1. Noteikumi nosaka minimālās darba drošības un veselības aizsardzības prasības medicīniskās palīdzības sniegšanai uz kuģa un darba aizsardzības prasības attiecībā uz medicīnisko aprūpi uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu.

2. Noteikumu prasības neattiecas uz karakuģiem.

3. Šo noteikumu izpratnē kuģi, kas kuģo ar Latvijas karogu, tiek iedalīti šādās kategorijās:

3.1. A kategorija – jūras kuģi un tāljūras zvejas kuģi, kuriem nav kuģošanas rajona vai ilguma ierobežojumu;

3.2. B kategorija – jūras kuģi un jūras zvejas kuģi, kuru kuģošanas rajons ir līdz 150 jūras jūdzēm no patvēruma ostas. Šajā kategorijā ietilpst arī velkoņi, kravas kuģi, zvejas kuģi, kuriem ir noteikts konkrēts kuģošanas rajons – Baltijas jūra;

3.3. C kategorija – ostas kuģi, iekšējo ūdeņu kravas un pasažieru kuģi, zvejas kuģi, kuri kuģo iekšējos ūdeņos vai jūrā ne vairāk kā 20 jūras jūdžu attālumā no krasta, kā arī kuģošanai jūrā paredzētie atpūtas kuģi, kas iesaistīti komercdarbībā.

4. Kuģa īpašnieks šo noteikumu izpratnē ir kuģa reģistrētais īpašnieks. Ja kuģis uz laiku ir nofraktēts vai uz līguma pamata to pilnībā vai daļēji pārvalda fiziska vai juridiska persona, kas nav reģistrētais īpašnieks, par īpašnieku uzskata fraktētāju vai attiecīgo fizisko vai juridisko personu.

5. Kuģa apkalpes loceklis šo noteikumu izpratnē ir jebkura uz kuģa nodarbināta persona, ieskaitot praktikantus. Par kuģa apkalpes locekļiem nav uzskatāms krasta personāls, kas veic darbu uz kuģa piestātnē, un ostas loči.

6. Uz katra kuģa ir kuģa kategorijai atbilstošs medicīniskais aprīkojums. Medicīniskajā aprīkojumā ir medikamenti, medicīnas ierīces un pretlīdzekļi, kas atbilst vismaz šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajām prasībām. Pretlīdzeklis šo noteikumu izpratnē ir viela, ko lieto vienas vai vairāku Starptautiskajā jūras bīstamo kravu kodeksa (turpmāk – IMDG kodekss) bīstamo vielu sarakstā iekļauto vielu bīstamās vai kaitīgās iedarbības novēršanai vai ārstēšanai.

7. Medicīniskā aprīkojuma daudzums ir atkarīgs no reisa veida, apmeklējamām ostām, ceļa mērķa, reisa ilguma, reisa laikā veicamā darba vai darbu veida, kravas veida un apkalpes locekļu skaita. Nepieciešamais medicīniskā aprīkojuma daudzums uz kuģa atbilst 2006. gada Konvencijas par darbu jūrniecībā ar grozījumiem (turpmāk – MLC konvencija) B4.1. norādījumā minētās Starptautiskās medicīnas rokasgrāmatas kuģiem (International Medical Guide for Ships) prasībām.

8. Ja kuģis pārvadā IMDG kodeksā minētās bīstamās vielas, neatkarīgi no pārvadāšanas veida (arī ja pārvadā atkritumu vai kravas atlikumu veidā), medicīniskais aprīkojums atbilst IMDG kodeksa pielikuma "Medicīniskās pirmās palīdzības rokasgrāmata lietošanai avārijās, kurās iesaistītas bīstamas kravas" 14. papildinājumā "Medikamentu un aprīkojuma saraksts" noteiktajām prasībām.

9. Kuģa medicīniskajā aprīkojumā ietilpstošos medikamentus, medicīniskās ierīces un pretlīdzekļus uzskaita kapteiņa apstiprinātajā sarakstā, kas atbilst vismaz šo noteikumu 2. pielikumā minētajām vispārējām prasībām kuģu medicīniskā aprīkojuma pārbaudei. Medicīnisko aprīkojumu uztur lietošanas kārtībā un, ja nepieciešams, papildina un atjauno iespējami īsākā laikā.

10. Uz kuģa, kura bruto tilpība pārsniedz 500 un uz kura ir 15 vai vairāk personu liela apkalpe, un kurš dodas reisos, kas ir ilgāki par trim dienām, ierīko atsevišķu telpu (lazareti), kurā ir iespējams nodrošināt medicīnisko aprūpi atbilstošos sadzīves un higiēnas apstākļos. Lazareti nedrīkst izmantot jūrnieku pastāvīgai izmitināšanai.

11. Ja uz kuģa ir 100 apkalpes locekļu vai vairāk un kuģis veic starptautiskus reisus ilgāk par 72 stundām, uz tā ir sertificēts ārsts, kas atbild par kuģa apkalpes locekļu medicīnisko aprūpi.

12. Uz šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajiem kuģiem atrodas MLC konvencijas B4.1 norādījumā minētā Starptautiskā medicīnas rokasgrāmata kuģiem (International Medical Guide for Ships).

13. Uz šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajiem kuģiem, kas pārvadā IMDG kodeksā minētās bīstamās vielas, atrodas IMDG kodeksa pielikums "Medicīniskās pirmās palīdzības rokasgrāmata lietošanai avārijās, kurās iesaistītas bīstamas kravas".

14. Šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētie kuģi uztur pastāvīgi atjauninātu to radiostaciju sarakstu, kuras sniedz medicīniskās palīdzības konsultācijas kuģu apkalpes locekļiem jūrā.

15. Katrā uz kuģa esošajā glābšanas laivā, piepūšamajā glābšanas plostā un glābējlaivā ir pirmās medicīniskās palīdzības komplekts ūdensdrošā iepakojumā ar pievienotu lietošanas instrukciju uz ūdensnecaurlaidīga papīra. Pirmās medicīniskās palīdzības komplekta saturs atbilst 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) un Starptautiskajā glābšanas līdzekļu kodeksā noteiktajām prasībām.

16. Šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto kuģu kambīzē un mašīntelpā ir pirmās palīdzības aptieciņa, kuras saturs atbilst normatīvajos aktos par pirmās palīdzības aptieciņas saturu un medicīnisko materiālu minimumu noteiktajām prasībām. Pirmās palīdzības aptieciņas atrodas viegli pieejamās vietās un ir skaidri apzīmētas.

17. Ja uz kuģa ir ķīmisko vielu noliktava, tajā ir aizsargapģērbs, sejas maskas un aizsargcimdi, kā arī pieejams ūdens vai cits atbilstošs šķidrums acu un ādas noskalošanai no ķīmiskām vielām. Noliktavā ir izvietotas tajā esošo ķīmisko vielu drošības datu lapas.

18. Par medicīniskā aprīkojuma atbilstību šo noteikumu prasībām un ar medicīnisko aprīkojumu saistīto izmaksu segšanu ir atbildīgs kuģa īpašnieks vai kuģošanas sabiedrība, kura pārvalda kuģi saskaņā ar Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasībām.

19. Kuģa īpašnieks vai kuģošanas sabiedrība nodrošina, ka uz kuģa esošajam medicīniskajam aprīkojumam ir pievienota lietošanas instrukcija.

20. Par medicīniskā aprīkojuma pārraudzību ir atbildīgs kuģa kapteinis. Kuģa kapteinis var deleģēt pienākumu rūpēties par medicīniskā aprīkojuma atbilstošu izmantošanu un uzturēšanu vienam vai vairākiem kuģa virsniekiem.

21. Personas, kuras strādā vai apgūst praksi uz kuģa, ir apmācītas atbilstoši 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar grozījumiem) (turpmāk – STCW konvencija) A-VI/1-3 sadaļā noteiktajām kompetencēm par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumā.

22. Kapteinis, kā arī virsnieks, kuram deleģēts pienākums rūpēties par medicīnisko aprīkojumu, reizi piecos gados apgūst speciālās kompetences atbilstoši STCW konvencijas A-VI/4 sadaļā noteiktajām prasībām. Uz katra šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētā kuģa papildus kapteinim jābūt vismaz vienam virsniekam, kurš ir apguvis attiecīgo apmācības kursu.

23. Neatliekamā medicīniskā palīdzība kuģu apkalpes locekļiem tiek nodrošināta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrā (MRCC) ir pieejami tālruņu numuri, lai sazinātos ar ārstniecības iestādēm, kas nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kā arī atsevišķām ārstniecības personām, kurām ir pieredze jūras medicīnas jautājumos un kuras sniedz konsultācijas arī telefoniski kuģu apkalpes locekļiem jūrā. Ja nepieciešama medicīniska konsultācija, MRCC nodrošina savienojumu ar minēto ārstniecības iestādi.

23.¹ Kuģa apkalpes locekļiem, kuriem nepieciešama tūlītēja medicīniskā aprūpe (piemēram, jebkura nopietna trauma vai slimība, tai skaitā tāda, kas var izraisīt pagaidu vai pastāvīgu invaliditāti, jebkura infekcijas slimība, kas rada pārnešanas risku citiem kuģa apkalpes locekļiem, jebkurš ievainojums, kas saistīts ar kaulu lūzumiem, spēcīgu asiņošanu, smagiem apdegumiem, zobu bojājumi vai iekaisumi, stipras sāpes, kuras nav iespējams remdēt uz kuģa, ņemot vērā kuģa kuģošanas īpatnības, piemērotu pretsāpju līdzekļu pieejamību un to ilgstošas lietošanas ietekmi uz veselību, pašnāvības risks vai telemedicīnas konsultāciju dienests iesaka ārstēšanos krastā), tiek nodrošināta tūlītēja nokāpšana no kuģa un piekļuve ārstniecības iestādēm krastā, lai saņemtu atbilstošu ārstēšanu.

(MK 12.11.2024. noteikumu Nr. 709 redakcijā)

24. Ar kuģa apkalpes locekļu rakstveida piekrišanu un lai uzlabotu konsultāciju kvalitāti, ārstniecības iestādē tiek uzglabāta kuģa apkalpes locekļu medicīniskā dokumentācija. Šī dokumentācija ir konfidenciāla.

25. Kuģu karoga valsts uzraudzības ietvaros valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas kuģu kontroles inspektors katru gadu veic kuģu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai uz Latvijas kuģiem tiek ievērotas šādas prasības:

25.1. medicīniskais aprīkojums atbilst šo noteikumu prasībām;

25.2. šo noteikumu 9. punktā minētais kapteiņa apstiprinātais saraksts tiek laikus atjaunots un ir ievēroti medikamentu derīguma termiņi;

25.3. medicīniskais aprīkojums tiek uzglabāts atbilstoši lietošanas instrukcijā noteiktajām prasībām.

26. Šo noteikumu 25. punktā minētās pārbaudes var veikt arī Veselības inspekcijas pārstāvji, veicot kuģu sanitārās pārbaudes vai saņemot informāciju par iespējamām neatbilstībām.

27. Kuģa piepūšamo glābšanas plostu pirmās medicīniskās palīdzības komplektus pārbauda un, ja nepieciešams, nomaina to regulārās pārbaudes laikā, kuras veic kuģa piepūšamā glābšanas plosta ražotājs vai tā atzītie pārstāvji saskaņā ar normatīvo aktu par jūras kuģu aprīkojumu.

28. Glābšanas laivu un glābējlaivu medicīnisko aprīkojumu pārbauda saskaņā ar SOLAS konvencijas un Starptautiskā glābšanas līdzekļu kodeksa prasībām.

29. Kuģa īpašnieks vai kuģošanas sabiedrība, ja tā ir pārņēmusi kuģa īpašnieka atbildību saskaņā ar ISM kodeksu, ir atbildīga par kuģa darba drošības instrukciju izstrādi un pilnvērtīgu un sistemātisku to ieviešanu uz kuģiem, kā arī par regulāru apkalpes iepazīstināšanu ar šīm instrukcijām.

29.¹ Kuģa īpašnieks vai kuģošanas sabiedrība nodrošina saprātīgus piesardzības pasākumus, lai novērstu nelaimes gadījumus darbā, traumas un slimības uz kuģa, tostarp nodrošinot visus nepieciešamos atbilstoša izmēra individuālos aizsardzības līdzekļus un pasākumus, lai samazinātu un novērstu kaitīgu apkārtējās vides faktoru un ķīmisko vielu iedarbības riskus, kā arī traumu vai slimību risku, kas var rasties, izmantojot iekārtas un mehānismus uz kuģa.

(MK 12.11.2024. noteikumu Nr. 709 redakcijā)

30. Kuģa darba drošības instrukcija ir balstīta uz normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, kā arī uz MLC konvencijas A4.3. standarta prasībām un tajā iekļauj vismaz:

30.1. vispārējos un kuģa darba drošības un arodveselības noteikumus;

30.2. kuģa konstruktīvo aprakstu, tai skaitā par kuģa mehānismiem un piekļuves līdzekļiem kuģim;

30.3. darba vides risku novērtējumu, tai skaitā to risku novērtējumu, kas saistīti ar azbestu saturošu materiālu lietošanu uz kuģa;

30.4. informāciju par ietekmes sekām, ko atstāj karstas un aukstas temperatūras virsmas uz jūrniekiem, kuri nonāk saskarē ar šīm virsmām;

30.5. informāciju par ietekmes sekām, ko atstāj troksnis un vibrācija darba vietā un dzīvojamās telpās;

30.6. informāciju par citu, šo noteikumu 30.5. apakšpunktā neminētu apkārtējās vides faktoru ietekmes sekām darba vietā un dzīvojamās telpās, tai skaitā smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmu ietekmes sekām;

30.7. īpašus drošības pasākumus darbam uz klāja un kuģa telpās, tai skaitā kambīzēs, mašīntelpās un kravas telpās;

30.8. drošības pasākumus kravu un aprīkojuma iekraušanas un izkraušanas darbiem;

30.9. pasākumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības nodrošināšanai uz kuģa;

30.10. drošības pasākumus tauvošanās laikā un darbā ar enkuriekārtu;

30.11. drošības pasākumus darbam ar bīstamajām kravām un balastu;

30.12. norādījumus jūrnieku individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanai;

30.13. īpašus drošības pasākumus darbam slēgtās telpās, augstumā un aiz borta;

30.14. informāciju par noguruma ietekmi uz jūrnieka fiziskās un garīgās veselības stāvokli;

30.15. informāciju par alkohola un narkotiku ietekmes sekām;

30.16. HIV/AIDS profilakses un aizsardzības pasākumus;

30.17. rīcības plānu ārkārtas un avāriju gadījumos;

30.18. drošības zīmju un cita veida zīmju izmantošanas nosacījumus;

30.19. ziņošanas kārtību par visiem darba negadījumiem un traumām.

31. Kuģa īpašnieks vai kuģošanas sabiedrība nodrošina kuģa apkalpes locekļu apmācību darba drošības jomā, kā arī nodrošina darbinieka instruktāžu pirms darba pienākumu uzsākšanas uz kuģa, kā arī pirms paaugstinātas bīstamības darbiem. Kuģa apkalpes instruktāžas tiek veiktas saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajiem aktiem.

32. Kuģa īpašnieks vai kuģošanas sabiedrība apgādā kuģi ar līdzekļiem, kas nepieciešami, lai kapteinis varētu veikt ar darba drošību saistītos pienākumus uz kuģa.

33. Kuģa īpašnieks un kuģošanas sabiedrība nedrīkst veikt darbības, kuru dēļ kuģa apkalpe ir spiesta neievērot darba drošības prasības.

34. Kuģa apkalpei ir pienākums ievērot kuģa īpašnieka vai kuģošanas sabiedrības izstrādātās un ieviestās darba drošības instrukcijas, kā arī ostas un termināļu darba drošības noteikumus.

35. Kuģa kapteinis ir atbildīgs par darba drošības instrukciju ievērošanu uz kuģa, kā arī par ziņošanu kuģa īpašniekam vai kuģošanas sabiedrībai par darba drošības pārkāpumiem un negadījumiem saskaņā ar kuģa darba drošības instrukciju.

36. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 1. jūlija noteikumus Nr. 359 "Noteikumi par drošības un veselības aizsardzības prasībām un medicīnisko aprūpi uz kuģiem" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 100. nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992. gada 31. marta Direktīvas 92/29/EEK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem;

2) Komisijas 2019. gada 24. oktobra Direktīvas 2019/1834, ar ko groza Padomes Direktīvas 92/29/EEK II un IV pielikumu attiecībā uz tehniskiem pielāgojumiem.