Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Smiltenes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 18/21

Smiltenē 2021. gada 24. novembrī
Kārtība, kādā Smiltenes novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā
Apstiprināti ar Smiltenes novada pašvaldības domes
2021. gada 24. novembra lēmumu Nr. 351 (prot. Nr. 14, 67. §)

Precizēti ar Smiltenes novada pašvaldības domes
2022. gada 11. janvāra lēmumu Nr. 5 (prot. Nr. 1, 5. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas
9. punktu, 43. panta trešo daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā
" 6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,
14. panta pirmās daļas 6. punktu, astoto daļu, 15. pantu,
17. panta otro daļu, 19. pantu, 21.7 pantu
(Grozīts ar Smiltenes novada domes 27.04.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 14/22)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Smiltenes novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) sniedz palīdzību Smiltenes novada iedzīvotājiem dzīvojamo telpu jautājuma risināšanā (turpmāk – Palīdzība).

2. Noteikumos paredzēto Palīdzību var saņemt Pašvaldības attiecīgajā Palīdzības reģistrā reģistrētās personas, kuras savu dzīvesvietu ir deklarējušas Pašvaldības administratīvajā teritorijā, ievērojot likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Palīdzības likums) paredzētos izņēmumus.

3. Pašvaldība šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā Personām sniedz sekojošu Palīdzību:

3.1. izīrē Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas;

3.2. izīrē sociālos dzīvokļus;

3.3. nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu;

3.4. veic īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu.

4. Lēmumu par Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšanu konkrētai Personai, lēmumu par Personas reģistrēšanu Palīdzības saņemšanai, izslēgšanai no Palīdzības reģistra, lēmumu par īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu, kā arī par Palīdzības sniegšanas secību, ņemot vērā konkrētos apstākļus, pieņem Smiltenes novada Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

5. Komisijai ir tiesības atteikt Personai šo Noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto palīdzības veidu Palīdzības likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumā, ja:

5.1. persona labprātīgi izbeigusi īres tiesiskās attiecības Dzīvojamo telpu īres likuma 20. pantā noteiktajā kārtībā;

5.2. ja pirms Palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savas vai īrētās dzīvojamās telpas tehnisko stāvokli, pamatojoties uz apsekošanas aktu, ko veicis ēkas apsaimniekotājs, izīrētājs vai Komisija;

5.3. piecu gadu laikā pēc tam, kad personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas bojāšanu un vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpšanu;

5.4. piecu gadu laikā pēc tam, kad personas dzīvojamās telpas īres līgums tika izbeigts sakarā ar īres maksas un maksas par pakalpojumiem parādu;

5.5. piecu gadu laikā pēc tam, kad persona iegādāto dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) īpašumu labprātīgi atsavinājusi, ieķīlājusi, sadalījusi vai apgrūtinājusi ar lietu tiesībām un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu.

II. Reģistrācijas kārtība Pašvaldības Palīdzības saņemšanai

6. Persona, kura vēlas saņemt Palīdzību, iesniedz Pašvaldībā Komisijai adresētu iesniegumu, norādot nepieciešamo palīdzības veidu un pievieno sekojošus dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga reģistrēties uz Noteikumu 3. punktā paredzēto Palīdzību:

6.1. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

6.2. politiski represētas personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

6.3. repatrianta statusu apliecinošu dokumenta un arhīva izziņas par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas kopijas, uzrādot oriģinālus;

6.4. tiesas sprieduma, izīrētāja rakstiska uzteikuma vai cita juridiski pamatota dokumenta par piespiedu izlikšanu no esošās dzīvesvietas kopiju, uzrādot oriģinālu;

6.5. rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

6.6. brīvības atņemšanas vietas izdotās noteiktā parauga izziņas, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks kopiju, uzrādot oriģinālu;

6.7. bērna dzimšanas apliecības kopijas vai bāriņtiesas lēmuma par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu kopiju, uzrādot oriģinālu;

6.8. bāriņtiesas lēmuma par aizgādņa iecelšanu kopiju, uzrādot oriģinālu;

6.9. bērna invaliditātes apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

6.10. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

6.11. lēmuma par dzīvojamās mājas denacionalizāciju kopiju;

6.12. attiecīgos Ministru kabineta 1998. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 233 "Noteikumi par dokumentiem, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības īrēt sociālo dzīvokli, un dzīvokļa kopējās platības normām" minēto dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus, ja persona, pretendē uz palīdzību sociālā dzīvokļa izīrēšanai;

6.13. citus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka Persona ir tiesīga saņemt Pašvaldības Palīdzību šo Noteikumu, Palīdzības likumā vai citā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos.

7. Ja iesniegums un dokumenti iesniegti Pašvaldības pilsētas/pagasta pārvaldē, attiecīgā pārvalde veic personu iesniegto dokumentu pirmapstrādi un iesniedz tos Komisijai.

8. Noteikumu 6. punktā minētie dokumenti nav jāiesniedz, ja attiecīgie dokumenti vai nepieciešamā informācija jau ir Pašvaldības vai Komisijas rīcībā.

9. Ja Komisijai nepieciešama vēl papildus informācija, lai pieņemtu šo Noteikumu 10. punktā minēto lēmumu, tā var ieskatīties tai pieejamajās datubāzēs un pārbaudīt nepieciešamo informāciju un nepieciešamības gadījumā lūgt Personai precizēt iesniegumu, pievienojot tam nepieciešamos dokumentus.

10. Komisija izvērtē iesniegumu un 1 (viena) mēneša laikā pieņem lēmumu par personas iekļaušanu Palīdzības reģistrā vai lēmumu par atteikumu. Pēc Komisijas lēmuma par personas iekļaušanu Palīdzības reģistrā, Pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļa reģistrē personu attiecīgajā Palīdzības reģistrā.

11. Personām, kurām Palīdzība sniedzama neatliekami saskaņā ar Palīdzības likuma 13. pantu, Komisija reģistru neveido, bet lēmumu par Palīdzības sniegšanu pieņem ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

12. Komisija atsevišķi katrai pilsētas vai pagasta administratīvajai teritorijai un katram Palīdzības veidam, kārto sekojošus Palīdzības reģistrus:

12.1. pirmās kārtas reģistrā;

12.2. vispārējā reģistrā;

12.3. sociālo dzīvokļu piešķiršanas reģistrā;

12.4. maiņas reģistrā.

13. Par katru personu, kas reģistrēta Palīdzības saņemšanai, tiek iekārtota atsevišķa reģistrācijas lieta, kurā norāda Palīdzības likuma 9. pantā noteikto informāciju, kā arī papildus reģistrācijas lietā norāda:

13.1. deklarētās dzīvesvietas adresi;

13.2. personas kodu;

13.3. ģimenes locekļu skaitu;

13.4. izziņu par atbilstību maznodrošinātas/trūcīgas personas (ģimenes) statusam (numurs, datums, termiņš);

13.5. apliecinājumu par īpašiem apstākļiem (invaliditāte, tiesas spriedums).

14. Komisija izslēdz personu no Palīdzības reģistra šādos gadījumos:

14.1. persona rakstiski atsauc savu iesniegumu par Palīdzību dzīvokļa jautājumā;

14.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu tās reģistrēšanai Palīdzības saņemšanai;

14.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai Palīdzības saņemšanai un persona nav iesniegusi Komisijai citu informāciju;

14.4. persona reģistrēta Palīdzības saņemšanai, bet vismaz trīs reizes nepamatoti atteikusies no dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi uz tiem vienas nedēļas laikā pēc paziņojumā norādītās dienas, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

III. Dzīvojamo telpu izīrēšana

15. Ar pagaidu dzīvojamo telpu tiek nodrošinātas personas, kurām neatliekami sniedzama Palīdzība normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst Palīdzības likuma 16. panta nosacījumiem.

16. Personas, kurām ir pirmām kārtām tiesības saņemt Palīdzību, nosaka Palīdzības likuma 14. pants. Šīs personas tiek reģistrētas pirmās kārtas Palīdzības reģistrā. Papildus Palīdzības likuma 14. pantā minētajām personām, tiesības saņemt Palīdzību pirmām kārtām ir:

16.1. trūcīgām vai maznodrošinātām personām, kuras ir izveidojušas vairākas ģimenes, bet dzīvo un ir deklarētas vienistabas dzīvoklī uz viena īres līguma pamata;

16.2. personai, kurai ir pārtraukta pakalpojumu sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, ja tā Pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojusi pirms iestāšanās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā un tai nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā.

17. Tiesības uz Palīdzību vispārējā kārtībā ir:

17.1. personām, kurām ir noteikta invaliditāte un kuras apgādībā ir divi vai vairāk nepilngadīgi bērni, no kuriem vismaz vienam bērnam ir noteikta invaliditāte, ja personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

17.2. vecuma pensijas vecumu sasniegušām personām, kurām nav apgādnieku vai personai, kurai noteikta 1. grupas invaliditāte un dzīvo denacionalizētā vai likumīgam īpašniekam atdotā mājā un persona lietojusi dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas vai ja šīs personas uzturēšana nav denacionalizētās mājas īpašnieka pienākums;

17.3. mājsaimniecībai, kurai ir piešķirts trūcīgās mājsaimniecības statuss;

17.4. ģimenēm, kuras audzina trīs un vairāk nepilngadīgus bērnus un tiek izliktas no dzīvojamās telpas;

17.5. personas, kuras audzina bērnu ar invaliditāti ar kustību traucējumiem un dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības;

17.6. personām, kurām noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un kurām nav apgādnieku.

18. Sociālo dzīvokli izīrē personai (ģimenei), kura ar Komisijas lēmumu ir atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli atbilstoši normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.

19. Ja persona (ģimene) ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, bet ir izteikusi vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvokli, Pašvaldības dome var atcelt dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu un Komisija var lemt par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, ja persona atbilst kādam no Palīdzības likuma 13. un 14. pantā vai šo Noteikuma 16. vai 17. punktā minētajiem kritērijiem.

20. (Svītrots ar Smiltenes novada domes 27.04.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 14/22)

21. Komisija pārbauda tai pieejamajās datubāzēs nepieciešamo informāciju par sociālo dzīvokļu piešķiršanas reģistrā iekļautās Personas izmaiņām tās materiālajos un sociālajos apstākļos, kuru dēļ tā iekļauta reģistrā un, nepieciešamības gadījumā, ja nav iespējams noskaidrot nepieciešamo informāciju, lūdz Personai rakstveidā par to informēt Komisiju. Ja pēc Komisijas rakstiska atgādinājuma Persona Komisijas noteiktajā termiņā informāciju nav sniegusi, tā tiek izslēgta no attiecīgā Pašvaldības Palīdzības reģistra.

22. Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu, tajā skaitā sociālo dzīvokļu apsaimniekošanu un pārvaldīšanu Smiltenes pilsētā nodrošina SIA "Smiltenes NKUP", Apes pilsētā un pagastā Apes pilsētas un pagasta pārvalde, pārējos Pašvaldības pagastos attiecīgā pagasta pārvalde.

IV. Palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

23. Persona, kura īrē Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu esošu dzīvojamo telpu, norādot pamatotus apstākļus, var īrēto dzīvojamo telpu apmainīt:

23.1. pret lielāku vai labiekārtotāku neapdzīvotu dzīvojamo telpu;

23.2. pret mazāku vai mazāk labiekārtotu neapdzīvotu dzīvojamo telpu;

23.3. pret citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu;

23.4. pret citu īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu, ja Pašvaldības izīrēto telpu īrnieki par to savstarpēji rakstveidā vienojas.

24. Dzīvojamās telpas apmaiņai var tikt reģistrētas Personas, kuras īrē Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu un vēlas to apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu sakarā ar:

24.1. ģimenes locekļu skaita samazināšanos vai palielināšanos, nespēju norēķināties par īri, komunālo pakalpojumu maksu vai īrnieka, viņa ģimenes locekļu veselības problēmu dēļ dzīvojamo telpu mainīt uz zemāku stāvu;

24.2. dzīves apstākļu uzlabošanos un persona vēlas maiņu uz dzīvojamo telpu ar lielāku platību vai arī maiņu no nelabiekārtotas uz labiekārtotu dzīvojamo telpu un kuras vismaz vienu gadu katru mēnesi ir maksājušas pilnā apmērā īres un komunālo pakalpojumu maksājumus.

25. Noteikumu 23. punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, ņemot vērā attiecīgajai dzīvojamai telpai noteikto statusu.

26. Noteikumu 23.1., 23.3. un 23.4. punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, ja Personai (Personām) par dzīvojamo telpu nav īres un/vai komunālo maksājumu parāda.

27. Ja Personai ir dzīvojamās telpas īres un/vai komunālo maksājumu parāds, Noteikumu 23.2. punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, noslēdzot vienošanos par parāda apmaksu.

28. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz Pašvaldībā iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi, un dzīvojamās telpas īres līgumu.

29. Ja Pašvaldības rīcībā ir sertificēta speciālista atzinums par to, ka Pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī un nav dzīvošanai derīga, tad attiecīgās dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas īrnieki ir prioritāri nodrošināmi ar citu dzīvojamo telpu.

V. Pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība

30. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:

30.1. dzīvojamā telpa – labiekārtots dzīvoklis, daļēji labiekārtots dzīvoklis, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

30.2. labiekārtots dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kas nodrošināta ar šādiem pamatpakalpojumiem – centralizētu siltumapgādi vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, centralizētu ūdensapgādi un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu dzīvoklī un sadzīves atkritumu izvešanu. Dzīvojamā telpa var būt nodrošināta ar papildpakalpojumiem (centralizēta ūdens uzsildīšana, gāzes plīts, u.c.);

30.3. daļēji labiekārtots dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kas nodrošināta ar šādiem pamatpakalpojumiem – krāsns apkuri, centralizētu ūdens apgādi dzīvoklī, kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu dzīvoklī vai ārpus tā, un sadzīves atkritumu izvešanu;

30.4. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvojamās telpas, kas nodrošinātas ar šādiem pamatpakalpojumiem – krāsns apkuri, ūdensapgādi un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu ārpus dzīvokļa;

30.5. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu dzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (gaitenis, virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

30.6. sociālais dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kurai Pašvaldība noteikusi sociālās dzīvokļa statusu vai kura atrodas sociālā dzīvojamā mājā.

31. Pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti veic Pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļa, izveidojot Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu reģistru.

32. Palīdzības reģistru kārto un uztur Komisija un reizi gadā uz 1. februāri aktualizē tajā iekļauto personu kārtas numurus, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina personas tiesības īrēt Pašvaldības piederošo vai nomāto dzīvojamo telpu saskaņā ar šiem Noteikumiem.

33. Pašvaldībai piederošās vai Pašvaldības nomātas dzīvojamās telpas apsaimniekotājs septiņu dienu laikā paziņo Pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļai par dzīvojamās telpas atbrīvošanos un vienlaicīgi iesniedz apliecinājumu, ka šī dzīvojamā telpa ir derīga dzīvošanai. Pašvaldības Nekustamo īpašuma nodaļa pēc saņemtās informācijas, dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā, paziņojot par dzīvojamās telpas atbrīvošanos Komisijai.

34. Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu reģistrā iekļautā informācija par neizīrētām Pašvaldībai piederošām dzīvojamām telpām ir brīvi pieejama Pašvaldības Nekustamo īpašuma nodaļā ikvienai personai, kura reģistrēta Palīdzības reģistros vai kurai šāda Palīdzība sniedzama neatliekami.

35. Ikvienu neizīrētu Pašvaldībai piederošo vai nomāto dzīvojamo telpu piedāvā īrēt Personām, kuras ir reģistrētas šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā, šo Personu reģistrācijas secībā.

36. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība un kārtība notiek atbilstoši Palīdzības likuma 17. un 18. pantā noteiktajam. Komisija, piedāvājot izīrēt Personai dzīvojamo telpu, ņem vērā šādus kritērijus:

36.1. vienas istabas dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

36.2. divu istabu dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;

36.3. trīs istabu vai lielāku dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir vairāk nekā 5 cilvēki.

37. Personai ar kustības traucējumiem piedāvā izīrēt dzīvojamo telpu, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā.

38. Sociālo dzīvokli personai piedāvā izīrēt, ņemot vērā reģistrācijas secību Pašvaldības sociālo dzīvokļu piešķiršanas reģistrā.

39. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek uz laiku ne ilgāku par vienu gadu, kamēr reģistrā reģistrētā persona atrodas:

39.1. ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un iesniegts medicīnas iestādes vai ārsta apliecinājums;

39.2. ieslodzījuma vietā un iesniegts brīvības atņemšanas iestādes apliecinājums.

40. Bez vecāku gādības palikušais bērns, kas mācās izglītības iestādē un kuram dzīvojamā telpa uz tās piedāvāšanas brīdi nav nepieciešama, iesniedz Pašvaldībā vai pagasta/pilsētas pārvaldē Komisijai adresētu iesniegumu, pievienojot izziņu no mācību iestādes (ja Pašvaldības rīcībā nav šāda informācija vai šāda informācija nav iegūstama). Šādā gadījumā Komisija dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek līdz brīdim, kamēr bez vecāku gādības palikušajam bērnam dzīvojamā telpa kļūst nepieciešama.

41. Pēc Personas apliecinājuma par piedāvātās dzīvojamās telpas īrēšanu saņemšanas, lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu Personai pieņem Komisija.

42. Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apsaimniekotājs un Persona, kura saskaņā ar Komisijas lēmumu atzīta par tiesīgu īrēt Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli viena mēneša laikā no tā pieņemšanas brīža.

43. Īres līguma termiņš:

43.1. pagaidu dzīvojamām telpām, kas izīrētas atbilstoši Palīdzības likuma 13. pantam, ir līdz Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai, bet ne ilgāk kā līdz 6 (sešiem) mēnešiem;

43.2. Personām, kurām tiek piešķirta Pašvaldības dzīvojamā telpa atbilstoši Palīdzības likuma 14. pantam vai šo Noteikumu 16. un 17. punktam, nepārsniedz 3 (trīs) gadus, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu, ja Persona ir saglabājusi tiesības saņemt Palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus;

43.3. maznodrošinātajām personām, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, kā arī Personām, kurām Palīdzība sniedzama neatliekami, nepārsniedz 3 (trīs) gadus, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu;

43.4. sociāliem dzīvokļiem ir uz laiku līdz sešiem mēnešiem un īres līgumu atjauno ikreiz, kad saņemts īrnieka iesniegums par līguma atjaunošanu, ja Persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli;

43.5. Pašvaldības dzīvojamām telpām ir uz laiku līdz īrnieka 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja Personai palīdzība tiek sniegta saskaņā ar Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu.

44. Ja pēc šo Noteikumu 43.3. punktā minētā īres līguma termiņa izbeigšanās, ieskaitot īres līguma pagarinājumu, personai noteikts maznodrošinātās personas statuss, tai ir tiesības uz īres līguma pagarinājumu. Šādā gadījumā īres līguma termiņš pagarināms atbilstoši šo Noteikumu 43.2. punktam.

45. Pašvaldības dzīvojamās telpas un sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanas pamatotību vērtē Komisija.

46. Iesniegumu ar lūgumu pagarināt īres līgumu persona iesniedz, ja nav zaudējusi tiesības īrēt Pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pirms īres līguma termiņa beigām.

47. Ja šo Noteikumu 46. punktā minētais iesniegums iesniegts vēlāk kā vienu mēnesi pēc Pašvaldības dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, Komisija atzinusi iesnieguma iesniegšanas kavējumu par pamatotu un Persona pēc īres līguma termiņa beigām nav zaudējusi tiesības īrēt dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, īres līgums var tikt pagarināts.

48. Ja Pašvaldības dzīvojamā telpa vai sociālais dzīvoklis ir izīrēts, pamatojoties uz īrnieka iesniegtām nepatiesām ziņām, viņš zaudē tiesības uz šo dzīvojamo telpu ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgais tiesas spriedums par nelikumīgu dzīvojamās telpas saņemšanu, un dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts Dzīvojamo telpu īres likuma noteiktajā kārtībā.

49. Pašvaldības dzīvojamās telpas īres maksu nosaka Pašvaldība, ņemot vērā tās saistošos noteikumus par Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksas noteikšanu.

VI. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

50. Komisijas lēmumu par atteikumu sniegt personai Palīdzību var apstrīdēt Smiltenes novada pašvaldības domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

51. Smiltenes novada pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājumi

52. Atzīt par spēku zaudējušiem:

52.1. Apes novada domes 2014. gada 29. maija saistošos noteikumus Nr. 6/2014 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

52.2. Apes novada domes 2010. gada 26. augusta saistošos noteikumus Nr. 24/2010 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanu Apes novadā";

52.3. Smiltenes novada domes 2010. gada 30. septembra saistošos noteikumus Nr. 25/10 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šo saistošo noteikumu V nodaļu;

52.4. Raunas novada domes 2014. gada 29. oktobra saistošos noteikumus Nr. 43 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

53. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas Apes novada domes, Smiltenes novada domes un Raunas novada domes dzīvokļu jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistros, un atbilst normatīvajos aktos noteiktajam personu lokam, kurām ir tiesības saņemt Pašvaldības Palīdzību, no tiem netiek izslēgtas, un tām ir tiesības Noteikumos noteiktajā kārtībā saņemt Palīdzību.

54. Noteikumu 53. punktā norādīto dzīvokļu jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistros reģistrētās personas tiek pārreģistrētas Pašvaldības vienotajā Palīdzības reģistrā, ņemot vērā personas statusu un iesnieguma par palīdzības sniegšanu iesniegšanas datumu.

55. Personām, kurām ir noslēgti īres līgumi, pamatojoties uz Noteikumu 53. punktā norādītajiem Palīdzības reģistriem saskaņā ar kārtību, kādā Apes novada dome, Smiltenes novada dome un Raunas novada dome sniedza palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdim, īres līgumi ir spēkā esoši uz īres līgumā noteikto termiņu, un to termiņi pagarināmi atbilstoši šiem Noteikumiem.

56. Noteikumu 55. punkts attiecināms uz personām, ar kurām noslēgts Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas īres līgums un dzīvojamā telpa ir piešķirta atbilstoši Palīdzības likumam vai normatīvajam aktam, ar kuru Personai ir noteiktas tiesības izīrēt Pašvaldības sociālo dzīvokli.

57. Noteikt, ka līdz Pašvaldības saistošo noteikumu par kārtību, kādā Pašvaldība sniedz un piešķir vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam spēkā ir Noteikumu 52.3. apakšpunktā norādīto saistošo noteikumu V nodaļa.

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs E. Avotiņš
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā Smiltenes novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Smiltenes novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 18/21Pieņemts: 24.11.2021.Stājas spēkā: 18.01.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 11, 17.01.2022. OP numurs: 2022/11.22
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
329202
{"selected":{"value":"24.05.2022","content":"<font class='s-1'>24.05.2022.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"24.05.2022","iso_value":"2022\/05\/24","content":"<font class='s-1'>24.05.2022.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"18.01.2022","iso_value":"2022\/01\/18","content":"<font class='s-1'>18.01.2022.-23.05.2022.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
24.05.2022
424
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)