīgām investīciju vajadzībām un rast papildinājumus un sinerģijas ar citām programmām un finanšu instrumentiem. SVID analīzes procesā tika konstatētas jomas, kurās mērķa grupām var būt nepieciešama īpaša palīdzība un atbalsts, lai Interreg kļūtu un tiktu atzīsts par arvien efektīvāku instrumentu Kohēzijas politikā un ārpus tās.

Tā kā vairs nav nepieciešami ex-ante novērtējumi, Interact SVID analīzei izmantoja vairākus Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līmeņa dokumentus. Starp minētiem dokumentiem bija (neizsmeļošs saraksts): Kohēzijas ziņojums Nr. 7, 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex-post izvērtējumi, ziņojumi "Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES robežu reģionos" un "Inovāciju stiprināšana Eiropas reģionos – noturīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas"1. Lai gan no šiem dokumentiem iespējams gūt daudz papildu ideju, zemāk esošais kopsavilkums definē Interact IV programmas pieeju.

Pilna SVID analīze pieejama Interact IV Stratēģiskās orientācijas dokumentā, kas pieejams pēc pieprasījuma.

Stiprās puses

Interreg pievienotā vērtība, jo īpaši Eiropas integrācijas kontekstā, ir atzīta iepriekš nosauktajos galvenajos dokumentos. Turklāt, uzdodot fundamentālu jautājumu, kas ir "Eiropas projekts", galvenā atbilde būtu - sadarbība un jo īpaši Eiropas teritoriālā sadarbība (turpmāk - ETS), kā sadarbība tuvina kaimiņus, ES institūcijas un iedzīvotājus. Interreg programmas, kam ir 30 gadu pieredze, tiek veidotas kā stabilas struktūras tām piešķirtā finansējuma pārvaldībai un sadarbības aktivitāšu īstenošanai noteiktajās teritorijās. Makroreģionālas stratēģijas (turpmāk - MRS), jūras baseinu stratēģijas (turpmāk - JBS), kā arī citas iniciatīvas un teritoriālās stratēģijas iesaistās Interreg programmās ne tikai to ietvaros pieejamā finansējuma dēļ, bet arī to vērtīgas uzkrātās pieredzes dēļ. Vienlaikus sasaiste ar šādām stratēģijām var nodrošināt Interreg programmām papildu stratēģisko atpazīstamību noteiktās politikas vai teritorijas ietvaros.

Šie teritoriālie akcenti arī rosina Interreg programmām izvairīties no nozariskiem ietvariem un būt vietai, kur satiekas dažādas kompetences (un intereses), lai inovatīvā veidā risinātu kopīgus izaicinājumus. Tāpēc Interreg programmas un projekti tiek uztverti kā inovācija un inkubatori, kur sadarbības procesā var piedalīties dažādu grupu un reģionu ieinteresētie dalībnieki, lai uzlabotu publisko pārvaldību un iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus. Interreg atbalstīta pasākumus, kas veicina ES politikas popularizēšanu starp iedzīvotājiem, piemēram, Eiropas Sadarbības diena vai "Regio Stars" apbalvojumi.

Vēl viena būtiska Interreg stiprā puse ir aktīvās kopienas un cilvēkkapitāls. Tas ir licis Interreg programmām pilnveidoties un attīstīties 30 gadu garumā. Interreg, kā sadarbības īstenotāji, līdz šim ir demonstrējuši spēju mācīties vienam no otra, pielāgot savu darbu un pieejas pastāvīgi mainīgā vidē. Īpaši svarīga ir spēja rast inovatīvus isinājumus sarežģītajā struktūrā ar vairākiem tiesiskiem ietvariem, tostarp ar vienu un to pašu Eiropas līmeņa noteikumu dažādām vietējām interpretācijām.

Vājās puses

Interreg sarežģītība (intereses, ieinteresētās puses, idejas, struktūras, noteikumi, utt.) lielā mērā ietekme stratēģisko līmeni. Fakts, ka programmas ietver tik sarežģītus un daudzveidīgus aspektus, rada izaicinājumu programmu un projektu stratēģiskajā vadībā un ieviešanā. No vienas puses, tas var izraisīt konfliktus atšķirīgu skatījumu vai izpratnes dēļ, bet no otras puses radīt neiejaukšanās attieksmi, kur neviens nejūtas patiesi atbildīgs uzņemties līdera lomu. Joprojām ir tādi gadījumi, kad pojekti šķiet nosaka programmu, nevis otrādi. Lai gan visas programmas rod veidu, kā pārvaldīt programmu sarežģītību, ilgtermiņā visi šie izaicinājumi var būt grūti saprotami ES politikas dalībniekiem. Lai gan sadarbība, jo īpaši Interreg ietvaros, tiek uzskatīta par nozīmīgu politikas instrumentu, bez vienota sadarbības redzējuma šī darba svarīgums pretēji citiem finansēšanas mehānismiem netiek samērīgi prioritizēts, jo īpaši attiecībā uz finansējumu.

Interreg programmu izlase, kur katra no programmām finansē vairākus projektus, neveicina vēstīšanu par sadarbību kopīgajā / akumulētajā politikas līmenī. Katrs projekts ir individuāls panākums ar savu vietējo stāstu, taču šie stāsti dabiski neatrod viens otru, lai veidotu būtisku / nozīmīgu vēstījumu ES līmenī. Informēšana ES līmenī ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu loģisko pienesumu nozaru politikai ES. Interreg teritoriālo panākumu un nozares politikas savstarpējā nesaistība var radīt nepārvaramu plaisu.

Skaidra ES līmeņa stratēģiskās sadarbības redzējuma trūkums rada Interreg programmām papildu izaicinājumu izstrādāt stratēģiski atzītu politikas monitoringa sistēmu (rādītājus), kas ļautu sadarbības stāstam sasniegt ES līmeņa politiķus pareizā veidā. Šodien šie mēģinājumi koncentrējas uz detaļām, tie ir minējumi par politiskajām prasībām. Fakts, ka Interreg sasniegtie rezultāti parasti ir saskatāmi ilgtermiņā un ka dažkārt labāka sadarbība jau pati par sevi ir rezultāts, ne vienmēr iekļaujas plašākā politiskajā un politikas kontekstā. Tā vietā, lai novērtētu pašu sadarbību, tiek izvirzīti papildus mērķi, izraisot Interreg programmu mērķu sastrēgumu un fokusa zaudēšanu. Strukturētā mācību cikla neesamība no novērtēšanas procesa (darbība un ietekme) - kā standarta prakse visās programmās - arī neveicina programmu reaģēšanas spēju uz šo izaicinājumu.

Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) publikācija "Juridisko un administratīvo šķēršļu novēršana ES robežu reģionos"2 (2017) uzsvēra visu galveno ieinteresēto dalībnieku sadarbības nozīmi, lai mazinātu kādu noteiktu šķērsli un secīgi sasniegtu vēlamo rezultātu. Interreg programmu sarežģītības dēļ tām ir salīdzinoši grūti iesaistīt jaunus dalībniekus, un programmām arī raksturīga "nulles riska" tendence. Tādēļ citi finansējuma avoti jaunienācējiem var būt vieglāk pieejami, kas ir iemesls, kāpēc Interreg programmās parasti dominē ilgstošās projektu partnerības.

Bieži vien, koncentrējot resursus uz reālu vai iedomātu procesu administrēšanas sarežģītību, stratēģiskais darbs teritoriju savienojumu izveidošanai un pastiprināšanai, identificēto kopīgo problēmu risināšanai, ir atlikts malā. Saites starp Interreg programmām ir vājas, bet saikne starp Interreg programmām un nacionālo ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība" 2014.-2020.g. periodā vai ES kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam (turpmāk – nacionālā darbības programma) ir vēl vājāka. Rezultātā Interreg var atkārtoti finansēt tādas pašas un augstāka līmeņa idejas, un neizmantot iespēju kapitalizēt programmu un projektu rezultātus politikas regulējumā, kas tos padarītu ilgtspējīgākus. Programmu ieviešanas nosacījumu nozīmīguma prioritizēšana apgrūtina resursu ieguldīšanu iekšējās politikas ekspertīzes izstrādē attiecīgās programmas tematiskajos virzienos.

Visbeidzot, viss atgriežas pie resursiem un strukturālajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Interreg programmas ikdienas darbību finansēšanā. Struktūrfondu finanšu plūsmas loģika attiecas arī uz Interreg programmām bez jebkādiem papildus nosacījumiem. Tas padara Tehniskās palīdzības (turpmāk - TP) resursus, kas ir vienīgais programmu personāla finansējuma avots, jūtīgus un ne vienmēr atbilstošus programmu vajadzībām dažādos programmas dzīves cikla posmos. Līdz ar relatīvi zemo vienkāršoto izmaksu iespēju (turpmāk - VII) izmantošanu, atbalsta saņēmējiem arī jāspēj priekšfinansēt savas darbības ilgtermiņā. Tas ir papildu izaicinājums jaunajiem atbalsta saņēmējiem, kas var pat liegt iesaistīties tādiem atbalsta saņēmējiem, kam nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai gaidītu ieguldīto līdzekļu atmaksu.

Iespējas

Jaunais plānošanas periods sniedz plašākas iespējas procesu vienkāršošanai. Tiesību aktu pakete ir būtiski samazināta, un tai jādarbojas kā visu Kohēzijas politikas fondu integrētam regulējumam. Sekundāro tiesību aktu - vadlīnijas formā - skaits būs mazāks, atšķirībā no 2014.–2020. gadu perioda, kad vairākas vadlīnijas sarežģīja izpratni. Sākotnējā ideja "bez vadlīnijām" ir transformējusies par "mazāk vadlīniju", kas ļauj izvairīties no skaidrojumu pilnības neesamības riska to nepieciešamības gadījumā.

Daži no vienkāršošanas priekšlikumiem ir, piemēram, vienotā revīzijas izlase, uz riska vadības bāzētās pārbaudes un VII pastiprināta izmantošana. Grāmatvedības funkcija var būt (taču tas nav obligāti) pilnībā integrēta Vadošajā iestādē (turpmāk – VI), un programmas var strādāt ārpus attiecināmās teritorijas bez nepieciešamības uzraudzīt konkrētus ierobežojumus. Visu šo pasākumu kopums būtiski samazinās fokusu (un resursus), kas veltīti programmas vadības administratīvajam procesam.

Administratīvo resursu samazinājums jaunajā periodā var radīt pozitīvu vidi jaunas pieejas ieviešanai. Ar mazākiem resursiem būs iespējams iedarbināt jaunus koordinējošus mehānismus starp programmām, kam pārklājas teritorijās, neatkarīgi no programmu sadarbības virziena (t.i., pārrobežu vai transnacionāla). Šādas iespējas varētu izmantot to programmu izstrādē un plānošanā , kur ir šāda veida ģeogrāfiska pārklāšanās.

Šie vienkāršošanas pasākumi un citi jauni nosacījumi ir iespēja kā padarīt sadarbību pievilcīgāku un konkurētspējīgāku dalībniekiem, kas vēl nepiedalījās Interreg programmās, piemēram, jaunajiem saņēmējiem. Arī EK dokuments "Inovāciju stiprināšana Eiropas reģionos – ilgtspējīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas" raksturo sadarbību kā dialoga, mācīšanās, iedvesmas un investīciju iniciatīvu instrumentu. Interreg vajadzētu gūt labumu no atrašanās uzmanības centrā kā Eiropas "sadarbības inkubatoram".

Tam, protams, jābūt vairāk nekā tikai mārketingam un jābūt saistītam ar stratēģisko plānošanu. To varētu sasniegt, veltot vismaz dažus Interreg pasākumus iepriekš minētajā publikācijā identificēto pārrobežu šķēršļu izaicinājumus risināšanai. Daudzpakāpju pārvaldības modelī var būt vajadzīga spēcīgāka dalībvalstu un citu dalībnieku politiskā vadība un apņemšanās, un būtu nepieciešams vadīt un uzturēt aktīvu dialogu starp iestādēm, kam ir būtiska loma konkrētā šķēršļa risināšanā. Vienlaikus aicinājumi pēc atjaunotas Teritoriālās attīstības darba kārtības 2030 (Territorial Agenda 2030) uzsver nepieciešamību atgriezties pie lokālās pieejas un uzsvērt funkcionālo teritoriju sadarbības un pārvaldības lomu. Tās abas ir Interreg stiprās puses.

Visbeidzot, kopējiem rezultatīviem rādītājiem būtu efektīvi jāatspoguļo Interreg uzkrātais ieguldījums Kohēzijas politikā, pat ja nav sajūtas, ka tie pilnībā atspoguļo Interreg galveno pievienoto vērtību. Tas savukārt varētu palīdzēt stratēģiski komunicēt par Interreg un reaģēt uz Eiropas Padomes aicinājumu padarīt Kohēzijas politiku redzamāku.

Apdraudošie faktori

2021.-2027.g. periodā regulējošais tiesiskais ietvars varētu tikt raksturots kā evolūcija, nevis revolūcija. Tomēr pastāv uzskats, ka šiem atsevišķiem jaunievedumiem kopā ar jaunajiem, revolucionārajiem priekšlikumiem joprojām var novirzīt programmu resursus to administrēšanai. Šādā veidā iespēja koncentrēt resursus tikai uz saturu var nebūt pilnībā apzināta. Līdzīgi kā ar vairumu sadarbības interešu un mijiedarbību, pārmaiņu process prasīs resursus tā aktīvai pārvaldīšanai. Rezultātā saglabāsies Interreg programmu sarežģītība, un jaunie potenciālie Interreg saņēmēji joprojām var uzskatīt, ka vieglāk ir vērsties pie "vienkāršākiem" finansējuma avotiem. Kā arī pat ierastā Interreg mērķa grupa var izvēlēties vērsties kādā citā fondā, kā norādīts vairākos pētījumos, tostarp Eiropas Parlamenta (turpmāk - EP) izpētes dokumentā "'Goldpleitings (gold-plating) Eiropas Investīciju fondos"3.

Skaidrs, ka atsevišķi priekšlikumi ir pietiekami revolucionāri, lai panākumi attiektos uz abiem virzieniem. Vienotā revīzijas izlase varētu būt būtisks vienkāršojums un administratīvā sloga samazinājums, ja programmas to izvēlētos. Programmas var arī saskarties ar atsevišķiem (politiskiem) iebildumiem saistībā uz uzticēšanos jaunajai sistēmai. Šīs izmaiņas var radīt arī negaidītas sekas atsevišķu programmu vispārējai vadības un kontroles sistēmai. Protams, pastāv negatīvu neprognozētu seku risks, kas būs jāpārvalda. Tāpat samazinātā līdzfinansējuma likme kopā ar TP kompensācijas vienoto likmi var radīt resursu trūkumu atsevišķās programmas dzīves cikla stadijās.

Ierosinājums ieviest Interreg 5. komponenti bija diezgan liels pārsteigums, taču to var uzskatīt par atzinību sadarbībai, kas spēj atrisināt atsevišķus Eiropas stratēģiskos izaicinājumus.

Pēc diskusijām tā tika izņemta no Interreg struktūras, taču pastāv iespēja, ka šai idejai var būt ietekme ilgtermiņā. Ja tā būtu veiksmīga savas politiskās pievilcības dēļ, tā varēja mazināt Interreg pieejamos līdzekļus. Ja tas nenotiks, par neveiksmi (pamatoti vai nē) var vainot sadarbību, un Interreg programmas var būt iemestas tajā pašā "neveiksmīgajā maisā". Tādā pašā veidā cerības par Interreg atbalstu MRS, ja vien tās nav reālistiskas, stratēģiskajos dalībniekos var radīt vilšanos.

Šāda gaidu un Interreg kapacitātes neatbilstība var norādīt uz kādu lielāku vispārēju problēmu, kas saistīta ar vienotas izpratnes trūkumu par to, kas ir mērāms sadarbības programmās. Var turpināties konflikts starp politisko nepieciešamību pēc tūlītēja un taustāma rezultāta un Interreg realitāti, kur rezultātiem ir ilgtermiņa ietekme un tie ir mazāk taustāmi. Šī konflikta mērogs vienmēr tiek salīdzināts starp plānošanas periodiem, jo īpaši nosakot resursus daudzgadu finanšu ietvarā. Interreg 2021.–2027.g. periodā budžeta samazināšanas izaicinājums pastiprina izaicinājumu censties radīt lielākus, politiski pievilcīgus rezultātus ar mazāk resursiem.

Sadarbības dalībnieki Kopīgo noteikumu regulas 22. panta kontekstā

Papildus Interact IV galvenajai mērķa grupai programmas uzdevums ir veicināt un vienkāršot sadarbību, kas ir minēta Kopīgo noteikumu regulas 22. panta 3. punkta, d) apakšpunkta vi) punktā, proti, starpreģionālas, pārrobežu un transnacionālas darbības, kuru saņēmēji atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī vai – attiecīgajā gadījumā – ārpus ES; un finansētas no nacionālajām darbības programmām.

Gatavojoties jaunajam plānošanas periodam, 2019. gadā Interact neformāli vērsās pie vairākiem dalībvalstu pārstāvjiem, kas atbildīgi par jauno Interact programmu izstrādi, lai izprastu viedokli par Kopīgo noteikumu regulas 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta vi) punktā minēto prasību ieviešanu. Tas tika darīts, reaģējot uz Interact III programmas Uzraudzības komitejas (turpmāk – UK) lūgumu izpētīt interesi un nepieciešamo atbalstu, lai izveidotu sadarbību ar nacionālajām darbību programmām. Šajās diskusijās Interact konstatēja, ka dažādās programmās un dalībvalstīs interese un gatavība izmantot šo pantu atšķiras. Lai gan jautājuma aktualizēšana 2019. gadā, iespējams, notika par agru, lai programmas sniegtu pārdomātas atsauksmes, galvenie secinājumi:

— Vairākas atbildes norādīja uz "bizness kā parasti" scenāriju, t.i., nav plānots iekļaut noteikumus nacionālajās darbības programmās.

— Ir programmas, kurās uzsvērts, ka Kopīgo noteikumu regulas 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta vi) punkta piemērošanai jābalstās uz reālām vajadzībām, nevis tikai formāli jāpilda regulas noteikumi. Tās arī norādīja uz grūtībām iepriekš definēt potenciālās transnacionālas darbības un uz bažām, pamatojoties uz starpvalstu darbību īstenošanas dalībvalstīs pieredzi.

— Dažās programmās, kurās jau bija uzsākta programmēšana, nebija pievērsta īpaša uzmanību tam, ko šis pants nozīmē praksē. Tās bija atvērtas, lai uzzinātu vairāk, tostarp par iespējamo Interact atbalstu.

— Atsevišķos gadījumos tika secināts, ka pastāv lieli administratīvie šķēršļi pasākumu īstenošanai ar citu dalībvalstu saņēmējiem. Būtu vēlams Interact atbalsts, lai saskaņotu un vienkāršotu panta piemērošanu.

— Tādi aspekti kā transnacionālo darbību atbilstības jautājumi, ieviešanas un kontroles sistēmu atšķirības, kā arī pieteikšanās procedūras - radīja bažas dažām dalībvalstīm pat tad, ja pastāvēja pamats tematiskajai sadarbībai.

— Dažu skatījumā šis pants sniedz īpašas iespējas attiecībā uz MRS un to labāku integrāciju nacionālajās darbības programmās.

— Izteikts priekšlikums, ka ieinteresētas dalībvalstis var apmainīties ap pieredzi par panta piemērošanu nacionālajās darbību programmās.

Balstoties uz aptaujas rezultātiem un ņemot vērā Interact pieredzi un novērojumus, var secināt, ka pastāv skaidra nepieciešamība pēc izpratnes veicināšanas un kapacitātes veidošanas šajā jomā.

Kamēr tas nav kļuvis par ieradumu un tradīciju – sadarbība prasa pastāvīgu un nepārtrauktu atbalstu. Proti, uzspiežot sadarbību tiem, kas nav pārliecināti par tās piedāvātajiem ieguvumiem, vai uztver to kā administratīvu un institucionālu slogu, nav iespējama laba sadarbība un labu rezultātu sasniegšana.

Interact SVID analīze

Iepriekšējais izklāsts sniedz priekšstatu par Interact klientu realitāti un to potenciālajām vajadzībām. Lai izprastu Interact IV spēju risināt problēmas un vislabāk pielāgot pakalpojumu klāstu, tika veikta līdzīga SVID analīze. Tā tika balstīta uz Programmēšanas darba grupas un Interact komandas kopīgo darbu un tajā laikā pieejamo novērtējumu.

Pilna SVID analīze pieejama Interact IV Stratēģiskās orientācijas dokumentā, kas pieejams pēc pieprasījuma.

Stiprās puses

Kopš Interact programmas sākuma, 2000.–2006. gada periodā, tā atbalstīja izmaiņas Interreg programmu institūciju ieviešanas praksēs un domāšanas veidā kā tādā,veicinot programmu ieviešanas efektivitāti. Tas bija galvenais secinājums Interact Praksē balstītajā ietekmes novērtējumā (2019), ko veica Stratklaida universitātes (University of Strathclyde) Eiropas politikas pētījumu centrs. 2014.-2020. gadu periodā Interact loma tika vēl vairāk nostiprināta, sasaistot programmas finansējumu ar 11. tematisko mērķi "Valsts iestāžu institucionālās kapacitātes un efektīvas valsts pārvaldes uzlabošana".

Interact vēsture liecina, ka programma ir nepārtraukti attīstījusies, lai apmierinātu mērķa grupu vajadzības. Šajā procesā Interact komanda ir uzņēmusies daudzus jaunus un izaicinošus uzdevumus, kas izraisīja virkni debašu un diskusiju. Interact turpina uzņemties pieaugošu lomu Interreg kopienas viedokļa izzināšanā, definēšanā un paušanā, kā arī nodrošina, ka Interreg specifika tiek atzīta un tai pievērsta pienācīga uzmanība politikas izstrādes un īstenošanas laikā.

Programmas galvenais panākums ir Interreg dalībnieku iesaistīšana ekspertu tīklos. Gadu gaitā Interact skatījās uz Interreg no 360 grādu perspektīvas, rūpīgi pārbaudīja visu ar programmēšanu un ieviešanu saistīto praksi un prasības, noteica attiecīgās mērķa grupas un iesaistīto speciālistu tīklus. Šī prakse ir tālejoša un neaprobežojas tikai ar pārvaldības aspektiem. Arvien vairāk Interact ceļ kapacitāti darbā ar programmām par tematiskiem jautājumiem, MRS dalībniekiem, Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (turpmāk - ETSG) praktiķiem utt. Praksē balstītā ietekmes izvērtējuma rezultāti liecina, ka Interact "skaidri uzlabo starpprogrammu sadarbības kultūru" un "satricināja programmu iestāžu ieradumus". Ņemot vērā Interreg regulā paredzētos noteikumus, kas saistīti ar programmu jaunajiem uzdevumiem, Interact programmas svarīga priekšrocība ir, ka tā var turpināt attīstīt zināšanas un pieredzi, pielāgojot pakalpojumus Interreg programmu vajadzībām, kā arī citām sadarbības programmām un mehānismiem. Pat ja rezultāti bieži vien ir netaustāmi vai nemateriāli, pieredzes apmaiņa starp Interact mērķa grupām tika uzskatīta par "nenovērtējamu" ieviešanas procesu veicināšanai. Interact arī atbalstīja darbu, lai izveidotu pamatu stratēģiju labākai pārvaldībai.

Galvenais Interact darba tūlītējais rezultāts var tikt saistīts ar Interreg dalībnieku administratīvās un institucionālās kapacitātes stiprināšanu, lai īstenotu un pārvaldītu savas programmas. Kā secināts izvērtējumā, visos piecos novērtētajos gadījumos pastāv pierādījumi par izmaiņām Interreg struktūrās un procesos, izmaiņām personāla prasmēs un organizācijas kultūrā, kā arī izmaiņām sistēmās un instrumentos. Pastāv arī pierādījumi, ka veicinātas izmaiņas arī projektu līmenī. Piemēram, Interact instrumenti ir palīdzējuši mazināt administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem un veicinājuši citus darbības uzlabojumus, piemēram, rīkojot labākus projektu uzsaukumus un atbalstot pieteikumu iesniedzēju kapacitāti izstrādāt Interreg projektus.

Interact var piedāvāt katram ko īpašu, neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes ar Interreg. Ātri pārskatot mērķgrupas, kuras aptver Interact pakalpojumi, atklājas, ka tajās iesaistīts plašs dalībnieku skaits Interreg ietvaros un ārpus tā. Interact programmas komanda uzkrāja plašas zināšanas tādos jautājumos kā kapitalizācija, koordinācija un sadarbība, programmu vadība, VII, MRS un JBS ieviešanas atbalsts, ETSG un daudzi citi. Rīku un pakalpojumu izstrāde programmu un politikas mērķu ieviešanai 2021.-2027. gadā prasīs vēl ciešāku sadarbību starp visiem iesaistīties dalībniekiem, lai nodrošinātu ciešāku saikni starp pakalpojumiem un vajadzībām.

Ieinteresēto pušu atsauksmes liecina, ka Interact ir iecienīts un uzticams partneris diskusijās. Neatkarīgi, objektīvi viedokļi un neitralitāte diskusijās ir Interact raksturīgās iezīmes. Šos apgalvojumus atbalsta Interact mērķa grupu paplašināšanās ārpus Interreg. Piemēram, jaunāko MRS dalībnieki ir iesaistījušies esošajos tīklos, un revīzijas iestāžu tīkls ir pārvērties par aktīvu kopienu. Interact ir sasniedzis arī Eiropas pilsoņus. Eiropas Sadarbības dienas 2020. gada kampaņas analīze parādīja, ka informācija sasniedza vairāk nekā divus miljonus cilvēku, jo īpaši pateicoties sociālo mediju aktivitātēm. Iespējams, ka Interreg kopīgā zīmola izmantošana un tālāka attīstīšana, kapitalizācijas pasākumu stiprināšana un izplatīšanas kanālu labāka izmantošana var vēl vairāk veicināt šos panākumus.

Dažas no galvenajām Interact priekšrocībām ir efektivitāte un resursu brīva pieejamība, kas atbalsta programmu noturību. Interact ir neliela daļa no Interreg budžeta, un Praksē balstītā ietekmes izvērtējuma secinājumi liecina, ka šī nauda tiek lietota lietderīgi. Tas ir liels panākums, ka Interact ir atbalstījis programmas, lai taupītu naudas resursus un cilvēkresursus. Interact elektroniskā monitoringa sistēma (turpmāk - eMS) vien ir ļāvusi ietaupīt līdz pat 20 miljoniem euro, salīdzinot ar nesadarbības pieeju. Citas iniciatīvas, piemēram, keep.eu, kopīgais zīmols un saskaņotie ieviešanas instrumenti (turpmāk - SII), atsevišķām programmām dažādās ieviešanas jomās arī ir ļāvuši ietaupīt laiku un resursus.

Interact instrumenti un pakalpojumi nodrošina "kopēju programmu pārvaldības pamatstandartu". Uzlabota efektivitāte ir saistīta ar programmu ieviešanas kvalitātes uzlabojumiem, piemēram, programmu iestāžu kompetences palielināšanu. Kompetence izriet no plašām konsultācijām pakalpojumu sniegšanas un produktu izstrādes posmos, kā arī šo risinājumu plašās izmantošanas un pielietošanas Interreg kopienā un ārpus tās. Interpretāciju vienveidības veicināšana ir vēl viens atšķirīgs ieguvums no Interact sniegtajiem pakalpojumiem. Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (turpmāk - EKI) pārrobežu sadarbības programmas bieži uzskatīja Interact pakalpojumus par vērtīgo piemēru, neraugoties uz to alternatīvo tiesisko regulējumu.

Interact galvenā stiprā puse ir tas, ka tā ir veicinājusi Interreg kopienas veidošanos un padarīja šo kopienu redzamu un atpazīstamu galveno politikas veidotāju un institūciju vidū (arī ārpus reģionālās politikas). Interact ir aktīvi atbalstījusi Interreg sasniegumu identificēšanu un rezultātu popularizēšanu, tādejādi paaugstinot ES politikas veidotāju informētību par Interreg. Gan EK, gan EP un dalībvalstis arvien vairāk atzīst šos rezultātus. Tas palīdz pozicionēt Interreg politikā.

Sistēmas vai organizācijas identitāte sakņojas tās vēsturē. Interact ir izveidojusi vērtīgu datu platformu keep.eu, kas apkopo tūkstošiem labākās sadarbības prakses piemēru un pārrobežu šķēršļu risinājumus visā Eiropā un ārpus tās, un tā kalpo kā vēsturiska liecība un piemiņa par Interreg sasniegumiem. Interreg bagātība ir saglabāta, aptverot vairākus plānošanas periodus, lai nodrošinātu stabilu un uzticamu zināšanu bāzi.

Interact stiprās puses sakņojas Interact darbinieku zināšanās, profesionalitātē un personīgajos centienos. Balstoties uz programmas spēcīgo kultūru, tiek ieviesti jauninājumi, Interact proaktīvi strādā ar tās mērķa grupām. Gadu gaitā Interact pakalpojumu tika nodrošināti, izmantojot elastīgu pieeju, un bija spēcīgi orientēti uz klientu.

Vājās puses

Viena no galvenajām Interact priekšrocībām –ir priekšstats par to, ka tas ir uzticams, neitrāls koordinators, ir saistīta arī ar vienu no trūkumiem. Proti, labums Interreg kopienai varētu būt vēl izteiktāks, ja Interact būtu spēcīgāka loma, pieņemot gala lēmumus diskusiju laikā par tās lielākiem pakalpojumiem. Lai ietaupītu laiku, plašo līdzdalības pieeju dažos gadījumos varētu apvienot ar spēcīgāku lēmumu pieņemšanas lomu. Praksē balstītais ietekmes izvērtējums parādīja, ka tas ir īpaši svarīgi tādu lielu projektu attīstībai kā SII, eMS un vienotais Interreg zīmols. Atzīts, ka plašās konsultācijas var izraisīt, kā izteicās viens no Praksē balstītā ietekmes izvērtējuma dalībniekiem, galaprodukta "sarežģītību", jo Interact cenšas ņemt vērā katru viedokli. Turklāt Interact varētu gūt labumu no tiešākām saiknēm ar galvenajiem likumdevējiem un lēmumu pieņēmējiem, un no dalības specializētajos ekspertu tīklos. Tas ļautu izveidot vienmērīgāku informācijas un pieredzes plūsmu, kā arī mērķtiecīgāku un efektīvāku saziņu gan uz augšu (piemēram, uz EK), gan uz leju (t.i., uz programmām).

Iepriekš minētie trūkumi var būt saistīti arī ar citu izaicinājumu, kas galvenokārt saistīts ar Interact pakalpojumu pārņemšanu un pakalpojuma ieviešanu, kā to nosaka Interact. Interact izstrādātos produktus dažādas ieinteresētās personas ir izmantojušas atšķirīgi. Tāpat bieži (piemēram, SII, eMS, vienotā Interreg zīmola gadījumā) izmaiņas galaproduktos veica programmas, kuras nebija piedalījušās instrumentu izstrādes procesā un lēmumu pieņemšanas galvenajos posmos. Šādos gadījumos pastāv risks, ka var tikt izkropļota noteikta loģika un pamatojums, un sliktākajā gadījumā var tikt zaudēts galvenais ieguvums, piemēram, ieguvums no konkrētu programmu prakses saskaņošanas. Tas atkal ietekmē vienkāršošanas centienus, kas veikti visas kopienas vārdā, un tam var būt negatīva rezonanse pieteikuma iesniedzēju un saņēmēju vidū.

Interact izveidoja spēcīgu reputāciju Interreg programmu vadības institūciju vidū. Kopš Interact pirmsākumiem Interreg kopienā ir izveidojusies spēcīga piederības sajūta, un Interact ir daļa no šīs kopienas. Tomēr Interact loma dažu Interreg kopienas stratēģisko projektu vadīšanā nav labi pazīstama vai atzīta politikas veidotāju aprindās un institūcijās. Interact var palielināt savu klātbūtni šo dalībnieku vidū un strādāt vairāk, lai iesaistītu valsts iestādes un dalībvalstis pakalpojumu un sasniegumu popularizēšanā. Tas būs īpaši svarīgi, ņemot vērā jaunos uzdevumus saistībā ar nacionālajā darbības programmām.

Tas nozīmē, ka Interact ir arī svarīgs uzdevums novērst iepriekš minētos trūkumus. Interact darbiniekiem ir jāpilnveido savas zināšanas par stratēģiju un sadarbības dalībniekiem. Ir arī iespējams uzlabot iekšējo pieredzes apmaiņu un pārņemt attiecīgu dalībnieku zināšanas ārpus Interreg kopienas. Saskaņā ar izvērtējumu Interact piemīt "liels potenciāls paveikt vairāk".."ja tiek piešķirti samērīgi resursi". Nepieciešama arī "skaidra stratēģija" un "mandāts", lai palīdzētu stiprināt pakalpojumu sniegšanu.

Interact decentralizētā struktūra ir tā stiprā puse, jo tā definē elastīgo, uz klientu orientēto Interact kultūru. Vienlaikus ar šo var saistīt arī dažus organizatoriskus izaicinājumus.

Produktus un pakalpojumus bieži izstrādā virtuālās komandas, jo tie, kas strādā ar noteiktām tēmām, ne vienmēr atrodas vienā birojā, - šo situāciju COVID-19 pandēmijas laikā vēl vairāk saasināja nosacījumi strādāt no mājām. Interact personāla bagātīgā daudzkultūru pieredze padara pakalpojumu sniegšanu robustāku, vienlaikus darbinieku dažādā kultūras, darba un institucionālā pieredze var raisīt ilgstošas diskusijas, lai panāktu izpratni un vienprātību. Tas attiecas gan uz pakalpojumu sniegšanas, gan programmas pārvaldības līmeņiem.

Plašais Interact pakalpojumu klāsts nozīmē, ka ne visi var būt iesaistīti visur. Patiešām, ir bijusi zināma biroja specializācija un vadība, strādājot ar noteiktām jomām. Lai gan tas bieži tika darīts, lai veicinātu pakalpojumu efektivitāti, t.i., jo koordināciju starp viena biroja darbiniekiem ir vieglāk organizēt, tādējādi lēmumu pieņemšana var būt ātrāka,– dažos gadījumos to ietekmē arī iepirkuma rezultāti. Tomēr tas var arī palīdz celt kapacitāti gan personīgā, gan biroja līmenī, kā arī projektu komandās. Pastāv risks, ka zināšanas ir koncentrētas dažos darbiniekos vai indivīdos, un zināšanu apmaiņa un mācīšanās vienam no otra var būt neefektīva.

Tas padara programmu ievainojamu pret pēkšņu darbinieku aiziešanu un galveno zināšanu un prasmju zaudēšanu. Tāpat varētu trūkt personāla mērķa grupām nepieciešamo specializēto pakalpojumu izstrādei un sniegšanai. Lai pilnībā iekļautos darbā ar Interact kolēģiem var būt nepieciešams ilgs laiks, aptuveni seši mēneši, pirms jaunais darbinieks savā amatā spēj pilnvērtīgi strādāt. Skaidrāks programmas fokuss un orientācija jaunajā periodā risinās dažas no šīm bažām. Praksē balstītajā ietekmes izvērtējumā arī norādīts, ka projektiem, piemēram, SII, eMS un atbalsts MRS, arī ir nepieciešams proporcionāls resursu piešķīrums; šis punkts attiecas arī uz citiem nozīmīgiem projektiem, kas nav iekļauti izvērtējumā, piemēram, kapitalizācija un tiešsaistes mācības.

Iespējas

Interact ir īpaša iespēja spēlēt galveno lomu vienkāršošanas atbalstīšanā. Pirmkārt, vienkāršošanas veicināšanā programmēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka vienkāršošanas noteikumi tiek iekļauti programmās, un, otrkārt, īstenošanā, lai nodrošinātu, ka risinājumi tiek interpretēti un ievēroti atbilstošā veidā. Tāpat ir iespēja izstrādāt instrumentus programmu īstenošanai, balstoties uz vienkāršošanas principu. Šādi centieni ļaus ievērojami palielināt efektivitāti. Vienkāršošana kopā ar caurspīdīgumu arī var samazināt goldpleitinga risku.

Interact ir iespēja turpināt savu vadošo lomu Interreg dalībnieku iesaistīšanā ekspertu tīklos un vēl vairāk paplašināt un padziļināt attiecības ar dažām mērķa grupām. Piemēram, Interreg programmām, Interreg - Priekšpievienošanās palīdzības instrumenta Pārrobežu sadarbība (turpmāk - PPI PRS) programmām un Interreg NEXT programmām ir viens un tas pats tiesiskais regulējums, Interact būs lielāka loma, atbalstot visu Interreg kopienu, tostarp PPI PRS, Interreg NEXT un attālākos reģionus (turpmāk - ATTR). Paredzams, ka Interact mijiedarbība ar nacionālo ES fondu programmu dalībniekiem būs izteiktāka jaunajā periodā, kā noteikts Intervences loģikas matricā (1. pielikums) un 2.1.4. punktā zemāk. Tas sniedz iespēju Interact veidot jaunas zināšanas par šo programmu kultūras un administratīvo kontekstu un veicināt ciešāku saikni ar nacionālajām iestādēm un programmu vadības institūcijām. Nākotnē būs iespēja stiprināt sadarbību ar MRS un JBS, kas arī ir daļa no programmas stratēģiskā lēmuma. Šāda paplašināta mērķa grupas bāze nozīmē, ka Interact izstrādātajiem instrumentiem un pakalpojumiem būs ietekme ārpus Interreg kopienas.

Tam būs vajadzīgas skaidri noteiktas iespējas sadarboties ar dažādiem dalībniekiem, kā arī pienācīga izpratne par to vajadzībām, lai nodrošinātu individuālus un atbilstošus pakalpojumus. Tam vajadzētu arī rast iespēju vairāk koncentrēties uz to, lai sasniegtu maksimālu labumu no Interact darbībām. Integrētāku pakalpojumu izstrāde un nodrošināšana, tiešsaistes apmācību plašāka izmantošana un digitalizācijas veicināšana var nodrošināt mērķa grupu resursu ietaupījumu. Dažos gadījumos tas varētu nozīmēt programmu tuvināšanos, jo daudzām programmām ir dažādi ierobežojumi (piemēram, personāls, laiks, iespēja ceļot utt.), un kas traucē izmantot Interact pakalpojumus.

Ilgstoša iesaiste dažādu ekspertu tīklos un to vadība nodrošina ilgtermiņa efektu. 2014.-2020. gadu posmā gūtā pieredze rāda, ka dalībnieku apvienošana, to uzskatu un viedokļu apvienošana un to virzīšana pareizajās institūcijās/forumos īstajā laikā var ietekmēt lēmumu un politikas veidošanu. Tā kā Interact arvien vairāk tiek atzīts par Interreg diskusiju mezglu, pastāv lielāka iespēja šo lomu stiprināt. Kā atspoguļots Pieredzē balstītajā ietekmes izvērtējumā, Interact bieži vien ir pārmaiņu aģents, jo īstenotās iniciatīvas izraisa izmaiņas visā kopienā.

Interact ir daudz iespēju attīstīties par efektīvāku un vienkāršāku organizāciju. Piemēram, Interact arī būtu jāpieņem vienkāršošanas noteikumi (piemēram, vienotas likmes), lai nodrošinātu lielāku iekšējo procesu un procedūru efektivitāti. Nepieciešama mērķtiecīgāka Interact sasniegumu popularizēšana visos programmas ieviešanas posmos, lai palielinātu risinājumu atpazīstamību un Interact kā to autoru. Kā minēts pie vājajām pusēm, šādai atpazīšanai mērķa grupās, īpaši ņemot vērā jaunu mērķa grupu iesaistīšanu, vajadzētu radīt spēcīgāku programmas atbalstu un skaidri iezīmēt rezultātu piederību. Lai gan Interact loma sadarbības un koordinācijas uzsākšanā un veicināšanā starp dalībniekiem Interreg ietvaros un ārpus tā ir būtiska, nākotnē iespējams gūt nozīmīgus panākumus, dažiem tīkliem un procesiem kļūstot noturīgākiem. Kā norādīts izvērtējumā, attiecībā uz MRS tas nozīmētu sadarbību ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu darbību pašpietiekamību nākotnē.

Apdraudošie faktori

Izmantojot 2014.-2020. gadu periodā gūto pieredzi, starpreģionālajā sadarbības virzienā nepieciešams saglabāt to pašu koordinācijas principu - nosakot skaidru lomu sadalījumu starp visām četrām programmām. Programmu dalībnieki pierādīja, ka katrai programmai ir sava patiesā loma, pievienotā vērtība, līdz ar to tiek novērsta pārklāšanās un tiek nodrošināta sinerģija visā starpreģionālajā sadarbības virzienā.

Diskusijas starp dalībvalstu dalībniekiem programmas izstrādes laikā skaidri norāda, ka Interact primārajam mērķim nevajadzētu novirzīties no Interreg dalībniekiem. Bažas ir saistītas arī ar īpašas nišas zaudēšanu Interact šajā gadījumā. Interact plāno izstrādāt mērķtiecīgu pakalpojumu portfeli nacionālo ES fondu darbības programmu iesaistei, pamatojoties uz pieredzi, kas līdz šim gūta ar MRS, (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006) 96.pantu un konsultējoties ar nacionālo ES fondu darbības programmu pārstāvjiem un citiem būtiskiem dalībniekiem. Lai gan to var uzskatīt par iespēju nākotnē, nepieciešams, lai tiktu identificēti saistītie riski (atkarībā no darba jomas) un noteikta stratēģija, kā tos mainīt. Piemēram, jāsaprot vajadzība pēc jauniem profiliem un personāla kompetencēm. Šajā kontekstā īpaši vērtīgi būs nacionālo atbildīgo iestāžu un dalībvalstu konsultācijas un ieguldījums.

2021.-2027. gadu periodā priekšlikums par samazinātā līdzfinansējuma likmi kopā ar TP kompensācijas vienoto likmi var radīt resursu trūkumu vismaz atsevišķos Interreg programmu cikla stadijās. Var paredzēt, ka tas savukārt var samazināt līdzdalību Interact pakalpojumos (semināros, darbnīcās, tīklos utt.), jo īpaši klātienes pasākumos. Interact ir jāsagatavojas šādam scenārijam un jāiegulda vairāk resursu, lai nodrošinātu alternatīvus risinājumus klātienes sanāksmēm. Šāds scenārijs arī sniedz labumu, palīdzot samazināt Interact aktivitāšu oglekļa pēdas nospiedumu un atbalstīt Zaļo kursu. Interact esošā tiešsaistes pasākumu un instrumentu platforma, ko papildina tiešsaistes pakalpojumu sniegšanas pieredze COVID-19 pandēmijas laikā un ko atbalsta jaunas prasmes un tehnoloģijas, nozīmē, ka Interact IV ir piemērots, lai Interreg kopienai piedāvātu virtuālus pakalpojumus.

Tiešsaistes mācības un Interact tiešsaistes platforma ir kļuvušas par svarīgiem instrumentiem šajā ziņā. Interact analizē arī savus sadarbības partnerus, kas sniedz papildu pakalpojumus un kuru apkalpošanas mehānisms un mērķa grupas ir līdzīgas Interact. Argumentu, ka Interact produkti ir bezmaksas, nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu, jo arī citas institūcijas attīsta zināšanas par Interreg. Pārliecinoši ir tas, ka saskaņā ar programmas līdzdalības analīzi Interact pasākumos 2020. gadā, aktivitātēs bijušas iesaistītas visas programmas. Tomēr ir svarīgi, lai Interact turpinātu ieviest jauninājumus, palikt tuva savām mērķa grupām un tiektos sniegt izcilus pakalpojumus.

Visbeidzot, politiskais konteksts, kurā darbojas Interact, arī ietekmē programmu. Interact nav iespējams atdalīt no Interreg un politiskajām norisēm, jo kas ietekmē Interreg, ietekmē arī Interact. 2014.-2020. gada periodā gan Brexit, gan COVID-19 pandēmija būtiski ietekmēja politisko un ekonomisko klimatu, papildus COVID-19 graujošajai ietekmei uz veselību un traģiskajiem dzīvību zaudējumiem.

1.3. Izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, atbilstošo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta veidu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot trūkstošos pārrobežu infrastruktūras posmus

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3.punkta c) apakšpunkts

1. tabula.

Izraudzītais politikas mērķis vai izraudzītais Interreg konkrētais mērķisIzraudzītais konkrētais mērķisPrioritāteIzvēles pamatojums
Interreg konkrētais mērķis "Labāka sadarbības pārvaldība"Stiprināt publisko iestāžu – īpaši to, kam uzticēts pārvaldīt konkrētu teritoriju, – un ieinteresēto personu institucionālās spējasPakalpojumu sniegšanaPolitikas mērķa atlase Interact IV saskaņā ar Interreg regulu ir ierobežota, koncentrējoties uz Kohēzijas politikas efektivitātes uzlabošanu visā Eiropas Savienībā un īpaši Interreg programmās, kā arī ārpus tām.

Šāda veida paaugstināta efektivitāte tiek panākta, paaugstinot kapacitāti, jo īpaši identificējot un veicinot labās prakses nodošanu, sniedzot konsultācijas un paplašinot zināšanas par īstenošanu, kā arī popularizējot inovatīvu pieeju izmantošanu, piemēram, bet ne tikai ITI (turpmāk - Integrētās teritoriālās investīcijas), KVLA (turpmāk - Kopienas vadīta lokālā attīstība), sadarbība saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta vi) apakšpunktu, jaunais Eiropas Bauhaus, veicinot ETSG un stiprinot Interreg atpazīstamību.

2. Prioritātes

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta d) un e) apakšpunkts

2.1. Prioritātes nosaukums (atkārtots katrai prioritātei)

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Pakalpojumu sniegšana

2.2. Konkrētais mērķis (atkārto par katru izraudzīto konkrēto mērķi)

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta e) apakšpunkts

Stiprināt publisko iestāžu – īpaši to, kam uzticēts pārvaldīt konkrētu teritoriju, – un ieinteresēto personu institucionālās spējas

2.1.2 Saistītie pasākumu veidi un attiecīgā gadījumā to paredzamais ieguldījums minēto konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punkts, 17. panta 9.punkta c) apakšpunkta ii) punkts

Interreg konkrētā mērķa "Labāka sadarbības pārvaldība" ietvaros Interact identificēja trīs atbalsta virzienus, kas vērsti uz valsts iestāžu un ieinteresēto pušu institucionālās kapacitātes uzlabošanu efektīvai Interreg programmu un citu sadarbības pasākumu īstenošanai. Šie atbalsta virzienu tiecas: labāk un efektīvāk pārvaldīt procesus un procedūras; labāk strādāt sadarbības kontekstā; un uzlabot Interreg sasniegumus un atpazīstamību.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, veicinot sadarbību un koordināciju starp dažādām MRS īstenošanā iesaistītajām pusēm un nesen arī JBS, Interact plāno turpināt atbalstīt esošās teritoriālās struktūras, to dalībniekus un to orientāciju uz āru, kad tie sniedz labumu Interreg, un veicināt sadarbību kā efektīvu politikas instrumentu. Tas ietver kapacitātes celšanas pieejas, personāla apmaiņas metodes, sadarbības modeļus un Interreg dalībnieku pieredzi programmas ietvaros un ārpus tās. Šīs darbības ir ietvertas tālāk norādītajos atbalsta virzienos.

a) Efektivitātes paaugstināšana: Interreg programmu un citu sadarbības dalībnieku pārvaldes kapacitātes stiprināšana

Neefektivitātes mazināšana Interreg programmu vadībā un sadarbības pasākumos ar pilotprojektu palīdzību.

Ierosinātās darbības ir grupētas trīs kategorijās:

— Pieeju saskaņošana, koncentrējoties uz Interreg programmu un citu sadarbībā ieinteresēto pušu noteikumu interpretāciju un saskaņošanu, informācijas plūsmām un procedūrām saskaņā ar Interact mandātu, tostarp pilotprojektu saskaņošanu, lai atbalstītu iepriekš minētās sadarbības darbības.

— Pieeju vienkāršošana, kas tiek īstenota Interreg programmu pārvaldības struktūrās attiecībā uz programmas noteikumiem un procedūrām un projekta pārvaldību un informācijas plūsmām, kā arī ar pilotprojektiem iepriekš minētajās sadarbības darbībās.

— Efektīva programmu vadība, lai atbalstītu vieglāku pārvaldību, skaidrāku lomu un pienākumu demarkāciju, labāku iekšējo komunikāciju un plūsmu caurspīdīgumu.

Šajās trīs kategorijās Interreg programmas būs galvenā mērķa grupa, savukārt atbalsts sadarbības pasākumiem tiks īstenots, balstoties uz pilotprojektiem. Pasākumiem jātiecas mazināt Interreg vājās vietas un popularizēt ieguvumus no programmu pārvaldības optimizēšanas, kā rezultātā radīsies budžeta ietaupījums, mazināsies birokrātija un tiks veicināta pāreja no administrēšanas uz kvalitāti. Tam būs nepieciešama efektīva mērķa grupu iesaiste. Šajā atbalsta virzienā uzmanība tiek pievērsta nevis indivīdam, bet gan sadarbībai starp programmām un konkrētām programmas pārvaldības funkcijām, lai atbalstītu sistēmas izmaiņas. Akcents arī liekams uz ekspertu tīklu mobilizāciju un veicināšanu, lai vienlīdz iesaistītu praktiķus, likumdevējus un lēmumu pieņēmējus konstatēto vājo vietu novēršanā. Piemēram, izstrādājot kopīgus instrumentus programmu un projektu vadībai. Atsevišķos gadījumos tīklus papildinās mērķtiecīgi pasākumi, kuru mērķis ir īpaši apmainīties ar labāko praksi un instrumentiem, iedvesmot un izplatīt tos, kā arī pēc pieprasījuma sniegt konsultācijas konkrētām programmām mērķtiecīgam konkrētu īstenošanas jautājumu atbalstam.

b) Indivīdu iespējināšana: Kapacitātes stiprināšana darbam sadarbības programmās un to kontekstā

Iespējināt Interreg programmu, kā arī pilotprojektu pārvaldībā un īstenošanā iesaistītos dalībniekus sadarboties un labāk, iedvesmojošāk vadīt programmas/pasākumus un cilvēkresursus, sekojot vīzijai.

Ierosinātās darbības ir grupētas trīs kategorijās:

— Institucionālās zināšanas un kompetence, lai kopumā atbalstītu Interreg programmās un sadarbības kontekstā strādājošo mācīšanos un attīstību. Mērķis ir attīstīt prasmes, lai labāk pārvaldītu programmu un projektu īstenošanu, un stiprinātu prasmes un zināšanas, kas ļautu rast jaunus veidus, kā pārvaldīt sadarbību starp programmām/finansēšanas instrumentiem.

— Stiprināt sadarbības un koordinācijas prasmes starp Interreg programmas dalībniekiem (tostarp ETSG dalībniekiem) un tiem dalībniekiem, kas iesaistīti teritoriālās pārvaldības sistēmu un iniciatīvu, piemēram, MRS un JBS, pārvaldībā un īstenošanā. Pilotpasākumi būs vērsti arī uz mērķi "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei".

— Inovatīvas pieejas, lai atbalstītu inovatīvus sadarbības instrumentus un metodes sadarbības kontekstā un sadarbības nolūkos.

Sākuma punkts ir atsevišķu profesionāļu, kas veido organizācijas, iemaņu un prasmju stiprināšana. Akcentēta tiek indivīdu attīstība un atbalsts, lai tie labāk veiktu savu darbu vai strādātu savādāk, izmantotu inovācijas un radošumu ne tikai Interreg kontekstā, bet arī citos sadarbības ietvaros un pasākumos. Līdz ar to pārmaiņas tiek vērstas arī uz organizatorisko/institucionālo kultūru. Lai to panāktu, nepieciešamas aktivitātes, kas atbalsta apmācības un eksperimentēšanu, un Interact būs arī jāizstrādā attiecīgi atbalsta instrumenti. Apmācības gan klātienē, gan tiešsaistē risinās atsevišķu profesionāļu īpašās vajadzības, kā arī skars dažādās funkcijās, lai nodrošinātu nepārtrauktu mācīšanos un attīstību. Mērķtiecīgas darba grupas un savstarpējie pasākumi testēs un izstrādās jaunas metodes, instrumentus un pieejas sadarbības kontekstā un programmās.

c) Interreg redzamība: Kapacitātes stiprināšana, lai apgūtu un komunicētu par programmu un projekta rezultātiem un palielinātu atpazīstamību

Interreg rezultātu saglabāšanas rīku palielināšana (piemēram, keep.eu, Interreg.eu, Interact web) un sasniegumu un sadarbības procesu izcelšana visām mērķa grupām, tostarp iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem.

Ierosinātās darbības ir grupētas trīs kategorijās:

— Tematisko zināšanu un rezultātu apzināšanās veidošana un apkopošana, Interreg rezultātu apkopošana un analīze, kā arī koordinācijas un kapitalizācijas veicināšana kā galvenais programmu vadības process.

— Rezultātu komunikācija, kur komunikācija integrēta programmas dzīves ciklā, komunikācija par rezultātiem un to popularizēšana un zināšanu veidošana par to, kas un kam jāpopularizē.

— Mērķis ir Interreg atpazīstamība, veicinot stratēģisko komunikāciju, izvēršot kopīgas iniciatīvas, lai sasniegtu attiecīgos dalībniekus, vispārēju Interreg atpazīstamību attiecīgajos forumos un sadarbības procesu konceptualizāciju.

Identificētās darbības kopumā uztveramas kā Interreg sākumpunkts. Galvenā uzmanība tiek pievērsta nevis indivīdam, iestādei, funkcijai vai organizācijai, bet gan instrumentam kopumā. Tam nepieciešamas attiecīgas mērķi stiprinošas darbības. Galvenā nozīme ir vispārējā profila un atpazīstamības paaugstināšanai, veicot mērķtiecīgu analīzi, kā arī vadot tematiskos tīklus, lai padziļinātu izpratni par rezultātiem un Interreg pievienoto vērtību Kohēzijas politikas plašākā skatījumā. Tiek veicināta mērķtiecīga ieinteresēto pušu informēšana, izmantojot konferences, tīmekļa rīkus, reklāmas kampaņas un citus risinājumus, kas atbalsta redzamību un veicina kapitalizāciju un stratēģisko komunikāciju kā integrētas funkcijas, izmantojot seminārus.

INTERACT un ESPON programmai:

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 9. daļas c) apakšpunkta i) punkts

Vienīgā saņēmēja definīcija vai ierobežots saņēmēju saraksts un piešķiršanas procedūra

Plašās zināšanas un pieredze, ko Interact ir guvis kopš pirmsākumiem, ir tā galvenā priekšrocība un panākumu atslēga. Lai saglabātu šīs zināšanas, Interact saņēmēji jāuztur un jāatbalsta. Papildu darbības un papildu finansējuma saņēmēji, t.i., grantu saņēmēji, netiks pievienoti, saskaņā ar regulu prasībām. Interact IV turpināsies ar ierobežotu finansējuma saņēmēju skaitu. Iepriekšējā Interact III programmā tika identificēti tikai četri decentralizētie finansējuma saņēmēji. Pastāvīgie Interact biroji, kuru atrašanās vieta ir Turku, Valensijā, Viborgā un Vīnē, sniegs programmas pakalpojumus, iesaistot visas mērķa grupas. Visi četri biroji ir Interact sastāvdaļa gandrīz kopš tā darbības uzsākšanas un gadu gaitā ir pierādījuši, ka spēj nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus un ātri pielāgoties jauniem izaicinājumiem. Neskaitot četrus Interact birojus arī Interact sekretariāts, kas atrodas Bratislavā, tiks iesaistīts pakalpojumu sniegšanas koordinācijā. Interact IV neatlasīs un neieviesīs projektus parastajā Interreg izpratnē, tā vietā visas aktivitātes vadīs šie biroji. Šīs aktivitātes jānorāda ikgadējā darba plānā, kas balstīts mērķa grupu vajadzībās, un šo plānu apstiprinās un uzraudzīs Interact Uzraudzības komiteja. Tāpēc Interact finansējuma saņēmējus var definēt kā valsts iestādes, kurām dalībvalstis ir uzticējušas īstenot visu programmu, ar šo četru reģionālo biroju starpniecību, un Interact Vadošās iestādes vadībā. Interact biroju kopīgā cilvēkresursu politika arī ir vērsta uz zināšanu un prasmju saglabāšanu un attīstīšanu kā galveno vērtību.

Attiecībā uz ģeogrāfiski decentralizētajiem saņēmējiem Revīzijas iestāde būs pilnvarota veikt savas funkcijas visā programmas teritorijā (ieskaitot valstis, kur atrodas Interact IV finansējuma saņēmēji, – Interact biroji).

2.1.3 Rādītāji

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

2. tabula: Iznākuma rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaStarpposma rādītājs (2024)Gala mērķrādītājs (2029)
Pakalpojumu sniegšanaStiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējasRKI481Dalība pārrobežu kopīgajās darbībāsDalībnieku skaits4 59017 850
Pakalpojumu sniegšanaStiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējasRKI85Dalība kopīgās apmācību shēmāsDalībnieku skaits6122 380
Pakalpojumu sniegšanaStiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējasRKI116Kopīgi izstrādāti risinājumiRisinājumu skaits90350

3. tabula: Rezultātu rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaAtskaites pozīcijaAtsauces gadsGala mērķrādītājs (2029)Datu avotsPiezīmes
Pakalpojumu sniegšanaStiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējasRKR581Kopīgu apmācību shēmu pabeigšanaBeigšanas sertifikātu skaits020202 009Interact IV uzraudzības instrumenti (datu bāze) 
Pakalpojumu sniegšanaStiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējasInteract specifiskais rādītājsIestādes, kas izmanto Interact pakalpojumu rezultātā iegūtās zināšanas/prasmesInstitūciju īpatsvars (%)0202070%Aptauja 
Pakalpojumu sniegšanaStiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējasInteract specifiskais rādītājsInstitūcijas, kas izmanto risinājumus, kas izstrādāti, izmantojot Interact pakalpojumusInstitūciju īpatsvars (%)0202070%Aptauja 

2.1.4 Galvenās mērķgrupas

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

Lai gan Interact kopš 2000.-2006. gada ir darbojies Interreg kopienas labā, 2014.-2020. gada periodā Interact III programma ieviesa jaunas, plašākas mērķa grupas. Tā bija dabiska programmas attīstība, jo Interact stratēģiski iesaistīja programmā jaunas mērķa grupas, kuru tematiska iesaiste vai ieinteresētās puses bija ārpus Interreg.

Šo ieinteresēto pušu stratēģiskā iesaiste bija svarīga, sniedzot plašāku priekšstatu par Eiropas teritoriālo sadarbību, un arī turpmāk tai būs izšķiroša nozīme Interact un Interreg panākumiem.

Labs piemērs ir gatavošanās 2021.-2027. gada periodam, kad Interact apvienoja Interreg programmas, dalībvalstis, Komisiju un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu "labāku nākotni" Eiropas sadarbībai. Tomēr ir arī daudzi citi piemēri, kur Interact attiecību attīstība un virzība ar jaunajām ieinteresēto personu grupām ir devusi pozitīvus rezultātus.

Interact arī turpmāk 2021.-2027.gada periodā koncentrēsies uz pakalpojumu sniegšanu savai galvenajai mērķauditorijai – Interreg programmu struktūrām. Iepriekšējos plānošanas periodos ir izveidotas spēcīgas saites, uzticēšanās un kontakti. Tā kā Interreg saime tiks paplašināta, iekļaujot Interreg NEXT programmas, ir sagaidāms, ka šīs programmas vēl intensīvāk tieksies pievienoties Interact pakalpojumiem. Interact uzsāk 2021.-2027. gada periodu ar paplašinātu galveno mērķauditoriju un plašāku Interreg kopienu. Vienlaikus Interact ir priekšā jauni mērķi un izaicinājumi - Kopīgu noteikumu regulas aicinājums Interact atbalstīt sadarbību plašākā nozīmē, tostarp iekļaujot mērķa "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" dalībniekus, mērķtiecīgi īstenojot Interact aktivitātes un sniedzot pakalpojumus.

Kopumā mērķgrupas Interact kontekstā tika uzskatītas par visatbilstošākajiem dalībniekiem, kas vai nu saņems Interact pakalpojumu vai būs iesaistīti Interact pasākumos, kas ir pārmaiņu aģenti. Līdz ar to bez pakalpojuma saņēmēja mērķa grupām ir arī divas citas būtiskas lomas, proti, ietekmētāju vai vēstnieku lomas. Mērķa grupas, protams, atspoguļo Interact plānoto pakalpojumu būtību un kontekstu pakalpojumu portfelī 2021.–2027. gada periodā.

Mērķgrupu iesaiste turpmākajā pakalpojumu sniegšanā ir atspoguļota trīs atbalsta virzienos (sk. 2.1.2. augstāk). Dažas mērķa grupas tiks cieši iesaistītas visās trīs atbalsta virzienos, un tām būs dažādas lomas (saņēmējs, ietekmētājs, vēstnesis). No otras puses, dažu mērķa grupu iesaiste var būt ierobežota vai neesoša noteiktās perspektīvās. Tālāk sniegtais saraksts ir vispārīgs pārskats. Konkrētākas attiecības starp Interact IV atbalsta virzieniem un mērķa grupām, aprakstītas Interact IV loģiskajā intervences matricā.

Interact IV sadarbosies un iesaistīs trīs galvenās ieinteresēto personu grupas:

a) Interreg programmu struktūras (Interreg, Interreg-PPI PRS, Interreg NEXT); ar savu īpašo lomu kā Interact pakalpojumu galvenais saņēmējs. Tās bieži ir cieši iesaistītas pakalpojumu sniegšanā, kā biedri pieredzes apmaiņā vai kā vēstnieki, kas saistīti ar stratēģiskajiem politikas rezultātiem. Šī mērķa grupa precīzāk aptver:

— Vadošās iestādes,

— Kopīgos sekretariātus (turpmāk – KS),

— Nacionālos finanšu kontrolierus,

— Par grāmatvedības uzskaiti atbildīgās iestādes,

— Revīzijas iestādes,

— Uzraudzības komiteju pārstāvjus.

b) Nacionālās/reģionālās sadarbības dalībniekiem ar savu īpašo lomu kā Interact sniegto pakalpojumu saņēmējiem diezgan bieži ir ierobežotāka līdzdalība nekā iepriekš minētai mērķa grupai. Šai mērķa grupai ir arī sparinga partneru, ietekmētāju loma pieredzes apmaiņā, izplatīšanā un sadarbības sasniegumu, kas saistīti ar stratēģiskajiem politikas rezultātiem, popularizēšanā. Šī mērķa grupa konkrētāk ietver:

— Mērķa "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" (nacionālās un reģionālās darbības programmas) dalībniekus,

— Nacionālās/reģionālās koordinācijas institūcijas, Nacionālās kontaktpersonas/ kontaktpunktus,

— Makroreģionu/jūras baseina stratēģijas dalībniekus un citos sadarbības instrumentos iesaistītos dalībniekus,

— ETSG,

— Galvenos sadarbības partnerus par konkrētām tēmām, KVLA, ITI un citiem teritoriālajiem instrumentiem (sk. Kopīgo noteikumu regulas 22. pantu).

c) Plašākas politikas dalībnieki ar īpašām stratēģisko vēstnieku un ietekmētāju lomām. Šīs mērķa grupas iesaistīšanās ir ļoti neviendabīga, sākot no galvenajām pakalpojumu sniegšanā ieinteresētajām pusēm līdz ļoti ierobežotai vai bieži vien netiešai iesaistei. Galvenais elements ir politikas interpretācijas nodrošinātāja un partneru loma stratēģiskajās pārmaiņās. Konkrētāki šo dalībnieku piemēri ietvers:

— Eiropas Komisiju, jo īpaši Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu, un tā struktūrvienības (piemēram, kas atbild par revīziju, izvērtēšanu, ieviešanu),

— Eiropas Komisijas citus ģenerāldirektorātus,

— Reģionu komiteju,

— Citas ES institūcijas,

— Eiropas mēroga asociācijas, pārrobežu organizācijas,

— ES mēroga finansēšanas institūcijas un programmas, ES mēroga finanšu inženierijas ieinteresētās personas,

— Interreg projekta partnerus, ETSG, kas vada projektus,

— Sadarbības veicināšanas mērķa grupas (piemēram, pašvaldības, iedzīvotāji, plašāka sabiedrība, mediji, universitātes).

Mērķa grupas iesaiste tiks pārskatīta un nepieciešamības gadījumā precizēta atbilstoši programmas ieviešanas laikā konstatētajam.

Gan iekšēji, gan pakalpojumu sniegšanas laikā tiks ievēroti horizontālie principi saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 9. pantu.

2.1.5 Norāde uz konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotā ITI, KVLA vai citu teritoriālo rīku izmantojums

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3.punkta e) apakšpunkta iv) punkts

Neattiecas uz Interact.

2.1.6 Plānotais finanšu instrumentu izmantojums

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta v) punkts

Neattiecas uz Interact.

2.1.7 Indikatīvs ES programmu resursu sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta v) punkts

4. tabula: 1. dimensija – intervences joma

Prioritātes Nr.FondsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
Pakalpojumu sniegšanaERAF6Stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas173 – Valsts pārvaldes iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās kapacitātes uzlabošana, lai īstenotu teritoriālās sadarbības projektus un iniciatīvas pārrobežu, starpvalstu, jūras un starpreģionālā kontekstā41 666 667

5. tabula: 2. dimensija – finansējuma veids

Prioritātes Nr.FondsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
Pakalpojumu sniegšanaERAFStiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas01 Grants41 666 667

6. tabula: 3. dimensija – teritoriālās īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts

Prioritātes Nr.FondsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
Pakalpojumu sniegšanaERAFStiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas33 — Bez teritoriāla mērķa41 666 667

3. Finansēšanas plāns

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3.punkta f) apakšpunkts

3.1 Finanšu apropriācijas pa gadiem

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta g) apakšpunkta i) punkts, 17. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunkts

7. tabula

Fonds2021202220232024202520262027Kopā
ERAF (teritoriālās sadarbības mērķis)6 053 0386 174 0996 297 5816 423 5326 552 0036 683 0436 816 70445 000 000
         
PPI III PRS1        
KASSI-PRS2        
PPI III3        
KASSI4        
         
AZTP5        
Interreg finansējums6        
Kopā6 053 0386 174 0996 297 5816 423 5326 552 0036 683 0436 816 70445 000 000
______________________________________

1 Interreg A sadarbības virziens, ārējā pārrobežu sadarbība.

2 KASSI – Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments. Interreg A sadarbības virziens, ārējā pārrobežu sadarbība.

3 Interreg B un C sadarbības virziens.

4 Interreg B un C sadarbības virziens.

5 AZTP Aizjūras zemju un teritoriju programmas. Interreg B, C un D sadarbības virziens.

6 ERAF, PPI III, KASSI, ja norādīta viena summa saskaņā ar Interreg B un C sadarbības virzienu.

3.2 Kopējā finanšu apropriācija pa fondiem un valsts līdzfinansējums

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta ii) punkts, 17. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunkts

8. tabula

Politikas mērķa Nr.PrioritāteFonds

(attiecīgā gadījumā)

ES atbalsta (kopējās attiecināmās izmaksas vai publiskā iemaksa) aprēķina bāze

 

ES

ieguldījums

(a)=(a1)+(a2)

Indikatīvs ES ieguldījuma sadalījumsValsts iemaksa (b)=(c)+(d)Indikatīvs valsts līdzfinansējuma sadalījumsKopā

(e)=(a)+(b)

Līdzfinansēšanas likmes (f) = (a)/(e)Iemaksas no trešām valstīm

(informācijai)

Bez TP, ievērojot 27. panta 1.punktu (a1)Attiecībā uz TP, ievērojot 27. panta 1.punktu (a2)Valsts publiskais finansējums (c)Valsts privātais finansējums (d)
Interreg konkrētais mērķis "Labāka sadarbības pārvaldība"1. prioritāteERAF45 000 00045 000 00041 666 6673 333 33311 250 00011 250 000056 250 00080%162 801
PPI III PRS7          
KASSI-PRS8          
PPI III9          
KASSI10          
AZTP11          
Interreg Fondi12          
 KopāVisi finansējuma veidi45 000 00045 000 00041 666 6673 333 33311 250 00011 250 000056 250 00080%162 801
_________________________________

7 Interreg A sadarbības virziens, ārējā pārrobežu sadarbība.

8 Interreg A sadarbības virziens, ārējā pārrobežu sadarbība.

9 Interreg B un C sadarbības virziens.

10 Interreg B un C sadarbības virziens.

11 Interreg B, C un D sadarbības virziens.

12  ERAF, PPI III, KASSI, ja norādīta viena summa saskaņā ar Interreg B un C sadarbības virzienu.

4. Pasākums, ko veic, lai iesaistītu attiecīgos programmu partnerus Interreg programmas sagatavošanā, un minēto programmu partneru nozīme īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta g) apakšpunkts

Attiecīgo ieinteresēto personu identificēšana ir VI ziņā, apspriežoties ar iesaistītajām valstīm. Partnerības veidošana starp Interact un iesaistītajām valstīm balstās uz programmas prioritātēm un teritoriālajām īpatnībām, un tas savukārt palīdz definēt Interact programmu īpašās vajadzības. Iekļautajām organizācijām ir jāspēj dot ieguldījums programmā, vai arī Interact tās var ietekmēt.

Interact ir noteicis šādus pamatprincipus:

1. Potenciālo partneru atbilstība programmas mērķim, t.i., "Labāka sadarbības pārvaldība",

2. Teritoriālās īpatnības un

3. Pieejas proporcionalitāte.

Interact IV, kur projekti netiek finansēti parastajā Interreg izpratnē un tiek piedāvāti pakalpojumi gan Interreg kopienai, gan ārpus tās, vairums partnerības dalībnieku ir mērķa grupas (sk. 2.1.4).

Partneru atbilstība programmas mērķim

Interact IV koncentrējas uz "labāku sadarbības pārvaldību", un tāpēc tās galvenie partneri ir valsts pārvaldes iestādes.

Partnerības dalībniekiem jābūt iestādēm, kas ir atbildīgas par Interreg programmu pārvaldību un kontroli. Turklāt partnerības dalībnieki var būt arī ārējās sadarbības programmas un konkrētos gadījumos mērķa "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" programmas.

Konkrētas iesaistāmās struktūras ir VI, KS, vadības pārbaudes struktūras, revīzijas iestādes, valstu pārstāvji un netieši projektu labuma guvēji. Tas ietver arī īpašas sadarbībā ieinteresētās personas, piemēram, makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju koordinatorus, EK, EP, Reģionu Komiteju, ETSG un citus.

Interact veido arī saikni ar līdzīgām Eiropas organizācijām7: Perifēro jūras reģionu konference; Pārrobežu darbību misija; Eiropas robežu reģionu asociācija; Tehniskais atbalsts EKI pārrobežu sadarbības programmu īstenošanai un vadībai; Pārrobežu institūciju stiprināšana.

Teritoriālās īpatnības

Interact IV ir programma visai ES un asociētajām valstīm, kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm. Interact IV aptver ES, Norvēģiju un Šveici kā finansētājas valstis, kā arī piedāvā pakalpojumus ES ārējās sadarbības programmām, piemēram, Interreg PPI pārrobežu sadarbības programmām, Interreg NEXT un ATTR, pamatojoties uz iepriekš identificētām vajadzībām. Interact IV centīsies iesaistīt partnerus no iesaistītajām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ja tie ir tieši saistīti ar Interreg programmu īstenošanu.

Pieejas proporcionalitāte

Šī principa piemērošana tiecas palīdzēt mazināt potenciālo partneru skaitu proporcionāli programmas apmēram un budžetam. Definējot proporcionālu pieeju ir jāatrod līdzsvars starp dažādības pārstāvības pieļaušanu un iesaistītas un efektīvas struktūras nodrošināšanu.

Īstenošanas posmā Interact IV tieksies uzturēt lielu iesaistīto partneru skaitu. Tomēr, tā kā programma aptver visas ES dalībvalstis, kā arī daudzas kaimiņvalstis, dalība UK sanāksmēs aprobežojas ar jumta organizāciju pārstāvību ES līmenī.

Pasākumi, kas veikti, lai veicinātu plašu partneru iesaisti programmu sagatavošanā

Interact 2020. gada novembrī īstenoja sabiedrisko apspriešanu, lai noskaidrotu, vai programmas dokumenta izstrādē nav bijušas kļūdas vai problēmas. Pēc virknes komunikatīvu darbību, lai nodrošinātu sabiedriskās apspriedes publicēšanu, privātpersonām un organizācijām bija iespēja sniegt komentārus par programmas projektu trīs nedēļu laikā. Komentārus varēja sniegt tiešsaistes pasākumā vai aptaujā. Šajā aptaujā saņemtās atbildes tika rūpīgi izskatītas, un tika sniegtas atsauksmes kopā ar PK komentāriem, kas izcēla specifiskas bažas darbā ar plašākiem sadarbības dalībniekiem. Jaunā loģiskā intervences matrica ir precizējusi Interact fokusu un reaģē uz galvenajām izvirzītajām bažām. Citi komentāri ir saglabāti turpmākai izskatīšanai.

Partneru iesaiste īstenošanas laikā

Interact mērķis ir ņemt vērā partneru viedokli īstenošanā un izvērtēšanā. Viņu atsauksmes tiks iekļautas dažādos priekšlikumos, kas tiks apspriesti, plānojot, novērtējot un izvērtējot Interact aktivitātes.

Ja kāda Interreg programma vai cita ieinteresētā persona vēlas sniegt ieguldījumu UK darbā, tiem jāsazinās ar nacionālo kontaktpunktu, attiecīgo UK locekli vai VI, kas apkopos informāciju no attiecīgajām teritorijām vai ieinteresētajām personām. Tas atbalsta iepriekš izklāstīto proporcionalitātes pieeju.

Interreg kopienas vajadzības tiek regulāri izvērtētas, veicot vajadzību novērtējuma aptaujas, apkopojot atgriezenisko saiti pasākumu laikā un ar ikdienas kontaktu ar programmām starpniecību. Visiem partneriem tiks dota iespēja piedalīties ikgadējā vajadzību novērtēšanā, lai atbalstītu mērķpakalpojumu attīstību. Visbeidzot, novērtēšanas procesā tiks atlasīti partneri līdzdalībai (ar mērķtiecīgu aptauju palīdzību).

Līdzās šīm iespējām izteikties par Interact IV piegādes sistēmu, UK dalībnieki bieži pārstāv institūcijas, kas ir atbildīgas par Interreg kopienas koordinēšanu attiecīgajā valstī. Tādējādi viņi labi apzinās īpašās vajadzības un praksi.

Reģionālā pieeja

Paturot prātā perspektīvā izvirzītās ambīcijas (sk. 2.1.2.), ciešām un personiskākām attiecībām ar Programmas galvenajām mērķa grupām būs izšķiroša nozīme, lai sasniegtu Interact plānotos panākumus. Tādējādi Interact tieksies stiprināt savu reģionālo pieeju, nepārkāpjot visaptverošo iekļaujošo pieeju.

Lai strādātu ar programmu procedūrām un vispārējām vadības struktūrām, lai tās padarītu efektīvākas, ir nepieciešama laba izpratne par šiem procesiem vietējā kontekstā. Šis vietējais konteksts var noteikt robežu, pēc kuras saskaņošana vairs nav iespējama, un labas zināšanas palīdzēs Interact saprast īstās robežas, kur piemērot saskaņošanu un vienkāršošanu konkrētos kontekstos.

Turklāt, lai veicinātu sadarbību un koordināciju starp Interreg un mērķa "Investīcijas nodarbinātības un izaugsmei" programmu dalībniekiem, būs nepieciešams spēcīgs reģionālais un nacionālais atbalsts. To vienmēr veic teritoriālās un/vai politikas ietvara kontekstā (piemēram, noteiktie politikas mērķi, viedās specializācijas stratēģijas, teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijas, kas īstenotas, izmantojot ITI, KVLA un citus teritoriālos instrumentus, atsaucoties uz Kopīgo noteikumu regulas 22. pantu). Šo sistēmu pārzināšana palīdzēs noteikt sinerģiju un lielāko sadarbības potenciālu, kas var sniegt labumu Interreg.

Saskaņā ar vietā balstīto pieeju lielākajai daļai programmas rezultātu būs vietēja/reģionāla ietekme un konteksts. Šīs reģionālās daudzveidības izpratnei vajadzētu palīdzēt labāk izprast rezultātus un tādējādi identificēt labu komunikācijas materiālu.

Tāpēc mēs uzskatām, ka reģionālo pieeju, kas izmantota Interact III, lielā mērā var izmantot arī Interact IV.

Vajadzības gadījumā programma varētu vēl vairāk stiprināt tās koordināciju ar nacionālajiem kontaktpunktiem un valsts iestādēm, lai efektīvāk integrētu un saskaņotu spēju veidošanas un koordinācijas iniciatīvas, ko veic starpreģionu un nacionālā līmenī. Nacionālie kontaktpunkti var arī atbalstīt ar īpašiem instrumentiem (piemēram, pamatojoties uz VII) vai zināšanām, lai efektīvāk vērstos pie jauno galveno programmu mērķa grupas. Uzlabota saziņa un zināšanu apmaiņa starp šīm grupām varētu arī iespējināt konkrētu reģionālo/nacionālo labo praksi un dalīties ar citiem reģioniem. Šāda pieeja var atvieglot novērtēšanu, kā Interact aptver konkrētas teritorijas vajadzības un atbalsta visu Eiropas reģionu iesaistīšanos.

Principi

— Līdzsvarot pūles/izmaksas/ieguvumus

Tā kā Interact resursi ir ierobežoti, pakalpojumi tiek veltīti noteiktam reģionam, dalībvalstij vai programmu skaitam tikai tad, ja šī ir labākā pakalpojuma sniegšanas metode attiecīgo ieinteresēto pušu vajadzībām. Plānojot darbības konkrētām jomām, tiks saglabāts līdzsvars starp reģionālo pieeju un pakalpojuma sniegšanu visā ES. Programmu vadītājiem noteiktajā reģionā jābūt iespējai apmainīties pieredzei ar citu reģionu programmām, lai veicinātu savstarpēju labuma gūšanu.

— Valodas un pieredzes līdzsvars

Interact komandā tiek nodrošināts dažādu valodu un pieredzes līdzsvars dažādos Interact birojos. Tomēr nav iespējams, ka Interact komandas aptver visas valodas visās kompetences jomās. Programmas valoda ir angļu, un pakalpojumi tiek sniegti angļu valodā. Sadarbībā ar nacionālajiem kontaktpunktiem joprojām ir iespējamas reģionālās/nacionālās konsultācijas valsts valodās Interact pieejamo resursu un zināšanu robežās.

— Reģionālo zināšanu veidošana

Interact biroji uzkrāj zināšanas par programmām un nacionālajiem tīkliem šajā jomā, kas ir noderīgas arī horizontālajos pakalpojumos.

— Atvērtie tīkli

Zināšanu tīkls noteikti ir atvērts, jo principā zināšanu radīšana/dalīšanās slēgtās aprindās ir ļoti ierobežota. Reģionālie/nacionālie tīkli arī gūst labumu no Eiropas mēroga zināšanām, ko nodrošina Interact vai citi ārēji avoti. Tādējādi jebkurš ģeogrāfiski orientēts pakalpojums ietvers piemērus arī ārpus noteiktā ģeogrāfiskā ietvara. Dalība tīkla sanāksmēs parasti ir atvērta, lai nodrošinātu reālu zināšanu apmaiņu.

— Interesēs balstīts darbs

Pamatprincips, lai reģionālie tīkli labi darbotos, lai tiem būtu reāla vajadzība un interese sadarboties un iesaistīties informācijas apmaiņā. Tāpēc veiksmes atslēga ir balstīta tēmās, par kurām vienojies Interact un tīkla dalībnieki, ņemot vērā vairāk un mazāk pieredzējušu Interreg darbinieku vajadzības un intereses.

Ģeogrāfiskais pārklājums

Interact nodrošina, ka visas iesaistītās valstis un programmas gūs labumu no iesaistīšanās Interact IV.

Papildus:

— Programmu dalības analīzei jāietver teritoriālie aspekti;

— Novērtēšanas plānam jāietver reģionālā analīze un pasākumi;

— Komunikācijas plāniem jāietver analīze un īpaši pasākumi reģioniem/valstīm (piemēram, tiem, kas nepietiekami piedalās vai neizmanto Interact pakalpojumus).

5. Pieeja attiecībā uz Interreg programmas komunikācijas un redzamības aspektiem (mērķi, mērķauditorijas, saziņas kanāli, tostarp attiecīgā gadījumā informatīvais darbs sociālajos plašsaziņas līdzekļos, plānotais budžets un attiecīgie uzraudzības un izvērtēšanas rādītāji)

Atsauce: Interreg Regulas 17. panta 3. punkta h) apakšpunkts

Interact piedāvā speciālistu pakalpojumus ieinteresētajām pusēm, tostarp citas programmas. Šajā nodaļā ir izklāstīts, kā Interact pievērsīsies savām komunikācijas un redzamības darbībām, lai nodrošinātu sava un mērķauditorijas darba efektivitāti.

Mērķi

Komunikācijas mērķu galvenais mērķis ir papildināt programmas vispārējā mērķa sasniegšanu, kā arī noteikto specifisko atbalsta mērķu sasniegšanu.

Šī mērķa sasniegšanai jānosaka komunikācijas mērķi, lai:

1. veicinātu Interact un galveno instrumentu un pakalpojumu, kas atbalsta sadarbību, izmantošanu.

2. atbalstītu paraugprakses un zināšanu plašāku izplatīšanu mērķauditorijās.

3. demonstrētu, ka "Sadarbība darbojas!"

a) izmantojot Interact sasniegumus.

b) izmantojot apkopotos Interreg sasniegumus.

c) daloties zināšanās ar citiem sadarbības dalībniekiem.

Saziņas fokuss visā periodā mainās, un tas ir regulāri jāpārskata. Perioda sākumā starp prioritātēm būs atbalsts attiecību veidošanai ar jaunām auditorijām, kā arī tiks izplatīta jauno kopīgo sadarbības noteikumu interpretācija.

Mērķauditorijas

Interact mērķauditorijas ir norādītas augstāk (2.1.4.). Interact primārās mērķauditorijas jau sadarbojas, taču tās var nebūt informētas par visiem pieejamajiem atbalsta resursiem un instrumentiem. Nākamajā periodā galvenā uzmanība jāpievērš, lai Interact sniegtos ārpus jau esošām attiecībām, īpaši, ja jāiesaista jaunas auditorijas.

Interact saziņā par prioritāti nosaka arī darbs ar plašākiem politikas dalībniekiem, lai turpinātu attīstīt partnerības un radītu Interact vēstniekus. Šiem vēstniekiem būs nepieciešamas jaunākās zināšanas un informācija par Interact izstrādātajiem risinājumiem, lai dalītos informācijā par attiecīgo darbu ar trešajām pusēm.

Interact jāņem vērā iespēja izmantot apkopotos Interreg programmu sasniegumus, lai popularizētu Eiropas mēroga sadarbību pilsoņu starpā un atbalstītu programmas, lai tās efektīvāk sasniegtu savas mērķauditorijas. Ar šo darbību palīdzību Interact jāatbalsta Interreg komunikācija ar Eiropas pilsoņiem.

Komunikācijas kanāli

Interact uztur tīmekļa vietni, kas būs galvenais informācijas un resursu avots Interact mērķauditorijām. Interact arī uztur apmaiņas platformu, kurai viegli piekļūt no tīmekļa vietnes, kas nodrošina pieredzes apmaiņu.

Veicinot Interact darbu, jāizmanto efektīvi elektroniskās saziņas līdzekļi. Atjauninātas kontaktpersonu datu bāzes uzturēšana nodrošinās efektīvu instrumentu galvenās auditorijas sasniegšanai, izmantojot e-pasta biļetenus. Papildus tiks izmantoti arī citi elektroniskās saziņas līdzekļi.

Lai gan galvenā uzmanība Interact centieniem pievērsta elektroniskā formā, galvenās vienības, kas uzrunā profesionālo auditoriju, var tikt arī izdrukātas. Jo īpaši liela mēroga ES pasākumiem, kas piedāvā iespējas veidot sadarbības tīklus un uzlabot informētību par Interact un Interreg.

Informēšana sociālajos medijos

Interact efektīvu komunicē Twitter, Facebook un LinkedIn. Lai gan auditorija šajās trijās platformās ir atšķirīga, tās visas piedāvā efektīvu informāciju par programmu. Interact turpinās uzraudzīt citas sociālo mediju platformas, lai identificētu iespējas efektīvi un profesionāli sasniegt mērķauditoriju.

Papildus paša Interact kontiem tiks uzturēti arī citi Interact pārvaldītie konti, kas koncentrējas uz visu Interreg darbību popularizēšanu.

Plānotais budžets

Interact plāno komunikācijai tērēt vismaz 0,5% no programmas kopējā budžeta, ievērojot galīgās budžeta vienošanās. Tas nodrošinās efektīvas programmas tīmekļa vietnes, zīmola veidņu materiālu un reklāmas materiālu, kā arī citu drukātu un digitālu materiālu nodrošināšanu programmas darba atbalstam.

Uzraudzība un vērtēšana

Rūpīgi jāapsver komunikācijas nozīme programmu vispārējo mērķu atbalstīšanā. Lai gan daudzi popularizēšanas aspekti netiks iekļauti programmas oficiālajos rādītājos, jāapsver komunikācijas loma, savedot kopā īstās personas ar attiecīgajiem risinājumiem.

Tādi instrumenti kā sociālo mediju statistika un vietņu analītiskā analīze sniegs ieskatu kopējā komunikācijas efektivitātē, kā arī Interact uzraudzības un novērtēšanas darba ietvaros notiks specifiskāka izvērtēšana.

6. Norāde par atbalstu maza mēroga projektiem, tostarp maziem projektiem mazo projektu fondu ietvaros

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 3. punkta i) apakšpunkts), 24. pants

Neattiecas uz Interact.

7. Īstenošanas noteikumi

7.1. Programmas iestādes

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 6. punkta a) apakšpunkts

9. tabula

Programmas iestādesIestādes nosaukumsKontaktpersonas vārdsE-pasts
Vadošā iestādeBratislavas reģiona pašvaldības Interact departaments  
Nacionālā atbildīga iestāde (programmām, kurās piedalās trešās valstis, ja attiecināms)Nav piemērojams  
Revīzijas iestādeSlovākijas Republikas Finanšu ministrijas Revīzijas un kontroles nodaļa  
Revidentu pārstāvju grupaNav piemērojams  
Iestāde, kurai Komisijai ir jāveic maksājumiSlovākijas Republikas Finanšu ministrija  

7.2. Procedūra kopīgā sekretariāta izveidei

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 6. punkta b) apakšpunkts

VI palīdzēs KS, un noslēgs līgumus ar decentralizētajām ieviešanas iestādēm, Interact birojiem, kas faktiski piegādā programmu mērķa grupām.

Starp VI, Interact KS un Interact birojiem tiks nodrošināta cieša sadarbība attiecībā uz ikgadējā un daudzgadu darba plānu kopīgu izstrādi un ieviešanu.

Programmas būtības dēļ Interact IV neīstenos projektus parastajā Interreg izpratnē, bet gan ar ierobežotu labuma guvēju loku visā programmas īstenošanas laikā, un tādēļ nav nepieciešams sniegt informāciju finansējuma saņēmējiem.

Attiecīgi mazais sekretariāts, kas izveidots VI ietvaros, Bratislavas pašpārvaldes reģiona organizatoriskajā struktūrā, galvenokārt palīdzēs VI un UK veikt to attiecīgās funkcijas, veicot gan koordināciju (1.prioritātē), gan tehnisko vadību, un galvenokārt atbildot par tālāk norādītajiem uzdevumiem:

— Pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveide: programmas līmeņa procedūru un saistīto veidņu (piemēram, kas saistītas ar gada darba plānošanu) un galveno dokumentu (piemēram, stratēģiskais daudzgadu dokuments un iekšējās vadlīnijas) izstrāde un pilnveide;

— Programmas līmeņa procesu faktiskās īstenošanas koordinēšana, tostarp ikgadējā darba plānošanas veicināšana, gada darba plānu sastādīšana, pamatojoties uz Interact biroju ieguldījumu, kā arī koordinācijas sanāksmju organizēšana un uzraudzība, utt.;

— Interact biroju ieguldījuma apkopošana un uzkrāšana programmas līmeņa dokumentos;

— VI pārziņā esošo uzdevumu un finanšu uzraudzības uzdevumus veikšana;

— Programmas līmeņa atskaišu sagatavošana;

— Programmas kopīgās IT infrastruktūras nodrošināšana (izveide, uzturēšana un tālāka attīstīšana), tostarp programmas uzraudzības sistēma, tiešsaistes sadarbības platforma u.c.

7.3. Saistību sadalījums iesaistīto dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu vai partnervalstu un AZT starpā gadījumā, ja vadošā iestāde vai Komisija ir noteikusi finanšu korekcijas

Atsauce: Interreg regulas 17. panta 6. punkta c) apakšpunkts

Attiecībā uz Interact IV saņēmējus saprot kā uzņemošās iestādes dalībvalstīs, kurās atrodas Interact sekretariāts un Interact biroji. Saņēmēji ir atbildīgi par visiem pārkāpumiem, ko tie varētu izraisīt. Visas nepamatoti izmaksātās summas Vadošā iestāde atgūst no konkrētā finansējuma saņēmēja.

Ja Vadošā iestāde nespēj nodrošināt līdzekļu atmaksu no viena no saņēmējiem, šim saņēmējam nepamatoti izmantoto summu VI atlīdzinās tā dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas attiecīgais saņēmējs. Katra iesaistītā dalībvalsts, kas uzņem konkrēto saņēmēju, parakstot Interreg regulas 16. panta 5. punkta pirmās daļas piekrišanu, nepārprotami piekrīt uzņemties šo papildu atbildību un laicīgi atmaksāt programmas kontā visas nepamatoti izmaksātās summas. Vadošā iestāde ir atbildīga par attiecīgo summu atmaksāšanu ES vispārējā budžetā. Visi šādi gadījumi un pasākumi tiks savlaicīgi apspriesti un saskaņoti uzreiz nākamajā UK sanāksmē.

Ja kāda dalībvalsts attiecīgā iestāde konstatē pārkāpumu, tā savlaicīgi informēs Vadošo iestādi un Revīzijas iestādi.

Ja Eiropas Komisija aptur maksājumus kļūdu, pārkāpumu vai pat ārēju faktoru, piemēram, naudas plūsmas pārrāvumi Eiropas līmenī, dēļ, Vadošā iestāde nekavējoties informē finansējuma saņēmējus un UK par šādu apturēšanu un tās iemesliem uzreiz pēc attiecīgā paziņojuma.

Ar šo informāciju Vadošā iestāde sasauc arī visas iestādes, kuras tieši ietekmē šāda apturēšana, jo īpaši finansējuma saņēmējus, lai saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajām norādēm izstrādātu plānu apturēšanas iemeslu novēršanai.

Uzraudzības komiteja tiek informēta visos posmos, jo īpaši par pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju, par progresu un sekām, ko rada Interact pakalpojumu sniegšanas apturēšana.

Pat ja dalībvalstis, kurās nav Interact struktūras, nesaņems programmas finansējumu, tās dalīsies ieguvumā no programmas pakalpojumiem. Saskaņā ar Interreg regulas 17. panta 6. punkta c) apakšpunktu programmā nosaka saistību sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešajām partnervalstīm vai aizjūras zemēm un teritorijām finanšu korekciju gadījumā, ko nosaka VI vai EK.

Tāpēc attiecībā uz Interact IV visas dalībvalstis ir piekritušas dalīt atbildību proporcionāli savai līdzfinansējuma daļai, bet nepārsniedzot attiecīgās valsts līdzfinansējuma summu vienotas likmes korekciju gadījumā, ko izraisījuši programmas UK lēmumi. Programmas struktūras un/vai saņēmēji un/vai uzņemošās dalībvalstis ir atbildīgas par pārkāpumiem, tostarp par tiem, kam ir sistēmisks raksturs, ko tās izraisījušas.

8. Vienības izmaksas, fiksētas summas, vienotas likmes un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

Atsauce: Kopīgo noteikumu regulas 94. un 95. pants

10. tabula: Vienības izmaksas, fiksētas summas, vienotas likmes un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

94. un 95. panta paredzētais izmantojums 

No pieņemšanas programma izmantos Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētām summām un vienotām likmēm saskaņā ar prioritāti atbilstīgi Kopīgo noteikumu regulas 94. pantam (ja jā, aizpildiet 1. papildinājumu) X
No pieņemšanas programma izmantos Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 95. pantu (ja jā, aizpildiet 2. papildinājumu) X

Saīsinājumi un skaidrojumi

ATTRAttālākie reģioni
ETSGEiropas teritoriālās sadarbības grupa
eMSElektroniskā uzraudzības sistēma
EKIEiropas kaimiņattiecību instruments
EPEiropas Parlaments
ERAFEiropas Reģionālās attīstības fonds
ERRAEiropas robežu reģionu asociācija (AEBR -Association of European Border Regions)
ETSEiropas teritoriālā sadarbība
ESEiropas Savienība
EUREuro
ITinformācijas tehnoloģijas
ITIIntegrētais teritoriālais ieguldījums
JBSJūras baseina stratēģija
KASSIKaimiņvalstu, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments
KSKopīgais sekretariāts
KVLAKopienas vadīta vietējā attīstība
MOTPārrobežu darbību misija (MOT - Misija Opérationnelle Transfrontalière)
MRSMakroreģionāla stratēģija
NKPNacionālais kontaktpunkts/persona
NUTSTeritoriālās vienības nomenklatūra statistikai
PJRKPerifēro jūras reģionu konference (CPMR - Conference of Peripheral Maritime Regions)
PKProgrammēšanas komiteja
PPIPirmsiestāšanas palīdzības instruments (IPA - Instrument for Pre-accession)
PRSpārrobežu sadarbība
PRIS+Pārrobežu institūciju stiprināšana (CBIB+ Cross Border Institution Building)
PVTPPārjūru valstu un teritoriju programma
RKReģionu Komiteja (CoR - Committee of the Regions)
SIISaskaņotie ieviešanas instrumenti (HIT - Harmonised Implementation Tools)
SVIDStiprās puses, vājās puses, iespējas un draudi
TESIMTehniskais atbalsts Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmu īstenošanai un vadībai
TPTehniskā palīdzība
UKUzraudzības komiteja
VIVadošā iestāde
VIIVienkāršotā izmaksu iespēja

Horizontālo principu piemērošana

Vīriešu un sieviešu līdztiesība, dzimumu līdztiesības integrācija un dzimumu perspektīvas integrācija

Interact būtība un tā tematiskais apjoms primāri neļauj vīriešu un sieviešu līdztiesību uzskatīt par vienu no programmas fokusa punktiem. Taču šis princips tiek ievērots iekšējā līmenī, izmantojot personāla komplektēšanas procedūras, kas nodrošina dzimumu līdztiesību. To labi parāda fakts, ka 2020. gada beigās no 55 nodarbinātajiem 33 bija sievietes.

Nediskriminācija

Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas princips primāri ir piemērojams Interact organizētajos pasākumos, kuru laikā šis princips tiek maksimāli īstenots. Kas attiecas uz programmas struktūrām, tās visas ir iekļautas ES dalībvalstu pārvaldes institūcijās, tāpēc iepriekš minētie principi tiek dabiski piemēroti personāla atlases procedūrās. Interact metodes

Ilgtspējīga attīstība

Ņemot vērā programmas būtību un tajā paredzētās darbības, acīmredzami nav jāgaida, ka Interact dotu lielu ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Tomēr tā veicinās šī mērķa sasniegšanu ar saviem ierobežotajiem līdzekļiem, piemēram:

Interact jau 2014.-2020.gada plānošanas periodā nolēma kļūt "bezpapīra", proti, vairs neizplatīt drukātos materiālus pasākumos, tostarp uzraudzības komitejas sēdēs, izņemot darba kārtību. Citi drukātie materiāli ir pieejami tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams pasākuma veiksmīgai norisei (piemēram, juridisks teksts vai mācību materiāls, ko iespējams izmantot arī pēc pasākuma). Interact publikācijas (rokasgrāmatas, pētījumi, jautājumu un atbilžu dokumenti, faktu lapas utt.) ir pieejamas elektroniskā formātā tīmekļa vietnē (un kopienās tiešsaistes platformā), tādējādi samazinot drukāšanas vajadzību. Šie pasākumi ne tikai samazina papīra izmantošanu, bet arī nozīmē samazinātu piegādes apjomu.

Covid-19 pandēmijas laikā Interact pārcēla pasākumus uz tiešsaisti (gan ārējos, gan iekšējos), un pat pēc tam, kad tiks atcelti ar pandēmiju saistītie ierobežojumi (kas saistīti ar ceļojumiem un pasākumu organizēšanu), tiešsaistes pasākumi dominēs pakalpojumu portfelī, ievērojami samazinot gan sava personāla, gan sadarbības kopienas locekļu nepieciešamību ceļot ar lidmašīnām, tādējādi vēl samazinot savu oglekļa pēdas nospiedumu. Šobrīd jau notiek gatavošanās hibrīda pasākumiem (t.i., fiziski pasākumi, kuriem var pievienoties arī tiešsaistē).

Turklāt lielais tiešsaistes apmācību kursu skaits, kas pieejams Interact tiešsaistes mācību platformā (learning.interact-eu.net), arī palīdz samazināt vajadzību pēc ceļojumiem pa gaisu gan Interact darbiniekiem, gan sadarbības programmu pārstāvjiem un citām mērķa grupām.

Interact arī netieši veicina ilgtspējīgas attīstības mērķi, izmantojot tematiskās kapitalizācijas aktivitātes (t.i., uzturot kapitalizācijas tīklus, tematiskus pasākumus un publikācijas), uzlabojot Interreg programmu vadītāju tematiskās zināšanas un projektu rezultātu un paraugprakses apmaiņu šajās jomās.

 

1. pielikums

Interact IV loģiskā intervences matrica

PerspektīvasGalvenās Interact intervenču jomas/ darbību veidi, veicinošie faktori

Galvenie faktori, kas nosaka Interact pieeju izmaiņu veicināšanai

Mērķa grupas

Interact intervenču tiešās mērķa grupas

Mērķa grupas iesaiste tiks pārskatīta un nepieciešamības gadījumā precizēta atbilstoši programmas ieviešanas laikā konstatētajam.

Interact darbības / nodevumi

Veicinošos faktorus atbalstošo aktivitāšu piemēri

Iznākuma rādītāji

Interact intervenču specifisko nodevumu mērījumi; ieviešanas procesa specifiskās pazīmes, piemēram, dalībnieku skaits, arī tiek uzskatītas par rezultātu

Rezultātu rādītāji

Interact intervenču īstermiņa iedarbības mērījumi ar atsauci uz tiešo mērķa grupu.

Pilnvarojums Izvēlētajam specifiskajam atbalsta mērķim "Publiskās pārvaldes institucionālā kapacitāte"

1. Efektivitātes paaugstināšana: Interreg programmu un citu sadarbības partneru Pārvaldības kapacitātes stiprināšanaSaskaņoto pieeju integrēšana

1. noteikumu saskaņošana (t.sk., starp fondiem, sadarbības virzieniem, programmām)

2. noteikumu un nosacījumu tulkojumu saskaņošana, t.sk., vārdnīcu saskaņošana

3. informācijas plūsmu saskaņošana

4. ar programmas un projektu vadību saistīto Interreg procedūru saskaņošana, tostarp programmas / projekta īstenošanas instrumenti

5. KNR 22. panta 3. punkta d (vi) apakšpunktā minēto pilotprocesu saskaņošana.

Vienkāršoto pieeju integrācija

6. Interreg programmu pārvaldības struktūru vienkāršošana, t.sk., darba plūsmas, lomas un atbildība

7. ar programmas un projektu vadību saistīto Interreg procedūru vienkāršošana, tostarp programmas / projekta īstenošanas instrumenti

8. programmas noteikumu vienkāršošana

9. informācijas plūsmu vienkāršošana

10. KNR 22. panta 3. punkta [d (vi) apakšpunktā minēto pilotprocesu vienkāršošana.

Efektīva programmas vadība visos posmos

11. iespējas efektīvākai kapacitātes izmantošanai un programmu vadībai

12. lomu un atbildības precizēšana, funkciju caurspīdīgums, iekšējās komunikācijas plūsmas

13. "kvalitāte" pret "administrēšana un kontrole"

14. programmas - projekta informācijas plūsmas

15. vēršanās pret goldpleitingu (gold-plating) programmu vadībā, novēršot un mazinot tā ietekmi

16. kopīga un konsekventa pieeja riska vadībai programmas un projekta vadības ciklos

17. kapacitātes stiprināšana riska novēršanai stratēģiskā un darbības līmeņa programmās un projektos

A. Interreg programmas struktūras

— Vadošā iestāde — Interact pakalpojumu galvenais saņēmējs, kas cieši iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, kā arī kā sparinga partneris

— Kopīgie sekretariāti (Interreg, PPI PRS, Interreg NEXT) – Interact pakalpojumu galvenais saņēmējs, cieša iesaiste pakalpojumu sniegšanā, kā arī kā sparing partneris

— Nacionālie kontrolieri – pakalpojumu saņēmējs, kā arī būtisks sparinga partneris

— Par grāmatvedības uzskaiti atbildīgās institūcijas – pakalpojumu saņēmējs, kā arī būtisks sparinga partneris

— Revīzijas iestādes – pakalpojumu saņēmējs, kā arī būtisks sparinga partneris

— Uzraudzības komiteju (Interreg, PPI PRS, NEXT) pārstāvji – Interact pakalpojumu saņēmēji un vēstnieki; šajā perspektīvā ierobežota tiešā iesaiste.

B. Nacionālie / reģionālie sadarbības partneri

3 INI dalībnieki (nacionālas un reģionālas programmas) – ierobežota iesaiste, Interact pakalpojumu saņēmējs ierobežotā mērā, pamatojoties uz pilotaktivitātēm, kas saistītas ar KNR 22. pantā minēto saskaņošanu /vienkāršošanu.

4 Nacionālās/reģionālās koordinācijas institūcijas, Nacionālās kontaktpersonas / kontaktpunkti

– Interact pakalpojuma ietekmētāji un vēstnieki, mazākā mērā kā galvenie saņēmēji

5 Makroreģionu / jūras baseina stratēģijas dalībnieki un citi sadarbības instrumentos iesaistītie dalībnieki – ierobežota iesaiste; saņēmēji un ietekmētāji

6 Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (EGTC) – ierobežota iesaiste galvenokārt daloties praksē.

C. Plašākas politikas dalībnieki

d) Eiropas Komisijas REGIO Ģenerāldirektorāta Sadarbības un citas struktūrvienības (t.i., Revīzija, Novērtēšana, Labāka ieviešana) – ietekmētāji un vēstnieki, galvenās ieinteresētās puses Interact pakalpojumu sniegšanai

e) Eiropas Komisija, citi ģenerāldirektorāti – ietekmētāji un vēstnieki ar svarīgu kompetenci konkrētās tematiskajās jomās

f) Citas ES institūcijas – šajā perspektīvā ierobežota iesaiste

g) Eiropas Reģionu komiteja - Interact pakalpojumu ietekmētāji

h) Eiropas mēroga asociācijas, pārrobežu organizācijas – šajā perspektīvā ierobežota iesaiste

i) ES mēroga finanšu institūcijas un programmas, ES mēroga finanšu inženierijas ieinteresētās puses – šajā perspektīvā ierobežota iesaiste

j) Interreg projekta partneri, ETSG vadošie projekti – ierobežota un bieži netieša iesaiste.

d) Pasākumi: konferences, semināri un darbnīcas (klātienē, tiešsaistē)

e) Konsultatīvie / individualizētie programmas atbalsta pakalpojumi

f) Pieredzes apmaiņas vizītes

g) Pieredzes apmaiņas / pieejas saskaņošanas tikšanās

h) Apmaiņas tīkli (eksperti, tematiskie), kurus veicina tiešsaistes kopienas un/vai sanāksmes

i) Mācību shēmas: klātienes/tiešsaistes pasākumi, kursi tiešsaistes mācību platformā, kombinētā mācīšanās

j) Saskaņotas veidnes, vadlīniju dokumenti, paskaidrojumi, prakses/ rezultātu repozitāriji

k) Tīmekļa rīki vadībai un īstenošanai (piemēram, Interact tiešsaistes monitoringa sistēmas moduļi)

l) Sasaiste ar Eiropas Komisiju

4 RKI81: Dalības kopējās pārrobežu aktivitātēs

5 RKI85: Dalības kopīgās mācībās

6 RKI116: Kopīgi izstrādāti risinājumi.

Interact iekšējo uzraudzības pasākumu piemēri:

7 Kopējo pasākumu skaits (t.sk., pēc kopējo darbību veida)

8 Mācību shēmu skaits (t.sk., pēc mācību shēmas veida)

9 Risinājumu skaits pēc tipa

10 Interreg programmu dalībnieku skaits, kas piedalās kopīgās darbībās

11 Programmu skaits, kas piedalās mācību shēmās

7 RKR81: Kopīgu mācību shēmu pabeigšana

8 Interact specifiskais rādītājs: Iestādes, kas izmanto Interact pakalpojumu rezultātā iegūtās zināšanas / prasmes

9 Interact specifiskais rādītājs: Institūcijas, kas izmanto risinājumus, kas izstrādāti, izmantojot Interact pakalpojumus.

2. Indivīdu iespējināšana: Kapacitātes stiprināšana darbam sadarbības programmās un kontekstāInstitucionālās zināšanas un kompetence

4. Sadarbības programmās pieredzējušam personālam nepieciešama pastāvīga pilnveide un mācības sadarbības programmu un darbību kontekstā

5. Jauno darbinieku iepazīstināšana ar sadarbību un sadarbības programmām

6. Mācīšanās un novērtēšanas integrēšana programmu vadības ciklā

7. VI / KS darbinieki atvērti jaunām idejām, prasmēm un pieredzei sadarbības resursu, kas piešķirti sadarbības vadības veidu attīstīšanai starp programmām/finansēšanas instrumentiem, pārvaldībai

8. Galveno dalībnieku stratēģiskās īpašumtiesības — no vīzijas līdz īstenošanai (tostarp, aizstāvot teritorijas)

9. Atbalsts programmas personālam, lai tos "tuvinātu" saņēmējiem / palielinātu programmu pievilcību jaunajām mērķa grupām

10. Programmas personāla kapacitāte būt labiem komunikācijas speciālistiem

11. MRS / JBS galveno ieviešanas dalībnieku zināšanas un prasmes, t.sk., stratēģiskajā komunikācijā

Sadarbība un koordinācija

12. Sadarbības un koordinācijas prasmes un zināšanas Interreg programmu vadībā un īstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem un sadarbības pasākumi

13. Dialogs starp Interreg un Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei (INI) programmām pastāvošās stratēģiskās politikas (teritoriālās) ietvaros, (t.i., MRS / JBS un citas teritoriālās stratēģijas / instrumenti)

14. Sadarbības un koordinācijas prasmes un zināšanas sadarbības pasākumos iesaistītajiem dalībniekiem, lai atbalstītu sadarbības ieviešanu teritoriālajā ietvarā

15. INI mērķu sasniegšanas dalībnieku informētība par programmu, zināšanas un prasmes iesaistīties sadarbības darbībās (pilotprojektos).

Jaunas un inovatīvas sadarbības atbalsta pieejas

16. Sadarbības funkcionālās jomas un teritoriālie aspekti

17. Finanšu instrumenti un citi inovatīvi instrumenti, kas tiek izmantoti sadarbības nolūkos.

 

A. Interreg programmas struktūras

4. Vadošā iestāde — Interact pakalpojumu galvenais saņēmējs, kas cieši iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, kā arī kā sparinga partneris

5. Kopīgie sekretariāti (Interreg, PPI PRS, Interreg NEXT) – Interact pakalpojumu galvenais saņēmējs, cieša iesaiste pakalpojumu sniegšanā, kā arī kā sparinga partneris

6. Nacionālie kontrolieri – pakalpojumu saņēmējs, sparinga partneris, īpaši jomā "institucionālās zināšanas un kompetence"

7. Institūcijas, kas atbildīgas par grāmatvedības uzskaiti – pakalpojumu saņēmējs, sparinga partneris, īpaši jomā "Institucionālās zināšanas un kompetence"

8. Revīzijas iestādes – pakalpojumu saņēmējs, sparinga partneris, īpaši jomā "Institucionālās zināšanas un kompetence"

9. Uzraudzības komiteju (Interreg, PPI PRS, NEXT) pārstāvji – Interact pakalpojumu saņēmēji un vēstnieki; šajā perspektīvā vairāk ierobežota tiešā iesaiste.

B. Nacionālie / reģionālie sadarbības partneri

9. INI dalībnieki (nacionālas un reģionālas programmas) – ierobežota iesaiste, INI pakalpojumu saņēmējs, pamatojoties uz pilotprojekta aktivitātēm, kā norādīts KNR 22. pantā, galvenokārt sadaļā "Sadarbība un koordinācija"

10. Nacionālā / reģionālā koordinācijas iestāde, Nacionālās kontaktpersonas/ kontaktpunkti – Interact pakalpojuma ietekmētāji un vēstnieki, mazākā mērā kā galvenie saņēmēji

11. Makroreģionu / Jūras baseina stratēģijas dalībnieki un citi sadarbības instrumentos iesaistītie dalībnieki – saņēmēji un ietekmētāji, īpaši sadaļā "Sadarbība un koordinācija"

12. Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) – ierobežota iesaiste, galvenokārt daloties praksē.

C. Plašākas politikas dalībnieki

A. Eiropas Komisija Reģionu un pilsētu politikas  Ģenerāldirektorāta struktūrvienības (t.i., Revīzija, Novērtēšana, Labāka ieviešana) – ietekmētāji un vēstnieki, galvenās ieinteresētās puses Interact pakalpojumu sniegšanā galvenokārt ekspertu statusā

B. Eiropas Komisija, citi ģenerāldirektorāti – ietekmētāji un vēstnieki ar svarīgu kompetenci konkrētās tematiskajās jomās galvenokārt ekspertu statusā

C. Eiropas Reģionu komiteja - Interact pakalpojumu ietekmētāji

D. Citas ES institūcijas – šajā perspektīvā ierobežota iesaiste

E. Eiropas mēroga asociācijas, pārrobežu organizācijas – šajā perspektīvā ierobežota iesaiste

F. ES mēroga finanšu institūcijas un programmas, ES mēroga finanšu inženierijas ieinteresētās puses – šajā perspektīvā ierobežota iesaiste

G. Interreg projekta partneri, ETSG vadošie projekti – ierobežota un bieži netieša iesaiste.

13 Pasākumi: konferences, semināri un darbnīcas (klātienē, tiešsaistē)

14 Konsultatīvie / individualizētie programmas atbalsta pakalpojumi / MSs, ieskaitot apmācības

15 Pieredzes apmaiņas vizītes

16 Apmaiņas tīkli (eksperti, tematiskie), kurus veicina tiešsaistes kopienas un/vai sanāksmes

17 Mācību shēmas: klātienes/tiešsaistes pasākumi, kursi tiešsaistes mācību platformā, kombinētā mācīšanās

18 Vadlīnijas / mācības dokumenti, precizējumi, prakses / rezultātu repozitāriji,

19 Interneta mācību instrumenti

20 Sasaiste ar Eiropas Komisiju

21 Sasaistes / savienojumu izveidošana ar iesaistītajām pusēm sadarbības ietvara / instrumentu pārvaldībā un īstenošanā

22 Inovatīvu jēdzienu testēšana programmu pārvaldībai un ieviešanai / programmu izstrādei

Kā iepriekš minētsKā iepriekš minēts
3. Interreg redzamība: Stiprināšana

spēja uztvert un komunicēt par programmas un projekta rezultātiem, un uzlabot programmas redzamību

Tematiskā izpratne un Interreg rezultātu uztvere

— Tematisko zināšanu pilnīgošana, lai atbalstītu programmu, projekta paaudzi / izvēli / īstenošanu, rezultātu apkopošanu, Interreg sasniegumu komunicēšanu un popularizēšanu tematiskajās jomās (ieguldījums kohēzijas politikas mērķiem)

— Kapitalizācija kā vadības instruments (ieskaitot resursu kopumu) – risina procesuālos jautājumus

— - Sistemātiska datu ievākšana par Interreg panākumiem un rezultātiem ilgtermiņa un īstermiņa perspektīvā (no projektiem, līdz programmas rezultātiem un politikas ietekmēm), tostarp dati par Interreg efektivitāti.

Komunikācija par Interreg rezultātiem

— Komunikācijas integrēšana programmas dzīves ciklā un programmas funkcijās

— Vienotas izpratnes veidošana par būtiskāko Interreg programmās tā popularizēšanai

— Interreg rezultātu komunikācija un izplatīšana no neformālajiem sadarbības pasākumiem un aktivitātēm

— Atbalsts komunikācijas tehniskiem aspektiem,

piemēram, darbs ar sociālajiem medijiem.

Interreg redzamība un Interreg atzīstamība Kohēzijas politikā

A. Stratēģiskā komunikācija saskaņota ar programmas mērķiem

B. Interreg kopīgās iniciatīvas, lai sasniegtu dažādus nozaru un vietējos dalībniekus

C. Interreg kopīga popularizēšana lielos / publiskajos pasākumos

D. Dažādu sociālo mediju kanālu sistemātiska izmantošana papildinošā veidā

E. Kopīga vienošanās par sadarbības pievienoto vērtību politikas īstenošanā

F. Sadarbības procesa konceptualizācija (t.sk., akadēmiskais pētījums).

A. Interreg programmas struktūras

— Vadošās iestādes – Interact pakalpojumu galvenais saņēmējs, cieši iesaistīts pakalpojumu sniegšanā arī kā sparinga partneris

— Kopīgie sekretariāti (Interreg, PPI PRS, Interreg NEXT) – Interact pakalpojumu galvenais saņēmējs, cieša iesaiste pakalpojumu sniegšanā, kā arī kā sparinga partneris

— Uzraudzības komiteju (Interreg, PPI PRS, NEXT) pārstāvji – ierobežota iesaiste, Interact pakalpojumu saņēmēji un vēstneši.

B. Nacionālie / reģionālie sadarbības partneri

• INI dalībnieki (nacionālas un reģionālas programmas) – ierobežota iesaiste, Interact pakalpojumu saņēmējs ierobežotā mērā, pamatojoties uz izmēģinājuma darbībām un mērķētu popularizēšanu kā norādīts Kopīgo noteikumu regulas 22. pantā.

• Nacionālā koordinācijas iestāde, Nacionālās kontaktpersonas / kontaktpunkti – Interact pakalpojuma ietekmētāji un vēstnieki, mazākā mērā kā galvenie saņēmēji.

• Makroreģionu / jūras baseina stratēģijas dalībnieki un citi sadarbības instrumentos iesaistītie dalībnieki – ierobežota iesaiste kā saņēmējiem un ietekmētājiem, galvenokārt horizontāli daloties praksē

• ETSG – ierobežota iesaiste, galvenokārt daloties praksē un popularizējot sadarbības sasniegumus

• Galvenie sadarbības partneri konkrētās tēmās, KVLA, ITI un citi teritoriālie instrumenti (KNR 22. pants) – ierobežota iesaiste, galvenokārt daloties praksē un popularizējot un sadarbības sasniegumus.

C. Plašākas politikas dalībnieki

• Eiropas Komisijas Reģionu un pilsētu politikas  Ģenerāldirektorāta un citas struktūrvienības (t.i., Revīzija, Novērtēšana, Labāka ieviešana) – ietekmētāji un vēstnieki, galvenās ieinteresētās puses Interact pakalpojumu sniegšanai

• Eiropas Komisija, citi ģenerāldirektorāti – ietekmētāji un vēstnieki ar attiecīgu kompetenci konkrētās tematiskajās jomās

• Eiropas Reģionu komiteja - Interact pakalpojumu ietekmētāji

• Citas ES institūcijas – ierobežota iesaiste, ietekmētāji un vēstnieki, kas veicina plašākas politiskās diskusijas

• Eiropas mēroga asociācijas, pārrobežu organizācijas – ierobežota iesaiste, ietekmētāji specifiska projekta ietvaros

• Interreg projekta partneri, ETSG projektu vadība – ierobežota iesaiste, galvenokārt daloties praksē un popularizējot sadarbības sasniegumus

• Sadarbības veicināšanas mērķa grupas (piemēram, vietējās iestādes, iedzīvotāji, plašāka sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi, universitātes) – ierobežota iesaiste, popularizēšanas un informācijas par sadarbības rezultātiem saņēmējs.

• Pasākumi: konferences, semināri un darbnīcas (klātienē, tiešsaistē)

• Konsultatīvie / individualizētie programmas atbalsta pakalpojumi

• Pieredzes apmaiņas vizītes

• Apmaiņas tīkli (eksperti, tematiskie), kurus veicina tiešsaistes kopienas un/vai sanāksmes

• Mācību shēmas: klātienes/tiešsaistes pasākumi, kursi tiešsaistes mācību platformā, kombinētā mācīšanās

• Vadlīnijas dokumenti, precizējumi, prakses/rezultātu repozitoriji

• Interneta instrumenti

• Mērķtiecīgas popularizēšanas kampaņas / dalība (tiešsaistē, klātienē)

• Interreg kopīgo reklāmas kampaņu veicināšana

• Datu vākšanas instrumenti un informācija par vispārēja līmeņa Interreg sasniegumiem

• Sadarbība ar Eiropas Komisiju.

Kā iepriekš minētsKā iepriekš minēts

1 7th Cohesion Report; Ex-post evaluations of programming period 2007-2013;
Boosting growth and cohesion in EU border regions;
Strengthening Innovation in Europe’s Regions – Strategies for resilient, inclusive and sustainable growth

2 Easing legal and administrative obstacles in EU border regions (2017)

3 ‘Gold plating in the European Investment funds'.

4 RKI - Reģionālās politikas kopīgais iznākuma rādītājs

5 RKR – Reģionālās politikas kopīgais rezultātu rādītājs

6 ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

7 CPMR - Conference of Peripheral Maritime Regions, MOT - Misija Opérationnelle Transfrontalière, AEBR - Association of European Border Regions, TESIM - Technical Support to the Implementation and Management of ENI CBC programmes, CBIB+ - Cross Border Institution Building

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 15. februāra
rīkojumam Nr. 94
Piekrišana Interact IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmas 2021.–2027. gadam saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai

Atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesisko ietvaru, kas nosaka vispārējos noteikumus Eiropas Savienības fondu ieviešanai, t.i. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (KNR), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (Interreg Regula); kā arī Interact IV sadarbības programmu 2021. – 2027.gadam, kas tika apstiprināta Interact IV Programmēšanas komitejā 2021.gada 25.oktobrī, un atbilstoši Interreg Regulas 16. panta 5.punktam, Latvija:

1.pants

Apliecina savu piekrišanu Interact IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma) saturam.

2.pants

Apņemas nodrošināt nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu noteiktajā apmērā un termiņos, kā norādīts šīs piekrišanas 1.pielikumā, lai īstenotu Programmu.

Latvijas Republikas vārdā

Iestādes nosaukums:Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Vieta un datums:

 

 
Paraksttiesīgās personas vārds un amats:Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģonālās attīstības ministrs
Paraksts/Spiedogs 

Pielikums Nr. 1/a. Nacionālā līdzfinansējuma apjoms sadalījumā pa valstīm

DalībvalstsNacionālais līdzfinansējums (euro)
Austrija

290 607

Beļģija

495 187

Bulgārija

179 251

Horvātija

247 170

Kipra

49 282

Čehija

411 176

Dānija

200 307

Igaunija

76 794

Somija

215 227

Francija

1 464 755

Vācija

1 346 342

Grieķija

169 617

Ungārija

342 266

Īrija

388 086

Itālija

1 253 515

Latvija

65 822

Lietuva

109 855

Luksemburga

38 392

Malta

30 576

Nīderlande

500 892

Norvēģija

79 500

Polija

750 664

Portugāle

183 522

Rumānija

492 880

Slovākija

295 424

Slovēnija

99 287

Spānija

918 984

Zviedrija

471 319

Šveice

83 301

Kopā

11 250 000

Pielikums Nr. 1/b. Latvijas nacionālā līdzfinansējuma maksājumi

Valsts

 

Nacionālais līdzfinansējums (euro)

 

 

Ikgadējie maksājumi (euro)

 

 

2021+ 2022

 

 

2023

 

 

2024

 

 

2025

 

 

2026

 

 

2027

 

Latvija

 

65 822

 

 

18 807

 

 

 

 

 

9 403

 

 

9 403

 

 

9 403

 

 

9 403

 

 

9 403

 

Veicamo maksājumu gala termiņš

 

31/12/2027

 

 
 
 
 
 
 

Pielikums Nr. 2. Kontaktinformācija

1) Latvijas Republikas pārstāvja vārds, uzvārds, kontaktinformācija:

Vārds, Uzvārds:Iruma Kravale
Iestāde:Ministry of Environmental Protection and Regional Development
Adrese:Peldu iela 25, Rīga, LV 1494, LATVIA
Tālrunis:+371 67026539
E-pasts:iruma.kravale@varam.gov.lv

2) Institūcijas, kas ir atbildīga Latvijā par finanšu kontroles sistēmas izveidošanu saskaņā ar Interreg Regulas 46.panta 3.daļu, nosaukums un kontaktinformācija (attiecas tikai uz dalībvalstīm, kurās atrodas Interact birojs vai Interact sekretariāts):

Vārds, Uzvārds:n/a
Iestāde:n/a
Adresen/a
Tālrunis:n/a
E-pasts:n/a

 

Agreement to the contents of the Interact IV 2021-2027 Interreg Programme and confirmation of national co-financing

Having regard to the EU regulations laying down provisions on the Union Funds, in particular Regulation (EU) No  2021/1060 of the European Parliament and of the Council of 24 June 2021 laying down common provisions on the European Regional Development Fund, the European Social Fund Plus, the Cohesion Fund, the Just Transition Fund and the European Maritime, Fisheries and Aquaculture Fund and financial rules for those and for the Asylum, Migration and Integration Fund, the Internal Security Fund and the Instrument for Financial Support for Border Management and Visa Policy (‘CPR’), and Regulation (EU) No  2021/1059 of the European Parliament and of the Council of 24 June 2021 on specific provisions for the European territorial cooperation goal (Interreg) supported by the European Regional Development Fund and external financing instruments (‘Interreg Regulation’), as well as the Interact IV 2021-2027 Interreg Programme, as approved by the Interact IV Programming Committee on 25 October 2021 and with specific reference to Article 16.5 of the Interreg regulation, Latvia agrees to the following:

Article 1

We confirm our agreement to the content of the Interact IV 2021-2027 Interreg Programme (‘Programme’).

Article 2

We commit to provide the national co-financing necessary to implement the Programme in the amount and according to the timetable set out in Annex 1 to this agreement.

On behalf of Latvia

Institution:The Ministry of Environmental protection and Regional Development
Place and date:

 

 
Name and position of the signatory:Artūrs Toms Plešs, Minister for Environmental Protection and Regional Development
Signature and stamp (if needed): 

Annexe 1/a. National co-financing amounts per country

Participating countryNational co-financing (EUR)
Austria

290 607

Belgium

495 187

Bulgaria

179 251

Croatia

247 170

Cyprus

49 282

Czech Republic

411 176

Denmark

200 307

Estonia

76 794

Finland

215 227

France

1 464 755

Germany

1 346 342

Greece

169 617

Hungary

342 266

Ireland

388 086

Italy

1 253 515

Latvia

65 822

Lithuania

109 855

Luxembourg

38 392

Malta

30 576

Netherlands

500 892

Norway

79 500

Poland

750 664

Portugal

183 522

Romania

492 880

Slovakia

295 424

Slovenia

99 287

Spain

918 984

Sweden

471 319

Switzerland

83 301

Total

11 250 000

Annex 1/b. Timetable of national co-financing payments

Country

 

National co-financing (EUR)

 

 

Annual payments (EUR)

 

 

2021+ 2022

 

 

2023

 

 

2024

 

 

2025

 

 

2026

 

 

2027

 

Latvia

 

65 822

 

 

18 807

 

 

9 403

 

 

9 403

 

 

9 403

 

 

9 403

 

 

9 403

 

Transfer deadline

 

31/12/2027

 

 
 
 
 
 
 

Annex 2. Contact details

1) Name and contact details of Latvian national representative:

Name:Iruma Kravale
Institution:Ministry of Environmental Protection and Regional Development
Address:Peldu iela 25, Rīga, LV 1494, LATVIA
Telephone:+371 67026539
Email:iruma.kravale@varam.gov.lv

2) Name and contact details of the body responsible for establishing the system for management verifications according to Article 46.3 of the Interreg Regulation (only applicable for the countries hosting an Interact Office or the Interact Secretariat):

Name:n/a
Institution:n/a
Address:n/a
Telephone:n/a
Email:n/a
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Interact IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmas 2021.–2027. gadam .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 94Pieņemts: 15.02.2022.Stājas spēkā: 15.02.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 35, 18.02.2022. OP numurs: 2022/35.5
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
330048
15.02.2022
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)