Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 10

Tukumā 2022. gada 26. janvārī (prot. Nr. 1, 14. §)

Grozījumi Tukuma novada domes 2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12 "Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"

Saistošie noteikumi Nr. 12 "Tukuma novada (administratīvā teritorija līdz 2021. gada 1. jūlijam) teritorijas plānojums 2011.-2023. gadam"

APSTIPRINĀTI
ar Tukuma novada domes 26.04.2012. lēmumu (prot. Nr. 6, 7. §)
"Par Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.-2023. gadam
galīgās redakcijas un saistošo noteikumu apstiprināšanu"
(saistošie noteikumi Nr. 12
"Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi")

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Tukuma novada domes:
27.08.2015. lēmumu "Par Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.-2023. gadam
grozījumu īstenošanu"
(saistošie noteikumi Nr. 22 "Grozījumi Tukuma novada domes 2012. gada 26. aprīļa
saistošajos noteikumos Nr. 12 "Tukuma novada teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumi"" (prot. Nr. 10, 19. §));

28.01.2016. lēmumu "Par Tukuma novada domes 2015. gada 27. augusta
saistošo noteikumu Nr. 22 "Grozījumi Tukuma novada domes
2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12
"Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" daļas atcelšanu"
(saistošie noteikumi Nr. 4) (prot. Nr. 2, 12. §)

26.01.2022. lēmumu "Par Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.-2023. gadam
grozījumu apstiprināšanu"
(saistošie noteikumi Nr. 10 "Grozījumi Tukuma novada domes
2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12
"Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"") (prot. Nr. 1, 14. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

Saistošie noteikumi Nr. 12 nosaka Tukuma novada administratīvās teritorijas daļas - Tukuma pilsētas, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu teritoriju funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem, aizsargjoslas, kuru noteikšana ir pašvaldības kompetencē, un prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, atbilstoši Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.-2023. gadam grozījumu 5.1 redakcijas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafiskajai daļai - funkcionālajam zonējumam, teritorijām ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslām, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu - https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22871).

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa

 

Apstiprināts ar 2022. gada 26. janvāra Tukuma novada domes lēmumu
"Par Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.-2023. gadam
grozījumu apstiprināšanu"
(saistošie noteikumi Nr. 10 "Grozījumi Tukuma novada domes
2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12
"Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"")
(prot. Nr. 1, 14. §)

Tukuma novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000050975
Talsu iela 4, Tukums, Tukuma nov., LV-3101
dome@tukums.lv http://www.tukums.lv

Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.-2023. gadam grozījumi

Redakcija 5.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei, ieguves vietu ekspluatācijai un rekultivācijai

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Jaunu zemes vienību veidošana

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Noteikumi kultūras pieminekļu aizsardzībai

7.2. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas

Pielikumi

1.pielikums. Ēkas augstuma noteikšana

2.pielikums. Pagalmi

3.pielikums. Dzēsts

4.pielikums. Redzamības brīvlauki

5.pielikums. Dzēsts

6.pielikums. Tukuma novada ielu un ceļu klasifikācija un sarkanās līnijas

7.pielikums. Dzēsts

8.pielikums. Dzēsts

9.pielikums. Dzēsts

10.pielikums. Kapsētu saraksts

11.pielikums. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskas teritorijas

12.pielikums. Ūdensobjektu aizsargjoslas

13.pielikums. Dzēsts

14.pielikums. Aizsargjoslas gar valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem un minimālā autoceļa nodalījuma josla

15.pielikums. Dzēsts

16.pielikums. Dzēsts

17.pielikums. Dzēsts

18.pielikums. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

19.pielikums. Ieteicamie ielu šķērsprofili

20.pielikums. Minimālie attālumi no būvēm līdz kokiem un krūmiem

21.pielikums. Aglomerācija

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Tukuma novada teritorijas plānojuma (turpmāk - plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Tukuma novada Tukuma pilsētas, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu teritorijās.

2. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

1.2. DEFINĪCIJAS

3. Apbūves noteikumos lietoti termini:

3.1. atklātā āra uzglabāšana - preču un saimniecības materiālu (metāllūžņi, motorizēto satiksmes līdzekļu vraki, būvmateriāli, kurināmais, dārza mēslojums) uzglabāšana brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās, nav autonovietne un atrodas Tukuma pilsētā vai ciemā;

3.2. ceļa vai ielas cietais segums - nostiprināta pamatne un segums - asfalts, betons, bitumens, bruģakmens vai klinkers;

3.3. kūtsmēslu krātuve - dzīvnieku novietnes palīgbūve (īpaši aprīkota vieta) kūtsmēslu uzkrāšanai līdz to izlietošanai lauku mēslošanai vai cita veida izmantošanai;

3.4. pagalms - apbūves zemes vienības daļa starp galveno būvi un kādu no zemes vienības robežām:

3.4.1. aizmugures pagalms - zemes vienības daļa starp tā aizmugures robežu un tuvāko jebkuras šīs zemes vienības galvenās būves aizmugures fasādes sienu, ko ierobežo zemes vienības sānpagalmi;

3.4.2. ārējais sānpagalms - pagalms, kas tieši robežojas ar ielu, piebrauktuvi vai ūdensobjektu. Situācijā, kad ārējais sānpagalms robežojas ar ielu, uz to attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz priekšpagalmu;

3.4.3. iekšējais sānpagalms - sānpagalms, kas nerobežojas ar ielu;

3.4.4. iekšpagalms - ārtelpa apbūves teritorijā, kuru iezīmē brīvstāvošu vai savienotu namu izvietojums un kas paredzēta uz iedzīvotāju rekreācijas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai;

3.4.5. priekšpagalms - zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai;

3.4.6. sānpagalms - zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz zemes vienības aizmugures robežai un no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai galvenās būves sānu ārsienai.

3.5. perimetrāla apbūve - zemes vienības apbūves veids, kur galvenās ēkas apjoms atrodas uz būvlaides;

3.6. piebrauktuve, piebraucamais ceļš - teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes vienības vai atsevišķiem objektiem;

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

4. Aizliegta tāda zemes vai būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu vai izraisa būtisku vides piesārņojumu - nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.

5. Visā teritorijā aizliegts:

5.1. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota derīgo izrakteņu ieguves vieta;

5.2. kā dzīvojamās telpas izmantot ceļojumu treilerus, vagonus un konteinerus, kas nav projektētas kā dzīvojamās ēkas vai telpas pastāvīgai dzīvošanai, izņemot būvlaukumus;

5.3. Tukuma pilsētā - turēt lauksaimniecības dzīvniekus.

2.3. NOTEIKUMI DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVEI, IEGUVES VIETU EKSPLUATĀCIJAI UN REKULTIVĀCIJAI

6. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās:

6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2);

6.2. Mežu teritorija (M);

6.3. Lauksaimniecības teritorija (L);

6.4. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R);

6.5. Ūdeņu teritorija (Ū).

7. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietām līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļautas:

7.1. pilsētā un ciemos un tuvāk par 500 m no pilsētas vai ciema robežas;

7.2. tuvāk par 200 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;

7.3. īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā un tuvāk par 200 m no tās robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums;

7.4. Vietējās nozīmes lauksaimniecības teritorijās (TIN6);

7.5. Ainaviski vērtīgās teritorijās (TIN5);

7.6. kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli, izņemot gadījumus, ja saņemts atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums;

7.7. tuvāk par 200 m no kapsētas zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts pašvaldības saskaņojums.

8. Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija ar atšķirīgiem noteikumiem derīgo izrakteņu ieguvei (TIN12). Papildus noteikumi noteikti 5.1.1.apakšnodaļā.

9. Pirms atļaujas saņemšanas derīgo izrakteņu ieguves vietas ekspluatācijas uzsākšanai zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai derīgo izrakteņu ieguvējs slēdz līgumu ar novada pašvaldību, vienojoties par derīgo izrakteņu ieguves apjomu un ieguves laiku, transportēšanas ceļiem un kārtību, kādā notiks šo ceļu uzturēšana un atjaunošana, risinājumiem derīgo izrakteņu ieguves (transportēšanas) negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi, rekultivācijas nosacījumiem, saistību nodrošinājumu u.c. nosacījumiem.

10. Zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai derīgo izrakteņu ieguvējs, kas uzsācis derīgo izrakteņu vietas ekspluatāciju un nav noslēdzis 9. punktā minēto līgumu, līgumu ar pašvaldību noslēdz trīs mēnešu laikā pēc attiecīga uzaicinājumu saņemšanas.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Piekļūšanas noteikumi

11. Ēkas vai sporta un atpūtas inženierbūves būvniecība zemes vienībā atļauta, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no veidiem:

11.1. no valsts autoceļa:

11.1.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

11.1.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts teritorijas plānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

11.1.3. jauna pievienojuma, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

11.2. no pašvaldības ceļa vai ielas:

11.2.1. zemes vienībai ir esošs pieslēgums pašvaldības ceļam vai ielai;

11.2.2. pieslēgums pašvaldības ielai vai ceļam noteikts detālplānojumā vai būvprojektā;

11.2.3. jauna pieslēguma, ko izveido atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

11.3. zemes vienība robežojas ar koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam vai ielai saskaņā ar apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

11.4. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts) un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam saskaņā ar apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

11.5. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts).

12. Ja piebrauktuve, iela vai ceļš paredzēts piekļūšanai vairāk nekā vienai zemes vienībai, to nodod ekspluatācijā pirms būvniecības ieceres akcepta vai būvatļaujas saņemšanas zemes vienībā projektētajai ēkai vai pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, ja tiek veikta teritorijas vienlaicīga un kompleksa apbūve.

13. Publiskajiem ūdeņiem nodrošina vismaz vienu publisku piekļūšanu. Piekļūšanas risinājumu nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā.

3.1.2. Redzamības brīvlauki

14. Autoceļu, ielu, dzelzceļa vienlīmeņa krustojumiem, gājēju un velo pārejām jābūt pārredzamām, ievērojot redzamības brīvlaukus saskaņā ar attiecīgās nozares standartu.

15. Pieslēgumu C kategorijas ielai veido ar trīsstūri ar 10 m garām malām.

16. Pieslēgumu D vai E kategorijas ielai veido ar trīsstūri ar 5 m garām malām (4. pielikums).

17. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

3.1.3. Prasības jaunai satiksmes infrastruktūrai un esošās infrastruktūras pārbūvei

18. Apakšnodaļas noteikumi neattiecas uz kultūras pieminekļa "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" teritoriju, kurā pieļaujami izņēmumi no noteiktajiem parametriem.

19. Pilsētas un ciemu teritorijās ielu brauktuves, piebrauktuves, laukumu brauktuves, autonovietnes un ietves ieklāj ar cieto segumu, ko izbūvē pēc visu nepieciešamo inženierbūvju izbūves. Ierīkojot vai pārbūvējot ietves vai gājēju ceļus apstādījumu teritorijās un citās teritorijās ar mazu gājēju intensitāti, pieļaujami dažādi seguma veidi.

20. Ceļus un ielas, atbilstoši to atrašanās vietai un nozīmei ielu tīklā, projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē atbilstoši to kategorijai, ņemot vērā prognozējamo satiksmes intensitāti.

21. Lauku teritorijā jaunveidojama ceļa minimālā ceļa nodalījuma josla - 19 m.

22. Esošo ielu funkcijām atbilstošas kategorijas un platums starp sarkanajām līnijām noteikts 6.pielikumā. Noteiktās kategorijas groza, izstrādājot tematisko plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu, pamatojot ar izmaiņām transporta infrastruktūrā.

23. Ņemot vērā plānotās ielas kategoriju, ielas šķērsprofilu nosaka būvprojektā, lokālplānojumā vai detālplānojumā, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības. Ieteicamie ielu šķērsprofili 19. pielikumā.

24. Strupceļa ielas vai ceļa izveides gadījumā ievēro nosacījumus:

24.1. strupceļa ielas galā ierīko pagaidu vai patstāvīgu autotransporta apgriešanās laukumu ar minimālo platumu 12 x 12 m vai loku;

24.2. detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību strupceļa ielas galā plānot ielas perspektīvu turpinājumu, paredzot ielas savienojumu ar citu atbilstošas kategorijas ielu, kad tas tehniski kļūs iespējams;

24.3. detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību strupceļa turpinājumā nodrošināt gājēju un velo ceļam paredzētu koridoru, kas veido savienojumu ar citu esošu vai plānotu ielu.

3.1.4. Prasības autonovietnēm un velonovietnēm

25. Uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā paredz autostāvvietu vienai automašīnai.

26. Ja apbūves noteikumos nav noteikts citādi, vispārējā gadījumā nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 objekta stāva platības.

27. Publiskās apbūves, rūpnieciskās apbūves teritorijās vai labiekārtotā ārtelpā minimālais autostāvvietu skaits:

27.1. tirdzniecības objektos uz 30-50 m2 tirdzniecības zāles un izstāžu zāles platības - 1 autostāvvieta;

27.2. lielveikalos uz 10-20 m2 tirdzniecības zāles platības - 1 autostāvvieta;

27.3. tirgos uz katrām divām tirdzniecības vietām - 5 autostāvvietas;

27.4. restorānos un kafejnīcās uz katrām 5 sēdvietām - 1 autostāvvieta;

27.5. tūrisma un atpūtas objektos uz katrām 5 apmeklētāju vietām - 1 autostāvvieta;

27.6. biroju un administratīvajām ēkām uz 30-40 m2 lietderīgās platības - 1 autostāvvieta;

27.7. sporta būvēs uz katrām 20 skatītāju vietām - 1 autostāvvieta;

27.8. kultūras iestādēs uz katrām 7 skatītāju vietām - 1 autostāvvieta;

27.9. rekreāciju objektiem uz vienlaikus 7 apmeklētājiem - 1 autostāvvieta;

27.10. pie kapsētām uz katriem kapsētas 2000 m2 - 1 autostāvvieta (minimāli 10 autostāvvietas);

27.11. automazgātavām uz vienu mazgāšanas vietu - 3 autostāvvietas;

27.12. autoservisiem uz katru tehniskās apkopes stendu - 3 autostāvvietas.

28. Objekta pārbūves vai funkcijas maiņas gadījumā attiecībā uz pārbūvējamo objekta daļu piemēro 27. punkta prasības.

29. Būvvalde var atļaut samazināt autostāvvietu skaitu ne vairāk kā par 30 % no 27. punktā noteiktā minimālā skaita, ja būvniecības ierosinātājs sagatavo autostāvvietu pietiekamības pamatojumu, ko saskaņo būvvaldē. Pamatojumā norāda plānotā autostāvvietu skaita ietekmējošos faktorus, tai skaitā, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas izmantošanas specifiku un prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.

30. Kultūras pieminekļa "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā pieļaujami izņēmumi no 27. punktā noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ja būvprojekta sastāvā vai detālplānojumā iekļauts pamatojums un saņemts būvvaldes saskaņojums.

31. Jaunbūvējamām dzīvojamās apbūves ēkām, kā arī pārbūves gadījumā palielinot dzīvokļu skaitu, nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot uz vienu dzīvokli vismaz vienu autostāvvietu.

32. Velosipēdu novietnes paredz pie publiskas izmantošanas ēkām un daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām.

33. Autonovietni vai velonovietni atļauts paredzēt kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā galvenā vai papildizmantošanas veida apkalpojošo infrastruktūru.

34. Autonovietni paredz tajā pašā būvē vai tajā pašā zemes vienībā, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 200 m no plānotās būves, rakstveidā saskaņojot ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un būves funkcijas maiņu.

35. Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās autostāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību ielā.

36. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.

37. Autostāvvietas, kas paredzētas vienai ēkai vai objektam, nevar uzskatīt par autostāvvietām citai ēkai vai objektam, izņemot, ja šai citai ēkai vai objektam nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un autostāvvietu lietošanas laiku iespējams savietot.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Vispārīgas prasības teritoriju inženiertehniskai apgādei

38. Plānojot un projektējot ielas un ceļus, paredz vietu nepieciešamo pazemes inženiertīklu izvietošanai.

39. Jaunus pazemes inženiertīklus pilsētā vai ciemos prioritāri izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām, izņemot valsts autoceļu sarkanās līnijas, vai inženiertīklu koridorā.

3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija

40. Tukuma pilsētas un ciemu teritorijās visas jaunbūvējamas un pārbūvējamas ēkas pievieno centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ja esošie maģistrālie vai sadalošie sadzīves kanalizācijas vai ūdensapgādes tīkli atrodas līdz 50 m attālumā no jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas zemes vienības robežas un, ja saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem pieslēgšanās tiem ir iespējama.

41. Apbūves teritorijās Tukuma pilsētas centralizētās sadzīves kanalizācijas sistēmas aglomerācijas robežās (turpmāk - aglomerācija, 21. pielikums) jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.

42. Tukuma pilsētas un ciemu esošajās apbūves teritorijās, vietās, kur nav izbūvēti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī no jauna apbūvējamās teritorijās, kur vēl nav uzsākta centralizētu inženiertīklu būvniecība, kā pagaidu variants līdz centralizēto tīklu izbūvei pieļaujama:

42.1. individuālā ūdensapgāde no akas, spices vai urbuma;

42.2. decentralizētā kanalizācija;

43. Ūdens ieguves urbumus atļauts ierīkot ne tuvāk par 10 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja saņemts attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

44. Individuālās ūdens ieguves vietas nav atļauts izvietot tuvāk nekā 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem.

45. Nav pieļaujama neattīrītu sadzīves notekūdeņu ieplūdināšana vaļējās ūdenskrātuvēs, meliorācijas grāvjos, upēs, dīķos, kā arī to iesūcināšana gruntī.

46. Jaunveidojamās apbūves teritorijas īpašnieks var būvēt maģistrālos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus par saviem līdzekļiem. Pirms būvniecības uzsākšanas objekta īpašnieks slēdz vienošanos ar pakalpojumu sniedzēju par jaunizbūvējamo maģistrālo tīklu tālāku ekspluatācijas kārtību.

47. Izbūvējot jaunas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas vai pārbūvējot esošās, virszemes, lietus un gruntsūdeņu savākšana un novadīšana jānodala no pilsētas sadzīves kanalizācijas sistēmas.

48. Nav pieļaujama jaunu lietus notekūdeņu un sadzīves kanalizācijas kopēja kolektora izbūve.

3.2.3. Lietus ūdens novadīšana

49. Zemes vienības reljefa izmaiņas un piebraucamo ceļu izbūvi paredz tā, lai lietus ūdeņi netecētu uz blakus zemes vienību kā virszemes notece.

50. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izbūvē jaunas vai pārbūvē esošu vaļējo lietusūdens novadīšanas sistēmu (grāvjus) projektētos izmēros ar dabīgām notecēm, saglabājot grāvju vienoto noteces sistēmu.

51. Veicot zemes vienības labiekārtojuma ierīkošanu, paredz lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūvi zemes vienības robežās, norādot to tālāko novadīšanu vai risina kompleksi ar apkārtējo teritoriju.

52. Aizliegta vaļējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu pārbūve par slēgtajām, izņemot gadījumus:

52.1. ja tiek veikta ielas vai ceļa izbūve vai pārbūve saskaņā ar apstiprinātu būvprojektu;

52.2. kad nepieciešams ierīkot jaunu iebrauktuvi, kuras platums nevar būt lielāks par 5 m.

3.2.4. Alternatīvā energoapgāde

53. Plānojot izvietot alternatīvās energoapgādes būves kultūras pieminekļa teritorijā vai kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, izvērtē plānotās energoapgādes būves ietekmi uz kultūrvēsturisko ainavu, ņemot vērā konkrēto situāciju un kultūras pieminekļa specifiku.

54. Vēja elektrostaciju, kuras jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), Tehniskās apbūves teritorijā (TA) un Lauksaimniecības teritorijā (L).

55. Vēja elektrostacijas, kuras jauda ir lielāka par 20 kW, novietojumu paredz, izstrādājot detālplānojumu, kura ietvaros:

55.1. veic ainavas vizuālās ietekmes trīsdimensiju (3D) modelēšanu, kombinējot reljefa, apauguma, ēku un aerofoto materiālus un sagatavo ietekmes uz ainavu izvērtējumu, kurā iekļautas iespējamās ainavas izmaiņas, tās atspoguļojot no vairākiem skatu punktiem dažādos attālumos;

55.2. iekļauj vēja elektrostacijas radīto trokšņu prognozes aprēķinu un slēdzienu par trokšņa ietekmi uz blakus nekustamajiem īpašumiem;

55.3. iekļauj mirgošanas efekta no vēja elektrostacijas rotora lāpstiņu kustības ietekmes izvērtējumu uz apkārtējo apbūvi un izstrādā risinājumus tās mazināšanai.

56. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta šādās teritorijās:

56.1. pilsētas vai ciema teritorijā;

56.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība" (TIN19);

56.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5).

57. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta:

57.1. tuvāk dzīvojamai ēkai lauku teritorijā nekā 1,6 km, ja nav saņemts attiecīgās dzīvojamās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;

57.2. ja cita īpašnieka īpašumā esoša zemes vienība lauku teritorijā atrodas 800 m vai tuvāk plānotajai vēja elektrostacijai un teritorijas plānojumā attiecīgajā zemes vienībā atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā apbūve un nav saņemts attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Pagalma noteikumi

58. Tukuma pilsētā un ciemos galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā atkarībā no apbūves veida ir pagalms (aizmugures pagalms - perimetrālā apbūvē) vai pagalmi (priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms), kas shematiski attēloti 2. pielikumā.

59. Vienas zemes vienības pagalmu vai tā daļu nevar uzskatīt par citas zemes vienības pagalmu vai tās daļu, izņemot, ja izveidots koplietošanas pagalms, atbilstoši detālplānojuma vai būvniecības ieceres risinājumam.

60. Ja būvlaide nesakrīt ar ielas sarkano līniju, priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā veido priekšdārzu ar apstādījumiem vai zālienu un gājēju celiņiem.

61. Pagalmu noteikumus ievēro arī gadījumos, ja zemes vienības robežas nav savstarpēji perpendikulāras vai ēka nav novietota ar fasādi paralēli sarkanajai līnijai vai citos atšķirīgas konfigurācijas gadījumos.

62. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegta atklāta uzglabāšana un krautņu veidošana - ierīkot komposta kaudzes, vākt un uzglabāt būvmateriālus, kurināmo materiālu, metāllūžņus un tamlīdzīgus priekšmetus.

63. Iekškvartāla brīvstāvošā apbūvē pagalmu platību nosaka saskaņā ar insolācijas un ugunsdrošības normām.

3.3.2. Prasības būvju novietojumam zemes vienībā

64. Būvi vai tās daļu nav atļauts projicēt ārpus zemes vienības robežas, izņemot:

64.1. apbūves noteikumos paredzētajos gadījumos, ja zeme vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju;

64.2. ja būve ir žogs starp zemes vienībām.

65. Attālumus starp ēkām un būvēm paredz atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženierbūvju aizsardzības prasības.

3.3.3. Būvlaide

66. Pilsētas vai ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no plānotas ielas sarkanās līnijas:

66.1. A, B, C vai D kategorijas ielai - 6 m;

66.2. E kategorijas ielai - 3 m;

66.3. piebrauktuvēm, kas nodrošina piekļūšanu ne vairāk kā piecām zemes vienībām, gājēju vai velosipēdu ielām vai ceļiem - 3 m.

67. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā var tikt noteikts lielāks būvlaides platums nekā noteiktais minimālais būvlaides platums.

3.3.4. Prasības augstuma ierobežojumam

68. Būves augstumu mēra ielas vai piebraucamā ceļa pusē no projektētā zemes līmeņa ēkas vidū līdz augstākajai ēkas daļai - dzegas vai parapeta virsmalai, jumta malai vai jumta korei, ja jumts lēzenāks par 30°, vai līdz jumta korei, ja jumts stāvāks par 30°. Pagalmā ēkas augstumu mēra tās vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā līmeņa, kas nedrīkst pārsniegt 30 cm virs blakus esošas zemes vienības pagalma zemes virsmas līmeņa augstuma atzīmes, izņemot gadījumu, ja būvniecība tiek veikta teritorijā ar izteiktu dabisku reljefu.

69. Noteikumi būvju augstuma ierobežojumiem Tukuma lidlauka aizsardzībai noteikti apbūves noteikumu 5.1.2. līdz 5.1.6. apakšnodaļās.

3.3.5. Prasības fasādēm, jumtiem un ēkas konstruktīvajiem elementiem

70. Tukuma pilsētā nav atļauti apkārtējā vidē neiederīga krāsojuma jumti.

71. Jauniem jumtiem un seguma nomaiņai nav atļauts izmantot azbestu saturošus jumta materiālus.

72. Pilsētā vai ciemā pie ielas esošas ēkas ielas pusē gar ietvi ierīko lietusūdens reni, notekcauruli vai citu lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Notekcaurules un to galus ierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Notekcauruļu galus izvieto ne augstāk kā 15 cm virs ietves un ne tālāk kā 25 cm no ārsienas.

73. Pilsētā vai ciemā nav atļauta dūmvadu, kas saistīti ar alternatīvajām apkures sistēmām, kā arī ventilācijas cauruļvadu izvadīšana un kondicionētāju uzstādīšana ēkas fasādē pret ielu.

74. Pagrabu ieejas un lūkas nedrīkst atrasties ietvēs.

3.3.6. Prasības ārtelpas elementiem

75. Labiekārtojuma elementus ierīko tā, lai tie ainaviski iekļautos vidē, vienlaikus nodrošinot objektu apkalpošanu un drošu ekspluatāciju.

76. Ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā uzstāda viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus: atkritumu tvertnes, velonovietnes un soliņus.

77. Ielu apgaismošanai izmanto virs ielām iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā.

78. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs izmanto arī pie ēku fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.

79. Laukumu un skvēru apgaismošanai pamatā izmanto apgaismes ķermeņus uz stabiem.

80. Atļauts izmantot dažādu augstumu un veidu apgaismes ķermeņus, kā arī tādus, kas tiek iestrādāti zemes virsmas iesegumā vai ārtelpas elementos, bet tiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra laukuma vai skvēra robežās.

81. Jaunbūvējamās ēkās inženiertīkli nedrīkst būt redzami ēkas fasādē.

3.3.7. Prasības žogiem

82. Zemes vienības, kur atļauta būvniecība, atļauts iežogot:

82.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienību robežām;

82.2. ielas vai ceļa pusē - pa sarkano līniju, ceļa servitūta teritorijas robežu vai ne tuvāk kā ceļa nodalījuma joslas robeža;

82.3. stūra zemes vienībā - pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) pieļaujamas atkāpes no redzamības brīvlauka līnijas;

82.4. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās gar ūdenstilpi vai ūdensteci - ne tuvāk kā 10 m no krasta līnijas, applūstošajā teritorijā atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu (bez pasētas, drāšu un sietu žogi);

82.5. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības;

82.6. gar ūdensnotekām ekspluatācijas aizsargjoslu teritorijā atļauts izvietot pagaidu žogus vieglās konstrukcijās, bet ne tuvāk kā 1 m no grāvja krants.

83. Tukuma pilsētas un ciemu teritorijās:

83.1. aizliegta ķēžu un dzeloņstiepļu izmantošana žogos;

83.2. nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu un laukumu teritorijā;

83.3. gar ielu, ceļu un publisku ārtelpu aizliegta ruļļveida žogu sietu izmantošana.

84. Žogiem jābūt saskanīgiem ar ēku un blakus zemes vienību žogu arhitektūru.

85. Prasības žoga augstumam un caurredzamībai:

85.1. pilsētā un ciemos žogiem gar ielām, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju perimetrālās apbūves situācijā jābūt ne augstākiem par 1,7 m, ja žogs nav prettrokšņa ekrāns un vismaz 15 % caurredzamībai (starp stabiem un perpendikulāri pret žoga plakni);

85.2. žogiem lauku teritorijā jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Ņemot vērā teritorijas izmantošanas veida specifiku (lauksaimnieciska izmantošana, rūpnieciskā apbūve, publiskā apbūve u.tml.), saskaņojot ar pašvaldību, atļauts būvēt augstākus žogus;

85.3. lauku teritorijā gar ceļiem nav atļauta blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība, izņemot, ja tas nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot ar ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

86. Žogiem kultūras pieminekļa vai tā aizsargjoslas teritorijā vai būvniecības procesa norises laikā var tikt noteiktas atšķirīgas prasības.

87. Žogu krāsošanai izmanto izturīgas krāsas. Aizliegts krāsot dabisko akmeni un cēlapmetumu žogos.

88. Prettrokšņa ekrāna nepieciešamību un tā parametrus nosaka, balstoties uz trokšņa līmeņa rādītājiem un pieļaujamo trokšņa līmeni.

3.3.8. Būves dzīvniekiem

89. Tukuma pilsētā nav atļauta lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētu būvju būvniecība.

90. Ciemos lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves, ievērojot normatīvo aktu prasības, atļauts izvietot funkcionālajās zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DZS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM), Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1), Tehniskās apbūves teritorija (TA) un Lauksaimniecības teritorija (L1).

91. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto šim nolūkam būvētas vai pielāgotas būves, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.

92. Minimālais attālumus no kūtsmēslu krātuves līdz dzīvojamajai vai publiskai apbūvei blakus esošā zemes vienībā - 200 m, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

3.4.1. Apstādījumu aizsardzības nosacījumi publisku būvju būvdarbu un remonta darbu procesā

93. Veicot būvdarbus apstādījumos vai atsevišķu koku tuvumā, darbu izpildītāja pienākums ir iežogot esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par diviem metriem.

94. Veicot būvdarbus, nav pieļaujama koku stumbru apbēršana ilgāk par desmit dienām.

95. Bez Tukuma novada pašvaldības ainavu arhitekta rakstiskas atļaujas, nav pieļaujami rakšanas darbi koka vainaga zonā, ja rakšanas dziļums ir lielāks par 0,3 metriem.

96. Veicot ielu un laukumu cietā seguma klāšanas darbus, ap koku stumbriem saglabā apdobi vismaz 2,5 m diametrā, bet ap krūmiem - vismaz 1,5 m diametrā. Apdobi atļauts noklāt ar ekosegumu vai metāla režģi.

97. Koka sakņu sistēmas rajonā kabeļus un cauruļvadus iegulda, nepārcērtot koku saknes. Ja darbu veikšanas gaitā saknes tiek bojātas, pārcirsto sakņu galus rūpīgi nolīdzina un tranšeju piepilda ar barības vielām bagātu augsni.

98. Bez saskaņošanas ar pašvaldību, veicot būvniecības darbus apstādījumos, grunts līmeņa vertikālās izmaiņas pieļaujamas ne vairāk par 0,3 m salīdzinājumā ar esošo. Ja grunts līmeni nepieciešams paaugstināt vai pazemināt vairāk par 0,3 m, būvprojektā paredz īpašus pasākumus, kas nodrošina koku augšanu.

99. Veicot projektēšanu un būvdarbus, ievēro:

99.1. attālumus no būvēm līdz kokiem un krūmiem saskaņā ar 20. pielikumu;

99.2. pēc situācijas izvērtēšanas dabā būvvaldei ir tiesības norādītos normatīvos attālumus samazināt, saskaņojot ar inženiertīklu apsaimniekotājiem;

99.3. ēku tuvumā stādāmi koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju.

3.4.2. Prasības teritorijas labiekārtojumam un elementiem, to vizuālajam un mākslinieciskajam noformējumam

100. Labiekārtojuma elementu izvietošanai Tukuma pilsētā un ciemu teritorijās nepieciešams pašvaldības saskaņojums, izņemot iežogotas privātas teritorijas.

101. Markīzes (pie sienas piestiprinātus sauljumus) izvieto tā, lai tās netraucē gājēju un transporta kustību ielās: ne tuvāk kā 0,5 m no brauktuves un ne zemāk kā 2,2 m virs ietves.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana

102. Būvprojektā vajadzības gadījumā paredz pasākumus teritorijas pasargāšanai no plūdiem, pārpurvošanās un applūšanas ar gruntsūdeņiem, to līmenim paaugstinoties, noslīdeņiem, nogruvumiem un citiem bīstamiem dabas procesiem.

103. Projektējot teritorijas vertikālo plānojumu, maksimāli saglabā dabisko reljefu, augsnes kārtu un kokaudzes.

104. Zemes darbu apjomam jābūt minimālam, izrakto grunti primāri izmanto uz vietas būvlaukumā.

105. Virszemes ūdeņu noteces nedrīkst izsaukt nogāžu eroziju.

3.5.2. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

106. Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēs attēlotas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas.

107. Pirms būvniecības piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām novērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeni.

108. Ja nepieciešams, pirms būvniecības saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic augsnes vai grunts sanāciju vai uzsāk monitoringu. Ja teritorijā konstatēts pazemes ūdeņu piesārņojums, uzsāk sanāciju vai izstrādā sanācijas programmu un uzsāk tās īstenošanu.

109. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā nav veikta augsnes, grunts un pazemes ūdens piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta.

110. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.

3.5.3. Prasības aizsardzībai pret troksni

111. Plānojot izmantošanas veidu, kura radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu.

112. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa modelēšanas rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un prettrokšņu barjeras, stādījuma joslas u.c. risinājumus. Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvprojektā.

113. Trokšņa samazināšanas pasākumu plānošanā un projektēšanā ievēro šādus principus:

113.1. ja trokšņa samazināšanas pasākumus plāno un projektē trokšņa avota valdītājs, tas primāri izvērtē iespējas realizēt pasākumus trokšņa emisijas samazināšanai;

113.2. plašu apbūves teritoriju aizsardzībai pret troksni plāno un projektē trokšņa barjeras (sienas), grunts vaļņus vai stādījumu joslas;

113.3. ja trokšņa barjeras (sienas), grunts vaļņus, stādījumu joslas vai citi risinājumi konkrētā teritorijā nav iespējams izbūvēt vai ierīkot, trokšņa avota tuvumā plāno būves, kurām saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav piemērojami vides trokšņa robežlielumi, vai plāno un projektē individuālus aizsardzības pasākumus būves ārējo norobežojošo konstrukciju prettrokšņa izolācijai uzlabošanai.

3.6. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA

114. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:

114.1. ievērojot blakus esošo zemes vienību robežu struktūru un dabisko robežu elementus;

114.2. kuras platība nav mazāka kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo platību, izņemot no 116. līdz 119. punktam noteiktos izņēmumus;

114.3. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;

114.4. kurai nodrošinātas vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas tiešas piekļūšanas iespējas no ceļa vai ielas, vai kura pieejama pa tiesiski noteiktu piekļuvi, ja zemes vienība tieši nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu;

114.5. kuras minimālais platums atļauj izvietot apbūvi, ievērojot sānpagalma prasības, bet nav mazāks par 15 m.

115. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos gadījumus.

116. Īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, veicot zemes vienību sadalīšanu, ievēro dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības un papildus ierobežojumus.

117. Veicot zemes vienību sadalīšanu vai apvienošanu, kurā atrodas kultūras piemineklis, ievēro kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

118. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujama atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības, bet ne vairāk kā 5 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

119. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

120. Savrupmāju apbūve (11001).

121. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

122. Dārza māju apbūve (11003).

123. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

124. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

125. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

126. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

127. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārā prakse

128. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

129. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

130. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
131. Savrupmāju apbūve 600 m2 3 40   līdz 11 1 līdz 2 2 30
132. Vasarnīcu apbūve 600 m2 3 40     līdz 2 2 30
133. Dārza māju apbūve 600 m2 3 40     līdz 2 2 30
134. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 600 m2 3 40 līdz 80   līdz 2 2 30
135. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 600 m2 3 40 līdz 80   līdz 2 2 30
136. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 600 m2 3 40 līdz 80   līdz 2 2 30
137. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 600 m2 3 40 līdz 80   līdz 2 2 30
138. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 600 m2 3 40 līdz 80   līdz 2 2 30
139. Labiekārtota ārtelpa 600 m2 3 40       30

1. palīgēkai - 6 m
2. divi stāvi un mansarda vai jumta stāvs
3. pilsētā - 600 m2, ciemos - 1200 m2

4.1.1.5. Citi noteikumi

140. Auto servisi un auto remonta darbnīcas atļautas, pirms realizācijas veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

141. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu - degvielas un gāzes uzpildes stacijas, koka, metāla vai akmens apstrāde un tamlīdzīgi objekti.

142. Minimālā jaunveidojamas zemes vienības fronte - 15 m.

143. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 10 %, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

144. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

145. Savrupmāju apbūve (11001).

146. Rindu māju apbūve (11005).

147. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

148. Biroju ēku apbūve (12001).

149. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot restorānus, bārus un kafejnīcas esošās daudzdzīvokļu ēkās un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

150. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

151. Kultūras iestāžu apbūve (12004): izņemot ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem.

152. Sporta būvju apbūve (12005).

153. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

154. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

155. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

156. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

157. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

158. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

159. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

160. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
161. Savrupmāju apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 2 7 30
162. Rindu māju apbūve 300 m2 4 40   līdz 14 5 līdz 2 7 30
163. Daudzdzīvokļu māju apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 3 6 30
164. Biroju ēku apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 3 6 15
165. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 3 6 15
166. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 3 6 15
167. Kultūras iestāžu apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 3 6 15
168. Sporta būvju apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 3 6 15
169. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 3 6 15
170. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 3 6 15
171. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 3 6 15
172. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 3 6 15
173. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 3 6 15
174. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 600 m2 40        
175. Labiekārtota ārtelpa 600 m2 40   līdz 14 5 līdz 1 8 30
176. Ārtelpa bez labiekārtojuma 600 m2 40        

4. vienai rindu mājas sekcijai - 300 m2
5. palīgēkai - 6 m
6. ieskaitot mansarda vai jumta stāvu
7. divi stāvi un mansarda vai jumta stāvs
8. viens stāvs un mansarda vai jumta stāvs

4.2.1.5. Citi noteikumi

177. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

178. Atkritumu konteineru laukumus ierīko aizēnotās, labi vēdināmās vietās. Tos norobežo ar krūmu dzīvžogu vai atsevišķu koku stādījumiem vai blīvu žogu. Pie atkritumu konteineru laukumiem paredz piebrauktuves.

179. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 20 %, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.

180. Prasības bērnu rotaļu laukumiem:

180.1. minimālais attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem līdz bērnu rotaļu laukumam - 8 m;

180.2. jaunu rotaļu laukumu neierīko tiešā brauktuves vai krustojuma tuvumā, paredz laukuma funkcionālo nožogojumu brauktuves pusē.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

181. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

182. Rindu māju apbūve (11005).

183. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

184. Biroju ēku apbūve (12001).

185. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot objektus, kas veic piesārņojošas darbības un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

186. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

187. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

188. Sporta būvju apbūve (12005).

189. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

190. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

191. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

192. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes;

193. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

194. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

195. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
196. Rindu māju apbūve 300 m2 9 50   līdz 15   20
197. Daudzdzīvokļu māju apbūve 2000 m2 50   līdz 24 līdz 6 20
198. Biroju ēku apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
199. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
200. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
201. Kultūras iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
202. Sporta būvju apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
203. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
204. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
205. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
206. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
207. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
208. Labiekārtota ārtelpa 600 m2         30
209. Ārtelpa bez labiekārtojuma 600 m2          

9. vienai rindu mājas sekcijai - 300 m2

4.3.1.5. Citi noteikumi

210. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

211. Papildus noteikumi publiskai apbūvei:

211.1. nav atļauta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, restorānu, bāru, klubu vai kafejnīcu ierīkošana esošās daudzdzīvokļu mājās;

211.2. nav atļauta telpu mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem ierīkošana esošās daudzdzīvokļu mājās;

211.3. publiskai apbūvei un teritorijas izmantošanai jāatrodas ēkas galvenajā fasādē, tās pirmajā stāvā, kā arī to var izvietot ēkas pagrabstāvā vai cokola stāvā, bet ne vairāk kā 25 % no ēkas kopējās platības un ierīkojot atsevišķu ieeju no ārpuses;

211.4. publisko apbūvi un teritorijas izmantošanu saskaņo ar ēkas un zemes vienības īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

212. Ja Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) robežojas Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS), zemes vienībā, kas robežas ar šo teritoriju daudzstāvu apbūves augstums nedrīkst pārsniegt četrus stāvus.

213. Neapbūvētās zemes vienības daļas izmanto kā labiekārtotu publisko ārtelpu, to iežogošana nav atļauta.

214. Atkritumu konteineru laukumus ierīko aizēnotās, labi vēdināmās vietās. Tos norobežo ar krūmu dzīvžogu vai atsevišķu koku stādījumiem vai blīvu žogu. Pie atkritumu konteineru laukumiem paredz piebrauktuves.

215. Prasības bērnu rotaļu laukumiem:

215.1. minimālais attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem līdz bērnu rotaļu laukumam - 8 m;

215.2. jaunu rotaļu laukumu neierīko tiešā brauktuves vai krustojuma tuvumā, paredz laukuma funkcionālo nožogojumu brauktuves pusē.

4.3.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)

4.3.2.1. Pamatinformācija

216. 225. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) ir funkcionālā zona Tukuma pilsētā starp Tulpju, Smilšu un Kurzemes ielām ar apbūvi līdz septiņiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

217. Rindu māju apbūve (11005).

218. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

219. Biroju ēku apbūve (12001).

220. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

221. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.

222. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

223. Sporta būvju apbūve (12005).

224. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

225. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

226. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

227. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

228. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

229. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs vai pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

230. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
231. Rindu māju apbūve 300 m2 10 50   līdz 15   20
232. Daudzdzīvokļu māju apbūve 2000 m2 50   līdz 27 līdz 7 20
233. Biroju ēku apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
234. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
235. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
236. Kultūras iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
237. Sporta būvju apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
238. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
239. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
240. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
241. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
242. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 600 m2 50   līdz 15   20
243. Labiekārtota ārtelpa 600 m2         30
244. Ārtelpa bez labiekārtojuma 600 m2          

10. vienai rindu mājas sekcijai - 300 m2

4.3.2.5. Citi noteikumi

245. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

246. Papildus noteikumi publiskai apbūvei:

246.1. nav atļauta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, restorānu, bāru, klubu vai kafejnīcu ierīkošana esošās daudzdzīvokļu mājās;

246.2. nav atļauta telpu mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem ierīkošana esošās daudzdzīvokļu mājās;

246.3. publiskai apbūvei un teritorijas izmantošanai jāatrodas ēkas galvenajā fasādē, tās pirmajā stāvā, kā arī to var izvietot ēkas pagrabstāvā vai cokola stāvā, bet ne vairāk kā 25 % no ēkas kopējās platības un ierīkojot atsevišķu ieeju no ārpuses;

246.4. publisko apbūvi un teritorijas izmantošana jāsaskaņo ar ēkas un zemes vienības īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kā arī jāievēro citu normatīvo aktu prasības.

247. Jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības gadījumā atļauts zemes vienību iežogot, atbilstoši būvprojektam. Neapbūvētās zemes vienības daļas izmanto kā labiekārtotu publisku ārtelpu, to iežogošana nav atļauta.

248. Atkritumu konteineru laukumus jāierīko aizēnotās, labi vēdināmās vietās. Pie atkritumu konteineru laukumiem paredz piebrauktuves.

249. Prasības bērnu rotaļu laukumiem:

249.1. minimālais attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem līdz bērnu rotaļu laukumam - 8 m;

249.2. jaunu rotaļu laukumu neierīko tiešā brauktuves vai krustojuma tuvumā, paredz laukuma funkcionālo nožogojumu brauktuves pusē.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

250. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

251. Biroju ēku apbūve (12001).

252. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

253. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

254. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

255. Sporta būvju apbūve (12005).

256. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

257. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

258. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

259. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

260. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

261. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

262. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots pagalms, skvērs, dārzs vai parks, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

263. Rindu māju apbūve (11005).

264. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
265. Biroju ēku apbūve 400 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14
266. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 400 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14
267. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14
268. Kultūras iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14
269. Sporta būvju apbūve 400 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14
270. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14
271. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14
272. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14
273. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14
274. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14
275. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 400 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14
276. Labiekārtota ārtelpa 400 m2         20 14
277. Rindu māju apbūve 300 m2 15 60   līdz 15 līdz 3 12 20 14
278. Daudzdzīvokļu māju apbūve 2000 m2 60   līdz 21 11 līdz 5 13 20 14

11. pilsētā - 21 m, ciemos - 15 m
12. divi stāvi un mansarda vai jumta stāvs
13. pilsētā - 5 stāvi un mansarda vai jumta stāvs, ciemos - 3 stāvi un mansarda vai jumta stāvs
14. pirmsskolas izglītības iestādei - ne mazāk par visu stāvu platību
15. vienai rindu mājas sekcijai - 300 m2

4.4.1.5. Citi noteikumi

279. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

280. Jebkurai izmantošanai jāparedz tāda zemes vienības minimālā platība, kas nodrošina normatīvo aktu un Apbūves noteikumu prasību par teritorijas apbūves parametriem un autostāvvietām izpildi.

281. Jaunveidojamām publiskās apbūves teritorijām veido publiski pieejamu ārtelpu (apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi u.c.) vismaz 20 % no teritorijas kopējās platības.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

282. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu sporta būvju apbūvi un tirdzniecības vai pakalpojumu būvju apbūvi, paredzot atbilstošu infrastruktūru..

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

283. Biroju ēku apbūve (12001).

284. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

285. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

286. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

287. Sporta būvju apbūve (12005).

288. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

289. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

290. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

291. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots pagalms, skvērs, dārzs vai parks ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
292. Biroju ēku apbūve 400 m2 60   līdz 21 līdz 5 16 20
293. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 400 m2 60   līdz 21 līdz 5 16 20
294. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 līdz 5 16 20
295. Kultūras iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 līdz 5 16 20
296. Sporta būvju apbūve 400 m2 60   līdz 21 līdz 5 16 20
297. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 līdz 5 16 20
298. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 līdz 5 16 20
299. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 400 m2 60   līdz 21 līdz 5 16 20

16. 5 stāvi un mansarda vai jumta stāvs

4.4.2.5. Citi noteikumi

300. Jebkurai izmantošanai jāparedz tāda zemes vienības minimālā platība, kas nodrošina normatīvo aktu un apbūves noteikumu prasību par teritorijas apbūves parametriem un autostāvvietām izpildi.

301. Jaunveidojamām publiskās apbūves teritorijām veido publiski pieejamu ārtelpu (apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi u.c.) vismaz 20 % no teritorijas kopējās platības.

4.4.3. Publiskās apbūves teritorija (P2)

4.4.3.1. Pamatinformācija

302. Publiskās apbūves teritorija (P2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

303. Biroju ēku apbūve (12001): konferenču centri, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

304. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

305. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu - viesu māja vai cita veida īslaicīgas apmešanās vieta (viesu nams, pansija) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

306. Kultūras iestāžu apbūve (12004): telpas mākslas, izklaides un atpūtas pasākumiem un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

307. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

308. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

309. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots pagalms, skvērs, dārzs, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
310.         līdz 14 līdz 4 17 20

17. 3 stāvi un mansarda vai jumta stāvs

4.4.3.5. Citi noteikumi

311. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

312. Jebkurai izmantošanai paredz tādu zemes vienības minimālo platību, kas nodrošina normatīvo aktu un apbūves noteikumu prasību par teritorijas apbūves parametriem un autonovietnēm izpildi.

313. Prioritāri veic ēku atjaunošanu un pārbūvi, nav pieļaujama jaunu, esošai apbūvei neraksturīgu būvju būvniecība.

314. Apbūvi un labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu. Plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi, saskaņojot ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi un būvvaldi.

315. Jaunu apbūvi plāno, respektējot esošu ēku un ainavas kultūrvēsturiskās vērtības. Veido apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus tā ietverošajai ainavai.

316. Kultūras pieminekļa ēkas vai apbūves kompleksa vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu transporta, inženierbūvju vai iekārtu izvietošana, kā arī reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

317. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

318. Savrupmāju apbūve (11001).

319. Rindu māju apbūve (11005).

320. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

321. Biroju ēku apbūve (12001).

322. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, autotransporta vai moto transporta apkopes uzņēmumus vai auto mazgātavas, izņemot restorānus, bārus un kafejnīcas esošās daudzdzīvokļu mājās un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

323. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

324. Kultūras iestāžu apbūve (12004): izņemot naktsklubus, ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem esošās daudzdzīvokļu mājās.

325. Sporta būvju apbūve (12005).

326. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

327. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

328. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

329. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes

330. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

331. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

332. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots pagalms, skvērs vai parks, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

333. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

334. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
335. Savrupmāju apbūve 600 m2 60   līdz 14 19 līdz 2 20 10
336. Rindu māju apbūve 300 m2 18 60   līdz 14 19 līdz 2 20 10
337. Daudzdzīvokļu māju apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
338. Biroju ēku apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
339. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
340. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
341. Kultūras iestāžu apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
342. Sporta būvju apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
343. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
344. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
345. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
346. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
347. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
348. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
349. Labiekārtota ārtelpa 600 m2 60       10
350. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10
351. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 600 m2 60   līdz 21 līdz 5 21 10

18. vienai rindu mājas sekcijai - 300 m2
19. palīgēkai - 6 m
20. divi stāvi un mansarda vai jumta stāvs
21. pieci stāvi un un mansarda vai jumta stāvs

4.5.1.5. Citi noteikumi

352. Nav atļauta publiskā apbūve un vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

353. Ja vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

354. Teritorijām, kas atrodas Tukuma pilsētas vēsturiskā centra teritorijā un tā aizsardzības zonā, papildus ievēro 7. nodaļas prasības.

355. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 10 %, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

356. Jauktas apbūves centra teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu sporta būvju apbūvi un tirdzniecības vai pakalpojumu būvju apbūvi, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

357. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

358. Sporta būvju apbūve (12005).

359. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

360. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots pagalms vai skvērs, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

361. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

362. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.5.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
363.     60   līdz 21 līdz 5 22 10

22. pieci stāvi un un mansarda vai jumta stāvs

4.5.2.5. Citi noteikumi

364. Tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūvei (12002) atļauts aizņemt ne vairāk kā 40 % no kopējās funkcionālās zonas teritorijas platības.

4.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2)

4.5.3.1. Pamatinformācija

365. Jauktas apbūves centra teritorija (JC2) ir funkcionālā zona, kas noteikta bijušai Fermentu rūpnīcas apbūvei Pasta ielā Tukumā.

4.5.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

366. Biroju ēku apbūve (12001).

367. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.

368. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

369. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

370. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

371. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots pagalms, skvērs vai parks, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.5.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
372.     60   līdz 21 līdz 5 23 10

23. pieci stāvi un un mansarda vai jumta stāvs

4.5.3.5. Citi noteikumi

373. Nav pieļaujama bijušās Fermentu rūpnīcas galvenās ēkas nojaukšana. Saglabā ēkas arhitektoniskās vērtības.

374. Pirms ēku pārbūves veic arhitektoniski-māksliniecisko inventarizāciju, lai noskaidrotu objektu vai to daļu kultūrvēsturisko vērtību un nozīmi.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

375. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

376. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

377. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

378. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

379. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): izņemot Tukuma pilsētas un ciemu teritorijās.

380. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): izņemot ciemu teritorijās.

381. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

382. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

383. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

384. Noliktavu apbūve (14004).

385. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

386. Biroju ēku apbūve (12001).

387. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

388. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
389.     70 līdz 180 līdz 18 24 līdz 3 10

24. publiskai apbūvei - 18 m, palīgēkai - 6 m

4.6.1.5. Citi noteikumi

390. Atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā. Atklāta uzglabāšana jānožogo saskaņā ar pašvaldības nosacījumiem.

391. Vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības jāparedz apstādījumiem.

392. Teritoriju nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

393. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

394. Būves, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums no zemes vienības robežām ar dzīvojamo apbūvi nedrīkst būt mazāks nekā 50 m, izņemot inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu.

395. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu - prettrokšņa sienas, aizsargstādījumus.

396. Papildus noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei noteikti 2.3. nodaļā.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

397. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona Tukuma pilsētā un ciemos, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

398. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

399. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

400. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

401. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

402. Noliktavu apbūve (14004).

403. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

404. Biroju ēku apbūve (12001).

405. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

406. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
407.     70 līdz 180 līdz 18 25 līdz 3 10

25. publiskai apbūvei - 18 m, palīgēkai - 6 m

4.6.2.5. Citi noteikumi

408. Atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā. Atklātu uzglabāšanu nožogo.

409. Vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz apstādījumiem.

410. Rūpniecības uzņēmumu teritoriju nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

411. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

412. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu.

4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)

4.6.3.1. Pamatinformācija

413. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, kur galvenā izmantošana ir derīgo izrakteņu ieguve.

4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

414. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

415. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

416. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

417. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

418. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.6.3.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.6.3.5. Citi noteikumi

419. Papildus noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei noteikti 2.3. nodaļā.

4.6.4. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3)

4.6.4.1. Pamatinformācija

420. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

421. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

422. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

423. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): izņemot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi.

424. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

425. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

426. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

427. Noliktavu apbūve (14004).

428. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

429. Biroju ēku apbūve (12001).

430. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

431. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.4.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
432.     70 līdz 180 līdz 18 26 līdz 3 10

26. publiskai apbūvei - 18 m, palīgēkai - 6 m

4.6.4.5. Citi noteikumi

433. Atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā. Atklātu uzglabāšanu nožogo.

434. Vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz apstādījumiem.

435. Teritoriju nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

436. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3) robežojas ar citu funkcionālo zonu, izņemot Tehniskās apbūves teritorija (TA) un Transporta infrastruktūras teritorija (TR), gar zemes vienības robežu ierīko blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

437. Būves, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums no zemes vienības robežas, kur atļauta dzīvojamā apbūve nedrīkst būt mazāks nekā 50 m, izņemot inženierbūves un teritorijas labiekārtojumu.

438. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastuktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

439. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

440. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

441. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

442. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

443. Biroju ēku apbūve (12001).

444. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

445. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

446. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
447. Transporta apkalpojošā infrastruktūra   60   līdz 12   10
448. Biroju ēku apbūve   60   līdz 12   10
449. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve   60   līdz 12   10
450. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve   60   līdz 12   10
451. Noliktavu apbūve       līdz 12   10

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

452. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

453. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

454. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

455. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

456. Noliktavu apbūve (14004).

457. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

458. Biroju ēku apbūve (12001).

459. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

460. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
461. Transporta apkalpojošā infrastruktūra   80   līdz 12 27   10
462. Noliktavu apbūve   80   līdz 12   10
463. Energoapgādes uzņēmumu apbūve   80   līdz 12   10
464. Biroju ēku apbūve   80   līdz 12 27 līdz 3 10
465. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve   80   līdz 12 27 līdz 3 10
466. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve   80   līdz 12 27 līdz 3 10

27. palīgēkai - 6 m

4.8.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

467. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas teritorijās.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

468. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

469. Labiekārtota ārtelpa (24001): dārzs, labiekārtots parks, parks vai mežaparks, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā mazēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

470. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

471. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības kiosks vai stends, kafejnīca vai restorāns.

472. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): kempings, viesu māja.

473. Kultūras iestāžu apbūve (12004): brīvdabas estrāde, izstāžu ēka, koncertzāle, muzejs, vai bibliotēka.

474. Sporta būvju apbūve (12005): atklāts vai segts sporta laukums, trase, sporta zāle.

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
475.   600 m2         50

4.9.1.5. Citi noteikumi

476. Tukuma pilsētā un ciemos aizliegta kailcirte, izņemot neproduktīvu mežaudzi.

477. Papildus noteikumi, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu vēsturiskam parkam:

477.1. detālplānojumu izstrādā visai parka teritorijai;

477.2. nav atļauta zemes vienību sadalīšana;

477.3. saglabā kultūrvēsturiskās vides raksturu, plānojuma struktūru, sugu daudzveidību un ainavas arhitektūras detaļas;

477.4. ievēro atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā norādījumus un vides eksperta bioloģiskās daudzveidības jomā atzinumu par parka dendrofloras sastāvu un nepieciešamo aizsardzību.

478. Teritorijā, kas atrodas kultūras pieminekļa "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" vai tā aizsardzības zonā, papildus ievēro 7. apakšnodaļas prasības.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

479. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir teritorijas, kur galvenā izmantošana ir saistīta ar apbedījumu veikšanu un ar to saistītu būvju izvietošana.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

480. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamā labiekārtojuma infrastruktūra, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

481. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie pakalpojumu objekti - tirdzniecības kioski vai stendi.

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

482. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir teritorija, kas noteikta, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu Slocenes ielejā Tukuma pilsētā.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

483. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, parks vai dārzs, pludmale, krastmala, laukums, publisko ēku pagalms, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

484. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.3.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.3.5. Citi noteikumi

485. Atļauta vienas vai vairāku ūdenstilpju veidošana, rokot jaunu gultni un uzpludinot Slocenes upes ūdeņus.

486. Ūdenstilpei jāaizņem vismaz 50 % no apzīmētās teritorijas platības. No ūdens brīvo teritoriju paredz apstādījumiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, labiekārtojuma elementiem un rotaļu laukumiem.

487. Prasības teritorijas labiekārtojumam nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai pamato būvprojektā.

4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)

4.9.4.1. Pamatinformācija

488. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas, kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas teritorijās, nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību un ainavas aizsardzību.

4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

489. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

490. Labiekārtota ārtelpa (24001): dārzs, labiekārtots parks vai mežaparks, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā mazēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

491. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

492. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas ēka vai mazēka ēdināšanas, atpūtas un fizisko aktivitāšu pakalpojumu sniegšanai.

4.9.4.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
493.     10   līdz 6 līdz 2 28 70

28. viens stāvs un jumta stāvs

4.9.4.5. Citi noteikumi

494. Izmantošanu plāno, respektējot teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības. Atļautas būves, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus tā ietverošajai ainavai.

495. Labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas identitāti. Plānoto būvju iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi, saskaņojot ar atbildīgo institūciju kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un būvvaldi.

496. Kultūras pieminekļa vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu transporta, inženierbūvju vai iekārtu izvietošana, kā arī reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

497. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un ar mežu saistīto galveno - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

498. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

499. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

500. Labiekārtota ārtelpa (24001): mežaparks, labiekārtojuma infrastruktūra, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi un citi objekti atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

501. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

502. Viensētu apbūve (11004): saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei.

503. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.

504. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

505. Sporta būvju apbūve (12005).

506. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

507. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): atļauta lauku teritorijā.

508. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

509. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
510. Mežsaimnieciska izmantošana 2 ha 29          
511. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 2 ha 29          
512. Labiekārtota ārtelpa 2 ha 29          
513. Ārtelpa bez labiekārtojuma 2 ha 29          
514. Viensētu apbūve 2 ha 29 5   līdz 9 30 līdz 2  
515. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2 ha 29 5   līdz 9 30 līdz 2  
516. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2 ha 29 5   līdz 9 30 līdz 2  
517. Sporta būvju apbūve 2 ha 29 5   līdz 9 30 līdz 2  
518. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 2 ha 29          
519. Derīgo izrakteņu ieguve 2 ha 29          
520. Inženiertehniskā infrastruktūra 2 ha 29          
521. Lauksaimnieciska izmantošana 2 ha 29          

29. lauku teritorijā - 2 ha, izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos gadījumus; pilsētā un ciemos - 5000 m2; īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās - saskaņā ar šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem
30. palīgēkai - 6 m

4.10.1.5. Citi noteikumi

522. Teritoriju, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

523. Tukuma pilsētā un ciemos aizliegta kailcirte, izņemot neproduktīvu mežaudzi.

524. Papildus noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei noteikti 2.3. nodaļā.

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

525. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

526. Viensētu apbūve (11004).

527. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

528. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

529. Labiekārtota ārtelpa (24001).

530. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

531. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

532. Vasarnīcu apbūve (11002).

533. Dārza māju apbūve (11003).

534. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

535. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

536. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

537. Sporta būvju apbūve (12005).

538. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

539. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

540. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

541. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

542. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

543. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

544. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

545. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): izņemot teritorijā ar īpašiem noteikumiem TIN12.

546. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

547. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

548. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

549. Noliktavu apbūve (14004).

550. Lidostu un ostu apbūve (14005).

551. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

552. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

553. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
554. Viensētu apbūve 2 ha 31 20   līdz 12 32 līdz 3 33 10
555. Vasarnīcu apbūve 2 ha 31 20   līdz 12 32 līdz 3 33 10
556. Dārza māju apbūve 2 ha 31 20   līdz 12 32 līdz 3 33 10
557. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2 ha 31 20   līdz 12 32   10
558. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2 ha 31 20   līdz 12 32   10
559. Kultūras iestāžu apbūve 2 ha 31 20       10
560. Sporta būvju apbūve 2 ha 31 20       10
561. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2 ha 31 20       10
562. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 31 20       10
563. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 31 20       10
564. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 2 ha 31 20       10

31. izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos gadījumus; īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās - saskaņā ar šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem
32. palīgēkai - 6 m
33. ieskaitot mansarda stāvu vai jumta stāvu

4.11.1.5. Citi noteikumi

565. Papildus noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei noteikti 2.3. nodaļā.

566. Jaunveidojamas zemes vienības minimālā fronte - 30 m. Pamatojot ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, zemes vienības minimālo fronti iespējams samazināt.

567. No jauna būvējamas biomasas koģenerācijas staciju vai lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve atļauta ne tuvāk kā 500 m no esošas dzīvojamās apbūves vai pilsētas vai ciema robežas. Attālumu atļauts samazināt, ja saņemts nekustamo īpašumu īpašnieku, kuru īpašumi atrodas minētajā attālumā, rakstveida saskaņojums.

568. Meža ieaudzēšanas vai plantāciju meža ieaudzēšana atļauta, ja saņemts meliorācijas sistēmas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums par meliorētu lauksaimniecībā izmantojamu zemi, izņemot, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem:

568.1. zemes vienības vidējais lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvais novērtējums ir lielāks par 40 ballēm;

568.2. zemes vienība atrodas Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijā (TIN6);

568.3. zemes vienība atrodas Ainaviski vērtīgā teritorijā (TIN5);

568.4. zemes vienībā atrodas bioloģiski vērtīgi zālāji.

569. Meža ieaudzēšanas un plantāciju meža ieaudzēšana atļauta, rekultivējot derīgo izrakteņu ieguves vietu.

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

570. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona ciemos, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

571. Viensētu apbūve (11004).

572. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

573. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot specializētos lopkopības kompleksus, intensīvas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksus un kažokzvēru audzēšanu.

574. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, parks, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

575. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

576. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

577. Vasarnīcu apbūve (11002).

578. Dārza māju apbūve (11003).

579. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

580. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

581. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

582. Sporta būvju apbūve (12005).

583. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

584. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

585. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas vai patversmes.

586. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

587. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

588. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

589. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

590. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

591. Noliktavu apbūve (14004).

592. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
593. Viensētu apbūve 1200 m2 40   līdz 12 34 līdz 3 35 10
594. Vasarnīcu apbūve 1200 m2 40   līdz 12 34 līdz 3 35 10
595. Dārza māju apbūve 1200 m2 40   līdz 12 34 līdz 3 35 10
596. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 40   līdz 12 34   10
597. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1200 m2 40   līdz 12 34   10

34. palīgēkai - 6 m
35. ieskaitot mansarda stāvu vai jumta stāvu

4.11.2.5. Citi noteikumi

598. Nav atļauta publiskā apbūve un vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

599. Minimālā jaunveidojamas zemes vienības fronte - 15 m.

600. Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) vai Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003), robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas platumu nosaka ne mazāku kā 3 m un joslas platuma pietiekamību pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

601. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

602. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

603. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

604. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): izņemot Tukuma pilsētā.

605. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): izņemot Tukuma pilsētā.

606. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

607. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

608. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).

609. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): izņemot Tukuma pilsētā un ciemos.

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

610. Nav atļauta patvaļīga ezeru, upju un strautu iztaisnošana, aizbēršana, gultnes padziļināšana, mākslīgu salu veidošana.

611. Papildus noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei noteikti 2.3. nodaļā.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Teritorija ar atšķirīgiem noteikumiem derīgo izrakteņu ieguvei un teritorijas izmantošanai. (TIN12)

5.1.1.1. Pamatinformācija

612. Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija ar atšķirīgiem noteikumiem derīgo izrakteņu ieguvei.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

613. Papildus Apbūves noteikumu 2.3. nodaļā noteiktajām prasībām derīgo izrakteņu ieguves vietas platība nedrīkst pārsniegt 30 % no zemes vienības platības un derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta tuvāk par 200 m no dzīvojamās mājas.

614. Teritorijā nav atļauta atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve.

5.1.2. Tukuma lidlauka gaisa kuģu pacelšanās/nolaišanās 2 km sektors (TIN13)

5.1.2.1. Pamatinformācija

615. Grafiskās daļas kartē attēlots Tukuma lidlauka gaisa kuģu pacelšanās/nolaišanās 2 km sektors.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

616. Objektiem, kurus paredzēts būvēt, ierīkot un izvietot 2 km attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa neatkarīgi no to augstuma (arī tad, ja stāda kokus), saņem atbildīgās iestādes gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā atļauju.

617. Veicot būvdarbus, nodrošina normatīviem atbilstošus trokšņu robežlielumus.

618. Ierobežojumus teritorijā nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.

5.1.3. Tukuma lidlauka gaisa kuģu pacelšanās/nolaišanās 5 km sektors (TIN14)

5.1.3.1. Pamatinformācija

619. Grafiskās daļas kartē attēlots Tukuma lidlauka gaisa kuģu pacelšanās/nolaišanās 5 km sektors

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

620. Ierobežojumus teritorijā nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.

5.1.4. Tukuma lidlauka gaisa kuģu pacelšanās/nolaišanās 15 km sektors (TIN15)

5.1.4.1. Pamatinformācija

621. Grafiskās daļas kartē attēlots Tukuma lidlauka gaisa kuģu pacelšanās/nolaišanās 15 km sektors.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

622. Ierobežojumus teritorijā nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.

5.1.5. 15 km zona ap Tukuma lidlauka kontrolpunktu (TIN16)

5.1.5.1. Pamatinformācija

623. Grafiskās daļas kartē attēlota 15 km zona ap Tukuma lidlauka kontrolpunktu.

5.1.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.5.3. Citi noteikumi

624. Ierobežojumus teritorijā nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.

5.1.6. 5 km zona ap Tukuma lidlauka kontrolpunktu (TIN17)

5.1.6.1. Pamatinformācija

625. Grafiskās daļas kartē attēlota 5 km zona ap Tukuma lidlauka kontrolpunktu.

5.1.6.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.6.3. Citi noteikumi

626. Saņem atbildīgās iestādes gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā atļauju būvēt, ierīkot un izvietot būves, kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu.

627. Ierobežojumus teritorijā nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.

5.1.7. Teritorija, kur atļauts uzstādīt mikro vēja ģeneratoru (TIN18)

5.1.7.1. Pamatinformācija

628. Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija Tukuma pilsētā, kur atļauts uzstādīt mikro vēja ģeneratoru.

5.1.7.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.7.3. Citi noteikumi

629. Atļauts uzstādīt mikro vēja ģeneratoru ar jaudu līdz 3 kW.

5.1.8. Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība (TIN19)

5.1.8.1. Pamatinformācija

630. Grafiskās daļas kartē attēlotas teritorijas, kurās aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība.

5.1.8.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.8.3. Citi noteikumi

631. Teritorijā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

5.3.1. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3)

5.3.1.1. Pamatinformācija

632. Grafiskās daļas kartēs attēlotas teritorijas, kurās pirms konkrēta attīstības priekšlikuma īstenošanas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādā detālplānojumu, detalizējot teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās prasības.

5.3.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.3.1.3. Citi noteikumi

633. Atļauts veikt esošo būvju atjaunošanu vai pārbūvi, inženierbūvju vai palīgēku būvniecību vai nožogotu atklātu uzglabāšanu, nemainot teritorijas izmantošanas veidu. Šādos gadījumos nav nepieciešama detālplānojuma izstrāde.

634. Īpašie nosacījumi detālplānojuma izstrādei Slocenes senlejā un labā krasta nogāzē Tukuma pilsētā:

634.1. teritorijas plānošu veic, vērtējot teritoriju kopumā, veidojot pievilcīgu ainavu no Slocenes labā krasta nogāzēm uz vecpilsētu un citām pilsētas daļām;

634.2. pirms detālplānojuma izstrādes veic detālu ģeoloģisko izpēti teritorijām, kur obligāti nepieciešama inženiertehniskā sagatavošana. Izpēti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka inženierizpētes noteikumus būvniecībā;

634.3. jaunveidojamas apbūves zemes vienības nedrīkst veidot tuvāk par 20 m no Slocenes krasta un 15 m no gājēju celiņa/zonas teritorijā, kas kalpos kā dabas teritoriju savienojoša gājēju zona. Upi un dabas teritoriju gar to vismaz 20 m no katra tās krasta saglabā publiski pieejamu.

634.4. pirms ēku būvniecības pēc iespējas veic gaisvadu elektrolīniju pārlikšana kabeļlīnijās;

634.5. izstrādājot detālplānojumu, teritorijā, kur nav izveidota ielu infrastruktūra un nav izveidota apbūve, ne mazāk kā 20 % no sadalāmās zemes vienības teritorijas paredz ārtelpai - ielu, ceļu, apstādījumu un inženiertīklu ierīkošanai. Prasību piemēro, ciktāl tā nav pretrunā ar citām apbūves noteikumu prasībām, kas nosaka lielāku brīvās teritorijas īpatsvaru;

634.6. visās apbūves teritorijās pieļaujama tikai centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija.

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

635. Grafiskās daļas kartēs attēlotas vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas un objekti (TIN4) saskaņā ar 11. pielikumu.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

636. Saglabā raksturīgo vidi - reljefu, apstādījumus, apzaļumojumu un apbūves raksturu, koku grupas un alejas, savvaļas puķu audzes, kā arī raksturīgos skatu punktus uz kultūrvēsturiskajiem objektiem un dabas ainavām.

637. Kultūrvēsturiski nozīmīgas būves (vecākas par 50 gadiem) atjaunošanu vai pārbūvi veic, saglabājot vēsturiskās apbūves mērogu un izvirzot augstas prasības gan telpiskajiem risinājumiem, gan arhitektoniskajām kvalitātēm. Nav pieļaujama jaunas vēsturiskajai apbūves funkcijai neatbilstošas apbūves veidošana.

638. Pārbūvējot vai remontējot kultūrvēsturiski nozīmīgu būvi, nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu ailu kompozicionālā dalījuma izmaiņas. Jaunām piebūvēm pie esošām ēkām jārespektē apkārtējās vēsturiskās apbūves tradīcijas.

639. Vēsturisko ēku oriģinālie logi, durvis un kāpnes restaurē, nomaiņa pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Vēsturiskajās ēkās nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo autentiskas iepriekšējām durvīm vai kāpnēm.

640. Vēsturisko ēku fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.

641. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina, ka apstrādājot lauksaimniecībā izmantojamo zemi vai pārbūvējot ceļu, netiek traumēta koku sakņu sistēma vai stumbrs. Aizsargājamu koku nepieciešamības gadījumā norobežo ar žogu.

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

642. Grafiskās daļas kartēs attēlotas ainaviski vērtīgas teritorijas, kurās aizliegtas darbības, kuru rezultātā notiek nevēlamas ainavas struktūras izmaiņas, piemēram, nozīmīgu skatu punktu un perspektīvu aizsegšana ar būvēm, apstādīšana ar kokiem vai būtiska reljefa pārveidošana.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

643. Ainaviski vērtīgās teritorijas aizsardzībai ievēro nosacījumus:

643.1. saglabā apkārtnei raksturīgo ainavu un skatu leņķus no autoceļiem;

643.2. uzsākot detālplānojuma izstrādi vai būvniecības projektēšanu, būvvaldei ir tiesības pieprasīt veikt ainavas izpēti;

643.3. jaunbūvējamas ēkas pēc iespējas nosedz ar koku un krūmu stādījumiem;

643.4. jaunveidojamas zemes vienības minimālā platība - 5 ha;

5.5.2. Viesatas upesloku dabas taka (TIN51)

5.5.2.1. Pamatinformācija

644. Grafiskās daļas kartē attēlota ainaviski vērtīga teritorija "Viesatas upesloku dabas taka" (TIN51).

5.5.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.2.3. Citi noteikumi

645. Ainaviski vērtīgās teritorijas aizsardzībai ievēro nosacījumus:

645.1. aizsargā un saglabā dabas daudzveidību;

645.2. saglabā apkārtnei raksturīgo ainavu un ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus;

645.3. aizliegtas darbības, kuru rezultātā notiek nevēlamas ainavas struktūras izmaiņas, piemēram, reljefa pārveidošana, nozīmīgu skatu punktu aizsegšana;

645.4. aizliegts veikt kailcirtes 50 metrus platā joslā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus un papildus noteikumus.

645.5. teritorijā atļauts veikt meža kopšanas un sanitārās cirtes.

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

5.6.1. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN6)

5.6.1.1. Pamatinformācija

646. Grafiskās daļas kartēs attēlotas vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijas - zemes vienības, kuru zemes kvalitātes novērtējums nav zemāks par 50 ballēm un nogabala platība nav mazāka par 50 ha.

5.6.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.6.1.3. Citi noteikumi

647. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijās (TIN6) nav atļauta meža vai plantāciju meža ieaudzēšana un derīgo izrakteņu ieguve.

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71)

5.7.1.1. Pamatinformācija

648. Valsts galvenā autoceļa A10 Rīga - Ventspils pārbūvei nepieciešamā teritorija.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

649. Teritorijas robežas precizē atbilstoši būvprojektam.

650. Jebkurai jaunai būvniecībai būvniecības ieceri saskaņo ar Satiksmes ministriju.

5.7.2. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN72)

5.7.2.1. Pamatinformācija

651. Perspektīvais pašvaldības ceļa novietojums bijušās Vilksalas muižas centra teritorijā grafiskās daļas kartē attēlots kā vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN72).

5.7.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.2.3. Citi noteikumi

652. Jebkuras būves, kas nav tehniskā apbūve, atļautas vienīgi kā īslaicīgas lietošanas būves ar termiņu līdz pieciem gadiem vai līdz transporta infrastruktūras objekta būvniecībai, ja tā tiek īstenota.

653. Izskatot būvniecības pieteikumu, pašvaldība informē būvniecības pieteicēju par atļauto īstermiņa izmantošanu, nosakot būvētāja riskus un atbildību par būves nojaukšanu pēc šā termiņa beigām. Līdzekļi, kas ieguldīti īstermiņa attīstībai un būvju nojaukšanai, netiek kompensēti.

654. Pēc plānotā infrastruktūras objekta nodošanas ekspluatācijā, teritorijas izmantošanu ārpus inženierbūvēm nosaka saskaņā ar grafiskās daļas kartē noteikto funkcionālo zonējumu, kas nav uzskatāmi par teritorijas plānojuma grozījumiem.

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

5.8.1. Degradēta teritorija (TIN8)

5.8.1.1. Pamatinformācija

655. Kā degradēta teritorija noteikta vieta (teritorija, ēka vai ēku komplekss), ar bojātu zemes virskārtu, pamestas ēkas vai saimnieciskās darbības teritorijas, kurām ir negatīva kumulatīva ietekme uz apkārtējām apbūves teritorijām un vidi.

5.8.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.8.1.3. Citi noteikumi

656. Grafiskās daļas kartēs attēlotajās degradētajās teritorijās:

656.1. teritorijā zonā Lauktehnika - Tukums II:

656.1.1. veic industriālās teritorijas sakārtošanu starp Kandavas un Stacijas ielām - Stacijas ielas pārbūvi, ūdensvada, kanalizācijas un citu ārējo inženiertīklu izbūvi;

656.1.2. veic Rūdas, Vilkājas un Kūdras ielu pārbūvi un tehniskās infrastruktūras - ūdensvada, kanalizācijas un citu ārējo inženiertīklu izbūvi;

656.2. teritorijā zonā Melnezera iela - Laustiķis veic jaunas ielas izbūvi no Melnezera ielas līdz Klusai ielai, kā arī ūdensvada, kanalizācijas un citu ārējo inženiertīklu izbūvi;

656.3. teritorijā Pauzera pļavā - veic infrastruktūras izveidi, izbūvējot ielu, ūdensvadu, kanalizāciju un citus ārējos inženiertīklus.

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

Nenosaka

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. NOTEIKUMI KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAI

657. Kultūras pieminekļu, izņemot arheoloģisko pieminekļus, un to aizsardzības zonu teritorijās plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības - telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.

658. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.

659. Jebkādu teritorijas izmantošanu kultūras pieminekļu aizsardzības zonā plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.

660. Detālplānojumos un būvprojektos iekļauj informāciju par teritorijā esošajiem dižakmeņiem.

661. Senkapus dabā atzīmē ar īpašām piemiņas zīmēm. Teritorijas apbūve nav pieļaujama.

662. Pirms būvniecības, meliorācijas, ceļu būves, teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas un citu saimniecisko darbu uzsākšanas šo darbu veicējs nodrošina kultūras vērtību apzināšanu paredzamo darbu zonā.

663. Svarīgākie aizsargājamie pilsētbūvnieciskie elementi pilsētbūvniecības pieminekļa "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā ir:

663.1. apbūves plānojuma struktūra;

663.2. telpiskais izveidojums;

663.3. ainava un tās mērogs;

663.4. panorāmas un siluets;

663.5. apzaļojumu sistēma;

663.6. laukumu apbūve un to telpiskais izkārtojums;

663.7. kvartālu telpiskā organizācija;

663.8. ēku iekšpagalmi;

663.9. seno būvju konstrukcijas kultūras slānī;

663.10. raksturīgais reljefs un ūdeņi, apbūvētas vides saistība ar dabisko vidi;

663.11. ēku proporcijas;

663.12. ēku fasādes elementi.

664. Veicot būvniecību un saimniecisko darbību pilsētbūvniecības pieminekļa "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā, ievēro šādus nosacījumus:

664.1. kā kultūrvēsturisku vērtību iespēju robežās saglabā esošo ielu tīklu, ielas segumu, profilu, apstādījumus, žogus un to izvietojumu, labiekārtojumu;

664.2. esošās vēsturiskās apbūves mērogu un raksturu, kā arī tās izvietojumu attiecībā pret ielu;

664.3. izvieto tikai vēsturiska izskata apgaismes stabus, kuru izskatu saskaņo būvvaldē;

664.4. izmaiņas ielu profilā un segumos ir pieļaujamas, samērīgi izvērtējot izmaiņu nepieciešamības pamatojumu kopsakarībā ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas interesēm;

664.5. zemes vienības veido atbilstoši konkrētajā kvartālā raksturīgajam, dominējošajam zemes;

664.6. Tukuma pilsētas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā aizliegts žogiem izmantot metāla sietu, izņemot sporta būvju nožogošanai;

664.7. kvartālos ar perimetrālu apbūvi saglabā apbūves veidu;

664.8. pārbūvējot vai atjaunojot ēkas ielas malā, tās pārbūvē vai atjauno atbilstoši vides kontekstam, pēc iespējas saglabājot vēsturiskās iezīmes un iepriekšējo veidolu;

664.9. jumta segumos atļauta tikai māla, betona un bitumena dakstiņu vai gludā un profilētā metāla materiālu lietošana, jumta seguma materiāls un tā krāsa nedrīkst imitēt citam materiālam piemītošu faktūru un krāsu, un nav atļauts uzstādīt uz jumta saules enerģijas baterijas;

664.10. logu un ārdurvju nomaiņas gadījumā koka mājās atļauts tos aizvietot tikai ar koka logu rāmjiem un koka durvīm, saglabājot to vēsturisko dalījumu;

664.11. atjaunojot vai pārbūvējot koka ēku fasādes, aizliegts likvidēt vai vienkāršot apdares elementus, iebūvēt plastmasas logus, izmantot fasāžu apmetumu, izņemot, ja tiek atjaunots esošs kaļķu apmetums, nodrošinot pietiekamu gaisa caurlaides spēju;

664.12. jaunbūves projektē un būvē tā, lai tās iekļautos apkārtējā apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus;

664.13. jaunbūves projekta risinājuma pamatojumam būvprojekta sastāvā sagatavo apkārtējās apbūves pilsētbūvniecisko analīzi ielas telpu ietverošo kvartālu mērogā;

664.14. jaunu apbūvi atļauts veidot neapbūvētās vai daļēji apbūvētās zemes vienībās, ja to pieļauj attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktie apbūves parametri;

664.15. jaunas apbūves gadījumā ievēro bijušās vai blakus esošo ēku proporcijas (augstuma un ēkas platuma proporcija, fasādes un jumta proporcija), galvenās augstumu atzīmes (jumta augstums, dzegas augstums, logu un durvju augstumi, dekoratīvo elementu augstumi), un ēkas apdarē lieto raksturīgus dekoratīvos elementus;

664.16. veidojot jaunus un pārveidojot esošos apstādījumus, saglabā vēsturisko teritorijas apstādījumu veidu un raksturu.

7.2. PAŠVALDĪBAS KOMPETENCĒ ESOŠĀS APGRŪTINĀTĀS TERITORIJAS

665. Grafiskajā daļā, atbilstoši mēroga noteiktībai, noteiktas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas:

665.1. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (12. pielikums).

665.2. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām (18. pielikums);

665.3. mežu aizsargjoslas ap pilsētu;

665.4. aizsargjoslas gar ielām (6. pielikums), pašvaldības ceļiem un valsts autoceļiem (14. pielikums);

665.5. aizsargjoslas gar dzelzceļiem, tai skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus:

665.5.1. pilsētā un ciemos - 50 m uz katru pusi no malējās sliedes vai ne mazāk kā nodalījuma joslas platumā, izņemot dzelzceļa aizsargjoslu Tukuma pilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežās, kur tā sakrīt ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslu;

665.5.2. ārpus apdzīvotām vietām - 100 m uz katru pusi no malējās sliede vai ne mazāk kā nodalījuma joslas platumā.

666. aizsargjoslas ap kapsētām (kapsētu saraksts 10. pielikumā)

667. aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm.

 

PIELIKUMI

1.PIELIKUMS. ĒKAS AUGSTUMA NOTEIKŠANA

1. pielikums

 

2.PIELIKUMS. PAGALMI

2. pielikums

 

3.PIELIKUMS. DZĒSTS

3. pielikums

 

4.PIELIKUMS. REDZAMĪBAS BRĪVLAUKI

4. pielikums

 

5.PIELIKUMS. DZĒSTS

5. pielikums

 

6.PIELIKUMS. TUKUMA NOVADA IELU UN CEĻU KLASIFIKĀCIJA UN SARKANĀS LĪNIJAS

6. pielikums

 

7.PIELIKUMS. DZĒSTS

7. pielikums

 

8.PIELIKUMS. DZĒSTS

8. pielikums

 

9.PIELIKUMS. DZĒSTS

9. pielikums

 

10.PIELIKUMS. KAPSĒTU SARAKSTS

10. pielikums

 

11.PIELIKUMS. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKAS TERITORIJAS

11. pielikums

 

12.PIELIKUMS. ŪDENSOBJEKTU AIZSARGJOSLAS

12. pielikums

 

13.PIELIKUMS. DZĒSTS

13. pielikums

 

14.PIELIKUMS. AIZSARGJOSLAS GAR VALSTS AUTOCEĻIEM UN PAŠVALDĪBAS CEĻIEM UN MINIMĀLĀ AUTOCEĻA NODALĪJUMA JOSLA

14. pielikums

 

15.PIELIKUMS. DZĒSTS

15. pielikums

 

16.PIELIKUMS. DZĒSTS

16. pielikums

 

17.PIELIKUMS. DZĒSTS

17. pielikums

 

18.PIELIKUMS. AIZSARGJOSLAS AP ŪDENS ŅEMŠANAS VIETĀM

18. pielikums

 

19.PIELIKUMS. IETEICAMIE IELU ŠĶĒRSPROFILI

19. pielikums

 

20.PIELIKUMS. MINIMĀLIE ATTĀLUMI NO BŪVĒM LĪDZ KOKIEM UN KRŪMIEM

20. pielikums

 

21.PIELIKUMS. AGLOMERĀCIJA

21. pielikums

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Tukuma novada domes 2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12 "Tukuma novada .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Tukuma novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 10Pieņemts: 26.01.2022.Stājas spēkā: 18.02.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 34, 17.02.2022. OP numurs: 2022/34.47
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
329838
18.02.2022
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)